📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.158 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.860
Rīgā 2007.gada 11.decembrī (prot. Nr.69 47.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.158 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu, 10.panta pirmo daļu un 13.panta trešo daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.158 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 37.nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 2.16.apakšpunktu šādā redakcijā:
“2.16. nesējvielas un nesējvielu šķīdinātāji – vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizēju izšķīdināšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, nemainot to funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus;”;
1.2. papildināt noteikumus ar 11.1punktu šādā redakcijā:
“11.1 Pārtikas piedevas algīnskābi (E 400), nātrija alginātu (E 401), kālija alginātu (E 402), amonija alginātu (E 403), kalcija alginātu (E 404), agaru (E 406), karaginānu (E 407), apstrādātas Eucheuma jūraszāles (E 407a), baltās akācijas sveķus (E 410), guāra sveķus (E 412), tragakantu (E 413), akācijas sveķus (E 414), ksantāna sveķus (E 415), tara sveķus (E 417), želena sveķus (E 418) un pektīnus (E 440) nedrīkst lietot želejas minikapsulās (želejveida konditorejas izstrādājumi, kas ievietoti puscietā apvalkā un paredzēti apēšanai vienā kumosā).”;
1.3. izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:
“IV. Noslēguma jautājumi
28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumus Nr.86 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 35.nr.; 2002, 97.nr.; 2004, 68.nr.; 2005, 42.nr.).
29. Produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2008.gada 28.janvārim un neatbilst šo noteikumu prasībām, drīkst tirgot, līdz beidzas to krājumi.”;
1.4. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 1981.gada 28.jūlija Direktīvas 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem;
2) Padomes 1982.gada 12.jūlija Direktīvas 82/504/EEK, ar kuru groza Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem;
3) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
4) Komisijas 1990.gada 26.oktobra Direktīvas 90/612/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus pārtikā izmantojamu emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju tīrības kritērijus;
5) Komisijas 1992.gada 10.februāra Direktīvas 92/4/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizētājiem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/34/EEK, ar kuru groza Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos;
9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
10) Komisijas 1995.gada 5.jūlija Direktīvas 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
11) Komisijas 1995.gada 26.jūlija Direktīvas 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
12) Komisijas 1996.gada 2.decembra Direktīvas 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmantojamiem saldinātājiem;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
15) Komisijas 1998.gada 4.septembra Direktīvas 98/66/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
16) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
17) Komisijas 1998.gada 11.novembra Direktīvas 98/86/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
18) Komisijas 1999.gada 22.jūlija Direktīvas 1999/75/EK, ar kuru groza Komisijas Direktīvu 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
19) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/51/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, kas nosaka īpašo tīrības kritēriju attiecībā uz pārtikas saldinātājiem;
20) Komisijas 2000.gada 5.oktobra Direktīvas 2000/63/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus attiecībā uz pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
22) Komisijas 2001.gada 2.maija Direktīvas 2001/30/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
23) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/50/EK, kas groza Direktīvu 95/45/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamām krāsvielām;
24) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/52/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
25) Komisijas 2002.gada 15.oktobra Direktīvas 2002/82/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem;
27) Komisijas 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/95/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
30) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/45/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
31) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/46/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK attiecībā uz E 955 sukralozi un E 962 aspartāma acesulfāma sāli;
32) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/47/EK, ar ko groza Direktīvu 95/45/EK attiecībā uz jauktiem karotīniem (E 160 a (i)) un beta–karotīnu (E 160 a (ii));
33) Komisijas 2006.gada 20.marta Direktīvas 2006/33/EK, ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171);
34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
35) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/128/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
36) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/129/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus.”;
1.5. izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums);
1.6. papildināt 2.pielikuma tabulu aiz rindas “E 461 metilceluloze” ar rindu šādā redakcijā:“E 462Etilceluloze”1.7. izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums);1.8. svītrot 5.pielikuma 58. un 59.punktu;1.9. izteikt 5.pielikuma 103.punktu šādā redakcijā:“103.E 307 – Alfa-tokoferols103.1.SinonīmiDL-α-Tokoferols (dl-α-Tocopherol)103.2.Ķīmiskais nosaukumsDL-5,7,8-Trimetiltokols; DL-2,5,7,8-tetrametil-2-(4’,8’,12’-trimetiltridecil)-6-hromanols103.3.EINECS numurs233-466-0103.4.Ķīmiskā formulaC29H50O2103.5.Molekulmasa430,71103.6.PamatvielaNe mazāk kā 96 %103.7.Ārējais izskatsGaiši dzeltenā krāsā–dzintarkrāsā; dzidra, viskoza eļļa gandrīz bez smaržas, kas gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka103.8.Identitātes pierādīšana:103.8.1.SpektrometrijaAbsorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm103.8.2.ŠķīdībaNešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri103.9.Tīrības kritēriji:103.9.1.Refrakcijas koeficientsn20D= 1,503–1,507103.9.2.SpektrometrijaE1%1cm = 72–76 (pie 292 nm 0,01 g vielas šķīdumam 200 ml absolūtā etanola)103.9.3.Īpatnējais optiskās griešanās leņķis[α]20D= 0o ± 0,05o (hloroforma šķīdumā 1/10)103.9.4.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 %103.9.5.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg”1.10. izteikt 5.pielikuma 109.punktu šādā redakcijā:“109.E 315 – Eritorbīnskābe109.1.SinonīmiIzoaskorbīnskābe (isoascorbic acid);D-araboaskorbīnskābe (D-araboascorbic acid)109.2.Ķīmiskais nosaukumsIzoaskorbīnskābe; D-izoaskorbīnskābe;D-eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons109.3.EINECS numurs201-928-0109.4.Ķīmiskā formulaC6H8O6109.5.Molekulmasa176,13109.6.PamatvielaNe mazāk kā 98 % bezūdens vielā109.7.Ārējais izskatsBalta–gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka109.8.Identitātes pierādīšana:109.8.1.Kušanas temperatūra164–172 oC (ar sadalīšanos)109.8.2.Pozitīva askorbīnskābes krāsu reakcija109.9.Tīrības kritēriji:109.9.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 0,4 % pēc žāvēšanas trīs stundas vakuumā uz silikagēla109.9.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,3 %109.9.3.Īpatnējais optiskās griešanās leņķis[α]25D= (–16,5o)–(–18,0o) (10 % w/v ūdens šķīdumā)109.9.4.OksalātiPie 1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno 2 pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram109.9.5.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg”1.11. papildināt 5.pielikumu ar 110.1 punktu šādā redakcijā:“110.1E 319 – terc-butilhidrohinons (TBHQ)110.11.SinonīmiTBHQ110.12.Ķīmiskais nosaukumsterc-butil-1,4-benzdiols; 2-(1,1-dimetiletil)-1,4-benzdiols110.13.EINECS numurs217-752-2110.14.Ķīmiskā formulaC10H14O2110.15.Molekulmasa166,22110.16.PamatvielaSatur ne mazāk kā 99 % C10H14O2110.17.Ārējais izskatsBalta kristāliska cieta viela ar raksturīgu aromātu110.18.Identitātes pierādīšana:110.18.1.ŠķīdībaŪdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā110.18.2.Kušanas temperatūraNe zemāka par 126,5 oC110.18.3.FenoliAptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā110.19.Tīrības kritēriji:110.19.1.terc-butil-p-benzhinonsNe vairāk kā 0,2 %110.19.2.2,5-di-terc-butilhidrohinonsNe vairāk kā 0,2 %110.19.3.HidrohinonsNe vairāk kā 0,1 %110.19.4.TulolsNe vairāk kā 25 mg/kg110.19.5.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg”1.12. izteikt 5.pielikuma 170.punktu šādā redakcijā:“170.E 415 – Ksantāna sveķi170.1.DefinīcijaKsantāna sveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glukozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos pagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija170.2.EINECS numurs234-394-2170.3.MolekulmasaAptuveni 1000000170.4.PamatvielaNo žāvētiem ksantāna sveķiem var iegūt ne mazāk kā 4,2 % un ne vairāk kā 5 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ksantāna sveķu saturam no 91 % līdz 108 %170.5.Ārējais izskatsKrēmkrāsas pulveris170.6.Identitātes pierādīšana – šķīdībaŠķīst ūdenī, nešķīst etanolā170.7.Tīrības kritēriji:170.7.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 15 % (105 oC, 2,5 h)170.7.2.Pelni (kopējie)Ne vairāk kā 16 % sausnas, noteikti 650 oC temperatūrā pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā170.7.3.SlāpeklisNe vairāk kā 1,5 %170.7.4.PirovīnogskābeNe mazāk kā 1,5 %170.7.5.Etanols un propan-2-olsNe vairāk kā 500 mg/kg katra atsevišķi vai kopā170.7.6.Mikrobioloģiskie kritērijiSummāri ne vairāk kā 5000 kolonijas/g;raugs un pelējums ne vairāk kā 300 kolonijas/g;E. coli nav pieļaujamas 5 g;Salmonella spp. nav pieļaujamas 10 g;Xanthomonas campestris – dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā170.7.7.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg”1.13. papildināt 5.pielikumu ar 179.1 punktu šādā redakcijā:“179.1E 426 – Sojas pupiņu hemiceluloze179.11.DefinīcijaSojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas179.12.Ķīmiskais nosaukumsŪdenī šķīstošs sojas pupiņu polisaharīds.Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas179.13.PamatvielaNe mazāk kā 74 % ogļhidrātu179.14.Ārējais izskatsIrdens balts pulveris, ko iegūst, žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu179.15.Identitātes pierādīšana:179.15.1.ŠķīdībaŠķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu179.15.2.pH5,5 ± 1,5 (1 % šķīdums)179.15.3.ViskozitāteNe vairāk kā 200 mPa.s (10 % šķīdums)179.16.Tīrības kritēriji:179.16.1.Žāvēšanas zudumiNe vairāk kā 7 % (105 °C, 4 h)179.16.2.ProteīnsNe vairāk kā 14 %179.16.3.Pelni (kopējie)Ne vairāk par 9,5 % (600 °C, 4 h)179.16.4.ArsēnsNe vairāk kā 2 mg/kg179.16.5.SvinsNe vairāk kā 5 mg/kg179.16.6.DzīvsudrabsNe vairāk kā 1 mg/kg179.16.7.KadmijsNe vairāk kā 1 mg/kg179.16.8.Mikrobioloģiskie rādītājiSummāri ne vairāk kā 3000 kolonijas/g;raugs un pelējums ne vairāk kā 100 kolonijas/g;E. coli nav pieļaujamas 10 g”1.14. papildināt 5.pielikumu ar 206.1 punktu šādā redakcijā:“206.1E 462 – Etilceluloze206.11.SinonīmiCelulozes dietilēteris206.12.DefinīcijaEtilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām206.13.Ķīmiskais nosaukumsCelulozes etilēteris206.14.Ķīmiskā formulaPolimēri satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus ar šādu formulu: C6H7O2(OR1)(OR2), kur R1 un R2 ir -Hvai -CH2CH3206.15.PamatvielaSausna satur ne mazāk kā 44 % ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OCH2CH5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksigrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu)206.16.Ārējais izskatsNedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas206.17.Identitātes pierādīšana:206.17.1.ŠķīdībaPraktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-dipolā, atkarībā no etoksi grupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk par 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % un vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, hloroformā un etilacetātā206.17.2.Plēves veidošanas tests5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša206.18.Tīrības kritēriji:206.18.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 3 % (105 oC, 2 h)206.18.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,4 %206.18.3.pHNeitrāls pēc lakmusa (1 % koloidālā šķīdumā)206.18.4.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg206.18.5.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg206.18.6.DzīvsudrabsNe vairāk kā 1 mg/kg206.18.7.KadmijsNe vairāk kā 1 mg/kg”1.15. izteikt 5.pielikuma 218.punktu šādā redakcijā:“218.E 472c – Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri218.1.SinonīmiCitrems; Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri (citric acid esters of mono- and diglycerides); citroglicerīdi (citroglycerides); ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi (mono- and diglycerides of fatty acids esterified with citric acid)218.2.DefinīcijaPārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielu daudzumu brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvu glicerīdu. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu218.3.Ārējais izskatsIedzelteni vai gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai cietas vaskveida vielas218.4.Identitātes pierādīšana:218.4.1.ŠķīdībaNešķīst aukstā ūdenī, disperģējami karstā ūdenī, šķīst eļļās un taukos, nešķīst aukstā etanolā218.4.2.Pozitīvi taukskābju, citronskābes un glicerīna testi218.5.Tīrības kritēriji:218.5.1.SkābesCitas skābes, izņemot citronskābi, nav konstatējamas218.5.2.Pelni (sulfātu veidā)Produkti, kas nav neitralizēti, – ne vairāk kā 0,5 %Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti – ne vairāk kā 10 %Pelni, kas noteikti, karsējot 800 ± 25 oC temperatūrā218.5.3.Citronskābe (kopējā)Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 50 %218.5.4.Glicerīns (kopējais)Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 33 %218.5.5.Glicerīns (brīvais)Ne vairāk kā 2 %218.5.6.Brīvas taukskābesNe vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe218.5.7.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kgPiezīme. Tīrības kritēriji attiecas uz pārtikas piedevām, kurās nav taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļu, tomēr minētās vielas var būt piedevās, nepārsniedzot 6 % robežvērtību (izsakot nātrija oleātā).”1.16. izteikt 5.pielikuma 281.punktu šādā redakcijā:“281.E 559 – Alumīnija silikāts281.1.SinonīmiKaolīns, vieglais vai smagais (kaolin, light or heavy)281.2.DefinīcijaAlumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabīgie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību vai nav derīgs lietošanai pārtikā281.3.EINECS numurs215-286-4 (kaolinīts)281.4.Ķīmiskā formulaAl2Si2O5(OH)4 (kaolinīts)281.5.Molekulmasa264281.6.PamatvielaNe mazāk kā 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc izkarsēšanas).Silīcija oksīds SiO2 – 45–55 %.Alumīnija oksīds – Al2O3 30–39 %281.7.Ārējais izskatsSmalks balts vai pelēkbalts taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām281.8.Identitātes pierādīšana:281.8.1.Pozitīvi alumīnija oksīdu un silikātu testi281.8.2.Rentgenstaru difrakcijaRaksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 A°281.8.3.IS absorbcijaMaksimumi pie 3700 un 3620 cm-1281.9.Tīrības kritēriji:281.9.1.Zudumi pēc izkarsēšanas10–14 % (1000 oC, līdz nemainīgam svaram)281.9.2.Ūdenī šķīstošas vielasNe vairāk kā 0,3 %281.9.3.Skābēs šķīstošas vielasNe vairāk kā 2,0 %281.9.4.DzelzsNe vairāk kā 5 %281.9.5.Kālija oksīds (K2O)Ne vairāk kā 5 %281.9.6.OgleklisNe vairāk kā 0,5 %281.9.7.ArsēnsNe vairāk kā 3 %281.9.8.SvinsNe vairāk kā 5 %281.9.9.DzīvsudrabsNe vairāk kā 1 %”1.17. papildināt 5.pielikumu ar 287.1 punktu šādā redakcijā:“287.1E 586 – 4-Heksilrezocīns287.11.Sinonīmi4-1,3-benzdiols; heksilrezorcīns287.12.Ķīmiskais nosaukums4-heksilrezorcīns287.13.EINECS numurs205-257-4287.14.Ķīmiskā formulaC12H18O2287.15.Molekulmasa197,24287.16.PamatvielaSausnā ne mazāk kā 98,0 %287.17.Ārējais izskatsBalts pulveris287.18.Identitātes pierādīšana:287.18.1.ŠķīdībaLabi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī287.18.2.Slāpekļskābes tests1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa287.18.3.Broma tests1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu287.18.4.Kušanas temperatūra62–67 °C287.19.Tīrības kritēriji:287.19.1.Skābju satursNe vairāk kā 0,05 %287.19.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 %287.19.3.Rezorcīns un citi fenoliDažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno 3 pilienus dzelzs hlorīda reaģenta. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils287.19.4.NiķelisNe vairāk kā 2 mg/kg287.19.5.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg287.19.6.DzīvsudrabsNe vairāk kā 3 mg/kg”1.18. izteikt 5.pielikuma 332., 333., 334., 335. un 336.punktu šādā redakcijā:“332.E 954 (I) – Saharīns332.1.Ķīmiskais nosaukums3-Okso-2,3-dihidrobenzo(d) izotiazol-1,1-dioksīds332.2.EINECS numurs201-321-0332.3.Ķīmiskā formulaC7H5N03S332.4.Molekulmasa183,18332.5.PamatvielaNe mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H5N03S bezūdens vielā332.6.Ārējais izskatsBalti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)332.7.Identitātes pierādīšana – šķīdībaSlikti šķīst ūdenī, šķīst bāziskos šķīdumos, slikti šķīst etanolā332.8.Tīrības kritēriji:332.8.1.Kušanas temperatūra226–230 oC332.8.2.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 1 % (105 oC, 2 h)332.8.3.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,2 %, sausnā332.8.4.Benzoskābe un salicilskābePie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums332.8.5.o-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā332.8.6.p-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā332.8.7.Benzoskābes p-sulfamīdsNe vairāk kā 25 mg/kg sausnā332.8.8.Viegli karbonizējošās vielasNav332.8.9.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā332.8.10.SelēnsNe vairāk kā 30 mg/kg sausnā332.8.11.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā333.E 954 (II) – Saharīna nātrija sāls333.1.SinonīmiSaharīns (saccharin);saharīna nātrija sāls (sodium salt of saccharin)333.2.Ķīmiskais nosaukumsNātrija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola nātrija sāls; oksobenzizosulfonazols; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda nātrija sāls, dihidrāts333.3.EINECS numurs204-886-1333.4.Ķīmiskā formulaC7H4NNaO3S×2H2O333.5.Molekulmasa241,19333.6.PamatvielaNe mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4NNaO3S bezūdens vielā333.7.Ārējais izskatsBalti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)333.8.Identitātes pierādīšana – šķīdībaŠķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā333.9.Tīrības kritēriji:333.9.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 15 % (120 oC, 4 h)333.9.2.Benzoskābe un salicilskābePie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums333.9.3.o-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā333.9.4.p-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā333.9.5.Benzoskābes p-sulfamīdsNe vairāk kā 25 mg/kg sausnā333.9.6.Viegli karbonizējošās vielasNav333.9.7.SelēnsNe vairāk kā 30 mg/kg sausnā333.9.8.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā333.9.9.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā334.E 954 (III) – Saharīna kalcija sāls334.1.SinonīmiSaharīns (saccharin);saharīna kalcija sāls (calcium salt of saccharin)334.2.Ķīmiskais nosaukumsKalcija o-benzosulfimīds;2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kalcija sāls; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kalcija sāls, hidrāts (2:7)334.3.EINECS numurs299-349-9334.4.Ķīmiskā formulaC14H8CaN2O6S2×31/2H2O334.5.Molekulmasa467,48334.6.PamatvielaNe mazāk kā 95 % C14H8CaN2O6S2 (bezūdens vielā)334.7.Ārējais izskatsBalti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi atšķaidītos šķīdumos)334.8.Identitātes pierādīšana – šķīdībaLabi šķīst ūdenī, šķīst etanolā334.9.Tīrības kritēriji:334.9.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 13,5 % (120 oC, 4 h)334.9.2.Benzoskābe un salicilskābePie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums334.9.3.o-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā334.9.4.p-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā334.9.5.Benzoskābes p-sulfamīdsNe vairāk kā 25 mg/kg sausnā334.9.6.Viegli karbonizējošās vielasNav334.9.7.SelēnsNe vairāk kā 30 mg/kg sausnā334.9.8.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā334.9.9.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā335.E 954 (IV) – Saharīna kālija sāls335.1.SinonīmiSaharīns (saccharin);saharīna kālija sāls (potassium salt of saccharin)335.2.Ķīmiskais nosaukumsKālija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kālija sāls;1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kālija sāls hidrāts335.3.Ķīmiskā formulaC7H4KNO3S×H2O335.4.Molekulmasa239,77335.5.PamatvielaNe mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4KNO3S (bezūdens vielā)335.6.Ārējais izskatsBalti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)335.7.Identitātes pierādīšana – šķīdībaLabi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā335.8.Tīrības kritēriji:335.8.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 8 % (120 oC, 4 h)335.8.2.Benzoskābe un salicilskābePie 10 ml saharīna kālija sāls šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums335.8.3.o-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā335.8.4.p-ToluolsulfamīdsNe vairāk kā 10 mg/kg sausnā335.8.5.Benzoskābes p-sulfamīdsNe vairāk kā 25 mg/kg sausnā335.8.6.Viegli karbonizējošās vielasNav335.8.7.SelēnsNe vairāk kā 30 mg/kg sausnā335.8.8.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā335.8.9.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā336.E 955 – Sukraloze336.1.Sinonīmi4,1΄,6΄-trihlorgalaktosaharoze336.2.Ķīmiskais nosaukums1,6-dihlor-1,6-dideoksi-β-D-fruktofuranozil-4-hlor-4-deoksi-α-D-galaktopiranozīds336.3.EINECS numurs259-952-2336.4.Ķīmiskā formulaC12H19Cl3O8336.5.Molekulmasa397,64336.6.Pamatvielas satursNe mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C12H19Cl3O8 (bezūdens vielā)336.7.Ārējais izskatsBalts līdz dzeltenbalts kristālisks pulveris, praktiski bez smaržas336.8.Identitātes pierādīšana:336.8.1.ŠķīdībaLabi šķīst ūdenī, metanolā un etanolā. Nedaudz šķīst etilacetātā336.8.2.Infrasarkanā absorbcijaKālija bromīdā disperģēta parauga infrasarkanais spektrs uzrāda relatīvos maksimumus tādos pašos viļņos kā standarta spektrs, kas iegūts, izmantojot sukralozes standartparaugu336.8.3.Plānplākšņa hromatogrāfijaTesta šķīduma galvenajam plankumam ir tāds pats Rf lielums kā citu hlorētu disaharīdu testā minētajam A standartšķīduma galvenajam plankumam. Šo standartšķīdumu iegūst, izšķīdinot 1,0 g sukralozes standartvielas 10 ml metilspirta336.8.4.Īpatnējais griešanās leņķis[α]20D =(+84,0 °) līdz (+87,5 °) bezūdens vielai (10 % w/v šķīdumam)336.9.Tīrības kritēriji:336.9.1.ŪdensNe vairāk kā 2,0 % (K.Fišera metode)336.9.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,7 %336.9.3.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg336.9.4.Citi hlorēti disaharīdiNe vairāk kā 0,5 %336.9.5.Hlorēti monosaharīdiNe vairāk kā 0,1 %336.9.6.Trifenilfosfīna oksīdsNe vairāk kā 150 mg/kg336.9.7.MetanolsNe vairāk kā 0,1 %”
1.19. izteikt 5.pielikuma 339., 340., 341. un 342.punktu šādā redakcijā:“339.E 962 – Aspartāma acesulfāma sāls339.1.SinonīmiAspartāma acesulfāms; aspartāma acesulfāma sāls339.2.DefinīcijaSāli pagatavo, sildot aspartāmu un kālija acesulfāmu attiecībā aptuveni 2:1 (sv./sv.) šķīdumā ar skābu pH un ļaujot kristalizēties. Kāliju un mitrumu aizvada. Produkts ir stabilāks nekā tikai aspartāms339.3.Ķīmiskais nosaukumsL-fenilalanil-2-metil-L-α-asparginskābes 6-metil-1,2,3- oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīds sāls339.4.Ķīmiskā formulaC18H23O9N3S339.5.Molekulmasa457,46339.6.Pamatviela63,0–66,0 % aspartāma (rēķinot uz sausu vielu) un 34,0–37,0 % acesulfāma (skābā forma, rēķinot uz bezūdens vielu)339.7.Ārējais izskatsBalts kristālisks pulveris bez smaržas339.8.Identitātes pierādīšana:339.8.1.ŠķīdībaŠķīst ūdenī ierobežotā daudzumā; nedaudz šķīst etanolā339.8.2.Gaismas caurlaidība1 % šķīduma ūdenī gaismas caurlaidība, kas noteikta 1 cm šūnā pie 430 nm, izmantojot piemērotu spektrofotometru un salīdzināšanai izmantojot ūdeni, nav mazāka par 0,95, kas ir līdzvērtīga absorbcijai, ne lielākai par aptuveni 0,022339.8.3.Īpatnējais griešanās leņķis[α]20D =(+14,5°) līdz (+16,5°) noteikt koncentrācijā 6,2 g 100 ml 15 N skudrskābes 30 minūšu laikā pēc šķīduma pagatavošanas. Aprēķināto īpatnējo griešanās leņķi dalīt ar 0,646, lai koriģētu atbilstoši aspartāma saturam aspartāma acesulfāma sālī339.9.Tīrības kritēriji:339.9.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 0,5 % (105 °C, 4 h)339.9.2.5-benzil-3,6-dioksi-2-piperazīnetiķskābeNe vairāk kā 0,5 %339.9.3.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg340.E 965 (I) – Maltīts340.1.SinonīmiD-maltīts (D-maltitol);maltozes hidrogenāts (hydrogenated maltose)340.2.Ķīmiskais nosaukums(α)-D-glikopiranozil-1,4-D-glucīts340.3.EINECS numurs209-567-0340.4.Ķīmiskā formulaC12H24O11340.5.Molekulmasa344,31340.6.PamatvielaNe mazāk kā 98 % D-maltīta C12H24O11 (bezūdens vielā)340.7.Ārējais izskatsBalts kristālisks pulveris ar saldu garšu340.8.Identitātes pierādīšana:340.8.1.ŠķīdībaĻoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā340.8.2.Īpatnējais optiskās griešanās lenķis[α]20D = (+105,5o)–(+108,5o) (5 % w/v šķīdumā)340.8.3.Kušanas temperatūra148–151 oC340.9.Tīrības kritēriji:340.9.1.ŪdensNe vairāk kā 1 % (K.Fišera metode)340.9.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 % sausnā340.9.3.Reducējošie cukuriNe vairāk kā 0,1 % sausnā (izteikti kā glikoze)340.9.4.HlorīdiNe vairāk kā 50 mg/kg sausnā340.9.5.SulfātiNe vairāk kā 100 mg/kg sausnā340.9.6.NiķelisNe vairāk kā 2 mg/kg sausnā340.9.7.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā340.9.8.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā341.E 965 (II) – Maltīta sīrups341.1.SinonīmiHidrogenēts augstas pakāpes maltozes–glikozes sīrups (hydrogenated high maltose–glucose syrup), hidrogenēts glikozes sīrups (hydrogenated glucose syrup)341.2.Definīcija un iegūšanas aprakstsMaisījums sastāv galvenokārt no maltīta ar sorbītu un hidrogenētiem oligo- un polisaharīdiem. Iegūst, katalītiski hidrogenējot glikozes sīrupu ar augstu maltozes saturu vai hidrogenējot tā atsevišķas sastāvdaļas, ko pēc tam sajauc. Tiek ražots kā sīrupa, tā cietā veidā341.3.PamatvielaBez ūdens satur ne mazāk kā 99 % kopējo hidrogenēto saharīdu un ne mazāk kā 50 % maltīta341.4.Ārējais izskatsDzidri viskozi šķidrumi vai baltas kristāliskas masas bez krāsas un bez smaržas341.5.Identitātes pierādīšana:341.5.1.ŠķīdībaĻoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā341.5.2.Plānslāņa hromatogrāfijaIztur testu341.6.Tīrības kritēriji:341.6.1.ŪdensNe vairāk kā 31 % (K.Fišera metode)341.6.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 %341.6.3.Reducējošie cukuriNe vairāk kā 0,3 %, aprēķināti kā glikoze341.6.4.HlorīdiNe vairāk kā 50 mg/kg341.6.5.SulfātiNe vairāk kā 100 mg/kg341.6.6.NiķelisNe vairāk kā 2 mg/kg341.6.7.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg342.E 966 – Laktīts342.1.SinonīmiLaktīts (lactit); laktozīts (lactositol);laktobiozīts (lactobiosit)342.2.Ķīmiskais nosaukums4-O-β-D-galaktopiranozil-D-glucīts342.3.EINECS numurs209-566-5342.4.Ķīmiskā formulaC12H24O11342.5.Relatīvā molekulmasa344,32342.6.PamatvielaNe mazāk kā 95 % sausnā342.7.Ārējais izskatsSalds kristālisks pulveris vai bezkrāsains šķīdums. Kristāliskais produkts sastopams bezūdens, monohidrāta vai dihidrāta veidā342.8.Identitātes pierādīšana:342.8.1.ŠķīdībaĻoti labi šķīst ūdenī342.8.2.Īpatnējais optiskās griešanās leņķis[α]20D = (+ 13o)–(+ 16,5o), aprēķināts bezūdens vielai (10 % w/v ūdens šķīdums)342.9.Tīrības kritēriji:342.9.1.ŪdensNe vairāk kā 10,5 % (K.Fišera metode) kristāliskajos produktos342.9.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 % sausnā342.9.3.Reducējošie cukuriNe vairāk kā 0,2 % sausnā (izteikti kā glikoze)342.9.4.Citi polioliNe vairāk kā 2,5 %, aprēķināti sausnai342.9.5.HlorīdiNe vairāk kā 100 mg/kg sausnā342.9.6.SulfātiNe vairāk kā 200 mg/kg sausnā342.9.7.NiķelisNe vairāk kā 2 mg/kg sausnā342.9.8.ArsēnsNe vairāk kā 3 mg/kg sausnā342.9.9.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg sausnā”1.20. papildināt 5.pielikumu ar 343.1 punktu šādā redakcijā:“343.1E 968 – Eritrols343.11.SinonīmiMezo-eritrols; tetrahidroksibutāns; eritrīts343.12.DefinīcijaIegūst, fermentizējot ogļhidrāta avotu ar drošiem un piemērotiem pārtikas klases osmofīliem raugiem, piemēram, Moniliella pollinis vai Trichosporonoides megachilensis, ar sekojošu attīrīšanu un žāvēšanu343.13.Ķīmiskais nosaukums1,2,3,4-Butanetetrols343.14.EINECS numurs205-737-3343.15.Ķīmiskā formulaC4H10O4343.16.Molekulmasa122,12343.17.PamatvielaNe mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas343.18.Ārējais izskatsBalti karstumizturīgi kristāli, bez smaržas, nav higroskopiski, saldums apmēram 60–80 % no saharozes salduma343.19.Identitātes pierādīšana:343.19.1.ŠķīdībaLabi šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā, nešķīst dietilēterī343.19.2.Kušanas temperatūra119–123 oC343.110.Tīrības kritēriji:343.110.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 0,2 % (70 oC temperatūrā, sešas stundas, vakuumeksikatorā)343.110.2.Pelni (sulfātu veidā)Ne vairāk kā 0,1 %343.110.3.Reducējošās vielasNe vairāk kā 0,3 % (D-glikozes veidā)343.110.4.Ribitols un glicerīnsNe vairāk kā 0,1 %343.110.5.SvinsNe vairāk kā 0,5 mg/kg”1.21. papildināt 5.pielikumu ar 349.1 punktu šādā redakcijā:“349.1E 1204 – Pullulāns349.11.DefinīcijaLineārs neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar 1–6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala, izmantojot mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju349.12.EINECS numurs232-945-1349.13.Ķīmiskais nosaukums(C6H10O5)x349.14.PamatvielaSausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna349.15.Ārējais izskatsBalts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas349.16.Identitātes pierādīšana:349.16.1.ŠķīdībaNešķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā349.16.2.pH5,0–7,0 (10 % šķīdumā)349.16.3.Izgulsnēšanās ar polietilēna glikolu 60010 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml politilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes349.16.4.Depolimerizācija ar pullulanāziDivās mēģenēs pa 10 ml 10 % pullulana šķīduma. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrajā mēģenē 0,1 ml ūdens. Pēc apmēram 20 minūšu inkubācijas 25 °C temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti349.17.Tīrības kritēriji:349.17.1.Žāvēšanas zudumiNe vairāk kā 6 % (90 °C, spiediens, ne lielāks par 50 mmHg, 6 h)349.17.2.Mono-, di- un oligosaharīdiNe vairāk par 10 % (izsakot glikozes veidā)349.17.3.Viskozitāte100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 °C)349.17.4.SvinsNe vairāk kā 1 mg/kg349.17.5.Mikrobioloģiskie rādītājiRaugs un pelējums – ne vairāk kā 100 kolonijas/g.Koli baktērijas – negatīvs 25 g parauga.Salmonella – negatīvs 25 g parauga”1.22. papildināt 5.pielikumu ar 360.1 punktu šādā redakcijā:“360.1E 1452 – Cietes alumīnija oktenilsukcināts360.11.SinonīmiSAOS360.12.DefinīcijaCietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrītu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu360.13.Ārējais izskatsBalts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas360.14.Identitātes pierādīšana:360.14.1.NepeptizētsApskata mikroskopā360.14.2.Pozitīvs krāsojums ar joduTumši zils līdz gaiši sarkans krāsojums360.15.Tīrības kritēriji (noteikti bezūdens vielai, izņemot zudumus pēc žāvēšanas):360.15.1.Zudumi pēc žāvēšanasNe vairāk kā 21,0 %360.15.2.OktenilsukcinātgrupasNe vairāk kā 3 %360.15.3.Oktenilsukcinskābes atlikumsNe vairāk kā 0,3 %360.15.4.Sēra dioksīdsNe vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs.Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi360.15.5.ArsēnsNe vairāk kā 1 mg/kg360.15.6.SvinsNe vairāk kā 2 mg/kg360.15.7.DzīvsudrabsNe vairāk kā 0,1 mg/kg360.15.8.AlumīnijsNe vairāk kā 0,3 %”1.23. papildināt 6.pielikumu ar 103.1 punktu šādā redakcijā:“103.1E 319Butilhidrohinons (TBHQ)Butilhydroquinone (TBHQ)antioksidants”1.24. papildināt 6.pielikumu ar 154.1 punku šādā redakcijā:“154.1E 426Sojas pupu hemicelulozeSoybean hemicellulosedažādas”1.25. papildināt 6.pielikumu ar 170.1 punktu šādā redakcijā:“170.1E 462EtilcelulozeEthyl cellulosedažādas”1.26. papildināt 6.pielikumu ar 245.1 punktu šādā redakcijā:“245.1E 5864-heksilrezorcīns4-heksylresorcinoldažādas”1.27. papildināt 6.pielikumu ar 288.1 punktu šādā redakcijā:“288.1E 968EritirolsErythirolsaldinātājs, dažādas”1.28. papildināt 6.pielikumu ar 293.1 punktu šādā redakcijā:“293.1E 1204PullulānsPullulandažādas”1.29. papildināt 6.pielikumu ar 304.1 punktu šādā redakcijā:“304.1E 1452Cietes alumīnija oktenilsukcinātsStarch aluminium octenyl succinatedažādas”1.30. papildināt 7.pielikumu ar 57.1 punktu šādā redakcijā:“57.1E 319Butilhidrohinons (TBHQ)Butilhydroquinone (TBHQ)antioksidants”1.31. papildināt 7.pielikumu ar 59.1 punktu šādā redakcijā:“59.1E 1452Cietes alumīnija oktenilsukcinātsStarch aluminium octenyl succinatedažādas”1.32. papildināt 7.pielikumu ar 90.1 punktu šādā redakcijā:“90.1E 968EritirolsErythirolsaldinātājs, dažādas”1.33. papildināt 7.pielikumu ar 93.1 punktu šādā redakcijā:“93.1E 462EtilcelulozeEthyl cellulosedažādas”1.34. papildināt 7.pielikumu ar 314.1 punktu šādā redakcijā:“314.1E 1204PullulānsPullulandažādas”1.35. papildināt 7.pielikumu ar 327.1 punktu šādā redakcijā:“327.1E 426Sojas pupu hemicelulozeSoybean hemicellulosedažādas”1.36. papildināt 7.pielikumu ar 380.punktu šādā redakcijā:“380.E 5864-heksilrezorcīns4-heksylresorcinoldažādas”2. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 28.janvāri.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 11.decembra noteikumiem Nr.860
“1.pielikumsMinistru kabineta2007.gada 27.februāra noteikumiem Nr.158Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas, un pārtikas piedevu maksimālās devasPiezīmes:1. Maksimālā deva – pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot:1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā;1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums;1.3. visus produktus, kuriem ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338–341, E 343 un E 450–452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums.2. Nereglamentēta deva – pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts).3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas:3.1. pārtikā, kuru izplata tirdzniecībā;3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām:3.2.1. pārtikas piedevām, kuras pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai;3.2.2. krāsvielām;3.2.3. saldinātājiem;3.2.4. dažādām pārtikas piedevām: E 200–219, 297, 353–363, 385, 405, 416, 420–421, 425, 431–436, 442–445, 468, 473–495, 512, 520–523, 535–556, 559, 579–635, 900–927b, 950, 951, 953, 957, 959, 965–967, 999, 1201, 1202, 1505, 1518.4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā.5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā.6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā.7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā.9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klāt neesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg.10. Maksimālā deva acesulfāma – aspartāma sālim 1 noteikta, rēķinot pēc acesulfāma K (a) vai aspartāma (b) satura sālī. Izmantojot acesulfāma – aspartāma sāli 1, nedrīkst pārsniegt acesulfāma K un aspartāma maksimālo devu attiecīgajā pārtikas produktā.1. Piena produktiNr. p.k.Piedevu grupaPiedevas nosaukumsE numursMaksimālā deva un lietošana 1)–4)123451.1.Piens un piena dzērieni1.1.1.Piens un paniņas1.1.1.1.PiensDažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4521 g/l (atsevišķi vai kopā) – tikai sterilizētam un ultraaugstā temperatūrā apstrādātam pienamNātrija citrātiE 3314 g/l – tikai ultraaugstā temperatūrā apstrādātam kazas pienam1.1.1.2.PaniņasSkatīt 2.pielikumunereglamentēta – tikai sterilizētām paniņām1.1.2.Aromatizēti un/vai raudzēti piena dzērieni un to analogi1.1.2.1.KrāsvielasRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta – izņemot pienu ar šokolādi1.1.2.2.SaldinātājiAcesulfāms KAspartāmsCiklāmskābe un ciklamāti 5)Saharīns un tā sāļi 8)SukralozeNeohesperidīns DCAspartāma – acesulfāma sāls1 10)E 950E 951E 952E 954E 955E 959E 962350 mg/l600 mg/l250 mg/l80 mg/l300 mg/l50 mg/l350 mg/l(a)dzērieniem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez cukura1.1.2.3.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4522 g/l (atsevišķi vai kopā) – tikai šokolādei un iesalu saturošiem produktiem;20 g/l (atsevišķi vai kopā) – dārzeņu olbaltumvielas saturošiem dzērieniemSojas pupu hemicelulozeE 4265g/l tikai piena dzērieniem, kas paredzēti mazumtirdzniecībaiTaukskābju saharozes esteriE 4735 g/kg (atsevišķi vai kopā)Saharozes glicerīdiE 474Glutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)E 626–629500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Inozīnskābe un inozināti 7)E 630–633Ribonukleotīdi 7)E 634–635Skatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.2.Raudzēti un fermentēti piena produkti, izņemot dzērienus1.2.1.Raudzēti piena produkti1.2.1.1.Pēc raudzēšanas nekarsēti piena produkti1.2.1.1.SaldinātājiAcesulfāms KAspartāmsCiklāmskābe un ciklamāti 5)Saharīns un tā sāļi 8)SukralozeNeohesperidīns DCAspartāma – acesulfāma sāls 1 10)E 950E 951E 952E 954E 955E 959E 962350 mg/kg1 g/kg250 mg/kg100 mg/kg400 mg/kg50 mg/kg350 mg/kg (a)produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez cukuraSorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentētaproduktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez cukura1.2.1.2.Pēc raudzēšanas karsēti piena produkti1.2.1.2.1.SaldinātājiAcesulfāms KAspartāmsCiklāmskābe un ciklamāti 5)Saharīns un tā sāļi 8)SukralozeNeohesperidīns DCAspartāma – acesulfāma sāls 1 10)E 950E 951E 952E 954E 955E 959E 962350 mg/l1 g/l250 mg/l100 mg/l400 mg/kg50 mgkg350 mg/kg (a)produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez cukuraSorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta1.2.1.2.2.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4521 g/l (atsevišķi vai kopā)Glutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta”1.2.2.Ar fermentu sarecināti piena produkti1.2.2.1.Antioksidanti, konservantiSorbīnskābe un sorbāti 5)E 200E 202–2031 g/kg (atsevišķi vai kopā)1.2.2.2.KrāsvielasRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta1.2.2.3.SaldinātājiAcesulfāms KAspartāmsCiklāmskābe un ciklamāti 5)Saharīns un tā sāļi 8)SukralozeNeohesperidīns DCAspartāma – acesulfāma sāls 1 10)E 950E 951E 952E 954E 954E 959E 962350 mg/kg1 g/kg250 mg/kg100 mg/kg400 mg/kg50 mg/kg350 mg/kg (a)produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez cukuraSorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta1.2.2.4.DažādasGlutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsE 420E 421E 953E 965E 966E 967nereglamentēta"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.3.Iebiezināts piens un analogi1.3.1.Iebiezināts piens1.3.1.1.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4521 g/kg (atsevišķi vai kopā) – iebiezinātam pienam ar sausnas saturu mazāk kā 28 %;1,5 g/kg (atsevišķi vai kopā) – iebiezinātam pienam ar sausnas saturu vairāk kā 28 %AskorbīnskābeE 300nereglamentētaNātrija askorbātsE 301Askorbīnskābes taukskābju ēsteriE 304LecitīniE 322Nātrija citrātiE 331Kālija citrātiE 332KaraginānsE 407Nātrija hidrogēnkarbonātsE 500Kālija hidrogēnkarbonātsE 501Kalcija hlorīdsE 5091.3.2.Citi iebiezināta piena produkti, kas nav minēti 1.3.1.apakšpunktā1.3.2.1.KrāsvielasRiboflavīniE 101nereglamentētaHlorofili un hlorofilīniE 140Hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiE 141KaramelesE 150a–dAugogleE 153KarotīniE 160aPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsE 160cBiešu sarkanais, betanīnsE 162AntocianīniE 163Kalcija karbonātsE 170Titāna dioksīdsE 171Dzelzs oksīdi un hidroksīdiE 1721.3.2.2.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–45230 g/kg (atsevišķi vai kopā) – dzērienu baltinātājiem;50 g/kg (atsevišķi vai kopā) – tikai dzērienu baltinātājiem automātosPolioksietilēna sorbitāna esteriE 432–4365 g/kg (atsevišķi vai kopā)Taukskābju saharozes esteriSaharozes glicerīdiE 473E 47420 g/kg (atsevišķi vai kopā) – tikai dzērienu baltinātājiemTaukskābju poliglicerīna esteriE 4755 g/kg;500 mg/kg – tikai dzērienu baltinātājiemTaukskābju propān-1,2-diola esteriE 4775 g/kg;1 g/kg – tikai dzērienu baltinātājiemStearoil-2-laktātiE 481–4823 g/kg (atsevišķi vai kopā) – tikai dzērienu baltinātājiemSorbitāna esteriE 491–4955 g/kg (atsevišķi vai kopā) – arī baltinātājiemGlutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta – izņemot šķidrus produktus"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.4.Krējums un tā analogi1.4.1.Pasterizēts, sterilizēts un ultraaugstā temperatūrā apstrādāts krējums1.4.1.1.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4525 g/kg (atsevišķi vai kopā) – arī putukrējumamTaukskābju saharozes esteriSaharozes glicerīdiE 473E 4745 g/kg (atsevišķi vai kopā)Glutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentētaNātrija alginātsE 401nereglamentēta - pasterizētam krējumamKālija alginātsE 402KaraginānsE 407Karboksimetilcelulozes nātrija sālsE 466Taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdiE 471Skatīt arī 2.pielikumunereglamentēta – izņemot pasterizētu krējumu1.4.2."Clotted cream" krējums1.4.2.1.Antioksidanti, konservantiNizīnsE 23410 mg/kg1.4.2.2.KrāsvielasRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta1.4.2.3.DažādasGlutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.4.3.Krējuma analogi1.4.3.1.KrāsvielasRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta1.4.3.2.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4525 g/kg (atsevišķi vai kopā)Polioksietilēna sorbitāna esteriE 432–4365 g/kg (atsevišķi vai kopā)Taukskābju saharozes esteriSaharozes glicerīdiE 473E 4745 g/kg (atsevišķi vai kopā)Taukskābju poliglicerīna esteriE 4755 g/kgTaukskābju propān-1,2-diola esteriE 4775 g/kg;30 g/kg – saputotiem garnējumiem saldajiem ēdieniem un desertiem (izņemot krējumu)Sorbitāna esteriE 491–4955 g/kg (atsevišķi vai kopā)Glutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta – izņemot šķidrus produktus"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.5.Piena pulveri un krējuma pulveri1.5.1.Sausais piens un krējums1.5.1.1.Antioksidanti, konservantiGallātiTetrabutilhidrohinons (TBHQ)Butilēts hidroksianizols (BHA)E 310 –312E 319E 320200 mg/kg (atsevišķi vai kopā, izteikta proporcionāli tauku saturam) – tikai piena pulverim dzērienu automātos1.5.1.2.DažādasFosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4522,5 g/kg (atsevišķi vai kopā) – tikai sausajam pienam un sausajam vājpienamAskorbīnskābeNātrija askorbāts 5)Askorbīnskābes taukskābju ēsteriLecitīniNātrija citrātiKālija citrātiKaraginānsNātrija hidrogēnkarbonātsKālija hidrogēnkarbonātsKalcija hlorīdsE 300E 301E 304E 322E 331E 332E 407E 500E 501E 509nereglamentētaGlutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta1.5.2.Citi pulverveida piena produkti, kas nav minēti 1.5.1.apakšpunktā1.5.2.1.KrāsvielasRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta
1.5.2.2.DažādasTaukskābju poliglicerīna esteriE 4755 g/kgGlutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta"Konjac"E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.6.Siers un tā analogi1.6.1.Nenogatavināts un nogatavināts siers1.6.1.1.Antioksidanti, konservantiSorbīnskābe un sorbāti 5)E 200E 202–2031 g/kg (atsevišķi vai kopā):- nenogatavinātam sieram;- fasētām siera šķēlītēm, kārtainam sieram un sieram, kuram pievienoti citi pārtikas produkti;nereglamentēta – tikai virsmas apstrādeiNitrātiE 251–252150 mg/kg (izteikti kā NaNO3) ražošanas laikā pievienotais daudzumstikai cietam, puscietam un pusmīkstam sieramNatamicīnsE 2351 mg/dm2 – tikai virsmas apstrādei (nedrīkst būt dziļāk par 5 mm)NizīnsE 23412,5 mg/kg – nogatavinātam sieramvar atrasties dažos sieros kā dabisks rūgšanas procesa produktsHeksametilēntetramīnsE 23925 mg/kg (izteikts kā formaldehīds) – tikai sieram "Provolone"Propionskābe un propionātiE 280–283nereglamentēta – tikai virsmas apstrādeiLizocīmsE 1105nereglamentēta – nogatavinātam sieram1.6.1.2.KrāsvielasLitolrubīns BKE 180nereglamentētatikai ēdamam siera apvalkamAnnato, biksīns, norbiksīnsE 160b20 mg/kgKurkumīnsRiboflavīniTartrazīnsE 100E 101E 102nereglamentēta – tikai ēdamam siera apvalkamHinolīna dzeltenaisSaulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais SKošenils, karmīnskābe, karmīniAzorubīns, karmoizīnsKumačs 4R, košenila sarkanais AAlūra sarkanais ACPatentzilais VIndigotīns, indigokarmīnsBriljantzilais FCFHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiZaļais SKaramelesBriljanta melnais BN, melnais PNAugogleBrūnais HTKarotīniLikopēnsPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBeta-apo-8'-karotināls (C 30)Beta-apo-8'-karotīnskābesLuteīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 104E 110E 120E 122E 124E 129E 131E 132E 133E 140E 141E 142E 150a–dE 151E 153E 155E 160aE 160dE 160cE 160eE 160fE 161bE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta – tikai ēdamam siera apvalkamRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta – tikai aromatizētam sieramKarmīniAntocianīniE 120E 163125 mg/kgnereglamentētatikai sarkanajam lāsumainajam sieramHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiE 140E 141nereglamentēta – tikai sieram "Sage Derby"AugogleE 153nereglamentēta – tikai sieram "Morbier"KarotīniE 160anereglamentēta - tikai nogatavinātam sieramPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsE 160cAnnato, biksīns, norbiksīnsE 160b15 mg/kg - nogatavinātam sieram;35 mg/kg – tikai sieram "Mimolette";50 mg/kg – tikai sieram "Red Leicester"1.6.1.3.DažādasKalcija karbonātsMagnija karbonātiKalcija hlorīdsGlukonskābes delta-laktonsE 170E 504E 509E 575nereglamentēta - nogatavinātam sieramNātrija hidrogēnkarbonātsE 500 (II)nereglementēta – tikai skābpiena sieramCelulozesE 460nereglamentēta - šķēlēs sagrieztam un rīvētam nogatavinātam sieramCelulozes pulverisE 460 (II)nereglamentēta - tikai sieram „Mozzarella” (rīvētam un šķēlēs sagrieztam)EtiķskābePienskābeCitronskābeGlukonskābes delta-laktonsE 260E 270E 330E 575nereglamentēta - tikai sieram „Mozzarella”Fosforskābe un fosfāti 6)E 338–341E 343E 450–4522 g/kg (atsevišķi vai kopā) - nenogatavinātam sieram, izņemot "Mozzarella"Silīcija dioksīds un silikātiE 551–556E 55910 g/kg – tikai šķēlēs sagrieztam vai rīvētam cietam un puscietam sieram”Glutamīnskābe un glutamātiE 620–62510 g/kg (atsevišķi vai kopā)izņemot „Mozzarella”Guanilskābe un guanilāti 7)Inozīnskābe un inozināti 7)Ribonukleotīdi 7)E 626–629E 630–633E 634–635500 mg/kg (atsevišķi vai kopā)Sorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968Nereglamentēta„Konjac”E 42510 g/kgSkatīt arī 2.pielikumunereglamentēta1.6.2.Sūkalu siers1.6.2.1.Antioksidanti, konservantiSorbīnskābe un sorbātiE 200E 202–203nereglamentēta – tikai virsmas apstrādeiNitrātiE 251–252150 mg/kg (izteikti kā NaNO3) ražošanas laikā pievienotais daudzums - tikai cietam, puscietam un pusmīkstam sieramPropionskābe un propionātiE 280–283nereglamentēta – tikai virsmas apstrādei1.6.2.2.DažādasEtiķskābePienskābeCitronskābeGlukonskābes delta-laktonsE 260E 270E 330E 575nereglamentētaSorbīts un sorbīta sīrupsMannītsIzomaltsMaltīts un maltīta sīrupsLaktītsKsilītsEritirolsE 420E 421E 953E 965E 966E 967E 968nereglamentēta"Konjac"E 42510 g/kgCelulozes pulverisE 460 (II)nereglamentēta - tikai rīvētam un šķēlēs sagrieztam sieram1.6.2.3.KrāsvielasLitolrubīns BKAnnato, biksīns, norbiksīnsE 180E 160bnereglamentēta20 mg/kgtikai ēdamam siera apvalkamKurkumīnsRiboflavīniTartrazīnsE 100E 101E 102nereglamentēta – tikai ēdamam siera apvalkamHinolīna dzeltenaisSaulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais SKošenils, karmīnskābe, karmīniAzorubīns, karmoizīnsKumačs 4R, košenila sarkanais AAlūra sarkanais ACPatentzilais VIndigotīns, indigokarmīnsBriljantzilais FCFHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiZaļais SKaramelesBriljanta melnais BN, melnais PNAugogleBrūnais HTKarotīniLikopēnsPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBeta-apo-8'-karotināls (C 30)Beta-apo-8'-karotīnskābesLuteīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 104E 110E 120E 122E 124E 129E 131E 132E 133E 140E 141E 142E 150a–dE 151E 153E 155E 160aE 160dE 160cE 160eE 160fE 161bE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta – tikai ēdamam siera apvalkam1.6.3.Apstrādāts siers1.6.3.1.Antioksidanti, konservantiSorbīnskābe un sorbāti 5)E 200E 202–2032 g/kg (atsevišķi vai kopā);nereglamentēta – tikai virsmas apstrādeiNizīnsE 23412,5 mg/kg – var atrasties noteiktos sieros kā dabisks rūgšanas procesa produktsNitrātiE 251–252150 mg/kg (izteikti kā NaNO3) ražošanas laikā pievienotais daudzums - tikai cietam, puscietam un pusmīkstam sieramPropionskābe un propionātiE 280–283nereglamentēta – tikai virsmas apstrādei1.6.3.2.KrāsvielasKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsE 160aE 160cnereglamentētatikai nearomatizētam apstrādātam sieramAnnato, biksīns, norbiksīnsE 160b15 mg/kgRiboflavīniHlorofili un hlorofilīniHlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksiKaramelesAugogleKarotīniPaprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīnsBiešu sarkanais, betanīnsAntocianīniKalcija karbonātsTitāna dioksīdsDzelzs oksīdi un hidroksīdiE 101E 140E 141E 150a–dE 153E 160aE 160cE 162E 163E 170E 171E 172nereglamentēta – tikai aromatizētam apstrādātam sieram1.6.3 …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.