Zaudējis spēku - Par pievienotās vērtības nodokli

Zaudējis spēku - Par pievienotās vērtības nodokli Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par pievienotās vērtības nodokli I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi; 2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem; 3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir: a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība; b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana); c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību; d) lietu noma; e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas; 4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji; 5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība; 6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; par apliekamo personu uzskata arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupu un fiskālo pārstāvi; 71) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupa (turpmāk — PVN grupa) — divu vai vairāku juridisko personu kopums, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidots uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 72) saimnieciskās darbības mītnes vieta — saimniecisko darbību veicošas personas pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētās personas vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi; 73) pastāvīgā iestāde — personas saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur tai pastāvīgi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspēka resursi, lai piegādātu konkrētas preces vai sniegtu konkrētus pakalpojumus, kā arī saņemtu un izmantotu savai darbībai preces un pakalpojumus; 8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija; 9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas: a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu, c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu, d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem, e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm, f) izmaksāta kā kompensācija lauksaimniekam saskaņā ar šā likuma 13.1 pantu; 10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem; 11) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu); 12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu; 13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās; 14) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 15) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 16) nelietots nekustamais īpašums: a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā, f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā; 17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām; 18) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 19) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu); 20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības; 21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus; 22) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā; 24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: a) Vācijas Federatīvajā Republikā — Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, b) Spānijas Karalistē — Seūta, Melilja un Kanāriju salas, c) Itālijas Republikā — Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, d) Francijas Republikā — Francijas Republikas aizjūras departamenti, e) Grieķijas Republikā — Atosa kalns; 25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā; 27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī; 29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām; 30) transportlīdzeklis: a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem, b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem, c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem; 31) jauns transportlīdzeklis: a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem, b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām, c) gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām; 32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā; 33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā; 34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā; 35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī; 36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs; 37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 38) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi: a) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "PHARE programma" līdzekļi, b) Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) līdzekļi, c) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" līdzekļi, d) Eiropas Savienības valstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju finanšu līdzekļi divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai; 39) apbūves zeme — zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja. Zemesgabals uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja minēto būvdarbu veikšanai izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra; 40) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos — par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētajām precēm, tās izlaižot brīvam apgrozījumam, muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās uzrādīšanai atbilstošā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā; 41) fiskālais pārstāvis — apliekamā persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu, maksā pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu (attiecībā uz akcīzes precēm ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošus normatīvos aktus) šādos darījumos: a) preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai, b) preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi iekšzemē, c) preču saņemšana iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana, d) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana; 42) izsoles cena — vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība (1) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (2) Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī paš­patēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. (21) Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā. (22) Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. (5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli. (6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā. (61) Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā. (7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli. (8) Preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas: 1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importēšanu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tajā skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē; 2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importēšanas brīdī. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi; 3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli. (81) Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā. (9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa. (91) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji saskaņā ar šā likuma 3.panta 5.3 daļu nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas, tie līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķināto nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu, iekļauj minētajā vērtībā. (10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī. (11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība. (12) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.) (13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. (14) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (15) Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (16) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.) (17) Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums. (171) (Izslēgta ar 21.07.2011. likumu) (18) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem. (19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi. (191) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst: 1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš; 2) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī; 3) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas. (20) Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība. (21) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.) (211) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama: 1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana); 2) personām, kuras sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem; 3) personām, kuras sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus: a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm, b) noformē vīzas autopārvadātājiem, c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes; 4) personām, kuras sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot: a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes, b) priekšapmaksas kartes, c) apdrošināšanas polises, d) dāvanu kartes, e) loterijas biļetes, f) biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem; 5) personām, kuras sniedz citām apliekamajām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus. (212) Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums. (213) Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.2 daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt. (214) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai. (215) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas. (216) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena. (217) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu. (218) Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, nosaka Ministru kabinets. (219) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “a”, “b” vai “e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu. (2110) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu. (2111) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro. (22) Valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas. (23) Ja atbilstoši šā likuma 3.panta 2.1 daļai apliekamās personas ir PVN grupas dalībnieki, tad uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka veikto saimniecisko darbību veic PVN grupa un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veiktu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu. (24) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas. (25) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet otrs — reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tad nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā. 3 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija (1) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē: 1) fiziskās personas; 2) juridiskās personas; 3) personālsabiedrības; 4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata; 5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, — vienu no šādām personām: a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā; 6) PVN grupas, norādot Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarācijas un pildīt citas apliekamās personas pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums); 7) fiskālo pārstāvi; 8) valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura maksā nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 13.6 pantu. (11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot PVN grupu, ja šī persona: 1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā; 2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību. (12) Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants. (13) Apliekamo personu reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tai atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), ja tā atbilst visiem šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem: 1) attiecīgā apliekamā persona, skaitot no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, pirms vairāk nekā diviem gadiem ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veikusi saimniecisko darbību; 2) attiecīgajai apliekamajai personai dienā, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības; 3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu; 4) attiecīgā apliekamā persona nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedz pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai; 5) attiecīgā apliekamā persona ir sasniedzama tās juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā; 6) attiecīgā apliekamā persona iesniedz kādu no šādiem apliecinājumiem iespējamā nodokļa parāda segšanai: a) bankas izsniegtu apliecinājumu tam, ka fiskālā pārstāvja darbībai ir izveidots naudas līdzekļu uzkrājums depozīta kontā iespējamā nodokļa parāda segšanai; šis uzkrājums fiskālā pārstāvja reģistrācijas dienā ir 10 000 latu apmērā un fiskālā pārstāvja darbības laikā — vismaz 20 procentu apmērā no fiskālā pārstāvja iepriekšējo triju taksācijas periodu nodokļa deklarācijās uzrādītās vidējās apliekamo darījumu kopējās vērtības, bet ne mazāks par 10 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās un nodrošina, ka uzkrātā summa atbilst šā apakšpunkta nosacījumiem, b) bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu apliecinājumu tam, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 200 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu; 7) attiecīgā apliekamā persona ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients. (14) Ministru kabinets nosaka kritērijus apliecinājumā norādāmā iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamā apmēra samazināšanai, šā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams. (2) Budžeta finansētās institūcijas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tās veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija minētajām institūcijām ir obligāta, ja tās: 1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus; 2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju); 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes; 8) sniedz noliktavu pakalpojumus; 9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus; 10) sniedz tūrisma pakalpojumus; 11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus; 12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus); 13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām; 14) sniedz nomas pakalpojumus. (21) PVN grupas reģistrācijas un jauna dalībnieka pievienošanās PVN grupai nosacījumi ir šādi: 1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai apliekamās personas; 2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots; 3) apliekamā persona vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks; 4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 250 000 latu; 5) PVN grupas dalībnieki var būt: a) kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam), b) ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā — ar nosacījumu, ka šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki; 6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums; 7) PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē. (22) PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām. (23) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. (24) Pievienojot esošajai PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kuru paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupai pievienojamā apliekamā persona, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. (25) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanos PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. (3) Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (4) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.) (5) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (51) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (52) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (53) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu. (54) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktais slieksnis — 35 000 latu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (55) Šā panta 5.3 daļā minētajā summā neiekļauj personas piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja persona šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā. (56) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nepiemērot šā panta 5.4 daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šā panta 5.3 daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 2.panta 9.1 daļā un 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (57) Šā panta 5.3 daļa neattiecas uz gadījumu, kad persona citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, sniedz vai no citas dalībvalsts personas, kas veic saimniecisko darbību, saņem pakalpojumu, kuram sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu. (6) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.) (7) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.) (71) Lēmumu par personas, izņemot PVN grupu, reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā paziņo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā vai pa pastu. Persona iesniegumā par tās reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā norāda, kādā veidā vēlas saņemt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu. (72) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo savā mājaslapā internetā, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamo dienu pēc šā lēmuma paziņošanas. (73) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo pa pastu, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā. (74) PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu. (75) Jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu. (8) Apliekamā persona var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. (81) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja: 1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija; 2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei; 3) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); 4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv; 5) PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem; 6) saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība; 7) apliekamā persona ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar noslēgto līgumu, un ir beidzies līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš. (82) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.) (83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta: 1) astoto daļu vai 8.1 daļas 1.punktu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis; 2) 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis. (84) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā: 1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātā naudas soda samaksas; 2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas; 3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas; 4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas; 5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu. (85) Apliekamo personu, izņemot PVN grupu, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā. Lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (86) Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā apliekamo personu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā. (87) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darba dienas laikā pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā, vai — ja apliekamā persona ir likvidēta vai reorganizēta — pēc tam, kad no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgās apliekamās personas likvidāciju vai reorganizāciju. (88) PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. (89) PVN grupa var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot gadījumus, kad tā vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. Dalībnieks var izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. (810) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. (811) Ja dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu saskaņā ar šā panta 8.10 daļu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. (812) Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, un vienlaikus iesniedz attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu. (813) PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas. (814) Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apliekamo personu, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi. (815) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par fiskālā pārstāvja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, ja fiskālā pārstāvja darbības laikā iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) fiskālais pārstāvis neievēro šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punkta nosacījumus; 2) kārtējā mēneša piektajā datumā fiskālajam pārstāvim ir par šā panta 1.3 daļas 6.punktā minēto uzkrājuma vai galvojuma apmēru lielāks nodokļa parāds valsts budžetam, un nodokļa samaksas termiņš nav pagarināts (atlikts, sadalīts) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā; 3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai ir sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu. (816) Fiskālais pārstāvis, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu un kurš nav atkārtoti reģistrēts šajā reģistrā, par izslēgšanas datumā uzskaitē esošām importētām precēm un no citām dalībvalstīm saņemtām precēm aprēķina un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas samaksā nodokli valsts budžetā. (817) Ja fiskālais pārstāvis līdz dienai, kad tas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, jau ir bijis divas reizes no šā reģistra izslēgts saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu, tad atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ne agrāk kā gadu pēc pēdējās izslēgšanas. (818) Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja: 1) persona, kura vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šādai fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, un dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tai nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības; 2) fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, ir izpildījis šā panta 8.4 daļā minētās saistības; 3) fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā panta 1.3 daļas 6.punktā paredzētajiem apliecinājumiem; 4) dienā, kad Valsts ieņēmumu dienestā iesniegts iesniegums fiskālā pārstāvja reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, attiecīgajai personai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem. (9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.) (10) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā un kura iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, par kuriem saskaņā ar šo likumu tā ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. (11) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (12) Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas nav Kopienas preces, kā arī ar tādām Kopienas precēm, kurām uzsākta eksporta procedūra, šī persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (13) Valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām. (14) Valsts vai pašvaldības iestādei vai pašvaldībai, kuru reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu, piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kas ir izmantojams tikai šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai un ir derīgs līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām. 4 (25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. 22.11.2001. 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 31.01.2008., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 21.07.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 78.punktu) 4.pants. Preču piegādes vieta (1) Preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu. (2) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā: 1) preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi; 2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu. (3) Preču piegādes vieta: 1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana; 2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā; 3) ja preces tiek piegādātas pasažieriem uz kuģiem, pasažieriem lidmašīnās vai vilcienos to pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas, — ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts; 4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, — ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas; 5) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu); 6) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu). (4) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas). (5) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas). (6) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu. (7) Ja apliekamai personai tiek piegādāta gāze, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģija, siltumenerģija vai dzesēšanas enerģija, izmantojot siltumapgādes vai dzesēšanas tīklus, preču piegādes vieta ir šīs personas: 1) saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju piegādā šīs personas pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. (8) Šā panta septīto daļu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) apliekamās personas saimnieciskā darbība ir šā panta septītajā daļā minēto preču pirkšana un tālākpārdošana; 2) apliekamās personas šā panta septītajā daļā minēto preču patēriņš ir niecīgs. (9) Ja uz šā panta septītajā daļā minēto preču piegādi neattiecas šā panta astotās daļas nosacījumi, tad par preču piegādes vietu uzskata vietu, kur šīs preces faktiski tiek patērētas. (10) Ja šā panta septītajā daļā minētās preces nav patērētas vispār vai ir patērētas daļēji, tad nepatērētās preces uzskata par patērētām tajā vietā, kur ir šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, — deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. 5 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 4.1 pants. Pakalpojumu sniegšanas vieta (1) Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu. (2) Pakalpojumu sniegšanas vietu Eiropas Savienības teritorijā nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi. (3) Šā panta izpratnē uzskatāms, ka juridiskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, ja tā nodokļa vajadzībām ir reģistrēta kādā no dalībvalstīm kā šā nodokļa maksātāja. (4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. (5) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnesvieta; 2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. (6) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi: 1) kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citi līdzīga rakstura pakalpojumi; 2) ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citiem līdzīga rakstura pasākumiem saistīti pakalpojumi; 3) šīs daļas 2.punktā minēto pasākumu organizēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi. (61) Ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes) un citiem ar ieejas biļešu iegādi šajos pasākumos saistītiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura veic saimniecisko darbību, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta. (7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi: 1) preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kā arī citi ar preču transportēšanu saistītie pakalpojumi; 2) ar kustamu lietu saistītie pakalpojumi (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde). (8) Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. (9) Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem. (10) Preču transporta pakalpojuma, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem. (11) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu. (12) Ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem: 1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu personu rīcībā un kontrolē; 2) ar reklāmu vai sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība; 3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru un tirgus izpētes pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana; 4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības; 5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību; 6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu; 7) elektronisko sakaru pakalpojumi; 8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi; 9) elektroniski sniegtie pakalpojumi; 10) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu; 11) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīkliem, kuri ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas piegādes sistēmai vai siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem, kā arī pārvades vai sadales pakalpojumi un citi ar tiem cieši saistīti pakalpojumi. (13) Šā panta divpadsmitās daļas 9.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību. (14) Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir: 1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme; 2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas. (15) Šā panta četrpadsmitās daļas 2.punktu piemēro arī gadījumos, kad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību. (16) Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpniecības aģents iesaistās kā starpnieks. (17) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma, kurā transportlīdzekļa nepārtraukts vald …