Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīš

Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 100 Rīgā 2020. gada 17. jūlijā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 29 2. p.) Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei SATURS Ievads 1. Risku novērtējums 1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējums 1.2. Sankciju riska novērtējums 2. Iekšējās kontroles sistēma 2.1. Iekšējās kontroles sistēmas neatkarība un efektivitāte 2.2. Trīs aizsardzības līnijas 2.3. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma 2.3.1. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma un tās mērķis 2.3.2. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides pamatprincipi 2.3.3. Riska faktori un punktu piešķiršana riska faktoriem 2.3.4. Izņēmuma gadījumi (īpatnības) klienta skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveidē 2.4. Pārvaldība (governance) 2.4.1. Par NILLTPFN atbildīgie darbinieki 2.4.2. Atbildīgo darbinieku kvalifikācija un atbilstības novērtēšana 2.4.3. Risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju nodalīšana 2.4.4. Komitejas lēmumu pieņemšanai par paaugstināta riska klientiem 2.5. Apmācības 2.6. Iekšējais audits 2.7. Neatkarīgais audits 3. Klientu izpēte 3.1. Klientu izpētes vispārīgie jautājumi 3.1.1. Klientu izpētei nepieciešamās informācijas apjoms un veids 3.1.1.1. Apjoms 3.1.1.2. Veids 3.1.2. Augsta riska trešā valsts un paaugstināta riska jurisdikcija 3.1.3. Saistības ar augsta riska trešo valsti un paaugstināta riska jurisdikciju noteikšana 3.1.4. Saistības ar Latvijas Republiku noteikšana 3.1.4.1. Saistības noteikšana klientam fiziskajai personai 3.1.4.2. Saistības noteikšana klientam juridiskajai personai 3.1.5. Vadības piekrišanas saņemšana sadarbībai ar klientu, kas saistīts ar augsta riska trešo valsti 3.1.6. Avoti, kurus var izmantot valsts riska noteikšanā 3.1.7. Publiski pieejamās informācijas izvērtēšana 3.1.8. Klienta, kuru pārvalda maksātnespējas procesa administrators, izpēte 3.1.9. Čaulas veidojumi 3.2. Klientu identifikācija 3.2.1. Klātienes identifikācija 3.2.1.1. Fizisko personu identifikācija 3.2.1.2. Juridisko personu identifikācija 3.2.1.3. Juridisko veidojumu identifikācija 3.2.1.4. Personu apliecinoša dokumenta pārbaude reģistrā 3.2.1.5. Personu apliecinoša dokumenta datu atjaunošana 3.2.2. Neklātienes identifikācija 3.3. Vienkāršotā klienta izpēte 3.4. Padziļinātā klienta izpēte 3.4.1. Padziļinātās izpētes prasības 3.4.2. Padziļinātā izpēte atbilstoši klientu izpētes noteikumu 1. pielikumam 3.4.3. Padziļinātā izpēte atbilstoši klientu izpētes noteikumu 2. pielikumam 3.4.4. Padziļinātā izpēte atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem 3.4.5. Periods, par kādu jāveic padziļinātā izpēte 3.4.6. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana 3.4.7. Padziļinātā izpēte savstarpēji saistītu klientu grupai 3.4.8. Pasākumi padziļinātās izpētes ietvaros 3.4.9. Padziļinātā izpēte, veicot gadījuma rakstura darījumu 3.5. Patiesais labuma guvējs (PLG) 3.5.1. PLG noskaidrošana 3.5.2. Pārliecināšanās par PLG 3.5.3. Sarežģītas klienta struktūras noteikšana 3.5.4. PLG - persona, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā 3.5.5. Noskaidrotais PLG neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam PLG 3.6. Darījuma attiecības ar klientu, kas ir politiski nozīmīga persona (PNP) 3.6.1. PNP noteikšana 3.6.2. PNP piemērojamais padziļinātās izpētes apjoms 3.7. Līdzekļu izcelsme un labklājības izcelsme 3.8. Dokumentu glabāšana 3.9. Darījuma attiecību uzraudzība 3.10. Korespondējošās attiecības 4. Ziņošana un informācijas sniegšana iestādēm 4.1. Ziņošana Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (ceturkšņa atskaites, pieprasījumi) 4.2. Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam 4.3. Ziņošana Valsts drošības dienestam Noslēguma jautājums Ievads 1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - Komisija) ir izstrādājusi ieteikumus kredītiestādēm, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm Latvijas Republikā, kā arī krājaizdevu sabiedrībām (turpmāk visi kopā un katrs atsevišķi - iestāde) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk - NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk - IKS) izveidei un klientu izpētei (turpmāk - rokasgrāmata). Rokasgrāmatā sniegtie skaidrojumi attiecināmi uz katru iestādi tiktāl, cik tie atbilst iestādes darbības specifikai, sniegtajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī ievērojot iestādes darbībai piemītošo risku. 2. Ievērojot Komisijas 21.08.2019. normatīvo noteikumu Nr. 135 "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (turpmāk - klientu izpētes noteikumi) prasības, Komisija izdod rokasgrāmatu, lai: 2.1. skaidrotu uz risku balstītas pieejas (risk based approach) īstenošanu atbilstoši klientu izpētes noteikumu prasībām; 2.2. skaidrotu klientu izpētes noteikumos noteiktās prasības klientu skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveidei; 2.3. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas veicami klientu izpētes (standarta, vienkāršotās un padziļinātās) ietvaros; 2.4. sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz labāko praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. 3. Rokasgrāmatas saturs veidots atbilstoši NILLTPFN pamatprincipiem šādās nodaļās un atbilstošās apakšnodaļās, proti: 3.1. pirmā nodaļa "Risku novērtējums" skaidro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) riska un sankciju riska novērtējuma veikšanas nepieciešamību un pamatelementus, lai iestāde izveidotu atbilstošu IKS; 3.2. otrā nodaļa "Iekšējās kontroles sistēma" ietver būtiskākās IKS pamatprasības, apakšnodaļās skaidrojot katra atsevišķā IKS elementa mērķi un nepieciešamās darbības, lai mērķi īstenotu; 3.3. trešā nodaļa "Klientu izpēte" skaidro klientu izpētes veidus - standarta, vienkāršotā un padziļinātā -, ko piemēro atbilstoši klienta riskam. Šīs nodaļas apakšnodaļās ietverti skaidrojumi un piemēri par izpētes pasākumu tvērumu un dziļumu atkarībā no riska, kā arī papildus sniegti skaidrojumi par atsevišķiem klientu izpētes pasākumiem, kuru piemērošanā nepieciešama vienota izpratne par pamatprincipiem; 3.4. ceturtā nodaļa "Ziņošana un informācijas sniegšana iestādēm" ietver jautājumus un atbildes saistībā ar Komisijai sniedzamajiem NILLTPF riska ekspozīcijas pārskatiem, kā arī par būtiskāko attiecībā uz iestādes pienākumu ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts drošības dienestam. Papildus ir paredzēts izstrādāt citas nodaļas, kā arī regulāri pilnveidot rokasgrāmatu atbilstoši identificētajiem problēmjautājumiem un nepieciešamajiem skaidrojumiem. 4. Rokasgrāmatas mērķis ir stiprināt uz risku balstītas pieejas īstenošanu, veicot NILLTPFN jomas prasību īstenošanu un NILLTPF riska pārvaldīšanu. Uz risku balstīta pieeja nozīmē, ka iestāde NILLTPF risku (turpmāk arī - risks) identificē, novērtē, izprot un piemēro riska pārvaldīšanas pasākumus atbilstoši riskam, kādam iestāde ir pakļauta, ar mērķi risku efektīvi mazināt. NILLTPFN pasākumi nosakāmi atbilstoši riska izvērtējumam - iestādes darbībai piemītošajam riskam (iestāde, izstrādājot savas darbības stratēģiju (klientu politiku), nosaka, kādus klientus tā piesaista un apkalpo, kādus pakalpojumus un produktus piedāvā, kādus kanālus izmanto pakalpojumu un produktu izplatīšanā) un klientam individuāli piemītošajam riskam (izvērtējot visus risku ietekmējošos apstākļus - klienta risku, valsts un ģeogrāfisko risku, klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku). Jo zemāks klienta risks, jo mazāks ir izpētes apjoms un dziļums, savukārt jo augstāks klienta risks - jo izpētes apjoms lielāks un izpēte dziļāka. Šis princips ar piemēriem skaidrots attiecīgajās rokasgrāmatas nodaļās. Papildus iestādei nepieciešams izstrādāt efektīvu sistēmu, kas ļautu konstatēt (verificēt), vai iepriekš iegūtie klientu izpētes dati ir patiesi un atbilstoši (piemēram, datu iegūšana un pārbaude no uzņēmumu reģistru datu bāzēm, datu pārbaude publiski pieejamos avotos), kā arī efektīvu darījumu uzraudzības sistēmu, kas ļautu pārliecināties par sākotnēji iegūtās informācijas par saimniecisko vai personisko darbību, darījumu apjomu, līdzekļu un labklājības izcelsmes atbilstību un patiesību). Tomēr, ievērojot to, ka katrai iestādei ir atšķirīgi piedāvātie produkti un pakalpojumi, kā arī klientu bāze un tiem piemītošais risks, vienas iestādes piemērotie pasākumi var atšķirties no cita iestādes piemērotaajiem pasākumiem. Rokasgrāmatā sniegtie skaidrojumi un piemēri tiks pilnveidoti un papildināti atbilstoši praksē konstatētajām problēmām. 5. Rokasgrāmatā, lai skaidrotu normatīvo aktu prasības un iestādes sagaidāmo rīcību, ir sniegti vairāki piemēri. Izmantojot piemērus kā skaidrojošu informāciju, tos nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi bez izvērtējuma, jo situācijas var būt atšķirīgas. Reāli faktiskie apstākļi, lai arī sākotnēji varētu šķist līdzīgi apstākļiem, kas minēti piemēros, var atšķirties, tieši izvērtējot faktisko apstākļu detaļas, kā rezultātā var būt situācija, ka iestādei nepieciešams piemērot atšķirīgus vai papildu pasākumus no piemērā minētajiem. Tāpat iestādes rīcību nosaka tās NILLTPF riska novērtējums un risku politika, savukārt rokasgrāmatā norādītie piemēri nav pamatoti ar konkrētu risku novērtējumu un politiku. 1. Risku novērtējums 1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējums 6. Lai iestāde izveidotu savam riskam atbilstošu NILLTPFN IKS, tostarp ievērotu uz risku balstītu pieeju un piemērotu riskam atbilstošus klientu izpētes pasākumus, vispirms ir nepieciešams veikt iestādes NILLTPF riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu, kādam riskam iestāde ir pakļauta. NILLTPF riska novērtējumā iestāde izvērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskus atbilstoši specifikai, kas piemīt tās iestādes pakalpojumiem un klientu lokam, pakalpojumu un produktu izplatīšanas ģeogrāfijai (piemēram, ņemot vērā jurisdikcijas, kurās iestādei ir filiāles, pārstāvniecības u.tml.) un pakalpojumu un produktu piegādes kanāliem (piemēram, vai tiek izmantoti aģentu, starpnieku pakalpojumi, vai pakalpojumi un produkti tiek piedāvāti tiešsaistē (online)). Pamatojoties uz NILLTPF riska novērtējuma rezultātiem, iestāde izvērtē un nosaka savu riska apetīti.1 7. Ņemot vērā NILLTPF riska novērtējuma mērķi, NILLTPF riska novērtējumu nepieciešams aktualizēt, regularitāti nosakot atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī gadījumos, kad iestāde veic būtiskas izmaiņas, piemēram, pakalpojumu un produktu klāstā, to piegādes kanālos. Kredītiestādēm, ņemot vērā to darbībai piemītošo risku, nepieciešams veikt NILLTPF riska novērtējuma aktualizēšanu ne retāk kā reizi 18 mēnešos. 8. Iestādei nepieciešams izvērtēt, vai risks, kādam iestāde ir pakļauta, ir mainījies - vai tiek identificēti jauni apstākļi, kas ietekmē risku -, un veikt NILLTPF riska novērtējuma aktualizēšanu, novērtējot, vai esošie NILLTPF riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumi atbilst riskam. NILLTPF riska novērtējums ļauj iestādei noteikt arī prioritātes NILLTPF riska pārvaldīšanā un efektīvi veikt tai nepieciešamo resursu plānošanu un izmantošanu (piemēram, nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) sistēmas, darbiniekus un to kvalifikāciju). Iestādei nepieciešams nodrošināt atbilstošus un pietiekamus resursus tai piemītošā riska pārvaldīšanai un mazināšanai. 9. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Likums) prasībām iestāde, veicot risku novērtējumu, ņem vērā: 9.1. riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības NILLTPF risku novērtējumā2; 9.2. riskus, kuri identificēti nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā, kā arī uzraudzības iestādes riska vērtējumā; 9.3. citus iestādei raksturīgos riskus; 9.4. Eiropas Banku iestādes 04.01.2018. Kopīgajās pamatnostādnēs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem,3 (turpmāk - EBI Pamatnostādnes) minētos riska faktorus. Piemērs Pamatojoties uz risku novērtējumu, iestāde nosaka, ka tā zema riska klientus, izmantojot drošu veidu, identificēs neklātienē. Atkarībā no neklātiens identifikācijas veida, neklātienes identifikācijai var piemist paaugstināts risks, un risku novērtējumā tas ir jāņem vērā. Tomēr tā izvērtēšana ne vienmēr automātiski paredzēs, ka visi klienti, kas identificēti neklātienē, ir augsta riska klienta. Nepieciešams ņemt vērā klientu kategoriju, kam šāds identifikācijas veids ir atļauts (piemēram, Latvijas Republikas rezidenti), kāds (cik drošs) ir pieļaujamais neklātienes identifikācijas veids, kādus pakalpojumus, izmantojot neklātienes identifikāciju, iestāde nodrošina. Risku novērtējumā iestādei nepieciešams atspoguļot savu izvērtējumu un argumentus par savu slēdzienu. 10. Nosakot NILLTPF risku, kādam iestāde pakļauta, nepieciešams izvērtēt: 10.1. sākotnējo (inherent) risku - risku, kādam iestāde pakļauta, nepiemērojot riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus; 10.2. NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu efektivitāti; 10.3. to, kāds ir atlikušais (residual) risks (izvērtējot sākotnējo risku un kontroles pasākumu efektivitāti). Tādējādi, lai noteiktu iestādei piemītošo NILLTPF risku, izmanto šādu formulu: Sākotnējais (inherent) risks - NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu efektivitāte = atlikušais (residual) risks. 11. Nosakot iestādei piemītošo sākotnējo risku, iestāde novērtē vismaz šādas kategorijas: 11.1. klienta risks (piemēram, klientu, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām (turpmāk arī - PNP), kredīta apgrozījums4; klientu, kuru saimnieciskās vai personiskās darbības veids uzskatāms par augsta riska, kredīta apgrozījums, u.tml.); 11.2. valsts un ģeogrāfiskais risks (piemēram, klientu, kuru rezidences vai reģistrācijas valsts ir paaugstināts riska valsts, kredīta apgrozījums; klientu saņemtie maksājumi no paaugstināta riska valstīm u.tml.); 11.3. klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks (piemēram, klientu, kuri izmanto privātbaņķiera pakalpojumus, apgrozījums; klientu, kuri izmanto uzticības (trasta) vai fiduciāro darījumu pakalpojumus, apgrozījums u.tml.); 11.4. pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks (piemēram, neklātienē identificēto klientu kredīta apgrozījums; klientu, kurus identificējis iestādes aģents, kredīta apgrozījums; klientu, kas ir e-komersanti, kredīta apgrozījums; klientu - finanšu iestāžu, kas reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, kredīta apgrozījums u.tml.). 12. Papildus 11. punktā minētajiem var tikt noteikti vēl citi rādītāji. Katrā kategorijā iestāde vērtē risku paaugstinošos faktorus, atbilstoši kuru vērtējumam nosaka kategorijai piemītošo risku. Iegūstot katras kategorijas vērtējumu, iestāde nosaka algoritmu kopējā sākotnējā riska noteikšanai. 13. Nosakot iestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu efektivitāti, iestāde izvērtē pasākumus, ko tā piemēro NILLTPF riska pārvaldīšanā, lai novērstu NILLTPF un nodrošinātu, ka tiek identificēti riska faktori (piemēram, IT sistēmas, kuras tiek izmantotas, politiku un procedūru prasības, to aktualizēšana, kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, personālresursu pietiekamība un kvalitāte, vadības informētība un iesaiste, audita rekomendāciju ieviešanas savlaicīgums u.tml.). Katram pasākumam iestāde piešķir vērtējumu (piemēram, atbilstošs, neatbilstošs, būtisks uzlabojums, nebūtisks uzlabojums). Iegūstot katra individuālā pasākuma vērtējumu, iestāde nosaka kopējo pasākumu efektivitāti. 14. Atlikušais risks tiek noskaidrots pēc tam, kad ir novērtēts sākotnējais risks un ņemti vērā piemērotie NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumi un to efektivitāte. Būtiski atzīmēt, ka, aprēķinot atlikušo risku pēc 10. punktā minētās formulas, sākotnējam riskam ir piešķirams lielākais svars, jo, lai arī cik efektīva būtu IKS darbība, tā pastāvošo jeb sākotnējo risku nevar samazināt līdz nullei. 15. Veicot NILLTPF riska novērtējumu, iespējams piemērot dažādas detalizācijas riska novērtējuma matricas, piemēram: NILLTPF draudi A V A A VA Z V A Z Z Z V Z VZ A Ievainojamība Augsts (A) Vidējs (V) Zems (Z) NILLTPF draudi A V V VA A A VA V V VA VA A V VZ V V VA VA VZ VZ VZ V V V Z Z VZ VZ V V Z VZ V VA A Ievainojamība Augsts (A) Vidēji augsts (VA) Vidējs (V) Vidēji zems (VZ) Zems (Z) 16. Tas, kādu risku novērtējuma matricu iestāde piemēro, ir atkarīgs no iestādes darbības, tās lieluma, klientu bāzes. Piemēram, iestādes ar mazāku klientu bāzi vai nelielu piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu biežāk izmanto risku novērtējuma matricu, kas paredz zemu, vidēju un augstu risku. Savukārt gadījumos, kad iestādes darbība un lielums to pieļauj un klientu bāzi veido dažādu profilu klienti un attiecīgi būtu piemērots niansētāks risku sadalījums efektīvai to novērtēšanai, iestāde var izmantot risku novērtējuma matricu, kas paredz sīkāku risku iedalījumu. 1.2. Sankciju riska novērtējums 17. Sankciju riska novērtējums līdzīgi kā NILLTPF riska novērtējums ir nepieciešams, lai iestāde atbilstoši savam darbības veidam noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai piemītošo sankciju risku. Sankciju risku novērtējuma viens no galvenajiem uzdevumiem ir identificēt riskus, kas saistīti ar iespējamo sankciju regulējuma "apiešanu", kur sankciju skrīnings ir nepietiekams, lai nodrošinātu efektīvu sankciju regulējuma ievērošanu. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka sankciju skrīnings (screening) nodrošināms neatkarīgi no riska novērtējuma, darījumu summas un klienta riska (izņemot darījumus iestādes ietvaros, tostarp maksājumus vienas iestādes ietvaros, ja tiek nodrošināts klientu datubāzes regulārs (vismaz reizi diennaktī) skrīnings). 18. Lai arī NILLTPF un sankciju risks ir dažādi riski (piemēram, no NILLTPF viedokļa valstij, kas atrodas sankcijām pakļautas valsts pierobežā, nepiemitīs paaugstināts risks (tā netiek uzskatīta, piemēram, par valsti ar augstu korupcijas risku vai augstu noziedzīgu nodarījumu risku), savukārt no sankciju riska viedokļa šai pašai valstij, ņemot vērā tās atrašanās vietu, būs paaugstināts ģeogrāfiskais risks, kas saistīts ar sankciju risku), to novērtējumu var veikt vienlaicīgi un šo abu risku novērtējumu apvienot vienā dokumentā. 19. Veicot sankciju riska novērtējumu, iestāde ņem vērā risku ietekmējošos apstākļus gan attiecībā uz tās klientiem, gan attiecībā uz savai darbībai, pakalpojumiem un to sniegšanas reģioniem piemītošo risku. 20. Sankciju risku, kādam iestāde pakļauta, nosaka pēc līdzīga mehānisma kā analizējot NILLTPF risku, proti, izvērtējot: 20.1. sākotnējo (inherent) risku, kam iestāde pakļauta, - sankciju risku, kādam iestāde pakļauta, nepiemērojot sankciju riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus; 20.2. sankciju riska pārvaldīšanas pasākumu efektivitāti; 20.3. to, kāds ir atlikušais (residual) risks (izvērtējot sākotnējo risku un kontroles pasākumu efektivitāti). Tādējādi, lai noteiktu iestādei piemītošo sankciju risku, izmanto šādu formulu: Sākotnējais (inherent) risks - sankciju riska pārvaldīšanas pasākumu efektivitāte = atlikušais (residual) risks. 21. Nosakot savai darbībai piemītošo sākotnējo sankciju risku, iestāde nosaka risku paaugstinošos faktorus, kas piemīt tās klientu bāzei un iestādes pašas darbībai, atbilstoši kuru vērtējumam nosaka sākotnējo risku. 22. Nosakot iestādes sankciju riska pārvaldīšanas un kontroles pasākumu efektivitāti, iestāde izvērtē pasākumus, ko tā piemēro sankciju riska pārvaldīšanā, lai ievērotu sankciju prasības un nodrošinātu, ka tiek identificēti sankciju risku paaugstinoši faktori (piemēram, sistēmas un prasības klientu un to darījumu, tostarp maksājumu, uzraudzībai (screening)). Katru pasākumu iestāde novērtē (piemēram, kā atbilstošu, neatbilstošu, būtiski uzlabojumu, nebūtiski uzlabojumu). Iegūstot katra individuālā pasākuma vērtējumu, iestāde nosaka kopējo pasākumu efektivitāti. Piemēram, nebūtu pieļaujami, ka iekšējās kontroles pasākumi tiek novērtēti kā efektīvi, tikai pamatojoties uz apstākli, ka nav konstatēti gadījumi saistībā ar sankciju pārkāpšanu vai apiešanu. 23. Atlikušais risks tiek noskaidrots pēc tam, kad ir novērtēts sākotnējais risks un ņemti vērā un novērtēti piemērotie sankciju riska pārvaldīšanas pasākumi un to efektivitāte. Iestāde novērtē atlikušā riska lielumu, piemērojot iestādes izstrādātās riska lieluma novērtējuma gradācijas. Līdzīgi kā NILLTPF riska novērtējumā arī sankciju riska novērtējumā ir iespējams piemērot dažādas riska novērtējuma matricas atkarībā no iestādes darbības, lieluma, piedāvātajiem pakalpojumiem un klientu bāzes (matricas izvēles principus skatīt 1.1. apakšnodaļā). 24. Iestāde izstrādā pasākumu plānu IKS atbilstības nodrošināšanas nepārtrauktībai, kas ietver sankciju riska un NILLTPF riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus. 25. Iestāde izstrādā un dokumentē sankciju riska novērtēšanas metodoloģiju. Izstrādājot sankciju riska pārvaldīšanas un NILLTPFN metodoloģiju, iestāde var izmantot starptautisko organizāciju izstrādātās risku novērtēšanas vadlīnijas, piemēram, Wolfsberg grupas vadlīnijas (pieejamas šeit: https://www.wolfsberg-principles.com/sites/default/files/wb/pdfs/faqs/17.%20Wolfsberg-Risk-Assessment-FAQs-2015.pdf). 2. Iekšējās kontroles sistēma 26. Pēc tam, kad iestāde ir izstrādājusi NILLTPF riska un sankciju riska novērtējumus, tā atbilstoši šo risku novērtējumu secinājumiem izveido, uztur un attīsta savai saimnieciskajai darbībai piemērotu NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanaas IKS. 2.1. Iekšējās kontroles sistēmas neatkarība un efektivitāte 27. IKS nepieciešams būt efektīvai un neatkarīgai, pievēršot uzmanību arī tam, lai IKS nodrošinātu, ka normatīvo aktu prasības konsekventi un vienādi tiek izpildītas attiecībā uz visiem klientiem, tostarp klientiem, kas tieši vai netieši saistīti ar iestādes akcionāriem, kā arī iestādes augstāko vadību. Piemēram, lemjot jautājumus par klientiem, kuru patiesais labuma guvējs (turpmāk - PLG) ir ar iestādi saistīta persona, pieņemtajiem lēmumiem būtu jābūt tādiem pašiem, kādi tie tiktu pieņemti attiecībā uz klientiem, kuri nav saistīti ar iestādes akcionāriem vai augstāko vadību (valde, padome). 28. Iestāde nodrošina neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par NILLTPFN pārraudzību atbildīgais valdes loceklis (vai augstākās vadības pilnvarots pārstāvis), pieņemot lēmumu, nodrošina interešu konflikta novēršanu un nepieņem lēmumus par jautājumu, kurā ir vai var būt interešu konflikts. Par NILLTPFN pārraudzību atbildīgais valdes loceklis (vai augstākās vadības pilnvarots pārstāvis), piedaloties valdes darbā un lemjot par iestādes valdes kompetencē esošiem jautājumiem, primāri vadās no NILLTPFN jomas perspektīvas. 2.2. Trīs aizsardzības līnijas 29. NILLTPF riska un sankciju riska efektīvu pārvaldību kredītiestāde īsteno trīs aizsardzības līnijās (line of defense). Izveidojot IKS un izstrādājot iekšējos normatīvos aktus, kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu starp aizsardzības līnijām. 30. Trīs aizsardzības līniju principa ievērošanu nodrošina arī citas iestādes, ja tas atbilst to saimnieciskās darbības apmēram un būtībai. 31. Pirmo aizsardzības līniju (first line of defense) veido iestādes darbinieki, kas iesaistīti pakalpojumu un produktu izveidē un pārdošanā vai klientu, pakalpojumu un produktu darbības atbalstīšanā. Pirmās aizsardzības līnijas ietvaros var izveidot struktūrvienību (vai noteikt atsevišķus darbiniekus), kas veic ar NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanu saistītas funkcijas (piemēram, darījumu monitoringu, maksājumu skrīningu). 32. Pirmās aizsardzības līnijas pienākums ir pārvaldīt NILLTPF risku un sankciju risku tiktāl, cik tas iespējams klientu, pakalpojumu un produktu darbības atbalstīšanas rezultātā (piemēram, politikās un procedūrās iestāde var noteikt, ka pirmās aizsardzības līnijas pienākums ir identificēt noteiktas aizdomīgu darījumu pazīmes, kuras var konstatēt, veicot klientu apkalpošanu klātienē, papildus paredzot pienākumu par identificēto ziņot citai struktūrvienībai vai darbiniekam, kas organizatoriski atrodas otrajā aizsardzības līnijā; iestāde var noteikt pienākumu klientu apkalpošanas speciālistam, klientam ierodoties klātienē iestādē, pārliecināties, ka klienta izpētei nepieciešamā informācija ir aktuāla u.tml.). Iestādes ar lielu klientu loku var noteikt pirmajai aizsardzības līnijai arī pienākumu veikt klientu izpēti vai atsevišķas tās veikšanai nepieciešamās darbības. 33. Otrā aizsardzības līnija (second line of defense) nodrošina NILLTPF riska un sankciju riska kontroles funkciju, tostarp, otrā aizsardzības līnija uzrauga pirmo aizsardzības līniju. Papildus, ievērojot iestādes apmēru un struktūru, otrā aizsardzības līnija var veikt arī NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanas īstenošanas pasākumus, nodrošinot, piemēram, darījumu uzraudzību (piemēram, iestāde nosaka atsevišķas aizdomīgu darījumu pazīmes, par kuru identificēšanu ir atbildīga pirmā aizsardzības līnija, savukārt otrā aizsardzības līnija ir atbildīga par visaptverošu darījumu uzraudzības procesa veikšanu, kas tiek nodrošināts, izmantojot speciālu darījumu uzraudzības sistēmu un uzraudzības scenāriju rezultātu analīzi). Šīs aizsardzības līnijas pienākums ir veikt turpmāku padziļinātu, neatkarīgu un visaptverošu NILLTPF riska un sankciju riska identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu, analīzi un uzraudzību, regulāri ziņot iestādes vadībai (gan valdei, gan padomei) par novērtējuma rezultātiem un veikt NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldi savas funkcijas ietvaros. 34. Trešā aizsardzības līnija (third line of defense) ir iekšējais audits, kura pienākums ir neatkarīgi uzraudzīt pirmās un otrās aizsardzības līnijas struktūrvienību rīcību NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanā. 35. Iestāde politikās un procedūrās nosaka darbinieku pienākumus un veicamās darbības, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi, definējot funkcijas, par kurām atbildīga ir katra no trim aizsardzības līnijām. Iestādei jāpiešķir pietiekoši resursi, lai tās spētu nodrošināt efektīvu NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanas funkciju izpildi atbilstoši noteiktajām funkcijām. 2.3. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma 2.3.1. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma un tās mērķis 36. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma ir IKS sastāvdaļa, kuras mērķis ir novērtēt klientam piemītošo risku un veikt tam atbilstošus izpētes pasākumus. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma atspoguļo klienta NILLTPF risku skaitliskā izteiksmē, izmantojot uz risku balstītu pieeju. 37. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma kalpo kā rīks, lai ieviestu uz risku balstītu pieeju, nosakot klienta izpētes pasākumus un to apjomu atbilstoši klientam piemītošajam riskam - gan uzsākot darījuma attiecības (piemēram, klientam piemērojama standarta, vienkāršotā vai padziļinātā klientu izpēte), gan darījuma attiecību laikā (piemēram, paredzot informācijas atjaunošanas biežumu, nosakot riskam atbilstošus darījumu uzraudzības pasākumus u.tml.). Tas nozīmē, ka klientam, kura NILLTPF risks ir zemāks, nepieciešams piemērot mazāk un ne tik dziļus klienta izpētes pasākumus, savukārt gadījumos, kad klientam piemītošais risks ir augstāks, jāpiemēro vairāk un dziļāki klientu izpētes pasākumi. 38. Pareiza klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma ir būtiska, lai klientam aprēķinātais riska punktu skaits būtu atbilstošs klienta riskam, tādējādi nodrošinot arī atbilstošus klientu izpētes un uzraudzības pasākumus. Piemērs Šķietami līdzīgos apstākļos risku nosaka katrā konkrētā gadījumā: Klienta un tā darbības apraksts Klients A - Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA), kuras PLG ir Latvijas rezidents, saimnieciskā darbība ir automašīnu tirdzniecība - automašīnas tiek iepirktas Eiropas Savienības dalībvalstīs un pārdotas Latvijā, attiecīgi plānota naudas plūsma uz šīm valstīm, kā arī skaidras naudas darījumi līdz 5 000 euro Klients B - Latvijā reģistrēta SIA, kuras PLG ir paaugstināta riska valsts rezidents, saimnieciskā darbība ir automašīnu tirdzniecība Latvijā - automašīnas tiek iepirktas Latvijā, pārdotas valstīs ar augstu korupcijas risku reģionā, attiecīgi plānota naudas plūsma no šīm valstīm un skaidras naudas darījumi līdz 50 000 euro Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas klienta novērtējums Zemāks nekā klientam B Augstāks nekā klientam A Risku paaugstinošie faktori Skaidras naudas darījumi PLG un sadarbības partneri ir ārpus Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) dalībvalsts, skaidras naudas darījumi Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas rezultāta atšķirību ietekmējošie faktori PLG rezidences valsts, klienta saimnieciskās darbības reģions, plānotie skaidras naudas darījumi 39. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides prasības nosaka klientu izpētes noteikumi, kuros noteikti risku paaugstinošie un pazeminošie faktori, tostarp EBI Pamatnostādnēs minētie. 40. Klienta riska skaitlisko novērtējumu iestāde pārskata ikreiz, kad veic kārtējo klienta izpēti (sākotnējo klienta riska skaitlisko novērtējumu pārskata, izvērtējot klienta darbību, veiktos darījumus un tam piemītošos riska faktorus, ja tādi iestājas). 2.3.2. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides pamatprincipi 41. Klientu izpētes noteikumi nosaka pamatprasības klienta skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveidei, tomēr katra iestāde, ņemot vērā savu darbību un tai piemītošos riskus, var noteiktpapildu prasības, piemēram, iekļaut papildu riska faktorus atbilstoši savas darbības specifikai un sadarbībai ar klientu piemītošajiem5. 42. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma ietver: 42.1. riskus un risku paaugstinošos faktorus, kas noteikti normatīvajos aktos - Likumā un klientu izpētes noteikumos; 42.2. iestādei pašai vai tās sniegtajiem pakalpojumiem un produktiem raksturīgos riskus (piemēram, iestādes klienti saistīti ar akcionāriem), specifiskos pakalpojumiemm piemītošos riskus (piemēram, maksājumu pieņemšanas pakalpojumu nodrošināšana tiešsaistes iepazīšanās pakalpojumu vai ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem). 43. Iestāde var ņemt vērā arī klientu izpētes noteikumos un Likumā minētos risku pazeminošos faktorus, ja to piemērošana ir atbilstoša iestādes darbībai. Ja iestāde ņem vērā risku pazeminošos riska faktorus, tad nepieciešams pamatot, kā un kādā apmērā klienta risku pazeminošais faktors pazemina klienta risku. Nav pieļaujams, ka risku mazinošo faktoru summa automātiski (matemātiski) pilnīgi samazina klienta riska skaitliskās novērtējuma sistēmas aprēķināto punktu skaitu (t.i., risku pazeminošie faktori var samazināt klienta risku, bet nav pieļaujama situācija, kad klientam ar paaugstinātu risku ar risku pazeminošiem faktoriem risks tiek samazināts pilnībā). 44. Klientu izpētes noteikumi paredz izstrādāt metodoloģiju klienta riska skaitliskās novērtējuma sistēmas izveidei, nodrošinot, ka klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma atbilstoši un efektīvi skaitliskā izteiksmē atspoguļo katram klientam piemītošo kopējo risku. 45. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas metodoloģijas mērķis ir veikt iestādes darbības un klientu bāzes novērtējumu, lai: 45.1. izvērtētu, kuri no risku paaugstinošajiem faktoriem attiecas uz iestādi un piemērojami, ņemot vērā iestādes darbību un klientu bāzi. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā ietverami klientu izpētes noteikumu 1. pielikuma (turpmāk - 1. pielikums) riska faktori, ja tie attiecas uz iestādi un ir piemērojami. Klientu izpētes noteikumu 2. pielikuma (turpmāk - 2. pielikums) riska faktori automātiski skaitliskā novērtējuma sistēmā nav ietverami. Iestājoties 2. pielikuma riska faktoram, iestāde veic klienta izpēti faktoram atbilstošā apjomā un attiecīgi pēc izpētes lemj par nepieciešamajām izmaiņam riska skaitliskajā novērtējumā (detalizēti par izpēti skatīt 3.4.3. apakšnodaļā); 45.2. noteiktu riska faktoru nozīmīgumu un katram riska faktoram piešķiramo punktu skaitu un nodrošinātu, ka tā spēj konstatēt gadījumus, kas liecina par paaugstinātu risku, un attiecīgi nodrošinātu tā pārvaldību. Piemērs Iestāde ir noteikusi, ka tā nepiedāvā tirdzniecības finansēšanas produktus. Tādējādi metodoloģijā var noteikt, ka faktoriem, kas saistīti ar tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu sniegšanu (2. pielikuma 98. - 107. punktā minētie risku faktori), punktus nepiešķir, vienlaikus nodrošinot, ka, ja tiek mainīts piedāvāto pakalpojumu klāsts, metodoloģija tiek pārskatīta un aktualizēta. 46. Pamatojoties uz metodoloģiju, iestāde veido klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, nosakot tajā ietveramos riska faktorus. 2.3.3. Riska faktori un punktu piešķiršana riska faktoriem 47. Klientu izpētes noteikumos ir noteikti risku paaugstinošie faktori, kuru iestāšanās gadījumā iestāde veic klienta padziļināto izpēti un atbilstoši klientu izpētes noteikumu prasībām piemēro: 47.1. visus padziļinātās izpētes pasākumus (ja iestājas riska faktori, kas ietverti 1. pielikumā); 47.2. vienu vai vairākus padziļinātās izpētes pasākumus tādā apjomā, lai izvērtētu konkrētā riska faktora iestāšanās iemeslu un ietekmi uz klienta NILLTPF risku (ja iestājas riska faktori, kas ietverti 2. pielikumā). Padziļinātā izpēte, ko veic atbilstoši 1. un 2. pielikumam, detalizēti skaidrota 3.4. apakšnodaļā. 48. Iestāde var noteikt savai darbībai un klientu bāzei raksturīgus papildu riska faktorus.6 49. Klientu izpētes noteikumi ietver arī risku pazeminošos faktorus, kuru iestāšanās gadījumā iestāde tos izvērtē un var ņemt vērā, samazinot klientam piešķirto riska faktoru punktu summu (klientu izpētes noteikumu 3. pielikums (turpmāk - 3. pielikums)). 50. Ja riska faktors, kas noteikts 1. pielikumā, attiecas uz iestādi (ievērojot tās darbību, sniegtos pakalpojumus, klientu bāzi, ir piemērojams), tad iestāde riska faktoram piešķir attiecīgu punktu skaitu, kas atspoguļo riska faktora ietekmi uz klientam kopumā piemītošo risku. Piemērs Klientam saskaņā ar klienta lietā esošajiem dibināšanas dokumentiem ir tiesības emitēt uzrādītāja akcijas (bearer shares). Uzrādītāja akcijas uzskatāmas par risku paaugstinošu apstākli, jo īpašumtiesību pāreja notiek, nododot akcijas. Iestādei šādam risku paaugstinošam faktoram jāpiešķir tāds punktu skaits, lai spētu identificēt un ņemt to vērā, nosakot klienta risku. 51. Risku paaugstinošie faktori, kas noteikti 2. pielikumā, veidoti kā pazīmes, kas var norādīt uz paaugstinātu risku, tomēr izdarīt secinājumu, vai tie paaugstina risku konkrētajā gadījumā, var, veicot attiecīgu izpēti (izvērtējot konkrēto pazīmi). Ja riska faktors, kas noteikts 2. pielikumā, attiecas uz iestādi un pēc būtības paaugstina klienta risku, ko izvērtē individuāli (lai izvērtētu, vai, piemēram, mēneša, trīs mēnešu vai gada darījumu robežlielumu pārsniegšana paaugstina risku pēc būtības, nepieciešams izvērtēt, vai robežlielumu pārsniegšana ir pamatota. Piemēram, klients pārdod medicīniskās maskas un cimdus. Pārdošanas apmērs pirms, piemēram, pandēmijas ir trīs reizes mazāks, nekā sākoties pandēmijai, kuras laikā pieprasījums pēc klienta preces būtiski palielinās, tādējādi pārsniedzot iepriekš noteiktos robežlielumus un līdz ar to tas ir atbilstoši izskaidrojams), iestāde risku faktoram piešķir noteiktu punktu skaitu un ietver klientu riska skaitliskā novērtējuma sistēmā. Piemērs 2. pielikuma pazīme Par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemta informācija vai pieprasījums saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai noziedzīgiem nodarījumiem no korespondējošajām kredītiestādēm vai citām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kurās iestādei atvērts konts. Iestāde var piešķirt punktus šim faktoram automātiski vai atkarībā no klienta izpētes rezultātiem, nosakot termiņu no pieprasījuma saņemšanas datuma, cik ilgi šī pazīme tiek ņemta vērā, veicot klienta skaitliskā riska novērtējumu (piemēram, sistēmā nodrošināt iespēju ielikt korespondējošās bankas pieprasījuma datumu un klienta skaitliskā novērtējuma sistēmas uzstādījumus paredzēt tā, ka sistēma vēl noteiktu laiku ņem vērā šo datumu). To, cik ilgi ņemt vērā pazīmi, nosaka iestāde, ņemot vērā klienta risku. Beidzoties noteiktajam termiņam, iestāde klienta risku pārvērtē. Ja šī termiņa laikā ir saņemts korespondējošās bankas pieprasījums un, izvērtējot klienta darījumus, secināms, ka darījumi liecina par NILLTPF riska paaugstināšanos, iestāde atjauno datumu un turpina šo faktoru ietvert klienta skaitliskā riska novērtējumā. Ja netiek konstatēta NILLTPF riska paaugstināšanās, iestāde šo riska faktoru klienta riska skaitliskajā novērtējumā neņem vērā. 52. Ne visi 2. pielikuma riska faktori automātiski paaugstina risku un ir ietverami klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā. Apstākli, ka riska faktors pēc būtības paaugstina risku, iespējams konstatēt klienta izpētes ietvaros, t.i., pēc klienta izpētes veikšanas un informācijas izvērtēšanas. Attiecīgi, ja klienta izpētes ietvaros tiek secināts, ka riska faktors ietekmē klienta risku, iestāde klienta risku pēc izpētes veikšanas pārskata un aktualizē. 53. 3. pielikumā ir noteikti risku mazinošie faktori, kas attiecas uz klienta risku un pakalpojumu un produktu risku. Iestāde piešķir punktus 3. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem, kas atspoguļo riska faktora ietekmi uz klientam kopumā piemītošo risku. Ja iestāde ir noteikusi, ka tā ņem vērā 3. pielikuma risku mazinošos faktorus, tad, iestājoties 3. pielikuma risku mazinošajam faktoram, tā var samazināt klienta kopējo risku atbilstoši 3. pielikuma faktoru būtiskumam (ietekmei). Piešķiramie punkti var samazināt klienta kopējo risku, bet tie nevar būt tādi, kas punktu (summas) ziņā ir lielāki par punktu summu, ko sistēma aprēķinājusi, saskaitot risku paaugstinošajiem faktoriem piešķirtos punktus (piemēram, ja klienta riska atbilstošiem risku faktoriem sistēma kopsummā var piešķirt 10 punktus, tad risku mazinošo faktoru kopumsumma nevar sasniegt vai pārsniegt 10 punktus), radot situāciju, ka klientam ir pārāk zems risks vai riska nav vispār, jo no risku paaugstinošo faktoru kopsummas matemātiski tiek atņemta risku mazinošo faktoru punktu summa. 54. Jebkuram no pielikumos minētajiem riska faktoru punktu piešķiršanas algoritmiem jābūt veidotam tā, lai iestāde spētu identificēt klientiem piemītošos riskus, un nodrošinātu, ka riski ir ņemti vērā, un noteikts to būtiskums (ietekme) uz klienta kopējo risku, un ir piemēroti riskam atbilstoši klientu izpētes pasākumi - apjoma un dziļuma ziņā. Iestādes veiktajam izvērtējumam, secinājumiem un pamatojumam jābūt dokumentētam. 2.3.4. Izņēmuma gadījumi (īpatnības) klienta skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveidē 55. Ja iestāde, izstrādājot klientu skaitliskā riska novērtējuma sistēmu, konstatē apstākļus, kas liedz ieviest noteiktās prasības pilnībā, ņemot vērā IT sistēmas uzbūves īpatnības iestādē, vai tā nevar nodrošināt sistēmas automatizāciju pilnā apmērā (ja iestādei atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pienākums nodrošināt klientu skaitliskā riska novērtējuma sistēmas automatizāciju), nepieciešams vērsties Komisijā, lai izvērtētu attiecīgo situāciju un risinājumus. Klientu skaitliskā riska novērtējuma sistēmas atšķirības, tostarp to, vai tā ir automatizācijas pakāpi, nepieciešams saskaņot ar Komisiju. Vēršoties Komisijā, iestādei nepieciešams norādīt iemeslus, kas ir pamatā tam, ka nav iespējams pilnībā ieviest kādas prasības, lai Komisija varētu izvērtēt to pamatotību. Papildus iestādei nepieciešams sagatavot savus priekšlikumus iespējamam risinājumam. Informāciju nepieciešams sagatavot apjomā, kas ir pietiekams vispusīgai situācijas izvērtēšanai. 2.4. Pārvaldība (governance) 2.4.1. Par NILLTPFN atbildīgie darbinieki 56. Atbilstoši Likumam iestāde ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgās personas), t.sk. no augstākās vadības7, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Likuma prasību ievērošanu. 57. Kredītiestādes, licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo darbinieku ieceļ gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPFN prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas veic šo prasību praktisko izpildi. Citām iepriekš neminētajām iestādēm, ja tām piemīt paaugstināts NILLTPF risks, arī ieteicams ievērot šo prasību, lai nodrošinātu atbilstošu pārvaldību. 2.4.2. Atbildīgo darbinieku kvalifikācija un atbilstības novērtēšana 58. Iestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas riskas pārvaldīšanas dokumentā, nosaka resursu pietiekamības kritērijus un atbildīgo amatpersonu kompetences un kvalifikācijas pietiekamības prasības. 59. Iestāde, ņemot vērā tās lielumu, darbības profilu un darbībai piemītošo risku, par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgajai personai var noteikt augstākus profesionālās atbilstības kritērijus, piemēram, starptautisko profesionālo NILLTPFN jomas vai līdzvērtīgu sertifikātu esamību. 60. Lai sasniegtu Likuma mērķi, aizsargātu iestādes reputāciju, novērstu iestādes iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus iestādei būtiskus riskus, sargātu klienta, darījuma un gadījuma rakstura darījuma noslēpumu, iestādes īpaši nozīmēta persona (var būt gan iestādes darbinieks, gan piesaistīta trešā persona) vai struktūrvienība nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par Likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu (piemēram, pašnovērtējuma anketa). 61. Saskaņā ar Komisijas 27.11.2019. normatīvo noteikumu Nr. 186 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 186) prasībām par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgā persona tiek atzīta par personu, kas veic pamatfunkcijas, un Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāveic gan valdes locekļu, kas veic NILLTPFN pārraudzību, gan par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo personu novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem noteikumiem Nr. 186, ievērojot noteikto novērtēšanas regularitāti un amatpersonu atbilstības prasības. Atbilstoši noteikumiem Nr. 186 par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks nav to personu sarakstā, kuras pilda pamatfunkcijas, tomēr noteikumu Nr. 186 2.2. punktā sniegtais uzskaitījums nav izsmeļošs. Tādējādi iestādei ir tiesības, izvērtējot iestādes lielumu, apjomu un sarežģītību, noteikt, ka arī par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks ir iekļaujams personu, kuras pilda pamatfunkcijas, sarakstā8. 62. Kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm nepieciešams informēt Komisiju gan par valdes locekli, kas pārrauga NILLTPFN jomu, gan par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo personu, iesniedzot attiecīgus dokumentus, tostarp amatpersonu izvērtējumus, pirms amata kandidāts sāk pildīt savus pienākumus vai tiek atkārtoti ievēlēts tajā pašā amatā. 63. Likums nosaka, ka iestāde 30 dienu laikā pēc Likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par Likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā paziņo par to Komisijai. Kredītiestādes un citas iestādes, kuru darbībai piemīt paaugstināts risks, tiek aicinātas sniegt informāciju Komisijai pirms grozījumu veikšanas par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo darbinieku sastāvā, lai Komisija, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju uzraudzības veikšanā, varētu pārliecināties par iestādes piesardzīgu un pārdomātu darbību (tādējādi ir iespēja savlaicīgi izdiskutēt par šīs personas atbilstību un tās redzējumu par atbildībā esošiem jautājumiem). Kā arī kredītiestādes un citas iestādes, kuru darbībai piemīt paaugstināts risks, tiek aicinātas par plānoto darba attiecību pārtraukšanu ar darbinieku, kas atbildīgs par Likuma prasību ievērošanu, paziņot Komisijai nekavējoties. 64. Ņemot vērā, ka Likums nosaka pienākumu iestādei izstrādāt procedūru, kurā nosaka par Likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (t.sk. no augstākās vadības) pilnvaru un pienākumu sadali NILLTPFN jomā, un kārtību, kādā tiek nodrošināta par Likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (t.sk. no augstākās vadības) darbības uzraudzība, būtiski ir noteikt attiecīgo atbildīgo darbinieku pakļautību un nodrošināt atbildīgo darbinieku neatkarību lēmumu pieņemšanā, kā arī detalizēti noteikt ziņošanas pienākumu un ziņošanas struktūru (reporting line). Sevišķi svarīga detalizētu pakļautības, darbības uzraudzības un ziņošanas pienākumu noteikšana ir grupas uzņēmumiem, tostarp kredītiestādēm, kur šīs funkcijas tiek noteiktas visas grupas līmenī. 2.4.3. Risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju nodalīšana 65. Komisijas 01.11.2012. normatīvie noteikumi "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 233), kas kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām nosaka prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei9, paredz nodalīt risku kontroles funkciju un darbības atbilstības kontroles funkciju ne tikai kredītiestādes organizatoriskajā struktūrā, bet arī specifiski valdes līmenī. Atbilstoši noteikumu Nr. 233 12.5 punktam kredītiestāde nodrošina iekšējās kontroles funkciju veicēju neatkarību no biznesa funkcijām, t.sk. tiek nodrošināts, ka valdes priekšsēdētājs vienlaikus nav atbildīgs par risku kontroles funkcijas, darbības atbilstības kontroles funkcijas un par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgās personas pienākumu veikšanu vai pārraudzību. 66. Nav pieļaujams apvienot vienā amatā risku kontroles funkcijas vadītāja (risku direktora) funkcijas un darbības atbilstības kontroles funkcijas vadītāja funkcijas. Atkāpes ir pieļaujamas kredītiestādēm, kas nav būtiskas pēc lieluma un darbības specifikas jeb tikai tādām kredītiestādēm, kas nav identificētas kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (turpmāk - C-SNI), un tikai gadījumā, ja, apvienojot abas iepriekš minētās iekšējās kontroles funkcijas, kredītiestāde īsteno noteikumu Nr. 233 XI sadaļas prasības tādā apmērā, kas nodrošina pastāvošo vai potenciālo interešu konflikta situāciju novēršanu atbilstoši noteikumu Nr. 233 64. punkta prasībām. Kredītiestādei, kas nav identificēta kā C-SNI, jebkurā gadījumā ir jāizvērtē atkāpes piemērošana pēc noteikumu Nr. 233 64. punkta prasībām, ņemot vērā iestādes lielumu un darbības specifiku, t.sk. biznesa risku līmeni. 67. Izvērtējot iespējamās amatu apvienošanas kombinācijas, kad viena persona ieņem vairākus būtiskus amatus kredītiestādē papildus vienam no iekšējās kontroles funkcijas vadītāja amatiem, nodrošinot noteikumu Nr. 233 62.1. un 62.2. punkta prasību ievērošanu, nav pieļaujams, ka šī persona ne tikai veic pienākumus, kas saistīti ar kontrolējamās darbības jomu, bet arī vienlaikus veic šādas funkcijas: 67.1. valdes priekšsēdētājs; 67.2. valdes loceklis, kas pārrauga NILLTPFN jomu un kas tiek iecelts, kredītiestādē nodrošinot Likuma 10. panta otrās daļas prasību izpildi; 67.3. par NILLTPFN atbildīgais darbinieks, kas tiek iecelts, kredītiestādē nodrošinot Likuma 10. panta pirmās daļas prasību izpildi. 68. Atkāpes no 67. punktā minētā ir pieļaujamas tikai tad, ja darbības atbilstības kontroles funkcijas vadītājs vienlaikus veic NILLTPFN pārraugošā valdes locekļa amata funkcijas un tikai gadījumā, ja amata veicējs papildus darbības atbilstības kontroles funkcijas jomai un NILLTPFN jomai nav atbildīgs par citu būtisku pienākumu veikšanu kredītiestādē. 69. Ņemot vērā valdes priekšsēdētāja būtisko lomu biznesa lēmumu pieņemšanā, īstenojot noteikumu Nr. 233 62.1. punkta prasības, ne risku direktors, ne par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona, ne par NILLTPFN atbildīgais valdes loceklis nedrīkst vienlaikus veikt valdes priekšsēdētāja funkcijas. Papildus, nodrošinot noteikumu Nr. 233 62.2. punkta prasības, ne risku direktors, ne par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona, ne par NILLTPFN atbildīgais valdes loceklis, ne par NILLTPFN atbildīgais darbinieks nevar būt tieši funkcionāli pakļauti valdes priekšsēdētājam. 70. Atbilstoši Komerclikuma 221. panta pirmajai daļai valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tādējādi, lai arī par NILLTPFN atbildīgais valdes loceklis pārrauga NILLTPFN jomu iestādē, tomēr iestādes valde ir kopumā atbildīga par iestādes darbību, t.sk. NILLTPFN prasību ievērošanu un atbilstošu NILLTPF riska pārvaldību. 71. Saskaņā ar Komisijas 21.01.2019. normatīvo noteikumu Nr. 13 "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" prasībām iestādei, izveidojot sankciju riska pārvaldīšanas IKS, jānosaka par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgā darbinieka iecelšanas kārtība, tostarp pilnvarojums sankciju riska novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanai. Atkarībā no iestādes lieluma, darbības profila un risku lieluma iestāde var lemt par NILLTPFN atbildīgā darbinieka pienākumus un par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgā darbinieka amata pienākumus apvienot, nosakot pienākumus un atbildību katrā no šīm jomām. Tomēr šādu pieeju nebūtu ieteicams piemērot kredītiestādēm, t.i., Komisijas ieskatā, ņemot vērā kredītiestāžu lielumu un tām piemītošos riskus, būtu ieteicams, ka par NILLTPFN atbildīgais darbinieks un par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks nav viena persona. Kredītiestādēm ieteicams iecelt katrā jomā savu atbildīgo darbinieku, nosakot pienākumus, atbildību un pakļautību un nodrošinot iespēju atbildīgajiem darbiniekiem nepieciešamības gadījumā ziņot tieši kredītiestādes augstākajai vadībai. Attiecīgi katras jomas atbildīgajiem darbiniekiem var tikt noteikti arī atšķirīgi profesionālās piemērotības kritēriji. 2.4.4. Komitejas lēmumu pieņemšanai par paaugstināta riska klientiem 72. Iestāde NILLTPF riska mazināšanai un lēmumu pieņemšanai var veidot dažādas komitejas, kas pieņem lēmumus par darījuma attiecību uzsākšanu ar paaugstināta riska klientiem, darījuma attiecību pārtraukšanu, atsevišķu darījumu veikšanu u.tml. Organizējot lēmumu pieņemšanu šādās komitejās, būtu nepieciešams sabalansēt NILLTPFN speciālistu un citas jomas pārstāvošo dalībnieku sastāvu, lai nodrošinātu izsvērtus un atbilstošus lēmumus. Ņemot vērā, ka šādas komitejas izskata ar NILLTPFN saistītus jautājumus, tad iestādei nepieciešams veidot tādu lēmumu pieņemšanas sistēmu, kas nodrošina, ka NILLTPFN jomu pārstāvošo speciālistu argumenti tiek uzklausīti un izvērtēti un lēmuma pieņemšana nevar notikt bez atbilstoša izvērtējuma un pamatojuma, lēmumu pieņemot tikai ar balsojumu. Iestāde var noteikt dažādus balsošanas modeļus, tomēr nebūtu pieļaujams, ka lēmuma pieņemšana notiek, neizvērtējot apsvērumus, ko pauduši NILLTPFN jomu pārstāvošie komitejas locekļi, neatkarīgi no balsu skaita. Būtiski, lai šādu komiteju sēdēs pieņemtie lēmumi tiktu dokumentēti un būtu iespējams pilnvērtīgi pildīt pieņemtos lēmumus un sekot līdzi to izpildei. 73. Komiteju, kas pieņem lēmumus par darījuma attiecību uzsākšanu ar paaugstināta riska klientiem, pieņemtie lēmumi nav automātiski uzskatāmi par līdzvērtīgiem augstākās vadības pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, attiecībā uz darījumu attiecību uzsākšanu ar PNP, kur atbilstoši Likuma prasībām ir nepieciešams saņemt augstākās vadības piekrišanu. Tas, vai šādu komiteju lēmumu par, piemēram, darījumu attiecību turpināšanu ar PNP, var pielīdzināt augstākās vadības piekrišanai, ir atkarīgs no komitejas sastāva, izvērtējot, vai tajā tiek pārstāvēti NILLTPFN jomas darbinieki, kādu amatu tie ieņem (attiecībā uz augstāko vadību būtisks kritērijs ir tas, lai personai ir pietiekamas zināšanas par iestādes pakļautību NILLTPF riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar iestādes pakļautību šiem riskiem), kāda ir balsošanas kārtība un kam ir izšķirošā balss lēmuma pieņemšanā. 2.5. Apmācības 74. Iestādes darbiniekiem, tostarp iestādes filiāļu darbiniekiem vai pārstāvjiem, kas veic ar NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanu saistītas funkcijas, nepieciešams nodrošināt iekšējās un ārējās mācības NILLTPFN un sankciju jomā. 75. Iestāde nosaka darbinieku kategorijas, kurām nodrošināma apmācība NILLTPFN un sankciju jomā. Nodrošinot attiecīgajām darbinieku kategorijām apmācības NILLTPFN un sankciju jomā, nepieciešams ņemt vērā darbinieku amata pienākumiem, atbildībai un pilnvarojuma līmenim nepieciešamās zināšanas un kvalifikāciju (piemēram, darbiniekam, kurš veic klientu padziļināto izpēti, būtu jābūt ar šim pienākumam atbilstošu kvalifikāciju, darbiniekam, kurš apkalpo klientus, būtu jābūt ar atbilstošām zināšanām un kvalifikāciju NILLTPFN un sankciju jomā tiktāl, cik nepieciešams, lai spētu adekvāti veikt klienta izpēti atbilstoši procedūrām (pamanīt aizdomīgu darījumu pazīmes, uzdot papildu jautājumus utt.)). Tā kā apmācībai aktuālo jautājumu loks var atšķirties, iestāde apmācību plānā ietveramo jautājumu loku var paplašināt, ņemot vērā iestādes saimnieciskajai darbībai piemītošo NILLTPF risku. 76. Atsevišķām darbinieku kategorijām nepieciešams nodrošināt ne tikai iekšējās, bet arī ārējās mācības. Komisijas 20.12.2016. normatīvie noteikumi Nr. 214 " Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvie noteikumi", kas nosaka NILLTPF riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas prasības, paredz, ka kredītiestāde nodrošina regulāru, bet ne retāku nekā vienu reizi gadā ārējo apmācību ar ārvalstu ekspertu līdzdalību kredītiestādes valdes loceklim, kurš ir atbildīgs par NILLTPFN, par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgajai personai un iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst audita veikšana NILLTPFN jomā, veicinot izpratni par NILLTPFN jomas jautājumiem un aktuālajām tendencēm starptautisko NILLTPFN atbilstības standartu piemērošanā. Lai arī šo noteikumu prasības ir saistošas kredītiestādēm un to filiālēm, pamatprincipus ieteicams ievērot visām iestādēm ar mērķi nodrošināt, ka iestāde atbilstoši tās saimnieciskajai darbībai piemītošajam NILLTPF riskam veic nepieciešamos pasākumus personālresursu un personāla kvalifikācijas nodrošināšanai, kā arī to apmācības un aizvietojamības nodrošināšanai, lai pārvaldītu NILLTPF un sankciju risku. 77. Plānojot mācības, iestādei būtu jābalstās uz risku izvērtējumu un jāvērtē, kādas ārējās mācības darbiniekiem, tostarp par NILLTPFN atbildīgajam valdes loceklim, par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgajam darbiniekam, par NILLTPFN atbildīgajam darbiniekam, iekšējā audita struktūrvienības darbiniekam, nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka šīs mācības ir jēgpilnas, konkrētajiem darbiniekiem lietderīgas un sniedz jaunas zināšanas. 78. Plānojot personāla kvalifikācijas prasības, iestāde atkarībā no tai piemītošā riska var noteikt kvalifikācijas prasības, piemēram, par NILLTPFN atbildīgajam darbiniekam un par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgajam darbiniekam iegūt attiecīgās jomas starptautiskos sertifikātus, bet NILLTPFN jomu pārraugošajam valdes loceklim šo sertifikātu esamību noteikt par vēlamu. 2.6. Iekšējais audits 79. Iekšējā audita dienests ir daļa no visas IKS, un tā pārbaužu plānā nepieciešams iekļaut arī jautājumus, kas saistīti ar Likuma prasību ievērošanu iestādē. Ja minētā struktūrvienība savu pārbaužu ietvaros konstatē, ka iestādē netiek pievērsta pietiekama uzmanība normatīvo aktu NILLTPFN jomā prasību ievērošanai, tai būtu nekavējoties par to jāziņo iestādes vadībai, jo tieši iestādes augstākās vadības ieinteresētība prasību efektīvā ievērošanā ir svarīga, lai samazinātu iespēju, ka iestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 80. Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 233 NILLTPF un sankciju risks kā operacionālā riska sastāvdaļa ir noteikts kā viens no iestādes būtiskajiem riskiem, iestādes iekšējā audita struktūrvienībai regulāri jāpārbauda un jānovērtē kredītiestādes darbības atbilstība tās NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanas stratēģijai un tās īstenošanas politikām un procedūrām un jāziņo padomei par pārbaužu rezultātiem. 81. Neatkarīgi no tā, ka ir veikts iestādes neatkarīgais audits, arī iekšējam auditam regulāri ir jāveic IKS efektivitātes izvērtējums. Iekšējā audita mērķis nav dublēt ārējo auditu, bet gan nodrošināt padziļinātāku vērtējumu identificētajās riska jomās, kā arī nodrošināt izstrādāto pasākumu plāna izpildes pārbaudi. 2.7. Neatkarīgais audits Šī apakšnodaļa attiecas uz kredītiestādēm, li …