Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. 2 2.pants. Likuma darbība (1) Likums, ievērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto, attiecas uz šādu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem): 1) Ministru kabinets; 2) Saeima, tai skaitā Saeimas Administrācija un citas Saeimas struktūrvienības; 3) Valsts prezidenta kanceleja; 4) Valsts kontrole; 5) Tiesībsarga birojs; 6) Centrālā vēlēšanu komisija; 7) (izslēgts ar 16.11.2021. likumu); 8) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija; 9) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome; 10) Augstākās izglītības padome; 11) Finanšu izlūkošanas dienests; 12) tiešās pārvaldes iestādes; 13) pastarpinātās pārvaldes iestādes; 14) pašvaldības; 15) valsts dibinātas augstskolas; 16) valsts vai valsts dibinātu augstskolu zinātniskie institūti (turpmāk — zinātniskie institūti); 17) plānošanas reģioni; 18) publiskie nodibinājumi; 19) (izslēgts no 01.01.2023. ar 09.12.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu); 20) tiesu iestādes; 21) prokuratūra; 22) (izslēgts ar 20.09.2018. likumu); 23) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. (2) Likums attiecas arī uz tām amatpersonām (darbiniekiem), kas neatkarīgi no nodarbinātības šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir: 1) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu); 2) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu); 3) ostu valžu locekļi; 4) ārstniecības personas, kuras nodarbinātas valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, minētajās iestādēs nodarbinātie medicīnas asistenti vai ārstniecības personas, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji. (3) Uz Valsts prezidentu attiecas tikai šā likuma 3. panta astotā un devītā daļa, 4.3 pants, 19. panta 2.2, 2.3 un ceturtā daļa, 22. pants, 37. panta 5.1 daļa un 38. pants. Uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā. (4) Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šī institūcija nodrošina, ka informācija par tās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota Latvijas Bankas mājaslapā internetā. Latvijas Banka, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām. (41) Uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, izņemot šā panta otrās daļas 4.punktā minētās kapitālsabiedrības, attiecas tikai šī daļa. Citas šā likuma normas attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, valsts budžeta dotāciju vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanai vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību; 2) kapitālsabiedrība nesaņem valsts budžeta līdzekļus, bet pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu; 3) kapitālsabiedrība pilda tai ar likumu uzdotās funkcijas pārvaldīt un apsaimniekot valsts īpašumu vai organizēt valsts īpašuma privatizāciju; 4) kapitālsabiedrība saņem pašvaldību budžetu līdzekļus, pašvaldību budžetu dotāciju, samaksu par sniegto pakalpojumu pašvaldības vai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai vai kapitālsabiedrībai pašvaldība ir palielinājusi šīs kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai sniegusi galvojumu tās aizņēmumam, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību; 5) kapitālsabiedrība izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā. (42) Šā panta 4.1 daļā noteiktie pienākumi attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem, kuri nodrošina valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanu un no kuru finansējuma resursiem vairāk nekā 50 procentus veido valsts budžeta finansējums, kas nav Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. (5) Likums neattiecas uz zemessargiem, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras Atbalsta sekretariāta darbiniekiem, Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu apvienoto tehnisko sekretariātu darbiniekiem un Baltijas jūras reģiona valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta darbiniekiem, kā arī uz ieslodzījuma vietās nodarbinātiem notiesātajiem, un uz darbiniekiem, kuri nodarbināti Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuri nav nodokļu maksātāji Latvijas Republikā. (6) Par valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras minētas šā panta otrajā daļā vai ir nodarbinātas šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās, pamatojoties uz darba līgumu, kuras pilda valsts dienestu, kuras ir ievēlētas, apstiprinātas vai ieceltas amatā vai citādi pilda noteiktus amata (dienesta, darba) pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā. Šā likuma normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām, piemērojamas arī kapitālsabiedrībām, ciktāl tajās nodarbinātas šā panta otrajā daļā minētās personas. (7) Amatpersonām (darbiniekiem) piemērojamas darba tiesiskās attiecības, amata tiesiskās attiecības vai dienesta gaitu regulējošu normatīvo aktu normas tiktāl, ciktāl to nenosaka šis likums. (8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.1 pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa. Ja šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts šajā likumā. Ja amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, neizmantoto atvaļinājumu atlīdzina naudā atbilstoši neizmantotā atvaļinājuma ilgumam amatā, kurā amatpersona (darbinieks) piešķirto atvaļinājumu nav izmantojusi, aprēķinot izmaksājamo samaksu no vidējās izpeļņas, kas nopelnīta šajā amatā. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010., 16.12.2010., 16.06.2011., 15.11.2012., 23.11.2016., 20.04.2017., 23.11.2017., 20.09.2018., 10.12.2020., 17.12.2020., 16.11.2021., 09.12.2021. un 16.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) II nodaļa Atlīdzības sistēma 3.pants. Atlīdzība (1) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana. (2) Valsts vai pašvaldības institūcija, izstrādājot normatīvos aktus un darba koplīgumus, par atlīdzību konsultējas ar amatpersonu (darbinieku) pārstāvjiem atbilstoši darba tiesiskās attiecības, amata tiesiskās attiecības vai dienesta gaitu regulējošiem normatīvajiem aktiem. (3) Valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā tā, kas noteikta šajā likumā, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus. (4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus: 1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām; 2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē; 3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā; 4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi; 5) naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā; 6) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu); 7) pabalstu 750 euro apmērā reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam; 8) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots; 9) atlīdzību par laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona (darbinieks) izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu. (41) Tiesnešiem ir tiesības uz šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajām papildu brīvdienām. Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētajā gadījumā piešķiramas trīs brīvdienas. Brīvdienas uz iesnieguma pamata piešķir kompetentā valsts institūcijas amatpersona. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 7. un 8.punktā minētos pabalstus attiecīgā tiesu līmeņa tiesnešiem izmaksā vienādā (fiksētā) apmērā, kuru kompetentā valsts institūcijas amatpersona nosaka (aprēķina), ņemot vērā pabalstu izmaksai pieejamos finanšu līdzekļus un tiesnešu skaitu. (42) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šā panta ceturtās daļas 9. punktā minēto atlīdzību par vienu stundu nosaka 25 procentu apmērā no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm zemākās mēnešalgu grupas minimālajai mēnešalgai atbilstošās stundas algas likmes. (43) Prokuroriem šā panta ceturtās daļas 5. punktā minēto naudas balvu neizmaksā. (5) Šā panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad: 1) Latvijas Zinātņu akadēmija, valsts dibināta augstskola vai zinātniskais institūts vai to izveidotas iestādes atlīdzību amatpersonām (darbiniekiem) izmaksā no līdzekļiem, kas iegūti par zinātniskās darbības veikšanu, vai atlīdzība (izņemot prēmijas un sociālās garantijas) netiek izmaksāta par valsts budžeta līdzekļiem; 2) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai medicīnas asistentiem atlīdzība netiek izmaksāta par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem; 3) pašvaldība izmanto tai šajā likumā paredzēto iespēju pašai lemt par attiecīgās atlīdzības daļas piešķiršanu, apmēru vai izmaksu; 4) pašvaldība vai plānošanas reģions šajā likumā minētajās institūcijās nodarbinātai amatpersonai (darbiniekam) noteikto atlīdzību nosaka mazākā apmērā vai nolemj attiecīgu atlīdzības sastāvdaļu nepiemērot. Šis punkts neattiecas uz šajā likumā noteiktajām vispārējām piemaksām, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu; 5) ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus: a) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā slimības naudu, b) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par laiku, kad darbinieks neveic darbu vai nepilda amatu (dienestu) attaisnojošu iemeslu dēļ, c) atlīdzina izdevumus, kas nepieciešami amata (dienesta, darba) veikšanai, d) likumā noteiktajos gadījumos sedz izdevumus sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu veikt veselības pārbaudi, e) likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos izmaksā atlīdzību, lai varētu ievērot darba aizsardzības prasības vai veikt darba aizsardzības pasākumus, f) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā iepriekšējo darba samaksu vai vidējo izpeļņu saistībā ar darba līguma grozījumiem, g) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu; 6) (izslēgts ar 30.11.2015. likumu); 7) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, kā arī no starptautiskās sadarbības vai pakalpojumu līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), lai īstenotu kādu projektu (aktivitāti), maksā par paveikto darbu tām amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības vai pakalpojumu līgumu izpildē; 71) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu); 72) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu); 8) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām, civilajiem ekspertiem un karavīriem, kas piedalās starptautiskajās misijās un operācijās; 9) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nosaka atlīdzību pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas locekļiem; 10) izmaksā atlīdzību par piedalīšanos attīstības sadarbības projektu īstenošanā saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu. (6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija pati nosaka minētās atlīdzības daļas izmaksāšanas nosacījumus un kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem. Šā panta piektās daļas 7.punktā paredzēto atlīdzību var noteikt, paredzot piemaksu par papildu darbu, sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.1 pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā. Ja amatpersonai (darbiniekam) tiek noteikta piemaksa par papildu darbu, tad var neievērot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru. Ja amatpersona (darbinieks) ar iestādes vadītāja rīkojumu ir nosūtīta darbā ārvalstī, lai nodrošinātu sadarbības vai pakalpojumu līguma īstenošanu, institūcija amatpersonas (darbinieka) prombūtnes laikā saglabā tās amatu (darba vietu), bet atlīdzību šajā laikposmā maksā saskaņā ar sadarbības vai pakalpojumu līguma nosacījumiem, un tās noteikšanā var neievērot šajā likumā noteiktos atlīdzības ierobežojumus. (61) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5.pantam, un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 27., 29., 32. un 33.pantā noteiktajām kompensācijām un 37., 38.pantā noteikto apdrošināšanu. (62) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē, kā arī šā likuma 6.pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā, 5.1 un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punktā minētajām amatpersonām nav tiesību arī uz šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām, izņemot Ministru kabineta locekļus. (63) Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) var atlīdzināt ar komandējumu saistītus izdevumus, bet tai nav tiesību uz citu šajā likumā noteikto atlīdzību, un tās mēnešalgas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro, izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus, kuriem atlīdzību izmaksā un ēdināšanas izdevumus kompensē likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā pastāvīgi nodarbināta amatpersona (darbinieks), ja likums tai atļauj amatu savienošanu, ja savienojamā amata pienākumi neietilpst tās pastāvīgā amata (dienesta, darba) pienākumos un šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajos amatos tā tiek iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kā privātpersona vai organizācijas pārstāvis, ir tiesīga saņemt abas mēnešalgas, neievērojot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. (64) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersona (darbinieks), specializētais atašejs, sakaru virsnieks, karavīrs, tiešās pārvaldes iestādes amatpersona (darbinieks) vai valsts drošības iestādes amatpersona (darbinieks) pilda dienestu (darbu) ārvalstīs tādā starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai šādas starptautiskās organizācijas dalībvalsts institūcijā, nosūtītājiestāde attiecīgajai personai izmaksā tikai to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija. Ja tas ir abpusēji izdevīgi, valsts institūcija un amatpersona (darbinieks) var vienoties, ka valsts institūcija neizmaksā arī to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija. (65) Šā likuma 6.1 un 6.2 pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā, 5.1 un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām. (66) Šā likuma 5.1 pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā, 5.1 un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām un 16., 19., 20., 26., 27., 29., 30., 31. un 33.pantā noteikto atlīdzību, bet attiecībā uz atvaļinājumiem ir tiesības vienīgi uz šā likuma 40.panta piektajā daļā un 43.panta ceturtajā daļā minētajiem atvaļinājumiem. (67) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs nodrošina, ka šā likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktā, 14. panta divpadsmitajā un 12.1 daļā un 16. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība netiek izmaksāta par to pašu sasniegumu, notikumu vai paveikto darbu. (7) Valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām (darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes principu, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus. (71) Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai. (8) Ministru kabinets nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju un šā likuma 2.panta otrās daļas 4.punktā minēto kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi). (9) Valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par: 1) amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām; 2) šā likuma 15. panta vienpadsmitajā daļā minētajām speciālajām piemaksām, norādot to apmēru un būtisko funkciju vai stratēģiski svarīgo mērķi, kura ietvaros šī piemaksa noteikta. (91) Papildus šā panta devītajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru ir pieejama valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internetā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir arī tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internetā netiek publiskota. (92) Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā: 1) (atzīts par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža ar Satversmes tiesas 06.03.2019. spriedumu); 2) (atzīts par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža ar Satversmes tiesas 06.03.2019. spriedumu); 3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā. (10) Informācija par Saeimas deputātam izmaksājamo atlīdzību (mēnešalga un kompensācijas) ir publiski pieejama ikvienam. (11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek publicēta šā likuma 2.panta ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā, kā arī 3.panta devītajā daļā noteiktā informācija, kā arī šā panta 9.1 daļā minētās informācijas apjomu un tās publiskošanas kārtību. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.01.2010., 15.04.2010., 10.06.2010., 14.10.2010., 16.12.2010., 16.06.2011., 15.12.2011., 13.12.2012., 15.11.2012., 19.09.2013., 30.11.2015., 23.11.2016., 20.04.2017., 23.11.2017., 20.09.2018., 06.12.2018. likumu, Satversmes tiesas 06.03.2019. spriedumu, 14.11.2019., 17.12.2020., 16.09.2021., 16.11.2021. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022. Ceturtās daļas 7. punkta jaunā redakcija un grozījums 6.2 daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 3.1 pants. Vidējā izpeļņa (1) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja amatpersona (darbinieks) pēc iecelšanas amatā (pieņemšanas dienestā, darbā) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus. Ja amatpersona (darbinieks) ir nodarbināta mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus. (2) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu. (3) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. (4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši). (5) Ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi sešos kalendāra mēnešos pirms šā perioda. Ja amatpersona (darbinieks) pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājusi mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir strādājusi. (6) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu) (7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos, kā arī gadījumos, kas minēti šā likuma 3.panta 4.2 daļā un piektās daļas 7.punktā. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, 4.2 daļā, piektās daļas 7.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. (8) Izmaksājamo vidējo izpeļņu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa. (9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. (10) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, aprēķināto mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai mēneša darba algai. 5 (14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011., 13.12.2012., 15.11.2012., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 3.2 pants. Papildu brīvdienu apmaksas kārtība (1) Ja saskaņā ar Darba likuma 74.pantu vai šā likuma 3.panta ceturto daļu amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildu brīvdienu (atpūtas dienu), amatpersonai (darbiniekam) saglabā mēnešalgu un uzturdevas kompensāciju, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minētās piemaksas. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu. (2) Karavīram, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis vai ne ilgāk kā divas darba dienas nepilda dienesta pienākumus sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi, attiecīgajos gadījumos piemēro Darba likuma normas, ievērojot noteikumu, ka viņam izmaksā mēnešalgu, izsniedz karavīra uzturdevu vai izmaksā tās kompensāciju, izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minētās piemaksas. 6 (16.06.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 19.05.2022. un 16.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) III nodaļa Mēnešalga 4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām (1) Valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, izņemot šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, kā arī šā likuma 5.1 pantā minēto gadījumu. Pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu šajā likumā pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu. (11) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1, 6.2 un 13. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai var piemērot tirgus koeficientu, nodrošinot, ka ar šo koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 30 procentus. Ja konkrētiem amatiem, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus, un amatpersonām (darbiniekiem) noteiktajai mēnešalgai piemērots tirgus koeficients, valsts vai pašvaldības institūcija ne retāk kā reizi divos gados to pārskata, izvērtējot šā koeficienta piemērošanas nepieciešamību un pamatojumu. Ministru kabinets nosaka profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients. Tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5. (2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, noapaļojot līdz pilniem euro, nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi: 1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi; 2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu. (21) Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru un elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1. maijam. (3) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. (4) Centrālās vēlēšanu komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, publisko nodibinājumu, pašvaldību, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu. (41) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. (5) Karavīriem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai. (6) Pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnas asistentiem, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam. (7) Ostas valdes locekļiem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši ostu iedalījumam. (8) To valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu un šā likuma 7. un 7.1 pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi. (9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot bāzes mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. (10) Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru, kuru aprēķina šādi: 1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi; 2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu. (11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru, kuru aprēķina šādi: 1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi; 2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu. (12) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Nodokļu un muitas policijas amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, var noteikt mēnešalgu līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. (13) Konkurences padomes amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru. (14) Datu valsts inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru. (15) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 09.12.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu) 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010., 16.12.2010., 16.06.2011., 13.12.2012., 28.02.2013., 19.09.2013., 12.12.2013., 23.11.2016., 20.04.2017., Satversmes tiesas 26.10.2017. spriedumu, 23.11.2017., 20.09.2018., 06.12.2018., 10.12.2020., 17.12.2020., 23.11.2020., 16.11.2021., 09.12.2021., 19.05.2022. un 16.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 4.1 pants. Mēnešalgas noteikšanas īpatnības nepilna darba laika gadījumā Ja amatpersona (darbinieks) vienā valsts vai pašvaldības institūcijā ir nodarbināta vairākos amatos, kuriem ir noteikti atšķirīgi pienākumi, un katrā amatā uz nepilnu laiku, bet kopumā nepārsniedzot normālo darba laiku, tai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem mēnešalgu nosaka atsevišķi par katru amatu atbilstoši nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības arī uz likumā noteikto virsstundu apmaksu. Nodarbinātības ierobežojumus vairākās valsts vai pašvaldības institūcijās nosaka citi likumi, bet citu papildu pienākumu apmaksas ierobežojumus nosaka šā likuma 14.pants. 8 (15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.2010.) 4.2 pants. Mēnešalgas pārskatīšana Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos vai Ministru kabineta apstiprinātajā profesiju vai specifisko jomu sarakstā, kam piemērojams tirgus koeficients, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, amatu klasificēšanas rezultātus un individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni. 9 (16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.) 4.3 pants. Valsts prezidenta mēnešalga (1) Valsts prezidentam mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 7,00. (2) Valsts prezidentam sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas. Ja Valsts prezidentam ir laulātais, papildus sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. 10 (16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 5.pants. Pašvaldības domes deputātu mēnešalga (1) Pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt bāzes mēnešalgas apmēru (4. panta otrā daļa), kam piemērots šāds koeficients: 1) galvaspilsētas domes priekšsēdētājam — līdz 6,00; 2) galvaspilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam, valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, — līdz 5,2; 3) valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 20 000, — līdz 4,2; 4) valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja vietniekam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, — līdz 4,0; 5) valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja vietniekam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 20 000, — līdz 3,7; 6) galvaspilsētas domes komitejas priekšsēdētājam — līdz 3,1; 7) galvaspilsētas domes komitejas priekšsēdētāja vietniekam, valstspilsētas domes un novada domes komitejas priekšsēdētājam — līdz 2,8; 8) valstspilsētas domes un novada domes komitejas priekšsēdētāja vietniekam — līdz 2,5; 9) galvaspilsētas domes deputātam — līdz 1,7; 10) valstspilsētas domes un novada domes deputātam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, — līdz 1,6; 11) valstspilsētas domes un novada domes deputātam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 20 000, — līdz 1,5. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju skaitu nosaka atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem vēlēšanu dienā. Pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. (3) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, par deputāta pienākumu pildīšanu domē un citos amatos saņem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai noteikto mēnešalgu. Šāds deputāts par citu amata (darba) pienākumu pildīšanu pašvaldībā saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem. (4) Pašvaldības domes deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē un vienlaikus pilda citus amata (darba) pienākumus, kas uzskatāmi par papildu darbu pašvaldībā, saņem pēc izvēles attiecīgi vienu no mēnešalgām un piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši šā likuma 14.panta noteikumiem. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 19.09.2013., 20.04.2017., 06.12.2018. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022) 5.1 pants. Saeimas deputāta mēnešalga (1) Saeimas priekšsēdētājam mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 7,00. (2) Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 3,5. (3) Deputātiem, kuri pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu. To nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot šādu koeficientu: 1) Saeimas priekšsēdētāja biedram — 2,5; 2) Saeimas sekretāram — 2,5; 3) Saeimas sekretāra biedram — 2,5; 4) Saeimas komisijas priekšsēdētājam — 2; 5) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam — 2; 6) Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedram — 1,5; 7) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram — 1; 8) Saeimas komisijas sekretāram — 0,5; 9) Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājam — 0,5; 10) Saeimas apakškomisijas sekretāram — 0,3. (4) Ja šā panta trešās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētā amatpersona papildus pilda kādu no šā panta trešās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minētajiem amatiem, kopējais bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojamais koeficients nedrīkst pārsniegt 6,2. Ja Saeimas deputāts pilda vairākus no šā panta trešās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minētajiem amatiem, kopējais bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojamais koeficients nedrīkst pārsniegt 6,0. (5) Saeimas priekšsēdētājam sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas. 12 (16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 6. pants. Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalga (1) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot šādu koeficientu: 1) Ministru prezidentam — 7,00; 2) Ministru prezidenta biedram — 6,2; 3) ministram, īpašu uzdevumu ministram — 6,2; 4) parlamentārajam sekretāram — 5,5. (2) Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot šādu koeficientu: 1) valsts kontrolierim — 6,2; 2) Valsts kontroles padomes loceklim — 5,00; 3) tiesībsargam — 6,2; 4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam — 5,5; 5) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 4,48; 6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam — 4,34; 7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 4,2; 8) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 4,48; 9) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 4,2; 10) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam — 3,32; 11) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam — 2,82; 12) Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram — 2,82; 13) Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim — 2,12; 14) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — 2,33; 15) Augstākās izglītības padomes loceklim — 0,22. (3) Šā panta otrās daļas 13. punktā minētā amatpersona mēnešalgu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam. (4) Ministru kabineta loceklis saņem piemaksu 30 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu Ministru kabineta locekli, kā arī aizvieto Ministru kabineta locekli, kurš beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā Ministru kabineta locekļa amatā. (5) Ministru prezidentam un ministram sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. 13 (16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 6.1 pants. Tiesneša mēnešalga (1) (Atzīta par spēkā neesošu no 01.01.2019. ar Satversmes tiesas 26.10.2017. spriedumu) (11) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 16.11.2021. likumu) (2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot šādu koeficientu: 1) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim — 3,2; 2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 3,52; 3) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 3,84; 4) apgabaltiesas tiesnesim — 3,84; 5) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 4,09; 6) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 4,32; 7) Augstākās tiesas tiesnesim — 5,00; 8) Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājam — 5,3; 9) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 7,00; 10) Satversmes tiesas tiesnesim — 5,76; 11) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 6,00; 12) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 7,00. (3) Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ augstāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā. (4) Ja apgabaltiesas tiesnesis normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizstāj Augstākās tiesas tiesnesi, šā panta trešajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. (5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un izdienas piemaksu, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību. (6) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu) (7) Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam sedz reprezentācijas izdevumus 10 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. 14 (16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011., 28.02.2013., 12.12.2013. likumu, Satversmes tiesas 26.10.2017. spriedumu, 06.12.2018., 17.12.2020. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022. Grozījums par 1.1 daļas izslēgšanu, otrās daļas jaunā redakcijā un septītā daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 6.2 pants. Prokurora mēnešalga (1) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 16.11.2021. likumu) (2) Prokuroru mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot šādu koeficientu: 1) rajona (pilsētas) prokuroram — 3,05; 2) rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam — 3,26; 3) rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroram — 3,53; 4) tiesu apgabala prokuroram — 3,35; 5) tiesu apgabala virsprokurora vietniekam — 3,56; 6) tiesu apgabala virsprokuroram — 3,77; 7) Ģenerālprokuratūras prokuroram — 3,77; 8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokuroram — 4,4; 9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram — 4,7; 10) ģenerālprokuroram — 6,7. (3) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. 15 (06.12.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022. Grozījums par pirmās daļas izslēgšana un otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 6.3 pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda mēnešalga Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 2,78. 16 (10.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2020.) 7.pants. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs un mēnešalgu grupas (1) Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir šajās institūcijās noteikto amatu funkciju sistematizēts apkopojums. Amatiem atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās — amatu saimēs. (2) Amatu saime aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Amatu saimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un vadības funkcijas. Amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, amatu saimju un apakšsaimju līmeņu raksturojumu un sadalījumu pa mēnešalgu grupām, kā arī attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu aprakstu. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu; 2) vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju. Atbildīgā institūcija, konstatējot pārkāpumus valsts institūcijas amatu klasificēšanas rezultātos, ir tiesīga uzdot valsts institūcijai grozīt un precizēt amatu klasifikāciju. Pašvaldībā par amatu klasificēšanas rezultātu atbilstības uzraudzību atbildīgo institūciju un tās pilnvaras nosaka pašvaldības nolikums. (4) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) amatu saimes un to līmeņus sadala mēnešalgu grupās (zemākajā mēnešalgu grupā ir amati, kuru pildītāji veic fizisku darbu, bet augstākajās mēnešalgu grupās — vadītāju amati), ņemot vērā amatā veicamo pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervālus, kas izteikti kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu (4. panta otrā daļa), nosaka šā likuma 3. pielikums. (5) Šā panta un šā likuma pielikumu noteikumus nepiemēro pilnībā vai daļēji, ja saskaņā ar šo likumu ir paredzēta īpaša mēnešalgas noteikšanas kārtība. 17 (14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 16.06.2011., 30.11.2015. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.) 7.1 pants. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalga (1) Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un tās noteikšanas kārtību, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, reglamentē Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam. (2) (Izslēgta no 01.02.2013. ar 15.11.2012. likumu) (3) Ja Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 15. panta trešajā daļā minētais diplomāts, sākot pildīt diplomāta pienākumus, saņem slimības pabalstu un tā apmērs ir mazāks par diplomāta mēnešalgu, jo valsts apdrošināšanas obligātās iemaksas par diplomātu veiktas minimālā apmērā, viņam no atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem kompensē šo starpību, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem. 18 (14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2022.) 7.2 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs un mēnešalgu grupas (1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē noteikto amatu funkciju sistematizēts apkopojums. Amatiem atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās — amatu saimēs un apakšsaimēs. (2) Amatu saime aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Amatu saimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā veicamos amata pienākumus, nepieciešamo izglītības līmeni un amatam noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi. (3) Amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, amatu saimju un apakšsaimju līmeņu raksturojumu, izglītības tematisko jomu, amata nosaukumu, attiecīgajam amatam atbilstošo pamatpienākumu aprakstu, kā arī amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi un nepieciešamo izglītības līmeni. (4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām, ņemot vērā amatam nepieciešamo profesionālo pieredzi un izglītības līmeni, darba raksturojumu (darba un domāšanas sarežģītību, sadarbību un vadību), atbildību par darba norisi, rezultātiem un lēmumiem. (5) Ministru kabinets nosaka: 1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu; 2) vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu; 3) amatu saimēm un to līmeņiem atbilstošās mēnešalgu grupas, kā arī mēnešalgu grupām atbilstošās minimālās un maksimālās mēnešalgas. 19 (23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 8.pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalga (1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēra noteikšanas kārtību, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, nosaka Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogam. (2) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu) (3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura valsts un dienesta interesēs uz noteiktu laiku iecelta darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa vai darbinieka amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteiktās mēnešalgas apmēru. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011., 15.11.2012., 23.11.2016. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 9.pants. Karavīru un militāro darbinieku mēnešalga (1) Karavīru, tai skaitā profesionālu sportistu, mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, reglamentē Ministru kabinets. (11) Militārajiem darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka kā valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). (2) Karavīrs, kas iecelts augstākai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, tā pildīšanas laikā saņem piemaksu mēnešalgu starpības apmērā. Karavīrs, kas iecelts zemākai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, tā pildīšanas laikā saņem mēnešalgu atbilstoši savai dienesta pakāpei. (3) Karavīrs, kas uz noteiktu laiku valsts interesēs iecelts valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā, tā pildīšanas laikā saņem karavīram noteikto mēnešalgu un karavīram noteiktos pabalstus un kompensācijas. (4) Ja karavīrs saņem slimības pabalstu un tā apmērs ir mazāks par karavīra mēnešalgu, viņam no atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem kompensē šo starpību. Ja Militārā dienesta likuma 30. panta otrajā daļā minētais karavīrs slimības pabalstu nesaņem, jo par viņu nav veiktas valsts apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad viņam slimības laikā, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem, ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus, izmaksā karavīra mēnešalgu. (5) No amata atstādināts karavīrs saņem mēnešalgu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju. Par laiku, kad karavīrs bez attaisnojoša iemesla atstājis Nacionālo bruņoto spēku vienību vai dienesta vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktā laikā dienesta vietā, kā arī par patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku karavīrs nesaņem mēnešalgu, piemaksas, karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā. (51) Par laiku, kad karavīram piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, karavīrs nesaņem mēnešalgu, piemaksas, karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Šo laiku neieskaita izdienas stāžā, ja karavīrs netiek attaisnots. Ja kriminālprocesu izbeidz ar reabilitējošu lēmumu vai stājas spēkā attaisnojošs spriedums krimināllietā, karavīram izmaksā ieturēto atlīdzību. (52) No amata atstādināts militārais darbinieks saņem mēnešalgu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju. Par laiku, kad militārais darbinieks bez attaisnojoša iemesla atstājis darba vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktā laikā darba vietā, militārais darbinieks nesaņem mēnešalgu, piemaksas, karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, un šo laiku neieskaita viņa darba stāžā. (53) Par laiku, kad militārajam darbiniekam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, militārai …