Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam

Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 1220 Rīgā 2024. gada 20. decembrī (prot. Nr. 54 37. §) Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam 1. Apstiprināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā, bet Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju – par līdzatbildīgajām institūcijām. 3 3. Atbildīgajai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus  2024. un 2025. gadā  īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.  4 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2026. gadā un turpmākajos gados plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un turpmāko gadu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja plāna īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījums netiek atbalstīts, ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5 5. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām reizi gadā līdz 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā kalendāra gadā. 6 6. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei reizi gadā līdz 1. maijam izvērtēt sasniegto progresu plāna īstenošanā un, ja nepieciešams, uzdot atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot grozījumus plānā. 7 7. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par visu plāna pasākumu izpildes gaitu un plānotajām turpmākajām darbībām. 8 8. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2027. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plānotajām turpmākajām darbībām. 9 Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis (Ministru kabineta 2024. gada 20. decembra rīkojums Nr. 1220) Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2024.–2027. gadam Iekšlietu ministrijaRīgā, 2024Satura rādītājsIzmantotie saīsinājumiKopsavilkumsIevads1. Pašreizējās situācijas raksturojums1.1. Ārējās un iekšējās vides analīze NIBM jomā1.2. ES tiesiskais ietvars1.3. Nacionālais tiesiskais un politiskais ietvars1.4. Operacionālās telpas raksturojums2. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības politikas un stratēģiskais redzējums3. Rīcības virzieni stratēģisko mērķu sasniegšanai4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu5. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2024.–2027. gadam īstenošana un uzraudzībaIzmantotie saīsinājumiAĀICAizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrsABCAutomatizētā robežpārbaudes sistēmaAIMAizsardzības ministrijaAPIIepriekšējā pasažieru informācijaATDVSIA "Autotransporta direkcija"ĀMĀrlietu ministrijaBSRBCCBaltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbībaCEPOLEiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācību aģentūraCIRAMKopīgais integrētās riska analīzes modelisEFCAEiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūraEIBMEiropas integrētā robežu pārvaldībaEKEiropas KomisijaEMSAEiropas Jūras drošības aģentūraERKAEiropas Robežu un krasta apsardzeERKA regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624ERKA TO EIBMTehniskā un operacionālā stratēģija Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai 2023.–2027. gadamESEiropas SavienībaETIASEiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmaeu-LISAEiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpāEUAAEiropas Savienības Patvēruma aģentūraEUROPOLEiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūraEUROSUREiropas Robežu uzraudzības sistēmaEURPEiropas Savienības reintegrācijas programmaFADOViltoto un autentisko dokumentu informācijas sistēmaFMFinanšu ministrijaFRONTEXEiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūraICAOStarptautiskā Civilās aviācijas organizācijaIEMIekšlietu ministrijaIEM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIISIeceļošanas/Izceļošanas sistēmaINTERPOLStarptautiskā Kriminālpolicijas organizācijaIOMStarptautiskā Migrācijas organizācijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKEMKlimata un enerģētikas ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsLVCVSIA "Latvijas Valsts ceļi"LVRTCVAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"MIDDMilitārās izlūkošanas un drošības dienestsMKMinistru kabinetsMKPMuitas kontroles punktsMRCCJūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrsNBSNacionālie bruņotie spēkiNIBMLatvijas Republikas valsts robežas integrētā pārvaldībaNKIMNacionālais kriminālizlūkošanas modelisNVANodrošinājuma valsts aģentūraPDRPasažieru datu reģistrsPMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldePVDPārtikas un veterinārais dienestsRBPRīgas Brīvostas pārvaldeRCMSAtpakaļuzņemšanas lietu pārvaldība sistēmaREISValsts robežsardzes elektroniskā informācijas sistēmaRSNTeritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļaRŠVRobežšķērsošanas vietaRTARēzeknes Tehnoloģiju akadēmijaSABSatversmes aizsardzības birojsSARMeklēšana un glābšana (Search and rescue)SISŠengenas Informācijas sistēmaSMSatiksmes ministrijaSOCTASmagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumsSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSVIDStiprās, vājās (puses), iespējas un draudi. Angļu valodā: SWOT analysis (strengths, weaknesses, opportunities, threats)TFEULīgums par ES darbībuVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVDDValsts drošības dienestsVDIValsts darba inspekcijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVMVeselības ministrijaVNĪVAS "Valsts nekustamie īpašumi"VPValsts policijaVPKValsts policijas koledžaVRKValsts robežsardzes koledžaVRSValsts robežsardzeVVDValsts vides dienestsZMZemkopības ministrijaZSLatvijas Republikas ZemessardzeKopsavilkumsNIBM plāns 2024.–2027. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu NIBM pieejas īstenošanu četru gadu periodā, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no ERKA regulas, EK 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM un ar FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprinātās ERKA TO EIBM.NIBM plānā 2024.–2027. gadam, pamatojoties uz ārējās un iekšējās vides analīzi, ir definēta NIBM vīzija, misija, vērtības, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis.NIBM plāna 2024.–2027. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM, un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.NIBM plānā 2024.–2027. gadam definētā valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija, misija, vērtības, kā arī nospraustie stratēģiskie mērķi saskan ar Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam1, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai2, Nacionālās drošības koncepcijā 20233, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023.–2027. gadam4, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023. – 2027. gadam5, Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijā 2023.–2027. gadam6 un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024.–2028. gadam7 definētajiem pasākumiem un sasniedzamajiem darbības rezultātiem, kā arī ir vērsti uz 2023. gadā Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros īstenotās Latvijas novērtēšanas rezultātā un ikgadējā neaizsargātības novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanu.NIBM plāna 2024.–2027. gadam politikas prioritāte ir stiprināt valsts robežas drošību un iekšējo drošību kopumā, kā arī palielināt tādu trešo valstu piederīgo atgriešanu, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs.NIBM vīzija – uz kopējām vērtībām balstīta, funkcionāla un rīcībspējīga nacionālā valsts robežas integrētā pārvaldība.NIBM misija – caur sadarbības prizmu garantēt valsts robežas neaizskaramību, līdzsvarotu un ātru personu robežas šķērsošanu un preču pārvietošanu pāri robežai, pārrobežu noziedzības apkarošanu, efektīvu atgriešanu, kā arī Šengenas zonas iekšējo drošību, vienlaikus garantējot pamattiesību ievērošanu.NIBM vērtības – drošība, uzticamība, profesionalitāte.NIBM stratēģiskais mērķis – izveidots stratēģiskais, operacionālais un taktiskais ietvars, lai veicinātu:1) likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanu;2) ārējās robežas neatļautas šķērsošanas efektīvu novēršanu;3) atgriešanas efektivitātes palielināšanu;4) pārrobežu noziedzības atklāšanu un novēršanu;5) efektīvu sadarbību ar trešajām valstīm;6) personu, kurām nepieciešama palīdzība vai kuras iesniedz pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai, reģistrāciju un atbalsta sniegšanu tām;7) inovāciju ieviešanu un mūsdienu tehnoloģiju prasībām atbilstošas ārējās robežas infrastruktūras attīstīšanu;8) labas pārvaldības īstenošanu.NIBM plānā 2024.–2027. gadam ir iekļauti piecpadsmit rīcības virzieni, kuru īstenošanai kopumā ir paredzēti 82 pasākumi.Tiek prognozēts, ka NIBM plāns 2024.–2027. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās šādu vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:1) paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;2) samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;3) paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;5) stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;6) stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;7) palielināta ārvalstu investīciju plūsma;8) nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.NIBM plāna 2024.–2027. gadam izpildes virsuzraudzību nodrošinās Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome, kuru vada iekšlietu ministrs, savukārt IEM ir NIBM plāna īstenošanas koordinācijas iestāde, kas regulāri seko līdzi pasākumu īstenošanai, kā arī organizē NIBM plāna 2024.–2027. gadam popularizēšanas un skaidrošanas pasākumus gan iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai.NIBM plāna 2024.–2027. gadam izpildē iesaistītās institūcijas nodrošina pasākumu īstenošanu savas kompetences ietvaros. Katru gadu līdz 1. martam izpildē iesaistītās institūcijas sagatavo aktuālo informāciju par NIBM plāna 2024.–2027. gadam izpildi un iesniedz apkopošanai IEM. IEM apkopo iesniegto informāciju un reizi gadā līdz 1. maijam sagatavo progresa ziņojumu Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei.Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome izvērtē sasniegto progresu un nepieciešamības gadījumā uzdod atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām atkarībā no nepieciešamo grozījumu satura sagatavot grozījumus NIBM plānā 2024.–2027. gadam.IevadsLaikā, kad pasaule piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, būtiska loma ir Latvijas drošības stiprināšanai. Droša Latvija ir Latvijas Republikas valdības prioritāte. Valdība ir apņēmusies turpināt uzsākto darbu valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības finansējuma palielināšanai un šo nozaru spēju stiprināšanai8. Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa.NIBM pieeja sniedz atbalstu iesaistīto iestāžu darbības tiesiskā un institucionālā ietvara noteikšanā, palīdz izstrādāt kopīgu riska analīzi un vienoties par kontroles mehānismiem, veicina lietderīgāku resursu pārvaldību un apmācību organizēšanu, ļauj efektīvāk izmantot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pilnveido sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļus un kravu plūsmas jāpakļauj kontrolei, identificējot riska ceļotājus, neaizsargātās personas, iespējamos cilvēktirdzniecības upurus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus, riska kravas, kā arī kontrabandas preces. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota uz riska analīzi balstīta valsts robežas integrētā drošības politika, kura tiek realizēta Latvijas Republikas, ES dalībvalstu un Šengenas zonas valstu drošības interesēs. NIBM politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai.Viens no aspektiem, kas nodrošina Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību, ir vienota vīzu politika, kas ir efektīvs migrāciju regulējošs instruments. Tā nosaka ceļošanas dokumentu, ieceļojošo personu datu un ieceļošanas nosacījumu pārbaudi, lai atklātu un novērstu iespējamos apdraudējumus Šengenas dalībvalstu drošībai, sabiedriskajai kārtībai un veselībai. Vīzu politikā galvenais uzsvars tiek likts uz likumīgas ieceļošanas, legālas migrācijas veicināšanu un nelikumīgās migrācijas novēršanu.Muitas iestāde īsteno pasākumus, kas saistīti ar ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzību, veicot no/uz trešajām valstīm pārvietoto preču kontroli, likumīgās tirdzniecības gaitas vienkāršošanu un paātrināšanu un ES konkurētspēju sekmēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ES un tās iedzīvotāju drošību un drošumu.Kontrolēs uz valsts robežas iesaistīto dienestu mērķu un uzdevumu īstenošanai būtiska ir sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem.Pēdējo gadu laikā Latvija ir saskārusies ar iepriekš neidentificētām nelegālām aktivitātēm, tas ir, migrantu instrumentalizāciju politiskajiem mērķiem, kas ir izaicinājums tradicionālajai ārējās robežas pārvaldības pieejai, un tādēļ prasa jaunus, iepriekš neizmantotus tiesiskus un praktiskus risinājumus. Vienlaikus ir pieaugušas organizētās noziedzības grupu aktivitātes tiešā valsts robežas tuvumā, atbalstot valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, grupas ir kļuvušas spēcīgākas, aprīkotas ar labākām tehnoloģijām un rada papildu izaicinājumus efektīvai ārējās robežas pārvaldībai.Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9. panta sesto daļu starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.No 2013. gada līdz 2018. gadam NIBM tika īstenota, pamatojoties uz NIBM koncepciju 2013.–2018. gadam9. 2019. gadā tika apstiprināts NIBM plāns 2019.–2020. gadam10, kura pasākumu īstenošana tika turpināta 2021.–2023. gadā.NIBM plāns 2024.–2027. ir attīstības plānošanas dokuments, kas turpina īstenot NIBM Latvijā.NIBM plāna 2024.–2027. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.1. Pašreizējās situācijas raksturojums1.1. Ārējās un iekšējās vides analīze NIBM jomāNIBM plānā 2024.–2027. gadam izvirzītie stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni mērķu sasniegšanai un prioritātes tika noteiktas atbilstoši veiktam ārējās un iekšējās vides faktoru izvērtējumam NIBM jomā, lai, izmantojot integrētu plānošanas pieeju, īstenotu ES un Latvijas Republikas daudzgadu stratēģiskos mērķus. Analīzes mērķis bija konstatēt un novērtēt būtiskākos ārējās un iekšējās vides faktorus, kas konkrētā plānošanas perioda ietvaros ietekmēs saistošās politikas jomas un valsts robežas drošības nodrošināšanā iesaistīto iestāžu darbību. NIBM plānā 2024.–2027. gadam paredzētie pasākumi tika noteikti, lai izmantotu valsts un ārvalstu potenciālās iespējas un pašlaik esošās stiprās puses, kā arī novērstu potenciālos draudus un mazinātu vājo pušu negatīvo ietekmi uz iestāžu darbību.Ārējās un iekšējās vides faktu izvērtējums tika veikts izmantojot stratēģijas plānošanas instrumenta SVID (SWOT analysis) metodi (sk. 1. tabulu):1. tabulaĀrējās un iekšējās vides analīze, izmantojot SVID metodi Iekšēji faktoriStiprās puses +   Vājās puses –(1) Valsts līmenī valsts robežas drošības jautājumi ir stratēģiskā prioritāte un ir pietiekami elastīga stratēģisku lēmumu pieņemšanas procedūra, ieskaitot politisko līmeni, līdz ar to sistēma ir gatava ātri un efektīvi reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām.(2) EIBM modelis, ieskaitot četru pakāpju kontroles modeli, ir pastāvīgi nostiprināts nacionālajos stratēģiskās plānošanas dokumentos, nacionālajā tiesiskajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības dokumentos.(3) Nacionālo iestāžu kompetence un nacionālo iestāžu sadarbība ir skaidri definēta, līdz ar to ir nodrošināta kompetenču nepārklāšanās stratēģiskajā, operacionālajā un taktiskajā līmenī, kā arī kvalitatīva sadarbība.(4) Viena nacionālā iestāde (VRS) ir atbildīga par robežkontroli (uz sauszemes, jūras un gaisa robežām), imigrācijas kontroli un tehniskiem un operacionāliem pasākumiem Šengenas zonā (valsts ietvaros), atgriešanu un sākotnējo patvēruma procedūru, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanu, kā arī kriminālizmeklēšanas funkciju kompetences ietvaros.(5) Stabila un noturīga VRS sadarbība ar NBS valsts robežas drošības jautājumos, nodrošinājuma un apmācību jomā.(6) Kvalificēts un lojāls personāls.(7) NIBM operacionālie un taktiskie elementi koncentrēti iekšlietu resorā (tostarp VRS nodrošina valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX, EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra un ETIAS Valsts vienības funkciju izpildi).(8) Ilgstoša un labi attīstīta sadarbība ar ES kaimiņu dalībvalstīm (Lietuvu un Igauniju), kā arī ES un Šengenas zonas dalībvalstīm ar ES ārējo austrumu robežu (Norvēģija, Somija, Polija).(1) Personāla trūkums, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanu, efektīvāku un savlaicīgāku funkciju un uzdevumu izpildi.(2) Personāla pieņemšanai VRS un VP ilgtermiņa stratēģijas neesamība, kas ietekmē rekrutēšanas sistēmas attīstības virzību un reflektantu piesaisti.(3) Talantu konkurence, nekonkurētspējīgs atalgojums un nepietiekams sociālo garantiju apjoms. Nekonkurētspējīgais atalgojums salīdzinājumā ar NBS un privāto sektoru apgrūtina iespējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, palielinot personāla mainību un kaitējot institucionālajai atmiņai.(4) Infrastruktūras stāvokļa daļēja pasliktināšanās, pakāpeniski novecojošs aprīkojums un ekipējums.(5) Efektīva darba procesa nodrošināšanai nepieciešamo mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīku, tajā skaitā drošās komunikācijas nodrošināšanas infrastruktūras, kā arī lietotājiem draudzīgu un drošu informācijas un komunikācijas rīku nepietiekamība un digitalizācijas procesu lēna attīstība.(6) Nepietiekama inovatīvo tehnoloģiju izpēte, attīstība un ieviešana NIBM jomā.(7) EUROSUR ieviešanas nepietiekamais progress, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Kopējo situācijas attēlu un situācijas pārzināšanu. Ārējie faktoriIespējas +   Draudi -(1) ES ārējo robežu drošības nozīme strauji pieaug gan nacionālajā, gan ES līmenī, ņemot vērā globālos un vietējā mēroga izaicinājumus, kuri sniedz iespējas piesaistīt papildu nacionālo un ārvalstu finansējumu un ārvalstu ekspertīzi lielu vietējā vai starptautiska mēroga projektu īstenošanai.(2) Sagaidāms, ka nākamajos gados iekšlietu nozares attīstības prioritātes krasi netiks mainītas, ļaujot ilgtermiņā plānot un koncentrēt resursus stratēģisko prioritāšu īstenošanai ārējās robežas drošības jomā, tajā skaitā infrastruktūras sakārtošanai, izglītības sistēmas pilnveidošanai, atalgojuma palielināšanai.(3) Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus.(4) Ņemot vērā stratēģiskās riska analīzes prognozes, pieaug ES institūciju un aģentūru atbalsts, kuru iespējams inkorporēt NIBM mērķu sasniegšanai, kā arī stiprinot ārējās robežas kontroles kapacitāti un personāla izglītības un apmācību procesu pilnveidošanu.(5) Strauji attīstās jaunās tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas NIBM sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.(6) Inovāciju zinātniskās, tehniskās, izglītības, sociālās, kultūras un citās jomās apguve un ieviešana NIBM tematiskajās jomās un mācību procesā.(7) Nacionālo iestāžu arvien ciešāka sadarbība mūsdienu tehnoloģisko risinājumu attīstībā un kopīgajā izmantošanā, nodrošinot pilnvērtīgu un vispusīgu situācijas pārzināšanu, risku pārvaldību un kopīgo resursu izmantošanu.(1) Politisko vērtību un virzienu atšķirības ES austrumu kaimiņvalstīs rada virkni apdraudējumu Latvijai, it īpaši robežas drošības, nelikumīgās migrācijas, hibrīdo uzbrukumu un pārrobežu organizētās noziedzības jomās.(2) Lielākie riski ir saistīti ar Krievijas Federācijas politisko līderu agresīvo rīcību reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret ES un NATO dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un to vērtībām.(3) Baltkrievijas Republikas īstenotā migrantu instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā.(4) Ilgtermiņā Latvijai draud būtiska demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās - iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija. Tas apgrūtina jaunu darbinieku piesaisti, ierobežo efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanu visā Latvijā.(5) Pastāvīgi pieaug apdraudējums kibertelpā, tostarp citu valstu atbalstītu kiberuzbrukumu iespējamība valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai. Arvien vairāk pieaug kibernoziedzība un citu nelegālu darbību veikšana interneta vidē vai izmantojot jaunās tehnoloģijas.(6) Operacionālās sadarbības intensitātes samazināšanās līdz minimumam ar kaimiņu trešajām valstīm ievērojami apgrūtina robežkontroles procesu, migrācijas pārvaldību, kravu un preču kontroli, pieprasot arvien lielāku resursu ieguldīšanu efektīvai situācijas pārvaldībai.(7) Dezinformācija un apzināta iestāžu, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu, diskreditēšana var veidot negatīvu sabiedrības daļas viedokli un pat sabiedrības šķelšanos.Konstatētie ārējās un iekšējās vides faktori tika izvērtēti un prioritizēti, ievērojot FRONTEX stratēģiskās riska analīzes un nacionālās riska analīzes secinājumus un atbilstoši risku iestāšanās varbūtībai un potenciālajai ietekmei uz NIBM un tās īstenošanā iesaistītajām iestādēm.Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek prognozēts, ka NIBM plāns 2024.–2027. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:1) paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;2) samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;3) paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;5) stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;6) stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;7) palielināta ārvalstu investīciju plūsma;8) nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.1.2. ES tiesiskais ietvarsEIBM izveidošanas pamatojums ir TFEU 77. panta 1. punkta (c) apakšpunkts. EIBM ir daudzgadu stratēģiskā politika, kura nosaka dalītu atbildību starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Ar EK 2023. gada 14. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM, tika uzsākts EIBM piecu gadu stratēģiskās politikas cikls, un tā struktūru veido četri galvenie posmi:1) ES iestāžu noteikts daudzgadu stratēģiskās politikas virziens;2) ERKA TO EIBM;3) dalībvalstu izstrādātas nacionālas integrētās robežas pārvaldības stratēģijas, lai nodrošinātu EIBM īstenošanu;4) EK veikts izvērtējums cikla atsākšanai.ES iestāžu noteiktais daudzgadu stratēģiskās politikas virziens – pirmā daudzgadu stratēģiskā politika, ar kuru tiek izveidots integrēts, vienots un nepārtraukts process, kas robežu pārvaldības un atgriešanas jomā nodrošina politiskās prioritātes un stratēģiskās vadlīnijas visiem attiecīgajiem dalībniekiem ES līmenī un valstu līmenī, tādējādi ļauj saskaņoti īstenot efektīvu EIBM no 2024. gada līdz 2027. gadam. Tas paredz mijiedarbību starp ERKA, EK un citām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un sadarbību ar citiem attiecīgiem partneriem, tostarp vajadzības gadījumā trešajām valstīm un trešajām personām. EK 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM I un II pielikums un ERKA regula nosaka prasības ERKA TO EIBM un ES dalībvalstu stratēģiju izstrādei EIBM jomā, tostarp definējot stratēģiju uzbūvi – sastāv no piecpadsmit stratēģiskām sastāvdaļām kuras balstītas uz četru līmeņu pieejas modeli un ir pilnībā integrētas NIBM:1) pasākumi trešajās valstīs – šie pasākumi trešajās valstīs (nelikumīgās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelikumīgās migrācijas pamata avotiem, kā arī sakaru virsnieku tīkla izmantošanu un savstarpējo sadarbību;2) pasākumi ar ES kaimiņvalstīm – šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežas drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamās informācijas izplatīšanu un apmaiņu;3) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas – šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz pārrobežu noziedzības aktivitāšu atklāšanu un novēršanu;4) pasākumi Šengenas zonas ietvaros un riska analīze – pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli un papildu policejiskās pārbaudes, VRS, VP, PMLP, VDI, izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelikumīgo migrāciju, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās.ERKA TO EIBM – 2023. gada 20. septembrī ar FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprināja ERKA TO EIBM, kura izstrādāta ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm un EK. Tā balstās uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas sniegti Šengenas 2019.–2020. gada tematiskajā novērtējumā par valstu stratēģijām EIBM jomā. ERKA TO EIBM paredz situācijas izmaiņas un sniedz iespējamos scenārijus rīcībai situācijās, kas var notikt uz ES ārējām robežām, ar mērķi samazināt riskus un sniegt adekvātas pretdarbības. ERKA TO EIBM mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu kontroli, lai nodrošinātu likumīgu ārējo robežu šķērsošanu. Ikviena atkāpe no robežkontroles procedūras var veidot risku iekšējai drošībai, kas nav pieļaujams. Personāla pietiekamība FRONTEX un katrā robežsardzes iestādē ir ļoti svarīgs faktors. Īpaši jāuzsver fakts, ka darbības uz noteiktās ārējās robežas tiek realizētas kopīgās iekšējās drošības nodrošināšanas nolūkā un visas ES sabiedrības interesēs. ERKA TO EIBM tika gatavota īpaši grūtajos laikos no drošības un sadarbības aspekta, jo atsevišķas ES kaimiņvalstis visiem centieniem mēģina pretdarboties situācijas sakārtošanai un rīkojas pretēji visiem iespējamiem starptautisko tiesību pamatiem un principiem.Dalībvalstu izstrādātas nacionālas integrētās robežas pārvaldības stratēģijas, lai nodrošinātu EIBM īstenošanu – lai izpildītu EK noteiktās daudzgadu stratēģiskās politikas prioritātes un stratēģiskās vadlīnijas, Latvija, tāpat kā pārējās ES dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savas ārējās robežas pārvaldību.EK veikts izvērtējums cikla atsākšanai11 – pēc Šengenas tematiskās izvērtēšanas EIBM jomā pabeigšanas ar 2020. gada 17. decembra EK Īstenošanas lēmumu C(2020)8000 tika pieņemts ziņojums un pielikumi par konstatējumiem un izvērtējumiem, kuros norādīta izvērtēšanas laikā konstatētā paraugprakse un trūkumi. 2021. gada 4. marta ES Padomes Īstenošanas lēmumā izklāstīti ieteikumi par to trūkumu novēršanu, kas konstatēti 2019.–2020. gada tematiskajā izvērtēšanā par dalībvalstu stratēģijām integrētai robežas pārvaldībai. Ieteikumi ņemti vērā NIBM plāna 2024.–2027. gadam izstrādē.1.3. Nacionālais tiesiskais un politiskais ietvarsIkdienā kontrolējot ārējās robežas, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī visu Šengenas zonas dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas zonā. Robežkontrole jāveic saskaņā ar Šengenas acquis prasībām un pēc iespējas ieviešot labāko robežkontroles praksi.Valsts pārvaldes darbību Latvijas Republikā regulē Latvijas Republikas Satversme, likumi un citi ārējie un iekšējie normatīvie akti. Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pamatprincipus noteic Latvijas Republikas Satversmes 57. pants ("Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums") un 58. pants ("Valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam"). Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pamatprincipus noteic Valsts pārvaldes iekārtas likums.Valsts pārvaldes institūcijas izpildvaras funkcijas veic atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, izdodot normatīvos aktus, MK noteikumus, pašvaldību saistošos noteikumus, iekšējos normatīvos aktus, pieņemot individuālos tiesību aktus (administratīvos aktus, iekšējus lēmumus, lēmumus par administratīvajiem sodiem u. c.), kā arī veicot citas darbības, lai īstenotu tiesību normās noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus. Vairāk kā 40 likumiem, 80 MK noteikumiem, rīkojumiem un instrukcijām, kā arī 10 starpresoru vienošanām ir būtiska nozīme NIBM.Nacionālajā līmenī Latvijā ir vairāki dažādu līmeņu stratēģiskie dokumenti, kas saistīti ar valsts robežas drošības politikas īstenošanu. Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam12 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, kurā viena no izvirzītajām politiskajām prioritātēm ir vienota, droša un atvērta sabiedrība, ar izvirzītiem uzdevumiem sabiedrības drošības nodrošināšanai, un institūciju sadarbībai. Tāpat Nacionālās drošības koncepcijā 202313 valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana ir noteikta kā viena no prioritātēm. Arī Iekšlietu nozares stratēģiskajos dokumentos definētām politiskajām prioritātēm, piemēram, Latvijas ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšana un Latvijas saistību izpildi ES robežu drošības jomā ar noteiktiem rīcības virzieniem, ir būtiska loma valsts robežas drošības politikas īstenošanā.Pamatojoties uz ERKA TO EIBM, Latvija kopā ar pārējām ES dalībvalstīm un FRONTEX īsteno EIBM, ietverot operatīvo plānošanu, ārkārtas situāciju plānošanu un spēju attīstības plānošanu. Atbilstoši ERKA regulas 9. panta 4. punktam, kurš paredz dalībvalstij saskaņā ar savu valsts integrētās robežas pārvaldības stratēģiju izstrādāt un pieņemt Valsts spēju pilnveides plānu (National Capability Development Plan) attiecībā uz robežas pārvaldību un atgriešanu, šobrīd tiek aktualizēts Valsts spēju pilnveides plāns, kurā iekļauti scenāriji un veidoti virzieni balstoties uz apstiprinātām prioritātēm Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023.–2027. gadam, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023.–2027. gadam un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024.–2028. gadam, kā arī uz ERKA regulā noteiktajām EIBM piecpadsmit sastāvdaļām, tādējādi pievēršoties attīstībai katrā EIBM sastāvdaļā, jo īpaši personāla un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, vajadzīgajiem pētniecības virzieniem un to finansēšanas avotiem. NIBM plāna izstrādē ir veikta korelācija starp minētiem dokumentiem, kuri iekļauj sevī jau apstiprinātās stratēģiskās prioritātes un pasākumus.Būtiska NIBM sastāvdaļa ir Valsts spēju pilnveides plāns (National Capability Development Plan). Tā kā VRS ir NIBM vadošā operacionālā iestāde, spēkā esošā Valsts spēju pilnveides plāna pamatā ir iekļauti VRS pārraudzībā esošo jomu prioritārie un horizontālie mērķi, to izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un ar tiem saistītie galvenie uzdevumi noteikto mērķu sasniegšanai.Lai nodrošinātu NIBM plāna 2024.–2027. gadam īstenošanu, kā arī reaģētu uz EIBM daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklā noteiktajām prioritātēm kopumā ES līmenī, 2024. gadā tiks aktualizēts un VRS priekšnieks apstiprinās Valsts spēju pilnveides plānu attiecīgajam plānošanas periodam. Valsts spēju pilnveides plāns būs vērsts uz katru EIBM sastāvdaļu, īpašu uzmanību pievēršot robežsargu pieņemšanas dienestā un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, vajadzīgajām pētniecības un izstrādes darbībām, un atbilstošajām finansējuma vajadzībām un avotiem.VRS ir iesaistīta EIBM stratēģiskajā pārvaldībā ES līmenī (Latvijas Republikas pārstāvis FRONTEX Valdē ir VRS priekšnieks un Valdes pārstāvja aizstājējs ir VRS priekšnieka pilnvarota persona). IEM un VRS pārstāvji ir FRONTEX Valdes izveidotas augsta līmeņa dalībvalstu un FRONTEX ekspertu darba grupas EIBM jautājumos pastāvīgie pārstāvji.NIBM un valsts robežas drošība sastāv no daudziem sektoriem, un atbildībai par kompetentajiem sektoriem jābūt skaidri sadalītai starp vairākām iestādēm. Sasniedzamais rezultāts ir tāds, ka iestāžu atbildības kompetenču mijiedarbība nenozīmē funkciju un uzdevumu pārklāšanos, bet savstarpēju sadarbību un atbalstu kopēju mērķu sasniegšanai valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšanā. Latvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM atspoguļota 1. attēlā:1. attēls. Latvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM jomāLatvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM jomā iedalās 3 līmeņos – stratēģiskais (sēdes notiek vismaz 1 reizi gadā), reģionālais (sēdes notiek vismaz 1 reizi ceturksnī) un vietējais (24/7). Galvenā atbildība par NIBM izveidi un koordinēšanu izpildvaras līmenī ir IEM, savukārt kā līdzatbildīgās ministrijas tiek iesaistītas – FM, ZM, KEM, ĀM, AIM, SM, IZM, VM un VARAM, kas ir vadošās valsts pārvaldes iestādes konkrētajās nozarēs. NIBM iesaistīto iestāžu kompetenču un lomu izklāsts NIBM ietvarā pievienots 1. pielikumā.1.4. Operacionālās telpas raksturojumsLatvijas Republikas valsts robežas kopējais garums jūrā un pa sauszemi ir 1885,5 km. Latvijas Republikas un ES ārējā jūras robeža Baltijas jūrā ir 498 km, savukārt Latvijas Republikas un ES ārējās sauszemes robežas garums ir 456,5 km (ar Krievijas Federāciju 283,6 km un ar Baltkrievijas Republiku 172,9 km). Latvijas Republikas iekšējā sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku ir 343 km un ar Lietuvas Republiku 588 km.Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu pēdējo gadu laikā un turpmākajos gados raksturo gan ārējie, gan iekšējie faktori, kuri ietekmē NIBM, robežas drošību un situāciju nelikumīgās migrācijas jomā uz valsts robežas un valsts teritorijā kopumā.Operacionālo telpu raksturo šādi pamata riski:1) valsts robežas nelikumīga šķērsošana, tās aktīva atbalstīšana un pārrobežu organizētās noziedzības grupējumu darbību aktivizēšanās;2) viltotu dokumentu izmantošana;3) hibrīddraudi;4) terorisma draudi;5) cilvēktirdzniecība;6) narkotisko vielu kontrabanda un tirdzniecība;7) ieroču kontrabanda;8) akcīzes preču kontrabanda;9) starptautiskajām sankcijām pakļauto preču pārvietošanas mēģinājumi;10) starptautiskās aizsardzības sistēmas ļaunprātīga izmantošana;11) ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu neievērošana;12) sabiedrības drošības un veselības apdraudējumi.NIBM plāna 2024.–2027. gadam darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2023. līdz 2027. gadam ir atspoguļoti 2. tabulā:2. tabulaDarbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2023. līdz 2027. gadam  2023. gada (izpilde)  2024. gada plāns  2025. gada prognoze  2026. gada prognoze  2027. gada prognoze Personu robežpārbaudes (skaits) 2841532  3500000  3200000  3200000  3200000 Transportlīdzekļu robežpārbaudes (skaits) 474162  750000  600000  600000  600000 Vilcienu robežpārbaudes (skaits) 6630  10000  9000  9000  9000 Kuģošanas līdzekļu robežpārbaudes (skaits) 9371  10000  10000  10000  10000 Robežpārbaudēs un imigrācijas kontrolē atklāta un novērsta viltotu dokumentu izmantošana (skaits) 368  250  250  250  250 Valstī nelaisti ārzemnieki, kas neizpilda ieceļošanas nosacījumus (skaits) 3425  2200  2500  2500  2500 Aizturētas robežu nelikumīgi šķērsojošas personas (skaits) 509  250  300  300  300 Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai (skaits) 64  20  40  40  40 Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai ("zaļā" robeža) (skaits) 14  20  20  20  20 Ārzemnieki, kuri pārkāpuši uzturēšanās nosacījumus valstī (konstatēti valsts iekšienē un personām izceļojot no valsts) (skaits) 8303  2000  6500  6500  6500 Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli valsts iekšienē (skaits) 29356  30000  30000  30000  30000 Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli uz tranzītceļiem, ostās un lidostās (skaits) 175921  75000   90000   90000   90000  Apstrādāti patvēruma pieprasījumi (skaits) 1701  800  900  900  900 Piespiedu kārtā izraidīti ārzemnieki (skaits) 44  50  70  70  70 Izsniegti labprātīgas izbraukšanas rīkojumi (skaits) 1723  1600  1700  1700  1700 Aizturētas meklēšanā esošas personas (skaits) 563  600  600  600  600 Aizturēti meklēšanā esoši transporta līdzekļi (skaits) 5  10  10  10  10 Veiktas dokumentu autentiskuma noteikšanas ekspertīzes (skaits) 497  350  300  300  350 Prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtīti kriminālprocesi (skaits) 219  95  150  150  150 Realizētas operatīvās uzskaites lietas (skaits) 14  20  16  16  16 Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās tālākizglības programmu "Robežapsardze" (skaits) 67  120  73  100  100 Amatpersonas, kuras apguvušas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) 37  40  31  21  45 Amatpersonas, kuras apguvušas 2. līmeņa profesionālās augstākās bakalaura izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) 15  18  20  21  10 Amatpersonas, kuras apguvušas kvalifikācijas paaugstināšanas kursu programmas Valsts robežsardzes koledžā (skaits) 1470  2100  1700  1700  1750 Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās pilnveides izglītības programmas (kinoloģijas jomā) Valsts robežsardzes koledžā (skaits) -  35  25  30  35 Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar 3. un 4. kategorijas personālu (cilvēkdienas) 11282  11220  13200  13860  14520 Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (tehnikas vienību skaits) 12  11  11  11  11 Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (dalības dienu skaits) 1015  936  935  935  935 Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar 2. kategorijas personālu (cilvēkdienas) 3595  5490  7300  9125  10950 Valsts robežsardzes spēja ieguldīt un attīstīt tehniskos resursus Eiropas Robežu un krasta apsardzē (skaits) 4  4  6  6  7 NIBM politikas būtiskākie rādītāji un darbības rezultāti no 2023. gada līdz 2027. gadam atspoguļo gan veiktās darbības, gan prognozējamos rezultatīvos rādītājus robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, kriminālizmeklēšanas, atgriešanas, izglītības, sadarbības jomās, un, balstoties uz kuriem tiek izvērtētas galvenās prioritātes.VRS ir iestāde, kura kopā ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm veido ERKA, un tās funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju14. VRS nodrošina robežkontroli, imigrācijas kontroli valsts iekšienē, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju aizturēšanu un izmitināšanu, personu, kurām nav likumīga pamata uzturēties ES un Šengenas zonas dalībvalstu teritorijā, izraidīšanu/atgriešanu (gan brīvprātīgo, gan piespiedu), patvēruma iesniegumu reģistrāciju un patvēruma meklētāju sākotnējo identifikāciju. Tāpat VRS ir izmeklēšanas iestāde, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas nav saistīti ar vardarbību15. Funkciju ietvarā VRS nodrošina EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra darbību, valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX darbību, ETIAS valsts vienības darbību un Tiešā kontaktpunkta atgriešanas jautājumos darbību.Funkciju nodrošināšanā VRS ir NIBM vadošā operacionālā iestāde, kuras ietvaros sadarbojas ar iesaistītajām iestādēm. Primārie sadarbības partneri ir Muitas iestāde, VP, PMLP, VVD, PVD, valsts drošības iestādes un NBS (tajā skaitā ZS). Lai gan sadarbības forma un veidi ir noteikti nacionālajā normatīvajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības vienošanās, kā arī tiek kvalitatīvi realizēta praksē, nākamajos gados NIBM jomā ir nepieciešams panākt arvien lielāku sadarbības un partneriestāžu uzticības līmeni, nodrošinot vispusīgas situācijas pārvaldības attēla attīstību integrētās robežas pārvaldības ietvarā (sauszemes, jūras un gaisa robeža), veidojot pilnvērtīgu Nacionālo situācijas attēlu, kas papildina Eiropas kopējo situācijas attēlu, kā tas ir paredzēts EUROSUR platformas attīstības plānos. Vienlaikus ir nepieciešams stiprināt EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālās spējas un kapacitāti tām noteikto funkciju kvalitatīvai izpildei, nodrošinot EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālo virs-vadošo lomu robežkontroles pasākumu un ārkārtas situāciju pārvaldībā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3, Nr. 4, Nr. 5 un Nr. 12).NIBM kontekstā īpaši svarīga valsts iestāžu un pašvaldību sadarbība ārkārtas vai nestandarta situācijās uz valsts robežas vai valsts iekšienē. Tādēļ ir jāvelta atsevišķa uzmanība spēkā esošo rīcības plānu ārkārtas situācijās valsts robežas integrētajā pārvaldībā, ieskaitot atgriešanas, kā arī starptautiskās aizsardzības jomā, savlaicīgai pārskatīšanai un pilnveidošanai. Ir īpaši svarīgi nodrošināt šo plānu atbilstību mūsdienu situācijai un spējai reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām. Viens no pamata elementiem, kas būtu ņemams vērā šādu plānu pilnveidošanā ir starptautisko organizāciju, ES institūciju un aģentūru, kā arī citu dalībvalstu atbalsta spēju pieejamība un šāda atbalsta iekļaušana nacionālajā plānošanā. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt minēto plānu testēšanu, realizējot simulācijas vingrinājumus un personāla apmācības (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 5, Nr. 6, Nr. 9 un Nr. 13).Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem NIBM ir demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā – iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija, kas rezultējas ar personāla trūkumu valsts pārvaldes iestādēs, tajā skaitā VRS. Pašlaik un nākamajos gados VRS prioritārā kārtā ir jāintensificē pasākumi, kas nodrošinātu personāla pieņemšanu VRS un VRS konkurētspēju darba tirgū, tostarp darba vides uzlabošana, kā arī sadarbībā ar IEM, darba samaksas un sociālo garantiju pielīdzināšana NBS. Kandidātu piesaistei un kandidātu skaita dienestam palielināšanai VRS jāstiprina dažādi popularizēšanas pasākumi. Īpaši svarīgi ir pilnveidot VRS komunikāciju popularizēšanas un rekrutēšanas jomu atbilstoši mūsdienīgiem risinājumiem, tajā skaitā izstrādājot un ieviešot jauno VRS rekrutēšanas komunikācijas stratēģiju (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 9, Nr. 11, Nr. 12, Nr. 14 un Nr. 15).Ņemot vērā pastāvošo problēmu ar amata vietu nokomplektēšanu, VRS pastiprināti jāvērtē iespējas un idejas par civilo darbinieku piesaisti robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei, kā arī civilo darbinieku apmācībai. Ātrākai kvalifikācijas ieguvei nepieciešams nodrošināt apmācības programmu izstrādi, kas paredzētu īsāku apmācību laiku, nolūkā veikt personāla piesaisti dienestam neatkarīgi no ikgadējās uzņemšanas mācībām un dienestam, kā arī iespēju veikt to biežāk, tādejādi dienestam piesaistot papildu personālu (arī ar jau iegūtu augstāko izglītību) (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 14 un Nr. 15).Ne mazāk svarīgs elements NIBM ir kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumi. Ņemot vērā IEM un VRS vadošo lomu NIBM, minētās iestādes primāri nodrošina ES līmeņa (Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisms16 un Neaizsargātību novērtēšanas mehānisms17) un nacionāla līmeņa kvalitātes kontroles mehānismu pasākumu realizāciju valsts robežas integrētās pārvaldības ietvarā. Latvija sniedz ievērojamu ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā gan aktīvi piedaloties Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma pasākumos citās dalībvalstīs, nodrošinot kvalificētu ekspertu pieejamību novērtēšanas vizītēm, gan kvalitatīvi un savlaicīgi nodrošinot datu iesniegšanu Neaizsargātību novērtēšanas mehānisma ietvaros. Nākamajos gados prioritāte tiks piešķirta 2023. gada Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma un Neaizsargātību novērtēšanas mehānisma ietvaros konstatēto trūkumu novēršanai, jo īpaši:1) turpinot stiprināt pamattiesību ievērošanu robežkontroles pasākumos, it sevišķi kopsakarā ar non–refoulement principa ievērošanu;2) nodrošinot atjauninātās SIS pilnīgu ieviešanu;3) nodrošinot pasākumu kopuma realizāciju, lai mazinātu personāla deficītu robežkontrolē un atgriešanā;4) nodrošinot, ka NBS personāls, pastiprinot VRS, pilda robežuzraudzības uzdevumus tikai atbalsta lomā un tas ir atbilstoši apmācīts, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā;5) nodrošinot automatizēto risinājumu plašāku integrāciju robežkontroles pasākumos (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13, Nr. 14).NIBM kontekstā vienlīdz svarīga ir sadarbība ārējā dimensijā, ieskaitot sadarbību ar starptautiskajiem un ES partneriem un institūcijām, Latvijas Republikas konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, ES kaimiņvalstīm un sakaru virsnieku tīkliem. VRS uztur kvalitatīvu un produktīvu operacionālo sadarbību ar Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm un šo sadarbības līmeni plāno arvien palielināt un pilnveidot valsts robežas integrētās pārvaldības cikla realizācijas laikā, pārskatot un aktualizējot esošos sadarbības līgumus un sadarbības formātus, kā arī vienojoties par papildu sadarbības virzieniem, kas stiprinās iekšējo drošību reģionā un savstarpējo atbalstu. Vienlaikus esošais NIBM cikls tendēts uz atbalsta palielināšanu, sadarbības stiprināšanu un tehniskā atbalsta projektu realizāciju integrētās robežas pārvaldības jomā tādās valstīs kā Ukraina, Moldova un Centrālās Āzijas valstis. Nākamajā plānošanas periodā VRS vērtēs iespēju palielināt savu kapacitāti un klātbūtni ar specializētājiem sakaru virsniekiem prioritārajos reģionos vai valstīs (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 5, Nr. 7, Nr. 8).Sadarbībai ES līmenī un Latvijas saistību izpildei, jo īpaši FRONTEX un EUAA kapacitātes stiprināšanas jomā ir īpaša nozīme NIBM iesaistītājām Latvijas iestādēm, līdz ar to ERKA Pastāvīgā korpusa izveidošana un uzturēšana, tehniskā aprīkojuma vienības uzturēšana, kvalitatīva informācijas apmaiņa, FRONTEX kopīgo operāciju uzņemšanas kapacitātes nodrošināšana un atbalsta sniegšana citos reģionos organizētajām operācijām, EUAA patvēruma atbalsta vienības18 izveide un uzturēšana ir galvenās prioritātes nākamajos gados (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 9, Nr. 13, Nr. 14).NIBM ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanu, kas ir balstīta uz vispusīgu un kvalitatīvu riska analīzi. VRS sadarbībā ar nacionālajām iestādēm un, ņemot vērā ES institūciju un ekspertu formātu, jo īpaši FRONTEX, EUROPOL, EUAA, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Migrācijas sagatavotības un krīzes tīkla (Blueprint) un citu izstrādātos analītiskos produktus un informāciju, nodrošina stratēģiskās, operacionālās un taktiskās risku analīzes izstrādi. VRS, veicot risku analīzi un veidojot analītiskos produktus, izmanto CIRAM metodoloģiju riska analīzes jomā. Attiecībā uz īpaši svarīgo risku analīzes lomu tiks plānveidīgi stiprināta risku analīzes veikšanas kapacitāte un kvalitāte, nodrošinot visu NIBM aspektu vispusīgu analīzi nacionālajā līmenī, kā arī prioritāro sadarbības partneru iesaisti kopējās risku analīzes izstrādē un sistemātiskā informācijas un risku analīzes produktu apmaiņā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5).Ievērojot esošo ģeopolitisko situāciju, tajā skaitā Baltkrievijas Republikas režīma realizēto migrantu instrumentalizāciju un Krievijas Federācijas nepamatoto agresiju Ukrainā, kas veido būtisku apdraudējumu NIBM kopumā, Latvijas Republika turpmākajos gados arvien vairāk investēs valsts teritorijas neaizskaramības un drošības garantēšanā, tuvinot VRS un NBS savietojamību un ciešāku sadarbību (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 1, Nr. 5, Nr. 13, Nr. 14). Primārie VRS un NBS sadarbības virzieni ir atbalsta sniegšana pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz iekšējās robežas, kā arī personu meklēšanā, kuras tiek turētas aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.Robežuzraudzības nodrošināšanai uz ārējās sauszemes robežas pavisam izvietotas 15 VRS robežapsardzības nodaļas, ar atbildības robežuzraudzības iecirkni no 22 līdz 40 km, savukārt robežuzraudzības nodrošināšanai uz ārējās jūras robežās ir izveidotas sešas specializētas struktūrvienības. Atbalsta sniegšanai robežuzraudzības pasākumu nodrošināšanā ir iesaistīta arī VRS Aviācijas un speciālo operāciju pārvalde, kas nodrošina atbalstu no gaisa un realizē speciālās operācijas uz valsts robežas un valsts iekšienē. Iepriekš neparedzēto vai ārkārtas situāciju pārvarēšanai ir izstrādāti un praksē notestēti ārkārtas rīcības mehānismi vietējā, reģionālajā un valsts līmeņos, kuru realizācijā piedalās NIBM iesaistītās iestādes, primāri VRS, VP, NBS, valsts drošības iestādes un PMLP. FRONTEX sniedz atbalstu robežuzraudzības pasākumu īstenošanai uz sauszemes ārējās robežas izvietojot tehnisko aprīkojumu un Pastāvīgā korpusa ekspertus, kuri ir pilnvērtīgi inkorporēti VRS robežuzraudzības struktūrvienībās, ievērojami stiprinot robežuzraudzības pasākumu kapacitāti.Baltkrievijas Republikas režīma izvērsto agresīvo aktivitāšu uz ES ārējām robežām mērķis ir valsts drošības un iekšējās drošības destabilizācija, līdz ar to, ņemot vērā aizsardzības resora primāro valsts aizsardzības funkciju, ārējās sauszemes robežas tuvumā Latvijas Republikas pusē tiek izvietoti NBS spēki un tehniskais aprīkojums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai, un šajā gadījumā valsts aizsardzības funkcijai ir prevalējošā loma. Atbilstoši Latvijas Republikas rīcībā esošajai informācijai Baltkrievijas Republikas režīma realizētie pasākumi tiek koordinēti no Krievijas Federācijas režīma puses, kas vēl jo vairāk pastiprina uzsvaru uz valsts aizsardzības funkcijas nodrošināšanas nepieciešamību. Attiecīgajā situācijā gan aizsardzības resora, gan iekšlietu resora realizētie pasākumi valsts ārējās robežas tuvumā izveido vienotu valsts aizsardzības un iekšējās drošības garantēšanas stratēģiju, kas ir noteikta atbilstošajos ārkārtas rīcības plānos valsts apdraudējuma gadījumos. Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt darbību saskaņotību un balansu, kā arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko saistību, Šengenas acquis un pamattiesību ievērošanu. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt un pilnveidot atbalsta sniegšanā iesaistītā NBS un VP personāla apmācības un iemaņu pilnveidošanu atsevišķu robežuzraudzības aspektu jomā un pamattiesību ievērošanas jomā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 8, Nr. 9, Nr. 11, Nr. 13 un Nr. 14).VRS ir atbildīga par jūras robežas robežuzraudzības nodrošināšanu Baltijas jūrā un Rīgas līcī, un primārais VRS sadarbības partneris ir NBS Krasta apsardzes dienests, kas ir atbildīga par SAR operācijām un nodrošina MRCC funkcijas, savukārt VRS, ņemot vērā tās tehniskās spējas jūrā nodrošina atbalstu SAR operācijās pēc MRCC pieprasījuma. Ņemot vērā pietiekami zemu SAR gadījumu skaitu atbildības rajonā esošais starpiestāžu sadarbības modelis tiek uzskatīts par atbilstošu. Tomēr turpmākajos gados ir paredzēta un tiks īstenota esošo sadarbības modeļu un rīcības algoritmu pilnveidošana praksē, rīkojot un piedaloties kopīgajās operācijās un mācībās Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tajā skaitā iesaistot ES un starptautiskos partnerus (FRONTEX, EMSA, EFCA, BSRBCC un citi) (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 2, Nr. 5, Nr. 6 un Nr. 13).Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret ICAO noteiktajām prasībām un nodrošinātu Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā to nosaka 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 12. pielikums un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas, tā darbību nodrošina VRS.VRS ir saņēmusi valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" norādījumus par neatbilstībām, kas saistītas ar vidējās klases helikoptera nepieejamību un neiespējamību ierasties helikopteram 60 minušu laikā jebkurā Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības teritorijā. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbībai ir nepieciešama pilnvērtīga SAR aviācijas vienība, kuras rīcībā ir divi vidējās klases helikopteri, apmācīts un ekipēts glābēju personāls atbilstoši ICAO standartu prasībām (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 2). NBS no Lielvārdes bāzes sniedz atbalstu pēc pieprasījuma (bez noteikta reaģēšanas laika, bet pēc iespējas ātrāk un izvērtējot pieejamos tehniskos un personāla resursus) meklēšanas un glābšanas darbos ar tā rīcībā esošajiem vidējās klases UH-60M helikopteriem, kuri atbilst ICAO 12. pielikuma (Search and Rescue) prasībām. NBS šobrīd īstenotā helikopteru nomaiņa uz UH-60M, kas ir specifiski pielāgoti meklēšanas un glābšanas funkcijas nodrošināšanai, noslēgsies 2026. gadā, kad NBS rīcībā tiks nodots ceturtais helikopters. Pabeidzot helikopteru pārņemšanu un personāla apmācību (2028. gadā) NBS plāno veikt pilnvērtīgas meklēšanas un glābšanas dežūras 24/7 režīmā.Tehniskās infrastruktūras attīstība uz ārējās sauszemes robežas, t.sk. klātbūtnes uztveršanas sistēmu (sensoru) uzstādīšana, videonovērošanas sistēmu attīstība, tehnisko līdzekļu izmantošana un robežas infrastruktūras (tajā skaitā žoga) būvniecība, kas ļauj mērķtiecīgi pildīt robežuzraudzības uzdevumus atkarībā no pastāvošajiem riska faktoriem, ir īpaši svarīgi pasākumi robežas drošības jomā.Svarīgi reaģēt uz pieaugošu incidentu skaitu bezpilota gaisa kuģu izmantošanā neatļautiem lidojumiem pāri valsts robežai, tādā veidā veicinot kontrabandas un robežsargu dienesta organizācijas novērošanas pasākumus. Šādu apdraudējumu samazināšanai ir nepieciešami inovatīvi risinājumi pretdronu sistēmu jomā.Pašlaik un turpmākajos gados robežuzraudzības jomas galvenās prioritātes ir ES austrumu ārējās robežas viedās robežuzraudzības sistēmas ierīkošana un modernizēšana, nodrošinot robežuzraudzības sistēmas aprīkošanu ar mūsdienu inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas efektīvi nodrošinātu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu agrīnu konstatēšanu un novēršanu, stiprinātu pārrobežu rakstura noziegumu prevenciju un novēršanu, kā arī sniegtu ieguldījumu VRS kapacitātes stiprināšanā sabalansējot esošo personāla iztrūkumu. Vienlīdz svarīga prioritāte ir VRS robežuzraudzības kapacitātes un mobilitātes stiprināšana, nodrošinot VRS struktūrvienības ar sauszemes, jūras un gaisa novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, īpašu uzmanību pievēršot robežuzraudzības tehniskajiem risinājumiem no gaisa (bezpilota lidojošie gaisa aparāti) un jūras robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī pretdronu sistēmām (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 12, Nr. 13, Nr. 14 un Nr. 15).Robežpārbaudes nodrošināšanai uz ārējās robežas izveidotas 29 RŠV (10 uz autoceļiem, 10 – ostās, 6 – lidostās19 un lidlaukos, kā arī 3 uz dzelzceļa):1) uz sauszemes ārējās robežas (autoceļi): Pededze20, Vientuļi21, Grebņeva, Terehova, Pāternieki un Silene22;2) uz sauszemes ārējās robežas vietējai pierobežas satiksmei23: Meikšāni, Vorzova, Piedruja, Kaplava;3) uz sauszemes ārējās robežas (dzelzceļi): Kārsava, Zilupe un Indra;4) jūras ostās: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)24, Rīga, Skulte un Salacgrīva;5) lidostās un lidlaukos: Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils25, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām.Muitas kontroles nodrošināšanai uz ārējās robežas un iekšzemē ir izveidoti 16 MKP. Uz ES ārējās robežas darbojas trīs MKP ostās, pieci uz autoceļiem26, pieci uz dzelzceļa un viens starptautiskajā lidostā "Rīga".Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos. Uz ES ārējās robežas veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole notiek piecos autoceļu27, divos dzelzceļa, sešos ostu uz starptautiskās lidosta "Rīga" robežkontroles punktos.Jonizējošā starojuma sākotnējos mērījumus precēm, bagāžai, personām un transportlīdzekļiem MK noteiktajās robežšķērsošanas28 vietās atbilstoši kompetencei29 veic VRS amatpersonas. Savukārt Muitas iestādes amatpersonas, PVD amatpersonas un VVD pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un atbilstoši kompetencei veic darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kam radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.Robežpārbaudē Latvijas Republikas RŠV tiek piemērots vienas pieturas princips un to izpildes kontroli nodrošina VRS. Pārbaudes laikā NIBM iesaistītās iestādes, proti, Muitas iestāde, PVD, VVD un nepieciešamības gadījumā valsts drošības iestādes, tajā skaitā PDR un API normatīvā regulējuma ietvaros, nodrošina pārbaudes savas kompetences ietvaros un informācijas apmaiņu iesaistīto iestāžu ietvaros. Robežšķērsojošo pe …