Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.–2020. gadam

Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 651 Rīgā 2019. gada 18. decembrī (prot. Nr. 59 51. §) Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam 1. Atbalstīt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā. 3. Noteikt Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā. 4. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus 2019. un 2020. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5. Plānā paredzētajiem pasākumiem, kuru īstenošana turpināsies pēc 2020. gada 31. decembra, piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Jautājumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas procesā. 6. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei atbilstoši kompetencei koordinēt plāna izpildi un pasākumu īstenošanu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministrs S. Ģirģens  (Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojums Nr. 651) Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam Satura rādītājs Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni Kopsavilkums Ievads 1. Pašreizējās situācijas raksturojums 1.1. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-2018. gadam realizācija 1.2. Operacionālās telpas raksturojums 1.3. Tiesiskais ietvars 1.3.1. ES tiesiskais ietvars 1.3.2. Nacionālais tiesiskais ietvars 1.4. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītās iestādes 2. Valsts robežas integrētās pārvaldības horizontālie elementi. 2.1. Pamattiesību jautājumi 2.2. Izglītība un apmācības 2.3. Attīstība un inovācijas 3. Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 4. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības redzējums 5. Pasākumi mērķa sasniegšanai 6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu 7. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020. gadam īstenošana un uzraudzība Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni ABC Automātiskā robežkontrole AFIS Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma AiM Aizsardzības ministrija AIS Aeronavigācijas informācijas sistēma API Sākotnējā informācija par pasažieri ARCC Aviācijas meklēšanas un koordinācijas centrs ĀM Ārlietu ministrija CAA Civilās aviācijas aģentūra CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija EEZ Eiropas Ekonomikas zona EPAB Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ERKA Eiropas Robežu un krasta apsardze ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ETIAS Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma EURODAC Eiropas Savienības pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma EUROPOL Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra EUROSUR Eiropas Robežu uzraudzības sistēma FM Finanšu ministrija FRONTEX Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra IBM Integrētā robežu pārvaldība IeM Iekšlietu ministrija IeM IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IIS Ieceļošanas/Izceļošanas sistēma IIIS Integrētā iekšlietu informācijas sistēma IKT Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas INTERPOL Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs LGS Latvijas Gaisa satiksme LM Labklājības ministrija MKP Muitas kontroles punkts NBS Nacionālie bruņotie spēki NKC EUROSUR Nacionālais koordinācijas centrs NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PVD Pārtikas un veterinārais dienests RAIS Robežapsardzības informācijas sistēma REIS Robežkontroles elektroniskās informācijas sistēma RSN Teritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļa RŠV Robežšķērsošanas vieta SAB Satversmes aizsardzības birojs SIS II Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma SM Satiksmes ministrija SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs TNGIIB Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDD Valsts drošības dienests VID Valsts ieņēmumu dienests VID MP Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde VIS Vīzu informācijas sistēma VM Veselības ministrija VMIS Vienotā migrācijas informācijas sistēma VNĪ Valsts nekustamie īpašumi VP Valsts policija VRK Valsts robežsardzes koledža VRS Valsts robežsardze VVD Valsts vides dienests VVD RDC Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ZM Zemkopības ministrija ZS Latvijas Republikas Zemessardze Kopsavilkums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna1 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 198.1 pasākuma izpildi t.i. nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību, pēctecīgi realizētu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam paredzētos uzdevumus2 un nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju divu gadu periodā3, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulas (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (turpmāk - Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes tehniskās un operacionālās integrētās robežu pārvaldības stratēģijas (turpmāk - ERKA TO IBM). Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir definēta valsts robežas integrētās pārvaldes vīzija, misija, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu, transportlīdzekļu un preču ārējās robežas šķērsošanai un migrācijas plūsmas pārvaldībai, novērst iespējamos apdraudējumus robežu drošībai un veicināt atgriešanas pasākumus: 1) novēršot neaizsargātības; 2) nodrošinot drošu, aizsargātu un labi funkcionējošo ārējo robežu drošības sistēmu; 3) garantējot pastāvīgu spēju uzturēšanu, balstītu uz solidaritāti un līdzdalībā ar sadarbības partneriem. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir iekļauti vienpadsmit rīcības virzieni: 1) nodrošināt un pilnveidot robežkontroli; 2) nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā; 3) veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var ietekmēt ārējo robežu drošību; 4) nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX; 5) nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; 6) nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm; 7) nodrošināt un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību; 8) nodrošināt un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu, kā arī stiprināt darbību patvēruma jomā; 9) nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu; 10) izveidot kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā; 11) izmantot solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus. Rīcības virzienu īstenošanai kopumā Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir paredzēti 82 uzdevumi. Saskaņā ar Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu4 Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam izstrādē piedalījās AiM, ĀM, IeM, SM, VARAM, ZM, IeM IC, NBS, NVA, PVD, VDD, VVD, VID, VP, VRS, VAS Starptautiskā lidosta "Rīga", VNĪ, ZS amatpersonas. Ievads Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību viens no dotajiem uzdevumiem iekšējās drošības jomā ir izveidot Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. Valdības rīcības plānā5 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai IeM kā atbildīgajai institūcijai un AiM, ZM, SM, VID, PVD, VVD, NBS kā līdzatbildīgajām institūcijām ir dots uzdevums sasniegt konkrētu darbības rezultātu - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam un nodrošināt tā īstenošanu. Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Valsts robežas integrētās pārvaldības pieeja sniedz atbalstu iesaistīto iestāžu darbības tiesiskā un institucionālā ietvara noteikšanā, palīdz izstrādāt kopīgus riska analīzes produktus un vienoties par kopīgiem kontroles mehānismiem, veicina lietderīgāku resursu pārvaldību un apmācību organizēšanu, ļauj efektīvāk izmantot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pilnveido sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļus un kravu plūsmas jāpakļauj kontrolei, identificējot riska ceļotājus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus un riska kravas. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota uz riska analīzi balstīta valsts robežas integrētā drošības politika. Valsts robežas integrētās pārvaldības politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai. Viens no aspektiem, kas nodrošina Šengenas ārējo robežu pārvaldību, ir vienota vīzu politika, kas ir efektīvs migrāciju regulējošs instruments. Tā nosaka ceļošanas dokumentu, ieceļojošo personu datu un ieceļošanas nosacījumu pārbaudi, lai atklātu un novērstu iespējamos apdraudējumus Šengenas dalībvalstu drošībai, sabiedriskajai kārtībai un veselībai. Vīzu politikā galvenais uzsvars tiek likts uz likumīgas ieceļošanas, legālas migrācijas veicināšanu un nelegālās migrācijas novēršanu. Latvijas vīzu politika ir balstīta uz kopējo ES vīzu politiku, kas nosaka, ka visas Šengenas līguma dalībvalstis vīzu izsniegšanā vadās pēc vienotiem kritērijiem. Latvijā vadošā iestāde vīzu politikas veidošanā ir IeM, savukārt ĀM un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir atbildīgas par praktisku vīzu politikas īstenošanu. Izvērtējot vīzu pieteikumus, konsulāro amatpersonu uzdevums ir nepieļaut tādu personu ieceļošanu, kas varētu apdraudēt valsts drošību vai pārkāpt uzturēšanās nosacījumus. Muitas iestādes īsteno pasākumus, kas saistīti ar ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzību, veicot no/uz trešajām valstīm pārvietoto preču kontroli, likumīgās tirdzniecības gaitas vienkāršošanu un paātrināšanu un ES konkurētspēju sekmēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ES un tās iedzīvotāju drošību un drošumu. Kontrolēs uz valsts robežas iesaistīto dienestu mērķu un uzdevumu īstenošanai būtiska ir sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem. Galvenie izaicinājumi valsts robežas integrētajai pārvaldībai saistīti ar drošas un adekvātas kontroles nodrošināšanu par pastāvīgi pieaugošo ceļotāju, transportlīdzekļu un kravu plūsmas pieaugumu robežšķērsošanas vietās, iespējamo nelegālo migrantu pēkšņu pieplūdumu, atkārtoto pārvietošanos, organizēto pārrobežu noziedzību un terorisma draudiem. Nelegālās migrācijas maršruti un modus operandi var mainīties ļoti ātri, vienlaikus hibrīd draudi rada arvien lielākus riskus gan valsts robežas drošībai, gan valsts drošībai kopumā. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. ir attīstības plānošanas dokuments, kas pēctecīgi turpina realizēt Latvijas Republikas valsts robežas integrēto pārvaldību. Laika posmā no 2013.-2018. gadam valsts robežas integrētā pārvaldība tika realizēta pamatojoties uz ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 667 apstiprināto koncepciju - Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013.-2018. gadam, kurā noteikti 53 uzdevumi ar apakšuzdevumiem. Daļa no Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam identificētajām problēmām un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu, robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, ņemot vērā faktu, ka tos nebija iespējams realizēt iepriekšējā plānošanas periodā ierobežoto finanšu resursu dēļ. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt vairāku identificēto aktuālo uzdevumu turpmāku realizāciju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju, kā arī integrētās pārvaldības principu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9. panta sesto daļu starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums6 izveidot darba grupu jauna politikas plānošanas dokumenta - plāna7 2019.-2020. gadam izstrādei integrētās valsts robežas pārvaldības jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" IX. nodaļas Noslēguma jautājumi 59. punktu, izstrādājot vidējā termiņa plānošanas dokumentus, kuru darbība attiecināma uz 2014.-2020. gada plānošanas periodu, paredz, ka to darbības termiņš nepārsniedz 2020. gada 31. decembri. 1. Pašreizējās situācijas raksturojums 1.1. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-2018. gadam realizācija Lai risinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam (turpmāk - koncepcija) norādītās problēmas un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem, koncepcijā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti. 2013. gada 18. decembrī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 1.risinājuma variantu - attīstīt integrētu robežu pārvaldību, lai saglabātu iesaistīto iestāžu kapacitāti esošo funkciju izpildei, kā arī nodrošinātu starptautisko saistību izpildi. Latvijas Republikas valsts robežas integrēta pārvaldība tika īstenota piecos līmeņos: 1. līmenis - robežkontrole (robežpārbaudes un robežuzraudzība), kā definēts Šengenas Robežu kodeksā8, un muitas uzraudzība un kontrole saskaņā ar ES Muitas kodeksu9, ietverot saistīto risku analīzi un kriminālizlūkošanu. 2. līmenis - pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana, saskaņoti rīkojoties visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. 3. līmenis - četrpakāpju pieejas kontroles modelis (pasākumi trešajās valstīs; sadarbība ar kaimiņvalstīm; robežkontrole un muitas kontrole; kontroles pasākumi brīvas pārvietošanās telpā, iekļaujot atgriešanu); 4. līmenis - starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība. 5. līmenis - valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi. Koncepcijas 1. risinājuma variants paredzēja 53 uzdevumus (ar apakšuzdevumiem). Attiecībā par katru uzdevumu tika noteiktas: 1) atbildīgās un izpildē iesaistītās institūcijas; 2) izpildes termiņš; 3) piešķirtais finansējums un papildus nepieciešamais finansējums. Tabulā ir apkopota informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju. Līdz 2018. gada 31. decembrim pilnība tika izpildīti 28 uzdevumi - 53 % no sākotnēji plānotā. Tabula Nr. 1 Informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju Līmenis Uzdevumi Izpildīti Zaudējuši aktualitāti Izpilde uzsākta, nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā Izpilde nav uzsākta 1.līmenis 17 5 0 12 0 2.līmenis 3 2 1 0 0 3.līmenis 19 9 1 9 0 4.līmenis 5 5 0 0 0 5.līmenis 9 7 1 1 0 Kopā 53 28 3 22 0 Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam identificētās problēmas un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu un robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, par ko liecina fakts, ka 22 uzdevumus ir nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā un iekļaut Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam. No visiem uzdevumiem tikai trīs uzdevumi ir zaudējuši savu aktualitāti, jo attiecīgais rezultāts mērķa sasniegšanai tika nodrošināts ar citiem spēkiem un līdzekļiem, līdz ar to nebija nepieciešams uzsākt to izpildi. Kā veiksmīgu var raksturot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācijas mehānisma pilnveidi - ir apstiprināts "Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums", veikti grozījumi Ministru kabineta instrukcijā "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", kā arī ir noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos", izveidota riska analīzes ekspertu pastāvīgā darba grupa. Vienlaikus ir nodrošināta tiesiskā ietvara pilnveide jautājumos, kas skar integrētu valsts robežas pārvaldību - attiecīgu likumprojektu izstrāde un pieņemšana Latvijas Republikas Saeimā, kā arī Ministru kabineta noteikumu un rīkojumu izstrāde. 2018. gada 21. aprīlī stājās spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. 2017. gada 25. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols. Šobrīd ir uzsākts darba pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu. Savu darbību ir uzsācis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs "Mucenieki", kurā iespējams izmitināt līdz 84 ārzemniekiem. Atsevišķu plānoto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanu ir kavējuši sekojoši faktori: 1) nepietiekami finanšu līdzekļi konkrētā uzdevuma realizācijai; 2) atšķirīgas uzdevumu izpildes interpretācijas no to izpildē iesaistītajām iestādēm; 3) sadarbības procesa vilcināšana no attiecīgajiem ārvalstu sadarbības partneriem. Šobrīd Latvijas Republikā izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma nodrošina visu ES līmenī definēto integrētās robežas pārvaldības līmeņu vadīšanu nacionālajā līmenī pieejamo tehnisko un personāla resursu ietvaros. Izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma kopumā ir gatava: 1) aizsargāt fiziskās robežas; 2) atbildēt uz mainīgiem terorisma un organizētās noziedzības draudiem; 3) reaģēt uz migrācijas, starptautisko ceļojumu un tirdzniecības pieaugumu; 4) kļūt uz apsteidzošu kriminālizlūkošanu un risku analīzi balstītai; 5) modernizēt tehniskos līdzekļus un infrastruktūru; 6) sasniegt operacionālu efektivitāti ar efektīvu pārvaldību; 7) saistīt finansējumu ar izpildījumu un rezultātiem; 8) sasniegt informācijas sistēmu augstāku sadarbspēju un iestāžu informācijas labāku pārvaldību; 9) aizsargāt privātumu un saglabāt iedzīvotāju uzticību; 10) vairot tirdzniecības atvieglojumus un stiprināt likuma varu; 11) reaģēt uz dzīvnieku un augu slimību draudiem; 12) reaģēt uz iespējamiem cilvēku saslimšanas gadījumiem ar bīstamām infekcijas slimībām un cita veida sabiedrības veselības apdraudējumiem; 13) ierobežot riskus muitas jomā, aizsargājot Latvijas Republikas un ES finanšu intereses, tirdzniecības politikas pasākumus, iedzīvotāju drošību, drošumu un veselību; 14) aizsargāt Latvijas Republiku un ES pret negodīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu komercdarbību; 15) uzturēt racionālu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības atvieglošanu. 1.2. Operacionālās telpas raksturojums Latvijas Republikas valsts robeža jūrā un pa sauszemi pavisam ir 1885,5 kilometru garumā. Latvijas Republikas ārējā jūras robeža Baltijas jūrā ir 498 kilometrus gara. Iekšējā sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku ir 343 km, ar Lietuvas Republiku 588 km garumā. Latvijas Republikai ir 456,5 kilometrus gara ārējā sauszemes robeža - ar Krievijas Federāciju 283,6 km un Baltkrievijas Republiku 172,9 km. Tā kā Latvija atrodas tranzīta ceļu krustpunktā, robežu drošību ietekmē politiskie procesi, kas norisinās gan tālu no valsts robežām, gan to tuvumā. Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Cilvēku kontrabandas organizācijas kļuvušas efektīvākas un, reaģējot uz valstu īstenoto migrantu kontroles un ierobežošanas politiku, spēj ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ātri veicot izmaiņas migrantu plūsmu sastāvā un izmantotajos maršrutos. Nelegālās imigrācijas "Ziemeļu maršruts" (caur Krievijas Federāciju uz Somiju un Norvēģiju) un tā atzars caur Krievijas Federācijas - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas - Igaunijas Republikas robežām arvien ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu, ievērojot Krievijas Federācijas mainīgo pretdarbības intensitāti šāda kanāla novēršanai, ko būtiski ietekmē arī politiskā situācija un Krievijas Federācijas robežsargu reakcija uz to. Atsevišķu nelegālo imigrantu grupu - piemēram, Vjetnamas pilsoņu nelegālās imigrācijas tranzītu caur Krievijas Federāciju uz Latvijas Republiku un tālāk uz Poliju, Čehiju, Vāciju ietekmē iepriekšējas ekonomiskās saites un lielas šo pilsoņu diasporas mērķa valstīs, kā arī imigrācijas tiesiskā regulējuma pastiprināšana Krievijas Federācijā, kas nosaka stingrākas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas saņemšanu; tas piespieda daudzus Krievijas Federācijā ilglaicīgi dzīvojušus ekonomiskos migrantus meklēt jaunas peļņas iespējas ES dalībvalstīs. Muitas jomā joprojām ir aktuāls akcīzes preču nelegālas pārvietošanas risks, tostarp izmantojot iekšējās robežas starp Latviju un citām ES dalībvalstīm, tāpēc tiek plānoti un īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot kompetentās valsts tiesībaizsardzības iestādes. Veicot kravu plūsmas kontroli uz robežas, tiek īstenoti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu komerciālo un nekomerciālo transportlīdzekļu atlasi uz kontroli pēc nejaušības principa. Vienlaikus tiek veikti pastiprināti kontroles pasākumi tiem riska objektiem, kuriem bija identificēta saistība ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu. Tādējādi tiek garantēta standartizēta un sistemātiska pieeja kontroles pasākumu veikšanā attiecībā uz akcīzes preču kontrabandā iesaistītajām personām un transportlīdzekļiem. Starptautiskās organizētās noziedzības grupas mēģina izmantot Latviju kā ES ārējās robežas šķērsošanas valsti narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru nelikumīgai ievešanai ES, gan kā tranzīta valsts šo vielu pārvietošanai no ES uz NVS valstīm. Vielu pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai ir konstatēta, gan tās ievedot Latvijā, gan izvedot no valsts, izmantojot dažādus transporta un piegādes veidus, tai skaitā, pa sauszemes ceļiem, ostās, lidostā un pasta vai kurjerpastu sūtījumos. Kā viens no potenciāliem draudiem jāmin stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Nacionālā līmenī regulāri tiek saņemta informācija par gadījumiem, kad uzņēmumiem vai personām tiek atteikta stratēģiskas nozīmes preču licences izsniegšana. Tādējādi muitas iestādes, īstenojot muitas kontroles pasākumus, veic nepieciešamus pasākumus šo draudu novēršanai. Skaidras naudas kontrole arī ir viens no būtiskiem aspektiem, kuram VID pievērš pastiprinātu uzmanību, lai savas kompetences ietvaros novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. RŠV, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, skaidras naudas kontroli veic VRS. Palielinoties migrantu skaitam no Āzijas valstīm, ES dalībvalstu teritorijā joprojām ir augsts pieprasījums pēc ūdenspīpju tabakas. Tādēļ pieaug mēģinājumi nelegāli ievest šāda veida tabaku, izmantojot aviotransportu, kā arī jūras pārvadājumus. Tālāk tā tiek nosūtīta uz valstīm, kurās ir vislielākais ūdenspīpju tabakas pieprasījums - Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Būtisks faktors, kas ietekmē valsts robežas drošību ir valsts robežas demarkācija. Robežas demarkācija ar Baltkrievijas Republiku pabeigta 2008. gadā. 2013. gada 10. aprīlī tika parakstīts un 2013. gada 22. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu. 2017. gada 25. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols. 2018. gada beigās Krievijas puse informēja par gatavību uzsākt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu sagatavošanu. Latvijas puse atbalstīja šādu piedāvājumu un ir uzsākta līguma projekta izstrāde. Uz ārējās sauszemes robežas pavisam izvietotas 15 VRS teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļas, katra nodaļa kontrolē robežuzraudzības iecirkni garumā no 22 līdz 40 kilometriem. Uz ārējās robežas izveidotas 29 robežšķērsošanas vietas (10 uz autoceļiem, 10 - ostās, 6 - lidostās10 un lidlaukos, 3 uz dzelzceļiem). Uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku šķērsošana pagaidām nenotiek vienā (Vorzova) no četrām robežšķērsošanas vietām, kas izveidotas vietējai pierobežas satiksmei. Piecas uz autoceļiem izvietotās robežšķērsošanas vietas funkcionē visu diennakti (24/7 režīms), savukārt Pededzes robežšķērsošanas vieta darbojas tikai noteiktajā darba laikā (12 stundas diennaktī). Robežšķērsošanas vietās vietējai pierobežas satiksmei un Pededzes robežšķērsošanas vietā pārbaudes nodrošina tikai VRS. Latvijā ir 10 funkcionējošas jūras ostas, kurās ir izveidotas robežšķērsošanas vietas: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)11, Rīga, Skulte un Salacgrīva. Latvijā ir sešas lidostas (lidlauki) - Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils12, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām. Uz valsts ārējās robežas un iekšzemē izveidoti 19 MKP. Uz ES ārējās robežas darbojas trīs kontroles punkti ostās, pieci uz autoceļiem, seši uz dzelzceļa un MKP lidostā "Rīga". Iekšzemē darbojas četri MKP. Muitas kontrole tiek veikta arī brīvajās zonās, muitas noliktavās un preču pagaidu uzglabāšanas vietās, kā arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" starptautisko sūtījumu šķirošanas terminālī. Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos (piecās autoceļu, divās dzelzceļa, sešās ostu, lidostas "Rīga") uz valsts ārējās robežas un septiņās muitas noliktavās, kas atzītas trešo valstu dzīvnieku kravu uzglabāšanai, kā arī robežkontroles punktā, kas izvietots valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts", Rīgā. Jonizējošā starojuma kontrolei uz valsts robežas ir izveidota radiometriskās kontroles sistēma. Kontrolē ir iesaistīta VRS, VID MP, PVD, VVD RDC un citas iestādes. Svarīgs faktors šajā kontrolē ir tehniskais nodrošinājumam. Kopumā radiometriskā kontrole tiek veikta visās robežšķērsošanas vietās, atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija notikumu Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" prasībām. VRS nodrošina sākotnējos radiometriskos mērījumus un, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma objektu, to ar ziņojumu nodod VID MP. Turmākie kontroles pasākumi noteik sadarbībā starp VID MP un VVD RDC, kas pēc ziņojuma par precēm, kravām un personām ar paaugstinātu jonizēto starojumu saņemšanas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Nepieciešamības gadījumā VVD RDC nodrošina detalizētu izpēti uz vietas un gadījumos, ja tiek atrasts jonizējošā starojuma avots, organizē tā nogādāšanu uz izcelsmes valsti vai radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons". Uz Latvijas Republikas-Krievijas Federācijas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Terehova", RŠV "Grebņeva" un RŠV "Vientuļi". Vienīgi RŠV "Grebņeva" ir veikti atsevišķi modernizācijas pasākumi, 2009. gadā pabeidzot darbus Latvijas Republikā ieceļojošajā plūsmā. 2016. gadā pabeigta jaunas un modernas robežšķērsošanas vietas izbūve - RŠV "Vientuļi", ieguldot vairāk nekā 13 milj. EUR finansējuma kontroles ēku, transporta infrastruktūras un kontroles aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā. RŠV "Terehova", kas atrodas uz A12 valsts galvenā autoceļa un ir visnoslogotākā RŠV uz Austrumu robežas autoceļiem, infrastruktūra atrodas vissliktākā stāvoklī, jo RŠV izbūve veikta 1997.-1998. gados, kontroles ēku telpu plānojums neatbilst mūsdienu kontroles prasībām un esošajai satiksmes plūsmas intensitātei. Uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki". Kontroles ēku infrastruktūra izbūvēta 1999.-2000. gados un RŠV projektētā jauda neatbilst esošajai transportlīdzekļu plūsmai. Transportlīdzekļu plūsma RŠV "Silene" vieglajiem transportlīdzekļiem 2,3 reizes pārsniedz projektēto jaudu, RŠV "Pāternieki" - ir sasniegtas jaudas rezerves gan kravas, gan vieglajam autotransportam. RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki" infrastruktūra ir modernizējama, lai tā atbilstu esošajai transporta plūsmai un mūsdienu kontroles prasībām. Ievērojot 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979) prasības, Krasta apsardzes dienesta sastāvā esošais Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (Maritime Rescue Coordination Centre) (MRCC) veic pastāvīgu Globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas monitoringu un ir pastāvīgā gatavībā koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas Latvijas Republikas noteiktajā atbildības rajonā. Primārie glābšanas resursi atrodas augstā tehniskā gatavībā un ir piesaistīti 3 lielākajām Latvijas ostām - Rīgai, Liepājai un Ventspilij. PMLP 30 teritoriālās nodaļas izvietotas pa visu Latvijas Republiku. Ropažu novadā Muceniekos atrodas patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs (izmitināšanas kapacitāte 400 patvēruma meklētāji). 1.3. Tiesiskais ietvars 1.3.1. ES tiesiskais ietvars Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ES veido politiku, lai veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību, kā arī pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu. Vienlaikus piemērojot 77. panta 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu. Integrētā robežu pārvaldība ir dalītā atbildība starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula paredz 3 pakāpju Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju: 1) ES līmeņa stratēģija; 2) ERKA TO IBM; 3) dalībvalsts nacionālā stratēģija. Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir balstīta uz četru pakāpju piekļuves kontroles modeli: 1) pasākumi trešajās valstīs - šie pasākumi trešajās valstīs (nelegālās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta trešajās valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelegālās migrācijas pamata avotiem; 2) pasākumi ar trešajām kaimiņvalstīm - šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežu drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamas informācijas izplatīšanu un apmaiņu; 3) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas - šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz kriminālo aktivitāšu atklāšanu; 4) riska analīze un pasākumi Šengenas zonas ietvaros - pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli, papildus imigrācijas policejiskās pārbaudes, VRS un VP sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelegālo migrāciju, nodrošināt trešās valsts valstspiederīgo atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās. Vienlaikus šie pasākumi iekļauj sevī izraidīšanas aktivitātes. Eiropas integrētā robežu pārvaldība sevī ietver 11 stratēģiskās komponentes, kas ir definētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 4. pantā: 1) robežkontrole, tostarp pasākumi likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā pasākumi, kas saistīti ar tādas pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu kā migrantu kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un terorisms, un pasākumi tādu personu nosūtīšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu; 2) tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 14. maija regulu (ES) Nr. 656/2014 (1) un starptautiskajām tiesībām uzsāk un veic situācijās, kādas var rasties jūras robežu uzraudzības laikā; 3) iekšējās drošības risku analīze un to draudu analīze, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību; 4) dalībvalstu sadarbība, ko atbalsta un koordinē FRONTEX; 5) starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kas atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp regulāra informācijas apmaiņa, izmantojot esošos informācijas apmaiņas rīkus, piemēram, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013; 6) sadarbība ar trešajām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešajām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā nelegālas imigrācijas izcelsmes un/vai tranzīta valstis; 7) tehniskie un operatīvie pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību; 8) tādu trešās valsts valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums; 9) progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana; 10) kvalitātes kontroles mehānisms, jo īpaši Šengenas izvērtēšanas mehānisms un iespējami valstu mehānismi, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā; 11) solidaritātes mehānismi, jo īpaši Savienības finansēšanas instrumenti. Vienlaikus, Eiropas integrēto robežu pārvaldību caurvij 3 horizontālie elementi: 1) pamattiesību jautājumi; 2) izglītība un apmācības; 3) attīstība un inovācija. 2018. gada 14. martā Eiropas Komisija publicēja komunikāciju (dok.7199/18) adresētu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei ar progresa ziņojumu par Eiropas dienas kārtības migrācijas jomā realizāciju. Eiropas Komisija arī informēja, ka komunikācijas 6. pielikums "Galvenie elementi Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas izstrādei" ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģija. Savukārt Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes secinājumos13, kuri pieņemti 2018. gada 4.-5. jūnija sanāksmē, tiek uzsvērts Eiropas integrētās robežu pārvaldības mērķis un atkārtoti minēta dalībvalstu loma Eiropa integrētās robežu pārvaldības attīstības un ieviešanas procesā, kā arī minēts provizorisks dalībvalstu nacionālo stratēģiju novērtēšanas norises periods - 2019. gadā un 2020. gadā. Eiropas integrētā robežu pārvaldība kalpo tam, lai labāk aizsargātu ES kopējās ārējās robežas, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu īpašo situāciju, jo īpaši to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principi starp dalībvalstīm, kā noteikts Lisabonas līguma 80. pantā, būtu pilnībā jāintegrē tās izstrādē. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto visi pieejamie līdzekļi un instrumenti ES un valstu līmenī, un tas jādara pilnīgi integrētā veidā, kas novērš sadrumstalotību un nepilnības un nodrošina pasākumu nepārtrauktību, sākot no robežkontroles līdz personu atgriešanai. Šiem elementiem ir būtiska nozīme, lai saglabātu un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos starp visām Šengenas valstīm. Integrētās robežu pārvaldības būtība ir tāda, ka tā ir integrēta - visos līmeņos, visos robežu pārvaldības sadarbības un informācijas apmaiņas veidos. Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai visās robežu pārvaldības un atgriešanas darbībās ir jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, tostarp neizraidīšanas principa ievērošana, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām personām un nepilngadīgajiem. ERKA TO IBM Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai paredz sasniegt augstāku drošības un sadarbības spēju ES līmeni trijos stratēģiskajos virzienos: 1) ārējo robežu neaizsargātību novēršana, pamatojoties uz vispusīgu situācijas pārzināšanu; 2) drošas un labi uzraudzītas ES ārējās robežas pastāvēšanas nodrošināšana; 3) noturīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju nodrošināšana. Saskaņā ar ERKA TO IBM Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai nosacījumiem ir izveidota augsta līmeņa dalībvalstu un FRONTEX ekspertu grupa. Minētā darba grupa ir oficiāls formāts, kurā dalībvalstis diskutē piemērošanas problemātiku ES līmenī, kā arī apspriež pielāgošanas problemātiku nacionālajā līmenī, tādējādi panākot iespējami ciešāko ieviešanas harmonizāciju ES un dalībvalstu līmenī. 1.3.2. Nacionālais tiesiskais ietvars Latvijas Republikas pievienošanās 1985. gada 14. jūnija Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk - Šengenas līgums) 2007. gada 21. decembrī (uz gaisa robežām - 2008. gada 31. martā) bija vēsturisks pagrieziens Latvijas Republikas valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā. Latvijas Republika uzņēmās jaunu atbildību - stabilas un uzticamas robežkontroles un imigrācijas kontroles sistēmas uzturēšanu atbilstoši Šengenas līguma dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās un savstarpējas atbildības principam. Ikdienā kontrolējot ārējās robežas, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī visu citu Šengenas līguma dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas telpā. Robežkontrole jāveic saskaņā ar Šengenas acquis prasībām un pēc iespējas ieviešot labāko robežkontroles praksi. Lai veicinātu ar valsts robežas drošību saistītas politikas plānošanu un īstenošanu, kā arī valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu un komersantu sadarbību valsts robežas drošības politikas jomā, Latvijas Republikā ir izveidota14 Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padome. Valsts robežu drošība sastāv no daudziem sektoriem, un atbildībai par kompetentajiem sektoriem jābūt skaidri sadalītai starp vairākām iestādēm. Sasniedzamais rezultāts ir tāds, ka iestāžu atbildības kompetenču mijiedarbība nenozīmē funkciju un uzdevumu pārklāšanos, bet savstarpēju sadarbību un atbalstu kopēju mērķu sasniegšanai valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšanā. Detalizēts nacionālo tiesību aktu uzskaitījums, kuriem ir būtiska nozīme valsts robežas integrētajā pārvaldībā pievienots pielikumā Nr. 1. 1.4. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītās iestādes Galvenā atbildība par valsts robežas integrētās pārvaldības izveidi un koordinēšanu izpildvaras līmenī ir IeM, savukārt kā līdzatbildīgās ministrijas tiek iesaistītas - FM, ZM, ĀM, AiM, SM, LM un VARAM, kas ir vadošās valsts pārvaldes iestādes konkrētajās nozarēs. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu kompetence un loma turpmāk izklāstīta tikai valsts robežas integrētās pārvaldības ietvarā: 1) IeM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas un pilsonības jautājumu apakšnozares; 2) VRS ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. VRS ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana, VRS ir vadošā iestāde sadarbībai ar FRONTEX aģentūru; 3) PMLP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, nosaka personu tiesisko statusu valstī, veic iedzīvotāju uzskaiti valstī, kā arī izsniedz personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, PMLP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EPAB; 4) VP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. VP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EUROPOL un INTERPOL, kā arī VP sastāvā ir izveidots SIRENE Latvijas birojs; 5) VDD ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts drošības jomā un veic Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, un likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās funkcijas un uzdevumus; 6) IeM IC ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, kā arī nodrošināt ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un ES prasībām atbilstošām operatīvo radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām; 7) NVA ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt IeM un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu, publisko iepirkumu un valsts materiālo rezervju jomā, veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem; 8) VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās. Muitas iestādes veic preču un citu priekšmetu muitas kontroli, ievedmuitas nodokļu iekasēšanu un valsts ekonomiskās robežas aizsardzību; 9) VNĪ nodrošina lielo robežšķērsošanas vietu, kas atvērtas starptautiskiem kravu pārvadājumiem un ārvalstu robežšķērsotājiem infrastruktūras attīstību un apsaimniekošanu; 10) NBS veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli, aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu; 11) Krasta apsardzes dienests ir NBS Jūras spēku vienība, kas veic krasta apsardzes funkcijas. Krasta apsardzes dienests kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma piešķiršanu kuģiem Krasta apsardze veic saskaņā ar 1979. gada Sarptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu jūrā un Straptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokagrāmatas prasībām; 12) Latvijas Republikas ZS ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē. Latvijas Republikas ZS var sniegt atbalstu VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību, tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu; 13) PVD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu; 14) VVD ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. VVD, atbilstoši izstrādātajam inspekcijas plānam, veic pārrobežu atkritumu sūtījumu pārbaudes, t.i. to atbilstību Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. jūlija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem prasībām, sadarbība ar VID MP un VP, lai novērstu nelikumīgu atkritumu pārrobežu sūtījumus uz/no Latvijas. VVD RDC pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un muitas amatpersonām atbilstoši kompetencei, veicot darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu pāri valsts robežai, kuros radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu; 15) VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nodrošina kompetentās iestādes ar pārbaužu veikšanai nepieciešamajām komunikācijām aprīkotām vietām un telpām; 16) Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām; 17) Bāriņtiesas veic nepilngadīgā bez pavadības tiesību un labāko interešu pārstāvniecību atgriešanas procesā un patvēruma procedūras laikā. 2. Valsts robežas integrētās pārvaldības horizontālie elementi 2.1. Pamattiesību jautājumi Pamattiesību ievērošana ir viens no Iekšlietu ministrijas iestāžu, sadarbības institūciju un VRS darbības pamatprincipiem. VRS amatpersonas savu dienesta pienākumu izpildi veic, ievērojot Pamattiesību hartā, Frontex aģentūras pamattiesību stratēģijā, Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā un Robežsardzes likumā, kā arī Valsts robežsardzes darbinieka Ētikas kodeksā noteikto. Tiek respektēta cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Pamattiesības kā atsevišķs mācību jautājums tiek mācīts profesionālās tālākizglītības programmas "Robežapsardze" mācību priekšmeta "Tiesību un likumdošanas pamati" un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Robežapsardze" mācību kursā "Politoloģija". Taču kopumā gan pamattiesības, gan starptautiskās drošības aspekti tiek pastarpināti mācīti visos mācību priekšmetos un kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, kuras skar robežpārbaudes/imigrācijas un patvēruma jomu/robežuzraudzību/saskarsmi ar robežšķērsotāju utt. Muitas jomu reglamentējošajā normatīvajā regulējumā ietverts nepieciešamo pasākumu kopums personu pamattiesību nodrošināšanai un aizsardzībai, kā arī VID savā ikdienas darbā ievēro personu pamattiesības, stiprinot to vērtību un aizsargājot to tiesiskumu, kas ir noteikts ES līgumos un Pamattiesību hartā. PMLP darbinieki regulāri papildina profesionālās zināšanas par pamattiesībām un starptautisko aizsardzību, ES patvēruma likumdošanu un politiku, īpaši aizsargājamu personu intervēšanu, starptautiskās aizsardzības izbeigšanu, cilvēktirdzniecību utml. Viens no VP darbības principiem ir cilvēka tiesības, kas ir noteikts likumā "Par policiju". Valsts policijas koledžā visās īstenojamās formālās (pilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes) un neformālās izglītības programmās ir iekļauti pamattiesību jautājumi, atbilstoši mācību un studiju saturam. Formālās izglītības programmās: Arodizglītības programmā "Policijas darbs" mācību priekšmetā "Policijas tiesības" ir iekļauta tēma par policijas darbību cilvēktiesību un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" izstrādāts atsevišķais studiju kurss "Cilvēktiesības policijas darbā" 2 kredītpunktu apjomā. Neformālās izglītības programmās: Profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darbs" pamattiesību jautājumi tiek aplūkoti mācību priekšmeta "Policijas tiesības" tēmā "Valsts policijas darbs cilvēktiesību ievērošanas jomā". Tāpat tiek īstenotas tādas pieaugušo neformālās izglītības programmas kā "Policijas amatpersonas atbildība par tiesību pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, personu aizturēšanā un konvojēšanā", "Policijas darbs daudznacionālā (multikulturālā) sabiedrībā", "Cilvēktiesību ievērošana Valsts policijas darbā", "Pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām vērstu kibernoziegumu kvalifikācija un izmeklēšanas īpatnības". Lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību, Latvijā ir izveidota fzisko personu datu aizsardzības sistēma. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu Datu valsts inspekcija ir datu uzraudzības iestāde Vispārējās datu aizsardzības regulas15 izpratnē. Datu valsts inspekcijas mērķis ir aizsargāt cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā. Fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā reglamentē speciāls likums - "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā". 2.2. Izglītība un apmācības Sekmīgas un ilgtspējīgas valsts robežas integrētās pārvaldības pamatā ir lojāls/ uzticams un profesionāls iestādes personāls, kurš iegūtās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci pielieto ar nolūku sekmēt valsts iekšējo un ārējo drošību. VRS, VID, PVD, VP un VVD sadarbības ietvars tālākizglītības un apmācību jomā ir 2016. gada 21. aprīlī noslēgtā vienošanās Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības jautājumos". Lai stiprinātu valsts robežas drošību un pilnveidotu amatpersonu un darbinieku profesionālo meistarību, dienesti savstarpēji sadarbojas tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas jomā, apmainoties ar informāciju par nepieciešamajām mācībām un sniedzot iespēju citos dienestos nodarbinātājiem iegūt zināšanas kompetencē esošajās jomās. Profesionālās izglītības ieguve un kvalifikācijas paaugstināšana VRS tiek īstenota, balstoties uz Šengenas Robežu kodeksa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/399, 2016. gada 9. marts) 16. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto, saskaņā ar VRS personāla profesionālās sagatavošanas pamatnostādnēm, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem. VRS personāla profesionālās izglītības ieguve un profesionālā pilnveide tiek īstenota sekojošās izglītības programmās: 1) profesionālā tālākizglītības programma "Robežapsardze" (robežsargu pamatizglītības programma) - 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programma tiek apgūta uzsākot dienestu VRS. Programmā ietvertas ES prasības, kuras izstrādāja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Līdz ar to, šo prasību izpilde kopš 2011. gada ES dalībvalstu robežsargiem nodrošina uz vienādiem principiem balstītu pamatizglītību ("Common Core Curriculum for Border and Coast Guard Basic Training in the EU"). Programmu īsteno VRK; 2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Robežapsardze" - 4. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programmu īsteno VRK; 3) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Robežapsardze" - 5. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programmu īsteno Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija sadarbībā ar VRK; 4) Eiropas kopīgā maģistra studiju programma "Stratēģiskā robežu pārvaldība". Minētās mācību/studiju programmas ir pēctecīgas un sniedz robežsarga dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences. Jāatzīmē, ka kopīgā maģistra studiju programma "Stratēģiskā robežu pārvaldība" sniedz dalībvalstu robežsargiem vienotu izpratni augstākā līmenī par jautājumiem robežkontroles jomā, nodrošinot dalībvalstu robežsargiem pilnu augstākās izglītības ciklu saskaņā ar Boloņas Deklarāciju, kā arī respektējot ES robežu dažādību. Līdz ar to, VRS amatpersonas pēc kopējās maģistra studiju programmas apguves iegūst VRS vecākā virsnieka amatam atbilstošas profesionālās kompetences, pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas sekmē vecāko un augstāko virsnieku veiksmīgu darbību ES integrētās robežu pārvaldības sistēmas ietvaros. VRS personāla mācību vajadzību apzināšana, kvalifikācijas paaugstināšana un profesionālā apmācība izriet no amata pienākumu pildīšanas un ir saistītas ar: 1) ikdienas dienesta (darba) pienākumu izpildes aktualizēšanu; 2) ikdienas dienesta (darba) rezultātiem; 3) izmaiņām normatīvajos aktos; 4) jaunu tehnoloģiju ieviešanu; 5) personāla mainību. VRS personāla kvalifikācijas paaugstināšana norit kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, semināros un darba grupās Latvijā un ārvalstīs (tajā skaitā arī FRONTEX īstenotajās aktivitātēs) ar mērķi pilnveidot ieņemamajam amatam atbilstošas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Kvalifikācijas pilnveidē īpaša uzmanība tiek pievērsta robežsargu kvalitatīvai sagatavošanai amata pienākumu pildīšanai, pilnveidojot prasmes: 1) dokumentu pārbaudē; 2) valodas lietojumā; 3) pamattiesību ievērošanā; 4) viltoto/falsificēto dokumentu atklāšanā; 5) zagto transportlīdzekļu atklāšanā; 6) risku analīzē un pārvaldībā; 7) cilvēktirdzniecības upuru atpazīšanā. VID Muitas pārvaldes darbinieki savas profesionālās iemaņas un prasmes pilnveido piedaloties gan iestādes iekšienē organizētajās apmācībās (muitas noteikumu pārkāpumu identificēšana, riska pārvaldība, darbs ar muitas tehnisko aprīkojumu u.c.). Mācību programmu nosaka VID iekšējais normatīvais regulējums ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai. Nepieciešamības gadījumos tiek organizēti semināri/apmācības, kuras organizē nozaru speciālisti, tostarp ārvalstu speciālisti (intelektuālā īpašuma aizsardzība, darbs ar kravas kontroles rentgeniekārtām, skenēto attēlu analīze u.c.). VID muitas iestāžu amatpersonu mācību pasākumu kopumu veido jauno darbinieku mācības, profesionālo kompetenču attīstībai nepieciešamās mācības un darbības kompetenču attīstības mācības. PMLP darbiniekiem tiek organizētas mācības par migrācijas jautājumiem: ielūgumi, izsaukumi, vīzas, par bērnu tiesību aizsardzību, migrantu tiesībām, rīcību, ja nav iespējama trešo valstu pilsoņu izraidīšana vai atgriešana izcelsmes valstī, par brīvu darbaspēka pārvietošanos utml. PMLP darbinieki kā mācībspēki piedalās konsulāro amatpersonu (ĀM) un VRS darbinieku apmācībās (vīzu izsniegšanas teorētiskie un praktiskie jautājumi, īpaši pirkstu nospiedumu noņemšana un biometrisko datu apstrāde). PVD par vienu no galvenajiem resursiem tiek uzskatīts tā personāls. Personāla vadības daļa, sadarbībā ar attiecīgo struktūrvienību, nodrošina, lai personāla resursi un kompetence atbilst dienesta veicamo funkciju apjomam. PVD personāla attīstības mērķis ir profesionāli un kompetenti speciālisti, kas nodrošina patērētājiem nekaitīgas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieka veselības un labturības, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanas kontroli, aktīvi piedalās eksporta veicināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā. Personālam, esošo finansiālo līdzekļu ietvaros tiek nodrošināta nepieciešamā apmācība, organizējot specifiskas apmācības, kā arī nodrošinot iespēju paaugstināt kvalifikāciju piedaloties semināros, konferencēs, kongresos un citos pasākumos. Tāpat personāls regulāri piedalās pieredzes apmaiņas pasākumos. …