Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā

Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 1998. gada 10. februāra noteikumus Nr. 48 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā". Ministru kabineta noteikumi Nr.41 Rīgā 1997.gada 21.janvārī (prot. Nr.5 8.§) Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts statistiku" 4.pantu 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts statistikas komiteja iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju par valsts sociālo un ekonomisko stāvokli 1997.gadā. 2. Valsts statistikas komiteja iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā norādīto apjomu un metodes. 3. Izdevumi, kas saistīti ar šo noteikumu 1.pielikumā minētās informācijas iegūšanu, apkopošanu un publicēšanu, tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, izdevumi, kas paredzēti šo noteikumu 2.pielikumā paredzētajiem mērķiem, tiek segti no PHARE programmas līdzekļiem. 4. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un iestādes statistisko informāciju par savu darbību iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu Valsts statistikas komitejai vai citai valsts institūcijai, kas savas kompetences ietvaros nodarbojas ar statistiskās informācijas apkopošanu. 5. Ministrijas, citas valsts pārvaldes institūcijas un valsts nozīmes reģistri iesniedz Valsts statistikas komitejai statistisko informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un nodrošina tai iespēju brīvi un bez maksas izmantot attiecīgās datu bāzes nepieciešamo pētījumu veikšanai. 6. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai valsts institūcijas vadītājs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību. 7. Valsts statistikas komiteja ir atbildīga par iegūtās statistiskās informācijas apkopošanas un izmantošanas pareizību. Ministru prezidents A.Šķēle Ekonomikas ministrs G.Krasts 1.pielikums Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumiem nr. 41 Valsts statistikas komitejas statistiskās informācijas valsts programma 1997.gadam 1. Ievads Valsts statistikas komitejas statistiskās informācijas valsts programma (turpmāk tekstā - "valsts programma") izstrādāta, ievērojot likuma "Par valsts statistiku" 4.panta prasības. Valsts programma satur visu veidu svarīgāko statistisko informāciju, ko Valsts statistikas komiteja iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros savāc, apkopo un publicē, kā arī saņem kopsavilkumu veidā no citām valsts iestādēm un publicē savos statistiskajos izdevumos. Bez tam valsts programmā iekļauti arī atsevišķi darbi, kuru realizācijas izdevumi vai nu daļēji, vai pilnā apjomā tiek segti no PHARE nacionālās programmas fondiem. Šiem darbiem tabulās pievienota speciāla atzīme -*). Visu šo darbu veikšana ir vitāli svarīga Latvijas integrācijas procesā Eiropas savienībā, apsekojumu programmas ir sagatavotas, piedaloties Eiropas attīstīto valstu un starptautisko statistikas iestāžu ekspertiem. PHARE līdzekļi tiek izmantoti tāpēc, ka sakarā ar intervētāju dienesta iesaistīšanu šie apsekojumi ir finansiāli ietilpīgi un Valsts statistikas komitejai iedalītie budžeta līdzekļi nenodrošina šo darbu realizāciju. Iepazīstoties un strādājot ar valsts programmu, jāievēro atsevišķas dokumenta uzbūves īpatnības. Valsts programma sastāv no 28 tematiskām daļām. Pirms katras tematiskās daļas dokumentā ievietots īss metodoloģisks apraksts, ar kura palīdzību var iegūt priekšstatu par sekojošajā tabulā minēto rādītāju saturu, starptautisko salīdzināmību, informācijas iegūšanas metodi un 1997.gadā paredzamajām novitātēm, kā arī uzziņas veidā - tematiskajā daļā sniegto statistisko rādītāju atbilstības Eiropas savienības standartiem un metodoloģijām izvērtējums. Dažas tematiskās daļas satur tikai informāciju, ko Valsts statistikas komiteja saņem no citām ministrijām un valsts iestādēm. Šajos gadījumos tabulu 2.ailē kā informācijas iegūšanas avots ir uzrādīta attiecīgā ministrija vai valsts iestāde, nenorādot konkrēti, ar kāda instrumentārija palīdzību informācija tiek iegūta. Ja informāciju no respondentiem iegūst tieši Valsts statistikas komiteja, tad 2.ailē ir ieraksti "statistikas veidlapas", "apsekojuma anketa". Ja informācija ar vienu un to pašu nosaukumu tiek sagatavota ar dažādu periodiskumu un tās iegūšanas nosacījumi (instrumentārijs, novērošanas metode, novērojamo uzņēmumu loks), kā arī statistiskie izdevumi, kuros apkopotā informācija tiek ievietota, dažādajos periodos nemainās, valsts programmā šī informācija tiek sniegta ar vienu ierakstu, pretējā gadījumā par katru periodu ir atsevišķs ieraksts. Tabulu 5.ailē "Novērošanas metode" ieraksts "pilns apsekojums" nozīmē, ka attiecīgo pārskatu sniedz visi uzņēmumi, kam piemīt konkrētā apsekojamā darbība vai īpašības. Ar ierakstu "izlases apsekojums" jāsaprot, ka uzņēmumu ģenerālais kopums tiek sadalīts stratās pēc konkrētas apsekojamās darbības vai konkrētām apsekojamām īpašībām, un no šīm stratām ar vienkāršās gadījuma izlases metodi tiek atlasīti uzņēmumi, no kuriem katrs pārstāv noteiktu skaitu citu uzņēmumu ar tādām pašām pazīmēm. Atlasīto uzņēmumu apsekošanas rezultātā iegūtā informācija ar matemātisko metožu palīdzību tiek vispārināta un attiecināta uz ģenerālo kopumu. Izlases metožu lietošana ļauj samazināt informācijas iegūšanas izmaksas un nodrošina pietiekamu informācijas precizitāti. Izlases metodi statistiskās informācijas iegūšanā lieto visas attīstītās pasaules valstis. Tabulas 6.ailē "Izstrādes kopums" ieraksts "pa pilsētām un rajoniem" paredz informācijas izstrādi pa visām Latvijas pilsētām un rajoniem, ieraksts "pa republikas pilsētām un rajoniem" - tikai pa 7 lielākajām pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils) un rajoniem. Aizpildot aili "Izdevums, kurā informācija tiek publicēta", ievērota sekojoša kārtība: operatīvā (steidzamā) informācija tiek ievietota statistiskajos biļetenos, kas tiek sagatavoti tūlīt pēc pārskata perioda, piem., informācija par janvāri-decembri nākošā gada janvārī iznākošajā biļetenā. Tāda paša nosaukuma informācija par gadu (neatkarīgi no tā, vai šīs informācijas iegūšanai ir vai nav lietots cits pārskats) tiek ievietota statistiskajos izdevumos par gadu, kuros tā var tikt precizēta un tādējādi atšķirties no iepriekš publicētās. 2. Nacionālo kontu sistēma Latvijas Republikai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā apritē, ļoti svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm. Viena no visapkopojošākajām statistikas izstrādēm ir nacionālo kontu sistēma, kas ataino gan preču, gan finansu līdzekļu apriti tautsaimniecībā, kā arī gada laikā notikušās izmaiņas. Sākot ar 1992.gadu, tiek veidoti visi nacionālo kontu sistēmas konti, ieskaitot sākuma un beigu bilances. Bez tam autonomi aprēķina iekšzemes kopproduktu. Tā noteikšanai var būt trīs dažādas pieejas: ražošanas, pieprasījuma (izlietojuma) un ieņēmumu pieeja. Iekšzemes kopprodukta aprēķinā, izmantojot datus par ražošanu, vispirms nosaka preču un pakalpojumu (īsāk produkcijas) izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus (produkcijas vērtību) par visām saimnieciskajām vienībām: preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, iedzīvotāju personiskajām palīgsaimniecībām, individuāli nodarbinātajām personām. Preču un pakalpojumu izlaidi parasti uztver bāzes cenās, tas ir, nepieskaitot produktu nodokļu neto vērtību (kopējā nodokļu summa mīnus subsīdijas). Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas kā ražošanas izmaksas pārskata periodā izlietotas produkcijas ražošanai. Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās starppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopproduktu bāzes cenās. Savukārt, pieskaitot tai produktu nodokļu neto vērtību, gūstam iekšzemes kopproduktu tirgus cenās. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par pieprasījumu, veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopkapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Gala patēriņa izdevumus uztver pēc izmaksu principa, tas ir, pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskā gala patēriņa izdevumos savukārt ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai arī saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par ieņēmumu, nosaka, saskaitot atlīdzību nodarbinātajiem, ražošanas un importa nodokļu neto vērtību, korporatīvo uzņēmumu darbības rezultātu un jaukto kopieņēmumu. Atlīdzība nodarbinātajiem ietver aprēķināto darba algu, kā arī uzņēmēju sociālos maksājumus. Korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums ir ieņēmumu veidošanas konta balansējamais postenis. Tos iegūst, no iekšzemes kopprodukta atskaitot atlīdzību nodarbinātajiem un ražošanas un importa nodokļu neto vērtību. Jauktais kopieņēmums veidojas vienpersonu (nekorporatīvos) uzņēmumos. Atšķirībā no korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāta jauktais kopieņēmums daļēji ietver arī darba samaksas elementus, ko veido paša īpašnieka un tā ģimenes locekļu naudā nenovērtētais darbs, jo to praktiski nav iespējams atdalīt no uzņēmējdarbības ieņēmuma. Preču un pakalpojumu izlaide, starppatēriņš un iekšzemes kopprodukts tiek aprēķināts faktiskajās un salīdzināmās cenās. Par salīdzināmām cenām pašlaik pieņemtas 1993.gada vidējās cenas. Atsevišķu nozaru ražošanas apjomus pārrēķina 1993.gada cenās, izmantojot datus par svarīgāko produkcijas veidu izmaiņām naturālā izteiksmē. Ja nav iespējams noteikt citu kvantitatīvo apjoma rādītāju, fiziskā apjoma temps pieņemts atbilstoši darbaspēka patēriņa izmaiņām. Ja iekšzemes kopprodukta tempus nosaka, izmantojot datus par pieprasījumu, tad personīgā patēriņa izdevumus pārrēķina 1993.gada cenās, lietojot patēriņa cenu indeksus. Preču eksporta un importa apjomus nosaka, izmantojot muitas kravas deklarāciju kopsavilkumus pa 22 preču grupām par izvestās un ievestās produkcijas vērtību un apjomiem tonnās. Nacionālo kontu sistēmu Latvijā veido, vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un citu starptautisko organizāciju izstrādātās un 1993.gadā izdotās rokasgrāmatas "Nacionālo kontu sistēma" (SNA-93). Nozaru klasifikācijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, tiks lietota Eiropas savienības vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red. Nacionālo kontu aprēķiniem galvenokārt izmanto Valsts statistikas komitejas nozaru statistikas daļu apkopoto informāciju - uzņēmumu un organizāciju pārskatus, mazo uzņēmumu izlases apsekojumu rezultātus, ģimeņu budžetu apsekojumus, darbaspēka bilances aprēķinus. Daudz nepieciešamās informācijas apkopo arī citas organizācijas: Finansu ministrija (valsts un vietējo budžetu dati), Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija, Latvijas Banka (banku un citu kredītiestāžu dati, monetārie dati). Ārējais sektors nacionālo kontu sistēmā tiek veidots vienlaicīgi ar maksājumu bilanci, un starp šiem datiem ir pilnīga atbilstība. Nacionālo kontu sastādīšanas metodoloģija pastāvīgi tiek pilnveidota, gan paplašinot sākotnējo informāciju, gan arī meklējot precīzākas metodes nepieciešamo nosacīto aprēķinu veikšanai. 1997.gadā vislielākā vērība tiks pievērsta precīzākas metodes ieviešanai atsevišķu nozaru, piem., finansu un valdības pakalpojumu fiziskā apjoma tempu noteikšanai, kā arī precīzākai inflācijas ietekmes uz krājumu izmaiņām noteikšanai. Otrs metodoloģijas pilnveidošanas virziens ietver pilnīgāku ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanu nacionālo kontu sistēmā. Līdz šim ēnu ekonomikas apjomi tiek ieslēgti nacionālo kontu sistēmā kā resursu un izlietojuma pušu balansēšanas rezultāts. Izmantojot ārzemju ekspertu pieredzi (Ungārijā, Itālijā), 1997.gadā paredzēts noteikt svarīgākās ēnu ekonomikas sastāvdaļas: ar statistiskajiem pārskatiem neuztvertos preču un pakalpojumu apjomus (celtniecībā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.), neuztvertos eksporta un importa apjomus. Šos darbus būs iespējams veikt, ja tiks saņemti attīstības budžeta projektā paredzētie līdzekļi. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka ANO metodoloģijas lietošana pamatā nodrošina arī Eiropas savienības prasības, kas detalizēti tiks izklāstītas pašlaik izstrādājamā Eiropas kontu sistēmas ESA-95 projektā. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību, ir nepieciešams vairākus gadus ilgs pārejas posms, kura laikā pilnībā jāapgūst metodoloģiskie principi un informācijas iegūšanas un apstrādes metodes. Ēnu ekonomikas apjomus raksturojošiem rādītājiem nav vienotas Eiropas metodoloģijas, katra valsts izstrādā savai specifikai piemērotākos informācijas iegūšanas paņēmienus. Nacionālo kontu sistēma Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Nacionālo kontu sistēma pēc VSK nozaru daļu, ANO pārveidotās metodoloģijas Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas informācija gads aprēķini kopā Latvijā Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā 2. Preču un pakalpojumu izlaide faktiskajās cenās un 1993.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) 3. Starppatēriņš faktiskajās cenās un 1993.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) 4. Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un 1993.gada salīdzināmajās cenās: - pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā - pa izlietojuma veidiem VSK nozaru daļu, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas informācija ceturksnis aprēķini kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads aprēķini kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā - pa ieņēmumu veidiem - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā 5. Ēnu ekonomikas apjomi *) apsekojuma anketa, nacio- reizi vienreizējais kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) nālo kontu sistēma gadā apsekojums, aprēķini 6. Simetriskās izmaksu-izlaides tabulas *) apsekojuma anketa reizi gadā - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas izmaksu-izlaides tabulas (biļetens) 3. Maksājumu bilance Svarīgs tautsaimniecības sektors ir ārējā ekonomiskā darbība. Starptautisko ekonomisko sakaru uzskaitei tiek veidota detalizēta statistikas izstrāde - Latvijas Republikas maksājumu bilance, kas ietver sevī gan tekošo maksājumu plūsmas (tekošajā kontā), gan arī finansu ieguldījumu izmaiņas sadarbībā ar pārējo pasauli. Lai nodrošinātu maksājumu bilances rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm, Latvijas Republikas maksājumu bilance tiek veidota pēc Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmatas 5.izdevuma (Balance of Payments Manual, Fifth edition, 1993). Latvijas Republikas maksājumu bilance tiek veidota katru ceturksni, sākot ar datiem par 1992.gadu. Maksājumu bilances tekošais konts paredzēts, lai atspoguļotu reālo resursu piegādes citām valstīm - nerezidentiem (eksportu) un to iegādi ārzemēs (importu). Konts sīkāk iedalās trīs grupās: preces un pakalpojumi, ieņēmumi, transferti. Preču eksporta un importa datu galvenais avots ir ārējās tirdzniecības statistika. Savukārt datus par pakalpojumu eksportu un importu iegūst no dažādiem statistikas pārskatiem, ko iesniedz uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī Ārlietu ministrija. Lai pilnveidotu informāciju par ceļojumu pakalpojumu eksportu un importu, ir organizēti regulāri tūristu izdevumu izlases veida apsekojumi. Ieņēmumu postenī ir maksājumi, kas saistīti ar nerezidentu līdzdalību ekonomiskajā darbībā. Tā ir darba samaksa nerezidentiem, kā arī ar investīcijām saistītie ieņēmumi - dividendes, procentu maksājumi u.c. Šīs informācijas avoti ir statistikas pārskati, uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins, Finansu ministrijas atskaite par valdības garantēto kredītu procentu maksājumiem. Informāciju par saņemtajiem un sniegtajiem transfertiem iegūst no Finansu ministrijas atskaitēm par humāno un tehnisko palīdzību un no valsts budžeta par izmaksām starptautiskajām organizācijām. Maksājumu bilances finansu konts paredzēts, lai atspoguļotu finansu darījumu rezultātus, kas aptver gan izmaiņas finansiālās prasībās pret pārējo pasauli, gan saistībās ar to. Finansu konta datu avoti ir uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu grāmatvedības bilances, kā arī Finansu ministrijas pārskats par valdības garantētajiem ārvalstu kredītiem. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka Starptautiskā valūtas fonda metodoloģijas pielietošana pamatā nodrošina arī Eiropas savienības prasības, sastādot maksājumu bilanci par valsti kopumā. Maksājumu bilance Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Maksājumu bilance Valsts statistikas komitejas, Finansu ministrijas, Latvijas Bankas informācija, statistikas veidlapas ceturksnis aprēķini kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas maksājumu bilance (ceturkšņa) Valsts statistikas komitejas, Finansu ministrijas, Latvijas Bankas informācija gads -"- kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 2. Pakalpojumu eksports un imports (pēc maksājumu bilances klasifikācijas): Valsts statistikas komitejas, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Ārlietu ministrijas dati ceturksnis aprēķini kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas maksājumu bilance (ceturkšņa) -"- gads aprēķini kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskierādītāji 1996.gadā Latvijas statistikas gadagrāmata 3. Ārvalstu tiešās investīcijas` statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas maksājumu bilance (ceturkšņa) - '' - - '' - pilns apsekojums sadalījumā pa darbības veidiem un valstīm Latvijas maksājumu bilance (ceturkšņa) - '' - - '' - pilns apsekojums sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem Latvijas maksājumu bilance (ceturkšņa) - '' - gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 4. Ārējā tirdzniecība Preču eksports un imports ir ne tikai maksājumu bilances nozīmīgākā sastāvdaļa, bet arī svarīgs ekonomiskās darbības veids, kura uzskaitei ir izveidota ārējās tirdzniecības statistika. Tā veic detalizētu preču eksporta un importa uzskaiti latos, dolāros un naturālā izteiksmē gan kopā, gan pa atsevišķiem tirdzniecības partneriem. Preču klasificēšanai izmanto Latvijas preču kombinēto nomenklatūru, kuras pamatā ir harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma un Eiropas savienības kombinētās nomenklatūras 1992.gada redakcija. Ārējās tirdzniecības datu uzskaitē ir ievērotas ANO izstrādātās ārējās tirdzniecības statistikas uzskaites koncepcijas un rekomendācijas (International Trade Statistics Concepts and Definitions, UN 1982). Izstrādājot rādītājus pa valstīm, tiek lietoti standartizētie valstu un teritoriju kodi (Standard Country and Area Codes, ISO 3166, UN, 1991). Līdztekus eksportēto un importēto preču grupējumam pēc harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas tiek lietots arī preču grupējums pēc ražošanas nozarēm atbilstoši Eiropas savienības vispārējai ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE 1.red. Turklāt eksportētās un importētās preces ir sagrupētas arī pēc to iespējamā izlietošanas veida saistībā ar Nacionālo kontu pamatiedaļām, izmantojot Plašo ekonomisko kategoriju klasifikāciju (BEC). Šos grupējumus izmanto, lai atvieglotu dažādus analītiskus aprēķinus. Ārējās tirdzniecības apgrozījums aprēķināts, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka Latvijā izstrādājamie ārējās tirdzniecības statistikas rādītāji pamatā nodrošina Eiropas savienības prasības. Lai sasniegtu pilnīgu atbilstību, ir jāveic muitas kravas deklarāciju aizpildīšanas nosacījumu harmonizācija atbilstoši Eiropas savienības pieņemtajiem standartiem attiecībā uz muitas procedūrām, darījumu raksturiem u.c. Bez tam ir jānodrošina Latvijas preču kombinētās nomenklatūras sistemātiska aktualizēšana, ievērojot ik gadus Eiropas savienības kombinētajā nomenklatūrā veiktās izmaiņas, par ko saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija noteikumiem nr.151 ir atbildīga Finansu ministrija. Ārējā tirdzniecība Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Ārējās tirdzniecības apgrozījums - preču eksports un imports: - kopā (latos, ASV dolāros, tonnās) muitas kravas deklarā- cijas, statistikas pārskati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) -"- gads -"- kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) - pa valstīm (latos, ASV dolāros, tonnās) muitas kravas deklarā- cijas, statistikas pārskati mēnesis -"- kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -''- ceturksnis -''- kopā Latvijā Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) -''- gads -''- kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) - pēc harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (latos, ASV dolāros, tonnās) muitas kravas deklarā- cijas, statistikas pārskati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -''- ceturksnis -''- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) -"- gads -"- kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) - pa norēķinu valūtu veidiem (latos) -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (ceturkšņa biļetens) - pēc NACE nozarēm (latos, ASV dolāros, tonnās) -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā - pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas - kapitāla, starppatēriņa, patēriņa preces (latos, ASV dolāros, tonnās) -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads -"- kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 5. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība Valsts finanses aptver rādītāju loku, kas ietilpst nacionālo kontu sistēmas valsts pārvaldes institucionālajā sektorā (S.13.). Valsts pārvaldes iestādes iedalās 2 lielās grupās: centrālās valdības iestādes un pašvaldību iestādes. Centrālās valdības iestāžu rīcībā esošie finansējumi un to izlietojums atspoguļojas valsts pamatbudžetā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī citos speciālajos budžetos. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus veido valsts mērķiem iekasējamie nodokļi, nodevas un maksājumi par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumos ietilpst arī ieņēmumi konvertējamā valūtā. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā ietilpst līdzekļu asignējumi noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem, ieskaitot speciālā budžeta kontus. Budžeta izdevumi sagrupēti divos veidos, izmantojot funkcionālo un ekonomisko klasifikāciju. Tā izveidota, vadoties no Starptautiskā valūtas fonda 1986.gadā izdotās valdības finansu statistikas rokasgrāmatas. Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu postenis ir sociālais nodoklis, kuru izlieto pensiju izmaksai, pabalstiem (ieskaitot bezdarbnieku pabalstus). Pašvaldību iestāžu līdzekļi galvenokārt atspoguļojas pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu sistēma ietver pagastu, pilsētu un rajonu budžetus. Republikas pilsētu un rajonu kopbudžetu ieņēmumi parādīti, ieskaitot budžeta līdzekļu atlikumus gada sākumā. Katras pilsētas un rajona ieņēmumi un izdevumi valūtā netiek atspoguļoti. Banku statistikas rādītāji atspoguļo informāciju, kas nepieciešama nacionālo kontu sistēmas finansu organizāciju institucionālā sektora (S.12) aprēķināšanai. Tās pārstāv centrālā banka, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Latvijas Republikas centrālā banka ir Latvijas Banka. Tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankai ir savas rezerves konvertējamā ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros nacionālās naudas stabilitātes nodrošināšanai. Valdība tajā glabā ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Banka veic arī komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Kredītiestāžu bilanču kopsavilkums aptver komercbanku, krājaizdevumu sabiedrību un ārzemju komercbanku nodaļu un pārstāvniecību kopsavilkumus. Apdrošināšana ir darbība, ko veic apdrošinātāji (akciju sabiedrības, savstarpējās apdrošināšanas biedrības) saskaņā ar noslēgto līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšanas objekti var būt fizisko personu dzīvība un veselība, fizisko un juridisko personu īpašums, mantiskās un nemantiskās tiesības, intereses un saistības. Apdrošināšanas veidus iedala dzīvības apdrošināšanā un apdrošināšanas riska veidos, kas aptver visus pārējos apdrošināšanas gadījumus (transporta līdzekļu, kravu, īpašuma u.c.). Apdrošināšanas prēmija ir apdrošinātā maksājums par apdrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzība dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas veidos ir apdrošinājuma summa vai tās daļa, apdrošināšanas pabalsts, papildpensija vai cita izmaksājamā summa, kas paredzēta apdrošināšanas līgumā, bet pārējos apdrošināšanas veidos - naudas summa, ko apdrošināšanas sabiedrība izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai. Visu šīs iedaļas informāciju Valsts statistikas komitejai kopsavilkumu veidā iesniedz Finansu ministrija, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija un Latvijas Banka. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Valsts pamatbudžeta izpilde pa ieņēmumu un izdevumu veidiem Finansu ministrijas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 2. Valsts sociālās apdrošināšanas un citu speciālo budžetu izpilde Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 3. Pašvaldību budžetu izpilde - pa ieņēmumu un izdevumu veidiem Finansu ministrijas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā - pa rajoniem Finansu ministrijas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Finansu ministrijas dati gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 4. Latvijas Bankas bilance Latvijas Bankas dati ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 5. Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķins -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 6. Latvijas Bankas noteiktie valstu valūtu kursi -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 7. Skaidrā nauda apgrozībā (perioda beigās) Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā Latvijas statistikas gadagrāmata 8. Kredītiestāžu bilanču kopsavilkums -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 9. Kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 10. Starptautiskās rezerves (perioda beigās) Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā Latvijas statistikas gadagrāmata 11. Kredītiestāžu kredītu vidējās likmes -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 12. Depozītnoguldījumu vidējās likmes kredītiestādēs -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 13. Apdrošināšanas sabiedrību bilanču kopsavilkums Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas dati gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 14. Apdrošināšanas sabiedrību parakstītās apdrošināšanas prēmijas dzīvības apdrošināšanā un riska veidos -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 15. Apdrošināšanas sabiedrību izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība dzīvības apdrošināšanā un riska veidos -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijas makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā 6. Uzņēmumu finansu statistika Uzņēmumu finansu statistikas galvenie rādītāji ir: Nemateriālie ieguldījumi ir īpaša veida izmaksas, kas veiktas nākamo pārskata periodu ieņēmumu interesēs un atspoguļojas bilancē atlikuma vērtībā - no uzkrātajām izmaksām atskaitot to daļu, kas jau norakstīta pamatdarbības izmaksās. Nemateriālie ieguldījumi ir pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, par samaksu iegūtās tiesības lietot patentus, datoru programmas u.tml. tiesības. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administrācijas vajadzībām, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. Pamatlīdzekļi tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, t.i., atskaitot nolietojumu. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir naudas līdzekļu ieguldījumi vērtspapīros un ilgtermiņa aizdevumos. Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā; no pašu uzņēmumā saražotiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā; no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai; no pirktām precēm, kuras paredzētas pārdošanai. Krājumu sastāvā ietver arī avansa maksājumus par precēm, nepabeigtos pasūtījumus, darba un produktīvos dzīvniekus. Debitoru parādi ir ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) ir: valsts un pašvaldību uzņēmumos - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai; akciju sabiedrībās - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā; sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīvos, paju sabiedrībās u.c.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos. Pašu kapitāls ir īpašuma summa, kas pieder uzņēmumam. To veido līdzekļi, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā (peļņas sadale) iegūtais līdzekļu pieaugums. Kreditoru parādi ir izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas pēc bilances sastādīšanas datuma vai tikai nākamajos gados. Bilances pasīvs raksturo uzņēmuma līdzekļu avotus (pašu un piesaistītie līdzekļi), bet aktīvs - šo līdzekļu izvietojumu (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi). Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem ir ārkārtas ieņēmumu un ārkārtas izmaksu saldo. Ārkārtas ieņēmumi un ārkārtas izmaksas ir ieņēmumi un izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz citu pārskata gadu. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) ir peļņas vai zaudējumu summa, kura aprēķināta, saskaitot posteņos "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītās summas un atņemot aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī pārējos nodokļus un maksājumus, ko maksā no peļņas. Uzņēmuma maksātspēja raksturo līdzekļu struktūru un spēju segt saistības (kredītus). Uzņēmuma likviditāte raksturo uzņēmuma iespējas ar naudu un īstermiņa vērtspapīriem vai arī visiem apgrozāmajiem līdzekļiem segt īstermiņa saistības. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgas peļņas lielumu. Galvenais informācijas avots uzņēmumu finansu statistikai ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada un ceturkšņa bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kuru pamata tiek sastādīti statistiskie pārskati. Finansu statistikas pārskati tiek vākti no visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrībām, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem, vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200000 latiem. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē ''Informācijas iegūšanas metode'' minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem ''kompleksais loks''. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka pēc Dānijas parauga veidotā Latvijas grāmatvedības sistēma pamatā atbilst Eiropas 4.direktīvai ''Gada pārskatu starptautiskās normas''. Galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijā finansu rādītāji iekšzemes kopprodukta aprēķina vajadzībām tiek vākti biežāk - reizi ceturksnī, tomēr no tā varēs atteikties tikai tajā gadījumā, ja būs iespējams izmantot kvalitatīvu ārpus statistikas esošo administratīvo reģistru informāciju, gk. reģistru par PVN maksātājiem. Uzņēmumu finansu statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību finansiālais stāvoklis: tai skaitā: - nemateriālie ieguldījumi statistikas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - pamatlīdzekļi veidlapas gads pa nozarēm un - ilgtermiņa finansu ieguldījumi īpašuma veidiem - krājumi - debitori - vērtspapīri un līdzdalība kapitālos - naudas līdzekļi - pamatkapitāls - kreditori - peļņas un zaudējumu aprēķins - maksātspēja -"- gads -"- kopā Latvijā, pa - likviditāte nozarēm, īpašuma veidiem, - rentabilitāte pa republikas pilsētām un rajoniem 7. Cenu statistika Cenu statistikas galvenās funkcijas ir: - atspoguļot konkrētās preču un pakalpojumu grupu vidējo cenu pārmaiņas laika periodā, - atspoguļot cenu struktūru konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteiktā periodā, - piedāvāt noteiktā laika periodā salīdzināmus cenu indeksus nacionālo kontu rādītāju deflācijai, - piedāvāt cenu indeksus un pirktspējas paritātes nacionālā kopprodukta starpvalstu salīdzinājumiem. Patēriņa cenu indekss (PCI) ir galvenais inflācijas mērs Latvijā. Cenu indeksa izstrāde un revīzijas veiktas ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību. Rādītājs metodoloģiski ir salīdzināms ar citām valstīm. Informāciju iegūst no budžetu apsekojumiem un cenu reģistrācijas, kas tiek veikta katru mēnesi. Apsekojamo objektu reprezentativitātes pamatā ir izlases metode, kas paredz 380 veidu preču un pakalpojumu reģistrēšanu 15 pilsētās dažādu īpašuma formu objektos. Patēriņa cenu indekss raksturo valdības ekonomiskās politikas efektivitāti, parādot cenu pārmaiņas tendences. Šo rādītāju izmanto iedzīvotāju iztikas minimuma aprēķinos, sociālo pabalstu aprēķinos, materiālo zaudējumu atlīdzinājumu indeksēšanai, kā arī dažādu ekonomisko lielumu reālo apjomu novērtēšanai, izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi. Ražotājcenu indekss raksturo ražošanas cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. Cenu indekss izveidots ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību un ir salīdzināms ar citām valstīm. 1996.gadā cenas tiek reģistrētas 225 dažādu formu uzņēmumos. Izlasē iekļautie uzņēmumi 1994.gadā saražoja 74 % no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma. Ar cenu novērošanu ir aptvertas gandrīz 90 Eiropas savienības Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas NACE klases. Ar ražotājcenu indeksa palīdzību var prognozēt patēriņa cenu svārstību tendences. Izlases metodes pielietošana cenu indeksu aprēķinos ļauj iegūt cenu indeksu informāciju par visām īpašuma formām, kas ir ļoti svarīgi pašreizējos apstākļos, kad pilnu informāciju ir iespējams iegūt tikai no valsts uzņēmumiem. Būvmontāžas darbu cenu indeksi raksturo celtniecības produkcijas ražošanai izpildīto darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Salīdzināšanai tiek pakļautas bāzes periodā izmantoto celtniecības materiālu cenas, celtniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, mehānismu un iekārtu izmantošanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas. Eksporta cenu indeksa aprēķins nacionālo kontu sistēmai piedāvā datus makroekonomiskai prognozēšanai un modelēšanai, kā arī maksājumu bilances analīzei. Starptautiskā praksē šo indeksu lieto kā nacionālo kontu deflatoru, kā konkurētspējas mēru. Šis indekss ļauj analizēt ārējās tirdzniecības ietekmi uz inflācijas procesu. Eksporta cenu indekss raksturo eksporta vērtības izmaiņas uz cenu rēķina. Indeksa aprēķināšanai tiek lietota starptautiski atzīta metodoloģija. Informāciju eksporta cenu indeksa aprēķinam iegūst no muitas kravas deklarācijām. Izlasē ir iekļautas ap 300 kombinētās nomenklatūras pozīciju, kam eksporta apjoms 1995.gadā vidēji mēnesī pārsniedza Ls 20000. Šo pozīciju īpatsvars valsts eksportā bija 84%. Lopkopības un augkopības produktu vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības un augkopības produkciju no visu veidu saimniecībām attiecīgajā periodā. Datus par lopkopības produktu (lopu un putnu iepirkumu un piena iepirkumu) iesniedz gaļas kombināti, statūtsabiedrības, kopdarbības CS "Turība", valsts piena kombināti, pienotavas, sviesta un siera rūpnīcas un piensaimnieku sabiedrības katru mēnesi. Datus par graudu iepirkumu iesniedz Valsts labības birojs un kopdarbības CS "Turība", sākot ar augustu (augustā, septembrī, oktobrī - divnedēļu; novembrī, decembrī - mēneša), par cukurbiešu iepirkumu - cukurfabrikas vienreiz mēnesī oktobrī, novembrī, decembrī, par linu iepirkumu - linu fabrikas vienu reizi gada beigās. 1997.gadā Valsts statistikas komiteja gatavosies importa cenu indeksa aprēķinu veikšanai, lietojot vienkāršotas metodes. Lai veiktu importa cenu indeksa aprēķinus starptautiskām prasībām atbilstošā kvalitātē, ir nepieciešams organizēt regulāru importējamo preču cenu novērošanu, kas ir saistīts ar intervētāju tīkla paplašināšanu un papildu finansu līdzekļu izlietošanu. Uzziņai Patēriņa cenu un rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indeksu aprēķini tiek veikti, pilnībā ievērojot Eiropas savienības standartus un metodoloģiju. Eksporta cenu indeksi, kā arī būvmontāžas darbu cenu indeksi tiek rēķināti, ievērojot Latvijas ekonomikas attīstības specifiku, Eiropas savienības statistikas kopējās prasībās šo darbu veikšana kā obligāta nav iekļauta. Tas pats attiecas arī uz lauksaimniecības produktu vidējo iepirkuma cenu un to indeksu aprēķiniem. Cenu statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Patēriņa cenu indeksa aprēķins cenu mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens reģistrācija 15 rajonu centros galvenajiem preču un pakalpojumu veidiem Ikmēneša biļetens ''Patēriņa cenu indeksi'' 2. Rūpniecības produkcijas ražotāju statistikas mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens cenu indeksu aprēķins veidlapas (cenas tiek reģistrētas rūpniecības nozarēm Ikmēneša biļetens ''Ražotāju cenu indeksi'' 225 uzņēmumos) 3. Eksporta cenu indeksu aprēķins muitas kravas ceturksnis izlases apsekojums - kopā Latvijā, pa svarī- -"- deklarācijas 300 kombinētās gākajām preču grupām nomenklatūras 9 zīmju pozīcija 4. Būvmontāžas darbu cenu indeksi statistikas ceturksnis izlases apsekojums veidlapas (10% būvuzņēmumu) kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas statistikas gadagrāmata -"- ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa nozarēm (20% būvuzņēmumu un tirdzniecības uzņēmumu) -"- 5. Lauksaimniecības produktu vidējās -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens iepirkuma cenas un to indeksi (iepirkuma - graudi periodā) - cukurbietes - lini - lopi, putni - piens 8. Demogrāfiskā statistika Demogrāfiskajā statistikā tiek apkopoti un izstrādāti sekojoši galvenie rādītāji: - dzimušo skaits, - mirušo skaits, - mirušo zīdaiņu skaits, - iedzīvotāju dabiskais pieaugums, - reģistrēto laulību skaits, - šķirto laulību skaits, - iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, - iedzīvotāju nacionālais sastāvs, - vidējais paredzamais mūža ilgums, - imigrantu, emigrantu un migrantu skaits u.c. Mirušo zīdaiņu skaits ietver bērnus, kas miruši pirmajā dzīves gadā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu (pēdējos gados šis rādītājs mūsu valstī ir ar mīnusa zīmi, jo mirušo skaits ir lielāks nekā dzimušo skaits). Reģistrēto laulību skaits ietver gan pilsētu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan baznīcās (kurām konfesijām un draudzēm atbilstoši likumam "Par civilstāvokļa aktiem" tādas tiesības dotas) noslēgtās laulības. Laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins katra gada sākumā balstīts uz 1989.gada tautas skaitīšanas datiem un turpmākajos gados notikušajām izmaiņām gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Vidējais paredzamais mūža ilgums parāda gadu skaitu, kuru nodzīvotu aprēķina periodā (gadā) dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā. Kā imigrants tiek uzskaitīta persona, kura likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ieradusies Latvijā no citas valsts un pierakstīta attiecīgās pašvaldības teritorijā ar nodomu palikt te uz pastāvīgu dzīvi. Kā emigrants tiek uzskaitīta persona, kura likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izbraukusi no Latvijas uz citu valsti ar nodomu palikt tur uz pastāvīgu dzīvi. Kā migrants (valsts iekšējā migrācija) tiek uzskaitīta persona, kura mainījusi savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā pēc pierakstīšanas attiecīgās pašvaldības institūcijā jaunajā dzīvesvietā (izņemot gadījumu, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās). Valsts statistikas komitejas vācamie demogrāfiskās statistikas dati pamatos atbilst ANO, kā arī Eiropas starptautisko organizāciju definīcijām un rekomendācijām un ir salīdzināmi ar citām valstīm. Arī aprēķinos, piem., mirstības un paredzamā mūža ilguma tabulu aprēķināšanai tiek lietota ANO izstrādātā programmpakete "Mortpak-Lite". Sākot no 1991.gada, dzimstības un zīdaiņu mirstības uzskaite notiek atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Sākotnējā demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri tiek sastādīti dzimtsarakstu iestādēs un katra ceturkšņa beigās iesniegti pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām, un no migrācijas statistiskās uzskaites taloniem, kurus valdības noteiktajā kārtībā izpilda pašvaldību institūcijas un katru mēnesi iesniedz valsts statistikas iestādēm. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. No šīs metodes ir viens izņēmums migrācijas statistikā - ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās, viņa migrācijas statistikā netiek uzskaitīta. Apkopoto informāciju plaši lieto valsts institūcijas, pašvaldības, bibliotēkas, kā arī uzņēmējsabiedrības un atsevišķas personas. Tiek nodrošināta tās pieejamība arī zinātniekiem demogrāfiem un augstskolu studentiem. Lai labāk apmierinātu potenciālo informācijas lietotāju vajadzības, tiek paplašināts teritoriālo grupējumu klāsts, kā arī informācijas sagatavošana uz tehniskajiem informācijas nesējiem (disketēm). Uzziņai Izvērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka atsevišķi rādītāji (piem., dzimušo, mirušo cilvēku skaits, mirstības cēloņi) pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijām. Ir rādītāji, kuru pilnīgu atbilstību Eiropas savienības metodoloģijai varēs panākt, izmantojot pastāvīgi aktualizēta Iedzīvotāju reģistra informāciju. Līdz šim šāda informācija ir iegūta vai nu aprēķinu ceļā (piem., pastāvīgo iedzīvotāju skaits, nacionālais sastāvs), balstoties uz iepriekšējās tautas skaitīšanas datiem, vai izmantojot citu ārējo informāciju (migrācija). Iedzīvotāju paredzamā mūža ilgums tiks aprēķināts, izmantojot ANO metodiku, atbilstoša Eiropas savienības metodoloģija nav zināma. Demogrāfiskā statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits 1997. VSK gads aprēķins kopā Latvijā, Rīgā, Latvijas statistikas gadagrāmata gada sākumā un vidēji 1996.gadā aprēķins rajonos, pilsētās un pagastos Latvijas demogrāfijas gadagrāmata (izņemot pagastus) Biļetens ''Iedzīvotāju skaits Latvijā, tās rajonos, pilsētās un pagastos'' - katra ceturkšņa sākumā -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā, republikas Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pilsētās un rajonos - katra mēneša sākumā -"- mēnesis -"- kopā Latvijā, Rīgā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Tautsaimniecība Rīgā 2. Iedzīvotāju dabiskās kustības civilstāvokļa gads pilns kopā Latvijā, Rīgā, rajonos, Latvijas statistikas gadagrāmata (dzimušo un mirušo skaits, noslēgto aktu reģistri un apsekojums pilsētās un pagastos Latvijas demogrāfijas gadagrāmata un šķirto laulību skaits) rādītāji migrācijas grupējumos pēc dažādām statistiskās sociālekonomiskām un uzskaites demogrāfiskām pazīmēm taloni 3. Dati par dzimušo un mirušo civilstāvokļa mēnesis pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens cilvēku skaitu aktu reģistri, apsekojums tiesas spriedumi 4. Iedzīvotāju migrācijas rādītāji migrācijas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens statistiskās uzskaites taloni, Iekšlietu ministrijas dati -"- ceturksnis -"- kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pilsētās un rajonos -"- gads -"- kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata pilsētās un rajonos Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 5. Iedzīvotāju dzimuma un vecuma VSK gads aprēķins kopā Latvijā, Latvijas demogrāfijas gadagrāmata struktūrasaprēķini pēc stāvokļa aprēķins republikas pilsētās 1997.gada sākumā un rajonos 6. Iedzīvotāju nacionālā sastāva VSK gads aprēķins -"- Latvijas demogrāfijas gadagrāmata aprēķins pēc stāvokļa aprēķins, 1997.gada sākumā Iekšlietu ministrijas dati 7. Iedzīvotāju paredzamā mūža VSK gads aprēķins kopā Latvijā, Rīgā, Latvijas demogrāfijas gadagrāmata ilguma aprēķins aprēķins pilsētās un laukos Rīga skaitļos 8. Iedzīvotāju mirstības cēloņi Miršanas gads pilns kopā Latvijā,un rajonos Latvijas demogrāfijas gadagrāmata (darbs tiek veikts kopīgi ar aktu apsekojums republikas pilsētās Labklājības ministrijas reģistri Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģiju centru) 9. Valstī notiekošo administratīvi LR likumi, gads aprēķins rajoni, pilsētas, teritoriālo izmaiņu uzskaite un MK pagasti, lauku ar tām saistītie iedzīvotāju skaita noteikumi apdzīvotās vietas izmaiņu aprēķini pa atsevišķām administratīvajām teritorijām 10. 2000.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas darbi (skaitīšanas programma, metodoloģija, datu iegūšanas metožu aprobēšana, programmapgāda izstrāde) 11. Starptautisko organizāciju nodrošinā- VSK gads aprēķins atbilstoši Eirostat, šana ar statistisko informāciju, aprēķini ANO, Eiropas padomes t.sk. datu sagatavošana Eirostat programmai demogrāfiskās un migrācijas statistikas datu bāzei 9. Izglītības, zinātnes un kultūras statistika Izglītības statistikā galvenie rādītāji ir sekojošie: - izglītības iestāžu skaits, - skolēnu, audzēkņu, studentu vai klausītāju skaits, - uzņemšanas rezultāti mācību iestādēs, - mācību iestāžu absolventu skaits, - pedagoģiskais personāls u.c. Izglītības iestāde - valsts pašvaldību, sabiedrisko organizāciju vai citu juridisko personu iestāde, kas īsteno izglītības programmas. Izglītojamais - skolēns, audzēknis, students, klausītājs, kas iegūst izglītību izglītības iestādē. Pedagogs - persona, kurai ir atbilstoša izglītība un profesionālā meistarība un kura veic izglītošanas darbu izglītības iestādēs vai licencētā privātpraksē. Valsts statistikas komitejas apkopotie dati ir iespēju robežās tuvināti starptautiskās izglītības klasifikācijas (ISCED) prasībām. Minētā klasifikācija līdz šim valstī vēl nav ieviesta. Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki strādā pie nacionālās izglītības klasifikācijas veidošanas. Informācija tiek apkopota par visām izglītības iestādēm, kuras ieguvušas licenci Izglītības un zinātnes ministrijā. Informāciju par vispārizglītojošām skolām (izņemot par privātskolām) apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas centrs. Informāciju par pirmsskolas bērnu iestādēm, privātskolām, arodskolām, vidējām speciālām mācību iestādēm, augstskolām un pieaugušo apmācības iestādēm apkopo Valsts statistikas komiteja. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Uzziņai Novērtējot izglītības statistikas rādītāju atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka pagaidām Eiropas standartiem pilnīgi atbilst tikai informācijas bloks par pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm, bērnu mūzikas un mākslas skolām. Visa pārējā statistiskā informācija, kas ir saistīta ar vispārizglītojošo skolu, vakarskolu, vidējo speciālo mācību iestāžu, arodskolu un augstskolu darbību, pilnībā nodrošinās Eiropas savienības prasības tikai tajā gadījumā, ja tiks izstrādāta un ieviesta Starptautiskās izglītības klasifikācijas ISCED prasībām atbilstoša nacionālā izglītības klasifikācija. Par tās izstrādāšanu saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija noteikumiem nr.151 ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. Zinātnes statistikas galvenie rādītāji ir sekojošie: - zinātnisko darbinieku (tai skaitā zinātnieku), tehniķu un laborantu skaits, - zinātnisko darbinieku skaits pa zinātņu nozarēm, - veikto zinātniski tehnisko darbu apjoms, - zinātniski tehnisko darbu ievedums un izvedums, - zinātnisko iestāžu finansu rādītāji, - zinātnisko iestāžu līdzdalība starptautiskos sadarbības projektos, - doktorantūru darbība u.c. Zinātnieks - ir fiziska persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija. Valsts zinātniskā iestāde - ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskās personas tiesībām, kas uz pašpārvaldes principu pamata organizē zinātnisko darbu, zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu. Zinātnisko iestāžu statistiskos pārskatus sastāda Valsts statistikas komiteja, izmantojot ''Frascati Manual 1992'' un ''Manual for Statistics on Scientific and Technological Activities''. Apkopotā informācija ir salīdzināma ar citām valstīm. Lai aprēķinātu zinātnisko darbinieku skaitu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to veiktu, zinātniskie darbinieki nosacīti jāsadala piecās grupās. A = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies <10% no gada darba laika fonda B = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 10-40% no gada darba laika fonda C = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 41-60% no gada darba laika fonda D = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 61-90% no gada darba laika fonda E = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies >90% no gada darba laika fonda PLE = 0xA + 1/4xB + 1/2xC + 3/4xD + E Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek apkopota gan no zinātniskajām organizācijām, gan augstskolām, gan no uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir zinātniskie pētījumi un pakalpojumi. 1997.gadā pirmo reizi apkoposim informāciju no tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība nav zinātne, bet to līdzekļu zināma daļa novirzīta zinātniskiem pētījumiem. Uzziņai Lai nodrošinātu zinātnes statistikas pilnu atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'', ir nepieciešams veikt inovāciju apsekojumu. Šī apsekojuma programmu, ievērojot Eiropas metodoloģiju un standartus, ir iespējams sagatavot 1998.gadā. Kultūras statistikā galvenie rādītāji ir sekojoši: - kultūras iestāžu skaits, - apmeklētāju skaits, - vietu skaits, - izdoto grāmatu, avīžu un žurnālu skaits, - uzņemto kinofilmu skaits u.c. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek apkopota par publisko bibl …