Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to pol

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojums 2022 Saturs Izmantoto saīsinājumu un terminu saraksts Ievads 1. Komisijas izveide, sastāvs un Saeimas dotais uzdevums 2. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veiktais darbs 2.1. Komisijas darbā iesaistītās personas 2.2. Komisijas saņemtie iesniegumi 2.3. Pārskats par Komisijas pieprasīto informāciju un saņemtajām atbildēm 3. Latvijas valdības vadības izvērtējums Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanas laikā 3.1. Krīzes vadības tiesiskais regulējums Latvijā Covid-19 pandēmijas sākumā 3.2.Valdības krīzes vadībai pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējums 3.3. Valdības veikto vakcīnu Covid -19 pandēmijas pārvarēšanai iepirkumu izvērtējums 3.4. Vakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums 3.5.Valdības noteikto atbalsta un infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu Covid -19 pandēmijas pārvarēšanai izvērtējums 3.6. Valdības pieņemto lēmumu komunikācijā izvērtējums Secinājumi un priekšlikumi Krīzes vadības tiesiskais regulējums un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējums Valdības veikto vakcīnu Covid -19 pandēmijas pārvarēšanai iepirkumu izvērtējums Vakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums Valdības noteikto atbalsta un infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu Covid -19 pandēmijas pārvarēšanai izvērtējums Valdības pieņemto lēmumu komunikācijā izvērtējums Izmantoto avotu un literatūras saraksts Izmantoto saīsinājumu un terminu saraksts APA - Advanced Purchase Agreement ANO - Apvienoto Nāciju Organizācija Covid-19 - elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība EUR - euro, Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums IVP - Imunizācijas valsts padome KDG - Konsultatīvā darba grupa Komisija - parlamentārās izmeklēšanas komisija "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" KVP - Krīzes vadības padome LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LR - Latvijas Republika LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK - Ministru kabinets NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVD - Nacionālais veselības dienests PKC - Pārresoru koordinācijas centrs RSU - Rīgas Stradiņa universitāte SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs SDKG - starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa M. Baltmaņa vadībā SDKG 2 - starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa J. Citskovska vadībā SKKD - Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs VID - Valsts ieņēmumu dienests VM - Veselības ministrija VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ZVA - Zāļu valsts aģentūra Ievads 2019. gada izskaņā Ķīnā sāka izplatīties elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss, kura apzīmēšanai tiek lietots nosaukums "koronavīruss" jeb Covid-19, bet 2020. gada janvārī šī slimība sāka izplatīties arī citur pasaulē. Latvijā pirmo saslimšanas gadījumu konstatēja 2020. gada 2. martā, savukārt jau 2020. gada 11. martā ANO izsludināja, ka pasaulē sākusies Covid-19 pandēmija. Pēc infekcijas globālās un straujās izplatības apmēriem bija nepārprotami skaidrs, ka infekcija sasniegs arī Latviju, turklāt bija jāgatavojas aktīvi pretdarboties tās izplatībai, pieņemot infekcijas izplatību ierobežojošus pasākumus. Tikpat skaidram bija jābūt tam apstāklim, ka nosakāmie ierobežojumi atstās ievērojamu iespaidu uz valsts ekonomiku. Šāda apmēra globāla krīze ir izaicinājums jebkuras valsts valdībai. Tomēr, kā liecina dati, dažām valstīm infekcijas slimības izplatības rezultātā radušās krīzes seku likvidēšanā ir veicies labāk nekā citām. Galvenie priekšnoteikumi veiksmīgai pandēmijas pārvarēšanai bija savlaicīga un plaša mēroga sabiedrības vakcinācija, savlaicīgi un pārdomāti ierobežojošie pasākumi, kā arī precīzi ekonomikas atbalsta pasākumi. Ņemot par pamatu Latvijas sasniegtos rezultātus pandēmijas pārvarēšanā, Saeima 2021. gada 8. aprīlī izveidoja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" (turpmāk arī - Komisija). Komisijai parlaments nedeva skaidrus un precīzus norādījumus par izmeklējamo notikumu vai valdības darbību saturu, kā arī netika skaidri definētas tās neatgriezeniskās sekas, kuru cēloņus likumdevēja vara vēlas izmeklēt un noskaidrot. Līdz ar to izmeklēšanas virzienu, saturu un robežas ir noteikusi pati Komisija, balstoties uz savu izpratni par būtiskākajiem valdības pasākumiem pandēmijas pārvarēšanai un, iespējams, būtiskākajām pieļautajām kļūdām. Kā norādīts iepriekš, Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas process līdz Komisijas izveides brīdim Latvijā risinājās jau ilgāk nekā gadu, un šajā laika periodā valdība bija noteikusi ievērojamu skaitu pasākumu un veikusi ievērojamu skaitu darbību, lai pandēmiju pārvarētu. Komisija par būtiskāko izmeklēšanas virzienu noteica kopēju valdības īstenotās krīzes vadības izvērtējumu, kas aptvertu gan normatīvo aktu līmeni, gan konkrētu politisko amatpersonu rīcību, tās atbilstību, pamatotību un savlaicīgumu. Vērtējot valdības īstenoto krīzes vadību, Komisija padziļināti vērtējusi arī valdības rīcību, tostarp Covid-19 vakcīnu iepirkumus, vakcinācijas biroja izveidi un darbību, noteiktos Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošos pasākumus un ekonomikas atbalsta pasākumus, Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā īstenoto komunikāciju. Komisija, ņemot vērā to, ka parlaments tai nebija definējis konkrētus uzdevumus, par savas darbības mērķi izvirzīja galvenokārt nevis koncentrēšanos uz konkrētu vainīgo personu nosaukšanu, bet gan cenšanos nodrošināt svarīgāko uz krīzes pārvarēšanu vērsto valdības lēmumu, to pieņemšanas struktūru, kā arī to pamatā esošo faktoru savlaicīgu novērtēšanu, veicot būtiskāko kļūdu un neveiksmju analīzi un tādējādi dodot savu pienesumu šādu vai līdzīgu nākotnē iespējamu krīžu pārvarēšanā. 1. Komisijas izveide, sastāvs un tai Saeimas izvirzītais uzdevums 2021. gada 8. aprīlī LR Saeima pēc 36 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", nosakot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz sešiem mēnešiem. 2021. gada 29. aprīlī Saeima ievēlēja Komisijas sākotnējo sastāvu, proti, deputātus: Valēriju Agešinu; Viktoru Valaini; Ritvaru Jansonu; Inesi Voiku; Sandi Riekstiņu; Rihardu Kozlovski; Edgaru Kronbergu. 2021. gada 29. aprīlī par Komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Rihards Kozlovskis un par sekretāru - Edgars Kronbergs. 2021. gada maijā Komisijas loceklis un vienlaikus sekretārs Edgars Kronbergs zaudēja Saeimas deputāta mandātu. Viņa vietā darbam Komisijā tika iecelts deputāts Ralfs Nemiro, kurš 2021. gada 18. jūlija Komisijas sēdē ar vienbalsīgu Komisijas locekļu lēmumu tika iecelts Komisijas sekretāra amatā. Komisijas locekļi V. Valainis, R. Nemiro un V. Agešins norāda, ka parlamentārās demokrātijas un valdības darbības uzraudzības nodrošināšanai Komisijas vadībā būtu bijis lietderīgi deleģēt kādu opozīcijas pārstāvi, kas nodrošinātu nesaudzīgāku izpildvaras rīcības izvērtēšanu. Laika periodā no 2021. gada 19. maija līdz Komisijas darbības perioda beigām - 2021. gada 23. decembrim - Komisijas darbam tika piesaistīts konsultants Renārs Kurmis. Komisija konstatēja iespējamību, ka, veicot parlamentāro izmeklēšanu, Komisijas rīcībā var nonākt tāda informācija, kas ietvers norādījumus uz izdarītiem vai gatavotiem noziedzīgiem nodarījumiem, un tāpēc lūdza LR ģenerālprokuroru pastāvīgai darbībai Komisijā norīkot prokuroru. 2021. gada 19. maijā pastāvīgai darbībai Komisijā norīkots LR Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Gints Bērziņš. Saeima 2021. gada 30. septembra sēdē pieņēma lēmumu par Komisijas darbības un pilnvaru laika pagarināšanu līdz 2021. gada 23. decembrim. Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis ir izmeklēt Latvijas valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, identificējot un analizējot konkrētas pieļautās kļūdas, kā arī nosaukt par šo kļūdu pieļaušanu atbildīgās politiskās amatpersonas. 2. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veiktais darbs 2.1. Komisijas darbā iesaistītās personas Komisija kā primāro informācijas iegūšanas veidu noteica personu uzaicināšanu un to sniegto paskaidrojumu uzklausīšanu Komisijas sēdēs. Komisijas darbības laikā ir notikušas 25 sēdes ar šādām aicinātajām personām un šādu darba kārtību: N.p.k. Datums Aicinātās personas Sēdē pārrunātie jautājumi 1. 29.04.2021. - nav Komisijas vadības vēlēšanas 2. 05.05.2021. - nav Par Komisijai doto uzdevumu 3. 14.05.2021. - nav Par Komisijas darba saturu un organizāciju; Komisijas konsultanta iecelšana 4. 21.05.2021. - bijušais ZVA direktors Svens Henkuzens; - bijusī VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško VM veiktie vakcīnu iepirkumi 5. 28.05.2021. - bijusī NVD direktora p. i. Inga Milaševiča; - Slimību profilakses un kontroles centra direktore Iveta Gavare; - VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis; - Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile; - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs; - Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika VM veiktie vakcīnu iepirkumi 6. 04.06.2021. - NVD Iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs; - ZVA Veselības tehnoloģiju novērtēšanas nodaļas vecākā eksperte Jolanta Jonāne; - VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane; - VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktora p. i. Aleksandrs Takašovs; - VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša VM veiktie vakcīnu iepirkumi 7. 11.06.2021. - Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Larisa Savrasova; - Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova; - ZVA direktora vietnieks Jānis Zvejnieks; - VM Vides veselības nodaļas vecākā eksperte Inga Liepiņa VM veiktie vakcīnu iepirkumi 8. 18.06.2021. - NVD Iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs; - VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktora p. i. Aleksandrs Takašovs; - VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere; - bijusī SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa; - VM nozares padomniece LR pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, Briselē, Karina Zālīte; - bijusī VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa VM veiktie vakcīnu iepirkumi 9. 09.07.2021. - bijusī veselības ministre Ilze Viņķele; - bijusī VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško VM veiktie vakcīnu iepirkumi 10. 20.07.2021. - Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis; - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis; - Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis Krīzes vadība Covid - 19 pandēmijas pārvarēšanas procesā 11. 10.08.2021. - bijusī VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško Vakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums 12. 17.08.2021. - veselības ministrs Daniels Pavļuts Vakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums 13. 31.08.2021. - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 14. 03.09.2021. - Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa; - Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss; - Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 15. 14.09.2021. - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš; - Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 16. 17.09.2021. Latvijas Darba devēju konfederācijas: - ģenerāldirektore Līga Meņģelsone; - ģenerāldirektores vietniece politikas plānošanas un administratīvajos jautājumos, politikas plānošanas dokumentu eksperte Ilona Kiukucāne; - jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš; Latvijas Zinātņu akadēmijas: - Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Trapencieris; - pārstāve, infektoloģe un profesore Ludmila Vīksna; Latvijas Jauno zinātnieku apvienības: - pārstāve, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Elīna Cernooka Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 17. 24.09.2021. - bijusī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma; - Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova; - Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena; - NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča; - NVD Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas konsultante Inga Vasiļjeva; - SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja; - VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders Valdības īstenotā komunikācija Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā 18. 1.10.2021. - Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 19. 8.10.2021. - RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne; - RSU maģistrantūras programmas "Veselības komunikācija" vadītāja Vita Savicka; - Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece; - komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis; - Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers Valdības īstenotā komunikācija Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā 20. 29.10.2021. - PKC vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis; - biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare; - RSU asoc. prof. Klāvs Sedlenieks Valdības īstenotā komunikācija un krīzes vadība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā 21. 05.11.2021. - finanšu ministrs Jānis Reirs; - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs Valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 22. 26.11.20218.* - Latvijas Republikas Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš Valdības īstenoto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu un atbalsta pasākumu izvērtējums 23. 16.12.2021. - nav Komisijas darbības termiņa pagarināšana 24. 25.01.2022. - nav Komisijas darbības termiņa pagarināšana 25. 04.02.2022. - nav Galaziņojuma apspriešana un pieņemšana *Komisijas locekļa Viktora Valaiņa prombūtnes laikā 2021. gada 26. novembra sēdē piedalījās deputāts Uldis Augulis. 2.2. Komisijas saņemtie iesniegumi Komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Ivara Zariņa 2021. gada 17. maija vēstuli par BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu un pieņēmusi to zināšanai. Tāpat Komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Ivara Zariņa 2021. gada 29. novembra iesniegumu saistībā ar nederīgo respiratoru iepirkumu no SIA "TITLED", kurā apkopota informācija un ziņas par konkrētā iepirkuma iespējamu neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka Komisijas locekļi parlamentārās izmeklēšanas laikā nav paplašinājuši izmeklējamo jautājumu loku, Komisija, ievērojot Ivara Zariņa iesniegumā atspoguļoto, kā arī tajā izteikto lūgumu, šo iesniegumu novirzījusi izvērtēšanai LR Ģenerālprokuratūrai un Finanšu izlūkošanas dienestam. 2.3. Pārskats par Komisijas pieprasīto informāciju un saņemtajām atbildēm Komisija ir nosūtījusi četrām institūcijām pieprasījumus sniegt informāciju un ziņas. Saeimas Prezidijam 2021. gada 22. oktobrī Saeimas Prezidijam tika nosūtīts pieprasījums Nr. 232.9/18/1-12-13/21 uzdot Saeimas Analītiskajam dienestam veikt citu ES dalībvalstu ārkārtējās situācijas un krīzes vadības tiesiskā regulējuma salīdzinošo analīzi ar atbilstošu tiesisko regulējumu Latvijā. Uz pieprasījumu 08.11.2021. tika saņemta atbilde Nr. 622.13/14-30-13/21 no Saeimas Analītiskā dienesta vadītājas p. i. Ilonas Beizīteres, tai skaitā divi pielikumi. LR Ministru prezidentam 2021. gada 12. novembrī LR Ministru prezidentam A. K. Kariņam tika nosūtīts pieprasījums Nr. 232.9/18/1-13-13/21 par rakstveida izrakstu saņemšanu no Sadarbības sanāksmju sēžu protokoliem jautājumos, kas skar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, laika periodā no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021.gada 21. oktobrim. Uz pieprasījumu 25.11.2021. tika saņemta atbilde Nr. 7.8.5./2021-DOC-2873-3094 ar pielikumu (pielikumā ietverta ierobežotas pieejamības informācija, sanāksmes atbilst slēgto sēžu formātam). LR Veselības ministrijai 2021. gada 21. maijā LR VM tika nosūtīts pieprasījums Nr. 232.9/18/1-4-13/21 ar lūgumu sniegt Komisijai ziņas par visiem VM un tās padotības iestāžu veiktajiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem; sniegt Komisijai ziņas par visām VM un tās padotības iestāžu dienesta pārbaudēm un to rezultātiem saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem; sniegt Komisijai ziņas par visām VM un tās padotības iestāžu uzsāktām disciplinārlietām un to rezultātiem saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, norādot amatpersonas, pret kurām disciplinārlietas ir uzsāktas; Komisijas pieprasīto informāciju sagatavot un iesniegt rakstveidā, pievienojot visu uz pieprasīto informāciju attiecināmo dokumentu apliecinātas kopijas. Uz pieprasījumu 21.05.2021. tika saņemta atbilde Nr. 01-11.1/288 no D. Pavļuta ar vairākiem pielikumiem. 2021. gada 9. jūlijā LR Veselības ministrijai tika nosūtīts pieprasījums Nr. 232.9/18/1-10-13/21 "Par informācijas un materiālu izsniegšanu saistībā ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi un darbību", kurā lūgts izsniegt rakstveidā informāciju un dokumentus: 1) par biroja izveides pamatojumu; 2) biroja izveidi un darbību regulējošos tiesību aktus. Uz pieprasījumu 14.07.2021. tika saņemta atbilde NR. 01-11.1/3811 no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A. T. Pleša ar vairākiem pielikumiem, tai skaitā rīkojumu par Vakcinācijas projekta biroja izveidi, rīkojumu par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi Vakcinācijas projekta biroja darbinieku amatu konkursam un Vakcinācijas projekta biroja reglamentu. LR Valsts kancelejai 2021. gada 9. jūlijā LR Valsts kancelejai tika nosūtīts pieprasījums Nr. 232.9/18/1-9-13/21 par informācijas un materiālu izsniegšanu saistībā ar Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanas vadību, tai skaitā pieprasot: • dokumentus par valdības lēmumu, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, sagatavošanas procesu, sākot ar ekspertu līmeni; • informāciju par pastāvīgajām un speciāli Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai izveidotajām struktūrvienībām, tai skaitā darba grupām, kuras iesaistītas valdības lēmumu sagatavošanā; • informāciju par iepriekš minēto struktūrvienību kompetenci un savstarpējo koordināciju. 15.07.2021. tika saņemta atbilde Nr. 7.8.5./2021-DOC-1813-1830 no Valsts kancelejas direktora J. Citskovska. 3. Izvērtējums par Latvijas valdības īstenoto krīzes vadību Covid-19 pandēmijas laikā 3.1. Krīzes vadības tiesiskais regulējums Latvijā Covid-19 pandēmijas sākumā Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta rīcības tiesiskais pamats ir Nacionālās drošības likums. Nacionālās drošības likuma 23.1 pantā noteikts, ka civilmilitāro sadarbību valsts apdraudējuma pārvarēšanai koordinē Krīzes vadības padome (turpmāk arī - KVP). Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ir deviņi ministri (aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, satiksmes ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).1 KVP darbu nodrošina KVP sekretariāts. Ministru kabinets, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 23.¹ panta otro daļu, ir izdevis noteikumus Nr.42 "Krīzes vadības padomes nolikums". Minētie noteikumi nosaka KVP funkcijas, uzdevumus un tiesības, kā arī darba organizāciju. Krīzes vadības jautājumu risināšanai var tikt izveidotas ekspertu grupas. Ekspertu grupas sastāvu un uzdevumus apstiprina padomes priekšsēdētājs.2 Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofu draudu gadījumā. Likuma 6. pants nosaka par katastrofu pārvaldīšanas koordinēšanu atbildīgās ministrijas atkarībā no apdraudējuma veida. Saskaņā ar likuma 6. panta pirmās daļas 7. punktu VM ir atbildīga par to katastrofu pārvaldības koordināciju, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas slimību epidēmijām. Likuma 16. panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citām institūcijām izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.3 Ministru kabinets 2020. gada 26. augustā ar rīkojumu Nr.476 ir apstiprinājis Valsts civilās aizsardzības plānu. Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā - preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos. Civilās aizsardzības plāna 8. pielikums nosaka lēmuma pieņēmēju, par izpildi atbildīgo institūciju un izpildītāju epidēmiju un pandēmiju gadījumos, lai īstenotu preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus.4 Epidemioloģiskās drošības likuma mērķis ir reglamentēt epidemioloģisko drošību un noteikt valsts institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus epidemioloģiskās drošības jomā, kā arī noteikt atbildību par šā likuma pārkāpšanu.5 Ministru kabineta rīcību, ja valsts apdraudējuma gadījumā ir nepieciešams noteikt īpašas pilnvaras un tiesību ierobežojumus, reglamentē likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"6. 3.2. Krīzes vadībai pieņemto valdības lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējums Komisija konstatē, ka pirmo KVP sēdi sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību Ministru prezidents sasauca 2020. gada 4. februārī, gandrīz mēnesi pirms tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais inficēšanās ar Covid-19 gadījums. Šajā sēdē tika pieņemta zināšanai veselības ministres un VM institūciju (NMPD, SPKC) sniegtā informācija par esošo situāciju, atbildīgo institūciju gatavību, risku analīzi, paveikto un plānoto rīcību gadījumos, kad reģionā un Latvijā tiek identificēta Covid-19 klātbūtne. VM noteikta par atbildīgo ministriju, kurai jāvada un jākoordinē preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu kopums. Nākamajās KVP sēdēs 25.02.2020. un 02.03.2020. VM sniedza informāciju par COVID-19 infekcijas izplatību kopumā pasaulē, kā arī kontinentu un atsevišķu valstu griezumā. KVP šo informāciju pieņēma zināšanai un noteica preventīvos pasākumus, kas saistīti ar savlaicīgas informācijas aprites koordinēšanu, sabiedrības informēšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamības plānošanu. 09.03.2020. KVP sēdē VM papildus informācijai par kopējo ar Covid-19 izplatību saistīto situāciju pasaulē sniedza informāciju par sešiem attiecīgās inficēšanās gadījumiem Latvijā. KVP lēmumā preventīvie epidemioloģiskie pasākumi ietverti aicinājumu un ieteikumu formā. KVP 12.03.2020. sēdē nolemts pieprasīt, lai MK izsludina visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim. MK, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka saslimstība ar Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, 2020. gada 12. martā pieņēma MK rīkojumu Nr.1037, izsludinot visā LR teritorijā ārkārtējo situāciju. Rīkojuma Nr.103 tiesiskais pamats bija Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunkts8, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pants, 5. panta pirmā daļa un 6. panta pirmās daļas 1. punkts un otrā daļa, 7. panta 1. punkts un 8. pants9, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa10. Turpmāk laika periodā līdz 02.06.2020. valdības rīkojums Nr. 103 ir grozīts 23 reizes. Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst no 12.03.2020. līdz 09.06.2020. Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-60 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu"11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka M. Baltmaņa vadībā tika izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG), lai nodrošinātu MK 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izpildi un iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju, veicot visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Par SDKG vadītāja vietniekiem tika iecelti VM valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D. Trofimovs. Tajā pašā dienā ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-62 "Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam" finanšu ministra vadībā tika izveidota vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam, lai rastu risinājumus, kas būtiski atvieglotu Covid-19 radītās īstermiņa ekonomiskās grūtības uzņēmējiem un darba ņēmējiem.12 Pamatojoties uz vadības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Vadības grupas sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija. Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-64 "Par ekonomikas attīstības grupu" ekonomikas ministra vadībā tika izveidota ekonomikas attīstības grupa, lai radītu daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un ES fondu līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus ilgtermiņa attīstībai. Pamatojoties uz attīstības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Attīstības grupas sekretariāta funkcijas veic Ekonomikas ministrija.13 Ar Ministru prezidenta 2020. gada 10. jūlija rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu"14 Valsts kancelejas direktora vadībā izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG 2), lai nodrošinātu darbību un iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas atcelšanas, kā arī savlaicīgi reaģētu uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, veicot visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. Pamatojoties uz koordinācijas grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgās ministrijas iesniedz izskatīšanai MK attiecīgos tiesību aktu projektus. 2021. gada 9. februārī MK izskatīja Stratēģiju par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2021. gadam un atbalstīja tajā ietvertos rīcības virzienus un principus. Stratēģija paredz izveidot Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta vadībā. Stratēģiskās vadības grupai noteikti trīs galvenie darbības virzieni - veselība, ekonomika un sociālā drošība. 2021. gada martā Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieka V. Vespera vadībā tika izveidota akadēmiskās vides ekspertu grupa. Minētās ekspertu grupas izveidošanas mērķis bija novērtēt iespējamos valdības turpmākās rīcības scenārijus Covid-19 krīzes pārvaldībā no četriem galvenajiem aspektiem - ierobežojošo pasākumu ietekme uz vīrusa izplatību, ietekme uz sabiedrību sociālo seku izpratnē, ietekme uz tautsaimniecību, kā arī sabiedrības attieksme pret ierobežojumiem un to ievērošanu. Komisija konstatēja, ka akadēmiskās vides ekspertu grupa netika institucionalizēta un piesaistītie akadēmiskās vides eksperti darbojās pēc brīvprātības principa no tiešo pienākumu veikšanas brīvajā laikā. Komisija pievienojas tās sēdē V. Vespera izteiktajam viedoklim, ka institucionalizācija nebija nepieciešama.15 Valdība pirms MK rīkojumā Nr.103 noteiktās ārkārtējās situācijas beigām sagatavoja un iesniedza Saeimai likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums"16. Minētā likumprojekta anotācijā bija norādīts: ņemot vērā to, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ietvertie pasākumi un tiesiskie līdzekļi izmantojami vienīgi gadījumos, ja riskus vairs nav efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus brīdī, kad vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt būtiskākos personas ierobežojošos pasākumus, ārkārtējā situācija ir atceļama, tomēr apzinoties, ka personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojušus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Vienlaikus epidemioloģiskās drošības nolūkā visus ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Līdz ar to Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību. Saeima minēto likumprojektu pieņēma 2020. gada 5. jūnijā. Ņemot vērā, ka īpaši pasākumi un atbalsts uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem būs nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, MK sagatavoja un iesniedza Saeimai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu17. Saeima Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu pieņēma 05.06.2020. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. Komisija savā 2021. gada 20. jūlija sēdē, kas tika veltīta krīzes vadības jautājumiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, uzklausīja un iztaujāja Valsts kancelejas direktoru J. Citskovski, VUGD priekšnieka vietnieku M. Baltmani, PKC vadītāja vietnieku V. Vesperi. Komisija konstatēja, ka faktiski visās nozaru ministrijās tika izveidotas darba grupas, kas nodarbojās ar Covid-19 pandēmijas pārvaldības jautājumiem. Komisija nav detalizēti analizējusi lēmumu pieņemšanas mehānismu atsevišķu nozaru ministriju darba grupās, izņemot turpmāk šajā ziņojumā Komisijas vērtēto kārtību, kādā Veselības ministrija organizēja vakcīnu iepirkumus. Pēc Komisijas ieskata, būtiski ir jautājumi par vispārsaistošu ierobežojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Šādu pasākumu vērtējums ir iekļauts vienā no turpmākajām šā ziņojuma sadaļām. Komisija konstatēja, ka līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai 12.03.2020. krīzes vadībai nepieciešamo lēmumu sagatavošanas kārtība bija atbilstoša Nacionālās drošības likumā noteiktajam. Atbildīgā nozares ministrija, kas pandēmijas gadījumā ir VM, sadarbībā ar VUGD sagatavoja dažāda rakstura priekšlikumus un virzīja tos tālāk izskatīšanai KVP. Ja bija nepieciešams MK lēmums, tad KVP lēmumi tika virzīti to apstiprināšanai valdībā. 2020. gada martā, kad Latvijā tika konstatēts, ka inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pieaug, Ministru prezidents izdeva rīkojumu par SDKG izveidi. Šajā darba grupā tika integrēts KVP sekretariāts. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija ir visaptveroša un ietekmē faktiski visas nozares, SDKG izveides mērķis bija ierobežojošo pasākumu ieviešanas starpnozaru koordinācija ārkārtējās situācijas laikā. Komisija konstatēja, ka KVP kā patstāvīga formāta loma krīzes pārvarēšanai sagatavoto pasākumu starpnozaru saskaņošanā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu 2020. gada 12. martā sāk mazināties. Ministru prezidents, izdodot rīkojumu par SDKG izveidi, līdzīgi kā par finanšu un ekonomikas ministru vadīto darba grupu izveidi, neizmantoja KVP kā patstāvīgu formātu, kura ietvaros saskaņā ar KVP nolikumu var tikt izveidotas ekspertu darba grupas, bet izveidoja tās kā patstāvīgas darba grupas ārpus KVP formāta. Faktiski KVP tika integrēta MK sēžu formātā, organizējot MK un KVP kopsēdes. Saskaņā ar KVP nolikumu KVP lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu (MP un deviņi ministri) balsu vairākumu. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība ir identiska MK lēmumu pieņemšanas kārtībai. Nenoliedzami viens no krīzes vadības lēmumu pieņemšanas efektivitātes kritērijiem ir šo lēmumu pieņemšanas ātrums. Viens no KVP uzdevumiem ir sagatavot MK priekšlikumus lēmumu projektu veidā, lai efektīvāk nodrošinātu kopējo krīzes vadību. Komisija konstatēja, ka praksē ne vienmēr šāda krīzes vadība izrādījusies efektīva, īpaši gadījumos, kad ilgstošas politiskas debates par ekspertu sagatavotajiem lēmumu projektiem notiek gan KVP, gan MK. Komisija secina, ka aktualizējas jautājums par KVP lomu un vietu kopējā krīzes vadības lēmumu pieņemšanas mehānismā. Uz KVP funkcionālās lomas aktualizāciju ir norādīts arī Dr. iur. R. Baloža un Dr. iur. E. Danovska pētījuma pārskata ziņojumā "Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai". Komisija pievienojas arī iepriekš minētajā pētījumā izteiktajam secinājumam, ka būtu jāveic Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai izveidoto darba grupu darbības apkopojums un analīze. 2016. gada 5. maijā pieņemtais Civilās aizsardzības likums nosaka krīzes vadību, kas balstīta uz nozaru risku analīzi. Detalizētāk apdraudējuma veidu, atbilstošus krīzes vadības pasākumus, kā arī par pasākumiem atbildīgo nozares ministriju un iestādes nosaka Civilās aizsardzības plāns. Kopumā Civilās aizsardzības plānā pašlaik ir definēti 35 apdraudējuma veidi. Kā jau šā ziņojuma sākumā minēts, VM ir atbildīga par to katastrofu pārvaldības koordināciju, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas slimību epidēmijām. Komisija konstatēja, ka vadība un līdz ar to arī atbildība par krīzes vadības pasākumu koordināciju, izveidojot SDKG, tika uzdota VUGD, nevis VM. Pēc Komisijas ieskata, šāda pieeja krīzes vadības pasākumu koordinācijai ir atbilstoša faktiskajai situācijai, jo nenoliedzami, īpaši Covid-19 pandēmijas sākumā, ar krīzes vadības pasākumu koordināciju saistītajos jautājumos speciāli apmācītajām VUGD amatpersonām gan zināšanu, gan pieredzes ir vairāk nekā VM amatpersonām. Ņemot vērā Civilās aizsardzības plānā noteikto nozaru atbildības principu, Komisija uzskata, ka aktuāls ir jautājums par amatpersonu profesionālo sagatavotību krīzes vadības jautājumos un ne tikai pandēmiju gadījumos, bet arī attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem. Komisija 2021. gada 20. jūlija sēdē pēc tās locekļa R. Nemiro uzdotā jautājuma par MK mācību organizēšanu attiecībā uz dažādu veidu apdraudējumu novēršanu konstatēja, ka pēdējās valsts līmeņa mācības civilās krīzes vadības jautājumos ir notikušas 2016. gadā un to laikā tika izspēlēts enerģētiskās krīzes scenārijs. Kopumā pēdējo gadu laikā valsts līmeņa mācības ar MK iesaisti organizējusi Aizsardzības ministrija sakarā ar iespējamo valsts ārējo apdraudējumu. Komisija konstatēja, ka valsts līmeņa mācības epidēmiju pārvarēšanai nav notikušas. Komisija pievienojas M. Baltmaņa viedoklim par to, ka ir nepieciešama obligāta atbildīgo politiķu (ministru) apmācība tieši civilās krīzes vadības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka galīgos lēmumus par ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem pieņem MK.18 Tikpat svarīga kā krīzes vadības pasākumu koordinācija starp ministrijām ir arī krīzes vadības koordinācija reģionālā līmenī, īpaši visaptverošas pandēmijas gadījumā. Krīzes vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī tiek īstenota ar pašvaldību civilās aizsardzības komisiju starpniecību. Latvijā krīzes vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī notiek, pamatojoties uz MK 2017. gada 26. septembra noteikumiem Nr.582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām". Minētie noteikumi nosaka, ka pašlaik Latvijā ir 37 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas. Komisija konstatē, ka krīzes vadības koordinācija ar pašvaldībām ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva. Vadoties no M. Baltmaņa paskaidrojumiem, Komisija secina, ka sadarbību krīzes vadības koordinācijā apgrūtina cilvēkresursu trūkums. Tas ir saistīts ar pašvaldību iespējām nodrošināt finansējumu, kas mērķēts tieši krīzes vadības jautājumu risināšanai.19 No M. Baltmaņa sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka virknē pašvaldību nav iespējas deleģēt personas, kuru tiešajos pienākumos ietilptu tikai civilās aizsardzības jautājumu risināšana. Pašvaldību darbinieki civilās aizsardzības jautājumus risina papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Komisija konstatē, ka efektīvāka civilās aizsardzības jautājumu koordinācija ir nodrošināta tajās pašvaldībās, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas personas, kurām to risināšana ir tiešais darba pienākums. Kā pozitīvu piemēru civilās aizsardzības jautājumu koordinēšanā Komisija, atsaucoties uz M. Baltmaņa sniegto informāciju, var minēt Rīgas, Jelgavas, Ogres un Jūrmalas pašvaldības. Pēc Komisijas ieskata, ir nepieciešams vienots risinājums pietiekamu resursu nodrošināšanai, lai civilās aizsardzības jautājumu risināšana tiktu sekmīgi koordinēta visās pašvaldībās neatkarīgi no to finansiālās kapacitātes. Laika periodā no 02.03.2020. līdz 01.09.2020., kas sakrīt ar Covid-19 pandēmijas pirmo vilni, Latvijā kumulatīvais septiņu dienu vidējais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits dienā nepārsniedza vienu, savukārt vidējais jauno inficēšanās gadījumu skaits šajā pašā laika periodā nebija lielāks par 30.20 Komisija uzskata, ka pozitīvie Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas rādītāji minētajā laika periodā ir skaidrojami ar ātru un efektīvu rīcību, savlaicīgi ieviešot ierobežojumus. Papildus tam, pēc Komisijas ieskata, pozitīvu efektu deva arī sabiedrības līdzestība, ievērojot valdības noteiktos ierobežojumus, - zināmā mērā tas bija izskaidrojams ar sākotnējo neziņu un uztraukumu par Covid-19 potenciālo ietekmi uz cilvēka veselību. Pateicoties Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pozitīvajiem rādītājiem, 2020. gada pavasarī un vasarā netika pārslogota veselības aprūpes sistēma. Līdz ar to veselības nozarei, kā arī valdībai un visai sabiedrībai bija iespēja labāk sagatavoties 2020. gada rudens izaicinājumiem. Anglijas parlamenta apakšpalātas, Zinātnes un tehnoloģiju komitejas un Veselības un sociālās aprūpes komitejas kopīgi veidotajā ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 12. oktobrī, ietverta virkne secinājumu, tai skaitā secinājums, ka Anglijas valdības novēlotā rīcība, ieviešot ierobežojumus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā, salīdzinājumā ar citām valstīm vērtējama kā tāda, kas radījusi smagas sekas un nopietni apgrūtinājusi iespēju efektīvi plānot Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vidēja termiņa pasākumus.21 Komisija neguva apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdība 2020. gada vasarā būtu veikusi atbilstošus pasākumus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, gatavojoties 2020. gada rudenī gaidāmajam pandēmijas otrajam vilnim. Komisija konstatē, ka, Covid-19 pandēmijai ieilgstot, krīzes vadības un pārvarēšanas pasākumu sagatavošanai un koordinācijai tiek izveidotas papildu struktūras un iesaistīti dažādu nozaru eksperti. Tā 2021. gada sākumā tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa ar Ministru prezidentu priekšgalā un akadēmiskās vides ekspertu grupa PKC vadītāja vietnieka V. Vespera vadībā. Pēc Komisijas ieskata, viens no būtiskiem sekmīgas krīzes vadības īstenošanas kritērijiem ir sabiedrības noturības rādītājs. Līdz ar to Komisija uzskata, ka, papildus iesaistot pandēmijas pārvarēšanas procesā arī dažādas nozares pārstāvošus nevalstiskā sektora ekspertus, tiek sekmēta lielākas sabiedrības daļas pārstāvība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija konstatēja, ka SDKG 2 sēdēs piedalījušos personu skaits ir sniedzies līdz pat 70 un tas neizbēgami noved pie ilgstošām diskusijām un sarežģī viedokļu saskaņošanas procesu. Tāpat Komisija uzskata, ka akadēmiskās vides ekspertu grupas vienpusējā izstāšanās no sadarbības ar valdību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā ir negatīvi ietekmējusi sabiedrības noturību un attieksmi pret valdības īstenoto krīzes vadību kopumā. Komisija konstatē, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes vadība ir aktualizējusi veselu virkni jautājumu, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanas mehānismu. Faktiski Latvijā līdz Covid-19 pandēmijai jau pārvarētās krīzes ar šo krīzi nav salīdzināmas ne ietekmes, nedz arī ilguma ziņā. Iepriekš pārvarētās krīzes bija ietekmējušas atsevišķas nozares vai teritorijas (sausums, plūdi). Šādas krīzes bija jau vairākkārt pieredzētas, un to pārvarēšanai nepieciešamās rīcības algoritms bija diezgan skaidrs. Savukārt Covid-19 pandēmija ir visaptveroša, tā faktiski ietekmē visas nozares un ilgst jau divus gadus. Līdz ar to aktualizējas jautājums par šādu un citādu iepriekš nepieredzētu un ilgstošu krīžu efektīvu pārvaldības mehānismu, kas var būt nepieciešams arī nākotnē. Komisija uzskata, ka civilo krīžu efektīvas vadības nodrošināšanai būtu jāveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde), tās sastāvā iekļaujot profesionālus krīžu pārvaldības speciālistus, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot efektīvu krīzes vadību un ar to saistīto pasākumu koordināciju. Komisija konstatē, ka pašlaik atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem ikdienā ar civilās krīzes vadības jautājumiem nodarbojas KVP sekretariāts, kas strukturāli iekļauts VUGD kā atsevišķa nodaļa, kuras sastāvā ir tikai viena amatpersona. Pēc Komisijas ieskata, viena pati amatpersona nevar tikt uzskatīta par atbilstošu resursu sekmīgai krīzes vadības koordinācijai. Pēc Komisijas ieskata, nav nepieciešams veidot arī tādu struktūrvienību, kuras sastāvā pastāvīgi būtu iekļauti visu iespējamo apdraudējuma veidu eksperti. Taču katrā nozarē vajadzētu būt tās specifikai atbilstošiem krīzes vadības ekspertiem, kuri pastāvīgi, ikdienas darbā, uzkrātu nepieciešamo pieredzi, lai nepieciešamības gadījumā pastāvīgi aktualizējamā ekspertu sarakstā reģistrēti konkrētas specializācijas eksperti varētu tikt piesaistīti konkrētas krīzes pārvaldības koordinācijai. Papildus tam, pēc Komisijas ieskata, šādai pastāvīgai struktūrvienībai vajadzētu būt nodrošinātai ar pietiekamu analītisko kapacitāti, lai tā spētu, pastāvīgi analizējot pieredzi, kas krīžu pārvarēšanā uzkrāta ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, regulāri pilnveidot kopējo krīzes pārvaldības mehānismu, pārņemot un ieviešot labāko pārvaldības praksi. Nacionālās drošības likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus vada Ministru prezidents. Savukārt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Ministru prezidents uzrauga civilās aizsardzības sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi. Līdz ar to Komisija secina, ka iepriekš minētajai pastāvīgajai civilo krīžu pārvaldības struktūrvienībai jābūt pakļautai tieši Ministru prezidentam. 3.3. Valdības veikto vakcīnu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai iepirkumu izvērtējums Viena no efektīvām medicīniskajām metodēm jebkura vīrusa ierobežošanai nenoliedzami ir sabiedrības vakcinācija. Diemžēl vakcīnas nav pieejamas pret visām vīrusu izraisītām saslimšanām, īpaši jauna vīrusa izplatības gadījumā. Jaunas vakcīnas izstrādāšana var būt laikietilpīgs process, kas prasa ievērojamus ieguldījumus. Tiklīdz sabiedrība pasaulē saprata Covid-19 infekcijas izplatības iespējamos apmērus un tās radīto visaptverošo seku nopietnību, viens no pasaules zinātnieku vidū aktuālākajiem uzdevumiem bija radīt šī vīrusa ietekmes mazināšanai efektīvu medicīnisku pretlīdzekli - izstrādāt, licenzēt un saražot vakcīnas un maksimāli īsā laikā vakcinēt pasaules iedzīvotājus. Tieši pasaules zinātnes līmenis un sasniegumi medicīnas nozarē zinātniekiem deva iespēju šādu vakcīnu pret Covid-19 vīrusa infekciju izstrādāt ātrāk nekā gada laikā, kas noteikti ir uzskatāms par ārkārtīgi lielu sasniegumu. Lai gaidāmā vakcinācija sniegtu maksimālu rezultātu, ļoti būtiska bija plaša vakcinācijas aptvere sabiedrībā un ātrs vakcinācijas temps. Kā Komisijai apliecināja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāve infektoloģe un profesore Ludmila Vīksna, sabiedrības vakcinācijas aptverei un laika periodam, kādā vakcinācija tiek veikta, ir vitāla nozīme vīrusa izplatības ierobežošanā.22 Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc Komisijas ieskata, ir nepārprotams, ka Latvijas valdībai bija jāsaprot situācijas nopietnība, veiksmīgas vakcinācijas procesa norises nozīmība un šo procesu ietekme uz Covid-19 infekcijas izplatību. Pēc Komisijas ieskata, valdības primārais uzdevums cīņā ar pandēmiju līdz vakcīnu reģistrācijai un to izplatīšanas uzsākšanai pasaules mērogā bija gatavoties šī procesa realizācijai - plānot un gatavoties vakcīnu piegādēm, izplatīšanai, sabiedrības informēšanai un masveida vakcinācijai. Komisija uzskata, ka šis ir jautājums, kur nopietnas kļūdas vai nolaidīga rīcība nebūtu attaisnojamas. Īpaši ņemot vērā to, ka vakcīnu izstrādei, iespējamai to reģistrācijai, pieejamībai un vakcinācijas procesa uzsākšanai rūpīgi sekoja ne tikai ES, bet visas pasaules līmenī, kas valstu valdībām deva pietiekamu laiku gatavoties un risināt iepriekš izvirzītos jautājumus. Šī iemesla dēļ par vienu no būtiskākajiem parlamentārās izmeklēšanas laikā pētāmajiem jautājumiem Komisija jau savas darbības sākumā izvirzīja mērķi iegūt tiešu un nepastarpinātu informāciju par Latvijas valdības veiktajiem iepirkumiem pandēmijas seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašu uzmanību pievēršot VM veiktajiem Covid-19 vakcīnu iepirkumiem un precizējot informāciju saistībā ar Latvijas atteikšanos iegādāties Pfizer/BioNTech vakcīnas atbilstoši EK kopējam iepirkumam (piedāvātajam daudzumam). Šis jautājums jau pirms Komisijas izveides bija radījis plašu rezonansi sabiedrībā, un jau parlamentārās izmeklēšanas laikā tam uzmanību pievērsa tiesībsargājošās iestādes. 2021. gada 27. maijā prokuratūra saistībā ar iespējamu valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu (noziedzīgs nodarījums, par kuru Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā23 paredzēta atbildība) uzsāka kriminālprocesu. Ņemot vērā tiesībsargājošo iestāžu veikto izmeklēšanu paralēli Komisijas darbam, uzskatām par nepieciešamu norādīt, ka Komisija savā darbā neizvirzīja mērķi parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatēt un nosaukt apstākļus, kuri varētu norādīt uz kādu valsts amatpersonu darbību atbilstību jebkādu noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmēm, bet gadījumā, ja šādas ziņas Komisijas darba rezultātā tiktu iegūtas, un lai tās nepaliktu bez profesionālas vērības, Komisija lūdza LR prokuratūras ģenerālprokuroram pastāvīgai darbībai Komisijā norīkot prokuroru. Saistībā ar šo komisijas pieprasījumu 2021. gada 19. maijā pastāvīgai darbībai komisijā tika norīkots LR Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Gints Bērziņš.24 Tāpat Komisija vēlas norādīt, ka saistībā ar atteikšanos iegādāties Pfizer/BioNTech vakcīnas atbilstoši EK kolektīvajā iepirkumā piedāvātajam daudzumam Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs bija notikušas dienesta pārbaudes, kas rezultējās ar vairākām disciplinārlietām, kurās pie disciplinārās atbildības tika saukta tābrīža VM valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško un tābrīža ZVA direktors S. Henkuzens. Savukārt pret NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku A. Lācbergu ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta bez disciplinārsoda piemērošanas. Komisija pieprasīja un ir izvērtējusi VM sniegtās ziņas par veiktajām dienesta pārbaudēm, disciplinārlietām un to rezultātiem, tomēr, ņemot vērā izmeklējamā jautājuma nozīmīgumu, uzskatīja par nepieciešamu ziņas par Latvijas valdības īstenotajiem vakcīnu iepirkumiem iegūt tieši un nepastarpināti, Komisijas sēdēs uzklausot iesaistītās personas. Pirms aplūkot noskaidroto, Komisija norāda uz tās veikto normatīvo aktu analīzi un kopējo valsts institūciju un pašvaldību kompetenci epidemioloģiskās drošības jomā un lēmumu pieņemšanā. Daļēji uz šo nodaļu attiecināmo normatīvo aktu analīze ir veikta ziņojuma iepriekšējās nodaļās, un šajā nodaļā tiek padziļināti aplūkots tikai uz konkrēto jautājumu tieši attiecināmais regulējums. Ministru kabineta iekārtas likuma 4. pants nosaka, ka Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, savukārt Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.25 Saskaņā ar 2016. gada 1. oktobrī spēkā stājušos Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6. panta pirmās daļas 7. punktu VM koordinē katastrofu, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas slimību epidēmijām, pārvaldīšanu.26 Saskaņā ar šī likuma 9. panta pirmo daļu ministrija nodrošina civilās aizsardzības uzdevumu izpildi, nozarei nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi un katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu valsts, reģionālā un vietējā mērogā.27 Arī saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 476 "Par valsts civilās aizsardzības plānu" 8. pielikumu par sagatavotību un sagaidāmo rīcību epidēmijas un pandēmijas gadījumā lēmumu pieņēmējs ir tieši VM. Savukārt pēc pašas VM iniciatīvas valsts civilās aizsardzības plānā par vakcinācijas pret infekcijas slimībām nodrošināšanu un kompensāciju mehānismu pilnveidošanu visām vecuma grupām, kā par izpildi atbildīgās institūcijas ir NVD, SPKC un ZVA.28 Komisija, aplūkojot NVD, SPKC un ZVA kompetences, secina, ka: 1. ZVA ir veselības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot kvalitatīvus un pamatotus pakalpojumus veselības aprūpē izmantojamo ārstniecības līdzekļu, cilvēka asiņu, audu, šūnu un orgānu ieguves un izmantošanas vietu, kā arī farmaceitiskās darbības uzņēmumu novērtēšanā atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm veselības aprūpes nozarē. ZVA pārraudzību veselības ministrs īsteno ar VM starpniecību. ZVA funkcijas - novērtēt un reģistrēt zāles, veikt zāļu kvalitātes ekspertīzi, veidot un aktualizēt Latvijas zāļu reģistru, kā arī izsniegt zāļu ievešanas, izvešanas, tranzīta, izplatīšanas un iegādes (savas darbības nodrošināšanai) atļaujas;29 2. NVD ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē. Viena no NVD funkcijām ir organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā;30 3. SPKC plāno iedzīvotāju vakcināciju, apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un pasūta vakcīnas no zāļu lieltirgotavām, nodrošina vakcinācijas monitoringu, statistisko datu apkopošanu un analīzi, veic vakcinācijas komplikāciju gadījumu monitoringu un epidemioloģisko izmeklēšanu. Epidemioloģiskās drošības likumā noteikts, ka SPKC piedalās infekcijas slimību profilakses un apkarošanas valsts programmu projektu izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām epidemioloģiskās uzraudzības institūcijām.31 Tāpat Komisija ir iepazinusies ar MK noteikumiem Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" un konstatējusi, ka šo institūciju atbildība vakcinācijas procesa organizēšanā ir diezgan skaidri noteikta.32 2021. gada 28. maija Komisijas sēdē bijusī NVD direktora p. i. Inga Milaševiča norādīja, ka visi centralizētie iepirkumi ir atrunāti iekšējos normatīvajos aktos. Centralizētie vakcīnu iepirkumi vakcinācijas kalendāra ietvaros ir NVD kompetencē, bet tā ir divu iestāžu kompetence. NVD kompetence ir vakcīnu iepirkums atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.33 Savukārt SPKC direktore I. Gavare šajā sēdē skaidroja, ka SPKC ir tieša VM pakļautības iestāde, kurai ir savas funkcijas un uzdevumi, ko nosaka reglamentējoši normatīvie akti. SPKC pilnībā izpildot MK noteikumus Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", kuri nosaka ikgadējo rutīnas vakcināciju pret konkrētām infekcijas slimībām. Vienu reizi divos gados pret visām infekcijas slimībām, kuras ir iekļautas vakcinācijas kalendārā, nosaka nepieciešamo vakcīnu daudzumu. NVD ierosina, savukārt SPKC skaita un pārbauda. Tomēr I. Milaševiča arī norādīja, ka noteikumi nekādā mērā nenoteic Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Tā bija cita iepirkuma procedūra, tas bija EK iepirkums.34 Izvērtējot tiesību aktos noteikto regulējumu un Komisijas sēdēs iegūto informāciju, Komisija konstatē, ka VM gan krīzes vadības aspektā, gan realizējot ikdienas funkcijas, ir galvenā par vakcināciju pret infekcijas slimībām atbildīgā ministrija. Komisija konstatē, ka VM ietvaros pirms Covid-19 izplatīšanās bija izveidota un darbojās sistēma sabiedrības vakcinācijas nodrošināšanai, kā arī bija sadalīta atbildība par vakcīnu iepirkumiem, to skaita un veida noteikšanu, loģistikas jautājumu risināšanu un pašu vakcinācijas procesu un ar to saistītajiem pienākumiem. Kā noskaidrojusi Komisija, faktiski vienīgais pamats, kādēļ ir bijušas nepieciešamas izmaiņas šīs sistēmas ietvaros noteiktajā iestāžu atbildībā, ir tas, ka šī ir bijusi cita iepirkuma procedūra - EK iepirkums. Komisija konstatē, ka EK iepirkums notika, aktivizējot ārkārtas atbalsta instrumentus, kas ir balstīti uz vajadzībām un atbilst solidaritātes principam. EK noslēdz līgumus ar visām dalībvalstīm, lai to vārdā risinātu sarunas un noslēgtu pirkuma līgumus - Advanced Purchase Agreement (APA) - ar vakcīnu ražotājiem, lai palielinātu vakcīnu ražošanas ātrumu un apjomu. Savukārt dalībvalstīm tiek dotas tiesības noteiktā laika posmā un par noteiktu cenu iegādāties konkrētu skaitu vakcīnu devu. Kad EK ir noslēgusi līgumu ar kādu no vakcīnu ražotājiem, atbilstoši procedūrai ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties APA ar konkrēto vakcīnas ražotāju. Lēmuma pieņemšanai katrai dalībvalstij tiek dotas piecas darbdienas, kuru laikā dalībvalsts pārstāvim elektroniski jāsniedz informācija par pievienošanos vai nepievienošanos APA ar konkrēto ražotāju, kā arī informācija par precizētu no attiecīgā ražotāja iepērkamo vakcīnas devu skaitu. Ja ieplānotajā vakcīnu pasūtījumā nebija izmaiņu, EK pieņēma dalībvalsts vēlmi iegādāties sākotnēji ieplānoto vakcīnu devu apjomu pēc noklusējuma principa. Kā norādīts Komisijai iesniegtajos VM dokumentos, līdz 2021. gada 13. janvārim EK, veidojot ES Covid-19 vakcīnu portfeli, bija noslēgusi līgumus ar šādām vakcīnu ražotāju kompānijām: AstraZeneca, Johnson&Johnson, Sanofi-GSK, BioNTech/Pfizer, CureVac, Moderna un Novavax. Latvija bija pieteikusies uz šādu ražotāju vakcīnām šādā apjomā: - EK 2020. gada 14. augustā noslēdza pirmo APA ar uzņēmumu AstraZeneca par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi. 2020. gada 21. oktobrī Latvija ar parakstītu APA pielikumu (Order Form) pauda EK savu vēlmi iegādāties 1 271 870 vakcīnas devas, kuru kopējās provizoriskās izmaksas ir 2 263 929 EUR; - 2020. gada 8. oktobrī tika parakstīts EK līgums ar Johnson&Johnson, un Latvija ar parakstītu APA pielikumu (Order Form) 2020. gada 21. decembrī pauda vēlmi iegādāties 854 514 vakcīnas devas, kuru kopējās provizoriskās izmaksas ir 6 479 267 EUR; - EK 2020. gada 17. novembrī noslēdza APA ar kompāniju CureVac, un Latvija neiebilda saņemt no ražotāja 946 510 vakcīnas devas, kuru provizoriskās kopējās izmaksas ir 11 358 120 EUR; - EK 2020. gada 25. novembrī noslēdza APA ar ražotāju Moderna, un Latvija ar parakstītu APA pielikumu (Order Form) 2020. gada 21. decembrī izteica vēlmi iegādāties 336 566 vakcīnas devas, kuru provizoriskās kopējās izmaksas ir 5 305 523 EUR. Komisija konstatē, ka problēmsituācija izveidojās ar ražotāja BioNTech/Pfizer vakcīnas pasūtījumu. 2020. gada 11. novembrī EK noslēdza APA ar ražotāju BioNTech/Pfizer, un Latvija 2020. gada 19. novembrī informēja EK par vēlmi iegādāties 97 500 vakcīnas devas (no Latvijai pieejamām 841 342 devām) par kopējo summu 1 1 …