Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Īsumā

Šis tiesību akts ir grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība". Tas atbalsta izmaiņas šajā programmā un nosaka Finanšu ministrijai iesniegt precizēto programmu.

Ko tas regulē

  • Grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".
  • Finanšu ministrijas pienākumu iesniegt precizēto programmu.
  • Sadaļas "IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI" redakciju.
  • 1.1. apakšsadaļas "Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" 67. un 68. punktu.

Kam tas attiecas

  • Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
  • Finanšu ministriju.

Galvenie punkti

  • Tiek atbalstīti grozījumi darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".
  • Finanšu ministrijai nedēļas laikā jāiesniedz Valsts kancelejā precizētā darbības programma.
  • KP fondu atbalsts plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas (ADTP) pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību.
  • Tiek mainīta saīsinājumu un terminu sadaļa, kā arī 1.1. apakšsadaļas 67. un 68. punkts.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 406 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā (prot. Nr. 46
  3. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  4. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"
  5. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  6. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta
  7. gada
  8. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  9. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").
  10. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  11. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta
  12. gada
  13. jūnija rīkojums Nr. 406) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  14. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  15. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta
  16. gada
  17. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  18. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus:
  19. Izteikt sadaļu "IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI" šādā redakcijā: "ADTP Aktīvā darba tirgus politika AER Atjaunojamie energoresursi AII Augstākās izglītības institūcijas AIM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ĀM Ārlietu ministrija ĀTI Ārvalstu tiešās investīcijas ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu CE Cilvēku ekvivalents CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility) CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CSP Centrālā statistikas pārvalde DP Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" DRN Dabas resursu nodoklis DVB Darba vidē balstīts EAIT Eiropas augstākās izglītības telpa EEZ Eiropas Ekonomikas zona EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EK Eiropas Komisija EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.-
  20. gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai
  21. gada 24.oktobrī) EP Eiropas Padome ES Dabas direktīvas Eiropas Padomes
  22. gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes
  23. gada
  24. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību ESV Eiropas standarti un vadlīnijas ESSBJR Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (
  25. gada
  26. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 ERASMUS Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students) E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai ES Eiropas Savienība ESCO Energoservisa kompānija ESF Eiropas Sociālais fonds ESF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1 304/2013
  27. gada
  28. decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006 ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF ES Padomes rekomendācijas Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas
  29. gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-
  30. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas
  31. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas
  32. gada stabilitātes programmu ETL Elektrotransportlīdzekļi ETS Eiropas teritoriālā sadarbība EUR Eiropas Savienības euro EVCA Eiropas Riska kapitāla asociācija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs EQAVET Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training) FEAD Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived ) FM Finanšu ministrija HP Horizontālie principi HES Hidroelektrostacija IeM Iekšlietu ministrija IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM Izglītības un zinātnes ministrija IT Informācijas tehnoloģijas ITI Integrētās teritoriālās investīcijas ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva KF Kohēzijas fonds KF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (
  33. gada
  34. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 KM Kultūras ministrija KP Kohēzijas politika KP fondi ESF, ERAF, KF KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAP 2020 Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-
  35. gadam (ELFLA) LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDF Latvijas Dabas fonds LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LLF Latvijas Lauku forums LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LKA Latvijas Komercbanku asociācija LM Labklājības ministrija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK Ministru kabinets MVK Mazie un vidējie komersanti NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-
  36. gadam NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas NAT-programma Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma NEET Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-
  37. gadam NIP Nacionālā industriālā politika NRP Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) P&A&I Pētniecība un attīstība, un inovācijas PAF Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment) PL Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-
  38. gada plānošanas periodam PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana Projektu dati Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) RAKP Reģionālās attīstības koordinācijas padome Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni SAM Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus SEG Siltumnīcefekta gāze SM Satiksmes ministrija Sociālie partneri Darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
  39. gadam SVID Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība TALIS Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey) TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network) TM Tieslietu ministrija UK KP fondu uzraudzības komiteja VAS Valsts akciju sabiedrība VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vietējās nodarbinātības iniciatīvas Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1 VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma VISC Valsts Izglītības satura centrs Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 VPD Valsts probācijas dienests VM Veselības ministrija VSAC Valsts sociālās aprūpes centrs VK Valsts kanceleja VKP Vides konsultatīvā padome ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-
  40. gadam"
  41. Izteikt 1.
  42. apakšsadaļas "Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" (turpmāk - 1.
  43. apakšsadaļa)
  44. un
  45. punktu šādā redakcijā: "

(67)KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes
  1. un
  2. gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.
(68)Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai." 3. Papildināt 1.1. apakšsadaļu aiz 100. punkta ar 1001., 1002., 1003. un 1004. punktu šādā redakcijā: "
(1001)COVID-19 pandēmijas seku mazināšana
(1002)REACT-EU jeb Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina
  1. gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-
  2. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk - MK)
  3. gada 2.jūlijā un par ko EK
  4. gada
  5. jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu.
(1003)Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.
(1004)REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.". 4. Izteikt 1.1. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1.
(1)"Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums"
  1. punktu šādā redakcijā: "
  2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim
  3. gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s. Nepieciešams pilnveidot Latvijas Republikas ārējas robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c, un stiprinot vienoto ES ārējās robežas kontroles sistēmu. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-
  4. gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā."
  5. Izteikt 1.
  6. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1.
(1)"Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" 8.punktu šādā redakcijā: "
  1. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF) NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73 % (20-64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21 % vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.2 ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (
  2. gads); Palielināt ADTP mērogu (
  3. gads). NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.".
  4. Papildināt 1.
  5. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.1.
(1)"Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" ar
  1. punktu šādā redakcijā: "
  2. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF) Atbilstoši REACT-EU regulas3 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze. Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF) Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.".
  3. Izteikt 1.
  4. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.
  5. apakšsadaļa) 103., 104.,
  6. un
  7. punktu šādā redakcijā: "
(103)P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.
(104)Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus efektīvai un operatīvai ES ārējās robežas kontrolei. IKT jomai plānots novirzīt 7,47 % no kopējā ERAF finansējuma.
(105)Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā -uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30 % no kopējā ERAF finansējuma.
(106)4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 14,41 % no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta
  1. c)un
  2. e)apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 28,50 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta
  3. a)apakšpunkta i),
  4. ii)un
  5. v)punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8 %.". 8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 109., 110., 111. un 112. punktu šādā redakcijā: "
(109)Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 52,84 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta
  1. d)apakšpunkta
  2. i)un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54 % no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta
  3. b)apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.
(110)Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi - nodarbinātības līmenis 73 % vecuma grupā 20-64 gadi (2012. g. 68,2 %), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos.
(111)Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28 % no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).
(112)Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta
  1. b)apakšpunkta
  2. i)un
  3. iv)punkts), kas veido 38,26 % no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20 % novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91 % apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta
  4. a)apakšpunkts).". 9. Papildināt 1.2. apakšsadaļu aiz 117.punkta ar 1171. punktu šādā redakcijā: "
(1171)
  1. Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.".
  2. Izteikt 1.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2.
(2)"Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā: "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
  1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF 448 221 139 10,14 %
  2. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 1.
  3. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi 1.1.
  4. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā 1.
  5. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu 1.2.
  6. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A Privāto investīciju P&A apjoms 1.2.
  7. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos Inovatīvo komersantu īpatsvars
  8. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF 184 301 666 4,17%
  9. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 2.
  10. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.
  11. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars 2.1.
  12. Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums 2.
  13. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā 2.2.
  14. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus4 Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus5 Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
  15. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja ERAF 352 505 296 7,98%
  16. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.
  17. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.
  18. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.
  19. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.
  20. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.
  21. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.
  22. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. 3.3.
  23. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem6 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR) ESF 17 799 857 0,40%
  24. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.
  25. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.
  26. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.
  27. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits
  28. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs ERAF 277 376 392 6,28%
  29. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.
  30. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā 4.2.
  31. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.2.
  32. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.
  33. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.4.
  34. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā KF 355 237 368 8,04% 4.
  35. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos 4.1.
  36. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā 4.
  37. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali 4.3.
  38. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē 4.
  39. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.5.
  40. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri
  41. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 411 851 223 9,32%
  42. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.
  43. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.
  44. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.
  45. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
  46. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.
  47. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.
  48. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.
  49. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.
  50. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.
  51. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.
  52. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.
  53. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas 5.6.
  54. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija KF 191 923 724 4,34%
  55. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.
  56. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.
  57. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.
  58. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.
  59. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.
  60. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.
  61. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām 5.4.
  62. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
  63. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33%
  64. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.
  65. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.
  66. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu KF 658 757 790 14,91% 6.
  67. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.
  68. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.
  69. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība 6.1.
  70. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks 6.1.
  71. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam 6.1.
  72. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.
  73. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits 6.1.
  74. Multimodāla transporta sistēmas iespējošana Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums 6.
  75. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.
  76. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā
  77. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF 105 460 193 2,39%
  78. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.
  79. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.
  80. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām 7.1.
  81. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma 7.
  82. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.
  83. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās 7.
  84. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.
  85. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības 7.3.
  86. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas JNI 58 021 278 1,31%
  87. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.
  88. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.
  89. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
  90. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF 272 565 440 6,17%
  91. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.
  92. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru 8.1.
  93. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā 8.1.
  94. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā 8.1.
  95. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 8.1.
  96. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas ESF 252 647 648 5,72 %
  97. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.
  98. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām 8.2.
  99. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu. Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju 8.2.
  100. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci 8.2.
  101. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību 8.2.
  102. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām 8.
  103. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.
  104. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu 8.3.
  105. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai 8.3.
  106. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros 8.3.
  107. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai 8.3.
  108. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem 8.3.
  109. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.
  110. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu 8.4.
  111. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās 8.
  112. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi 8.5.
  113. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā 8.5.
  114. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits 8.5.
  115. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
  116. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 244 403 886 5,53%
  117. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.
  118. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.
  119. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.
  120. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 250 366 448 5,67%
  121. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.
  122. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.
  123. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.
  124. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.
  125. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.
  126. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.
  127. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.
  128. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.
  129. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.
  130. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.
  131. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
  132. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
  133. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.
  134. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.
  135. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros 9.2.
  136. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
  137. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" ESF 21 420 040 0,48 % N/A N/A 10.1.
  138. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits 10.1.
  139. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā 10.1.
  140. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju Darbinieku mainība Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
  141. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" ERAF 39 180 554 0,89 % N/A N/A 11.1.
  142. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli Darbinieku mainība KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
  143. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" KF 40 715 710 0,92 % N/A N/A 12.1.
  144. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju Darbinieku mainība Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju7 KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
  145. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF) ERAF 237 371 000
  146. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai 13.
  147. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF) 13.1.
  148. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē 13.1.
  149. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF) 13.1.
  150. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā 13.1.
  151. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā 13.1.
  152. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF) 13.1.
  153. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF) MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem; MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (
  154. gada salīdzināmajās cenās); IT izglītībai saistībā ar COVID-19; P&A granti COVID-19 ārstēšanai (medikamenti) un vakcīnām (kopējās publiskās izmaksas); Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei; Poligoni, kuros izveidotas jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās pārstrādes iekārtas; Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas; Attīstīti jauni pakalpojumi; Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem Inovatīvo komersantu īpatsvars.
  155. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF) ESF 26 697 359
  156. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai 14.
  157. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF) 14.1.
  158. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF) 14.1.
  159. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā 14.1.
  160. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF) NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvaros; Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu: Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas; Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām.".
  161. Izteikt 2.
  162. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" (turpmāk - 2.
  163. apakšsadaļa) tabulu Nr. Nr. 2.1.2.
(5)"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.1.1.ak (CO25) To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 2163 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.bk (CO24) Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) Pilnslodzes ekvivalents ERAF 177 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.ck (CO26) To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām Komersanti ERAF 450 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.d Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros Projektu iesniegumu skaits ERAF 558 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts Zinātnisko rakstu skaits ERAF 1472 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.f Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 15 953 000 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.g Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts Produkti un tehnoloģijas ERAF 500 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.h Jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus Pilnslodzes ekvivalents ERAF 403 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5.
(5)"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.2.1.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 523 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ck (CO28) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.d Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits Projekti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ek (CO27) Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 121 049 217 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.c Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu Personas ERAF 34 320 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.6.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gads Mērķa vērtība Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Datu avots Finanšu rādītājs (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 83 094 259 527 318 988 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25) Kopējais pilnslodzes ekvivalents ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 2 163 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma Galvenais īstenošanas posms i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111) Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) Kopējais uzņēmumi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 1 773 Projektu dati Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.
  2. un 1.2.
  3. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121) Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu. Līgumi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 55 Projektu dati".
  4. Izteikt 2.
  5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.
  6. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 56 22 564 938 1 448 221 139 1 272 877 020 7 448 221 139 N/A N/A 1 448 221 139". 57 22 564 938 2 10 607 360 58 111 453 724 7 164 736 759 60 217 630 167 62 46 069 924 64 27 937 448
  7. Papildināt 2.
  8. apakšsadaļu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk - 2.
  9. apakšsadaļa) aiz tabulas Nr. 2.2.1.
(3)"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs" ar 165.1, 165.2 punktu un tabulu Nr. 2.2.2.1.
(3)"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā: "
(1651)2.1.2.SAM: nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē.
(1652)SAM paredz pilnveidot Latvijas Republikas ārējās robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem mūsdienu draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c. Tādējādi tiek nodrošināti ar ārējās robežas (militāro un ekonomisko) drošību saistīti inovatīvi pakalpojumi, kas nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai un sabiedrībai kopumā. Tabula Nr. 2.2.2.1.
(3)ERAF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (
  1. gadā) Plānotā vērtība (
  2. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.2.1.2.a Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums Skaits 0 4 Projekta dati Reizi gadā".
  3. Izteikt 2.
  4. apakšsadaļas 170., 171.,
  5. un
  6. punktu šādā redakcijā: "
(170)2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.
(171)2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").
(172)2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji - komersanti, iestādes un mājsaimniecības.
(173)2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").".
  1. Papildināt 2.
  2. apakšsadaļu aiz
  3. punkta ar 1731., 1732., 1733., 1734., 1735., 1736., un
  4. punktu šādā redakcijā: "
(1731)Ieguldījumu prioritāte orientēta uz inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē. Tā paredz ieviest vienotu tehnisko risinājumu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, ļoti augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu, kas nodrošinās nepārtrauktu notikumu apzināšanu un robežkontroli tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu.
(1732)Latvijas Republikas austrumu robeža ir arī NATO, ES un Eiropas Ekonomiskās zonas ārējā robeža. Šobrīd izmantotie tehnoloģiskie uzraudzības līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvas reaģēšanas spējas krīzes situācijās. Situācija, ka Lietuva jau ir ieviesusi modernu robežu uzraudzības sistēmu un Igaunija to plāno ieviest tuvāko gadu laikā, var ievērojami paaugstināt risku nelegālām darbībām uz Latvijas Republikas ārējās robežas, ja tā netiks modernizēta. Lai samazinātu organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju ES, ir būtiski, lai visas ES dalībvalstis ārējās robežas kontrolei piemērotu mūsdienīgus tehnoloģiskos līdzekļus.
(1733)Ārējas robežas kontroles sistēmas uzlabošanas nepieciešamību nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1052/2013 (
  1. gada
  2. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), kas paredz ES valstu dalību vienotā ES ārējās robežas kontroles sistēmā, kur dalībvalstu koordinācijas centriem ir pienākums nodrošināt sadarbības partnerus ar efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.
(1734)2.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešana Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē, lai veicinātu robežapsardzības un institūciju, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu, darba efektivitāti.
(1735)2.1.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas Republikas teritorija, ievērojot plānoto darbību specifiku.
(1736)2.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kurām ir kompetence Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē.
(1737)2.1.2.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").".
  1. Izteikt 2.
  2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.2.
(5)"ERAF kopējais iznākuma rādītājs" šādā redakcijā: "ERAF kopējais iznākuma rādītājs ID Rādītājs (rādītāja nosaukums) Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte I.2.1.1.ak (CO10) Mājsaimniecību, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s ātrumu, skaita pieaugums Mājsaimniecības ERAF 83 800 SPRK, CSP Reizi gadā i.2.1.1.b Izglītības iestāžu skaits, kurās ierīkots optiskā tīkla piekļuves punkts Izglītības iestādes ERAF 6 Projekta dati Reizi gadā i.2.1.2.a Latvijas Republikas ārējās robežas garums, kur ieviests vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums km ERAF 65 Projekta dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.5.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Rādītāja tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gads Mērķa vērtība Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Datu avots Finanšu rādītājs (F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 23 975 988 216 825 490 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros. Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, u. tml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums u. tml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi. Darbības procesi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 205 Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma Galvenais īstenošanas posms I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221) Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu. % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30 Projektu dati Galvenais īstenošanas posms Iznākuma rādītājs I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs. Informāciju sistēmu platformas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 4 18 Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.
  4. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 46 42 274 115 1 184 301 666 7 142 027 551 7 184 301 666 N/A N/A 2 184 301 666 48 20 217 837 3 42 274 115 78 42 423 858 79 54 585 880 80 5 154 593 81 7 000 000 82 12 645 383"
  5. Izteikt 2.
  6. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk - 2.
  7. apakšsadaļa)
  8. punktu šādā redakcijā: "
(219)Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.". 22. Izteikt 2.3. apakšsadaļas 231. punktu šādā redakcijā: "
(231)3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.". 23. Izteikt 2.3.apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.3.
(5)"ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.1.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1652 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.bk (CO03) To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 1355 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.ck (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 404 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.dk (CO05) Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 1104 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.ek (CO06) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 61 000 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.fk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 280 000 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.gk (CO08) Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 1 667 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.hk (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1000 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.bk (CO03) To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.ck (CO05) Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 60 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 23 375 000 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas
  4. punktu šādā redakcijā: "
(2411)
  1. gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas
  4. punktu šādā redakcijā: "
(244)Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas
  1. gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem).
  2. gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-
  3. gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-
  4. gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem - darījumu un pasākumu tūrisms (MICE8), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.".
  5. Izteikt 2.3.apakšsadaļas
  6. punktu šādā redakcijā: "
(247)Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju - MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.". 27. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.5.
(5)"ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.2.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 2385 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.bk (CO02) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) Komersanti ERAF 1760 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.ck (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1 360 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 20 248 356 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 414 712 117 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 7 012 838 20 941 009 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.3.1.1.ak i.3.1.2.ak Atbalstīto komersantu skaits (CO01) Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 1 752 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.
  2. SAM un 3.1.
  3. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Iznākuma rādītājs i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 456 12 133 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".
  4. Izteikt 2.
  5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.
  6. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 5 11 803 348 1 216 505 296 7 293 488 554 7 293 488 554 N/A N/A 3 352 505 29 7 5 901 674 3 32 200 000 1 10 911 633 1 10 911 633 21 5 901 674 4 59 000 000 3 37 193 476 5 48 105 109 34 17 705 023 5 44 800 000 2 10 911 633 63 6 200 001 66 56 165 093 67 160 900 000 72 67 252 225 75 20 676 258 ".
  7. Izteikt 2.
  8. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk - 2.
  9. apakšsadaļa)
  10. punktu šādā redakcijā: "
(364)Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.". 31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 366. un 367. punktu šādā redakcijā: "
(366)Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā - jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.
(367)Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas".
  1. Izteikt 2.
  2. apakšsadaļas
  3. punktu šādā redakcijā: "
(369)Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.". 33. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.11.
(5)"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte I.4.5.1.ak (CO15) Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums km KF 20 Projektu dati Reizi gadā I.4.5.1.b Jaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaits Transportlīdzekļi KF 123 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Finanšu rādītājs (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) EUR KF 31 678 051 417 926 317 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) EUR ERAF 56 161 288 326 325 169 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31) Kopējais Mājsaimniecības ERAF 0 16 186 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.
  2. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu Līgumi ERAF 70 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15) Kopējais km KF 0 20 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.
  3. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 35,24 % no kopējā finansējuma. Galvenais īstenošanas posms i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451) Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu Līgumi KF 2 Projektu dati ".
  4. Izteikt 2.
  5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.
  6. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 13 129 251 630 1 258 666 342 1 15 696 829 7 245 982 734 N/A N/A 4 277 376 392 14 141 493 317 4 9 355 025 7 261 679 563 1 15 696 829 43 5 425 686 5 9 355 025 5 15 696 829 44 1 205 759 ".
  7. Izteikt 2.
  8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.
  9. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 70 11 866 913 1 336 092 027 7 83 744 095 7 355 237 368 N/A N/A 4 355 237 368 11 22 605 664 4 19 145 341 1 271 503 273 16 28 992 420 43 279 905 458 68 11 866 913 ".
  10. Izteikt 2.
  11. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk - 2.
  12. apakšsadaļa)
  13. punktu šādā redakcijā: "
(411)Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.-
  1. gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai. Prioritārā secībā atbalsts plānots:
  2. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
  3. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;
  4. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai. 5.2.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt: 1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) ); 2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu: a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai); b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai); c. atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu reģenerācijai, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai). Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.".
  5. Izteikt 2.
  6. apakšsadaļas Nr. 2.5.7.
(5)"KF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "KF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.3.1.ak (CO19) Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums Iedzīvotāju ekvivalents KF 41 7909 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.9.
(3)"KF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā: "KF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (
  1. gadā) Plānotā vērtība (
  2. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.5.4.2.a Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām Monitoringa vietu skaits 927 1100-1120 VARAM Reizi gadā".
  3. Izteikt 2.
  4. apakšsadaļas 4452.,
  5. un
  6. punktu šādā redakcijā: "
(4452)Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās, lai mazinātu antropogēnās slodzes, tai skaitā eitrofikāciju, eroziju, vides piesārņojumu un nenoplicinātu dabas vērtības saistībā ar palielinājušos dabas tūrisma popularitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos.
(4453)Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.
(4554)Antropogēnu slodzi mazinošas un epidemioloģiski drošas infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās nodrošinās ilgtspējīgu dabas tūrismu, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu. 41. Papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz 4554.punkta ar 4455. punktu šādā redakcijā:
(4455)SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, Natura 2000 teritoriju nacionālo aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu.". 42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 446. punktu šādā redakcijā: "
(446)Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-
  1. gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%10 sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana
  2. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.".
  3. Papildināt 2.
  4. apakšsadaļu aiz
  5. punkta ar
  6. punktu šādā redakcijā: "
(4461)Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanas un neilgstpējīgu dabas resursu izmantošanu, apliecinot, ka iedzīvotāju veselība, labklājība un tautsaimniecība nav iespējama bez ekosistēmu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Covid-19 pandēmijas laikā būtiski audzis apmeklētāju skaits dabas tūrisma objektos, kas dažviet pārsniedz esošās infrastruktūras kapacitāti. Tāpat saistībā ar dabas tūrisma popularitāti tiek veidoti jauni maršruti, kur nav ierīkota labiekārtota infrastruktūra, tādejādi radot kaitējumu ES nozīmes dzīvotnēm. Apmeklētāju skaits dažos dabas objektos
  1. gadā bija tik liels, ka nebija iespējams nodrošināt epidemioloģiski drošu to pārvietošanos, tāpēc tika slēgti vairāki objekti. Lai pārvaldītu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinot dabas vērtības un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru, ĪADT, ir vajadzīga kompleksu risinājumu ieviešana gan veidojot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot sugu un biotopu dzīvotnes.".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas 447., 448., 4481.,
  4. un
  5. punktu šādā redakcijā: "
(447)Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams: 1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību; 2) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem; 3) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi; 4) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību; 5) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu 6) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.
(448)Lai sasniegtu minēto, ar 2014.-
  1. gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības: 1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus; 2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.
  2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam); 3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.
(4481)Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1.SAM un 5.4.3.SAM tiks vērstas uz Dabas direktīvu prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars ar labvēlīgu aizsardzības statusu. Tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās līdz 2020. gadam un 2030. gadam paredzēto mērķu sasniegšana.
(449)Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.
(450)Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma." 45. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 4631., 4632. un 4633. punktu šādā redakcijā: "
(4631)5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi (t.sk. kompleksi pasākumi, kas ietver dzīvotņu atjaunošanu, infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju), saskaņā ar dabas, sugu un biotopu aizsardzības plāniem, PAF un NAT-programmu, kā arī epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas prasībām, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.
(4632)5.4.3.SAM indikatīvā mērķteritorija - ĪADT un mikroliegumi, t.sk. Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.
(4633)5.4.
  1. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, apmeklētāji, pašvaldības, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.10.
(5)"KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.4.1.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri ERAF 9 318 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.3.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri KF 36 000 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.2.a Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)12 Monitoringa programmas KF 4 Projektu dati Reizi gadā i.5.4.2.b Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni Aizsardzības plāni KF 20 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",projektu dati Reizi gadā i.5.4.2.c Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni Aizsardzības plāni KF 5 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.
  4. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 17 44 998 656 1 191 923 724 7 89 361 217 7 191 923 724 N/A N/A 6 191 923 724 18 9 184 249 1 51 367 342 19 1 588 415 3 28 127 809 21 102 562 507 2 23 067 356 22 0 85 28 754 830 86 4 835 067 ".
  5. Izteikt 2.
  6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk - 2.
  7. apakšsadaļa) tabulu 2.6.3.
(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā: "KF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs (rādītāja nosaukums) Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012.g.) Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.6.1.3.a Vidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiks Minūtes 23,83 KF 15,77 Rīgas dome Reizi gadā".
  2. Papildināt 2.
  3. apakšsadaļu aiz
  4. punkta ar tabulu Nr. 2.6.5.
(3)šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.5.
(3)KF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs (rādītāja nosaukums) Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012.g.) Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.6.1.5.a Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars % 46,3 KF 10 VAS "Latvijas Valsts ceļi" Reizi gadā"
  2. Svītrot tabulu Nr. 2.6.5.
(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" (aiz 5323.punkta).
  1. Papildināt 2.
  2. apakšsadaļu aiz tabulas Nr. 2.6.5.1.
(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" ar 532.4, 532.5, 532.6, 532.7, 532.8 punktu un tabulu 2.6.5.2.
(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā: "
(5324)6.1.7.SAM: Multimodāla transporta sistēmas iespējošana
(5325)Saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju.
(5326)Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas Rail Baltica projekta teritorijā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā, bet ir nepieciešamas multimodālā transporta mezgla funkcionalitātes uzlabošanai.
(5327)Transporta un mobilitātes jautājumi īpaši aktuāli ir Rīgā un tās apkārtnē, jo Rīgas pilsētas morfoloģiskā robeža sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām, ko stimulē dažādas ekonomiskās aktivitātes. Ap galvaspilsētu Rīgu ir izveidojusies funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa - Rīgas metropoles areāls, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai.
(5328)SAM īstenošanas rezultātā tiks optimizēta transporta plūsma mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam. Veiktas priekšizpētes integrēta Rīgas metropoles areāla multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma izstrādei. Tabula Nr. 2.6.5.2.
(3)KF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs (rādītāja nosaukums) Mērvienība Sākotnējā vērtība (2020.g.) Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.6.1.7.a Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums Minūtes 4 KF 3 Rīgas pilsētas pašvaldība Projekta īstenošanas noslēgumā".
  2. Papildināt 2.
  3. apakšsadaļu aiz 5543.punkta ar 5544., 5545 un
  4. punktu šādā redakcijā: "
(5544)6.1.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi saistīto infrastruktūras pārkārtojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā, tai skaitā transporta, gājēju un velobraucēju infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, sekmējot Baltijas mēroga multimodāla transporta mezgla izveidi un pilnvērtīgu funkcionēšanu. Pētījumu un plānošanas dokumentu sagatavošana, kas saistīti ar integrētu un koordinētu multimodāla sabiedriskā transporta plāna izstrādi.
(5545)6.1.7.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.
(5546)6.1.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Rīgas pilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija.". 53. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.6.
(5)"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.6.1.1.a Rekonstruētās hidrotehniskās būves Hidrotehniskās būves KF 4 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.1.b Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums km KF 12 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.2.a Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve m2 KF 12 090 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.2.b Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums m KF 11 330 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.2.c Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide komplekts KF 1 Projekta dati Projekta īstenošanas noslēgumā i.6.1.3.a Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums km KF 4,087 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.4.a Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T km KF 12,86 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.5.ak (CO14a) Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums km KF 327 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.6.a Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts gab. KF 1 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā i.6.1.7.a Pārbūvēto krustojumu skaits gab. KF 3 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.11.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts Sievietes Vīrieši Kopā Finanšu rādītājs (F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 72 852 630 277 032 428 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 306 148 623 775 009 169 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a) Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 327 Projektu dati Rādītājs ietver 6.1.
  2. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 32,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam. Galvenais īstenošanas posms i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615) Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam. % KF Mazāk attīstītie reģioni 50 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a) Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 150 Projektu dati Rādītājs iekļauj SAM 6.2.
  3. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 11,84 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam. Galvenais īstenošanas posms i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.
  4. SAM finansējuma. (S621) Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma % KF Mazāk attīstītie reģioni 15 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14) Kopējais km ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 305 Projektu dati Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.
  5. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā Galvenais īstenošanas posms i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631) Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 20 Projektu dati ".
  6. Izteikt 2.
  7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.
  8. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 13 2 106 640 1 658 757 790 7 189 493 786 7 658 757 790 N/A N/A 7 658 757 790 22 1 015 580 1 469 264 004 24 81 600 003 25 48 887 515 26 2 500 000 33 396 172 882 34 56 500 000 37 9 862 545 39 55 112 625 44 5 000 000
  9. Izteikt 2.
  10. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" (turpmāk - 2.
  11. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.7.1.
(4)"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā: "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI13 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.1.1.ak Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 088 2012 Dalībnieku skaits 26 354 Projekta dati Divas reizes gadā r.7.1.1.b Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 087 2012 Dalībnieku skaits 24 994 Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Divas reizes gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas
  4. punktu šādā redakcijā: "
(591)Lai nodrošinātu ieguldījumu efektivitāti, plānota ADTP pasākumu regulāra izvērtēšana un pilnveide.". 58. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 600. punktu šādā redakcijā: "
(600)7.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa apzināšana un izveide (izpēte, organizāciju un ekspertu tīkla izveide), Web bāzētas IT platformas izveide, ADTP pasākumu efektivitātes novērtējums, darba tirgus iestāžu darbinieku apmācības, informācijas nodrošināšana EURES ietvaros.". 59. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.3.
(5)"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 92 486 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.1.b Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ Dalībnieki ESF 30 513 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.a Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 800 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.b Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits Dokumentu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021.".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas
  4. punktu šādā redakcijā: "
(610)Indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (individuālās konsultācijas un grupu nodarbības), karjeras konsultācijas (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesijā vai jomā), ADTP pasākumu īstenošana, tai skaitā, darba tirgū pieprasītas profesionālās un neformālās izglītības programmas, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darbavietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (t.sk. ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem), t.sk. specifisku pakalpojumu sniegšana mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai; sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana, t.sk. arodizglītības programmas otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena mācību gada laikā, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei pusotra mācību gada laikā un izglītības programmas, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un karjeras atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās izglītības veicināšanai. Ievērojot jaunieša intereses un vajadzības, atbalstāma dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (t.sk. darbnīcas jauniešiem), kā arī atbalsts reģionālajai mobilitātei un motivācijas programmu īstenošanai. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem; komersantiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi.". 61. Izteikt 2.7. apakšsadaļas Nr. 2.7.10.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F11) Finanšu rādītājs
  2. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 49 376 694 124 070 818 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F12) Finanšu rādītājs
  3. PV (JNI) EUR Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 48 708 012 63 140 804 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 42 000 92 486 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.
  4. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 85 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) Kopējais Dalībnieki Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 19 000 19 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.
  5. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.".
  6. Izteikt 2.
  7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.
  8. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ESF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 102 97 992 379 1 163 481 471 7 163 481 471 7 163 481 471 8 163 481 471 8 163 481 471 103 58 021 278 106 7 467 814 ".
  9. Izteikt 2.
  10. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" (turpmāk - 2.
  11. apakšsadaļa)
  12. punktu šādā redakcijā: "
(792)8.3.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestāžu 1.-
  1. klases izglītojamie, profesionālās izglītības iestāžu 1.-
  2. kursa izglītojamie, izglītības iestāžu pedagoģiskais un atbalsta personāls.".
  3. Izteikt 2.
  4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.15.
(5)"ESF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā: "ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (
  1. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 61 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.c Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 15 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF 272 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF 4 235 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.4.a Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai Izglītības iestāžu skaits ESF 665 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Iestāžu skaits ESF 328 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.6.a Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 5 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā i.8.3.6.b Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 9 Projektu dati Reizi gadā".
  2. Izteikt 2.
  3. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.22.
(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
  1. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs
  2. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 80 534 872 320 665 225 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F15) Finanšu rādītājs
  3. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 36 865 959 297 232 532 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) Kopējais Personas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 12 162 89 400 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.
  4. un 8.1.
  5. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.