Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam

Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 298 Rīgā 2018. gada 4. jūlijā (prot. Nr. 31 26. §) Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam 1. Apstiprināt Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. (Svītrots ar MK 01.09.2021. rīkojumu Nr. 620) 4 Ministru prezidents Māris Kučinskis Labklājības ministrs Jānis Reirs (Ministru kabineta 2018. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 298) Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2018.–2020. gadam Satura rādītājsLietotie saīsinājumi1. Plāna kopsavilkums2. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi3. Teritoriālā perspektīva4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu1. pielikums: Situācijas raksturojums2. pielikums: Plāna sasaiste ar nozares tiesību aktiem un politikas dokumentiemLietotie saīsinājumiANO– Apvienoto Nāciju OrganizācijaCSP– Centrālā statistikas pārvaldeCVK– Centrālā vēlēšanu komisijaEK– Eiropas KomisijaEM– Ekonomikas ministrijaES– Eiropas SavienībaESF– Eiropas Sociālais fondsFM– Finanšu ministrijaIKVD– Izglītības kvalitātes valsts dienestsIEM– Iekšlietu ministrijaIZM– Izglītības un zinātnes ministrijaJPA– Juridiskās palīdzības administrācijaJSPA– Jaunatnes starptautisko programmu aģentūraKM– Kultūras ministrijaKomiteja– Dzimumu līdztiesības komitejaLIAA– Latvijas Investīciju un attīstības aģentūraLM– Labklājības ministrijaMK– Ministru kabinetsNAP 2014–2020– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadamNVA– Nodarbinātības valsts aģentūraNVD– Nacionālais veselības dienestsNVO– nevalstiskās organizācijasOECD– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPekinas rīcības platforma– 1995.gada Vispasaules sieviešu kongresa noslēgumā pieņemtās deklarācijas īstenošanas vadlīnijasPKC– Pārresoru koordinācijas centrsPlāns– Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.–2020.gadamSAM– specifiskā atbalsta mērķisSIF– Sabiedrības integrācijas fondsSIVA– Sociālās integrācijas valsts aģentūrasociālie partneri– biedrības "Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācija" un "Latvijas Darba devēju konfederācija"SPKC– Slimību profilakses un kontroles centrsSTEM– zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātikaTM– Tieslietu ministrijaUN Women–ANO Dzimumu līdztiesības un iespēju veicināšanas institūcijaVAS– Valsts administrācijas skolaVDI– Valsts darba inspekcijaVI– Veselības inspekcijaVIAA– Valsts izglītības attīstības aģentūraVISC– Valsts izglītības satura centrsVK– Valsts kancelejaVBTAI– Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaVM– Veselības ministrijaVP– Valsts policijaVSAA– Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra1. Plāna kopsavilkumsPlāns izstrādāts, lai īstenotu efektīvu un pārdomātu valsts politiku sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai. Tas balstās uz Koncepcijā dzimumu līdztiesības veicināšanai1 noteiktajiem dzimumu līdztiesības politikas mērķiem: (1) nodrošināt ikviena cilvēktiesību ievērošanu un visaugstāko labklājības līmeni neatkarīgi no personas dzimuma un (2) veicināt visefektīvāko tautas sociālo un ekonomisko attīstību. Plānā tiek turpināti iepriekšējos dzimumu līdztiesības politikas dokumentos uzsāktie politikas rīcības virzieni, īpaši koncentrējoties uz sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanu darba tirgū un izglītībā visas dzīves laikā kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu un speciālistu un sabiedrības izpratnes par dzimumu līdztiesību veicināšanu.Plāna mērķis ir veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu nozaru politiku īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti pieci rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšana; (2) zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšana; (3) ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšana; (4) institūciju kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos un (5) sabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos. Lai pastiprināti pievērstu sabiedrības un iesaistīto institūciju uzmanību katrai no izvēlētajām nozaru politikām un to sasaistei ar dzimumu līdztiesības principiem, iecerēts katru gadu pievērsties vienai konkrētai jomai. Pasākumi sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšanai (1.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2018.gadā; pasākumi zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšanai (2.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2019.gadā, savukārt pasākumi ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanai (3.rīcības virziens) galvenokārt tiks īstenoti 2020.gadā. Pasākumi institūciju kapacitātes stiprināšanai dzimumu līdztiesības jautājumos (4.rīcības virziens) un sabiedrības izpratnes par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicināšanai (5.rīcības virziens) tiks īstenoti visa Plāna darbības laikā (2018.–2020.gads).Plānā noteikti pasākumi, kas vērsti uz to, lai tiesību aktos nostiprinātos līdztiesības principus pēc iespējas īstenotu praksē, piemēram, veicinot vīriešu iesaisti bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā, apzinot būtiskākos sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņus atsevišķās nozarēs, veicinot nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm. Virkne pasākumu vērsti uz vispusīgas izpratnes par sieviešu un vīriešu līdztiesības pamatprincipiem veicināšanu izglītības, darba un ekonomikas politikā iesaistīto institūciju ekspertu vidū. Tāpat noteikti vairāki pasākumi, ar kuru palīdzību plānots padziļināti izpētīt un aktualizēt minēto nozaru sasaisti ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tiks pastiprināti strādāts pie sabiedrības informēšanas par politikas rezultātiem, vienlaikus aktualizējot dzimumu līdztiesības nozīmi ikdienas dzīvē. Plāna pasākumos, īpaši, kas skar nodarbinātību, izglītību un ar dzimumu saistītu vardarbību, tiks ņemts vērā sieviešu un vīriešu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanas aspekts.2Plāns tika izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kas radušies iepriekšējo dzimumu līdztiesības politikas dokumentu īstenošanas rezultātā. Tika analizēts tiesiskais regulējums, skaidrojot, kāds ir dzimumu diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma tvērums LR tiesību aktos, kā arī tika veikta situācijas analīze, secinot, kādās jomās vērojamas tendences, kas norāda uz sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgas situācijas riskiem. Tika pētīti arī faktori, kas ietekmē vai varētu ietekmēt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu ikdienas dzīvē. Lai nodrošinātu vispusīgu aktuālās situācijas izpēti, LM izvērtēja, vai un cik lielā mērā dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentos noteiktie politikas mērķi un pasākumi ir vērsti uz sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās situācijas un tās veicinošu risku mazināšanas.Ņemot vērā ierobežotos nozarei atvēlētos valsts budžeta līdzekļus, kā arī ierobežotos cilvēkresursus (ar dzimumu līdztiesības jautājumiem LM strādā divi eksperti) un Plāna darbības termiņu (3 gadi), ar Plāna starpniecību iecerēts risināt visaktuālākos Plāna 1.pielikumā raksturotos izaicinājumus nodarbinātības, izglītības un ar dzimumu saistības vardarbības novēršanas politikā. Plānā iekļauti pasākumi, kuru īstenošanu un sasniegto rezultātu novērtēšanu var nodrošināt Plāna darbības periodā. Situācijas analīzē ir sniegts izvērtējums par to, cik lielā mērā un kādas problēmas tiek risinātas ar esošajiem atbalsta instrumentiem un politikas pasākumiem dažādās nozarēs. Šāda pieeja ļauj identificēt tos izaicinājumus, kuru risināšana nav paredzēta vai ir paredzēta nepietiekamā apmērā citos nozaru plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un/vai politikas pasākumos. Ja kādas jomas būtiskākie izaicinājumi vai atšķirības sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā jau tiek risinātas nozares politikās un tiek īstenoti/ plānoti konkrēti politikas pasākumi šo jautājumu risināšanai, tad Plānā šīs politikas jomas netiek iekļautas (piemēram, skat. 1.pielikumā sniegto analīzi veselības jomā). Citu nozaru politikas plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi ir iestrādāti šajā Plānā tajos gadījumos, kad nozaru dokumentos tie vispārīgā veidā paredz vai konceptuāli nosaka noteiktas darbības vai pieeju problēmas risināšanā, bet nenosaka konkrētus veidus un specifiskus mērķētus pasākumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā un attiecīgajā jomā identificēto izaicinājumu risināšanā. Līdz ar to Plānā iekļautie pasākumi nedublē citu jomu politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus, tādā veidā novēršot dublēšanos ar citos plānošanas dokumentos identificētajiem izaicinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā. Atsevišķu Plāna pasākumu īstenošanai plānots piesaistīt ārvalstu finansējumu (vairāk skat. Plāna 4.nodaļā). Jāatzīmē, ka liela daļa no Plāna pasākumiem ir plānots īstenot, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nozares NVO.Plāna izstrādes gaitā tika organizētas regulāras klātienes, elektroniskas un telefoniskas konsultācijas ar CVK, FM, IZM, KM, IKVD, PKC, VIAA, VISC, VDI, SIF, VK un VAS, LM padotības iestāžu ekspertiem, pārrunājot plānotos pasākumus un sadarbību to īstenošanā. Tāpat Plāna izstrādē iesaistīta Komiteja3, kas Plānu apsprieda 2015.gada 14.decembra4, 2016.gada 9.jūnija5 un 2018.gada 10.janvāra6 sēdēs. Plāns prezentēts arī LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas padomes 2017.gada 20.decembra sēdē7, kā arī LBAS Dzimumu līdztiesības padomes sēdē 2018.gada 2.februārī8. 2016.gada 20.jūnijā un 2018.gada 11.janvārī Plāna projekts tika publicēts LM mājaslapā, tādējādi nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas dokumenta izstrādes procesā.Dzimumu līdztiesības komitejas pārstāvju un sabiedrības līdzdalības ietvaros sniegto viedokļu izvērtējums pieejams LM interneta vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/1789.2. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi9Plāna mērķisNodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvēPolitikas rezultātsPlāna īstenošana sniedz ieguldījumu šādu plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanā un dzimumu atšķirību mazināšanā:1) NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktais mērķis:– skolu nepabeigušo (priekšlaicīgi pametušo) jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvaru samazināt līdz 10.0% 2020.gadā;– pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (25–64 gadu vecumā) īpatsvaru palielināt līdz 15% 2020.gadā.2) NAP 2014–2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktais mērķis līdz 2020.gadam sasniegt 73% nodarbinātības līmeni (20–64 gadu vecuma grupā);3) NAP 2014–2020 noteiktais nabadzības mazināšanas mērķis – nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvara vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem samazināšana no 9.5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā, bērnu nabadzības riska mazināšana no 25% 2010.gadā uz 20% 2020.gadā;4) Latvijas Nacionālajā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai noteiktais nabadzības un sociālās atstumtības mērķis – nabadzības riskam pakļauto un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita samazināšana par 121 tūkstoti vai līdz 21% līdz 2020.gadam;5) Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktais politikas rezultāts samazināt darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem;6) Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020.gadam noteiktais politikas rezultāts palielināt mediju pratības līmeni Bērnu un jauniešu auditorijās par 15% un pieaugušo auditorijā par 7%;7) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam noteiktais politikas rezultāts paaugstināt Latvijas iedzīvotāju informētības un izpratnes līmeni par diskriminācijas un iecietības jautājumiem.1. rīcības virziensSieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš1.Padziļinātas izpētes par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām veikšana.1.1. Apzināti būtiskākie sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņi nozarēs, kurās tā ir visizteiktākā.1 pētījums, kurā analizēti darba samaksas atšķirības ietekmējošie faktori, nevienlīdzības cēloņi un izplatībaLMEM, FM, VDI2020.g. 1.cet.2.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai nodarbinātības politikā veicināšana, izveidojot ekspertu darba grupu.2.1. Veikts dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanas nodarbinātības politikā novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem nodarbinātības politikas un pasākumu pilnveidošanaiLMEM, FM, TM, LIAA, NVA, PKC, SIVA, VDI, JSPA2018.g. 4.cet.2.2. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums nodarbinātības jomā, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu nodarbinātības jomā pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMEM, CSP, FM, TM, LIAA, NVA, SIVA, VDI, JSPA, NVO2019.g. 2.cet.2.3. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm nodarbinātības politikā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm nodarbinātības jomā saistībā ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanuLMEM, FM, TM, CSP, LIAA, NVA, SIVA, VDI, JSPA, NVO2019.g. 2.cet.3.Darba vides uzlabošana gados vecāku nodarbināto sieviešu un vīriešu darba spēju saglabāšanai un nodarbinātības veicināšanai.3.1. Veicināta darba devēju un darbinieku izpratne par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu dažādības vadības un tolerances paaugstināšanai.3 apmācību programmas darba devējiem un to darbiniekiem par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem200 apmācīti speciālisti par  dažādības veicināšanu un diskriminācijas riskiem pakļauto mērķa grupas personu aspektiem, sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemSIFLM2018.g. 4.cet.3.2. Sagatavots metodiskais materiāls novecošanās pārvaldībai uzņēmumiem un NVA darbiniekiem darbam ar mērķa grupu.Vadlīnijas NVA personālam darbam ar gados vecākām nodarbinātām personām, t.sk. bezdarba riskam pakļautām personāmVadlīnijas darba devējiem un darbiniekiem gados vecāku nodarbināto darba mūža pagarināšanai, iekļaujot darba organizācijas labās prakses standartus un rekomendācijasNVALM, NVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.4.Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma, t.sk., uz dzimuma pamata ievērošanas veicināšana.4.1. Īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi darba devējiem un gados vecākiem nodarbinātajiem par ilgāka un labāka darba mūža priekšrocībām.4 komunikācijas aktivitātes, lai veicinātu darba devēju, gados vecāko nodarbināto personu, kā arī sabiedrības izpratni par sabiedrības un darbaspēka novecošanās tendencēm un iespējamajiem risinājumiem ilgāka un labāka darba mūža veicināšanaiNVALM, NVO, sociālie partneri2018.g. 4.cet.4.2. Veikts regulārs informācijas apkopojums par sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvniecības uzņēmumu valdēs un padomēs, kā arī izstrādāti priekšlikumi līdzsvarotākas pārstāvniecības nodrošināšanai.1 ziņojums ar priekšlikumiem sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvniecības nodrošināšanai uzņēmumu valdēs un padomēs, tai skaitā nominācijas procesos10LM/PKCEM, TM, CVK, NVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.5.Aktīvākas vīriešu iesaistes bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā veicināšana.5.1. Izvērtēta iespēja pagarināt paternitātes atvaļinājumu līdz desmit darba dienām atbilstoši priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES.1 izvērtējums par paternitātes pabalsta pagarināšanas iespējām Latvijā un izmaiņu finansiālo, tiesisko un sociālekonomisko ietekmiLMVSAA, NVO, sociālie partneri2019.g. 1.cet.5.2. Novērtēta dzimumu līdztiesības politikas ietekme uz vīriešiem, sniedzot konkrētus priekšlikumus politikas pilnveidošanai.1 izvērtējuma ziņojums par vīriešu iesaistes un lomas palielināšanu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanāLMNVO2020.g. 1.cet.5.3. Stiprināta izpratne par tēva lomu ģimenē.1 informatīvā kampaņa ar mērķi aktualizēt un iespējām stiprināt tēvu lomu ģimenē, mazināt ar tēva lomu saistītos aizspriedumusLMVBTAI, VDI, VSAA, NVO2020.g. 4.cet.5.4. Organizēta starptautiska konference11 par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vīriešu tiesību lomu dzimumu līdztiesības politikā.1 konference par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un praksēm un vīriešu lomu ģimenēLMNVO, sociālie partneri2020.g. 4.cet.126.Motivācijas un atbalsta pasākumu nodrošināšana personām, kas pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam dzimuma dēļ.6.1. Veicināta mērķa grupas motivācija, sniedzot karjeras izvēles, sociālā darba un izglītības jomas speciālistu, juristu, pašapziņas celšanas treneru u.c. atbalstu personas pašvērtējuma paaugstināšanai, attīstot personas sociālās prasmes un iemaņas, it īpaši prasmes, kas palīdz iekļauties sabiedrībā un uzsākt darba meklējumus, iesaistīties izglītībā (apmācībā), kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.Individuālas un grupu konsultācijas u.c. pasākumi (atbilstoši pieprasījumam)SIFLM, NVO2022.g. 4.cet.2. rīcības virziensZēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš7.Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa integrēšana mācību un karjeras atbalsta materiālos.7.1. Interneta vietnes "Profesiju pasaule" informatīvo materiālu veidošanas vadlīnijas satur norādījumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.Precizētas informatīvo materiālu vadlīnijas, lai interneta vietnē iekļautā informācija neradītu un neveicinātu stereotipus par profesiju izvēli sieviešu un vīriešu vidūVIAAIZM, LM2018.g. 3.cet.7.2. Izstrādāts informatīvais materiāls 7.–12.klašu izglītojamajiem par dzimumu stereotipiem profesijas izvēlē.1 informatīvais materiāls par dzimumu stereotipiem profesiju izvēlēVIAAIZM, LM2018.g. 3.cet.7.3. Izstrādāti metodiskie materiāli vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības karjeras attīstības atbalsta īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem, kuros iekļauti jautājumi par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa iekļaušanu karjeras attīstības atbalsta sniegšanā.Trīs metodikas un to modifikācijas karjeras speciālistiem, kurās ir iekļauti jautājumi par dzimumu līdztiesības aspektu piemērošanu darbā ar skolēniemVIAAIZM, LM2019.g. 1.cet.7.4. Veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana vispārējās un profesionālās izglītības mācību līdzekļu saturā.1 seminārs200 mācību literatūras izdevējiem, autoriem un recenzentiemVISCIZM, LM2020.g. 4.cet.8.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai izglītības politikā veicināšana, izveidojot ekspertu darba grupu.8.1. Veikts dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanas izglītības politikā novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem izglītības politikas un pasākumu pilnveidošanaiLM/IZMIKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 3.cet.8.2. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums izglītības nozarē, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu izglītības jomā pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMIZM, CSP, IKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 4.cet.8.3. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm izglītības jomā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm izglītības jomā saistībā ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanuLM/IZMCSP, IKVD, JSPA, VIAA, VISC, SIVA, NVO2019.g. 4.cet.3. rīcības virziensAr dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš9.Nulles tolerances attiecībā uz vardarbību pret sievietēm veicināšana sabiedrībā.9.1. Veicināta sabiedrības un līdzcilvēku aktīvāka rīcība un reaģēšana vardarbības pret sievietēm gadījumos.1 mediju kampaņa, lai aktivizētu sabiedrību ziņot par vardarbības gadījumiemLMJPA, NVO2018.g. 3.cet.9.2. Veicinātas no vardarbības cietušo sieviešu prasmes atpazīt vardarbību un nodrošināta informācija par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem.3 informatīvie materiāli ar mērķi informēt vardarbībā cietušās personas par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem1 animācija, lai veicinātu sabiedrības un vardarbībā cietušo personu spēju atpazīt vardarbību un riska situācijasLMJPA, VP, NVO2018.g. 4.cet.9.3. Izstrādāta sociālā darba metodika darbam ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem.1 metodika sociālā darba speciālistiem darbam ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem1 apmācību programma sociālā darba speciālistiem par darbu ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiemLMVP, NVO2020.g. 4.cet.10.Vardarbības izplatības mazināšanā un novēršanā iesaistīto speciālistu profesionālās kapacitātes stiprināšana.10.1. Veicināta vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto ekspertu izpratne par vardarbības gadījumu atpazīšanu un saskaņotu rīcību vardarbības gadījumu risināšanā.1 vadlīnijas vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto tiesībsargājošo speciālistiem5 semināri vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto institūciju saskaņotas rīcības un sadarbības nodrošināšanaiLMVP, TM, NVO2018.g. 3.cet.11.Starpinstitūciju sadarbības dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšanā, izveidojot ekspertu darba grupu.11.1. Veikts ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.1 novērtējums ar priekšlikumiem ar priekšlikumiem ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas politikas un pasākumu pilnveidošanaiLMIeM, TM, VM,JPA, NVD, SPKC, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO2020.g. 3.cet.11.2. Veikts pēc dzimuma dalītu statistikas datu pieejamības novērtējums ar dzimumu saistītas vardarbības izplatībā, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos datus un nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus indikatoriem nākamajam plānošanas periodam.1 datu pieejamības novērtējums ar priekšlikumiem pēc dzimuma dalītas statistikas datu pieejamības un kvalitātes uzlabošanāLMIeM, TM, VM, TA,JPA, NVD, SPKC, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO, CSP2020.g. 4.cet.11.3. Veikta sabiedrības informēšana par dzimumu līdztiesības aktualitātēm ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā.2 tematiskie apkārtraksti par starptautiska un nacionāla līmeņa aktualitātēm ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanāLMIeM, TM, VM, TA,JPA, NVD, SPKC, CSP, VBTAI, VDI, VI, VP, NVO2020.g. 4.cet.4. rīcības virziensInstitūciju kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumosNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš12.Latvijas dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma stiprināšana.12.1. Organizēta pieredzes apmaiņa par dzimumu līdztiesības institucionālajiem mehānismiem un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar NVO Ziemeļvalstīs (Zviedrijā, Islandē, Dānijā).1 pieredzes apmaiņas pasākums par dzimumu līdztiesības institucionālajiem mehānismiem un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar NVO13LM-2019.g. 2.cet.12.2. Veikts dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus MK 2004.gada 27.janvāra noteikumos Nr.49 "Labklājības ministrijas nolikums" un Dzimumu līdztiesības komitejas nolikumā.Grozījumi LM nolikumā un/ vai Dzimumu līdztiesības komitejas nolikumā (ja nepieciešams)LM/Komiteja-2018.g. 4.cet.13.Amatpersonu un valsts pārvaldes darbinieku izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem.13.1. Īstenota augstākā līmeņa vadītāju izglītošana par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem.1 apmācības augstākā līmeņa vadītājiem, lai veicinātu uz dzimumu līdztiesības principiem balstītas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanuLM/VKVAS2018.g. 3.cet.13.2. Izstrādātas vadlīnijas dzimumu līdztiesības principu integrēšanai nozaru politikās, tai skaitā budžeta procesos.1 vadlīnijas valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanāLMSIF, VK2019.g. 1.cet.13.3. Veikta valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošana par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem.3 apmācības valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanāLMVAS2020.g. 4.cet.13.4. Veicināta ES fondu vadībā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu, republikas pilsētu pašvaldību, sociālo partneru un NVO darbinieku izpratne par dzimumu līdztiesības ievērošanu un veicināšanu ES fondu līdzfinansētajos pasākumos.8 semināri ES fondu vadībā iesaistītiem speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu ES fondu līdzfinansētos pasākumosLM-2020.g. 4.cet.14.Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju sekmējošu tiesību aktu un nozaru politiku izstrādes veicināšana.14.1. Izstrādātas vadlīnijas MK 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" izpildei, precizējot nepieciešamību veikt tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtējumu no dzimumu līdztiesības viedokļa.1 vadlīnijas valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu sākotnējās ietekmes novērtēšanāLMVK2019.g. 2.cet.14.2. Izstrādāti ieteikumi sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicinošu valsts pārvaldes komunikācijas pasākumu nodrošināšanai.ieteikumu saraksts valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu komunikācijas pasākumosLMVK2019.g. 3.cet.5. rīcības virziensSabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumosNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasIzpildes termiņš15.Iedzīvotāju informēšana par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām ikdienas dzīvē.15.1. Izstrādāts ērti lietojams informatīvais materiāls par dzimumu līdztiesības mērķiem, dzimumu diskriminācijas pazīmēm un institūcijām, kas sniedz palīdzību dzimumu diskriminācijas gadījumos.1 informatīvais materiāls iedzīvotājiem par dzimumu diskriminācijas atpazīšanu un pieejamo atbalstu diskriminācijas gadījumāLMKomiteja, SIF, VDI,2018.g. 3.cet.15.2. Pilnveidota LM mājaslapas sadaļa "Dzimumu līdztiesība", padarot to ērti lietojamu ikvienam interesentam, papildus izvērtējot iespēju izveidot atsevišķu dzimumu līdztiesības tematikai veltītu interneta platformu.Pilnveidota LM mājaslapas sadaļa "Dzimumu līdztiesība"LM-2019.g. 1.cet.16.Dzimumu līdztiesības zinātniskās izpētes veicināšana.16.1. Apzināti Latvijas augstskolu studentu izstrādātie zinātniskie darbi par dzimumu līdztiesības tematiku.1 studentu zinātnisko darbu, kas veltīti dzimumu līdztiesības tematikai, apkopojums izmantošanai politikas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā (atsauces)LMIZM, augstskolas2019.g. 4.cet.16.2. Sagatavots pētāmo jautājumu saraksts iesniegšanai vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs.3 pētāmo jautājumu saraksti par labklājības nozarei aktuālām izpētes tēmām dzimumu līdztiesības jomāLMIZM, augstskolas, NVO2020.g. 3.cet.17.Publisku diskusiju par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicināšana sabiedrībā.17.1. Papildināta Latvijas Vikipēdijas krātuve, publicējot rakstus par dzimumu līdztiesības jautājumiem.6 raksti par dzimumu līdztiesības jautājumiemLMNVO2020.g. 1.cet.17.2. Ieviesti līdztiesības vēstneši, kas publiskajā telpā aicina pievērst uzmanību dzimumu līdztiesībai savā ikdienā.3 līdztiesības vēstneši3 tematiski raksti plašam interesentu lokam par dzimumu līdztiesības aktuāliem jautājumiemLMNVO2020.g. 4.cet.17.3. Veicināta izpratne par mediju lomu dzimumu līdztiesības sekmēšanā.1 izglītojošs pasākums mediju pārstāvjiem par dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu ikdienas darbā un mediju lomu dzimumu līdztiesības sekmēšanāLMKM, NVO2020.g. 4.cet.17.4. Izvērtēta iespēja ieviest vienlīdzīgu iespēju aktualizēšanas balva žurnālistikā.1 nominācija valsts mēroga žurnālistikas konkursāLMNVO2020.g. 4.cet.17.5. Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana, ietverot arī dzimumu diskriminācijas jautājumus.Tematiski raksti par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemAudiovizuāli un interaktīvi informatīvie materiāliIzglītojoši pasākumi sabiedrībai par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiemSIFLM2021.g. 1.cet.143. Teritoriālā perspektīvaPlānā izvirzītie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību, un tiks īstenoti gan Rīgā, gan reģionos.4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuPlāna īstenošana neradīs papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo lielākā daļa no tiem tiks īstenota institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Virkne Plāna pasākumu tiks īstenoti jau apstiprinātu ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros, plāna izstrādes laikā nav iespējams precīzi noteikt finansējuma sadalīju pa gadiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Plāna 2.tabulā norādīts indikatīvi nepieciešamais finansējums.Pasākumi, kas saistīti ar politikas novērtēšanu un plānošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu, tiks īstenoti LM (1.1.–4.2., 5.1.–5.2., 8.1.–8.3., 11.1.–11.3., 12.2., 13.2.–13.3., 14.1.–17.4. darbības rezultāts) un VISC (7.4.darbības rezultāts) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plānā ietverti arī pasākumi, kurus plānots īstenot Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros (skat. Plāna 5.pasākuma 5.3. un 5.4.darbības rezultātu). Savukārt Plāna 5.pasākuma 5.1.darbības rezultāta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu tiks vērtēta pasākuma ietvaros izstrādātā izvērtējuma sagatavošanas gaitā.Papildus plānots piesaistīt starptautisko programmu līdzfinansējumu, iesniedzot projekta pieteikumu:1. ES programmā "Tiesības, vienlīdzība, pilsonība" Plāna 1.pasākuma 1.1.darbības rezultāta sasniegšanai;2. ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības ietvarā Plāna 5.pasākuma 5.4.darbības rezultāta sasniegšanai;3. ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības programmā vai Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības fondam Plāna 5.pasākuma 5.4.darbības rezultāta sasniegšanai;4. ZMP mobilitātes programmā "Valsts administrācija" Plāna 12.pasākuma 12.1.darbības rezultāta sasniegšanai.Minēto pasākumu un darbības rezultātu sasniegšanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu tiks vērtēta projektu pieteikumu un informatīvo ziņojumu par budžeta saistību uzņemšanos attiecīgo projektu īstenošanai.Pārējie pasākumi tiks īstenoti šādu, jau apstiprinātu projektu ietvaros:1. Plāna 3.1., 6.1., 13.2. un 17.5.darbības rezultāts tiks sasniegts SIF īstenotā projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001; kopējais finansējums 6 813 045 EUR, t.sk. 5 791 088 EUR ESF līdzfinansējums un 1 021 957 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;2. Plāna 3.2. un 4.1.darbības rezultāts tiks sasniegts NVA īstenotā projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" (Nr.7.3.2.0/16/I/001; kopējais finansējums 10 596 211 EUR, t.sk. 9 006 779 EUR ESF līdzfinansējums un 1 589 432 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros. Atsevišķi Plānā iekļautā pasākuma finansējumu nav iespējams izdalīt, tādēļ 2.tabulā tas netiek norādīts.3. Plāna 7.1., 7.2. un 7.3.darbības rezultāts tiks sasniegts VIAA īstenotā projekta "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" (Nr.8.3.5.0/16/I/001; kopējais finansējums 21 645 410 EUR, t.sk. 18 398 598 EUR ESF līdzfinansējums un 3 246 812 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;4. Plāna 9.1. un 9.2. darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievieti "Vardarbībai patīk klusums"" (Nr.JUST/2016/RGEN/AG/VAWA/9944; kopējais finansējums 247 696,43 EUR, t.sk. 198 156,94 EUR EK līdzfinansējums un 49 539,49 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;5. Plāna 9.3.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (Nr.9.2.1.1/15/I/001; kopējais finansējums 8 526 615 EUR, t.sk. 7 247 622 EUR ESF līdzfinansējums un 1 278 993 EUR valsts budžeta finansējums);6. Plāna 10.1.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" (Nr.JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830; kopējais finansējums 189 736,80 EUR, t.sk. 151 789,44 EUR EK līdzfinansējums un 37 947,36 EUR valsts budžeta finansējums) ietvaros;7. Plāna 13.1.darbības rezultāts tiks sasniegts VK īstenotā projekta "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma" (Nr.3.4.2.0/15/I/003; kopējais finansējums 926 094 EUR, t.sk. 787 180 EUR ESF līdzfinansējums un 138 914 EUR valsts budžeta finansējums);8. Plāna 13.4.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr. 12.1.1.0/15/TP/003; kopējais finansējums 130 000 EUR, t.sk. 110 500 EUR ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 19 500 EUR valsts budžeta finansējums).Ņemot vērā, ka virkni iepriekš minēto projektu atbildīgās institūcijas uzsāka īstenot 2017.gadā un ne visos gadījumos aktivitāšu īstenošanai paredzēto finansējumu iespējams izdalīt atsevišķi pa gadiem, Plāna 2.tabulā norādīts indikatīvs attiecīgo pasākumu ietekmes uz valsts budžetu novērtējums. Vienlaikus atzīmējam, ka šo projektu īstenošana papildus slogu valsts budžetam nerada, jo finansējums attiecīgo projektu īstenošanai jau ir piešķirts likumā noteiktajā kārtībā.2.tabulaKopsavilkums par Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumuBudžeta resors;budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro)Nepieciešamais papildus finansējums (euro)Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)201820192020201820192020Finansējums Plāna realizācijai kopā326 964,00335 963,33318 000,370,000,000,00-tai skaitā šādos resoros:03. MK63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)6 300,000,000,000,000,000,00201808. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)215 380,00157 753,33218 725,370,000,000,002018–202215. IZM63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)1089,000,000,000,000,000,002018–201918. LM104 195,00178 210,0099 275,000,000,000,002018–202022.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–202061.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020)500,00750,00750,000,000,000,002018–202063.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202070.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē65 580,000,000,000,000,000,002018Finansējuma sadalījums atbilstoši Plāna pasākumiemPasākuma Nr.Darbības rezultāta Nr.Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro)Nepieciešamais papildus finansējums (euro)Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2018201920202018201920203.3.1.08. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)189 970,000,000,000,000,000,0020185.5.3.18. LM22.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–20206.6.1.08. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)25 410,00157 753,33157 753,330,000,000,002018–20227.7.1.-7.3.15. IZM63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)1089,000,000,000,000,000,002018–20199.9.1.-9.2.18. LM70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē45 000,000,000,000,000,000,0020189.3.18. LM63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202010.10.1.18. LM70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē20 580,000.000,000,000,000,00201813.13.1.03. MK63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)6 300,00150,000,000,000,000,00201813.4.18. LM61.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020)500,00750,00750,000,000,000,002018–202017.17.5.08. SIF63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020)0,000,0060 972,040,000,000,002020–2022 1 Labklājības ministrija (2017): Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai. 2.lpp.2 Noslēguma piezīmes par Latvijas Republikas par Konvencijas ieviešanu Latvijas Republikā (Rekomendācijas)  http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf3 Detalizētu informāciju par Komitejas aktuālo sastāvu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/komitejas_sastavs.pdf4 Komitejas 2015.gada 14.decembra sēdes protokolu skat.:  http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/3/komiteja_14142015_protokols_19.pdf5 Komitejas 2016.gada 9.jūnija sēdes protokolu skat.:  http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/1/komiteja_090616_20.pdf6 Komitejas 2018.gada 10.janvāra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē.7 LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas padomes 2017.gada 20.decembra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē.8 http://www.lbas.lv/news/15979 Detalizētu esošās situācijas un aktuālo dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumu raksturojumu skat. Plāna 1.pielikumā.10 Izvērtējumā tiks iekļauti arī dati, kas iegūti LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr.12.1.1.0/15/TP/003) ietvaros veiktā izvērtējuma "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas ietekme un ieguldījumi dzimumu līdztiesības veicināšanā, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanā un iekļaušanā, un diskriminācijas novēršanā" (plānots veikt 2018.–2019.gadā).11 Konferences īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības programmā vai Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības fondam.12 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam.13 Pieredzes apmaiņas pasākuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP mobilitātes programmā (skat. http://www.norden.lv/grantu-programmas/valsts-administracija/). 14 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam.15 Izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka tiek organizētas trīs, pilnībā nokomplektētas apmācības grupas. Labklājības ministrs Jānis Reirs 1. pielikums Situācijas raksturojums 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 950 116 iedzīvotāju, no kuriem 54,1% ir sievietes un 45,9% vīrieši.1 Vecumā līdz 36 gadiem sieviešu nemainīgi ir mazāk nekā vīriešu (arī dzimušo skaitā meiteņu ir mazāk nekā zēnu), reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs, savukārt vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk.2Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta LR Satversmē un nozaru galvenajos normatīvajos aktos, kā arī virknē Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos. Dzimumu līdztiesība ir demokrātiskas un tiesiskas vides, kā arī valsts ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums. Tā ir arī viena no ES pamatvērtībām, kas caurvij ES tiesisko regulējumu, tādējādi nosakot ES dalībvalstu pienākumu ievērot dzimumu līdztiesības pamatprincipus un integrēt tos visās darbības nozarēs, tai skaitā nodarbinātības, preču un pakalpojumu pieejamības un sociālās aizsardzības politikās un to regulējošajos tiesību aktos.  Apņemšanās nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības izriet arī no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem, kuros dzimumu līdztiesības princips tiek skatīts no cilvēktiesību viedokļa kā būtisks priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības veidošanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.ES un starptautiskā līmenī dzimumu līdztiesības mērķi un prioritārie darbības virzieni ir noteikti tādos dokumentos kā:1) EK dokuments "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā", kurā kā prioritārās jomas ir noteikta sieviešu līdzdalības darba tirgū palielināšana un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības veicināšana; vīriešu un sieviešu darba samaksas, ieņēmumu un pensijas atšķirības samazināšana, tādējādi apkarojot arī sieviešu nabadzību; sieviešu un vīriešu līdztiesības lēmumu pieņemšanas procesā veicināšana; ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana un šādas vardarbības upuru aizsargāšana un atbalstīšana; dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošanas sekmēšana visā pasaulē;2) 2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtā rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.gadam, kurā starp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 169 apakšmērķiem viens mērķis tiešā veidā ir veltīts dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (5.mērķis "Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas (iespējināt) visām sievietēm un meitenēm"), paredzot visu veidu diskriminācijas, vardarbību un kaitīgu prakšu pret visām sievietēm un meitenēm izskaušanu; bezmaksas aprūpes un mājsaimniecības darbu atzīšanu un novērtēšanu, nodrošinot atbalstošus pakalpojumus un politiku; sieviešu līdzdalības un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos nodrošināšanu; vispārējas piekļuves seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un reproduktīvajām tiesībām nodrošināšanu; vienlīdzīgu tiesību uz saimnieciskajiem resursiem nodrošināšanu; pamattehnoloģiju un jo īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošanas palielināšanu, lai veicinātu pienācīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; pārdomātas politikas un izpildāmu tiesību aktu dzimumu līdztiesības veicināšanai un pienācīgu iespēju nodrošināšanai visām sievietēm un meitenēm visos līmeņos pieņemšanu;3) Pekinas rīcības platformā, kurā ir atspoguļots ANO dalībvalstu skatījums, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu stāvokli visā pasaulē 12 svarīgās dzīves jomās (izglītība, veselības aizsardzība, ekonomika, dalība lēmumu pieņemšana, masu mediji, vides aizsardzība utt.), cita starpā aicinot iestrādāt dzimumu perspektīvu budžeta veidošanas procesā (angļu valodā – gender budgeting).Atšķirīgas attieksmes aizliegums un sieviešu un vīriešu līdztiesības principi ir iestrādāti LR Satversmē, kā arī dažādos nozaru galvenajos normatīvajos aktos (skat. Plāna 2.pielikumu).Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu. LM kā atbildīgā valsts pārvaldes iestāde izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā3. Integrētās pieejas ieviešanu ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā LM ir nodrošinājusi: 1) vērtējot, kā nozaru ministrijas, plānojot politiku un politikas pasākumus, ņem vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju un apstākļus, vajadzības un iespēju vienlīdzību (sākotnējās ietekmes novērtējumos, plānošanas dokumentos); 2) uzraugot ES fondu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" ievērošanu ES fondu plānošanā, aktivitāšu un projektu ieviešanā un uzraudzībā, tai skaitā, nodrošinot, ka visā fondu programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiek ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana4.Latvijas dzimumu līdztiesības politikas ietvars pirmo reizi tika noteikts 2001.gadā, kad tika apstiprināta Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai (turpmāk – Koncepcija). Balstoties uz sieviešu un vīriešu situācijas izvērtējumu dažādās jomās, tika noteikta valsts pārvaldes institūciju pieeja un darbības ietvars šo jautājumu efektīvākai risināšanai – izveidots institucionālais mehānisms dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai, noteikti uzdevumi valsts institūcijām, izglītoti dažādu jomu speciālisti un veikti ar sabiedrības informēšanu par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu saistītie pasākumi. Pamatojoties uz Koncepcijā identificētajām problēmām un jomām, kurās ir nepieciešams veikt uzlabojumus, valdībā šajā laikā periodā ir apstiprināti un tikuši īstenoti vairāki politikas plānošanas dokumenti: Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.–2006.gadam; Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam un Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam.Iepriekšējā dzimumu līdztiesības politikas ciklā, balstoties uz Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam, tika izvirzīti vairāki izaicinājumi, no kuriem lielākā daļa tika sasniegti. Minētā plāna ietvaros vairākos normatīvajos aktos tika nostiprināts dzimumu līdztiesības princips, piemēram, nosakot saimnieciskās darbības veicēju aizsardzību pret diskrimināciju5 un pilnveidojot tiesiskos aizsardzības līdzekļus vardarbības gadījumā6. Papildus tika ieviesti jauni un pilnveidoti esošie pakalpojumi, sniedzot īslaicīgu atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni vecumā līdz diviem gadiem7, kā arī ieviešot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem.8 Tāpat tika ieguldīts darbs izglītības speciālistu izpratnes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu piemērošanu ikdienas darbā, izstrādājot detalizētas rekomendācijas9 dzimumu līdztiesības principa integrēšanai visos izglītības līmeņos. Papildus dažādu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un pasākumos tika veikts izvērtējums un noteiktas konkrētas rīcības sieviešu un vīriešu juridiskas un faktiskas līdztiesības nodrošināšanai.Kopš Koncepcijas apstiprināšanas pagājuši 16 gadi, un jāatzīst, ka situācija dzimumu līdztiesības jomā ir nedaudz uzlabojusies. Ir vērojamas izmaiņas sabiedrības attieksmē un izpratnē par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas nepieciešamību. Piemēram, ievērojami palielinājusies vīriešu iesaiste ģimenes un mājsaimniecības pienākumos, ko apstiprina aizvien pieaugošā tendence izmantot tiesības uz paternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājumu vīriešu vidū, kā arī sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem atklāj lielāku izpratni. Pakāpeniski pieaug sieviešu nodarbinātības līmenis, un arvien biežāk sievietes ieņem augstākus amatus, īpaši sabiedriskajā sektorā. Vienlaikus tiek definēti arvien jauni izaicinājumi, jo īpaši runājot par multiplās diskriminācijas formām, piemēram, sieviešu ar invaliditāti tiesībām, sasaistot diskriminējošu attieksmi pret sievietēm un personām ar invaliditāti kopumā. Tāpat jāatzīmē augstais sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību pret sievietēm, kā arī vīriešu veselības rādītāji, uz ko norāda sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma atšķirība. Detalizēts izvērtējums par iepriekšējā periodā īstenotajiem pasākumiem pieejams "Informatīvajā ziņojumā par Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam izpildi" (turpmāk – Plāna izvērtējums)10.Plāna situācijas raksturojumā ietvertā analīze veikta ar mērķi skaidrot, kādā veidā noteiktu jomu politikās ir integrēts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību princips, cik lielā mērā līdz šim īstenotie pasākumi ir spējuši novērst vai mazināt sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju vai nevienlīdzību, kā arī vērtēt esošā institucionālā mehānisma efektivitāti dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanā. Situācijas raksturojumā tiek analizēti arī faktori, kas ietekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principa faktisko ievērošanu, tai skaitā, ES un citu reģionālu un starptautisku organizāciju prasību ietekme uz Latvijas dzimumu līdztiesības politikas plānošanas un uzraudzības pieeju.1. Institucionālais ietvars Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas izstrāde un koordinēšana ir LM atbildība. LM koordinējošā loma sevī ietver: 1) dzimumu līdztiesības principu skaidrošanu citām valsts pārvaldes iestādēm; 2) iesaistīšanos citu valsts pārvaldes institūciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē; 3) jomu, kurās ir vērojama atšķirīga attieksme dzimuma dēļ, identificēšana; 4) visaptveroša redzējuma par sieviešu un vīriešu līdztiesīgu iespēju un tiesību īstenošanu izstrādi; 5) Latvijas pārstāvniecības starptautiskās organizācijās, sadarbības tīklos un forumos nodrošināšanu. Līdztekus tam LM kā atbildīgā institūcija par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordināciju (ieviešanas uzraudzību)11, kas apver arī vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu: 1) izstrādā metodiskos materiālus par horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 2) nodrošina konsultatīvu un metodisku atbalstu saistībā ar attiecīgā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 3) sniedz atzinumus par ES fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem ES fondu jomā; 4) sniedz atzinumus uzraudzības komitejai un apakškomitejai par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem; 5) veic analīzi par ES fondu ieguldījumu atbilstību horizontālajam principam un horizontālo rādītāju sasniegšanu darbības programmas ieviešanā.Lai veicinātu ministriju, NVO, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, kā arī lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu, ir izveidota Komiteja.12 Komitejai ir būtiska loma dzimumu līdztiesības politikas prioritāšu un rīcības virzienu noteikšanā, kā arī dzimumu līdztiesības principu īstenošanas uzraudzībā citu nozaru politikās. Vienlaikus Komitejas sastāva mainība ir viens no aspektiem, kas ietekmē Komitejas kapacitāti veikt izvērtējumus dažādās jomas un sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus.Lai sekmētu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visos politikas līmeņos un stiprinātu visu nozaru ministriju spēju risināt dzimumu līdztiesības jautājumus, kopš 2005.gada visās nozaru ministrijās tika nominēta par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu atbildīgā amatpersona (valsts sekretāra vai sekretāra vietnieka līmenī).13 Sākotnēji nominētajām amatpersonām un citiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem tika rīkoti izglītojoši semināri par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas aspektiem konkrētajā nozarē, taču pēdējos gados sistemātiskas un regulāras apmācības nedz ministriju atbildīgajām amatpersonām, nedz nozaru politikas veidotājiem nav bijis iespējams īstenot ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ. Tāpat jānorāda uz Komitejas ekspertu un atbildīgo amatpersonu mainību, kas būtiski kavē sistemātisku politikas koordinēšanu un pilnveidošanu. Zināms konsultatīvs un metodiskais atbalsts saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem ir sniegts tikai ES fondu plānošanā, administrēšanā un ieviešanā iesaistītajām personām, skaidrojot horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" piemērošanu, taču šāds atbalsts aptver ierobežotu speciālistu loku.Būtiska loma sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai ir arī citām institūcijām un organizācijām. Piemēram, VDI īsteno valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā14, TS uzrauga vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un sekmē jebkāda veida diskriminācijas novēršanu un sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem15, CSP vāc, apstrādā un analizē statistisko informāciju par tautsaimniecību un sociālajā un ekonomiskajā jomā notiekošajiem procesiem16, SIF finansiāli atbalsta un veicina sabiedrības integrāciju17, Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centrs, kas kopš 1998.gada veic izpēti, organizē konferences un vasaras skolas, kā arī veido publikācijas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tādējādi nodrošinot zinātnisku nozares izpēti un attīstību18. Tāpat nozīmīga loma ir nevalstiskajam sektoram, kas veicina sabiedrības izpratnes veidošanos par dzimumu līdztiesības jautājumiem, iesaistās politikas plānošanā un uzraudzībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā.Lai arī novērots, ka dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un izvērtējumā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanas princips lielākoties tiek ņemts vērā, jāatzīmē, ka daudzos gadījumos tas tiek veikts nepilnīgi. Tipiskākie līdz šim novērotie trūkumi:• politikas pasākumi ir pārāk vispārīgi, un nav pietiekami mērķēti uz sieviešu vai vīriešu sociālās, ekonomiskās u.c. nevienlīdzības vai specifisku vajadzību risināšanu;• pat būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem statistikas rādītājos nav veicinājušas mērķēta atbalsta pasākumu ieviešanu vai esošo pasākumu pārskatīšanu;• dzimumu līdztiesības integrētā pieeja reducēta uz darbības rezultātu un/vai rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu sadalījumā pa dzimumiem, kas pēc būtības ir tikai formāla sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa aktualizēšana.LM skatījumā visveiksmīgāk iepriekš minētos trūkumus iespējams risināt, nodrošinot regulāru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācību, kas balstās uz katras nozares specifiku, skaidrojot konkrētus ieguvumus, ko dzimumu līdztiesības principu ievērošana sniedz vai varētu sniegt nozares turpmākai attīstībai.Izaicinājumi:– nepietiekama un atšķirīga valsts pārvaldē nodarbināto izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā;– regulāru apmācību un konsultāciju trūkums politikas plānošanā iesaistītajām amatpersonām par integrētās pieejas dzimumu līdztiesības jautājumos izmantošanu nozaru politikās;– nepietiekams metodiskais un konsultatīvais atbalsts par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas plānošanā, tiesību aktu izstrādes posmā.2. Uzraudzības un novērtēšanas mehānismiViens no pamatnosacījumiem mērķētu un atbilstošu politikas pasākumu īstenošanā, kā arī atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādē ir kvalitatīvu, ticamu un reprezentatīvu datu pieejamība, kā arī padziļinātu, uz kvalitatīvām metodēm balstītu pētījumu veikšanas iespējas. Līdz ar jaunu ES un starptautisku stratēģisku dokumentu apstiprināšanu un politikas iniciatīvu ieviešanu, kas tiešā vai netiešākā veidā skar dzimumu līdztiesības aspektus, arvien aktuālāks kļūst jautājums par atbilstošu monitoringa instrumentu, indikatoru un datu esamību un attīstību nacionālā līmenī. Tāpat Latvijai kā ES un OECD dalībvalstij ir saistošs pienākums nodrošināt regulāru uzraudzību un ziņošanu par noteiktu starptautisku dokumentu, normu, rekomendāciju ieviešanu, tai skaitā, atbilstošas informācijas un datu vākšanu un publicēšanu.EK savā dokumentā "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā" datu pieejamības, kvalitātes, ticamības uzlabošanu ir norādījusi vairāku prioritāro rīcības jomu mērķos un galvenajās šo mērķu īstenošanas darbībās, piemēram, saistībā ar līdztiesības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesos, ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu un šādas vardarbības upuru aizsargāšanu un atbalstīšanu. Izvērtējot īstenoto politiku ietekmi un sociālās un ekonomiskās attīstības tendences, ES līmenī19 aizvien lielāku uzmanību velta jautājumam par pieejamo politikas monitoringa instrumentu (Sociālās politikas snieguma monitors, Eiropas sociālo indikatoru tablo, nodarbinātības rādītāju tablo u.tml.) pilnveidošanu un efektīvāku izmantošanu, lai jau esošie dzimumu līdztiesību raksturojošie rādītāji un pieejamie dati varētu sniegt kvalitatīvu un padziļinātu analīzi, tādējādi veicot visaptverošu un precīzu novērtējumu par dažādu sabiedrības grupu atšķirīgo situāciju un vajadzībām, kā arī iespējamiem risinājumiem nākotnē.OECD 2015.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības pārvaldībai sabiedriskajā dzīvē un 2013.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības veicināšanai izglītībā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā ieviešanu (turpmāk – OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijas)20 cita starpā paredz pienākumu dalībvalstīm sniegt regulāru pārskatu par dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu, norādot informāciju par dalībvalsts monitoringa sistēmu, kas balstīta uz pēc dzimuma dalītiem datiem un atbilstošiem indikatoriem, uz pierādījumiem balstīta dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visu jomu politikas plānošanā un budžeta procesos, kā arī regulāru informācijas un pieejamo datu publicēšanu par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanu un ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanu. Latvijā minēto OECD rekomendāciju ieviešanas progresa uzraudzību nodrošina VK, tās ietvaros LM un citām iesaistītajām ministrijām (piemēram, IZM, VARAM, EM) ir jānodrošina regul …