Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.–2020. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 651 Rīgā

1. gada
2. decembrī (prot. Nr. 59
3. §) Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-
4. gadam
5. Atbalstīt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-
6. gadam (turpmāk - plāns).
7. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā.
8. Noteikt Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā.
9. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus
10. un
11. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
12. Plānā paredzētajiem pasākumiem, kuru īstenošana turpināsies pēc
13. gada
14. decembra, piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Jautājumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu
15. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,
16. un
17. gadam" sagatavošanas procesā.
18. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei atbilstoši kompetencei koordinēt plāna izpildi un pasākumu īstenošanu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministrs S. Ģirģens (Ministru kabineta
19. gada
20. decembra rīkojums Nr. 651) Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-
21. gadam Satura rādītājs Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni Kopsavilkums Ievads
22. Pašreizējās situācijas raksturojums 1.
23. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-
24. gadam realizācija 1.
25. Operacionālās telpas raksturojums 1.
26. Tiesiskais ietvars 1.3.
27. ES tiesiskais ietvars 1.3.
28. Nacionālais tiesiskais ietvars 1.
29. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītās iestādes
30. Valsts robežas integrētās pārvaldības horizontālie elementi. 2.
31. Pamattiesību jautājumi 2.
32. Izglītība un apmācības 2.
33. Attīstība un inovācijas
34. Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji
35. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības redzējums
36. Pasākumi mērķa sasniegšanai
37. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
38. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-
39. gadam īstenošana un uzraudzība Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni ABC Automātiskā robežkontrole AFIS Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma AiM Aizsardzības ministrija AIS Aeronavigācijas informācijas sistēma API Sākotnējā informācija par pasažieri ARCC Aviācijas meklēšanas un koordinācijas centrs ĀM Ārlietu ministrija CAA Civilās aviācijas aģentūra CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija EEZ Eiropas Ekonomikas zona EPAB Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ERKA Eiropas Robežu un krasta apsardze ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ETIAS Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma EURODAC Eiropas Savienības pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma EUROPOL Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra EUROSUR Eiropas Robežu uzraudzības sistēma FM Finanšu ministrija FRONTEX Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra IBM Integrētā robežu pārvaldība IeM Iekšlietu ministrija IeM IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IIS Ieceļošanas/Izceļošanas sistēma IIIS Integrētā iekšlietu informācijas sistēma IKT Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas INTERPOL Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs LGS Latvijas Gaisa satiksme LM Labklājības ministrija MKP Muitas kontroles punkts NBS Nacionālie bruņotie spēki NKC EUROSUR Nacionālais koordinācijas centrs NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PVD Pārtikas un veterinārais dienests RAIS Robežapsardzības informācijas sistēma REIS Robežkontroles elektroniskās informācijas sistēma RSN Teritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļa RŠV Robežšķērsošanas vieta SAB Satversmes aizsardzības birojs SIS II Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma SM Satiksmes ministrija SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs TNGIIB Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDD Valsts drošības dienests VID Valsts ieņēmumu dienests VID MP Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde VIS Vīzu informācijas sistēma VM Veselības ministrija VMIS Vienotā migrācijas informācijas sistēma VNĪ Valsts nekustamie īpašumi VP Valsts policija VRK Valsts robežsardzes koledža VRS Valsts robežsardze VVD Valsts vides dienests VVD RDC Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ZM Zemkopības ministrija ZS Latvijas Republikas Zemessardze Kopsavilkums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-
40. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna1 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 198.1 pasākuma izpildi t.i. nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību, pēctecīgi realizētu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-
41. gadam paredzētos uzdevumus2 un nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju divu gadu periodā3, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
42. gada
43. septembra Regulas (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (turpmāk - Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes tehniskās un operacionālās integrētās robežu pārvaldības stratēģijas (turpmāk - ERKA TO IBM). Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-
44. gadam ir definēta valsts robežas integrētās pārvaldes vīzija, misija, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu, transportlīdzekļu un preču ārējās robežas šķērsošanai un migrācijas plūsmas pārvaldībai, novērst iespējamos apdraudējumus robežu drošībai un veicināt atgriešanas pasākumus: 1) novēršot neaizsargātības; 2) nodrošinot drošu, aizsargātu un labi funkcionējošo ārējo robežu drošības sistēmu; 3) garantējot pastāvīgu spēju uzturēšanu, balstītu uz solidaritāti un līdzdalībā ar sadarbības partneriem. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-
45. gadam ir iekļauti vienpadsmit rīcības virzieni: 1) nodrošināt un pilnveidot robežkontroli; 2) nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā; 3) veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var ietekmēt ārējo robežu drošību; 4) nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX; 5) nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; 6) nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm; 7) nodrošināt un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību; 8) nodrošināt un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu, kā arī stiprināt darbību patvēruma jomā; 9) nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu; 10) izveidot kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā; 11) izmantot solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus. Rīcības virzienu īstenošanai kopumā Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-
46. gadam ir paredzēti 82 uzdevumi. Saskaņā ar Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu4 Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-
47. gadam izstrādē piedalījās AiM, ĀM, IeM, SM, VARAM, ZM, IeM IC, NBS, NVA, PVD, VDD, VVD, VID, VP, VRS, VAS Starptautiskā lidosta "Rīga", VNĪ, ZS amatpersonas. Ievads Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību viens no dotajiem uzdevumiem iekšējās drošības jomā ir izveidot Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. Valdības rīcības plānā5 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai IeM kā atbildīgajai institūcijai un AiM, ZM, SM, VID, PVD, VVD, NBS kā līdzatbildīgajām institūcijām ir dots uzdevums sasniegt konkrētu darbības rezultātu - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-
48. gadam un nodrošināt tā īstenošanu. Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Valsts robežas integrētās pārvaldības pieeja sniedz atbalstu iesaistīto iestāžu darbības tiesiskā un institucionālā ietvara noteikšanā, palīdz izstrādāt kopīgus riska analīzes produktus un vienoties par kopīgiem kontroles mehānismiem, veicina lietderīgāku resursu pārvaldību un apmācību organizēšanu, ļauj efektīvāk izmantot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pilnveido sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļus un kravu plūsmas jāpakļauj kontrolei, identificējot riska ceļotājus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus un riska kravas. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota uz riska analīzi balstīta valsts robežas integrētā drošības politika. Valsts robežas integrētās pārvaldības politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai. Viens no aspektiem, kas nodrošina Šengenas ārējo robežu pārvaldību, ir vienota vīzu politika, kas ir efektīvs migrāciju regulējošs instruments. Tā nosaka ceļošanas dokumentu, ieceļojošo personu datu un ieceļošanas nosacījumu pārbaudi, lai atklātu un novērstu iespējamos apdraudējumus Šengenas dalībvalstu drošībai, sabiedriskajai kārtībai un veselībai. Vīzu politikā galvenais uzsvars tiek likts uz likumīgas ieceļošanas, legālas migrācijas veicināšanu un nelegālās migrācijas novēršanu. Latvijas vīzu politika ir balstīta uz kopējo ES vīzu politiku, kas nosaka, ka visas Šengenas līguma dalībvalstis vīzu izsniegšanā vadās pēc vienotiem kritērijiem. Latvijā vadošā iestāde vīzu politikas veidošanā ir IeM, savukārt ĀM un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir atbildīgas par praktisku vīzu politikas īstenošanu. Izvērtējot vīzu pieteikumus, konsulāro amatpersonu uzdevums ir nepieļaut tādu personu ieceļošanu, kas varētu apdraudēt valsts drošību vai pārkāpt uzturēšanās nosacījumus. Muitas iestādes īsteno pasākumus, kas saistīti ar ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzību, veicot no/uz trešajām valstīm pārvietoto preču kontroli, likumīgās tirdzniecības gaitas vienkāršošanu un paātrināšanu un ES konkurētspēju sekmēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ES un tās iedzīvotāju drošību un drošumu. Kontrolēs uz valsts robežas iesaistīto dienestu mērķu un uzdevumu īstenošanai būtiska ir sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem. Galvenie izaicinājumi valsts robežas integrētajai pārvaldībai saistīti ar drošas un adekvātas kontroles nodrošināšanu par pastāvīgi pieaugošo ceļotāju, transportlīdzekļu un kravu plūsmas pieaugumu robežšķērsošanas vietās, iespējamo nelegālo migrantu pēkšņu pieplūdumu, atkārtoto pārvietošanos, organizēto pārrobežu noziedzību un terorisma draudiem. Nelegālās migrācijas maršruti un modus operandi var mainīties ļoti ātri, vienlaikus hibrīd draudi rada arvien lielākus riskus gan valsts robežas drošībai, gan valsts drošībai kopumā. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-
49. ir attīstības plānošanas dokuments, kas pēctecīgi turpina realizēt Latvijas Republikas valsts robežas integrēto pārvaldību. Laika posmā no 2013.-
50. gadam valsts robežas integrētā pārvaldība tika realizēta pamatojoties uz ar Ministru kabineta
51. gada
52. decembra rīkojumu Nr. 667 apstiprināto koncepciju - Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013.-
53. gadam, kurā noteikti 53 uzdevumi ar apakšuzdevumiem. Daļa no Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-
54. gadam identificētajām problēmām un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu, robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, ņemot vērā faktu, ka tos nebija iespējams realizēt iepriekšējā plānošanas periodā ierobežoto finanšu resursu dēļ. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt vairāku identificēto aktuālo uzdevumu turpmāku realizāciju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju, kā arī integrētās pārvaldības principu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma
55. panta sesto daļu starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums6 izveidot darba grupu jauna politikas plānošanas dokumenta - plāna7 2019.-
56. gadam izstrādei integrētās valsts robežas pārvaldības jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta
57. gada
58. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" IX. nodaļas Noslēguma jautājumi
59. punktu, izstrādājot vidējā termiņa plānošanas dokumentus, kuru darbība attiecināma uz 2014.-
60. gada plānošanas periodu, paredz, ka to darbības termiņš nepārsniedz
61. gada
62. decembri.
63. Pašreizējās situācijas raksturojums 1.
64. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-
65. gadam realizācija Lai risinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-
66. gadam (turpmāk - koncepcija) norādītās problēmas un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem, koncepcijā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti.
67. gada
68. decembrī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 1.risinājuma variantu - attīstīt integrētu robežu pārvaldību, lai saglabātu iesaistīto iestāžu kapacitāti esošo funkciju izpildei, kā arī nodrošinātu starptautisko saistību izpildi. Latvijas Republikas valsts robežas integrēta pārvaldība tika īstenota piecos līmeņos:
69. līmenis - robežkontrole (robežpārbaudes un robežuzraudzība), kā definēts Šengenas Robežu kodeksā8, un muitas uzraudzība un kontrole saskaņā ar ES Muitas kodeksu9, ietverot saistīto risku analīzi un kriminālizlūkošanu.
70. līmenis - pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana, saskaņoti rīkojoties visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm.
71. līmenis - četrpakāpju pieejas kontroles modelis (pasākumi trešajās valstīs; sadarbība ar kaimiņvalstīm; robežkontrole un muitas kontrole; kontroles pasākumi brīvas pārvietošanās telpā, iekļaujot atgriešanu);
72. līmenis - starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība.
73. līmenis - valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi. Koncepcijas
74. risinājuma variants paredzēja 53 uzdevumus (ar apakšuzdevumiem). Attiecībā par katru uzdevumu tika noteiktas: 1) atbildīgās un izpildē iesaistītās institūcijas; 2) izpildes termiņš; 3) piešķirtais finansējums un papildus nepieciešamais finansējums. Tabulā ir apkopota informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju. Līdz
75. gada
76. decembrim pilnība tika izpildīti 28 uzdevumi - 53 % no sākotnēji plānotā. Tabula Nr. 1 Informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju Līmenis Uzdevumi Izpildīti Zaudējuši aktualitāti Izpilde uzsākta, nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā Izpilde nav uzsākta 1.līmenis 17 5 0 12 0 2.līmenis 3 2 1 0 0 3.līmenis 19 9 1 9 0 4.līmenis 5 5 0 0 0 5.līmenis 9 7 1 1 0 Kopā 53 28 3 22 0 Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-
77. gadam identificētās problēmas un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu un robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, par ko liecina fakts, ka 22 uzdevumus ir nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā un iekļaut Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-
78. gadam. No visiem uzdevumiem tikai trīs uzdevumi ir zaudējuši savu aktualitāti, jo attiecīgais rezultāts mērķa sasniegšanai tika nodrošināts ar citiem spēkiem un līdzekļiem, līdz ar to nebija nepieciešams uzsākt to izpildi. Kā veiksmīgu var raksturot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācijas mehānisma pilnveidi - ir apstiprināts "Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums", veikti grozījumi Ministru kabineta instrukcijā "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", kā arī ir noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos", izveidota riska analīzes ekspertu pastāvīgā darba grupa. Vienlaikus ir nodrošināta tiesiskā ietvara pilnveide jautājumos, kas skar integrētu valsts robežas pārvaldību - attiecīgu likumprojektu izstrāde un pieņemšana Latvijas Republikas Saeimā, kā arī Ministru kabineta noteikumu un rīkojumu izstrāde.
79. gada
80. aprīlī stājās spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus.
81. gada
82. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols. Šobrīd ir uzsākts darba pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu. Savu darbību ir uzsācis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs "Mucenieki", kurā iespējams izmitināt līdz 84 ārzemniekiem. Atsevišķu plānoto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanu ir kavējuši sekojoši faktori: 1) nepietiekami finanšu līdzekļi konkrētā uzdevuma realizācijai; 2) atšķirīgas uzdevumu izpildes interpretācijas no to izpildē iesaistītajām iestādēm; 3) sadarbības procesa vilcināšana no attiecīgajiem ārvalstu sadarbības partneriem. Šobrīd Latvijas Republikā izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma nodrošina visu ES līmenī definēto integrētās robežas pārvaldības līmeņu vadīšanu nacionālajā līmenī pieejamo tehnisko un personāla resursu ietvaros. Izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma kopumā ir gatava: 1) aizsargāt fiziskās robežas; 2) atbildēt uz mainīgiem terorisma un organizētās noziedzības draudiem; 3) reaģēt uz migrācijas, starptautisko ceļojumu un tirdzniecības pieaugumu; 4) kļūt uz apsteidzošu kriminālizlūkošanu un risku analīzi balstītai; 5) modernizēt tehniskos līdzekļus un infrastruktūru; 6) sasniegt operacionālu efektivitāti ar efektīvu pārvaldību; 7) saistīt finansējumu ar izpildījumu un rezultātiem; 8) sasniegt informācijas sistēmu augstāku sadarbspēju un iestāžu informācijas labāku pārvaldību; 9) aizsargāt privātumu un saglabāt iedzīvotāju uzticību; 10) vairot tirdzniecības atvieglojumus un stiprināt likuma varu; 11) reaģēt uz dzīvnieku un augu slimību draudiem; 12) reaģēt uz iespējamiem cilvēku saslimšanas gadījumiem ar bīstamām infekcijas slimībām un cita veida sabiedrības veselības apdraudējumiem; 13) ierobežot riskus muitas jomā, aizsargājot Latvijas Republikas un ES finanšu intereses, tirdzniecības politikas pasākumus, iedzīvotāju drošību, drošumu un veselību; 14) aizsargāt Latvijas Republiku un ES pret negodīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu komercdarbību; 15) uzturēt racionālu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības atvieglošanu. 1.
83. Operacionālās telpas raksturojums Latvijas Republikas valsts robeža jūrā un pa sauszemi pavisam ir 1885,5 kilometru garumā. Latvijas Republikas ārējā jūras robeža Baltijas jūrā ir 498 kilometrus gara. Iekšējā sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku ir 343 km, ar Lietuvas Republiku 588 km garumā. Latvijas Republikai ir 456,5 kilometrus gara ārējā sauszemes robeža - ar Krievijas Federāciju 283,6 km un Baltkrievijas Republiku 172,9 km. Tā kā Latvija atrodas tranzīta ceļu krustpunktā, robežu drošību ietekmē politiskie procesi, kas norisinās gan tālu no valsts robežām, gan to tuvumā. Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Cilvēku kontrabandas organizācijas kļuvušas efektīvākas un, reaģējot uz valstu īstenoto migrantu kontroles un ierobežošanas politiku, spēj ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ātri veicot izmaiņas migrantu plūsmu sastāvā un izmantotajos maršrutos. Nelegālās imigrācijas "Ziemeļu maršruts" (caur Krievijas Federāciju uz Somiju un Norvēģiju) un tā atzars caur Krievijas Federācijas - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas - Igaunijas Republikas robežām arvien ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu, ievērojot Krievijas Federācijas mainīgo pretdarbības intensitāti šāda kanāla novēršanai, ko būtiski ietekmē arī politiskā situācija un Krievijas Federācijas robežsargu reakcija uz to. Atsevišķu nelegālo imigrantu grupu - piemēram, Vjetnamas pilsoņu nelegālās imigrācijas tranzītu caur Krievijas Federāciju uz Latvijas Republiku un tālāk uz Poliju, Čehiju, Vāciju ietekmē iepriekšējas ekonomiskās saites un lielas šo pilsoņu diasporas mērķa valstīs, kā arī imigrācijas tiesiskā regulējuma pastiprināšana Krievijas Federācijā, kas nosaka stingrākas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas saņemšanu; tas piespieda daudzus Krievijas Federācijā ilglaicīgi dzīvojušus ekonomiskos migrantus meklēt jaunas peļņas iespējas ES dalībvalstīs. Muitas jomā joprojām ir aktuāls akcīzes preču nelegālas pārvietošanas risks, tostarp izmantojot iekšējās robežas starp Latviju un citām ES dalībvalstīm, tāpēc tiek plānoti un īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot kompetentās valsts tiesībaizsardzības iestādes. Veicot kravu plūsmas kontroli uz robežas, tiek īstenoti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu komerciālo un nekomerciālo transportlīdzekļu atlasi uz kontroli pēc nejaušības principa. Vienlaikus tiek veikti pastiprināti kontroles pasākumi tiem riska objektiem, kuriem bija identificēta saistība ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu. Tādējādi tiek garantēta standartizēta un sistemātiska pieeja kontroles pasākumu veikšanā attiecībā uz akcīzes preču kontrabandā iesaistītajām personām un transportlīdzekļiem. Starptautiskās organizētās noziedzības grupas mēģina izmantot Latviju kā ES ārējās robežas šķērsošanas valsti narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru nelikumīgai ievešanai ES, gan kā tranzīta valsts šo vielu pārvietošanai no ES uz NVS valstīm. Vielu pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai ir konstatēta, gan tās ievedot Latvijā, gan izvedot no valsts, izmantojot dažādus transporta un piegādes veidus, tai skaitā, pa sauszemes ceļiem, ostās, lidostā un pasta vai kurjerpastu sūtījumos. Kā viens no potenciāliem draudiem jāmin stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Nacionālā līmenī regulāri tiek saņemta informācija par gadījumiem, kad uzņēmumiem vai personām tiek atteikta stratēģiskas nozīmes preču licences izsniegšana. Tādējādi muitas iestādes, īstenojot muitas kontroles pasākumus, veic nepieciešamus pasākumus šo draudu novēršanai. Skaidras naudas kontrole arī ir viens no būtiskiem aspektiem, kuram VID pievērš pastiprinātu uzmanību, lai savas kompetences ietvaros novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. RŠV, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, skaidras naudas kontroli veic VRS. Palielinoties migrantu skaitam no Āzijas valstīm, ES dalībvalstu teritorijā joprojām ir augsts pieprasījums pēc ūdenspīpju tabakas. Tādēļ pieaug mēģinājumi nelegāli ievest šāda veida tabaku, izmantojot aviotransportu, kā arī jūras pārvadājumus. Tālāk tā tiek nosūtīta uz valstīm, kurās ir vislielākais ūdenspīpju tabakas pieprasījums - Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Būtisks faktors, kas ietekmē valsts robežas drošību ir valsts robežas demarkācija. Robežas demarkācija ar Baltkrievijas Republiku pabeigta
84. gadā.
85. gada
86. aprīlī tika parakstīts un
87. gada
88. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu.
89. gada
90. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols.
91. gada beigās Krievijas puse informēja par gatavību uzsākt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu sagatavošanu. Latvijas puse atbalstīja šādu piedāvājumu un ir uzsākta līguma projekta izstrāde. Uz ārējās sauszemes robežas pavisam izvietotas 15 VRS teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļas, katra nodaļa kontrolē robežuzraudzības iecirkni garumā no 22 līdz 40 kilometriem. Uz ārējās robežas izveidotas 29 robežšķērsošanas vietas (10 uz autoceļiem, 10 - ostās, 6 - lidostās10 un lidlaukos, 3 uz dzelzceļiem). Uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku šķērsošana pagaidām nenotiek vienā (Vorzova) no četrām robežšķērsošanas vietām, kas izveidotas vietējai pierobežas satiksmei. Piecas uz autoceļiem izvietotās robežšķērsošanas vietas funkcionē visu diennakti (24/7 režīms), savukārt Pededzes robežšķērsošanas vieta darbojas tikai noteiktajā darba laikā (12 stundas diennaktī). Robežšķērsošanas vietās vietējai pierobežas satiksmei un Pededzes robežšķērsošanas vietā pārbaudes nodrošina tikai VRS. Latvijā ir 10 funkcionējošas jūras ostas, kurās ir izveidotas robežšķērsošanas vietas: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)11, Rīga, Skulte un Salacgrīva. Latvijā ir sešas lidostas (lidlauki) - Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils12, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām. Uz valsts ārējās robežas un iekšzemē izveidoti 19 MKP. Uz ES ārējās robežas darbojas trīs kontroles punkti ostās, pieci uz autoceļiem, seši uz dzelzceļa un MKP lidostā "Rīga". Iekšzemē darbojas četri MKP. Muitas kontrole tiek veikta arī brīvajās zonās, muitas noliktavās un preču pagaidu uzglabāšanas vietās, kā arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" starptautisko sūtījumu šķirošanas terminālī. Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos (piecās autoceļu, divās dzelzceļa, sešās ostu, lidostas "Rīga") uz valsts ārējās robežas un septiņās muitas noliktavās, kas atzītas trešo valstu dzīvnieku kravu uzglabāšanai, kā arī robežkontroles punktā, kas izvietots valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts", Rīgā. Jonizējošā starojuma kontrolei uz valsts robežas ir izveidota radiometriskās kontroles sistēma. Kontrolē ir iesaistīta VRS, VID MP, PVD, VVD RDC un citas iestādes. Svarīgs faktors šajā kontrolē ir tehniskais nodrošinājumam. Kopumā radiometriskā kontrole tiek veikta visās robežšķērsošanas vietās, atbilstoši Ministru kabineta
92. gada
93. jūlija notikumu Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" prasībām. VRS nodrošina sākotnējos radiometriskos mērījumus un, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma objektu, to ar ziņojumu nodod VID MP. Turmākie kontroles pasākumi noteik sadarbībā starp VID MP un VVD RDC, kas pēc ziņojuma par precēm, kravām un personām ar paaugstinātu jonizēto starojumu saņemšanas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Nepieciešamības gadījumā VVD RDC nodrošina detalizētu izpēti uz vietas un gadījumos, ja tiek atrasts jonizējošā starojuma avots, organizē tā nogādāšanu uz izcelsmes valsti vai radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons". Uz Latvijas Republikas-Krievijas Federācijas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Terehova", RŠV "Grebņeva" un RŠV "Vientuļi". Vienīgi RŠV "Grebņeva" ir veikti atsevišķi modernizācijas pasākumi,
94. gadā pabeidzot darbus Latvijas Republikā ieceļojošajā plūsmā.
95. gadā pabeigta jaunas un modernas robežšķērsošanas vietas izbūve - RŠV "Vientuļi", ieguldot vairāk nekā 13 milj. EUR finansējuma kontroles ēku, transporta infrastruktūras un kontroles aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā. RŠV "Terehova", kas atrodas uz A12 valsts galvenā autoceļa un ir visnoslogotākā RŠV uz Austrumu robežas autoceļiem, infrastruktūra atrodas vissliktākā stāvoklī, jo RŠV izbūve veikta 1997.-
96. gados, kontroles ēku telpu plānojums neatbilst mūsdienu kontroles prasībām un esošajai satiksmes plūsmas intensitātei. Uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki". Kontroles ēku infrastruktūra izbūvēta 1999.-
97. gados un RŠV projektētā jauda neatbilst esošajai transportlīdzekļu plūsmai. Transportlīdzekļu plūsma RŠV "Silene" vieglajiem transportlīdzekļiem 2,3 reizes pārsniedz projektēto jaudu, RŠV "Pāternieki" - ir sasniegtas jaudas rezerves gan kravas, gan vieglajam autotransportam. RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki" infrastruktūra ir modernizējama, lai tā atbilstu esošajai transporta plūsmai un mūsdienu kontroles prasībām. Ievērojot
98. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979) prasības, Krasta apsardzes dienesta sastāvā esošais Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (Maritime Rescue Coordination Centre) (MRCC) veic pastāvīgu Globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas monitoringu un ir pastāvīgā gatavībā koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas Latvijas Republikas noteiktajā atbildības rajonā. Primārie glābšanas resursi atrodas augstā tehniskā gatavībā un ir piesaistīti 3 lielākajām Latvijas ostām - Rīgai, Liepājai un Ventspilij. PMLP 30 teritoriālās nodaļas izvietotas pa visu Latvijas Republiku. Ropažu novadā Muceniekos atrodas patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs (izmitināšanas kapacitāte 400 patvēruma meklētāji). 1.
99. Tiesiskais ietvars 1.3.
100. ES tiesiskais ietvars Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
101. panta
102. punkta a) un b) apakšpunktu ES veido politiku, lai veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību, kā arī pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu. Vienlaikus piemērojot
103. panta
104. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu. Integrētā robežu pārvaldība ir dalītā atbildība starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula paredz 3 pakāpju Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju: 1) ES līmeņa stratēģija; 2) ERKA TO IBM; 3) dalībvalsts nacionālā stratēģija. Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir balstīta uz četru pakāpju piekļuves kontroles modeli: 1) pasākumi trešajās valstīs - šie pasākumi trešajās valstīs (nelegālās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta trešajās valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelegālās migrācijas pamata avotiem; 2) pasākumi ar trešajām kaimiņvalstīm - šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežu drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamas informācijas izplatīšanu un apmaiņu; 3) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas - šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz kriminālo aktivitāšu atklāšanu; 4) riska analīze un pasākumi Šengenas zonas ietvaros - pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli, papildus imigrācijas policejiskās pārbaudes, VRS un VP sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelegālo migrāciju, nodrošināt trešās valsts valstspiederīgo atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās. Vienlaikus šie pasākumi iekļauj sevī izraidīšanas aktivitātes. Eiropas integrētā robežu pārvaldība sevī ietver 11 stratēģiskās komponentes, kas ir definētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas
105. pantā: 1) robežkontrole, tostarp pasākumi likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā pasākumi, kas saistīti ar tādas pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu kā migrantu kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un terorisms, un pasākumi tādu personu nosūtīšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu; 2) tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
106. gada
107. maija regulu (ES) Nr. 656/2014