Izglītības likums

Izglītības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Izglītības likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts; 11) (izslēgts ar 19.02.2026. likumu); 2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši piektajam, sestajam, septītajam un astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim; 21) formālā izglītība — sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments; 3) interešu izglītība — personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības; 4) izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums; 41) izglītība ģimenē — izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vadībā, izglītojamam un viņa vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) sadarbojoties ar izglītības iestādi; 5) izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādēm; 6) izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu; 7) izglītības iestāde — valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem; 71) izglītības kvalitāte — izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem; 72) izglītības iestādes akreditācija — regulāra izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; 8) izglītības pakāpe — nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi; 9) izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas; 10) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu); 11) izglītības programmas licencēšana — izglītības programmas kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu; 12) izglītojamais — bērns, skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; 121) karjera — izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūža laikā; 122) karjeras izglītība — izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei; 123) karjeras attīstības atbalsts — pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu; 124) klātiene — izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst pedagoga vadībā, apmeklējot izglītības iestādi, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai; 125) kombinētas mācības — izglītības procesa organizēšana un īstenošana, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības; 126) mācību līdzekļi — izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamā: a) mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), b) elektroniskie resursi — elektroniskā vidē mācību vajadzībām apkopota tekstuāla, vizuāla vai audiāla informācija, c) interaktīvas mācību platformas (mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas), d) spēles drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), rotaļlietas un piederumi, e) mācību vadības platformas (mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā), f) metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), g) papildu literatūra (uzziņu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), h) uzskates līdzekļi (tai skaitā naturālie mācību objekti, kā arī maketi un modeļi, tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)), i) mācību un saziņas programmatūras, j) izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi, robotikas detaļas un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu), tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), k) mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras), l) mācību materiāli (vielas, izejvielas, priekšmeti un programmatūras, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus), m) iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi), n) individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām); o) kultūras norises, kas izglītojamiem, kuri apgūst pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros dod iespēju regulāri pieredzēt daudzveidīgas Latvijas kultūras vērtības (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā, grāmatniecībā u. c.) atbilstoši valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanai; 13) mācību priekšmeta vai kursa programma — izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu; 14) (izslēgts no 01.09.2022. ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.); 141) neformālā izglītība — ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība; 142) nepilna laika klātiene — izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais daļu no izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas satura apgūst patstāvīgi; 15) pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē; 16) pašizglītība — ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība; 161) pašvaldības izglītības ekosistēma — sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs; 162) pedagogs — fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē; 17) pieaugušo izglītība — personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū; 18) pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei; 19) privātā izglītības iestāde — juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas izglītības iestādi, kā arī komercsabiedrība ar valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas kapitāla daļu, kuram viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana; 20) profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei; 201) profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā; 21) profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums; 22) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 23) profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē; 24) speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība; 25) tālākizglītība — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām; 26) tālmācība — izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātu mācību metodiku un pieeju, īpaši strukturētus mācību līdzekļus un mācību atbalsta sistēmu. Nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu; 261) (izslēgts ar 05.05.2016. likumu); 27) valsts izglītības standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību; 28) vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē; 29) vispārējā izglītība — cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 13.11.2008., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 05.05.2016., 20.09.2018., 12.11.2020., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 20.10.2022., 28.09.2023. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja: 1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā; 2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē; 3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. 3 3. pants. Tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (1) Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību. (11) Ikvienam ir tiesības uz iekļaujošu izglītību jeb tādu izglītības procesu, kas neatkarīgi no izglītojamā spējām un vajadzībām veicina viņa līdzdalības iespējas, nodrošinot viņam atbilstošas izglītības programmas, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi. (2) Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību. (3) Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā. 4 (04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums (1) Šā likuma 3.pantā minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. (2) Atšķirīga attieksme pret personu šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. (3) Reliģiskās organizācijas dibināta izglītības iestāde ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz konkrētās reliģijas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo pārliecībai. (4) Aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi. (5) Ja strīdus gadījumā persona norāda uz faktoriem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ, izglītības programmas īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts. (6) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, personai ir tiesības prasīt pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Tiesībsarga likumu saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā. Personai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīdus gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. (7) Atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz pedagogiem un citām izglītības sistēmā nodarbinātām personām regulē citi likumi. (8) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem. 5 (04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.) 4.pants. Izglītības obligātums Obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. 6 (05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 4.1 pants. Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai (1) Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. (2) Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti. Izglītības iestādes dibinātājs un izglītības procesa īstenotājs nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādē. 7 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 5.pants. Izglītības pakāpes (1) Ir noteiktas šādas izglītības pakāpes: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība; 3) vidējā izglītība; 4) augstākā izglītība. (2) Izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru. 8 6.pants. Izglītības veidi Izglītības veidi ir šādi: 1) vispārējā izglītība; 2) profesionālā izglītība; 3) akadēmiskā izglītība. 9 7.pants. Izglītības mērķgrupas Izglītības mērķgrupas ir personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības iegūšana noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas veido: 1) pirmsskolas vecuma bērni; 2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši; 3) jaunieši; 4) personas ar speciālām vajadzībām; 5) pieaugušie. 10 8.pants. Izglītības ieguves formas (1) Ir šādas izglītības ieguves formas: 1) klātiene; 2) nepilna laika klātiene; 3) tālmācība; 4) pašizglītība; 5) izglītība ģimenē. (2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno klātienē, kā arī šā panta 2.2 un 2.3 daļā minētajos izņēmuma gadījumos — ģimenē vai tālmācībā. Vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. (21) Izglītības programmas klātienē un nepilna laika klātienē var apgūt, organizējot un īstenojot arī kombinētas mācības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. (22) Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm. (23) Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā arī tiem izglītojamiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) pastāvīgi dzīvo ārzemēs un kuriem tādēļ nav pieejamas citas izglītības ieguves formas Latvijā; 2) ir sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz tam nav apguvuši vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu. (3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu. (4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 20.09.2018., 08.04.2021. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Sk. pārejas noteikumu 140. un 141. punktu) 8.1 pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra (1) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. (2) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence. (3) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi: 1) pirmais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā; 2) otrais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā; 3) trešais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu; 4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu; 5) piektais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību; 6) sestais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos; 7) septītais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā; 8) astotais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus. 12 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 9.pants. Izglītības ieguves valoda (1) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. (11) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. (2) Citā valodā izglītību var iegūt: 1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) (izslēgts ar 29.09.2022. likumu); 21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus; 3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs. (21) Izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta atbilstoša mācību vide izglītības ieguvei latviešu zīmju valodā, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā. (3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. (31) Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmas īstenošanu svešvalodā nosaka Augstskolu likums. (4) (Izslēgta ar 15.04.2021. likumu) (5) (Izslēgta ar 15.04.2021. likumu) (6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 15.03.2012., 18.06.2015., 22.03.2018., 20.09.2018., 15.04.2021. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 10.pants. Izglītība un reliģija (1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus. (2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums. 14 10.1 pants. Tikumiskās, estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšana izglītības procesā (1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo un fizisko attīstību, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. (2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un tādu mācību līdzekļu un materiālu, kā arī tādu metožu izmantošanas izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās, estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšanai, lai sekmētu zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. (3) Izglītības iestādēs, kurās īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, ikvienam izglītojamam tiek nodrošināta iespēja piedalīties kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros organizētajos pasākumos. Kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" sniedz iespēju iepazīties ar savlaicīgi plānotām un ar izglītības programmas mācību saturu un mācību procesu attiecīgajā mācību gadā saskaņotām kultūras un mākslas vērtībām, kā arī kultūras un mākslas tradicionālām un laikmetīgām norisēm. 15 (20.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2023.) 11.pants. Izglītības dokumenti (1) Izglītojamajiem par noteiktas pakāpes (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi) un veida izglītības ieguvi izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu. (2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību. (3) Izglītības iestāde var izsniegt dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu. (4) Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrs ir Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļa, un tā mērķis ir nodrošināt pieejamību akreditētu izglītības iestāžu izsniegtiem izglītības dokumentiem. Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā ieraksta ziņas par šādiem valsts atzītiem izglītības dokumentiem: 1) apliecību par vispārējo pamatizglītību; 2) atestātu par vispārējo vidējo izglītību; 3) apliecību par profesionālo pamatizglītību; 4) atestātu par arodizglītību; 5) diplomu par profesionālo vidējo izglītību; 6) profesionālās kvalifikācijas apliecību. (5) Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, datu kategorijas, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kārtību, tai skaitā datu apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām, un kārtību, kādā tiek nodrošināta integrācija ar izglītības iestāžu dokumentu vadības sistēmām, nosaka Ministru kabinets. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026.) 11.1 pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā (1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz izglītības dokumentu īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju, darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs. (2) Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ministru kabineta noteiktā ārvalstī no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk — Lisabonas konvencija) veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi (turpmāk — augstskola, kura ieguvusi tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi), ja izglītības dokumenta īpašnieks ir iesniedzis iesniegumu studiju uzsākšanai vai turpināšanai attiecīgajā augstskolā, ievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto. (3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu ārvalstī izsniegtā izglītības dokumenta kopiju, personu apliecinoša dokumenta kopiju un šo dokumentu tulkojumus latviešu valodā vai kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, ja vien šie dokumenti nav sastādīti kādā no minētajām valodām. (4) Ja izglītības dokumenta īpašnieks ir iesniedzis iesniegumu studiju uzsākšanai vai turpināšanai Latvijā vienā vai vairākās augstskolās, kuras ieguvušas tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi, viņš iesniegumā norāda institūciju, kurai šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā tiek iesniegti dokumenti ekspertīzei. (5) Pēc dokumentu ekspertīzes iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments. (6) Lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā noteikto izziņu, pieņem: 1) izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē — izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā; 2) studiju uzsākšanai vai studiju turpināšanai Latvijā — augstskola, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt studijas Latvijā. Augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības; 3) pieņemšanai darbā profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība nav reglamentēta normatīvajos aktos par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, — darba devējs. (7) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus nepiemēro, ja izglītības dokuments personai izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisku līgumu par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, un tas paredz atšķirīgu izglītības dokumentu atzīšanas kārtību. (71) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus nepiemēro, ja personai Eiropas skolā vai akreditētā Eiropas skolā izsniegts izglītības dokuments par iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, vai attiecīgās izglītības programmas daļas apguvi. Šāds izglītības dokuments tiek automātiski atzīts un bez papildu procedūras pielīdzināts Latvijā iegūtai vispārējai pamatizglītībai vai vispārējai vidējai izglītībai, vai attiecīgās izglītības programmas daļas apguvei. Par Eiropas skolu vai akreditētu Eiropas skolu šīs daļas izpratnē ir uzskatāma izglītības iestāde, kas dibināta vai akreditēta atbilstoši 1994. gada 21. jūnija Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus. (8) Pilngadīgai personai, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss vai kurai ir noteikts pagaidu aizsardzības statuss atbilstoši Patvēruma likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem, Akadēmiskās informācijas centrs par maksu veic ekspertīzi un sagatavo izziņu par ārvalstīs iegūto izglītību, balstoties uz pieejamo un personas sniegto informāciju un saskaņā ar Lisabonas konvenciju, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dokumentiem šajā jomā, ja personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas dokumentāri pierādīt iegūto izglītību. Izziņa ir informatīva, un tai ir ieteikuma raksturs, iesniedzot to augstskolai vai koledžai, vai darba devējam. (9) Šā panta otrajā daļā minētā augstskola ar Akadēmiskās informācijas centru slēdz vienošanos par sadarbību izglītības dokumentu atzīšanā, lai nodrošinātu Lisabonas konvencijā noteikto pasākumu ievērošanu un piemērošanu. (10) Akadēmiskās informācijas centrs savā tīmekļvietnē ievieto to augstskolu sarakstu, kuras Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā ieguvušas tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi. (11) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes ietvaros sniegtie pakalpojumi ir par maksu. Ministru kabinets nosaka izglītības dokumentu ekspertīzes, tostarp gadījumos, kad nav iespējas dokumentāri pierādīt iegūto izglītību, ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. 17 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 11.2 pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs (1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ieraksta ziņas par šā likuma 11.1 panta piektajā daļā minēto izziņu, ja Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, pamatojoties uz šā likuma 11.1 pantu, ir veikusi ekspertīzi. (2) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto un augstskolas ierakstīto ziņu pārraudzību veic Akadēmiskās informācijas centrs. (3) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ietver šādas ziņas: 1) tās personas, kurai ārvalstī izsniegts izglītības dokuments, vārds, uzvārds, personas kods vai, ja tāds nav piešķirts, — cita personu identificējoša informācija; 2) ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta, kura kopija iesniegta ekspertīzei, izsniegšanas datums un cita informācija par šo dokumentu; 3) šā likuma 11.1 panta piektajā daļā minētā izziņa. (4) Kārtību, kādā ziņas iekļaujamas Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā, kā arī kārtību, kādā nodrošināma tajā iekļauto datu pieejamība, nosaka Ministru kabinets. 18 (14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.) 11.3 pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās nosaka normatīvie akti par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. 19 (14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.) 12.pants. Maksa par izglītības ieguvi (1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. (2) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstskola vai koledža var noteikt maksu par izglītības ieguvi. (21) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. (22) (Daļa stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 129. punktu) (23) (Daļa stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 129. punktu) (3) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (4) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par augstākās izglītības programmas apguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi. (5) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā, kā arī otrajā un trešajā daļā minētajām personām maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 13.pants. Starptautiskā sadarbība izglītībā (1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi. (2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām. 21 13.1 pants. Izglītības attīstības pamatnostādnes (1) Izglītības attīstības pamatnostādnes ir dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā turpmākajiem septiņiem gadiem un ietver izglītības politikas pamatprincipus, virsmērķus un apakšmērķus, tostarp izglītības kvalitātes mērķus, galvenos pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, sasniedzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ievērojot attīstības plānošanas sistēmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos principus. (2) Izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un iesniedz tās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalsta saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija virza šīs pamatnostādnes apstiprināšanai Ministru kabinetā. (3) Izglītības attīstības pamatnostādnēs turpmākajiem septiņiem gadiem izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek izstrādāti attiecīgi rīcības plāni: pirmajiem trim gadiem, nākamajiem diviem gadiem un atlikušajiem diviem gadiem. (4) Rīcības plānus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. 22 (03.09.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.) II nodaļa Izglītības organizācija 14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā Ministru kabinets: 1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību; 11) nosaka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus; 2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu); 3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes; 4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību augstākās izglītības programmās; 5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību; 6) apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un privātpersonu dibināto augstskolu satversmes; 7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma; 71) (izslēgts no 01.10.2021. ar 08.04.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 93. punktu); 8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas, tajā skaitā ārkārtas akreditācijas un akreditācijas anulēšanas, kārtību; 81) nosaka prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes pārskata par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā struktūru un iesniegšanas kārtību; 82) apstiprina ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu; 9) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību; 11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtību; 111) nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai; 12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu; 121) nosaka kārtību un kritērijus izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, tajā skaitā ārkārtas novērtēšanai un novērtēšanas anulēšanai; 122) nosaka kārtību un vērtēšanas nosacījumus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei; 13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; 131) nosaka kārtību, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to; 14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu); 15) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm; 151) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam; 16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi; 17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un grupās; 18) apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem; 181) nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi; 19) nosaka valsts izglītības standartus, kuros ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus; 20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo; 201) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas) nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus; 21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos; 211) nosaka izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm; 212) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos; 213) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai; 22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu; 23) nosaka stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam; 24) nosaka interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtību; 241) nosaka kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss; 25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus, nosaka prasības bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem, prasības bērnu nometņu vadītāju profesionālās kompetences pilnveidei, kā arī kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, aptur vai anulē bērnu nometnes vadītāja apliecību; 26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas; 27) nosaka institūciju, kas kārto pedagogu un izglītības programmu reģistrus, kā arī kārtību, kādā tie tiek vesti un uzturēti; 28) nosaka institūciju, kas licencē izglītības programmas, izņemot interešu izglītības programmas; 29) (izslēgts ar 08.04.2021. likumu); 30) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību; 31) nosaka kārtību, kādā valsts finansē neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kompetences pilnveidi pieaugušo izglītībā, kā arī kritērijus attiecīga finansējuma saņemšanai; 32) nosaka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību; 33) nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās; 34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību; 35) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 36) nosaka metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei; 361) nosaka kārtību, kādā ved un uztur reģistru to izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē; 37) nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas virzienus, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju aprakstu un kārtību, kādā organizē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu; 38) nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu — valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa — lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros. Ministru kabinets nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas; 39) nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus; 40) (zaudējis spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu); 41) nosaka izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus, klašu grupu sadalījumu pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī kvantitatīvos rādītājus — izglītojamo skaitu klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei (turpmāk — kvantitatīvie rādītāji); 42) nosaka kritērijus un kārtību (ņemot vērā arī izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus), kādā valsts piedalās to pedagogu darba samaksas finansēšanā, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem; 43) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē; 431) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā, ietverot prasības attiecībā uz tehnisko vidi, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo regulāru ikdienas darbību un atbalstu izglītojamiem (tai skaitā sociālā, psiholoģiskā un karjeras atbalsta, kā arī attiecīgā atbalsta personāla pieejamību) un paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības, kā arī nosaka kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un kritērijus un kārtību to vispārējās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanai, kuras tiek īstenotas tālmācībā; 432) nosaka kritērijus un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums; 44) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus to izglītojamo ēdināšanai, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, un šo valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam izglītojamam dienā; 45) nosaka kritērijus un kārtību kombinētu mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinētu mācību īpatsvaru; 46) (izslēgts ar 05.02.2026. likumu); 47) nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas; 48) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu iegādes finansēšanā; 49) nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus; 50) nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumus šo kompensāciju piešķiršanai; 51) nosaka prasības un kārtību, kādā sniedz pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumus, kā arī izglītojamo uzņemšanas kritērijus; 52) nosaka prasības, kā attālināti tiek īstenotas interešu izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei ārpus Latvijas dzīvojošām personām, tai skaitā nosaka izglītības programmas saturu, plānotos sasniedzamos rezultātus un mācību sasniegumu vērtēšanas principus, kā arī izglītības programmas apguves apliecinājuma paraugu; 53) nosaka kritērijus un kārtību izglītības ieguvei ģimenē, tai skaitā prasības izglītojamā, viņa vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādes sadarbībai. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 03.12.2015., 05.05.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 20.09.2018., 14.11.2019., 14.05.2020., 03.09.2020., 12.11.2020., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 29.09.2022., 20.10.2022., 28.09.2023., 20.06.2024., 26.09.2024., 10.10.2024., 03.12.2025., 05.02.2026. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. 11.1 punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2027. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu) 15.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā Izglītības un zinātnes ministrija: 1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā; 2) izstrādā politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus izglītības jomā; 21) atbild par Izglītības likumā noteiktā mērķa īstenošanu; 22) vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām; 3) nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju; 4) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 5) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu; 7) izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus; 8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam, valsts valodas attīstībai un jaunatnes audzināšanai atbilstoši šā likuma mērķim; 9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās padotībā esošajās izglītības iestādēs; 10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām; 11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus; 12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus; 13) organizē valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai; 14) koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās kompetences pilnveides kārtību; 15) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 16) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu); 17) organizē elektronisko mācību resursu un izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi; 18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai; 181) plāno, izvirza un pilnveido izglītības kvalitātes mērķus, ietverot tos izglītības attīstības pamatnostādnēs un rīcības plānos, kā arī veido izglītības kvalitātes nodrošināšanas un monitoringa politiku; 182) veic izglītības kvalitātes monitoringu, apkopo un uzkrāj datus par izglītības kvalitāti, analizē un novērtē izglītības iestāžu sniegumu, koordinē un organizē pētniecību, informē par rezultātiem; 183) identificē un novērtē riskus, izstrādā un apstiprina izglītības kvalitātes pilnveides vadlīnijas; 184) ievieš un attīsta izglītības kvalitātes vērtēšanas un analīzes digitālos rīkus; 185) sagatavo ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetam. Ziņojumā ietver visu izglītības pakāpju un pieaugušo izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības kvalitātes izvērtējumu; 19) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu); 20) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu); 21) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu); 22) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu); 23) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām; 24) (izslēgts no 01.09.2018. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43.punktu); 25) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus; 26) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba; 27) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu); 28) izstrādā izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 21.03.2019., 14.05.2020., 03.09.2020. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 16.pants. Citu nozaru ministriju kompetence izglītībā (1) Citu nozaru ministrijas: 1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu; 2) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos; 3) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu); 4) nodrošina savā padotībā esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī organizē un finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un iegādi profesionālajos mācību priekšmetos; 5) kontrolē savā padotībā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību; 6) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu); 7) (izslēgts no 01.09.2018. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. punktu). (2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. (3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ved un uztur reģistru izglītojamo (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) uzskaitei, kurā vecāki (personas, kas realizē aizgādību) var elektroniski pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē. (4) Ekonomikas ministrija ne retāk kā reizi divos gados aktualizē vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kas izmantojamas izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādei. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 18.06.2015., 03.12.2015., 20.09.2018., 14.05.2020. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2020.) 17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā (1) Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes. (2) Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas p …