Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 583 Rīgā 2022. gada 31. augustā (prot. Nr. 43 27. §) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un to padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām. 3 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu izpildi: 3.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. oktobrim; 3.2. par 2025., 2026. un 2027. gadu – līdz 2028. gada 1. jūlijam. 4 4. Atbildīgajām institūcijām par pamatnostādnēs paredzēto vides monitoringa uzdevumu izpildi iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par to kompetencē esošo uzdevumu izpildi: 4.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. augustam; 4.2. par 2025. un 2026. gadu – līdz 2027. gada 1. jūlijam. 5 5. Noteikt, ka pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošana, kuriem kā finansējuma avots paredzēts valsts budžets, atbilstoši iespējām ir nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un visu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 6 Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs (Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojums Nr. 583) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.–2027. gadam SATURSSaīsinājumiKopsavilkumsI. Politikas mērķi un apakšmērķiII. Vides politikas jomas1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi)1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem1.2. Politikas apakšmērķi1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai2. Valsts vides monitorings2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem2.2. Politikas apakšmērķi2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā3. Klimata pārmaiņas3.1. Stāvoklis Latvijā3.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem3.3. Politikas apakšmērķi3.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika4.1. Stāvoklis Latvijā4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem4.3. Politikas apakšmērķi4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis5.1. Stāvoklis Latvijā5.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem5.3. Politikas apakšmērķi5.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā6. Bioloģiskā daudzveidība6.1. Stāvoklis Latvijā6.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem6.3. Politikas apakšmērķi6.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana7.1. Stāvoklis Latvijā7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem7.3. Politikas apakšmērķi7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība8.1. Stāvoklis Latvijā8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem8.3. Politikas apakšmērķi8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā9. Radiācijas drošība9.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem9.3. Politikas apakšmērķi9.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomāIII. Rīcības virzieni un uzdevumi1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm5. Rīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju8. Rīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšana9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorā10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmu11. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomā12. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorā14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu15. Rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšana19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošana20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešana21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana22. Rīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldība23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošana24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās25. Rīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana26. Rīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošana27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšana28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšana31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju32. Rīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiem35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās37. Rīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībām38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta)39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšana40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesos42. Rīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmu43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apriti44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana45. Rīcības virziens: Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana46. Rīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošanaPielikumi1. pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam2. pielikums. Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem3. pielikums. Radiācijas drošības programma4. pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem5. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemSaīsinājumiAERAtjaunīgie energoresursiAAVP2028Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadamAiMAizsardzības ministrijaAJTAizsargājamā jūras teritorijaANMAttīstības un noturības mehānismsANOApvienoto Nāciju organizācijaBIORValsts zinātniskais institūts "BIOR"BJRPBaltijas jūras rīcības plāns (Helsinku Komisijas)BVKBBūvniecības valsts kontroles birojsCSPCentrālā statistikas pārvaldeDAPDabas aizsardzības pārvaldeDRNDabas resursu nodoklisEJZFEiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondsEKEiropas KomisijaEKIIEmisijas kvotu izsolīšanas instrumentsELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsERAFZEiropas Reģionālās attīstības fonds PO2 Zaļāka EiropaESEiropas SavienībaESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaESAO PārskatsESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, 2019EVAEiropas Vides aģentūraFMFinanšu ministrijaF-gāzesFluorētās siltumnīcefekta gāzesHELCOMBaltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisijaIeMIekšlietu ministrijaIMOStarptautiskā Jūrniecības organizācijaIKPIekšzemes kopproduktsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaĪADTĪpaši aizsargājamas dabas teritorijasLDMLatvijas Dabas muzejsKPFIKlimata pārmaiņu finanšu instrumentsLatvija2030Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadamLHEIDaugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"LIFEEiropas Savienības vides un klimata pasākumu finansējuma programmaLIFE IP LatViaNatureLIFE integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija"LIFE GoodWater IPLIFE integrētais projekts LIFE18 IPE/LV/000014 "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai"LIFE Waste To Resources IPLIFE integrētais projekts LIFE20 IPE/LV/000014 "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju"LJAValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija",LLULatvijas Lauksaimniecības universitāteLPTPLabākie pieejamie tehniskie paņēmieniLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLULatvijas UniversitāteLŪKALatvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācijaLVAFLatvijas Vides aizsardzības fondsLVĢMCValsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"LVMI "Silava"Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"MKMinistru kabinetsNAP2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadamNASANacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijaNatura 2000Eiropas nozīmes īpašā aizsargājamā dabas teritorijaNBDNacionālais Botāniskais dārzsNBS KADNacionālo bruņoto spēku krasta apsardzes dienestsNFINorvēģijas finanšu instrumentsNVONevalstiskās organizācijasppmDaliņas uz miljonu (particles per million)PVDPārtikas un Veterinārais dienestsPVOPasaules Veselības organizācijaReģistrsPiesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrsRNZDRīgas Nacionālais zooloģiskais dārzsSAM NAP2027specifiskais atbalsta mērķisSAEAStarptautiskās Atomenerģijas aģentūraSEGSiltumnīcefekta gāzesSMSatiksmes ministrijaVAADValsts augu aizsardzības dienestsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASValsts administrācijas skolaVIVeselības inspekcijaVKPVides konsultatīvā padomeVMVeselības ministrijaVMDValsts mežu dienestsVPP2027Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadamVPVBVides pārraudzības valsts birojsVVDValsts vides dienestsVVD RDCValsts vides dienests Radiācijas drošības centrsZIZIMMZemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecībaZMZemkopības ministrijaZM NĪValsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"KopsavilkumsVides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam1 (turpmāk – VPP2027) ir vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas izstrādāts atbilstoši Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam2 (turpmāk – Latvija2030) un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam3 (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un Eiropas zaļā kursa4 stratēģiskiem mērķiem.Vides aizsardzības likuma 4. panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprina vides politikas pamatnostādnes, ņemot vērā nacionālās prioritātes, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un starptautiskos nosacījumus. VPP2027 ir piektais pēc kārtas valsts vides politikas plānošanas dokuments kopš 1995. gada, kad tāds tika apstiprināts pirmo reizi.VPP2027 I. sadaļā iezīmēts vispārīgais politikas konteksts, kas veido ietvaru nacionālajai vides politikai un pamato sekojošu vides politikas mērķu noteikšanu:1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu;2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku;3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;4) Samazināt piesārņojumu.VPP2027 II. sadaļa sastāv no deviņām nodaļām, kas sakārtotas pa vides pārvaldības jomām:1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi).2. Valsts vides monitorings.3. Klimata pārmaiņas.4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika.5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis.6. Bioloģiskā daudzveidība.7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana.8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība.9. Radiācijas drošība.Pārvaldības jomas izvēlētas, pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (turpmāk – EVA) ziņojuma "Vide Eiropā: Stāvoklis un perspektīvas 2020"5 vispārējo pieeju un tematisko dalījumu. VPP2027 tematiskajās nodaļās raksturots vides stāvoklis, analīzei piemērojot EVA cēloņu-seku modeli, kas ļauj novērtēt galvenās vides tendences katrā no jomām un uzskatāmi tās atspoguļot. Katrā tematiskajā nodaļā ir apkopoti mērķi, kas noteikti starptautiskajā, ES vai nacionālajā līmenī un veido pamatu VPP2027 mērķiem un rīcību virzieniem. Apakšmērķiem ir pakārtoti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, virzību uz kuriem savukārt nodrošina III. nodaļā noteiktie rīcību virzieni un uzdevumi.VPP2027 III. sadaļas tabulās ietverta informācija par 49 rīcības virzieniem un uzdevumiem to ietvaros, noteikti ieviešanas termiņi vai periods un atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī ir norādīti indikatīvie finansējuma avoti un uzdevumu saistība ar politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, un, kur tas attiecināms, ar NAP2027 uzdevumiem un specifiskajiem atbalsta mērķiem (turpmāk – SAM).VPP2027 pamatdokumentu papildina pieci pielikumi, kas ir neatņemama tā sastāvdaļa.1. pielikums Vides monitoringa programma sastāv no četrām daļām: 1.1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma; 1.2. Ūdeņu monitoringa programma, 1.3. Zemes monitoringa programma un 1.4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma un to apakšprogrammām un pielikumiem, tādejādi vienotā procesā saskaņojot vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas procesu un uzdevumus, kas izvirzīti datu un informācijas iegūšanai un apritei. Jāuzsver, ka specifiskas vides monitoringa prasības ir noteiktas Latvijas saistošajās starptautiskajās un ES normās.2. pielikumā ietverts Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kas aizstāj 2005. gadā izstrādāto attiecīgo dokumentu. Plāns nacionālajā līmenī aktualizē pasākumus Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanai. Šāda plāna nepieciešamību un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības.3. pielikumu veido Radiācijas drošības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma. Šādas programmas izstrādi un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības.4. pielikumā ietverta izziņa par VPP2027 projekta sabiedriskās apspriešanas, kas notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam, rezultātiem. Jāuzsver, ka šī izziņa neietver stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos pušu iebildumus un priekšlikumus, tā kā tie tika izskatīti minētā procesa ietvaros.5. pielikumā dots indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem. Daļa VPP2027 rīcības virzienu uzdevumu tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VPP2027 paredzēto rīcības virzienu un to uzdevumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. pielikums ietver izvērstu apkopojumu tikai par uz izstrādes brīdi zināmo ārējo finansējumu VPP2027 uzdevumu īstenošanai. Šo informāciju sniegušas par uzdevumu izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās nozaru ministrijas un iestādes.VPP2027 izstrāde notika laikā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada septembrim, nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību. Izstrādes procesa ietvaros tika organizētas 16 sanāksmes, kurās piedalījās nozaru ministriju un to padotības iestāžu, nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu, uzņēmumu, pašvaldību un arī citu pušu pārstāvji. VPP2027 projekta sabiedriskā apspriešana notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam.I. Politikas mērķi un apakšmērķiPolitikas plānošanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam vides politikas mērķi nacionālajā līmenī ir pakārtoti Latvija2030 un NAP2027 ieviešanai.Latvija2030 prioritātei "Daba kā nākotnes kapitāls" noteiktais mērķis ir Latvijai kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.NAP2027 ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvija2030 rīcības plāns, kurā nosaka valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, plānotās reformas un politikas izmaiņas periodam no 2021. gada līdz 2027.gadam.NAP20207 vadmotīvs ir "Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību!". NAP2027 ir noteikti četri stratēģiskie mērķi: 1) produktivitāte un ienākumi, 2) vienlīdzīgas iespējas, 3) sociālā uzticēšanās un 4) reģionālā attīstība. NAP2027 stratēģiskie mērķi tiek īstenoti caur sešām prioritātēm un tām pakārtotajiem rīcību virzieniem un uzdevumiem. (skat. 1. attēlu).1. attēls. Shematiskais NAP2027 ietvars.VPP2027 izpilde sniegs ieguldījumu sekojošu NAP2027 uzdevumu īstenošanā:[281], [282], [283], [284], [285], [286], [287], [288], [289], [290], [291], [292], kā arī [179], [314], [316] un [457].Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti (skat. 2. attēlu). Tie kopā veido kompleksu ceļa karti laba vides stāvokļa nodrošināšanai Latvijā.2. attēls. Latvijas vides politiku noteicošie dokumenti un to saistība.Latvijas vides politikas attīstību ietekmē Latvijas kā ES dalībvalsts statuss, kā arī valsts dalība Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) globālās vides aizsardzības politikas ieviešanā, Latvijas dalība starptautiskajās un reģionālajās organizācijās6 un divpusēji sadarbības līgumi. No 2016. gada 1. jūlija Latvija ir pilntiesīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) dalībvalsts.2019. gadā tika veikts vispusīgs novērtējums un sagatavots pirmais ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju (turpmāk – ESAO Pārskats). ESAO Pārskats izvērtē Latvijas progresu vides jomā kopš 2000. gadu vidus. Tajā izceltas Latvijas nozīmīgās iespējas virzībā uz zaļāku, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, aicināts izmantot spēcīgākus cenas signālus, vairāk ekoinovācijas un veikt investīcijas ar vidi saistītā infrastruktūrā un pakalpojumos. ESAO Pārskatā īpaša uzmanība pievērsta atkritumu un materiālu labākai apsaimniekošanai virzībā uz aprites ekonomiku, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai. Pozitīvi novērtēts Latvijas vides pārvaldības institūciju darbs un sabiedrības līdzatbildības veicināšana. ESAO atzinīgi vērtē to, ka Latvijas sabiedrībai sniegtas plašas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par vides jautājumiem un tai ir praktiski neierobežota pieeja vides informācijai. Kā labi attīstīta raksturota ir arī ietekmes uz vidi novērtējuma sistēma un atzinīgi vērtēta Latvijas iespēja paātrināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un zaļu ekonomiku.ESAO Pārskatā formulēti ieteikumi vides pārvaldības institucionālā satvara un tiesiskā regulējuma stiprināšanai un arī informētības uzlabošanu, proti, Latvija tiek aicināta:– Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra ietekmi starpministriju sadarbībā, lai veicinātu nozaru politikas saskaņotību ar valsts ilgtspējības attīstības mērķiem;– Pastiprināt valsts pārvaldes pārraudzību attiecībā uz pašvaldību zemes izmantošanas plānošanu un vides pakalpojumu (atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde utml.) sniegšanu;– Stiprināt normatīvo aktu ietekmes novērtējuma vides aspektus; nodrošināt, ka tiek pienācīgi aprēķinātas ierosināto normatīvo aktu vides un sociālās izmaksas; uzlabot ex-post regulējuma un politikas novērtējuma izmantošanu;– Paplašināt ar risku pamatotas vides pārbaužu plānošanas izmantošanu, lai uzlabotu neatbilstības atklāšanu un novēršanu;– Reformēt sodu sistēmu, pieņemot piemērotu metodoloģiju administratīvo sodu noteikšanai, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ekonomiskajiem ieguvumiem no prasību neievērošanas; izstrādāt izpildes nodrošināšanas politiku ar skaidriem norādījumiem par administratīvo sodu un kriminālsodu samērīgu izmantošanu un novērtēt to efektivitāti;– Veicināt atbildības vides jomā pilnīgu ieviešanu, lai nodrošinātu vides nodarītā kaitējuma seku likvidēšanu uz atbildīgās puses rēķina; pieprasīt finanšu garantijas par iespējamo kaitējumu videi, ko varētu radīt videi kaitīgas darbības;– Paātrināt vēsturisko piesārņoto vietu attīrīšanu, nodrošinot tam finanšu resursus;– Pastiprināt centienus veicināt atbilstību vides prasībām un zaļu uzņēmējdarbības praksi, izmantojot informatīvus rīkus un normatīvus stimulus, kā arī paplašinot zaļo publisko iepirkumu, atbalstīt brīvprātīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas;– Paplašināt informētību un pieaugušo izglītošanu vides jautājumos, aktīvāk iesaistīt sabiedrību vides lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.VPP2027 izmantotā metodiskā pieeja vides stāvokļa analīzeiNovērtēt vides stāvokli un izprast tā pārmaiņu tendences palīdz integrēta pieeja – Eiropas Vides aģentūras cēloņu un seku modelis (3. attēls), kurš ietver šādus analizētos elementus:– Virzošie spēki (t.sk. politikas mērķi, starptautiskās saistības, valsts attīstības tendences, pieprasījums pēc dabas resursiem),– Slodze (t.sk. piesārņojošo vielu emisijas, zemes lietojuma maiņa, resursu izmantošana, klimata pārmaiņas),– Stāvoklis (t.sk. vides kvalitāte un ekosistēmu stāvoklis),– Ietekme (t.sk. ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību),– Rīcība (t.sk. koriģēti politikas mērķi, fiskālie un ekonomiskie instrumenti, normatīvi un kontroles mehānismi, izglītība un saziņa, plāni un programmas).3. attēls. Vides problēmu analīzes cēloņu un seku modelis.Vides stāvokļa analīzei VPP2027 izstrādē tika izmantota EVA ziņojuma "Vide Eiropā – Stāvoklis un perspektīvas 2020" pieeja, tematiskais iedalījums un slodzes un stāvokļa rādītāji. Datiem tika izmantota publiski pieejamā informācija no Oficiālā statistikas portāla kā arī VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (turpmāk – LVĢMC) dati.Vides politiku raksturo arī ieņēmumi no vides nodokļiem (skat. 4. attēlu), kas pakāpeniski pieaug, un 2020. gadā tie sasniedza gandrīz 916 milj. eiro. Atsevišķi vērtējot ieņēmumus no dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN), tie veido nelielu vides nodokļu daļu, bet arī tie ir pieauguši no 21,12 milj. euro 2014. gadā līdz 35,20 milj. euro 2020. gadā –par 67 %. Turpretim dati par valdības (publiskajiem) izdevumiem vides aizsardzībai liecina, ka kopš 2015. gada izdevumi ir būtiski samazinājušies, lai gan pēdējos gados vērojama atkal pieauguma tendence (skat. 5. attēlu).4. attēls. Vides nodokļu ieņēmumi, milj. euro 2014.-2020.g. (CSP dati).5. attēls. Valdības izdevumi vides aizsardzībai, milj. euro 2014.-2018.g. (CSP dati).ES 2014.-2020. gada finanšu plānošanas periodā līdz 2021. gada martam vides jomā veikti maksājumi 155 177 652 euro apmērā (ES fondu daļa)7. Projekti īstenoti, lai novērstu plūdu risku, pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanu, paplašinātu centralizētās notekūdeņu savāk-šanas sistēmas, uzlabotu bioloģisko daudzveidību, veiktu vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. Papildus valsts izdevumiem, jāņem vērā arī privātās investīcijas. Laika posmā no 2005.-2017. gadam privātās investīcijas veidoja tikai 11,5 % no kopējām investīcijām vides jomā. Latvijā līdz šim divi uzņēmumi – AS "Latvenergo" (2015.-2016. gadā 100 milj. euro, 2020. gadā papildu 200 milj. euro) un ALTUM (2018.-2020. gadā 45 milj. euro) ir emitējuši zaļās obligācijas, piesaistot privāto kapitālu vides mērķu sasniegšanai.Kopš 2016. gada Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ES vides likumdošanas ieviešanas uzraudzībai izmanto Vides politikas īstenošanas pārskatu (Environmental Implementation Review)8. Šī instrumenta mērķis ir sniegt EK, dalībvalstīm un iesaistītām pusēm (tai skaitā arī sabiedrībai) visaptverošu pārskatu par vides likumdošanas ieviešanas stāvokli katrā dalībvalstī, kā arī novērst nepilnības ES vides likumdošanas ieviešanas cēloņos un rast risinājumus, pirms problēmas kļūst steidzamas un nonāk līdz pārkāpumu stadijai. Kopš instrumenta ieviešanas ir sniegti divi ziņojumi par Latviju. Galvenās EK rekomendācijas apkopotas 1. tabulā.1.tabula. Eiropas Komisijas ierosinātās darbības ES vides politikas ieviešanas pārskatos par Latviju 2017. un 2019. gadāTēma2017. gadā ierosinātās darbības2019. gadā ierosinātās darbības9Resursu efektivitāte, mazogļekļa un aprites ekonomika- Ieviest un pakāpeniski palielināt atkritumu poligonu nodokļus, lai pakāpeniski pārtrauktu pārstrādājamu vai reģenerējamu materiālu apglabāšanu poligonos; izmantot ieņēmumus, lai atbalstītu dalītu savākšanu un alternatīvu infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pirmajām pakāpēm; izvairīties no pārmērīgas infrastruktūras celtniecības atkritumu pārpalikumu apstrādei;- Koncentrēt uzmanību uz dalītās savākšanas shēmas īstenošanu, lai palielinātu pārstrādes rādītājus; pēc tam – apsvērt iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) shēmas.- Izstrādāt saskanīgāku aprites ekonomikas politikas ietvaru;- Lai pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu un atgūstamu atkritumu apglabāšanu poligonos, palielināt atkritumu poligonu nodokli atbilstīgi plānotajam un novirzīt ieņēmumus pasākumiem, kas uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu.- Uzlabot un paplašināt atkritumu dalītu savākšanu. Pārskatīt un/vai saskaņot minimālos dalītās savākšanas pakalpojumu standartus pašvaldībās, lai aptvertu pēc iespējas lielāku pārstrādājamu atkritumu īpatsvaru;- Izmantot tādus ekonomiskos instrumentus kā "maksā, kad izmet" un noteikt pašvaldībām obligātus pārstrādes mērķrādītājus un pasākumus, kas veicami neatbilstības gadījumā;- Izstrādāt un ieviest īstenošanas atbalsta programmas pašvaldībām, lai palīdzētu atbalstītu to centienus organizēt dalītu savākšanu un uzlabotu pārstrādes sniegumu;- Uzlabot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību.Dabas kapitāla aizsardzība, saglabāšana un uzlabošana- Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un attiecībā uz teritorijām noteikt skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kā arī nodrošināt atbildīgus resursus to īstenošanai, lai uzturētu/atjaunotu Kopienas nozīmes sugas un dzīvotnes labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī to dabīgajā diapazonā;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem labāk aizsargāt mežu un zālāju dzīvotnes;- Uzsākt ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu, dabas kapitāla uzskaites sistēmas vērtēšanu un izstrādi un nodrošināt valdības atbalstu šim darbam;- Turpināt darbu pie laba vides stāvokļa definīciju uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudz-veidības raksturlielumiem, arī īstenojot reģionālo sadarbību un izmantojot darbu attiecīgās reģionālās jūras konvencijas ietvaros;- Noteikt un risināt zināšanu nepilnības;- Turpināt pilnveidot pieejas, ko izmanto, lai novērtētu (un kvantificētu) ietekmi, kuru rada galvenie noslodzes veidi, lai 2018. gada ziņojumā nonāktu pie labākiem un skaidrākiem novērtējuma rezultātiem;- Turpināt integrēt monitoringa programmas, kas jau ir noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un īstenot kopīgas monitoringa programmas (ja tādas ir), kas izstrādātas (apakš)reģionālā līmenī, piemēram, kuras izstrādājusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM);- Uzlabot monitoringa metožu salīdzināmību un konsekvenci valsts jūras reģionā;- Nodrošināt, ka valsts monitoringa programma tiek īstenota nekavējoties, ka tā ietver visus raksturlielumus un ir piemērota, lai uzraudzītu progresu laba vides stāvokļa virzienā.- Pabeigt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un ieviest skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus šādās teritorijās;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem mežu un zālāju dzīvotņu labākai aizsardzībai. Nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biomasas efektīvu izmantošanu;- Definēt labu vides stāvokli un mērķrādītājus jomās, kurās tas vēl nav izdarīts, kā arī noteikt laba vides stāvokļa sasniegšanas termiņus, ja tie vēl nav paziņoti;- Sniegt vairāk informācijas par pasākumiem, izstrādāt vairāk pasākumu ar tiešu ietekmi uz noslodzēm un kvantitatīvi noteikt, kādā mērā ar pasākumiem iecerēts samazināt noslodzi, un monitorēt progresu;- Nodrošināt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgs jūras (apakš)reģions, ar mērķi novērst galvenās noslodzes;- Nodrošināt, ka noteiktajā termiņā tiek sniegti ziņojumi par dažādiem Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) elementiem.Iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšana- Samazināt PM10 emisiju un koncentrāciju, cita starpā samazinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu (izmantojot cieto kurināmo), transportu un lauksaimniecību saistītās emisijas;- Pabeigt trokšņa kartēšanu un trokšņa pārvaldības rīcības plānus;- Ūdens baseinu apsaimniekošanas plānu (RBMP) pasākumus vērst uz visiem attiecīgajiem slodzes veidiem un īstenošanas nepilnībām, it sevišķi pievēršoties lauksaimniecības radītajam piesārņojumam;- Pārskatīt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir samazināt hidromorfoloģisko slodzi valsts upju baseinos;- Apsvērt pasākumus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas struktūru un pakalpojumu racionalizēšanai kopā ar stimuliem paplašināt fizisko pieslēgumu skaitu.- Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna kontekstā rīkoties, lai samazinātu emisiju no galvenajiem emisijas avotiem;- Pārskatīt atļaujas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst jaunajiem pieņemtajiem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) secinājumiem;- Stiprināt kontroli un/vai izpildes panākšanu, lai nodrošinātu atbilstību LPTP secinājumiem;- Novērst piesārņojumu, proti: i) smaku, ko rada intensīvā putnkopība un cūkkopība, un ii) gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu dedzināšana;- Pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2. plūdu riska pārvaldības plānā nostiprinātu klimata pārmaiņu apsvērumus;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasākumu prioritātes noteikšanas metodi padarītu skaidrāku un ietvertu plūdu riska pārvaldības plāna izmaksu un ieguvumu novērtējumu;- Nodrošināt visu aglomerāciju atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai.Tirgus instrumenti un ieguldījumi- Netika iekļautas ierosinātas darbības.- Identificēt finansējuma avotus, lai veicinātu Ūdens pamatdirektīvas mērķu īstenošanu;- Sagatavoties nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu vides aizsardzības īstenošanai, īpaši atkritumu un ūdens jomā.Efektīva pārvaldība un zināšanas- Uzlabot pārredzamību saistībā ar atbilstības nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un darbību un to, kā tiek risināti būtiski riski;- Sekmēt kompetento iestāžu aktīvāku dalību ENPE, EUFJE un EnviCrimeNet darbībās;- Palielināt centienus īstenot direktīvu par atbildību vides jomā, realizējot proaktīvas iniciatīvas, it sevišķi izstrādājot valsts norādījumus; turklāt īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu funkcionējošu finansiālā nodrošinājuma sistēmu atbildībai vides jomā (lai uzņēmējiem ne tikai būtu pieejams apdrošināšanas segums, bet arī lai tie to izmantotu);- Noteikt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt datu un dokumentācijas pieejamību (vismaz to pašreizējā formā) citām valsts iestādēm un sabiedrībai, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus.- Nostiprinot sasaisti starp valsts INSPIRE portāliem, uzlabot piekļuvi telpiskajiem datiem un pakalpojumiem, identificēt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt, lai citas publiskā sektora iestādes un sabiedrība, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus, var piekļūt datiem un dokumentācijai (esošajā formā);- Labāk informēt sabiedrību par tās tiesībām griezties tiesā, īpaši saistībā ar gaisa piesārņojumu un dabu;- Labāk informēt sabiedrību par atbilstības veicināšanu, monitoringu un izpildes panākšanu. Kā minimums būtu jānodrošina detalizēta tiešsaistes informācija lauksaimniekiem par to, kā pildāmi ar nitrātiem un dabu saistītie pienākumi, un tiešsaistē jāsniedz vairāk informācijas par inspekciju plāniem un rūpniecisko objektu inspekciju ziņojumi;- Publicēt informāciju par rezultātiem, kas gūti izpildes panākšanas darbībās un turpmākajos pasākumos pēc konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā;- Nodrošināt vairāk informācijas par to, kā sadarbojas profesionāļi, kuri apkaro noziegumus pret vidi;- Uzlabot atbildības finansiālo nodrošinājumu un norādījumus saistībā ar Direktīvu par atbildību vides jomā un publicēt informāciju par videi nodarītu kaitējumu;- Aktīvāk tiekties kļūt par attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu pusi, parakstot un ratificējot atlikušos nolīgumus.2019. gada 11. decembrī EK nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, kas ir ierosināts kā jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir ES pārveidot par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.Eiropas zaļais kurss ir stūrakmens EK stratēģijai virzībā uz ANO 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Eiropas zaļā kursa ietvaros tiks pārorientēts Eiropas pusgada (semestra) makroekonomiskās koordinācijas process tā, lai tajā būtu integrēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un lai ekonomikas politika būtu vērsta uz ilgtspēju un iedzīvotāju labbūtību un ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu ES rīcībpolitikas veidošanas un rīcības pašā pamatā.Eiropas zaļā kursa īstenošanas holistiskā pieeja paredz, ka ES darbībām un politikai ir jāsekmē tā mērķu sasniegšanu, tāpēc arī EK paziņojumā izklāstītās un nu jau praksē izstrādātās politikas iniciatīvas aptver vairākas savstarpēji cieši saistītas jomas, tostarp klimatu, vidi, enerģētiku, transportu, rūpniecību, lauksaimniecību un ilgtspējīgu finansējumu. Lai īstenotu mērķus, Eiropas zaļais kurss nosaka vairākus rīcību elementus, kas ilustrēti 6. attēlā.6. attēls. Eiropas zaļā kursa rīcību elementi (pēc EK dokumentiem).Eiropas zaļajā kursā īpaši uzsvērts, lai rastu līdzekļus vides mērķu sasniegšanai, nepieciešams pārorientēt privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tādējādi panākot ilgt-spējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Papildus ir svarīga zaļās budžetēšanas pieejas attīstība, lai, izmantojot valsts budžeta politikas rīkus, veicinātu vides mērķu sasniegšanu.VPP2027 pamatprincipiVides aizsardzības galvenie principi ir noteikti Vides aizsardzības likumā:– princips "piesārņotājs maksā";– piesardzības princips;– novēršanas princips;– izvērtēšanas princips.Tomēr jaunie izaicinājumi, ko nosaka Eiropas zaļais kurss un citi VPP2027 virzību pamatojošie politikas dokumenti, liek nodefinēt papildus principus, uz kuriem balstīt transformatīvas un modernas vides politikas attīstībuLatvijā, un tie ir:– saskaņota un koherenta vides politikas integrācija visu nozaru politikās un ilgtspējīgās investīcijās (finansējumā), kas sniedz pienesumu virzībai uz klimatneitralitāti;– ekonomikas izaugsmes atsaistīšana no resursu patēriņa, kas balstās uz noslēgta cikla dabas resursu apriti ražošanā un fundamentālām pārmaiņām sabiedrības patēriņā un domāšanā;– digitalizācijā un datos balstīta lēmumu pieņemšana visos pārvaldības līmeņos.VPP2027 politikas mērķi un apakšmērķiVPP2027 politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030. gadam, bet klimata jomā līdz pat 2050. gadam, tie ir:1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu;2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku;3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;4) Samazināt piesārņojumu.Rīcībpolitikas virzieniem ir izvirzīti 30 apakšmērķi (apakšmērķi ir definēti II. nodaļā). Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem ir atspoguļota 7. attēlā.7. attēls. Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem.II. Vides politikas jomas1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi)1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemMērķiAvotsTermiņš• Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā.NAP20272027.• Sasniegt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadā un panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam• Uzlabot pielāgošanās spējas, stiprināt noturību un samazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām• Nodrošināt virzību uz atjaunojošu izaugsmes modeli, atsaistot ekonomikas izaugsmi no dabas resursu izmantošanas un vides noplicināšanas un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku• Tiekties uz nulles piesārņojumu un vidi, kas brīva no toksiskām vielām, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, un tādējādi arī aizsargājot eiropiešu veselību un labklājību• Aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un palielināt dabas kapitālu (īpaši gaisa, ūdens, augsnes un mežu, saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmu kapitālu)• Veicināt vides ilgtspējību un samazināt vides un klimata slodzi, kas saistīts ar ražošanu un patēriņu (enerģētikas, rūpniecības attīstības, ēku un infrastruktūras, mobilitātes un pārtikas sistēmas u.c. jomās)ES 8. vides rīcības programma10Eiropas Klimata akts112030.1.2. Politikas apakšmērķiVides politikas efektivitātes paaugstināšanai VPP2027 tiek izvirzīti šādi pieci apakšmērķi:Apakšmērķis 1.1: Sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana par vides jautājumiem un vides institūciju darbību.Apakšmērķis 1.2: Attīstīt profesionālo kompetenci vides jautājumos.Apakšmērķis 1.3: Attīstīt vides izglītību un pētniecību vides jautājumos.Apakšmērķis 1.4: Attīstīt instrumentus privātā sektora iesaistei un līdzdalībai vides jautājumu risināšanā.Apakšmērķis 1.5: Integrēt ilgtspējīga finansējuma pieeju vides politikas plānošanā.1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībaiPR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienība*Bāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads1.1.1. Informētības veicināšana sabiedrībā ar tieši mērķētām kampaņām, informēšanas un izglītošanas pasākumiemVARAM,VVDDAPPasākumu skaitsDalībnieku skaits dabas izglītības pasākumos2021.2021.2019.4525 7656820 000/gadā151225 000/gadā1.1.2. Nodrošināta regulāra informācijas izplatīšana sabiedrībai par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokliLVĢMCTīmekļvietņu ** apmeklētāju skaits2020.1009 tūkst.1306 tūkst.1500 tūkst.Sasniegtā tiešā mērķauditorija izmantojot medijus; skaits2000.700 tūkst.725 tūkst.750 tūkst1.1.3. Regulāra komunikācija par institūciju darbību un rezultātiem vides jautājumu risināšanāVVDa) Tīmeklvietņu apmeklētāju skaitsb) Sociālo vietņu sekotāju skaits gadā2021.a)90 000b) 2000a)100 000b) 2400a)110 000b) 3000DAPTīmeklvietņu apmeklētāju skaits2019.182 786200 000210 0001.1.4. Vienotas vides un ģeotelpisko datu apmaiņas un izplatīšanas telpas izveide, kurā pieejami kvalitatīvi, savietojami kartogrāfiskie dati12VARAMVienotās informācijas vietnes izveide2020.--1Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316];• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadamSkaidrojumi: * lietota kumulatīvā vērtība uz atskaites gadu.** iestāžu oficiālās tīmekļvietnes (piem. vietne https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļas "Novērojumi", "Vide" un "Klimats") un konti sociālajos medijos (FaceBook u.c) un aplikācijas (piem., Vides SOS).PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumosRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads1.2.1. Valsts budžeta finansētās studiju vietas izglītības vides aizsardzības tematiskajā jomāIZMStudiju vietu skaits augstskolās2020.51013-Palielinā-jums par 10%1.2.2. Sagatavot mācību programmu par vides jautājumiem, t.sk. par dabas resursu apsaimniekošanu un nodarījumiem pret vidi, ierēdņiem un amatpersonām Valsts administrācijās skolāVARAM,VASApmācīto ierēdņu un amatpersonu skaits2020.n/a-3001.2.3. Informācijas sagatavošana dažādu nozaru profesionāliem lietotājiem par vides aizsardzības, t.sk. dabas resursu apsaimniekošanuVARAM, DAP,VVDInformatīvo un vides izglītības pasākumu skaits142020.1850(DAP, NBD, LBDM)18501850Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumosRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads1.3.1. VARAM izstrādāt un ieviest Vides/ dabas izglītības stratēģiju un pilnveidot nacionālās nozīmes dabas un vides informācijas centru infrastruktūruVARAM, DAP,NBD, LNDMStratēģija,pasākumi (skaits)2020.01 stratēģija20% stratēģijas pasākumu ieviesti1.3.2. Veicināt datu ieguves un analīzes pasākumus vides politikas prioritāro jautājumu risināšanaiLVĢMC,VRAAPasākumu skaits2020.6781.3.3. Latvijas dabas daudzveidības fiksēšana etalonkolekcijāsLNDM,NBDEx situ un krājumā uzturētās vienības (skaits)2020.222 81515224 815226 815Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads1.4.1. Atbalsta programmas izstrāde un īstenošana videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībaiVARAMProgramman/an/a111.4.2. Brīvprātīgās vienošanās augstāku vides mērķu sasniegšanaiVARAM, DAPvienošanos skaits2020.2351.4.3. Zaļā iepirkuma īpatsvars (finansiālā izteiksmē) valsts un pašvaldību iepirkumosVARAM, IUB% īpatsvars2020.29,1253016Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads1.5.1. Papildu piesaistītais kapitāls (privātais un cits) vides politikas mērķu sasniegšanaiFinanšu nozares asociācija, AltumZaļās investīcijas % no kopējāmn/a Ikgadēja augoša dinamika1.5.2. Nodrošināts konsultatīvs atbalsts pretendentiem uz atbalsta saņemšanu no ES LIFE programmasVARAMKonsultāciju skaits2020.185195200Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180)2. Valsts vides monitoringsVPP2027 Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam (skat. 1. pielikumu) izstrādāta, ņemot vērā nacionālajos un ES tiesību aktos noteiktās prasības vides monitoringa veikšanai attiecībā uz veiktā un organizētā monitoringa tīklu, parametriem, novērojumu regularitāti un izmantojamām metodēm, katrā no monitoringa programmas dokumentiem ir izvirzīts konkrētās programmas mērķis, lai izpildītu iepriekš noteiktos uzdevumus kvalitatīvai datu iegūšanai un apstrādei.Atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajai kārtībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina vides monitoringa programmu sešiem gadiem.Vides monitoringa programma 2021. – 2026. gadam iedalīta četrās daļās:1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma,2. Ūdeņu monitoringa programma,3. Zemes monitoringa programma,4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma.2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemAttiecībā uz vides monitoringu, prasības tiek noteiktais Latvijai saistošajās starptautiskajās un ES prasībās un nacionālajos normatīvajos aktos.MērķiAvotsTermiņšNovērtēt vides stāvokli, tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti- Vides aizsardzības likums (02.11.2006.)- Likums "Par piesārņojumu" (15.03.2001.)- Likums par radiācijas drošību un kodoldrošību (26.10.2000.)- MK 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai"PastāvīgiIegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti un valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju un informēt par to sabiedrību- 1947. gada 1. oktobra Vašingtonas konvencija par Pasaules meteoroloģijas organizācijas dibināšanu- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt regulu'> 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013- MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"- MK 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"- MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi"- MK 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi"PastāvīgiIegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā- Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.)- Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (28.10.2010.)- MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"- MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"- MK 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei"- MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma "PastāvīgiIegūt aktuālu informāciju par seismiskiem procesiem un augsnes radioaktivitātes līmeni*- Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (26.10.2000.)- MK 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"PastāvīgiIzpildīt ES prasības bioloģiskā daudzveidības monitoringa īstenošanā- Vides aizsardzības likums (02.11.2006.)- Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (02.03.1993.)- Sugu un biotopu aizsardzības likums (04.06.2020.)- Augu aizsardzības likums (17.12.1998.)Pastāvīgi* Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā zemestrīces noteiktas kā viens no dabas katastrofas veidiem; Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauts kā viens no apdraudējumu veidiem.2.2. Politikas apakšmērķiVides monitoringa programmas 2021.-2026. gadam mērķis ir radīt tādu monitoringa informācijas sistēmas struktūru, lai tiktu nodrošināta LR un ES tiesību aktos noteikto prasību izpilde, tai skaitās starptautisko konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, prasību izpilde.Apakšmērķis 2.1: Iegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju.Apakšmērķis 2.2: Iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā.Apakšmērķis 2.3: Iegūt aktuālāko informāciju par augsnes radioaktivitātes līmeni un seismiskiem notikumiem.Apakšmērķis 2.4: Iegūt visaptverošu informāciju par bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ES prasības monitoringa īstenošanā.2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomāPR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informācijuRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads2.1.1. Nodrošināta meteoroloģisko novērojumu tīkla pamatstaciju darbībaLVĢMCStaciju skaits2020.2525352.1.2. Nodrošināta gaisa kvalitātes novērojumu staciju darbība lielākajās pilsētāsLVĢMCStaciju skaits2020.77*7*2.1.3. Nodrošināti nokrišņu kvalitātes novērojumiLVĢMCStaciju skaits2020.4442.1.4. Nodrošināta gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālo atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) monitoringa stacijas darbībaLVĢMCStaciju skaits2020.2222.1.5. Nodrošināts gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitoringsLVĢMCSilavastaciju skaits2020.1141141142.1.7. Nodrošināts ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitoringsLVĢMCVVDstaciju skaits2020.2020202.1.8. Sagatavota SEG inventarizācija (pamatdatu apkopojums kopējā ziņošanas formātā un nacionālais inventarizācijas ziņojums) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un EK Regulas Nr. 2020/1208 ietvarosVARAMLVĢMCZiņojumu skaits1990.2222.1.9. Sagatavots ziņojums par emisijām gaisā EK direktīvas 2016/2284 un Konvencijas par pārrobežu piesārņojuma pārnesi lielos attālumos ietvarosLVĢMCZiņojumu skaits2020.1112.1.10. Emisiju apkopojums Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos un tās protokolu EMEP (kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā) ietvaros kvadrātu sagatavošana/gridēšanaLVĢMCZiņojumu skaits2017.111Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadamSkaidrojumi:* Staciju skaits var mainīties atkarīgā no secinājumiem, kas tiks iegūti LVĢMC veicot esošā valsts monitoringa tīkla izvērtējumuInformācijas pieejama sabiedrībai vietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļa "Novērojumi" un "Vide" https://www.vvd.gov.lv/lv/radiacijas-limenis-latvija.PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads2.2.1. Nodrošināti virszemes ūdeņu kvalitātes novērojumiLVĢMCstaciju skaits2020.1231261382.2.2. Nodrošināta virszemes ūdeņu kvantitātes novērojumiLVĢMCstaciju skaits2020.7982822.2.3. Nodrošināts Jūras vides monitoringsLHEIstaciju skaits2020.4370702.2.4. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumiLVĢMCstaciju skaits2020.6086862.2.5. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumiLVĢMCstaciju skaits2020.5379792.2.6. Nodrošināti radioaktivitātes mērījumi dzeramā ūdens ņemšanas vietāsLVĢMCstaciju skaits2020.4442.2.7. Nodrošināts lauksaimniecības noteču monitoringsLLUstaciju skaits2020.62 (12)*62 (12)*62 (12)*2.2.8. Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes novērojumusVIauditor-monitoringa paraugu skaits2020.169≥169**≥169**2.2.9. Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes novērojumusVIoficiālo peldvietu skaits2020.575860Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final).Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs:LVĢMC: https://videscentrs.lvgmc.lv/, sadaļa "Vide", apakšsadaļa "Ūdens kvalitāte"LHEI: https://www.lhei.lv/lv/j%C5%ABras-strat%C4%93%C4%A3ijas-pamatdirekt%C4%ABvaVI: https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate* norādīts lauksaimniecības noteču monitoringa staciju skaits, kurās tiek veikti ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi virszemes ūdenstecē vai drenu sistēmā, izmantojot speciālas mērbūves (pārgāznes), sensorus un datu logerus**skaits tiks precizēts pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) ieviešanas.PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeniRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads2.3.1. Nodrošināts augsnes radioaktivitātes monitorings *LVĢMCStaciju skaits2020.1717172.3.2. Nodrošināts seismisko procesu monitorings **LVĢMCStaciju skaits2020.111Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums.Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs:*augsnes radioaktivitātes monitorings tiek veikts 10 vietās, informācija par rezultātiem ir pieejama LVĢMC tīmekļa vietnē - https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/salaspils-kodolreaktors sadaļā "Salaspils kodolreaktora monitoringa pārskati" (6 vietas) un sadaļā "Pārskati par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" vides monitoringa rezultātiem" (4 vietas).**Informācija pieejama vietnē https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/seismologiskais-monitoringsPR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads2.4.1. Valsts daļa, kurā ik gadu veikts ES nozīmes biotopu monitoringsDAP% (no platības)2020.016162.4.2. Iegūta informācija par Natura 2000 vietās esošajām sugām un to dzīvotnēm, to stāvokli un izmaiņām, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija izveidotaDAPTeritoriju skaits2020.3261603262.4.3. Iegūta informācija par jūras Natura 2000 vietās esošo sugu un biotopu izplatību un stāvokli, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiemLHEI/DAPVietu skaits2020.7772.4.4. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām Natura 2000 teritorijāsDAPSugu grupu skaits2020.77(9)*7(9)*2.4.5. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo vides stāvokli valstīDAPSugu grupu skaits2020.1616(20)*16(20)*2.4.6. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo sugu grupas populācijas izmaiņas un to ietekmējošos faktorusDAPSugu grupu skaits2020.33(6)*3(6)*2.4.7. Iegūti un analizēti dati, informācija par invazīvu svešzemju sugu grupām, to izplatību, populācijas lielumu un to izmaiņāmDAPSugu grupu skaits2020.44(5)*5(6)*Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu"Skaidrojumi:*(x) – norādīts sugu grupu skaits, par kurām varētu tikt iegūti un analizēti dabas dati, informācija, ja tiek piešķirts papildus finansējums Bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammas ieviešanai3. Klimata pārmaiņas3.1. Stāvoklis LatvijāKlimata pārmaiņu esošā stāvokļa analīzei ir izmantota informācija par SEG emisijām no Latvijas ikgadējiem inventarizācijas ziņojumiem, kas iesniegti atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, klimatisko parametru informācija no LVĢMC izstrādātā Klimata rīka17, savukārt dati par CO2 koncentrāciju atmosfērā – no Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (turpmāk – NASA) apkopotās informācijas. Raksturojot klimata pārmaiņu riskus un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus, izmantota informācija no Latvijas pielāgoš …