Zaudējis spēku - Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.–2014.gadam

Zaudējis spēku - Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.–2014.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.165 Rīgā 2013.gada 24.aprīlī (prot. Nr.18 33.§) Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.-2014.gadam 1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.-2014.gadam (turpmāk - plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3. Atbildīgajām institūcijām: 3.1. līdz 2013.gada 15.maijam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi un citiem pasākumiem laikposmā no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 1.jūnijam, kuru mērķis ir Doing Business rādītāju uzlabošana; 3.2. līdz 2013.gada 20.septembrim, 2014.gada 4.janvārim un 2014.gada 15.martam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi; 3.3. līdz 2014.gada 15.martam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus par papildus īstenojamiem pasākumiem plāna ietvaros. 4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un vadības grupas Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.109 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus: 4.1. līdz 2013.gada 1.novembrim un 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi; 4.2. līdz 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2014.-2015.gadam. 5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs D.Pavļuts (Ministru kabineta 2013.gada 24.aprīļa rīkojums Nr.165) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2013.-2014.gadam SATURS Kopsavilkums Ievads 1. Globālās konkurētspējas indekss 2. Ekonomiskās brīvības indekss 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 3.2. Būvniecības atļaujas 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.4. Kredītu reģistrs 3.5. Investoru aizsardzība 3.6. Nodokļi 3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita) 3.8. Līgumsaistību izpilde 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana 3.10. Darbinieku nodarbināšana 3.11. Elektroenerģijas pieslēgums 3.12. E-pakalpojumu attīstība 4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai 4. 1. Labāka regulējuma politika 4. 2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana 5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2013.-2014.gadam SAĪSINĀJUMI BIS - Būvniecības informācijas sistēma EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija IEM - Iekšlietu ministrija IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis GKI - Globālās konkurētspējas indekss LM - Labklājības ministrija MK - Ministru kabinets MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi PVN - Pievienotās vērtības nodoklis SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SM - Satiksmes ministrija TA - Tiesu administrācija TM - Tieslietu ministrija UR - Uzņēmumu reģistrs UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID - Valsts ieņēmumu dienests VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSS - Valsts sekretāru sanāksme VZD - Valsts zemes dienests Kopsavilkums Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business 2013 pētījumā 185 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 25.vietā un atrodas 8.vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš - Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā - Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju nekā gadu iepriekš (27.vieta). Doing Business 2013.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs: • 4.vieta - kredītu reģistrs (reitings nemainīgs); • 16.vieta - pārrobežu tirdzniecība (uzlabots reitings par 1 vietu); • 24.vieta - līgumsaistību izpilde (zaudēts reitings par 8 vietām); • 31.vieta - īpašuma reģistrācija (uzlabots reitings par 1 vietu); • 33.vieta - uzņēmējdarbības izbeigšana (reitings nemainīgs); • 52.vieta - nodokļu maksāšana (uzlabots reitings par 10.vietām); • 59.vieta - uzņēmējdarbības uzsākšana (zaudēts reitings par 9 vietām); • 70.vieta - investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 4 vietām); • 83.vieta - pieslēgums elektroenerģijai (reitings nemainīgs); • 113.vieta - būvniecības atļaujas (zaudēts reitings par 4 vietām). Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus, jo īpaši jomās, kur Latvijas reitings tiek zaudēts un ir zemāks par 50.vietu. Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz ieviesto uzņēmumu elektronisko reģistrāciju Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt e-paraksta funkcionalitāti uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv, u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana un ieviestā uzņēmumu elektroniskā reģistrācija Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv kopumā nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 39 vietām (no 59.vietas uz 20.vietu) un par 3 vietām (no 25.vietas uz 22.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Būvniecības procesā neatliekama ir jaunā Būvniecības likuma pieņemšana 2013.gadā (apstiprināts Saeimā 1.lasījumā 2011.gada 1.decembrī, šobrīd notiek priekšlikumu izskatīšana apakškomisijā uz 2 lasījumu) - tas būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā - esošo 205 dienu un 23 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras. Vienlaikus pēc Būvniecības likumprojekta pieņemšanas ir jāizdod uz likuma pamata izrietošie MK normatīvie akti, kā arī jānodrošina BIS projekta izstrādes pabeigšana un jāuzsāk tā darbība līdz 2013.gada beigām, lai nodrošinātu vienlaicīgu to spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu. Būvniecības likumprojekta pieņemšana Latvijas kāpumu Doing Business 2013.gada būvniecības jomas rādītājā par 111 vietām (uz 2.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 8 vietām (uz 17.vietu) pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Nekustamā īpašuma reģistrācijā nepieciešams ieviest nekustamā īpašuma reģistrēšanu elektroniski, izstrādājot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāti elektroniskām nostiprinājuma lūguma formām, u.c. Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 8.vietā (no 31.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 25.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Līgumsaistību izpildē ir nepieciešams pieņemt normatīvos aktus šķīrējtiesu procesa regulējuma uzlabošanai, veikt pasākumus papildus tiesnešu piesaistei, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi un paātrinātu uzkrājumā esošo lietu izskatīšanu, stiprināt tiesas priekšsēdētāja lomu attiecībā uz tiesvedības procesa ilgumu konkrētajā tiesā, kā arī sagatavot grozījumu procesuālajos likumos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites un e-pakalpojumu tiesu iestādēs ieviešanu (piemēram, tiesu prakses publicēšanu un bezmaksas pieejamību internetā), u.c. pasākumus. Plānā iekļauto pasākumu sākotnēji samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu Doing Business līgumsaistību izpildes jomā turpmāk. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. Jāatzīmē, ka līdz šim veiktās reformas tiesu sistēmā ir nesušas pozitīvus rezultātus - pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā 2012.gadā tiesās ir izskatītas vairāk civillietu un administratīvo lietu nekā saņemts, un ir sācis arī samazināties neizskatīto lietu apjoms - 2012.gadā ir izskatītas par 17,4% vairāk civillietu, nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 18,6%. Savukārt administratīvās lietas ir izskatītas pat par 31,4% vairāk nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 21,4%. Realizējot visus Plānā 2013.-2014.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 6.vietu starp visām 183 pasaules valstīm. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Kopumā Plānā 2013.-2014.gadam ietverts 31 pasākums, par kuru izpildi ir noteiktas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM un to padotībā esošas iestādes. Plānā 2013.-2014.gadam tiek turpināti pasākumi, kas uzdoti ar Plānu 2012.gadam. Plāns 2013.-2014.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem. Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības grupa, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Ievads Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns). Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, Globālās konkurētspējas indekss un citi starptautiskie vērtējumi, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par administratīvo slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros. Plāns tiek sastādīts katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2013.-2014.gadam gan turpina Plāna 2012.gadam ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus. Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti, kā uzņēmējus apgrūtinoši, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana, un citas. Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no: 1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību - veidosim Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, izmantojot pasaules labāko praksi; 2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem; 3. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem - administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem". 1. Globālās konkurētspējas indekss Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk - GKI) dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro- rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku, sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu, tehnoloģisko gatavību un inovācijām. Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem (institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes un inovāciju indikatoriem. Valsts kopējā vieta indeksā ir atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas, atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus. GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veicinot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē. Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. GKI 2012-2013 vērtējumā Latvija ierindota 55.vietā (iepriekš ieņēma 64.vietu) no 144 valstīm, vienlaikus pamatprasību (institucionālās vides, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība) izpildē Latvija no 66.vietas ir pakāpusies uz 54.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte, finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus lielums) ir vērojams uzlabojums no 54.vietas uz 48.vietu, tomēr uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas rādītājā ir vērojams kritums no 64.vietas uz 68.vietu. Neraugoties uz to, ka Latvijas reitinga vieta GKI ir paaugstinājusies, tomēr esam aiz Lietuvas un Igaunijas. Baltijas valstis GKI 2012-2013 2012-2013.gads Latvija Igaunija Lietuva Valsts institūcijas 59 30 60 Infrastruktūra 64 41 40 Makroekonomiskā stabilitāte 46 20 75 Veselības aprūpe un pamatizglītība 45 27 39 Augstākā izglītība un pieaugušo apmācības 42 25 26 Preču tirgus efektivitāte 47 31 56 Darba tirgus efektivitāte 27 10 65 Finanšu tirgus attīstība 52 39 87 Tehnoloģiju attīstība 38 25 33 Tirgus lielums 91 96 74 Biznesa attīstība 71 51 56 Inovācijas 64 30 43 GKI 2012-2013 vērtējumā Igaunija un Lietuva ir nokritušās par vienu pozīciju, taču atrodas augstāk nekā Latvija - attiecīgi 34. un 45.vietā. Latvijas vājākās vietas ir publisko institūciju vides kvalitāte, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, uzņēmējdarbības kvalitāte, inovācijas, tehnoloģiju līmenis. Latvijas rādītājus GKI vērtējumā lielā mērā noteiks ilgtermiņa valdības darbs, kas būs orientēts uz uzņēmēju identificēto trūkumu, katrā no indeksa pīlāriem, noteikšanu un atbilstošas politikas, kas novērš konstatētos trūkumus, izstrādi. Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, GKI liecina par joprojām tādu problēmjomu aktualitāti kā uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu risināšana. 2. Ekonomiskās brīvības indekss Ekonomiskās brīvības indekss ir pētījumu institūta "Heritage Foundation" ikgadējs pētījums, kas tiek publicēts ik gadu kopš 1995.gada, un tā mērķis ir atspoguļot pasaules valstu ekonomiskās brīvības līmeni, prezumējot - jo augstāka ekonomiskā brīvība, jo lielāks labklājības līmenis un ienākumi uz vienu iedzīvotāju Ekonomiskās brīvības indekss sastāv no 10 rādītājiem, kas ir iedalīti 4 pīlāros: 1) tiesiskums - korupcijas brīvības un īpašumtiesību aizsardzības rādītāji; 2) valdības ierobežojumi - valdības ietekmes ekonomikā un fiskālās brīvības rādītāji; 3) regulējuma efektivitāte - uzņēmējdarbības brīvības, monetārās brīvības rādītājs un darba brīvības rādītāji; 4) tirgus atvērtība - tirdzniecības brīvības, investīciju brīvība un finanšu brīvības rādītāji. Ekonomiskās brīvības rādītāja 2013.gada vērtējuma periods ir no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam (monetārās brīvības indekss tiek sastādīts kā vidējais inflācijas vērtējums par 3 pēdējiem kalendārajiem gadiem - no 2009.gada 1.janvāria līdz 2011.gada 31.decembrim). Ekonomiskās brīvības rādītājā tiek iekļauti arī dati no Doing Business pētījuma. 2013.gada 10.janvārī publicētajā Ekonomiskās brīvības indekss 2013 vērtējumā Latvija ir ierindota 55.vietā starp 177 pasaules valstīm, uzlabojot rādītāju par 1 pozīciju salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 66,5 procentpunktiem, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš - pieauguma iemeslu pētījuma autori izskaidro ar rādītāju uzlabošanos valsts izdevumu pārvaldībā un darba tirgus brīvībā, kā arī fiskālās brīvības rādītājā. Latvija salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu ir augstāk novērtēta Darba brīvības, Fiskālās brīvības un Monetārās brīvības rādītājos. Savukārt, ja vērtējam pīlārus, kuros Latvijai nav izdevies iegūt augstu novērtējumu, tad secināms: Tiesiskuma un Tirgus atvērtības un Regulējuma efektivitātes pīlāros Latvijā nav pietiekams progress. Baltijas valstis Ekonomiskās brīvības indeksā 2013 Latvija Igaunija Lietuva Pasaules novērtējums 55 13 22 Reģiona novērtējums 25 4 12 2013.gada vērtējums 66,5 75,3 72,1 Īpašumtiesības 50,0 85,0 60,0 Korupcija 42,0 64,0 48,0 Fiskālā brīvība 84,4 79,7 92,8 Valdības izdevumi 53,6 56,2 53,6 Uzņēmējdarbības brīvība 75,7 78,2 77,6 Darba brīvība 64,4 56,0 64,1 Monetārā brīvība 78,3 77,1 78,3 Tirdzniecības brīvība 86,8 86,8 86,8 Investīciju brīvība 80,0 90,0 80,0 Finanšu brīvība 50,0 80,0 80,0 Analizējot mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pozīcijas pētījumā ietvertajās jomās redzams, ka Latvijas vājākās vietas ir īpašumtiesības rādītājs, finanšu brīvības rādītājs un korupcijas rādītājs. Ievērojot indeksa metodoloģiju, Latvijas īpašumtiesību rādītāju negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neefektivitāte un lietu lēnā izskatīšanas gaita, kas rada šķēršļus turpmāk sekmīgai uzņēmēju darbībai. Vienlaikus īpašumtiesību rādītājs tieši ietekmē korupcijas rādītāja vērtējumu. Savukārt finanšu brīvības rādītājs apskata banku darbību tādos jautājumos kā valdības finanšu pakalpojumu regulēšana, valsts iejaukšanās pakāpe banku un citu finanšu iestāžu darbībā, finanšu un kapitāla tirgus attīstības stadija, valdības ietekme kredītu piešķiršanā un valsts atvērtība ārvalstu konkurencei. Svarīgi ir atzīmēt, ka, lai gan Regulējuma efektivitātes pīlārs Latvijai kopumā ir augsti vērtēts, secināms, ka nepieciešamas reformas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības brīvības rādītāja un darba brīvības rādītāja ietvaros. Uzņēmējdarbības brīvības rādītājā tiek vērtētas administratīvās procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu (skaits, laiks, izmaksas), būvatļaujas saņemšanu (skaits, laiks, izmaksas) un uzņēmējdarbības izbeigšanu (skaits, laiks, atgūstamā vērtība). Savukārt darba brīvības rādītājā tiek apskatītas 6 komponentes - attiecība starp minimālo algu pret vidējo pievienoto vērtību uz vienu darbinieku, šķēršļi papildu darbinieku pieņemšanai darbā, darba stundu elastība, šķēršļi darbinieku atlaišanai, uzteikuma laiks, atlaišanas paziņošanas laiks un atlaišanas pabalsti darbiniekam. Jāņem vērā, ka darba brīvības rādītājā joprojām atspoguļoti Doing Business 2009.gada dati. Ņemot vērā Ekonomiskās brīvības indeksa apsvērumus, Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras, būvatļaujas saņemšana, darba elastdrošības nosacījumi un uzņēmējdarbības izbeigšana. Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju, korupcijas risku. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2013.-2014.gadam netiek risināti šādi pasākumi. Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un pat cēlusies. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas Doing Business vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Lai panāktu tālāku izaugsmi un mazinātu regresa risku, publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus. 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusiness.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš tiek veidots jau astoņus gadus (kopš 2004.gada) un ik gadu mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Doing Business pētījums ir gan kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, gan kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 10 uzņēmuma "dzīves cikla" posmos 185 dažādās pasaules valstīs. Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko brīvību. Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts - Pasaules Bankas Doing Business 2013 pētījumā 185 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 25.vietā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 8.vietā, kas ir par 1 vietu zemāk nekā gadu iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai. Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš - Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā - Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas un ES dalībvalstu vietas Doing Business 2013 Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju (27.vieta). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka nav pietiekamā kvalitātē veiktas reformas, kā arī tas noticis tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas. Papildus jānorāda, ka Pasaules Banka veiktais pārrēķins par Igaunijas izmaksām attiecībā uz būvniecības procedūrām ļāvis Igaunijas pozīciju uzlabot, tādējādi apsteidzot Latviju par 4 pozīcijām. Baltijas valstis Doing Business 2013 2013.gads Latvija Igaunija Lietuva Uzņēmējdarbības uzsākšana 59 47 107 Būvniecības atļaujas 113 35 48 Pieslēgums elektroenerģijai 83 52 75 Īpašuma reģistrācija 31 14 5 Kredītu reģistrs 4 40 53 Investoru tiesību aizsardzība 70 70 70 Nodokļu maksāšana 52 50 60 Pārrobežu tirdzniecība 16 7 24 Līgumu izpilde 24 31 14 Uzņēmējdarbības izbeigšana 33 72 40 Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā. Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās: • Igaunija - uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā, • Lietuva - būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā un līgumu izpildē. Latvijas novērtējums Doing Business 2012 un 2013 - rādītāju izmaiņas Latvija 2012.gads* 2013.gads Izmaiņas Uzņēmējdarbības uzsākšana 50 59 -9 Būvniecības atļaujas 109 113 -4 Pieslēgums elektroenerģijai 83 83 0 Īpašuma reģistrācija 32 31 +1 Kredītu reģistrs 4 4 0 Investoru tiesību aizsardzība 66 70 -4 Nodokļu maksāšana 62 52 +10 Pārrobežu tirdzniecība 17 16 +1 Līgumu izpilde 16 24 -8 Uzņēmējdarbības izbeigšana 33 33 0 * Pasaules Bankas pārrēķinātie dati. Salīdzinot ar Doing Business 2012 pētījumu, Latvija būtiski uzlabojusi vērtējumu nodokļu nomaksas rādītājā, kāpums ir nekustamā īpašuma reģistrācijā, kā arī ņemta vērā reforma darbinieku nodarbināšanā, bet lielākās problēmas joprojām konstatētas jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas efektīvu darbību un būvniecības procesu. Neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem Doing Business novērtējumos, secināms, ka bez būtiska progresa jomās, kurās ilgstoši nav izdevies rast uzlabojumus, sasniegt turpmākus kopējās uzņēmējdarbības vides uzlabojumus būs neiespējami. Lai lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, ir jāņem vērā Pasaules Bankas metodoloģijas specifika Doing Business pētījuma sagatavošanā. Doing Business pamatprincipi: 1. aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums un kvantitatīvs rādītāju kopums, kas mēra uzņēmējdarbības likumdošanu 185 pasaules valstīs noteiktā laika griezumā; 2. tiek mērītas administratīvās prasības 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības dzīves cikla posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistru, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, pārrobežu tirdzniecības procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. Laika gaitā Doing Business pētījums ir būtiski paplašināts ar apskatāmo valstu loku, tiek papildināts ar jomām, tā metodoloģija tiek attīstīta un pilnveidota. Piemēram, 2011.gadā papildus ir apskatīta arī elektroenerģijas pakalpojumu joma un 2012.gadā tā ir iekļauta kā standarta joma. Vienlaikus Pasaules banka strādā pie darbinieku nodarbināšanas indikatora uzlabošanas, lai nodrošinātu elastdrošības principu integrēšanu un atbilstību šodienas ekonomikas vajadzībām - tā tiks iekļauta vērtējumā nākamajā Doing Business pētījumā 2014.gadam; 3. tiek ņemtas vērā valstu īstenotās reformas laika periodā no iepriekšējā gada 2.jūnija līdz pašreizējā gada 1.jūnijam (piemēram, 2013.gada pētījums ietver datus no 2011.gada 2.jūnija līdz 2012.gada 1.jūnijam). Lai pieskaņotos valstu taksācijas un budžeta gadiem, nodokļu maksāšanas rādītājs tiek mērīts iepriekšējais taksācijas gads no 1.janvāra līdz 31.decembrim, tas nozīmē, ka 2013.gada pētījums nodokļu jomā ietver datus no 2011.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim; 4. indikatoriem tiek piemēroti savi pieņēmumi, apskatīts normatīvais regulējums un īstenošanas prakse, un no tā ir atkarīgs indeksa vērtējums: a. procedūru skaits un izmaksas => prakse - kopumā pētījumā visi indikatori tiek apskatīti no šo procedūru skaita un izmaksu aspekta, vienlaikus, lai iegūtu ne tikai kvantitatīvu, bet arī kvalitatīvu analīzi, šādas normas tiek vērtētas praksē (uzņēmumu aptaujas). Procedūru izmaksās tiek iekļautas ne tikai valsts noteiktie nodokļi, nodevas un maksas pakalpojumi, bet arī privātajā sektorā noteiktie izcenojumi, piemēram, elektrības pieslēguma nodrošināšanā, pārrobežu tirdzniecībā. Prakse nozīmē vismaz 60-70% komersantu veic attiecīgās procedūras. b. tikai normatīvais regulējums - atšķirīga pieeja ir investoru aizsardzības un darbinieku nodarbināšanas jomā - rādītājs tiek sastādīts, ievērojot tikai tiesiskajā regulējumā noteikto, jo paredz vērtēt valsts noteikto tiesisko ietvaru; c. e-procedūras: procedūru skaits tiek vērtēts no e-pakalpojumu pieejamības aspekta, t.i., pētījumā tiek vērtēts, vai procedūras ir iespējams veikt elektroniski un vai šīs procedūras ir veicamas caur "vienu kontaktpunktu", tādējādi neapgrūtinot uzņēmējus ar birokrātisku slogu. Šādu pakalpojumu pieejamība pētījumā tiek atzīta kā labā prakse valsts institūciju pakalpojumu sniegšanā. 5. intervijas un aptaujas - lai gūtu priekšstatu par jomās veiktajām aktuālajām reformām un apzinātu normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanu, pētījumā tiek apzināts ekspertu un uzņēmēju viedoklis. Doing Business ietver divu veidu datu apkopošanu un attiecīgi rādītājus - Juridiskās vērtēšanas rādītāji un Laika un aprites rādītāji, kas nozīmē, ka atsevišķi indikatori apskata tikai normatīvajos aktos noteikto un neapskata praksi: • Juridiskās vērtēšanas rādītāji tiek izmantoti, lai vērtētu valsts normatīvajos aktos noteikto regulējumu uzņēmēju tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai. Šādi vērtēšanas rādītāji tiek izmantoti, piemēram, investoru aizsardzībā, kā arī vērtējot juridiskās tiesības aizņēmējiem un aizdevējiem; • Laika un aprites rādītāji tiek skatīti ar mērķi novērtēt noteikto normatīvo aktu mērķa efektivitāti un sarežģītību - tiek vērtētas uzņēmējam noteiktās procedūras, to izpildei nepieciešamais laiks un izmaksas. Laika un aprites rādītāji tiek izmantoti, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nekustamā īpašuma reģistrēšanā un būvniecības atļaujas saņemšanā. Lai iegūtu šāda veida vērtējumu tiek apzināts uzņēmēju viedoklis. Dažos rādītājos - kā piemēram, būvniecība, līgumsaistību izpilde, maksātnespējas procedūras - daļa no izmaksām un laika komponente tiek pamatota ar faktisko praksi, nevis normatīvajos aktos noteikto, jo paredz laiku un izmaksas saturošas procedūras, kas ir ārpus tiesiskā regulējuma. Vairāk informācijas par Doing Business metodoloģijas apsvērumiem pieejama interneta vietnē: http://www.doingbusiness.org/methodology/ common-misconceptions. Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug. Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu ciklu. Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs rādītājs. Norādāms, ka reformas paredz ne tikai administratīvo procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi - ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā no nozares jautājumiem. Ņemot vērā Doing Business 2014 atskaites periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 2.jūnijam, nepieciešams nodrošināt aktīvu reformu īstenošanu, lai uzlabotu Latvijas sniegumu starptautiskajos novērtējumos. Latvijas vietu Doing Business 2014 ietekmēs tikai tādi pasākumi, kas jau ir pieņemti un/vai ieviesti praksē, atbilstoši pētījuma metodoloģijai. Līdz ar to Plāna 2013.-2014.gada ietvaros izvirzītie pasākumi ietekmēs Latvijas vērtējumu Doing Business 2015. Plānojams, ka Doing Business 2014 kopumā ietekmēs sekojoši 2012.gadā īstenotie pasākumi: - uzņēmējdarbības uzsākšanā: ieviesta uzņēmumu elektroniskā reģistrēšana Komercreģistrā portālā www.latvija.lv un PVN maksātāju reģistrēšanai noteiktais termiņš 5 dienas; - investoru aizsardzībā: pieņemtie grozījumi Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā, kas sakārto lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts; - maksātnespējas jomā: 2010.gadā ieviestais Maksātnespējas likums turpinās paaugstināt apmierināto prasību koeficientu un samazināt maksātnespējas procesam nepieciešamo laiku; - līgumsaistību izpildē un investoru aizsardzībā: 2011.gadā pieņemtie grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, papildus līdzšinējai funkcijai nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku ārpus tiesas sēdes skatāmo lietu kategoriju izskatīšanu. Papildus, lai uzlabotu Latvijas novērtējumu jau Doing Business, kā neatliekami ir jāpieņem sekojoši likumprojekti: 1. uzņēmējdarbības uzsākšanā: jāpieņem Saeimā grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu iespēju, dibinot mikrouzņēmumu, visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR valsts notāra; 2. būvniecības jomā: jāpieņem Saeimā Būvniecības likumprojekts, kas paredz ne tikai procedūru skaita un ilguma samazinājumu, bet arī Būvniecības informācijas sistēmas uzsākšanu; 3. nekustamā īpašuma jomā: jāapstiprina MK un jāvirza pieņemšanai Saeimā grozījumi Zemesgrāmatu likumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā, kā arī paredz nekustamā īpašuma reģistrāciju elektroniski; 4. līgumsaistību izpildē: jāpieņem MK un Saeimā Šķīrējtiesu likumprojekts un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, tādējādi atvieglojot tiesu noslodzi un potenciāli atbrīvojot tiesas no jaunu lietu izskatīšanas. Tāpat atkārtoti jāvirza grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzēja samazināt komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaitu; 5. darba jomā: jāvirza apstiprināšanai MK un Saeimā grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās. Plāna 2013.-2014.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai risinātu uzņēmēju identificētās problēmas, kā arī iekļauti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un, ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Tāpat Plānā 2013.-2014.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā 2012.gadam. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā. Visu Plānā 2013.-2014.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek koncentrēts uz starptautiski atzītā Doing Business pētījuma metodoloģijas pamata, izmantojot to kā pamatdokumentu uzņēmējdarbības regulējošo administratīvo procedūru identificēšanā, un vienlaikus turpinot veikt Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējumu starptautiskajā līmenī. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana Doing Business - uzņēmējdarbības uzsākšana Latvija Igaunija Lietuva Procedūru skaits 4 5 7 Ilgums (dienas) 16 7 20 Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 2,3 1,6 1,1 Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 0,0 22,1 31,3 Vieta 59 47 107 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija Doing Business 2013.gadam ir samazinājušās izmaksas no 2,6% uz 2,3%, kas pamatā ir saistītas ar no Komerclikuma izrietošajiem Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem mikrouzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas reģistrēšanā Komercreģistrā, kā arī būtisku devumu ir sniedzis IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju Latvijā 2012.gadā, tādējādi samazinot kopējo izmaksu īpatsvaru uzņēmuma dibināšanas izmaksās. Ar 2012.gada 21.novembri ieviesta uzņēmumu elektroniskā reģistrēšana Komercreģistrā portālā www.latvija.lv - ieviesta iespēja Uzņēmumu reģistrā elektroniski ne tikai iesniegt pieteikumu jauna komersanta, reģistrācijai, bet arī pieteikt reģistrācijai izmaiņas, reorganizāciju, likvidāciju un līguma izbeigšanu. Uzņēmējs soli pa solim, ievērojot norādītās instrukcijas, aizpilda elektronisko pieteikumu uzņēmuma reģistrācijai. Aizpildot elektronisko formu, uzņēmējam ir sniegta iespēja jau sākotnēji pārliecināties, vai reģistrējamā uzņēmuma nosaukums jau netiek izmantots un apskatīt jau izmantotos līdzīgos nosaukumus, pievienot dokumentus, kā arī integrēt savus fiziskās personas datus, izmantojot autentifikācijas informāciju. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Pēc pieteikuma parakstīšanas, sistēma piedāvā veikt valsts nodevas apmaksu un publikāciju Latvijas Vēstnesī un pabeigt pieteikuma iesniegšanu. Reģistrācijas pieteikumu var iesniegt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu. Tādējādi Latvijā ir būtiski atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana, samazinot uzņēmuma dibināšanas procedūras no 4 līdz 2 un attiecīgi plānojams dienu skaita samazinājums. Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu, minētais pasākums nav ietverts Doing Business 2013 vērtējumā, bet tas būtiski ietekmēs Latvijas rādītāju Doing Business 2014. Kā otrs būtisks pasākums, kas īstenots 2012.gada ietvaros ir saistīts ar PVN maksātāju reģistrāciju laika samazinājums - ar 2013.gada 1.janvāri stājies spēkā jaunais PVN likums, kas paredz PVN maksātāju reģistrāciju 5 dienu laikā, iepriekš normatīvajos aktos tika atrunātas 10 darba dienas. Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu nodokļu jomā, minētā pasākuma ietekme būs vērojama tikai Doing Business 2015 rādītājos. 2012.gadā, lai turpinātu samazināt ar uzņēmējdarbības dibināšanu paredzētās valsts nodevas, 2012.gada 10.jūlja MK sēdē tika apstiprināti grozījumi MK 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.599 "Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību" un MK 2007.gada 20.februāra noteikumos Nr.140 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kas paredz maksu par dibināšanu saistīto ierakstu Komercreģistrā publicēšanu turpināt piemērot 50% apmērā līdz 2013.gada 31.decembrim. Jāatzīmē, ka saskaņā ar 2012.gadā spēkā stājušos Oficiālo publikāciju likumu, 2013.gada 29.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi", kas pārņem iepriekš minēto MK noteikumu normas - jauno noteikumu 19.punkts paredz publikācija - ziņas vai ieraksti ir saistīti ar Komerclikuma 185.1panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas SIA pamatkapitāla palielināšanu - ir noteikta 4 LVL apmērā līdz 2013.gada 31.janvārim un pēc pārejas perioda beigām uzņēmēji maksās vien 6,50 LVL līdzšinējo 8 latu vietā. Savukārt jaunas Komerclikuma 185.1panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas publikācijas maksa no 12,60 LVL samazināta uz 10 LVL. Līdz ar to minēto normu ieviešana sniegs papildus izmaksu samazinājumu topošajiem uzņēmējiem. Pateicoties ieviestajām aktivitātēm, šobrīd Latvijā, ievērojot Doing Business metodoloģiju, uzņēmējdarbības uzsākšanā ir identificējamas 2 procedūras, kuru dienu skaits nepārsniedz 10 dienas, kā arī pēc EM veiktajām aplēsēm samazina izmaksas vēl par 20% esošajā Doing Business 2013 rādītājā. Neskatoties uz 2012.gadā īstenotajām aktivitātēm, ir nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu reģistrēšanu UR. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Nekavējoši jāpieņem grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu iespēju, dibinot mikrouzņēmumu, visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR valsts notāra. TM ir izstrādājusi un 2012.gada 20.decembrī iesniegusi Saeimā priekšlikumus uz likumprojekta Grozījumi Komerclikumā" (Nr.283/Lp11) trešo lasījumu par iespēju visiem Komerclikuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas atbilsts Komerclikuma 185.1pantā noteiktajām pazīmēm (mikrouzņēmumu), dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie LR Uzņēmumu reģistra amatpersonas. Plānots, ka regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem stāsies spēkā, nekavējoties pēc minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā. • Pasākums netiek ietvers Plānā 2013.-2014.gadam, jo praktiski paredz lēmuma pieņemšanu Saeimā 3.lasījumā. Tā ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras un pozitīvi ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespējas. Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums reģistrētu darbiniekus VID, uzņēmējam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2013 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā. Jāatzīmē, ka daudzās pasaules valstīs minētais pieteikums ir apvienots ar pieteikuma iesniegšanu uzņēmuma reģistrācijas brīdī, piemēram, līdzīga prakse ir Jaunzēlandē (ieņem 1.vietu Doing Business 2013) - ieviesta tiešsaistes sistēma, kas visas minētās procedūras apvieno vienā pieteikumā un nodrošina apstiprinājuma saņemšanu 1 dienas laikā (1 procedūra), neizdalot atsevišķu paziņojumu/ apstiprinājumu no VID; tāpat Kanādā (ieņem 3.vietu Doing Business 2013) - 1 procedūra, iesnieguma iesniegšana 1 diena, numura piešķiršana komersantam 5 dienas kopā (ja nepieciešams VID apstiprinājums), u.c. Kā zināms, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv ieviesta elektroniskā pieteikumu iesniegšana jauna uzņēmuma reģistrēšanai UR. Nodrošinot iespēju uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrāciju uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana. Vienlaikus uzdevums saistīts ar VARAM izstrādāto Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi un tajā plānoto Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta izstrādi un īstenošanu. Lai Latvijā veicinātu līdzīgu labo praksi, nepieciešams izvērtēt labāko pieeju uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijai, tostarp pārskatot jautājumu par informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp UR, VID un Klientu apkalpošanas centru tīklu un attiecīgi izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos. • Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai, tādējādi uzlabojot Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā par 7 vietām (no 59.vietas uz 52.vietu) un saglabājot nemainīgu vietu (25.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Jāpaplašina e-paraksta funkcionalitāte, lai nodrošinātu aktīvāku uzņēmumu reģistrēšanu portālā www.latvija.lv. Ar 2012.gada 21.novembri portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku. Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti, nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju, kā arī jāizvērtē iespējas e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem. • E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un potenciāli paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv. Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ. Doing Business 2013.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,3% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu. Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv (attiecīgie 6 MK noteikumu projekti ir izsludināti MK 2012.gada 20.decembra Valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd noris projektu saskaņošana). • Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv, tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājos. Jānodrošina uzņēmumu esošo dokumentu elektronizēšana UR arhīvā. Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd uzņēmumu elektroniskajai reģistrēšanai piesakās maz, līdz ar to primāri būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģistrācijas e-pakalpojumu plašāku izmantošanu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku. Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, ko paredzēts īstenot ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Projekta ieviešanu plānots pabeigt 2013.gadā. • Uzlabojot UR ienākošo dokumentu un ziņu apstrādes procedūras, tiktu atvieglota uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošana UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Jānodrošina juridisku personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību. Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar to rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%). Nepieciešams orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, kā arī rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības. Vienlaikus juridisku personu autentificēšana jānodrošina arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piem., Būvniecības informācijas sistēmā. • Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. Jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu. MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā. VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst: fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs un juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (turpmāk - citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs. Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš izveidojis struktūrvienību. VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums. MK 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu maksātāju reģistrācijas pieteikumus, tai skaitā arī pieteikumus struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas klients, tad pieteikumu struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var iesniegt, izmantojot EDS. Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu. • Ieviešot pasākumu, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē un potenciāli tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. 3.2. Būvniecības atļaujas Doing Business Latvija Igaunija Lietuva Procedūru skaits 21 13 15 Ilgums (dienas) 203 148 142 Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju) 18,6 16,1 22,3 Vieta 113 35 48 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijai Doing Business 2013 būvniecības jomas rādītājā, salīdzinoši ar gadu iepriekš samazinātas 2 ar elektrības pieslēguma nodrošināšanu saistītās procedūras (ietvertas elektroenerģijas pieslēguma rādītājā) un attiecīgi 2dienas, kā arī izmaksas - no 21% uz 18,6%. Lai samazinātu dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteiktu minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu, 2011.gada 28.maijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.410 "Grozījumi MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" . Minētie noteikumi Pasaules Bankas pētījuma Doing Business 2012.gadam rādītājos būvniecības procesā identificēto 21 procedūru un 205 dienas paredz samazināt uz 15 procedūrām un 115 dienām. Šie grozījumi pieņemti kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. Pasaule Banka vēl vērtē veiktās reformas un pastāvošo praksi minēto normu piemērošanā. Jāatzīmē, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku, izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegto informāciju. Doing Business 2013.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 203 dienas (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas). Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju saņemšanas jomā Doing Business 2012.gadam atradās viszemākajā - 113.vietā, Lietuva - 48.vietā, bet Igaunija - 35.vietā. Šī ir Latvijas viszemākā vieta Doing Business 2013.gadam no visām procedūrām. Šis rādītājs ne tikai pazemina Latvijas kopējo vietu reitingā, bet īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku daudz birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem. Jāatzīmē, ka 2011.gadā EM veiktajā uzņēmēju aptaujā iegūtie rezultāti būvniecības jomā atšķiras - 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu par 47 dienām samazinājies kopējais būvniecības saskaņošanas procesa ilgums. Dati liecina, ka būvatļaujas galīgai saņemšanai 2007.gadā bija nepieciešamas 144 dienas, 2009.gadā - 128 dienas, bet 2011.gadā - 81 diena. 2011.gada 1.decembrī Saeimā 1.lasījumā tika atbalstīts jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz samazināt Doing Business …