Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam

(1)nodrošināt ikviena cilvēktiesību ievērošanu un visaugstāko labklājības līmeni neatkarīgi no personas dzimuma un

(2)veicināt visefektīvāko tautas sociālo un ekonomisko attīstību. Plānā tiek turpināti iepriekšējos dzimumu līdztiesības politikas dokumentos uzsāktie politikas rīcības virzieni, īpaši koncentrējoties uz sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanu darba tirgū un izglītībā visas dzīves laikā kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu un speciālistu un sabiedrības izpratnes par dzimumu līdztiesību veicināšanu.Plāna mērķis ir veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu nozaru politiku īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti pieci rīcības virzieni:

(1)sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšana;

(2)zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšana;

(3)ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšana;

(4)institūciju kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos un

(5)sabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos. Lai pastiprināti pievērstu sabiedrības un iesaistīto institūciju uzmanību katrai no izvēlētajām nozaru politikām un to sasaistei ar dzimumu līdztiesības principiem, iecerēts katru gadu pievērsties vienai konkrētai jomai. Pasākumi sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšanai (1.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2018.gadā; pasākumi zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšanai (2.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2019.gadā, savukārt pasākumi ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanai (3.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2020.gadā. Pasākumi institūciju kapacitātes stiprināšanai dzimumu līdztiesības jautājumos (4.rīcības virziens) un sabiedrības izpratnes par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicināšanai (5.rīcības virziens) tiks īstenoti visa Plāna darbības laikā (2018.–2020.gads).Plānā noteikti pasākumi, kas vērsti uz to, lai tiesību aktos nostiprinātos līdztiesības principus pēc iespējas īstenotu praksē, piemēram, veicinot vīriešu iesaisti bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā, apzinot būtiskākos sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņus atsevišķās nozarēs, veicinot nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm. Virkne pasākumu vērsti uz vispusīgas izpratnes par sieviešu un vīriešu līdztiesības pamatprincipiem veicināšanu izglītības, darba un ekonomikas politikā iesaistīto institūciju ekspertu vidū. Tāpat noteikti vairāki pasākumi, ar kuru palīdzību plānots padziļināti izpētīt un aktualizēt minēto nozaru sasaisti ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tiks pastiprināti strādāts pie sabiedrības informēšanas par politikas rezultātiem, vienlaikus aktualizējot dzimumu līdztiesības nozīmi ikdienas dzīvē. Plāna pasākumos, īpaši, kas skar nodarbinātību, izglītību un ar dzimumu saistītu vardarbību, tiks ņemts vērā sieviešu un vīriešu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanas aspekts.2Plāns tika izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kas radušies iepriekšējo dzimumu līdztiesības politikas dokumentu īstenošanas rezultātā. Tika analizēts tiesiskais regulējums, skaidrojot, kāds ir dzimumu diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma tvērums LR tiesību aktos, kā arī tika veikta situācijas analīze, secinot, kādās jomās vērojamas tendences, kas norāda uz sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgas situācijas riskiem. Tika pētīti arī faktori, kas ietekmē vai varētu ietekmēt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu ikdienas dzīvē. Lai nodrošinātu vispusīgu aktuālās situācijas izpēti, LM izvērtēja, vai un cik lielā mērā dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentos noteiktie politikas mērķi un pasākumi ir vērsti uz sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās situācijas un tās veicinošu risku mazināšanas.Ņemot vērā ierobežotos nozarei atvēlētos valsts budžeta līdzekļus, kā arī ierobežotos cilvēkresursus (ar dzimumu līdztiesības jautājumiem LM strādā divi eksperti) un Plāna darbības termiņu (3 gadi), ar Plāna starpniecību iecerēts risināt visaktuālākos Plāna 1.pielikumā raksturotos izaicinājumus nodarbinātības, izglītības un ar dzimumu saistības vardarbības novēršanas politikā. Plānā iekļauti pasākumi, kuru īstenošanu un sasniegto rezultātu novērtēšanu var nodrošināt Plāna darbības periodā. Situācijas analīzē ir sniegts izvērtējums par to, cik lielā mērā un kādas problēmas tiek risinātas ar esošajiem atbalsta instrumentiem un politikas pasākumiem dažādās nozarēs. Šāda pieeja ļauj identificēt tos izaicinājumus, kuru risināšana nav paredzēta vai ir paredzēta nepietiekamā apmērā citos nozaru plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un/vai politikas pasākumos. Ja kādas jomas būtiskākie izaicinājumi vai atšķirības sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā jau tiek risinātas nozares politikās un tiek īstenoti/ plānoti konkrēti politikas pasākumi šo jautājumu risināšanai, tad Plānā šīs politikas jomas netiek iekļautas (piemēram, skat. 1.pielikumā sniegto analīzi veselības jomā). Citu nozaru politikas plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi ir iestrādāti šajā Plānā tajos gadījumos, kad nozaru dokumentos tie vispārīgā veidā paredz vai konceptuāli nosaka noteiktas darbības vai pieeju problēmas risināšanā, bet nenosaka konkrētus veidus un specifiskus mērķētus pasākumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā un attiecīgajā jomā identificēto izaicinājumu risināšanā. Līdz ar to Plānā iekļautie pasākumi nedublē citu jomu politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus, tādā veidā novēršot dublēšanos ar citos plānošanas dokumentos identificētajiem izaicinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā. Atsevišķu Plāna pasākumu īstenošanai plānots piesaistīt ārvalstu finansējumu (vairāk skat. Plāna 4.nodaļā). Jāatzīmē, ka liela daļa no Plāna pasākumiem ir plānots īstenot, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nozares NVO.Plāna izstrādes gaitā tika organizētas regulāras klātienes, elektroniskas un telefoniskas konsultācijas ar CVK, FM, IZM, KM, IKVD, PKC, VIAA, VISC, VDI, SIF, VK un VAS, LM padotības iestāžu ekspertiem, pārrunājot plānotos pasākumus un sadarbību to īstenošanā. Tāpat Plāna izstrādē iesaistīta Komiteja3, kas Plānu apsprieda 2015.gada 14.decembra4, 2016.gada 9.jūnija5 un 2018.gada 10.janvāra6 sēdēs. Plāns prezentēts arī LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas padomes 2017.gada 20.decembra sēdē7, kā arī LBAS Dzimumu līdztiesības padomes sēdē 2018.gada 2.februārī

1. 2016.gada 20.jūnijā un 2018.gada 11.janvārī Plāna projekts tika publicēts LM mājaslapā, tādējādi nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas dokumenta izstrādes procesā.Dzimumu līdztiesības komitejas pārstāvju un sabiedrības līdzdalības ietvaros sniegto viedokļu izvērtējums pieejams LM interneta vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/1789.
2. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi9Plāna mērķisNodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvēPolitikas rezultātsPlāna īstenošana sniedz ieguldījumu šādu plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanā un dzimumu atšķirību mazināšanā:1) NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktais mērķis:– skolu nepabeigušo (priekšlaicīgi pametušo) jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvaru samazināt līdz 10.0% 2020.gadā;– pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (25–64 gadu vecumā) īpatsvaru palielināt līdz 15% 2020.gadā.2) NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktais mērķis līdz 2020.gadam sasniegt 73% nodarbinātības līmeni (20–64 gadu vecuma grupā);3) NAP 2014–2020 noteiktais nabadzības mazināšanas mērķis – nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvara vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem samazināšana no 9.5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā, bērnu nabadzības riska mazināšana no 25% 2010.gadā uz 20% 2020.gadā;4) Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai noteiktais nabadzības un sociālās atstumtības mērķis – nabadzības riskam pakļauto un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita samazināšana par 121 tūkstoti vai līdz 21% līdz 2020.gadam;5) Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktais politikas rezultāts samazināt darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem;6) Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020.gadam noteiktais politikas rezultāts palielināt mediju pratības līmeni Bērnu un jauniešu auditorijās par 15% un pieaugušo auditorijā par 7%;7) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam noteiktais politikas rezultāts paaugstināt Latvijas iedzīvotāju informētības un izpratnes līmeni par diskriminācijas un iecietības jautājumiem.
3. rīcības virziensSieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš1.Padziļinātas izpētes par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām veikšana.1.
4. Apzināti būtiskākie sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņi nozarēs, kurās tā ir visizteiktākā.1 pētījums, kurā analizēti darba samaksas atšķirības ietekmējošie faktori, nevienlīdzības cēloņi un izplatībaLMEM, FM, VDI2020.g. 1.cet.2.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai nodarbinātības politikā veicināšana, izveidojot ekspertu darba grupu.2.
5. Veikts dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanas nodarbinātības politikā novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem nodarbinātības politikas un pasākumu pilnveidošanaiLMEM, FM, TM, LIAA, NVA, PKC, SIVA, VDI, JSPA2018.g. 4.cet.2.
6. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums nodarbinātības jomā, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu nodarbinātības jomā pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMEM, CSP, FM, TM, LIAA, NVA, SIVA, VDI, JSPA, NVO2019.g. 2.cet.2.
7. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm nodarbinātības politikā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm nodarbinātības jomā saistībā ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanuLMEM, FM, TM, CSP, LIAA, NVA, SIVA, VDI, JSPA, NVO2019.g. 2.cet.3.Darba vides uzlabošana gados vecāku nodarbināto sieviešu un vīriešu darba spēju saglabāšanai un nodarbinātības veicināšanai.3.
8. Veicināta darba devēju un darbinieku izpratne par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu dažādības vadības un tolerances paaugstināšanai.3 apmācību programmas darba devējiem un to darbiniekiem par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem200 apmācīti speciālisti par dažādības veicināšanu un diskriminācijas riskiem pakļauto mērķa grupas personu aspektiem, sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemSIFLM2018.g. 4.cet.3.
9. Sagatavots metodiskais materiāls novecošanās pārvaldībai uzņēmumiem un NVA darbiniekiem darbam ar mērķa grupu.Vadlīnijas NVA personālam darbam ar gados vecākām nodarbinātām personām, t.sk. bezdarba riskam pakļautām personāmVadlīnijas darba devējiem un darbiniekiem gados vecāku nodarbināto darba mūža pagarināšanai, iekļaujot darba organizācijas labās prakses standartus un rekomendācijasNVALM, NVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.4.Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma, t.sk., uz dzimuma pamata ievērošanas veicināšana.4.
10. Īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi darba devējiem un gados vecākiem nodarbinātajiem par ilgāka un labāka darba mūža priekšrocībām.4 komunikācijas aktivitātes, lai veicinātu darba devēju, gados vecāko nodarbināto personu, kā arī sabiedrības izpratni par sabiedrības un darbaspēka novecošanās tendencēm un iespējamajiem risinājumiem ilgāka un labāka darba mūža veicināšanaiNVALM, NVO, sociālie partneri2018.g. 4.cet.4.
11. Veikts regulārs informācijas apkopojums par sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvniecības uzņēmumu valdēs un padomēs, kā arī izstrādāti priekšlikumi līdzsvarotākas pārstāvniecības nodrošināšanai.1 ziņojums ar priekšlikumiem sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvniecības nodrošināšanai uzņēmumu valdēs un padomēs, tai skaitā nominācijas procesos10LM/PKCEM, TM, CVK, NVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.5.Aktīvākas vīriešu iesaistes bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā veicināšana.5.
12. Izvērtēta iespēja pagarināt paternitātes atvaļinājumu līdz desmit darba dienām atbilstoši priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES.1 izvērtējums par paternitātes pabalsta pagarināšanas iespējām Latvijā un izmaiņu finansiālo, tiesisko un sociālekonomisko ietekmiLMVSAA, NVO, sociālie partneri2019.g. 1.cet.5.
13. Novērtēta dzimumu līdztiesības politikas ietekme uz vīriešiem, sniedzot konkrētus priekšlikumus politikas pilnveidošanai.1 izvērtējuma ziņojums par vīriešu iesaistes un lomas palielināšanu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanāLMNVO2020.g. 1.cet.5.
14. Stiprināta izpratne par tēva lomu ģimenē.1 informatīvā kampaņa ar mērķi aktualizēt un iespējām stiprināt tēvu lomu ģimenē, mazināt ar tēva lomu saistītos aizspriedumusLMVBTAI, VDI, VSAA, NVO2020.g. 4.cet.5.
15. Organizēta starptautiska konference11 par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vīriešu tiesību lomu dzimumu līdztiesības politikā.1 konference par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un praksēm un vīriešu lomu ģimenēLMNVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.126.Motivācijas un atbalsta pasākumu nodrošināšana personām, kas pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam dzimuma dēļ.6.
16. Veicināta mērķa grupas motivācija, sniedzot karjeras izvēles, sociālā darba un izglītības jomas speciālistu, juristu, pašapziņas celšanas treneru u.c. atbalstu personas pašvērtējuma paaugstināšanai, attīstot personas sociālās prasmes un iemaņas, it īpaši prasmes, kas palīdz iekļauties sabiedrībā un uzsākt darba meklējumus, iesaistīties izglītībā (apmācībā), kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.Individuālas un grupu konsultācijas u.c. pasākumi (atbilstoši pieprasījumam)SIFLM, NVO2022.g. 4.cet.
17. rīcības virziensZēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš7.Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa integrēšana mācību un karjeras atbalsta materiālos.7.
18. Interneta vietnes "Profesiju pasaule" informatīvo materiālu veidošanas vadlīnijas satur norādījumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.Precizētas informatīvo materiālu vadlīnijas, lai interneta vietnē iekļautā informācija neradītu un neveicinātu stereotipus par profesiju izvēli sieviešu un vīriešu vidūVIAAIZM, LM2018.g. 3.cet.7.
19. Izstrādāts informatīvais materiāls 7.–12.klašu izglītojamajiem par dzimumu stereotipiem profesijas izvēlē.1 informatīvais materiāls par dzimumu stereotipiem profesiju izvēlēVIAAIZM, LM2018.g. 3.cet.7.
20. Izstrādāti metodiskie materiāli vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības karjeras attīstības atbalsta īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem, kuros iekļauti jautājumi par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa iekļaušanu karjeras attīstības atbalsta sniegšanā.Trīs metodikas un to modifikācijas karjeras speciālistiem, kurās ir iekļauti jautājumi par dzimumu līdztiesības aspektu piemērošanu darbā ar skolēniemVIAAIZM, LM2019.g. 1.cet.7.
21. Veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana vispārējās un profesionālās izglītības mācību līdzekļu saturā.1 seminārs200 mācību literatūras izdevējiem, autoriem un recenzentiemVISCIZM, LM2020.g. 4.cet.8.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai izglītības politikā veicināšana, izveidojot ekspertu darba grupu.8.
22. Veikts dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanas izglītības politikā novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem izglītības politikas un pasākumu pilnveidošanaiLM/IZMIKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 3.cet.8.
23. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums izglītības nozarē, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu izglītības jomā pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMIZM, CSP, IKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 4.cet.8.
24. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm izglītības jomā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm izglītības jomā saistībā ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanuLM/IZMCSP, IKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 4.cet.
25. rīcības virziensAr dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš9.Nulles tolerances attiecībā uz vardarbību pret sievietēm veicināšana sabiedrībā.9.
26. Veicināta sabiedrības un līdzcilvēku aktīvāka rīcība un reaģēšana vardarbības pret sievietēm gadījumos.1 mediju kampaņa, lai aktivizētu sabiedrību ziņot par vardarbības gadījumiemLMJPA, NVO2018.g. 3.cet.9.
27. Veicinātas no vardarbības cietušo sieviešu prasmes atpazīt vardarbību un nodrošināta informācija par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem.3 informatīvie materiāli ar mērķi informēt vardarbībā cietušās personas par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem1 animācija, lai veicinātu sabiedrības un vardarbībā cietušo personu spēju atpazīt vardarbību un riska situācijasLMJPA, VP, NVO2018.g. 4.cet.9.
28. Izstrādāta sociālā darba metodika darbam ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem.1 metodika sociālā darba speciālistiem darbam ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem1 apmācību programma sociālā darba speciālistiem par darbu ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiemLMVP, NVO2020.g. 4.cet.10.Vardarbības izplatības mazināšanā un novēršanā iesaistīto speciālistu profesionālās kapacitātes stiprināšana.10.
29. Veicināta vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto ekspertu izpratne par vardarbības gadījumu atpazīšanu un saskaņotu rīcību vardarbības gadījumu risināšanā.1 vadlīnijas vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto tiesībsargājošo speciālistiem5 semināri vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto institūciju saskaņotas rīcības un sadarbības nodrošināšanaiLMVP, TM, NVO2018.g. 3.cet.11.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanā, izveidojot ekspertu darba grupu.11.
30. Veikts ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem ar priekšlikumiem ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas politikas un pasākumu pilnveidošanaiLMIeM, TM, VM,JPA, NVD, SPKC, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO2020.g. 3.cet.11.
31. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums ar dzimumu saistītas vardarbības izplatībā, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMIeM, TM, VM, TA,JPA, NVD, SPKC, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO, CSP2020.g. 4.cet.11.
32. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanāLMIeM, TM, VM, TA,JPA, NVD, SPKC, CSP, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO2020.g. 4.cet.
33. rīcības virziensInstitūciju kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumosNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš12.Latvijas dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma stiprināšana.12.
34. Organizēta pieredzes apmaiņa par dzimumu līdztiesības institucionālajiem mehānismiem un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar NVO Ziemeļvalstīs (Zviedrijā, Islandē, Dānijā).1 pieredzes apmaiņas pasākums par dzimumu līdztiesības institucionālajiem mehānismiem un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar NVO13LM-2019.g. 2.cet.12.
35. Veikts dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus MK 2004.gada 27.janvāra noteikumos Nr.49 "Labklājības ministrijas nolikums" un Dzimumu līdztiesības komitejas nolikumā.Grozījumi LM nolikumā un/ vai Dzimumu līdztiesības komitejas nolikumā (ja nepieciešams)LM/Komiteja-2018.g. 4.cet.13.Amatpersonu un valsts pārvaldes darbinieku izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem.13.
36. Īstenota augstākā līmeņa vadītāju izglītošana par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem.1 apmācības augstākā līmeņa vadītājiem, lai veicinātu uz dzimumu līdztiesības principiem balstītas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanuLM/VKVAS2018.g. 3.cet.13.
37. Izstrādātas vadlīnijas dzimumu līdztiesības principu integrēšanai nozaru politikās, tai skaitā budžeta procesos.1 vadlīnijas valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanāLMSIF, VK2019.g. 1.cet.13.
38. Veikta valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošana par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem.3 apmācības valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanāLMVAS2020.g. 4.cet.13.
39. Veicināta ES fondu vadībā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu, republikas pilsētu pašvaldību, sociālo partneru un NVO darbinieku izpratne par dzimumu līdztiesības ievērošanu un veicināšanu ES fondu līdzfinansētajos pasākumos.8 semināri ES fondu vadībā iesaistītiem speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu ES fondu līdzfinansētos pasākumosLM-2020.g. 4.cet.14.Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju sekmējošu tiesību aktu un nozaru politiku izstrādes veicināšana.14.
40. Izstrādātas vadlīnijas MK 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" izpildei, precizējot nepieciešamību veikt tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtējumu no dzimumu līdztiesības viedokļa.1 vadlīnijas valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu sākotnējās ietekmes novērtēšanāLMVK2019.g. 2.cet.14.
41. Izstrādāti ieteikumi sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicinošu valsts pārvaldes komunikācijas pasākumu nodrošināšanai.ieteikumu saraksts valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu komunikācijas pasākumosLMVK2019.g. 3.cet.
42. rīcības virziensSabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumosNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš15.Iedzīvotāju informēšana par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām ikdienas dzīvē.15.
43. Izstrādāts ērti lietojams informatīvais materiāls par dzimumu līdztiesības mērķiem, dzimumu diskriminācijas pazīmēm un institūcijām, kas sniedz palīdzību dzimumu diskriminācijas gadījumos.1 informatīvais materiāls iedzīvotājiem par dzimumu diskriminācijas atpazīšanu un pieejamo atbalstu diskriminācijas gadījumāLMKomiteja, SIF, VDI,2018.g. 3.cet.15.
44. Pilnveidota LM mājaslapas sadaļa "Dzimumu līdztiesība", padarot to ērti lietojamu ikvienam interesentam, papildus izvērtējot iespēju izveidot atsevišķu dzimumu līdztiesības tematikai veltītu interneta platformu.Pilnveidota LM mājaslapas sadaļa "Dzimumu līdztiesība"LM-2019.g. 1.cet.16.Dzimumu līdztiesības zinātniskās izpētes veicināšana.16.
45. Apzināti Latvijas augstskolu studentu izstrādātie zinātniskie darbi par dzimumu līdztiesības tematiku.1 studentu zinātnisko darbu, kas veltīti dzimumu līdztiesības tematikai, apkopojums izmantošanai politikas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā (atsauces)LMIZM, augstskolas2019.g. 4.cet.16.
46. Sagatavots pētāmo jautājumu saraksts iesniegšanai vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs.3 pētāmo jautājumu saraksti par labklājības nozarei aktuālām izpētes tēmām dzimumu līdztiesības jomāLMIZM, augstskolas, NVO2020.g. 3.cet.17.Publisku diskusiju par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicināšana sabiedrībā.17.
47. Papildināta Latvijas Vikipēdijas krātuve, publicējot rakstus par dzimumu līdztiesības jautājumiem.6 raksti par dzimumu līdztiesības jautājumiemLMNVO2020.g. 1.cet.17.
48. Ieviesti līdztiesības vēstneši, kas publiskajā telpā aicina pievērst uzmanību dzimumu līdztiesībai savā ikdienā.3 līdztiesības vēstneši3 tematiski raksti plašam interesentu lokam par dzimumu līdztiesības aktuāliem jautājumiemLMNVO2020.g. 4.cet.17.
49. Veicināta izpratne par mediju lomu dzimumu līdztiesības sekmēšanā.1 izglītojošs pasākums mediju pārstāvjiem par dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu ikdienas darbā un mediju lomu dzimumu līdztiesības sekmēšanāLMKM, NVO2020.g. 4.cet.17.
50. Izvērtēta iespēja ieviest vienlīdzīgu iespēju aktualizēšanas balva žurnālistikā.1 nominācija valsts mēroga žurnālistikas konkursāLMNVO2020.g. 4.cet.17.
51. Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana, ietverot arī dzimumu diskriminācijas jautājumus.Tematiski raksti par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemAudiovizuāli un interaktīvi informatīvie materiāliIzglītojoši pasākumi sabiedrībai par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemSIFLM2021.g. 1.cet.
52. Teritoriālā perspektīvaPlānā izvirzītie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību, un tiks īstenoti gan Rīgā, gan reģionos.
53. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuPlāna īstenošana neradīs papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo lielākā daļa no tiem tiks īstenota institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Virkne Plāna pasākumu tiks īstenoti jau apstiprinātu ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros, plāna izstrādes laikā nav iespējams precīzi noteikt finansējuma sadalīju pa gadiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Plāna 2.tabulā norādīts indikatīvi nepieciešamais finansējums.Pasākumi, kas saistīti ar politikas novērtēšanu un plānošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu, tiks īstenoti LM (1.1.–4.2., 5.1.–5.2., 8.1.–8.3., 11.1.–11.3., 12.2., 13.2.–13.3., 14.1.–17.
54. darbības rezultāts) un VISC (7.4.darbības rezultāts) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plānā ietverti arī pasākumi, kurus plānots īstenot Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros (skat. Plāna 5.pasākuma 5.
55. un 5.4.darbības rezultātu). Savukārt Plāna 5.pasākuma 5.1.darbības rezultāta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu tiks vērtēta pasākuma ietvaros izstrādātā izvērtējuma sagatavošanas gaitā.Papildus plānots piesaistīt starptautisko programmu līdzfinansējumu, iesniedzot projekta pieteikumu:
56. ES programmā "Tiesības, vienlīdzība, pilsonība" Plāna 1.pasākuma 1.1.darbības rezultāta sasniegšanai;
57. ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības ietvarā Plāna 5.pasākuma 5.4.darbības rezultāta sasniegšanai;
58. ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības programmā vai Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības fondam Plāna 5.pasākuma 5.4.darbības rezultāta sasniegšanai;
59. ZMP mobilitātes programmā "Valsts administrācija" Plāna 12.pasākuma 12.1.darbības rezultāta sasniegšanai.Minēto pasākumu un darbības rezultātu sasniegšanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu tiks vērtēta projektu pieteikumu un informatīvo ziņojumu par budžeta saistību uzņemšanos attiecīgo projektu īstenošanai.Pārējie pasākumi tiks īstenoti šādu, jau apstiprinātu projektu ietvaros:
60. Plāna 3.1., 6.1., 13.
61. un 17.5.darbības rezultāts tiks sasniegts SIF īstenotā projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001; kopējais finansējums 6 813 045 EUR, t.sk. 5 791 088 EUR ESF līdzfinansējums un 1 021 957 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;
62. Plāna 3.
63. un 4.1.darbības rezultāts tiks sasniegts NVA īstenotā projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" (Nr.7.3.2.0/16/I/001; kopējais finansējums 10 596 211 EUR, t.sk. 9 006 779 EUR ESF līdzfinansējums un 1 589 432 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros. Atsevišķi Plānā iekļautā pasākuma finansējumu nav iespējams izdalīt, tādēļ 2.tabulā tas netiek norādīts.
64. Plāna 7.1., 7.
65. un 7.3.darbības rezultāts tiks sasniegts VIAA īstenotā projekta "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" (Nr.8.3.5.0/16/I/001; kopējais finansējums 21 645 410 EUR, t.sk. 18 398 598 EUR ESF līdzfinansējums un 3 246 812 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;
66. Plāna 9.
67. un 9.
68. darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievieti "Vardarbībai patīk klusums"" (Nr.JUST/2016/RGEN/AG/VAWA/9944; kopējais finansējums 247 696,43 EUR, t.sk. 198 156,94 EUR EK līdzfinansējums un 49 539,49 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;
69. Plāna 9.3.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (Nr.9.2.1.1/15/I/001; kopējais finansējums 8 526 615 EUR, t.sk. 7 247 622 EUR ESF līdzfinansējums un 1 278 993 EUR valsts budžeta finansējums);
70. Plāna 10.1.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" (Nr.JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830; kopējais finansējums 189 736,80 EUR, t.sk. 151 789,44 EUR EK līdzfinansējums un 37 947,36 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;
71. Plāna 13.1.darbības rezultāts tiks sasniegts VK īstenotā projekta "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma" (Nr.3.4.2.0/15/I/003; kopējais finansējums 926 094 EUR, t.sk. 787 180 EUR ESF līdzfinansējums un 138 914 EUR valsts budžeta finansējums);
72. Plāna 13.4.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr. 12.1.1.0/15/TP/003; kopējais finansējums 130 000 EUR, t.sk. 110 500 EUR ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 19 500 EUR valsts budžeta finansējums).Ņemot vērā, ka virkni iepriekš minēto projektu atbildīgās institūcijas uzsāka īstenot 2017.gadā un ne visos gadījumos aktivitāšu īstenošanai paredzēto finansējumu iespējams izdalīt atsevišķi pa gadiem, Plāna 2.tabulā norādīts indikatīvs attiecīgo pasākumu ietekmes uz valsts budžetu novērtējums. Vienlaikus atzīmējam, ka šo projektu īstenošana papildus slogu valsts budžetam nerada, jo finansējums attiecīgo projektu īstenošanai jau ir piešķirts likumā noteiktajā kārtībā.2.tabulaKopsavilkums par Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumuBudžeta resors;budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro)Nepieciešamais papildus finansējums (euro)Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)201820192020201820192020Finansējums Plāna realizācijai kopā326 964,00335 963,33318 000,370,000,000,00-tai skaitā šādos resoros:
73. MK63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)6 300,000,000,000,000,000,
74. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)215 380,00157 753,33218 725,370,000,000,002018–
75. IZM63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)1089,000,000,000,000,000,002018–
76. LM104 195,00178 210,0099 275,000,000,000,002018–202022.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–202061.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020)500,00750,00750,000,000,000,002018–202063.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202070.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē65 580,000,000,000,000,000,002018Finansējuma sadalījums atbilstoši Plāna pasākumiemPasākuma Nr.Darbības rezultāta Nr.Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro)Nepieciešamais papildus finansējums (euro)Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2018201920202018201920203.3.1.
77. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)189 970,000,000,000,000,000,0020185.5.3.
78. LM22.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–20206.6.1.
79. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)25 410,00157 753,33157 753,330,000,000,002018–20227.7.1.-7.3.
80. IZM63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)1089,000,000,000,000,000,002018–20199.9.1.-9.2.
81. LM70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē45 000,000,000,000,000,000,0020189.3.
82. LM63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202010.10.1.
83. LM70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē20 580,000.000,000,000,000,00201813.13.1.
84. MK63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)6 300,00150,000,000,000,000,00201813.4.
85. LM61.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020)500,00750,00750,000,000,000,002018–202017.17.5.
86. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)0,000,0060 972,040,000,000,002020–2022 1 Labklājības ministrija

(2017): Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai. 2.lpp.2 Noslēguma piezīmes par Latvijas Republikas par Konvencijas ieviešanu Latvijas Republikā (Rekomendācijas) http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf3 Detalizētu informāciju par Komitejas aktuālo sastāvu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/komitejas_sastavs.pdf4 Komitejas 2015.gada 14.decembra sēdes protokolu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/3/komiteja_14142015_protokols_19.pdf5 Komitejas 2016.gada 9.jūnija sēdes protokolu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/1/komiteja_090616_20.pdf6 Komitejas 2018.gada 10.janvāra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē.7 LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas padomes 2017.gada 20.decembra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē.8 http://www.lbas.lv/news/15979 Detalizētu esošās situācijas un aktuālo dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumu raksturojumu skat. Plāna 1.pielikumā.10 Izvērtējumā tiks iekļauti arī dati, kas iegūti LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr.12.1.1.0/15/TP/003) ietvaros veiktā izvērtējuma "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas ietekme un ieguldījumi dzimumu līdztiesības veicināšanā, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanā un iekļaušanā, un diskriminācijas novēršanā" (plānots veikt 2018.–2019.gadā).11 Konferences īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības programmā vai Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības fondam.12 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam.13 Pieredzes apmaiņas pasākuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP mobilitātes programmā (skat. http://www.norden.lv/grantu-programmas/valsts-administracija/). 14 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam.15 Izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka tiek organizētas trīs, pilnībā nokomplektētas apmācības grupas. Labklājības ministrs Jānis Reirs

1. pielikums Situācijas raksturojums 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 950 116 iedzīvotāju, no kuriem 54,1% ir sievietes un 45,9% vīrieši.1 Vecumā līdz 36 gadiem sieviešu nemainīgi ir mazāk nekā vīriešu (arī dzimušo skaitā meiteņu ir mazāk nekā zēnu), reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs, savukārt vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk.2Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta LR Satversmē un nozaru galvenajos normatīvajos aktos, kā arī virknē Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos. Dzimumu līdztiesība ir demokrātiskas un tiesiskas vides, kā arī valsts ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums. Tā ir arī viena no ES pamatvērtībām, kas caurvij ES tiesisko regulējumu, tādējādi nosakot ES dalībvalstu pienākumu ievērot dzimumu līdztiesības pamatprincipus un integrēt tos visās darbības nozarēs, tai skaitā nodarbinātības, preču un pakalpojumu pieejamības un sociālās aizsardzības politikās un to regulējošajos tiesību aktos. Apņemšanās nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības izriet arī no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem, kuros dzimumu līdztiesības princips tiek skatīts no cilvēktiesību viedokļa kā būtisks priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības veidošanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.ES un starptautiskā līmenī dzimumu līdztiesības mērķi un prioritārie darbības virzieni ir noteikti tādos dokumentos kā:1) EK dokuments "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā", kurā kā prioritārās jomas ir noteikta sieviešu līdzdalības darba tirgū palielināšana un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības veicināšana; vīriešu un sieviešu darba samaksas, ieņēmumu un pensijas atšķirības samazināšana, tādējādi apkarojot arī sieviešu nabadzību; sieviešu un vīriešu līdztiesības lēmumu pieņemšanas procesā veicināšana; ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana un šādas vardarbības upuru aizsargāšana un atbalstīšana; dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošanas sekmēšana visā pasaulē;2) 2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtā rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.gadam, kurā starp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 169 apakšmērķiem viens mērķis tiešā veidā ir veltīts dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (5.mērķis "Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas (iespējināt) visām sievietēm un meitenēm"), paredzot visu veidu diskriminācijas, vardarbību un kaitīgu prakšu pret visām sievietēm un meitenēm izskaušanu; bezmaksas aprūpes un mājsaimniecības darbu atzīšanu un novērtēšanu, nodrošinot atbalstošus pakalpojumus un politiku; sieviešu līdzdalības un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos nodrošināšanu; vispārējas piekļuves seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un reproduktīvajām tiesībām nodrošināšanu; vienlīdzīgu tiesību uz saimnieciskajiem resursiem nodrošināšanu; pamattehnoloģiju un jo īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošanas palielināšanu, lai veicinātu pienācīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; pārdomātas politikas un izpildāmu tiesību aktu dzimumu līdztiesības veicināšanai un pienācīgu iespēju nodrošināšanai visām sievietēm un meitenēm visos līmeņos pieņemšanu;3) Pekinas rīcības platformā, kurā ir atspoguļots ANO dalībvalstu skatījums, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu stāvokli visā pasaulē 12 svarīgās dzīves jomās (izglītība, veselības aizsardzība, ekonomika, dalība lēmumu pieņemšana, masu mediji, vides aizsardzība utt.), cita starpā aicinot iestrādāt dzimumu perspektīvu budžeta veidošanas procesā (angļu valodā – gender budgeting).Atšķirīgas attieksmes aizliegums un sieviešu un vīriešu līdztiesības principi ir iestrādāti LR Satversmē, kā arī dažādos nozaru galvenajos normatīvajos aktos (skat. Plāna 2.pielikumu).Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu. LM kā atbildīgā valsts pārvaldes iestāde izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā
2. Integrētās pieejas ieviešanu ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā LM ir nodrošinājusi: 1) vērtējot, kā nozaru ministrijas, plānojot politiku un politikas pasākumus, ņem vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju un apstākļus, vajadzības un iespēju vienlīdzību (sākotnējās ietekmes novērtējumos, plānošanas dokumentos); 2) uzraugot ES fondu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" ievērošanu ES fondu plānošanā, aktivitāšu un projektu ieviešanā un uzraudzībā, tai skaitā, nodrošinot, ka visā fondu programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiek ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana4.Latvijas dzimumu līdztiesības politikas ietvars pirmo reizi tika noteikts 2001.gadā, kad tika apstiprināta Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai (turpmāk – Koncepcija). Balstoties uz sieviešu un vīriešu situācijas izvērtējumu dažādās jomās, tika noteikta valsts pārvaldes institūciju pieeja un darbības ietvars šo jautājumu efektīvākai risināšanai – izveidots institucionālais mehānisms dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai, noteikti uzdevumi valsts institūcijām, izglītoti dažādu jomu speciālisti un veikti ar sabiedrības informēšanu par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu saistītie pasākumi. Pamatojoties uz Koncepcijā identificētajām problēmām un jomām, kurās ir nepieciešams veikt uzlabojumus, valdībā šajā laikā periodā ir apstiprināti un tikuši īstenoti vairāki politikas plānošanas dokumenti: Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.–2006.gadam; Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam un Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam.Iepriekšējā dzimumu līdztiesības politikas ciklā, balstoties uz Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam, tika izvirzīti vairāki izaicinājumi, no kuriem lielākā daļa tika sasniegti. Minētā plāna ietvaros vairākos normatīvajos aktos tika nostiprināts dzimumu līdztiesības princips, piemēram, nosakot saimnieciskās darbības veicēju aizsardzību pret diskrimināciju5 un pilnveidojot tiesiskos aizsardzības līdzekļus vardarbības gadījumā
3. Papildus tika ieviesti jauni un pilnveidoti esošie pakalpojumi, sniedzot īslaicīgu atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni vecumā līdz diviem gadiem7, kā arī ieviešot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem.8 Tāpat tika ieguldīts darbs izglītības speciālistu izpratnes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu piemērošanu ikdienas darbā, izstrādājot detalizētas rekomendācijas9 dzimumu līdztiesības principa integrēšanai visos izglītības līmeņos. Papildus dažādu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un pasākumos tika veikts izvērtējums un noteiktas konkrētas rīcības sieviešu un vīriešu juridiskas un faktiskas līdztiesības nodrošināšanai.Kopš Koncepcijas apstiprināšanas pagājuši 16 gadi, un jāatzīst, ka situācija dzimumu līdztiesības jomā ir nedaudz uzlabojusies. Ir vērojamas izmaiņas sabiedrības attieksmē un izpratnē par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas nepieciešamību. Piemēram, ievērojami palielinājusies vīriešu iesaiste ģimenes un mājsaimniecības pienākumos, ko apstiprina aizvien pieaugošā tendence izmantot tiesības uz paternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājumu vīriešu vidū, kā arī sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem atklāj lielāku izpratni. Pakāpeniski pieaug sieviešu nodarbinātības līmenis, un arvien biežāk sievietes ieņem augstākus amatus, īpaši sabiedriskajā sektorā. Vienlaikus tiek definēti arvien jauni izaicinājumi, jo īpaši runājot par multiplās diskriminācijas formām, piemēram, sieviešu ar invaliditāti tiesībām, sasaistot diskriminējošu attieksmi pret sievietēm un personām ar invaliditāti kopumā. Tāpat jāatzīmē augstais sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību pret sievietēm, kā arī vīriešu veselības rādītāji, uz ko norāda sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma atšķirība. Detalizēts izvērtējums par iepriekšējā periodā īstenotajiem pasākumiem pieejams "Informatīvajā ziņojumā par Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam izpildi" (turpmāk – Plāna izvērtējums)10.Plāna situācijas raksturojumā ietvertā analīze veikta ar mērķi skaidrot, kādā veidā noteiktu jomu politikās ir integrēts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību princips, cik lielā mērā līdz šim īstenotie pasākumi ir spējuši novērst vai mazināt sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju vai nevienlīdzību, kā arī vērtēt esošā institucionālā mehānisma efektivitāti dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanā. Situācijas raksturojumā tiek analizēti arī faktori, kas ietekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principa faktisko ievērošanu, tai skaitā, ES un citu reģionālu un starptautisku organizāciju prasību ietekme uz Latvijas dzimumu līdztiesības politikas plānošanas un uzraudzības pieeju.
4. Institucionālais ietvars Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas izstrāde un koordinēšana ir LM atbildība. LM koordinējošā loma sevī ietver: 1) dzimumu līdztiesības principu skaidrošanu citām valsts pārvaldes iestādēm; 2) iesaistīšanos citu valsts pārvaldes institūciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē; 3) jomu, kurās ir vērojama atšķirīga attieksme dzimuma dēļ, identificēšana; 4) visaptveroša redzējuma par sieviešu un vīriešu līdztiesīgu iespēju un tiesību īstenošanu izstrādi; 5) Latvijas pārstāvniecības starptautiskās organizācijās, sadarbības tīklos un forumos nodrošināšanu. Līdztekus tam LM kā atbildīgā institūcija par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordināciju (ieviešanas uzraudzību)11, kas apver arī vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu: 1) izstrādā metodiskos materiālus par horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 2) nodrošina konsultatīvu un metodisku atbalstu saistībā ar attiecīgā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 3) sniedz atzinumus par ES fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem ES fondu jomā; 4) sniedz atzinumus uzraudzības komitejai un apakškomitejai par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem; 5) veic analīzi par ES fondu ieguldījumu atbilstību horizontālajam principam un horizontālo rādītāju sasniegšanu darbības programmas ieviešanā.Lai veicinātu ministriju, NVO, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, kā arī lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu, ir izveidota Komiteja.12 Komitejai ir būtiska loma dzimumu līdztiesības politikas prioritāšu un rīcības virzienu noteikšanā, kā arī dzimumu līdztiesības principu īstenošanas uzraudzībā citu nozaru politikās. Vienlaikus Komitejas sastāva mainība ir viens no aspektiem, kas ietekmē Komitejas kapacitāti veikt izvērtējumus dažādās jomas un sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus.Lai sekmētu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visos politikas līmeņos un stiprinātu visu nozaru ministriju spēju risināt dzimumu līdztiesības jautājumus, kopš 2005.gada visās nozaru ministrijās tika nominēta par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu atbildīgā amatpersona (valsts sekretāra vai sekretāra vietnieka līmenī).13 Sākotnēji nominētajām amatpersonām un citiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem tika rīkoti izglītojoši semināri par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas aspektiem konkrētajā nozarē, taču pēdējos gados sistemātiskas un regulāras apmācības nedz ministriju atbildīgajām amatpersonām, nedz nozaru politikas veidotājiem nav bijis iespējams īstenot ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ. Tāpat jānorāda uz Komitejas ekspertu un atbildīgo amatpersonu mainību, kas būtiski kavē sistemātisku politikas koordinēšanu un pilnveidošanu. Zināms konsultatīvs un metodiskais atbalsts saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem ir sniegts tikai ES fondu plānošanā, administrēšanā un ieviešanā iesaistītajām personām, skaidrojot horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" piemērošanu, taču šāds atbalsts aptver ierobežotu speciālistu loku.Būtiska loma sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai ir arī citām institūcijām un organizācijām. Piemēram, VDI īsteno valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā14, TS uzrauga vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un sekmē jebkāda veida diskriminācijas novēršanu un sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem15, CSP vāc, apstrādā un analizē statistisko informāciju par tautsaimniecību un sociālajā un ekonomiskajā jomā notiekošajiem procesiem16, SIF finansiāli atbalsta un veicina sabiedrības integrāciju17, Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centrs, kas kopš 1998.gada veic izpēti, organizē konferences un vasaras skolas, kā arī veido publikācijas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tādējādi nodrošinot zinātnisku nozares izpēti un attīstību
5. Tāpat nozīmīga loma ir nevalstiskajam sektoram, kas veicina sabiedrības izpratnes veidošanos par dzimumu līdztiesības jautājumiem, iesaistās politikas plānošanā un uzraudzībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā.Lai arī novērots, ka dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un izvērtējumā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanas princips lielākoties tiek ņemts vērā, jāatzīmē, ka daudzos gadījumos tas tiek veikts nepilnīgi. Tipiskākie līdz šim novērotie trūkumi:• politikas pasākumi ir pārāk vispārīgi, un nav pietiekami mērķēti uz sieviešu vai vīriešu sociālās, ekonomiskās u.c. nevienlīdzības vai specifisku vajadzību risināšanu;• pat būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem statistikas rādītājos nav veicinājušas mērķēta atbalsta pasākumu ieviešanu vai esošo pasākumu pārskatīšanu;• dzimumu līdztiesības integrētā pieeja reducēta uz darbības rezultātu un/vai rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu sadalījumā pa dzimumiem, kas pēc būtības ir tikai formāla sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa aktualizēšana.LM skatījumā visveiksmīgāk iepriekš minētos trūkumus iespējams risināt, nodrošinot regulāru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācību, kas balstās uz katras nozares specifiku, skaidrojot konkrētus ieguvumus, ko dzimumu līdztiesības principu ievērošana sniedz vai varētu sniegt nozares turpmākai attīstībai.Izaicinājumi:– nepietiekama un atšķirīga valsts pārvaldē nodarbināto izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā;– regulāru apmācību un konsultāciju trūkums politikas plānošanā iesaistītajām amatpersonām par integrētās pieejas dzimumu līdztiesības jautājumos izmantošanu nozaru politikās;– nepietiekams metodiskais un konsultatīvais atbalsts par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas plānošanā, tiesību aktu izstrādes posmā.
6. Uzraudzības un novērtēšanas mehānismiViens no pamatnosacījumiem mērķētu un atbilstošu politikas pasākumu īstenošanā, kā arī atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādē ir kvalitatīvu, ticamu un reprezentatīvu datu pieejamība, kā arī padziļinātu, uz kvalitatīvām metodēm balstītu pētījumu veikšanas iespējas. Līdz ar jaunu ES un starptautisku stratēģisku dokumentu apstiprināšanu un politikas iniciatīvu ieviešanu, kas tiešā vai netiešākā veidā skar dzimumu līdztiesības aspektus, arvien aktuālāks kļūst jautājums par atbilstošu monitoringa instrumentu, indikatoru un datu esamību un attīstību nacionālā līmenī. Tāpat Latvijai kā ES un OECD dalībvalstij ir saistošs pienākums nodrošināt regulāru uzraudzību un ziņošanu par noteiktu starptautisku dokumentu, normu, rekomendāciju ieviešanu, tai skaitā, atbilstošas informācijas un datu vākšanu un publicēšanu.EK savā dokumentā "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā" datu pieejamības, kvalitātes, ticamības uzlabošanu ir norādījusi vairāku prioritāro rīcības jomu mērķos un galvenajās šo mērķu īstenošanas darbībās, piemēram, saistībā ar līdztiesības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesos, ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu un šādas vardarbības upuru aizsargāšanu un atbalstīšanu. Izvērtējot īstenoto politiku ietekmi un sociālās un ekonomiskās attīstības tendences, ES līmenī19 aizvien lielāku uzmanību velta jautājumam par pieejamo politikas monitoringa instrumentu (Sociālās politikas snieguma monitors, Eiropas sociālo indikatoru tablo, nodarbinātības rādītāju tablo u.tml.) pilnveidošanu un efektīvāku izmantošanu, lai jau esošie dzimumu līdztiesību raksturojošie rādītāji un pieejamie dati varētu sniegt kvalitatīvu un padziļinātu analīzi, tādējādi veicot visaptverošu un precīzu novērtējumu par dažādu sabiedrības grupu atšķirīgo situāciju un vajadzībām, kā arī iespējamiem risinājumiem nākotnē.OECD 2015.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības pārvaldībai sabiedriskajā dzīvē un 2013.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības veicināšanai izglītībā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā ieviešanu (turpmāk – OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijas)20 cita starpā paredz pienākumu dalībvalstīm sniegt regulāru pārskatu par dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu, norādot informāciju par dalībvalsts monitoringa sistēmu, kas balstīta uz pēc dzimuma dalītiem datiem un atbilstošiem indikatoriem, uz pierādījumiem balstīta dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visu jomu politikas plānošanā un budžeta procesos, kā arī regulāru informācijas un pieejamo datu publicēšanu par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanu un ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanu. Latvijā minēto OECD rekomendāciju ieviešanas progresa uzraudzību nodrošina VK, tās ietvaros LM un citām iesaistītajām ministrijām (piemēram, IZM, VARAM, EM) ir jānodrošina regulāra (ikgadēja) informācijas sniegšana, vērtējot arī politikas pasākumu ietekmi un situācijas izmaiņas.Latvijā ļoti plašs rādītāju un statistiskās informācijas apjoms tiek vākts un apkopots dzimumu griezumā, tai skaitā, gan valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmās un datu bāzēs apkopotie dati, gan CSP īstenoto apsekojumu dati. Statistikas rādītāji dažādās jomās ir pamata informācija, kas tiek izmantota politikas veidošanā, kuru kvalitāte, objektivitāte, pieejamība un salīdzināmība tiek regulāri uzlabota atbilstoši gan starptautiski, gan ES noteiktām tiesību normām un citām noteiktajām saistībām (piemēram, EUROSTAT). Kopumā vairāk nekā 75% no visiem statistikas datiem, kas tiek apkopoti par personu, ir pieejami dzimumu griezumā. Tāpat ir izstrādāti dažādu līmeņu indikatori un rādītāji, atbilstoši kuriem tiek novērtēti valstu sasniegumi un veikti to salīdzinājumi dzimumu līdztiesības jomā starp ES dalībvalstīm21 un arī pasaules valstu līmenī
7. Šie rādītāji dod iespēju veikt vispārēju situācijas novērtējumu – gan attēlojot sasniegto progresu, gan iezīmējot potenciālos izaicinājumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju jomā.Lai gan kopumā Latvijā ir nodrošināts samērā plašs pēc dzimuma dalītu statistikas datu un rādītāju klāsts, īpaši tajās jomās, kur tiek veikta datu starptautiskā salīdzināšana vai dati tiek vākti un apkopoti atbilstoši starptautiski harmonizētām metodoloģijām, ir virkne jomu vai analizējamo jautājumu, kurās statistikas dati vai pētījumi ir nepietiekami, īpaši relatīvi jaunās statistikas un/vai uzraudzības jomās. Tāpat atsevišķos gadījumos informācija par dzimumu līdztiesības aspektiem tiek iegūta no apsekojumu datiem, tai skaitā, ar ilgāku laika pārtraukumu veiktiem apsekojumu ad-hoc moduļiem, nevis vākta un uzkrāta administratīvo datu reģistros vai vākta ar regulāriem valsts pasūtītiem pētījumiem. Piemēram, informācija par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas aspektiem ir nepilnīga. Apsekojums par laika izlietojumu mājsaimniecībās netiek veikts regulāri ierobežoto finanšu resursu dēļ. 2017.gadā EK sadarbībā ar Padomes Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas Indikatoru grupām ir uzsākusi jaunu indikatoru izstrādi Darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas monitoringa sistēmas izveides ietvaros, kā rezultātā dalībvalstīm ir jāizvērtē nacionālā līmeņa administratīvo datu atbilstība, pieejamība un kvalitāte, jāsniedz priekšlikumi iepriekšminētās iniciatīvas indikatoru izvēlei. Tāpat ļoti neregulāri tiek veikti sabiedrības attieksmes mērījumi par dažādiem dzimumu līdztiesības aspektiem, sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotos resursus politikas pētījumu un sabiedrības aptauju veikšanai, pēdējos gados dzimumu līdztiesības jautājumi, īpaši kvalitatīvie aspekti, ir pētīti vai nu netiešā veidā citu pētījumu uzdevumu ietvaros vai nu tikai atsevišķās jomās starptautisku organizāciju un institūciju organizēto pētījumu/ apsekojumu ietvaros. Piemēram, mācību sniegumu rezultātus un atšķirības starp zēniem un meitenēm novērtē OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma ietvaros, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas daļēji atklāj Darbaspēka apsekojuma dati par iemesliem nepilna laika nodarbinātībai vai demogrāfijas jomas pētījumi, dzimumu līdztiesības jautājumi, diskriminācijas izplatība, viedoklis par vardarbības ģimenē un uz dzimumu balstītas vardarbības izplatību un sabiedrībā valdošie stereotipi tiek pētīti EK organizēto Eirobarometra apsekojumu ietvaros. Viens no nepietiekami izmantotajiem resursiem dzimumu līdztiesības politikas plānošanā un novērtēšanā Latvijā ir augstākās izglītības studiju noslēguma darbi (bakalaura, maģistra) un doktora darbi. Šo darbu ietvaros veiktie pētījumi un izvērtējumi ļautu gūt padziļinātu ieskatu par sabiedrībā valdošajām praksēm, attieksmi, dzimumu līdztiesības aspektiem tematiskās jomās un dažādās tautsaimniecības nozarēs vai noteiktās sabiedrības grupās, kā arī iegūt kvalitatīvu informāciju un datus par cilvēku pieredzi, viedokli un motivāciju. LM līdz šim nav izveidojusies sadarbība ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošinātu regulāru informācijas apriti par politikas plānošanai un novērtēšanai nepieciešamajiem pierādījumiem, gan studiju noslēguma darbos vai zinātniskajos darbos veikto pētījumu rezultātiem.Lai nodrošinātu lielāku datu publicitāti un informācijas pieejamību par dzimumu līdztiesības aspektiem, LM reizi trijos gados veic situācijas apkopojumu23, lai balstoties uz ES Padomē apstiprinātajiem indikatoriem24 novērtētu sasniegto atbilstoši Pekinas rīcības platformā noteiktajiem uzdevumiem. Tāpat CSP ir izveidojusi dzimumu līdztiesības rādītāju sadaļa
8. Šie novērtējuma ziņojumi aptver jomas, kas uzskatāmi raksturo situāciju sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā, kā arī ļauj identificēt problēmas un izaicinājumus, kuru novēršanai ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Uzsākot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030.gadam uzraudzības procesu, primārais uzdevums būtu esošo indikatoru un statistikas datu atbilstības programmas mērķim un apakšmērķiem dzimumu līdztiesības jomā novērtēšana, atlase, datu trūkumu identificēšana un monitoringa ietvara izveidošana.Savlaicīgu, kvalitatīvu un ticamu statistikas datu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums dzimumu aspekta integrēšanas pieejas budžetā attīstībai un ieviešanai. Līdz šim dzimuma aspekta integrēšanai budžetā nav bijusi pievērsta uzmanība. Pēdējo desmit gadu laikā ir īstenotas tikai dažas epizodiskas aktivitātes saistībā ar šo jautājumu gan ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ, gan tāpēc, ka galvenā uzmanība dzimumu līdztiesības politikā ir tikusi veltīta mērķētu pasākumu īstenošanai, vispārējās izpratnes radīšanai un administratīvo spēju stiprināšanai politikas plānotājiem un politikas īstenotājiem. Atbilstoši EK ieteikumiem, dzimuma aspekta integrēšana būtu jāveic ikvienā budžeta veidošanas posmā26, vērtējot, cik lielā mērā budžeta izlietojums faktiski apmierina saņēmēju vajadzības dzimumu griezumā, kādas mērķa grupas un kādu iemeslu/ šķēršļu dēļ nav saņēmušas vajadzīgo pakalpojumu, cik lielā mērā budžets samazina, pasliktina vai atstāj nemainīgu situāciju dzimumu līdztiesības jomā, kādi budžeta pārdales pasākumi būtu nepieciešami iepriekš minēto problēmu novēršanai. Budžeta veidošana, ņemot vērā dzimuma aspektu, motivē attīstīt uz rezultātu orientētu sistēmu, kas vērtē politikas rezultātus un ieguvumus. Kā liecina citu valstu pieredze, dzimuma aspekta integrēšana budžeta procesos ļauj efektīvāk plānot valsts budžeta resursus, veicina lielāku precizitāti un ilgtspējību, jo līdzekļi precīzāk ir pielāgoti dažādu sociālo grupu reālajām vajadzībām, kā arī ļauj analizēt lēmumu sekas, kas ir atstājuši ietekmi uz kādu no sociālajām grupām un norāda uz nepieciešamību veikt resursu pārplānošanu vai pārstrukturēšanu. Lai ieviestu dzimumu aspekta integrēšanas pieeju budžeta procesos Latvijā, darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.
9. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.
10. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros SIF uzsāka darbu pie atsevišķu valsts un pašvaldību budžeta programmu izvērtēšanas, uz kā pamata 2018.gadā tiks izstrādātas rekomendācijas un metodoloģijas priekšlikumi, vienlaikus apmācot valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus.Izaicinājumi:– savlaicīgu, kvalitatīvu un ticamu statistikas datu un pētījumu datu pieejamība, īpaši jaunu uzraudzības jomu, politikas iniciatīvu, rekomendāciju monitoringam;– esošo monitoringa ietvaru (indikatoru saraksta) neregulāra izvērtēšana;– nepietiekama sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm dzimumu līdztiesības aspektu pētniecībā;– nav izstrādāts/ noteikts Ilgtspējības attīstības programmas 2030.gadam dzimumu līdztiesības mērķa monitoringa ietvars (indikatoru saraksts);– Latvijā līdz šim netiek praktizēta dzimumu aspekta integrēšana budžeta procesos.
11. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības prioritārajās politikas jomāsSituācijas analīze par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu noteiktās nozaru politikās tiks veikta kontekstā ar EK stratēģiskajā dokumentā27, kā arī daļēji EP stratēģijas projektā28 noteiktajām prioritārajām jomām –

(1)nodarbinātība un ekonomiskā neatkarība,

(2)materiālais nodrošinājums un nabadzības mazināšana,

(3)līdzdalība lēmumu pieņemšanā,

(4)ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšana,

(5)dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošana dažādās sabiedriskās dzīves un politikas jomās.Situācijas analīzē ir sniegts izvērtējums par to, cik lielā mērā un kādas problēmas tiek risinātas ar esošajiem atbalsta instrumentiem un politikas pasākumiem dažādās nozarēs. Šāda pieeja ļauj identificēt tos izaicinājumus, kuru risināšana nav paredzēta vai ir paredzēta nepietiekamā apmērā citos nozaru plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un/vai politikas pasākumos. Tādā veidā tiek novērsta dublēšanās ar citos plānošanas dokumentos identificētajiem izaicinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā.3.

1. IzglītībaIzglītības sistēmai ir būtiska loma abu dzimumu vienlīdzīgu iespēju un tiesību veidošanā darba tirgū un sabiedrības izpratnes veicināšanā arī par līdztiesības principu, kā vērtību sabiedrībā. Indivīda priekšstatus, uzskatus un izpratni par pasaules lietu kārtību būtiski ietekmē skola un pedagogi. Savukārt izglītība un izglītības jomas izvēle tiešā veidā ietekmē personas iespējas darba tirgū, atalgojuma līmeni, kā arī profesionālās izaugsmes un karjeras veidošanas iespējas visas dzīves garumā. Kā rāda Latvijas situācija sievietes un vīrieši koncentrējas noteiktās izglītības jomās, kas ir par pamatu arī izteiktai segregācijai vēlāk darba tirgū – veidojot "sieviešu" un "vīriešu" profesijas, kā arī veidojot nozares, kam sabiedrībā tiek piešķirts zemāks sociālekonomiskais vērtējums, kas nereti ir arī zemāk apmaksātas.Normatīvais regulējums izglītības jomā nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un personas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas, kā arī personas tiesisko aizsardzību situācijā, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi, vai tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.29OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijas un EK stratēģiskais dokuments izglītības jomā paredz dalībvalstīm pārskatīt un pielāgot izglītības programmu saturu un apmācību metodes. Šajos dokumentos noteiktais mērķis ir mazināt dzimumu diskrimināciju un stereotipus, veicināt dzimumneitrālu mācību priekšmetu un profesijas izvēli, padarot eksaktos (STEM) un humanitāros mācību priekšmetus vienlīdz saistošus kā zēniem, tā meitenēm, kā arī skolēnu, pedagogu, vecāku un darba devēju izpratnes par uz dzimumu stereotipiem balstītas izglītības izvēles ietekmi uz nodarbinātību. EP stratēģijas projektā ir uzsvērta dzīves cikla pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, kas ļauj efektīvi mazināt stereotipus un diskriminācijas sekas, kas cilvēka dzīves laikā akumulējas un pieaug. Tādēļ izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu ir jārada un tā piemērošana jāuzsāk jau agrīnā vecumā, tai skaitā, izglītības sistēmā. EP secinājumos "Sievietes un nabadzība"30 ES dalībvalstis tiek aicinātas novērst un cīnīties ar nabadzību, nodrošinot nediskriminējošu pieeju kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībām, mudinot zēnus un meitenes izvēlēties izglītību un profesiju atbilstoši savām spējām un prasmēm, nevis sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.Vispārējā un profesionālā izglītībaLatvija jau vairākus gadus iesaistās Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā (PISA), kurā tiek vērtēti 15 gadus vecu jauniešu sasniegumi. PISA pēta Latvijas skolēnu zināšanu un prasmju līmeni un salīdzina to ar citu pasaules valstu jauniešu zināšanām un prasmēm, kā pētījuma objektu definējot skolēnu lasīšanas prasmes, kā arī zināšanas un prasmes matemātikas un dabaszinātnes priekšmetos.31 2015.gada PISA rezultāti32 parāda zēnu un meiteņu sasniegumu atšķirības visās kompetenču jomās. Zēnu ar zemu kompetences līmeni īpatsvars visās kompetences jomās ir augstāks nekā meiteņu, savukārt starp skolēniem ar augstu kompetences līmeni šī tendence nav tik viennozīmīga (skat. 1.tabulu).1.tabulaOECD PISA kompetenču novērtējums, sadalījumā pa dzimumiem (2015.gads, %)Kompetences jomaSkolēni ar zemu kompetenci (%)(zem 2.līmeņa)Skolēni ar augstu kompetenci (%)(5.un 6.līmenis)zēnimeiteneszēnimeitenesDabaszinātnes20.014.53.83.8Matemātika23.019.96.34.2Lasītprasme24.411.02.56.2Avots: OECD PISA 2015Vērtējot Latvijas skolēnu vēlmi strādāt profesijās, kas saistītas ar dabaszinātnēm, atklājas būtiskas dzimumu atšķirības – 2 reizes vairāk zēnu nekā meiteņu vēlētos būt vidējā līmeņa dabaszinātņu profesionāļi un tehniķi (attiecīgi 9.6% un 4.8%), veselības jomā vēlētos strādāt 5 reizes vairāk meiteņu kā zēnu (attiecīgi 3.0% un 15.8%), kā dabaszinātņu profesionāļi (fiziķi, ķīmiķi, biologi u.tml.) vēlētos strādāt 1.1.% zēnu un 0.4% meiteņu, savukārt informāciju un komunikāciju tehnoloģiju speciālisti vēlētos būt 7.3% zēnu un tikai 0.4% meiteņu. Vēlme strādāt profesijās, kas saistītas ar dabaszinātnēm, ir cieši saistīta ar skolēna kompetences līmeni dabaszinātnēs, kā arī ar nedrošību vai pārliecību par savām zināšanām.Lai uzlabotu Latvijas skolēnu mācību sasniegumus un veicinātu izglītības pieejamību, kā arī izveidotu atbalsta sistēmu izglītojamo individuālo spēju attīstībai, ar ES fondu līdzfinansējumu33 2016.gadā tika uzsākts darba pie dažādu aktivitāšu īstenošanas, lai attīstītu kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu, tai skaitā STEM priekšmetos, un pilnveidotu pedagogu profesionālās kompetences un attīstītu izglītojamo individuālās kompetences. Kā viens no mācību un metodisko līdzekļu kvalitātes kritērijiem ir izvirzīts dzimumu lomu attēlojums, sekojot līdzi tam, lai mācību un metodiskajos līdzekļos netiktu atražoti dzimumu stereotipi.Viens no NAP 2014–2020 mērķiem ir samazināt bērnu un jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, vienlaicīgi palielinot skolēnu īpatsvaru, kuri uzrāda augstākos kompetenču līmeņus, proti, līdz 2020.gadam samazināt skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs īpatsvaru no attiecīgi 17%, 20%, 12,3% (2012.gadā) līdz attiecīgi 13%, 15%, 10%, kā arī paaugstināt skolēnu īpatsvaru ar augstiem sasniegumiem no attiecīgi 4.2%, 8%, 4.3% 2012.gadā līdz attiecīgi 7%, 8%, 8% 2020.gadā. Jāatzīmē, ka sasniedzamie rezultāti nav definēti dzimumu griezumā, kas apgrūtina padziļinātas īstenoto pasākumu ietekmes novērtēšanas veikšanu. Minētā NAP 2014–2020 mērķa sasniegšanai jau šobrīd tiek veikti atsevišķi pasākumi, piemēram, izstrādājot metodiku izglītojamo talantu identificēšanai un attīstībai, cita starpā, tiek pievērsta uzmanība arī labākajai praksei zēnu un meiteņu izglītošanā STEM jomā34, savukārt atbalsta pasākumu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai ietvaros tiek pievērsta uzmanība meiteņu iesaistei tehniskās jaunrades jomā,35 taču tie risina tikai nelielu daļu no identificētajām problēmām. Regulāras un mērķētas pieejas trūkums var radīt risku, ka situācija ilgtermiņā nemainās un uzlabojumu nav vai tie ir nebūtiski.Kā norāda OECD36, zēnu un meiteņu sasniegumu atšķirības dažādās dabaszinātņu jomās un ierobežojošu un sabiedrības aizspriedumos balstītu viedokļa veidošanos par "sieviešu un vīriešu" profesijām mazināšanā būtiska nozīme ir skolās sniegtajam atbalstam un informācijai par karjeras izvēles iespējām, kā arī izglītības programmu kvalitātei un uz dabaszinātņu apguvi virzītam saturam, kā arī tiešai sadarbībai ar darba devējiem un attiecīgās jomas speciālistiem. Latvija cenšas sekot šim novērojumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, organizējot karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus. Pedagogu – karjeras konsultantu skaits vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs palielinājies no 54 (2012./2013.mācību gadā) līdz 196 (2016./2017.mācību gada sākumā). Ar ESF projekta "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" līdz 2020.gadam karjeras atbalstu izglītojamiem paredzēts nodrošināt 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.Karjeras izvēlei vispārējās izglītības iestādēs tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Karjeras izglītības jautājumi ir iekļauti vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartu saturā par karjeras izglītības iespējām konkrētā zinātnes nozarē, piemēram, sociālo zinību, dabaszinību, fizikas, mājturības un tehnoloģiju, mājsaimniecības mācību priekšmetu un pirmsskolas izglītības saturā. Tāpat par tradīciju ir kļuvuši vairāki pasākumi, kas veicina skolēnu karjeras izvēli un sadarbību ar darba devējiem, piemēram, ikgadējais nacionālā līmeņa pasākums Karjeras nedēļa, kurā 2016.gadā kopumā vairāk nekā 4500 pasākumos iesaistījās ap 140 tūkstošiem bērnu un jauniešu. Jau piecpadsmit gadus Latvijā tiek organizētas Ēnu dienas, kas sniedz iespēju 1.–12.klašu skolēniem apmeklēt pašu izvēlētu darbavietu un 4 – 6 stundu garumā vērot interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.Ievirze uz noteiktas profesijas izvēli notiek jau skolas vecumā, kad skolotāji un vecāki stiprina un atbalsta zēnu un meiteņu intereses noteiktā jomā. Nereti tas tiek darīts, balstoties uz sabiedrībā iesakņojušiem priekšstatiem par katram dzimumam atbilstošāko profesiju, kas būtiski ietekmē bērna nākotnes profesijas izvēli.37 Visizteiktākā dzimumu segregācija vērojama profesionālajā vidējā izglītībā. Profesionālajā izglītībā no visiem audzēkņiem 2017./2018.mācību gadā bija 44.6% sievietes (2016./2017.m.g. – 44.4%). Humanitārajās zinātnēs un mākslā meiteņu īpatsvars veido 68.5%, sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās 74.6% un veselības aprūpē un sociālajā labklājībā 92.4% no skolēnu kopskaita (2016./2017.m.g. attiecīgi 66.5%, 74.9%, 90.7%). Savukārt vīrieši izteikti vairāk izvēlas dabaszinātnes, informācijas tehnoloģijas jomas, veidojot 93.3% tāpat arī inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, veidojot 88.1% no skolēnu kopskaita konkrētajās tematiskajās grupās (2016./2017.m.g. attiecīgi 93.2%, 88.7%).38 Šī izteiktā viena dzimuma dominēšana noteiktās tematiskajās grupās ir praktiski nemainīga vairāku gadu garumā.Izteiktais zēnu pārsvars starp jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības un segregētā profesiju izvēle liecina par nepieciešamību veidot tādu izglītības procesu un saturu, kas mazinātu atšķirības zēnu un meiteņu mācību sasniegumos un vienlaikus ņemtu vērā abu dzimumu vajadzības. Tāpat būtu nepieciešams veikt plašāku analīzi par īstenoto karjeras atbalsta pasākumu ietekmi, kā arī sniegt atbalstu speciālistiem, lai šajā darbā tiktu ņemts vērā arī vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekts (piemēram, mazinot stereotipus par dažādu profesiju piemērotību noteiktam dzimumam).2016.gadā priekšlaicīgi mācības pārtraukušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18–24 gadiem, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un neturpina mācības, kopumā veidoja 10.0%, turklāt pretēji laika posmā no 2008.–2014.gadam novērotajai rādītāja samazināšanās tendencei kopš 2015.gada tas pieaug. Analizējot šos datus dzimumu griezumā atklājas būtiskas atšķirības – attiecīgajā vecumā sieviešu vidū priekšlaicīgi mācības pārtraukušo īpatsvars 2016.gadā bija 6.2% (2015.gadā – arī 6.2%), vīriešu vidū vairāk nekā divas reizes augstāks – 13.7 % (2015.gadā – 13.4%)
2. Līdzīga tendence saglabājas arī agrākā – 13–18 gadu – vecuma posmā. Kā liecina pētījuma rezultāti,40 priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks augstāks ir zēniem, jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, pilsētas skolu, īpaši Rīgas, skolēniem. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušo riska grupas jauniešiem ir raksturīgs nepietiekams sekmju līmenis (zem 4 ballēm vidēji), lielākā daļa šo jauniešu nāk no nepilnām (viena vecāka) vai maznodrošinātām ģimenēm. Kā galvenie iemesli mācību pārtraukšanai ir mācīšanās motivācijas trūkums un vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret skolas apmeklēšanu. Lielākā daļa no priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem jauniešiem ir ieguvuši pamatizglītību, par ko liecina augstākie atbiruma rādītāji vidusskolas klasēs, kā arī vecumā pēc 15 gadiem. Šī grupa veidos nozīmīgu daļu no kopējā iedzīvotāju īpatsvara, kas saskarsies ar grūtībām atrast sev piemērotu nodarbošanos, jo arī pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka nākotnē tikai samazināsies.NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktais mērķis skolu nepabeigušo (priekšlaicīgi pametušo) jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvaru samazināt līdz 10.0% 2020.gadā diemžēl neparedz konkrētu mērķu noteikšanu mācības priekšlaicīgi pārtraukušo zēnu un meiteņu īpatsvara samazināšanai. Lai gan ESF sniegtā atbalsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai ietvaros41 tiek veiktas atsevišķas aktivitātes zēnu un meiteņu īpatsvara samazināšanai mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauniešu vidū, piemēram, pievēršot uzmanību meiteņu un zēnu ieinteresēšanai par dažādiem mācību virizieniem atbilstoši viņu interesēm, tās ir virspusējas, un problēmas padziļinātu risināšanu nenodrošina.Izglītības sistēma līdztekus ģimenei ir vien no primārajām vidēm, kas rada priekšstatus par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām un tiesībām un var sekmēt no diskriminācijas brīvu dzīvi nākotnē,vienlaikus iedzīvotāju vērtējums par skolu ietekmi un ieguldījumu sieviešu un vīriešu nelīdztiesības novēršanā Latvijā ir samērā zems. Tikai 7% respondentu Latvijā uzskata, ka skolas ir devušas ieguldījumu nelīdztiesības mazināšanā, kamēr ES vidēji skolu ieguldījumu vērtē daudz pozitīvāk (16%)42.MūžizglītībaIzglītība visa mūža garumā ir nozīmīgs personas konkurētspēju darba tirgū, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu veicinošs faktors, neatkarīgi no personas dzimuma, sociālekonomiskajiem apstākļiem, funkcionālā stāvokļa un dzīvesvietas. Vecumā no 25 līdz 64 gadiem iesaiste mūžizglītībā ir zema, pat neraugoties uz zināmu pieauguma tendenci, laika periodā no 2010.gada līdz 2017.gadam pieaugot no 5.4% līdz 7.5%. Turklāt līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs ir zemāka nekā vidēji ES-28, kur rādītāja vērtība laika posmā no 2010.gada līdz 2017.gadam ir pieaugusi no 9.3% līdz 10.9%.43Lai arī iesaiste mūžizglītības aktivitātēs kopumā ir palielinājusies, vīriešu iesaiste mūžizglītības pasākumos salīdzinājumā ar sieviešu iesaisti ir zemāka (2017.gadā vīrieši – 6.0%, sievietes – 8.8%44). 2014.gadā veiktā gados vecāku cilvēku aptauja45 parādīja, ka vīrieši pēdējo 12 mēnešu laikā ir apmeklējuši kursus (gan darba, gan brīvajā laikā), seminārus vai citas īslaicīgas apmācības ar mērķi uzlabot savas zināšanas vai prasmes profesionālajā jomā divas reizes mazāk nekā sievietes (33.2% vīriešu un 66.8% sievietes). Vērtējot iespēju tuvākā gada laikā apmeklēt apmācību pasākumus ar mērķi uzlabot savas zināšanas vai prasmes profesionālajā jomā, atklājas līdzīgi rezultāti – tikai mazāk kā trešdaļa (28.9%) to gados vecāko cilvēku, kuri plāno tuvāko 12 mēnešu laikā apmeklēt apmācību pasākumus ar mērķi uzlabot savas zināšanas vai prasmes profesionālajā jomā, bija vīrieši.NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktais mērķis pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (25–64 gadu vecumā) īpatsvaru palielināt līdz 15% 2020.gadā neparedz dzimumu aspekta integrēšanu, nosakot atsevišķus mērķus sieviešu un vīriešu iesaistes mūžizglītībā īpatsvara palielināšanai un/ vai atšķirību mazināšanā. Arī izglītības jomā īstenotie politikas pasākumi46 neparedz mērķētus, uz dzimumu atšķirību mazināšanu vērstus pasākumus, mērķētus motivācijas pasākumus vīriešu līdzdalības mūžizglītībā paaugstināšanai u.tml. Apzinoties izglītības ietekmi uz personas nodarbinātības un karjeras izaugsmes iespējām, viena no Komitejā apstiprinātajām rekomendācijām jautājumos, kas skar visus izglītības līmeņus kopumā, aicina regulāri novērtēt izglītības nozarē īstenoto pasākumu ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu nodarbinātībā, darba un ģimenes dzīves saskaņošanā, sociālajā aizsardzībā, sabiedrības veselības uzlabošanā un lēmumu pieņemšanas procesos (analizējot mācību materiālus, mācību programmas visos izglītības līmeņos, pedagoģiskā personāla izpratni par vienlīdzīgām iespējām starp zēniem un meitenēm).47Izaicinājumi– Regulāru mērķētu pasākumu meiteņu (sieviešu) un zēnu (vīriešu) vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa integrēšanai vispārējās un profesionālās izglītības mācību saturā un mūžizglītības pasākumos trūkums;– jāstiprina karjeras atbalsta speciālistu loma dzimumu segregācijas izglītībā mazināšanā;– izteikta dzimumu segregācija profesionālās izglītības un augstākās izglītības studiju programmu/ tematisko virzienu izvēlē;– zems izglītības iestāžu un pedagogu ieguldījums dzimumu nelīdztiesības un diskriminācijas mazināšanā.3.
3. Pieeja finanšu resursiem un ekonomiskā neatkarībaSieviešu un vīriešu ekonomiskā neatkarība nodrošina iespēju personai uzlabot savas dzīves kvalitāti un arī sabiedrības līmenī veicina ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību. OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijas aicina veidot politiku, kas nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas abiem vecākiem iesaistīties darba tirgū neatkarīgi no viņu partnerattiecību statusa. Rekomendācijas aicina risināt bezdarba problēmas, nediskriminējot sievietes, uzlabot darba apstākļus un nodarbinātības nosacījumus neformāli strādājošiem, sekmēt elastīga darba laika izmantošanu, mazināt diskriminējošās atalgojuma atšķirības starp sievietēm un vīriešiem par vienādas nozīmes darbu, mazinot sabiedrībā valdošos stereotipus, darba tirgus horizontālo un vertikālo segregāciju un tiešo un netiešo diskrimināciju darba tirgū. Pienākums un ieteikumi nostiprināt vienādas darba samaksas principu sievietēm un vīriešiem nacionālajās politikās ir iekļauti gan EK stratēģiskajos dokumentos dzimumu līdztiesības jomā, gan EK tiesību aktos48.Darba samaksaLatvijā vienlīdzīgas darba samaksas par vienādas vērtības darbu princips ir iestrādāts Latvijas Republikas Darba likumā49, kas nosaka, ka darba devējam ir pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu (60.pants). Ja darba devējs pārkāpj šo noteikumu darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Likums paredz, ka darbinieks var celt prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par vienlīdzīgas darba samaksas noteikumu pārkāpumu. Arī izveidotais institucionālais mehānisms vienādas darba samaksas principa ievērošanas uzraudzībai un pilnvaru apjoms ir vērtējams kā atbilstošs, jo ir noteikta gan atbildīgā institūcija par valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību jomā (VDI50), gan atbildīgā institūcija par vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu (TS51).Kā uzsvērts EK dažādos dokumentos un pārskatos, darba samaksas atšķirībām ir būtiska ietekme uz sievietes stāvokli ekonomiskajā un sociālajā dzīvē gan sievietes aktīvajā profesionālajā dzīvē, gan arī aktīvajam posmam beidzoties. Darba samaksas atšķirības ir uzskatāmas kā viens no galvenajiem šķēršļiem sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības nodrošināšanā, jo tās pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam un būtiski ietekmē individuālās izvēles saistībā ar darba veidu un ilgumu, karjeras pārtraukumus vai mājas un ģimenes pienākumu sadali. Darba samaksas atšķirību ietekmē indivīda dzīves kvalitāti gan aktīvās profesionālās dzīves laikā, gan arī vēlāk sasniedzot pensijas vecumu.Statistikas dati par darba samaksas atšķirībām sievietēm un vīriešiem parāda, ka de jure noteiktā vienlīdzīgas darba samaksas principa ievērošana vēl joprojām ir aktuāla problēma Latvijā. Latvijā dzimumu atšķirības atalgojumā52 laika posmā no
4. līdz 2014.gadam svārstījās robežās no 11–17%, turklāt pēdējos gados šīm atšķirībām ir tendence pieaugt. 2015.gadā atšķirība starp sieviešu un vīriešu bruto darba samaksu sasniedza 17.0% (salīdzinājumam – ES-28 valstu vidējais rādītājs 2015.gadā bija 16.3%.53Līdzīgi kā lielai daļai ES valstu, lielākās darba samaksas atšķirības Latvijā ir pilna laika strādājošiem, turklāt visizteiktākās tās ir strādājošajiem 35–44 gadu vecuma grupā. Pretstatā lielākai daļai ES valstu, kur lielākās darba samaksas atšķirības ir vērojamas privātā sektorā strādājošiem, Latvijā lielākas darba samaksas atšķirības ir publiskajā sektorā (attiecīgi 19.4% un 14.2.%). Sabiedrības aptaujas rezultāti parāda, ka 54.6% respondentu sieviešu un 41.5% respondentu vīriešu uzskata, ka vīriešiem ir lielāka iespēja saņemt lielāku algu par to pašu darba apjomu.54 Eirobarometra aptauja par dzimumu vienlīdzības jautājumiem55 parāda, ka vienādas darba samaksas par vienādu darbu nodrošināšana ir starp efektīvākajiem veidiem sieviešu skaita darba tirgū palielināšanai. Turklāt vērtējot jomas, kurās dzimumu nelīdztiesības izpausmes būtu jārisina vissteidzamāk, kā otro būtiskāko (aiz vardarbības pret sievieti) gan sievietes, gan vīrieši novērtēja atšķirīgu darba samaksu par vienu un to pašu darbu sievietēm un vīriešiem.Latvijā darba tirgū ir nozares un profesijas, kurās vērojama izteikta dzimumu segregācija. Vislielākais vīriešu pārsvars vērojams būvniecības sektorā, tāpat ievērojami lielāks nodarbināto vīriešu skaits ir transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī rūpniecības un enerģētikas jomās. Savukārt vislielākais sieviešu pārsvars vērojams veselības un sociālās aprūpes jomā, izglītībā, kā arī tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā. 2015.gadā dzimumu segregācijas līmenis pēc profesijas sasniedza 28.9 punktus no 50, savukārt dzimumu segregācijas līmenis pēc nozares – 24.8 punktus no 50;56 salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES-28 2015.gadā bija attiecīgi 24.3 un 18.9 punkti no
5. Dzimumu segregācija pēc profesijas un nozares vērtējama kā negatīva parādība ne vien tādēļ, ka tā veicina stereotipus par sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nodarbošanos, bet arī tādēļ, ka tā kavē tautsaimniecības attīstību, kā arī rada šķēršļus indivīdu profesionālajai izaugsmei. Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par dažādības lomu un nozīmi, akcentējot ieguvumus, kas rodas, ja nozarē tiek nodarbinātas personas ar dažādu sociālo un kultūras pieredzi, piemēram, sievietes, vīrieši, personas ar un bez invaliditātes, gados jauni un veci darbinieki, personas ar dažādu etnisko izcelsmi u.tml. Secināts, ka pastāv tieša saikne starp darbinieku (nozarē strādājošo) sociālo un kultūras pieredzi jeb darbinieku dažādību un uzņēmuma, organizācijas vai jomas rezultātiem un sasniegumiem – jo dažādāka vide, jo veiksmīgāki rezultāti.57 Būtiski uzsvērt, ka mazāk pārstāvētā dzimuma motivēšana iesaistīšanās attiecīgajā nozarē veicināma nevis tāpēc, ka tā ir uzskatāma par pareizu rīcību, bet gan tāpēc, ka ikvienam ir tiesības uz objektīvu profesionālās kvalifikācijas novērtējumu, kuru nav ietekmējuši dzimumu stereotipi vai aizspriedumi.Analizējot darba samaksas atšķirības pa nozarēm, redzams, ka sieviešu un vīriešu algu starpība ir lielāka tajās nozarēs, kur vairāk nekā puse nodarbināto ir sievietes (skat. 2.tabulu).58 2017.gada 1.ceturksnī visredzamākā algu atšķirība bija finanšu nozarē, kur sievietes pelnīja par 37.48% mazāk nekā vīrieši. Tirdzniecībā šis rādītājs bija 26.9%. Savukārt valsts pārvaldē, kur sieviešu ir vairāk nekā puse no nodarbinātajiem, darba samaksas atšķirības ir nelielas – 1.8%.Latvijā izglītības jomā iezīmējas tendence, ka sievietes ir izglītotākas nekā vīrieši, un īpaši izteikta atšķirība ir augstāko izglītību ieguvušo vidū – sieviešu īpatsvars šajā grupā 2017.gadā bija 63.5%.59 Vienlaikus saglabājas tendence, ka sievietes ir mazāk pārstāvētas zinātnes un tehniskajās disciplīnās – dabaszinātnēs, informācijas tehnoloģijās un matemātikā veidojot 35.8%, inženierzinātnē, ražošanā un būvniecībā 26.4%, savukārt vīriešu īpatsvars humanitārās zinātnes un mākslas jomā veido 22.9%, savukārt izglītībā – 9.9%, kas sasaucas ar esošo situāciju darba tirgū, kur vērojama izteikta darba tirgus segregācija pēc dzimuma.2.tabula Vīriešu un sieviešu mēneša vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem 2017.gada 1.ceturksnī, euro PavisamSabiedriskajā sektorāPrivātajā sektorāVīriešiSievietesVīriešiSievietesVīriešiSievietesPAVISAM9598121020824940802Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība87878615271262794684Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde1053845--1053845Apstrādes rūpniecība888723901779888723Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana11241023110499312081139Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija869771891799839714Būvniecība812825960752810827Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts960701400871960701Transports un uzglabāšana8838931196889765898Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi646572671696646571Informācijas un komunikācijas pakalpojumi166212111823150616481179Finanšu un apdrošināšanas darbības254215912505188925441581Operācijas ar nekustamo īpašumu772727785704766745Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi1083952131610461059941Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība79077610141381766750Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana1090106910881068..Izglītība767723760722873736Veselība un sociālā aprūpe8997728687401017886Māksla, izklaide un atpūta879700789680996742Citi pakalpojumi7596671139936617533Avots: CSP, 20182016.gadā to darba ņēmēju īpatsvars, kuru mēneša neto darba samaksas lielums pamatdarbā nepārsniedza minimālo mēneša darba algu valstī, par 9.8 procentpunktiem bija augstāks sievietēm (attiecīgi 25.3% darba ņēmējām sievietēm un 15.5% darba ņēmējiem vīriešiem). Turklāt nemanīga ir tendence, ka, jo augstāks atalgojuma līmenis, jo sieviešu darba ņēmēju īpatsvars šajā grupā ir zemāks nekā vīriešu īpatsvars.Kā liecina sabiedrības aptaujas rezultāti, kuras ietvaros tika aptaujāti arī biznesa vadības un ekonomikas programmā studējošie, pretenziju līmenis attiecībā uz algu un karjeras plāniem starp studentiem, iezīmē noteiktas atšķirības dzimumu starpā. Meitenes savu karjeru saredz vidējā menedžmenta līmenī, savukārt puiši savu darbu saista ar augstākā menedžmenta līmeni un uzņēmējdarbību. Arī vēlamās algas līmenis meitenēm atšķīrās un bija 13% mazāks nekā puišu norādītā alga.60 Vienlaikus jānorāda, ka nav pieejama informācija un pētījumi par to, vai atšķirības atalgojumā nosaka profesija vai amats un šādas atšķirības ir vērojamas arī par vienādas vērtības darbu. Atsevišķu gadījumu analīze liecina, ka pastāv diskriminējoša attieksme pret sievietēm un vīriešiem, piemērojot atšķirīgus darba samaksas nosacījumus par vienādas vērtības darbu. Taču, lai spriestu par šādas diskriminējošas attieksmes izplatību, ir nepieciešami padziļināti izvērtējumi, jo atšķirības darba samaksā jāinterpretē, ņemot vērā citus darba tirgus rādītājus, piemēram, sieviešu nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis noteiktos sektoros un profesiju grupās, nodarbinātības laika formas, atalgojuma noteikšanas sistēmas un mehānismi.Pierādījums tam, ka sabiedrības priekšstatos ir nostiprinājies dalījums "sieviešu" un "vīriešu" profesijas, ir sabiedrības aptaujas dati61 par profesiju izvēli, kur 58.8% respondentu pauda uzskatu, ka dalījums "sieviešu" un "vīriešu" profesijās neizzudīs, savukārt vien 26.1% norādīja, ka šāds dalījums varētu ar laiku izzust. Šis viedoklis korelē ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par diskrimināciju darba tirgū, kurā tika konstatēts, ka piektā daļa darba ņēmēju Latvijā uzskata, ka ir situācijas vai amati, kuros atšķirīga attieksme vai diskriminācija darba tirgū ir pieļaujama. Ar atšķirīgu attieksmi vai diskrimināciju nodarbinātie Latvijā salīdzinoši biežāk domā smaga fiziska darba gadījumā – ierobežojumus sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti u.c., kā arī dzimuma dalījumu pa profesijām ("vīriešu" profesijas un "sieviešu" profesijas).62 Jāņem vērā, ka izteikta viena dzimuma koncentrēšanās noteiktā profesijā vai nozarē var negatīvi ietekmēt psiholoģiski emocionālo un sociālo līdzsvaru darbavietās, kā arī noteiktu nozaru produktivitāti un efektivitāti, jo netiek pilnvērtīgi izmantots pieejamais zināšanu kapitāls un kvalificētie speciālisti.Atšķirības darba samaksā veido vairāku iemeslu kopums – horizontāla un vertikāla darba tirgus segregācija, nevienlīdzīgs pienākumu sadalījums ģimenē un mājsaimniecības pienākumu veikšanā, kur sievietes veic lielāku neapmaksātā darba daļu, kā arī stereotipi un priekšstati par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā, kas ietekmē personas izvēli saistībā ar izglītību un vēlāk arī ar nodarbinātību. Daļēji darba samaksas atšķirības atspoguļo objektīvās atšķirības individuālo īpašību līmenī (vecums, izglītības līmenis, iegūtā pieredze), darba līmenī (profesija, līguma veids vai darba apstākļi) vai uzņēmuma līmenī (tautsaimniecības nozare vai uzņēmuma lielums). Tomēr lielu daļu no šīm atšķirībām nevar izskaidrot ar objektīviem kritērijiem vai atklāti diskriminējošu situāciju, jo sievietēm Latvijā ir labāki rezultāti mācībās un lielākā daļa no augstākās izglītības absolventiem ir sievietes. EK darba dokumentos ir uzsvērtas grūtības nošķirt objektīvos starpību izskaidrojošos faktorus no tiešas vai netiešas diskriminācijas, vai citu faktoru izraisītajām sekām.Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.–2020.gadam63, viens no pamatprincipiem ir visu personu vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšana. Lai arī viens no politikas mērķiem ir noteikta darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem samazināšana, konkrēti un mērķēti politikas pasākumi darba samaksas atšķirību mazināšanai nav paredzēti. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju princips faktiski nav integrēts arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos, kas tiešā vai netiešā veidā skar darba samaksas jautājumus (uzņēmējdarbības attīstība, tautsaimniecības attīstība, nodokļu politika u.tml.).Darba devējiem ir būtiska loma nepamatoti atšķirīgas darba samaksas mazināšanā un novēršanā, jo īpaši iesaistoties pasākumos, kas veicina izpratnes par vienlīdzīgu iespēju principu piemērošanu un sociālās atbildības paaugstināšanu, kā arī labās prakses piemēru popularizēšanu. LM sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un NVO laika posmā līdz 2014.gadam īstenoja vairākas aktivitātes darba tirgus segregācijas mazināšanai, īstenojot pasākumus sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai darba tirgū
6. Viena no platformām, kuras ietvaros sociālie partneri un valdība diskutē par jautājumiem, kas saistīti ar darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jomas pilnveidošanu ir Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA), kas ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) institucionālās sistēmas sastāvdaļa. Vienā no DLTSA sēdēm 2015.gadā sociālie partneri tika informēti par EK ieteikumu un arī aicināti īstenot pasākumus, kas efektīvi risinātu atšķirīgā atalgojuma jautājumu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem 2013.gadā tika novērtēts Dzimumu līdztiesīgākais uzņēmums un Veiksmīgākā uzņēmuma vadītāja – sieviete. Tāpat arī 2015.gadā Ilgtspējas indeksa65 ietvaros tika pasniegtas speciālbalvas – Dažādības čempions 2015, Dažādībai atvērtākais uzņēmums 2015 un Dzimumu līdztiesīgākais uzņēmums
7. Galvenie kritēriji dzimumu līdztiesīgāko uzņēmumu novērtēšanai ir – mērķtiecīgas rīcības praksē, īstenojot pasākumus, kas veicina sabalansētu dzimumu sadalījumu uzņēmuma vadības struktūrās un uz vienlīdzīgu iespēju principiem balstītu darba samaksas politikas īstenošanu. 44.7% Ilgtspējas indeksa dalībnieku 2015.gadā ir apliecinājuši Darba koplīguma esamību uzņēmumā, no tiem koplīgumā darba samaksas jautājumi ir bijuši regulēti 90.5%. 100% visos koplīgumos ir noteikti papildu labumi darbiniekiem, retāk koplīgumā regulēts darba laiks – 76.2%.Vērtējot dažādu organizāciju un iestāžu ieguldījumu sieviešu un vīriešu nelīdztiesības novēršanā Eiropā pēdējos desmit gados, Latvijas iedzīvotāji darba devēju nozīmi un ieguldījumu šo problēmu risināšanā vērtē samērā zemu.66 Tikai 6% Latvijas respondentu atzīst, ka darba devēju pārstāvji ir devuši lielu ieguldījumu nelīdztiesības novēršanā. Šie rezultāti varētu liecināt gan par darba devēju neieinteresētību nelīdztiesības novēršanā, gan esošo diskriminējošo praksi darba tirgū, gan par nepietiekamu sabiedrības informētību par labās prakses piemēriem un atbalstošu cilvēkresursu politiku uzņēmumos un iestādēs.Izaicinājumi:– plānošanas dokumentos un politikas pasākumos attiecībā uz nodarbinātību un darba samaksu nepietiekami integrēts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību princips;– nepietiekami izvērtēti un izpētīti darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem nosakošie faktori, kas ļautu daudz mērķtiecīgāk plānot politikas pasākumus un/vai izmaiņas normatīvajā regulējumā;– sabiedrībā plaši izplatīti stereotipi par darba tirgus segregāciju un profesiju izvēli noteiktam dzimumam;– nepietiekama sociālo partneru izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspektiem.NodarbinātībaEK stratēģiskajā dokumentā dzimumu līdztiesības jomā67 ir noteikts mērķis panākt, ka 2020.gadā nodarbināto vīriešu un sieviešu īpatsvars būtu 75% un tiktu novērsta sieviešu nodarbinātības līmeņa atšķirība. Tāpat EK kā mērķis ir noteikusi dzimumu nelīdztiesības samazināšanu ekonomikas nozarēs un profesijās, sieviešu kopējā darba laika palielināšanu, šķēršļu likvidēšanu neaizsargāto grupu piekļuvei darba tirgum.Latvijas Republikas Darba likums68 regulē vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tirgū (vienlīdzīgas tiesības uz darbu, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem), uzliekot par pienākumu tā ievērošanu un nodrošināšanu bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums atkarībā no darbinieka dzimuma attiecas uz darba tiesisko attiecību dibināšanu (sākot ar darba sludinājuma publicēšanu un darba interviju), to pastāvēšanas laiku, darba apstākļu profesionālās apmācības, vai kvalifikācijas paaugstināšanas noteikšanu, kā arī darba līguma uzteikšanu. Tāpat likums nosaka darbinieka tiesisko aizsardzību atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā. Darba likuma izpratnē par diskrimināciju tiek uzskatīta arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt, tāpat likumā ir skaidrotas arī tiešās un netiešās diskriminācijas izpausmes.2017.gadā par ekonomiski aktīviem bija uzskatāmi 79.8% vīriešu un 74.3% sieviešu grupā 15–64 gadi.69 Gan sieviešu, gan vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis; sieviešu ekonomiskajai aktivitātei ir tendence pieaugt straujāk (par 4.0 procentpunktiem sievietēm un 1.5 procentpunktiem vīriešiem).70 Pēdējo septiņu gadu laikā gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenim ir vērojama stabila pieauguma tendence, savukārt bezdarba līmenim – samazinājuma tendence (skat. 3.tabulu).71 Sieviešu un vīriešu nodarbinātības rādītāji salīdzinājumā ar ES valstu vidējiem rādītājiem ir vērtējami pozitīvi – sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES-28 rādītāju vidēji par 2.5 procentpunktiem (2016.gadā par 2.1 procentpunktiem), savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis gan 2016., gan 2017.gadā bija tikai par 0.1 procentpunktu zemāks kā ES-28 vidējais rādītājs. Detalizētāka sociāli demogrāfiskā nodarbinātības rādītāju analīze atklāj vairākus šķēršļus un izaicinājumus, kas saistīti ar iekļaušanos darba tirgū noteiktām sieviešu un vīriešu grupām. Starp faktoriem, kas ierobežo vai kavē noteiktu grupu sieviešu un vīriešu iekļaušanos darba tirgū, ir minami invaliditāte, vecums, zema izglītība un prasmes, rūpes par bērniem vai ģimenes locekļiem.3.tabulaNodarbinātības un bezdarba līmenis sadalījumā pa dzimumiem, % 20102011201220132014201520162017Nodarbinātības līmenisVīrieši57.961.564.466.868.469.970.071.9Sievietes59.060.261.763.464.366.467.668.4Bezdarba līmenisVīrieši23.018.916.512.812.111.411.29.9Sievietes16.614.114.211.410.18.88.67.9Avots: CSPNodarbināto statusa analīze dzimumu griezumā parāda, ka nodarbinātas sievietes biežāk kā nodarbinātie vīrieši ir darbinieki (darba ņēmēji), turklāt sieviešu īpatsvars ar šādu nodarbinātā statusu ir praktiski nemainīgs pēdējos gados, kamēr vīriešu īpatsvaram ar darba ņēmēja statusu ir tendence samazināties (skat. 4.tabulu72). Turklāt vīriešu darba devēju īpatsvars ir nemainīgi vairāk kā 2 reizes augstāks kā sieviešu darba devēja statusā.4.tabula Pamatdarbā nodarbinātie pēc statusa un dzimuma, % 2011201220132014201520162017VīriešiPAVISAM100.0100.0100.0100.0100.0100.0100.0 Darbinieks (darba ņēmējs)86.386.286.285.684.284.085.0 Darba devējs (īpašnieks)5.05.35.55.66.16.16.3 Pašnodarbināta persona7.67.57.27.78.78.97.7 Neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā/ privātpraksē vai lauku saimniecībā1.11.11.11.01.01.01.0SievietesPAVISAM100.0100.0100.0100.0100.0100.0100.0 Darbinieks (darba ņēmējs)90.991.090.691.290.590.189.6 Darba devējs (īpašnieks)2.42.62.92.42.62.53.1 Pašnodarbināta persona5.65.75.85.96.36.76.8 Neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā/ privātpraksē vai lauku saimniecībā1.10.70.60.60.60.70.4Avots: CSPVērtējot Latvijas darba tirgu, sabiedrības aptaujas73 rezultāti liecina, ka aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skatījumā dzimuma faktoram nav izšķiroša nozīme runājot par tādām darba tirgus problēmām kā bezdarbs, slikti atalgots darbs, mazkvalificēts darbs, mazkvalificēts darbs ārzemēs, darbs, par ko pilnīgi vai daļēji netiek maksāti nodokļi. Taču respondenti uzskata, ka vīriešiem ir lielāks risks nekā sievietēm strādāt darbā kaitīgos apstākļos, darbā, par ko pilnīgi vai daļēji netiek maksāti nodokļi, savukārt sievietēm darba tirgū ir lielāks risks nekā vīriešiem saskarties ar seksuālo uzmākšanos darbavietā, strādāt slikti atalgotā darbā.2016.gada decembrī no visām VSAA uzskaitē esošajām personām ar invaliditāti nodarbinātas bija 24.2% no sievietēm ar invaliditāti un 25.4% vīriešiem ar invaliditāti. Nodarbināto personu ar invaliditāti kopskaitā sieviešu un vīriešu proporcija ir līdzīga (aptuveni puse). Augstākais nodarbinātības līmenis gan sieviešu, gan vīriešu ar invaliditāti vidū novērojams personu ar III invaliditātes grupas ietvaros, kurām darbspēju zaudējums procentos nosakām robežās no 25–59% (mēreni izteikta invaliditāte) (skat. 5.tabulu).5.tabula Nodarbināto personu ar invaliditāti skaits, 2016.gada decembris Nodarbināto personu ar invaliditāti skaits74, 2016.gada decembriskopāstrādājošiekopāsievietesvīriešikopāsievietesvīriešiI grupa24 93014 09710 8331 019415604II grupa82 58843 21739 37115 6447 9687 676III grupa64 56433 38331 18126 15013 77212 378Kopā172 08290 69781 38542 81322 15520 658Avots: VSAAIzglītības līmenis tieši korelē ar nodarbinātības līmeni – jo augstāka ir iegūtā izglītība, jo augstāki nodarbinātības rādītāji. 2017.gada 1.ceturksnī vīriešiem ar augstāko izglītību vecuma grupā 20–64 gadi nodarbinātības līmenis sasniedza 87.6%, savukārt sievietēm – 84.1%
8. Izglītības pozitīvā ietekme ir īpaši vērojama sievietēm, proti, nodarbinātības līmenis sievietēm ar zemāku izglītību ir nepilnas divas reizes mazāks kā vīriešiem ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet paaugstinoties iegūtajam izglītības līmenim, sieviešu nodarbinātības līmenis arvien vairāk tuvinās vīriešu nodarbinātības līmenim ar analogu izglītības pakāpi. Šāda tendence apstiprina, ka izglītības ieguve ir viena no efektīvākajām stratēģijām labklājības un ekonomiskās neatkarības iegūšanai sievietēm. Tāpat augstāks izglītības līmenis veicina ilgāku darba mūžu, īpaši vīriešu vidū. Atbilstoši PB aktīvās novecošanās pētījuma76 datiem par 2013.gadu, iedzīvotāji ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni, sasniedzot pensionēšanās vecumu, lielākoties pamet darba tirgu, kamēr aptuveni 40% vīriešu un 20% sieviešu ar augstāko izglītību turpina strādāt, pat sasniedzot 70 gadu vecumu.Saskaņā ar statistikas datiem sievietes izvēlas strādāt nepilnu darba laiku biežāk nekā vīrieši (2017.gadā Latvijā nepilna laika darbā strādāja 11.6% nodarbināto sieviešu un 5.3% nodarbināto vīriešu). Lai arī atšķirība starp nepilnu darba laiku nodarbināto sieviešu un vīriešu īpatsvaru ir salīdzinoši neliela, būtiski ņemt vērā iemeslus, ar ko sievietes un vīrieši šādas nodarbinātības izvēli pamato. 2017.gadā 4.3% sieviešu norādīja77, ka izvēlas strādāt nepilnu darba laiku, jo pārējā laikā pieskata bērnu, kamēr bērna pieskatīšanas pienākumu veikšana vīriešu izvēli strādāt nepilnu darba laiku faktiski neietekmē. Tāpat 16.8% sieviešu norādīja, ka izvēlas strādāt nepilnu darba laiku citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, savukārt vīrieši šādu iemeslu norādīja 15.5% gadījumu. Šādu izvēli lielākoties ietekmē vairāku apstākļu kopums, tai skaitā dzimumu segregācija darba tirgū un no tās izrietošā ienākumu nevienlīdzība (sieviešu pārstāvētajās nozarēs vidējais atalgojums ir ievērojami zemāks nekā nozarēs, kurās ir izteikts vīriešu pārsvars78), kā arī bērnu uzraudzības pakalpojumu trūkums pašvaldībās.Saskaņā ar NVA datiem79 no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita
9. decembra beigās 55.3% (34 925) bija sievietes un 44.7% (28 196) vīrieši. Var novērot, ka vīriešu bezdarbnieku īpatsvars pieaug ziemas mēnešos, kas skaidrojams ar viņu lielāku iesaisti sezonas darbu veikšanā. Analizējot bezdarba rādītājus dzimumu griezumā pēc darba meklēšanas ilguma, var secināt, ka sieviešu bezdarbnieču kopskaitā to sieviešu īpatsvars, kas meklē darbu ilgāk kā 6 mēnešus, ir nedaudz zemāks kā vīriešu bezdarbnieku īpatsvars. Turklāt saskaņā ar CSP datiem sievietes bezdarbnieces ar darba pieredzi kā darba pārtraukšanas iemeslu "personīgi vai ģimenes apstākļi, paša slimība, ievainojums vai īslaicīga darbnespēja" ir norādījušas gandrīz divas reizes biežāk kā bez darba esošie vīrieši ar darba pieredzi.Sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgā situācija var atšķirties dažādās vecuma grupās. Vecums nav tikai bioloģisks raksturojums, bet tam ir arī sociāla un ekonomiska ietekme uz dažādām vecuma grupām un dažādām paaudzēm. Ar vecumu saistītie aizspriedumi ir īpaši izplatīti darba tirgū un darba tirgus pieejamībā. Tāpat vecuma aspekts ir saistīts ar bērnu vai citu ģimenes locekļu aprūpēšanu. Ja sievietes tas vairāk skar reproduktīvajā vecumā, kad vienlaikus profesionālajai darbībai ir jāapvieno arī rūpes par bērniem, tad vīriešiem tas ir saistīts ar sliktāku veselības stāvokli, kas Latvijas gadījumā rezultējas vīriešu īsākā paredzamajā dzīves ilgumā. Šo uzskatāmi ilustrē nodarbinātības rādītāji noteiktās vecuma grupas, kur sievietēm vecuma grupā 25–34, nodarbinātības rādītājs ir zemāks nekā vīrirešiem (2017.gadā vīriešiem – 26.8%, sievietēm – 21.9%), savukārt vecuma grupā 55–64, situācija ir apgrieztā veidā, t.i., sieviešu nodarbinātības rādītājs ir lielāks nekā vīriešu (2017.gadā vīriešiem – 16.6%, sievietēm – 20.4%).Lai sniegtu atbalstu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām un veicinātu šo personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, SIF no 2016.–2022.gadam ar ES fondu līdzfinansējumu80 īsteno projektu, kura ietvaros tiks sekmēta sabiedrības informētība un vispārējā izpratne par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību, sniegti atbalsta un motivācijas pakalpojumi dažādiem diskriminācijas riskiem (dzimuma, invaliditātes, etniskās piederības, vecuma dēļ) pakļautajām sabiedrības grupām, kā arī izglītoti darba devēji par iekļaujošas darba vides nozīmi un dažādības vadības principu integrēšanu uzņēmuma darbībā.NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, kā arī Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam ir noteikts mērķis līdz 2020.gadam sasniegt 73% nodarbinātības līmeni (20–64 gadu vecuma grupā), taču specifiski mērķi vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa izmaiņām plānošanas dokumentos nav noteikti. Zināmā mērā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju princips un atšķirīgās katras mērķa grupas vajadzības ir iestrādātas konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" un atbalsta sniegšanas nosacījumos šo problēmu risināšanai81, taču pastāv risks, ka piedāvātie risinājumi bez mērķētu un specifisku katra dzimuma vajadzībām atbilstošu aktivitāšu noteikšanas nespēs pietiekami efektīvā veidā sasniegt mērķi.Izaicinājumi:– plānošanas dokumentos un politikas pasākumos attiecībā uz nodarbinātību nepietiekami integrēts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību princips;– bērnu un gados vecāko ģimenes locekļu aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas, kas kavē sieviešu iekļaušanos darba tirgū un ilgāku palikšanu darba tirgū.Darba un ģimenes dzīves saskaņošanaDarba un ģimenes dzīves saskaņošanu veicinoša politika un atbilstoši pakalpojumi, īpaši nodrošinot vienlīdzīgāku aprūpes pienākumu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm, sekmē gan vīriešu, gan sieviešu ekonomisko neatkarību un labklājību. Darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumi ir iekļauti gan OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijās, gan EK stratēģiskajos dokumentos dzimumu līdztiesības jomā, gan kā sieviešu nodarbinātību veicinošs nosacījums tiek ņemts vērā Eiropas Semestrī un ES finanšu instrumentu virzītā atbalsta ietvaros. Kā būtiskākie aspekti visos iepriekšminētajos dokumentos tiek uzsvērta nepieciešamība valstīm veidot nodokļu-pabalstu politiku, kas sekmētu līdzvērtīgu abu vecāku iesaisti aprūpes un mājsaimniecības pienākumu veikšanā un darba tirgū, nodrošināt pieejamus un kvalitatīvus bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpes pakalpojumus, nodrošināt apmaksātu maternitātes un paternitātes atvaļinājumu strādājošiem vecākiem, kā arī veicināt sabiedrības informētību par vienlīdzīgu iespēju principiem ģimenes pienākumu sadalījumā. 2002.gada Barselonas Eiropadomes izvirzītajos mērķos, kas no jauna apstiprināti ar 2011.–2020.gada Eiropas dzimumu līdztiesības paktu, ir paredzēts nodrošināt aprūpes iespējas 33% bērnu vecumā līdz trīs gadiem un 90% bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam.2017.gada 26.aprīlī EK publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (turpmāk – EK priekšlikums)82, kas pašlaik tiek skatīts ES Padomē un Eiropas Parlamentā. EK priekšlikums nosaka virkni jaunu vai augstāku minimālo standartu vecāku, paternitātes un aprūpētāja pabalstiem. Tas paredz jaunas tiesības bērna tēvam izmantot vismaz 10 darba dienas ilgu paternitātes atvaļinājumu, kā arī vismaz četrus mēnešus ilgu vecāku atvaļinājumu katram no bērna vecākiem ar vairākiem nosacījumiem, to skaitā, nosacījumu, ka vismaz četri mēneši no atvaļinājuma nav nododami otram no vecākiem. Tāpat EK priekšlikums paredz ieviest vismaz piecu darba dienu gadā ilgu aprūpētāja atvaļinājumu, ja tas nepieciešams saistībā ar darbinieka piederīgā medicīnisko stāvokli. EK priekšlikumā ir paredzēts, ka ienākumiem paternitātes, vecāku un aprūpētāja atvaļinājuma laikā jābūt kompensētiem vismaz tādā apmērā kā atvaļinājuma nauda vai pabalsts, kādu darbinieks saņemtu, ja būtu prombūtnē slimības dēļ. EK priekšlikums iekļauj darbinieku tiesības uz īslaicīgu prombūtni sakarā ar slimības vai nelaimes gadījuma radītiem neatliekamiem ģimenes iemesliem, darbinieku tiesības lūgt elastīgu darba režīmu bērna aprūpes nolūkā (vismaz līdz bērna 12 gadu vecumam) un darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu paternitātes, vecāku vai aprūpētāja atvaļinājuma laikā, kā arī darbinieku aizsardzību pret diskrimināciju, atlaišanu un citām nelabvēlīgām sekām, ja darbinieks ir izmantojis priekšlikumā paredzētās tiesības. EK priekšlikumā iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai sniegtu vīriešiem lielākas iespējas uzņemties bērna aprūpes un vecāku pienākumus.Latvijā iespējas un nosacījumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, kā arī daļa no EK priekšlikumā iekļautajiem pasākumiem lielākā vai mazākā mērā jau ir nostiprināti normatīvajā regulējumā. Latvijā vecākiem ir pieejams salīdzinoši plašs atbalsts attiecībā uz atvaļinājumu ilgumu, pabalstu klāstu un apmēru – apmaksāti maternitātes, paternitātes un vecāku atvaļinājumi. Kopīgi ar sociālajiem partneriem ir izstrādāta un ieviesta papildu aizsardzība vecākiem darba tiesiskajās attiecībās. Papildus efektīvs instruments, kas ļauj darba devējiem un darbiniekiem vienoties par lielākām elastības iespējām uzņēmumā un nozarē, ir koplīguma slēgšanas iespēja. Darba likums ietver virkni tiesību normu, kas paredz priekšrocības darba attiecībās gan tiem darbiniekiem, kuriem ir bērni, gan grūtniecēm.83 Darba likumā noteikto priekšrocību mērķis ir nepieciešamība saskaņot darbinieka darba un ģimenes dzīvi, kas vienlaikus mijiedarbojas arī ar demogrāfijas veicināšanu valstī un vienlīdzīgu tiesību principa nodrošināšanu, un diskriminācijas aizliegumu darba tiesiskajās attiecībās, kā arī darbinieces veselības un drošības nodrošināšanas nepieciešamību.Kā būtiskākās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas problēmas Latvijā jānorāda ierobežota bērnu un gados vecāku ģimenes locekļu aprūpes pakalpojumu pieejamība, tēvu nepietiekamā iesaiste bērnu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu veikšanā, nepietiekami attīstītas un izmantotas elastīga darba laika iespējas un nestandarta nodarbinātības formas.Eirobarometra aptauja par Darba apstākļiem (2014.gada aprīlis) liecina, ka Latvijā ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām apmierināti ir 68% nodarbināto, savukārt ES vidēji – 74%. Apmierināti ar darba stundu skaitu Latvijā ir 82% nodarbināto, kas ir nedaudz augstāk nekā ES vidēji (80%). Elastīgas darba formas Latvijā izmantojuši 27% nodarbināto. Savukārt 67% gan vīriešu, gan sieviešu norādījuši, ka nav sarežģīti izmantot darba laikā stundu vai divas savu personisko jautājumu kārtošanai. Vidēji ES vīriešiem šis rādītājs ir 70%, sievietēm 65%.84Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai pirmsskolas izglītības jomā izvirzītais mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020.gadam vismaz 95% bērnu (vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam) ir iesaistīti pirmsskolas izglītībā. Latvijā 2015.gadā šis rādītājs sasniedza noteiktos 95% (2014.gadā – 94%). Savukārt līdz 3 gadu vecumam formālā aprūpē esošu bērnu īpatsvars no kopējā attiecīgajā vecumā esošajiem bērniem 2015.gadā Latvijā bija 22.8%, kas ir zemāks nekā ES-28 vidējais rādītājs (30,3%) un nesasniedz Barselonas mērķus (33%).85Pašvaldības pienākumos ir noteikts nodrošināt iespēju bērniem dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē iegūt pirmsskolas izglītību86, tomēr ne visās pašvaldībās tiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Tādēļ pašvaldībām no 2014.gada 1.janvāra ir noteikts pienākums segt privātas pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas tādā apmērā, kas atbilst nepieciešamajām vidējām izmaksām vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.87 Pamatā bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošina pašvaldība, kas visbiežāk ir pieejama darba dienās no 7:00 līdz 19:
10. Ir pieejami arī alternatīvi pakalpojuma nodrošinājuma veidi, gan pēc veida, gan pieskatīšanas ilguma (dienas aprūpes un pieskatīšanas centri; mazu bērnu skoliņas ar izglītības komponenti un bez tās; uz dažām stundām; pilnu dienu). 2015.gadā šādu pakalpojumu (1–29 stundas nedēļā) izmantoja 4.2% bērnu vecumā līdz 3 gadiem, savukārt no 3 gadu vecuma līdz skolai šādus pakalpojumus izmantoja tikai 11.3%.88 Kā liecina statistikas dati, 35.2% vīriešu un 30,6% sieviešu 2017.gadā bija nodarbināti sestdienās, savukārt darbs vakaros bija 25.7% sieviešu un 30.4% vīriešu, būtiska daļa nodarbināto strādā arī maiņu darbā. Jāpiebilst, ka šāda nodarbinātības prakse ir salīdzinoši nemainīga.89 Vienlaikus situācijās, kad vecāki strādā maiņu darbos un brīvdienās, bērnu aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Nepiedāvājot alternatīvu risinājumus bērnu aprūpei vecākiem, kuri strādā netipisku darba laiku, ir risks, ka vecāki var izlemt atstāt darba tirgu vai samazināt darba stundu skaitu, kas pasliktina ģimenes materiālo situāciju.Neraugoties uz pēdējos gados valsts sniegto90 un ES fondu ietvaros pieejamo atbalstu pirmsskolas pieejamības nodrošināšanai, šī problēma joprojām ir aktuāla. Tādēļ rīcības plāna "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam" īstenoš