Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 406 Rīgā 2021. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 46 32. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""). 2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojums Nr. 406) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus: 1. Izteikt sadaļu "IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI" šādā redakcijā: "ADTP Aktīvā darba tirgus politika AER Atjaunojamie energoresursi AII Augstākās izglītības institūcijas AIM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ĀM Ārlietu ministrija ĀTI Ārvalstu tiešās investīcijas ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu CE Cilvēku ekvivalents CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility) CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CSP Centrālā statistikas pārvalde DP Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" DRN Dabas resursu nodoklis DVB Darba vidē balstīts EAIT Eiropas augstākās izglītības telpa EEZ Eiropas Ekonomikas zona EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EK Eiropas Komisija EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.-2020. gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai 2012. gada 24.oktobrī) EP Eiropas Padome ES Dabas direktīvas Eiropas Padomes 1992. gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību ESV Eiropas standarti un vadlīnijas ESSBJR Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 ERASMUS Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students) E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai ES Eiropas Savienība ESCO Energoservisa kompānija ESF Eiropas Sociālais fonds ESF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1 304/2013 2013. gada 17. decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006 ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF ES Padomes rekomendācijas Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013. gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu ETL Elektrotransportlīdzekļi ETS Eiropas teritoriālā sadarbība EUR Eiropas Savienības euro EVCA Eiropas Riska kapitāla asociācija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs EQAVET Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training) FEAD Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived ) FM Finanšu ministrija HP Horizontālie principi HES Hidroelektrostacija IeM Iekšlietu ministrija IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM Izglītības un zinātnes ministrija IT Informācijas tehnoloģijas ITI Integrētās teritoriālās investīcijas ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva KF Kohēzijas fonds KF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 KM Kultūras ministrija KP Kohēzijas politika KP fondi ESF, ERAF, KF KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAP 2020 Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam (ELFLA) LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDF Latvijas Dabas fonds LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LLF Latvijas Lauku forums LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LKA Latvijas Komercbanku asociācija LM Labklājības ministrija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK Ministru kabinets MVK Mazie un vidējie komersanti NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas NAT-programma Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma NEET Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam NIP Nacionālā industriālā politika NRP Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) P&A&I Pētniecība un attīstība, un inovācijas PAF Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment) PL Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-2020. gada plānošanas periodam PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana Projektu dati Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) RAKP Reģionālās attīstības koordinācijas padome Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni SAM Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus SEG Siltumnīcefekta gāze SM Satiksmes ministrija Sociālie partneri Darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam SVID Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība TALIS Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey) TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network) TM Tieslietu ministrija UK KP fondu uzraudzības komiteja VAS Valsts akciju sabiedrība VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vietējās nodarbinātības iniciatīvas Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1 VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma VISC Valsts Izglītības satura centrs Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.  1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 VPD Valsts probācijas dienests VM Veselības ministrija VSAC Valsts sociālās aprūpes centrs VK Valsts kanceleja VKP Vides konsultatīvā padome ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" 2. Izteikt 1.1. apakšsadaļas "Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" (turpmāk - 1.1. apakšsadaļa) 67. un 68. punktu šādā redakcijā: "(67) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. (68) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai." 3. Papildināt 1.1. apakšsadaļu aiz 100. punkta ar 1001., 1002., 1003. un 1004. punktu šādā redakcijā: "(1001) COVID-19 pandēmijas seku mazināšana (1002) REACT-EU jeb Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020. gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk - MK) 2020. gada 2.jūlijā un par ko EK 2020. gada 20. jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu. (1003) Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. (1004) REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.". 4. Izteikt 1.1. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" 2. punktu šādā redakcijā: "2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020. gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s. Nepieciešams pilnveidot Latvijas Republikas ārējas robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c, un stiprinot vienoto ES ārējās robežas kontroles sistēmu. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā." 5. Izteikt 1.1. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" 8.punktu šādā redakcijā: "8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF) NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73 % (20-64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21 % vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.2 ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013. gads); Palielināt ADTP mērogu (2014. gads). NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.". 6. Papildināt 1.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" ar 12. punktu šādā redakcijā: "12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF) Atbilstoši REACT-EU regulas3 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze. Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF) Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.". 7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 103., 104., 105. un 106. punktu šādā redakcijā: "(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. (104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus efektīvai un operatīvai ES ārējās robežas kontrolei. IKT jomai plānots novirzīt 7,47 % no kopējā ERAF finansējuma. (105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā -uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30 % no kopējā ERAF finansējuma. (106) 4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 14,41 % no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 28,50 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8 %.". 8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 109., 110., 111. un 112. punktu šādā redakcijā: "(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 52,84 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54 % no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju. (110) Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi - nodarbinātības līmenis 73 % vecuma grupā 20-64 gadi (2012. g. 68,2 %), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos. (111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28 % no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts). (112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 38,26 % no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20 % novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91 % apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).". 9. Papildināt 1.2. apakšsadaļu aiz 117.punkta ar 1171. punktu šādā redakcijā: "(1171) 12. Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.". 10. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā: "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF 448 221 139 10,14 % 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi 1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā 1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu 1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A Privāto investīciju P&A apjoms 1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos Inovatīvo komersantu īpatsvars 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF 184 301 666 4,17% 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars 2.1.2. Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums 2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā 2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus4 Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus5 Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss 3. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja ERAF 352 505 296 7,98% 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja  3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem6 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR) ESF 17 799 857 0,40% 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits 4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs ERAF  277 376 392 6,28% 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā 4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā KF 355 237 368 8,04% 4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē  Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā 4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali 4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē 4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 411 851 223 9,32% 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas 5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija KF 191 923 724 4,34% 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām 5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33% 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu KF 658 757 790  14,91% 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība 6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks 6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.6. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits 6.1.7. Multimodāla transporta sistēmas iespējošana Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums 6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF 105 460 193 2,39% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas JNI 58 021 278 1,31% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF 272 565 440 6,17% 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā 8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas ESF 252 647 648 5,72 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām 8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu. Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju 8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību 8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām 8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu 8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai 8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai 8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās 8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi 8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā 8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits 8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 244 403 886 5,53% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 250 366 448 5,67% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros 9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas 10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" ESF 21 420 040 0,48 % N/A N/A  10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits 10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā 10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju Darbinieku mainība Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas 11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" ERAF 39 180 554 0,89 % N/A  N/A 11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli Darbinieku mainība KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas 12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" KF 40 715 710 0,92 % N/A N/A  12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju Darbinieku mainība Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju7 KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas 13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF) ERAF 237 371 000 12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai 13.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF) 13.1.1. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē 13.1.2. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF) 13.1.3. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā 13.1.4. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā 13.1.5. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF) 13.1.6. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF) MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem; MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās); IT izglītībai saistībā ar COVID-19; P&A granti COVID-19 ārstēšanai (medikamenti) un vakcīnām (kopējās publiskās izmaksas); Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei; Poligoni, kuros izveidotas jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās pārstrādes iekārtas; Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas; Attīstīti jauni pakalpojumi; Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem Inovatīvo komersantu īpatsvars. 14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF) ESF 26 697 359 12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai 14.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF) 14.1.1. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF) 14.1.2. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā 14.1.3. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF) NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvaros; Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu: Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas; Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām.". 11. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" (turpmāk - 2.1. apakšsadaļa) tabulu Nr. Nr. 2.1.2. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.1.1.ak (CO25) To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 2163 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.bk (CO24) Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) Pilnslodzes ekvivalents ERAF 177 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.ck (CO26) To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām Komersanti ERAF 450 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.d Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros Projektu iesniegumu skaits ERAF 558 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu …