Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam, nosakot atbildīgās institūcijas un finansēšanas kārtību. Tas paredz stiprināt valsts robežas drošību un iekšējo drošību, kā arī uzlabot robežu pārvaldības efektivitāti.

Ko tas regulē

  • Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2024.–2027. gadam apstiprināšanu.
  • Atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju noteikšanu plāna īstenošanā.
  • Plāna pasākumu finansēšanas kārtību 2024.–2027. gadam.
  • Informācijas sniegšanas un progresa izvērtēšanas kārtību par plāna īstenošanu.

Kam tas attiecas

  • Iekšlietu ministrija kā atbildīgā institūcija.
  • Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija kā līdzatbildīgās institūcijas.

Galvenie punkti

  • Plāns ir apstiprināts periodam no 2024. līdz 2027. gadam.
  • Iekšlietu ministrija ir galvenā atbildīgā institūcija plāna īstenošanā un koordinēšanā.
  • Plāna pasākumi 2024. un 2025. gadā tiks finansēti no institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
  • Līdzatbildīgajām institūcijām reizi gadā līdz 1. martam jāiesniedz informācija par plāna pasākumu īstenošanas gaitu Iekšlietu ministrijā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 1220 Rīgā

  1. gada
  2. decembrī (prot. Nr. 54
  3. §) Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–
  4. gadam
  5. Apstiprināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–
  6. gadam (turpmāk – plāns). 2
  7. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā, bet Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju – par līdzatbildīgajām institūcijām. 3
  8. Atbildīgajai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus
  9. un
  10. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4
  11. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
  12. gadā un turpmākajos gados plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
  13. gadam un budžeta ietvaru 2026.,
  14. un
  15. gadam" un turpmāko gadu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja plāna īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījums netiek atbalstīts, ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5
  16. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām reizi gadā līdz
  17. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā kalendāra gadā. 6
  18. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei reizi gadā līdz
  19. maijam izvērtēt sasniegto progresu plāna īstenošanā un, ja nepieciešams, uzdot atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot grozījumus plānā. 7
  20. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām līdz
  21. gada
  22. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par visu plāna pasākumu izpildes gaitu un plānotajām turpmākajām darbībām. 8
  23. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz
  24. gada
  25. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plānotajām turpmākajām darbībām. 9 Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis (Ministru kabineta
  26. gada
  27. decembra rīkojums Nr. 1220) Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2024.–
  28. gadam Iekšlietu ministrijaRīgā, 2024Satura rādītājsIzmantotie saīsinājumiKopsavilkumsIevads
  29. Pašreizējās situācijas raksturojums1.
  30. Ārējās un iekšējās vides analīze NIBM jomā1.
  31. ES tiesiskais ietvars1.
  32. Nacionālais tiesiskais un politiskais ietvars1.
  33. Operacionālās telpas raksturojums
  34. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības politikas un stratēģiskais redzējums
  35. Rīcības virzieni stratēģisko mērķu sasniegšanai
  36. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
  37. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2024.–
  38. gadam īstenošana un uzraudzībaIzmantotie saīsinājumiAĀICAizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrsABCAutomatizētā robežpārbaudes sistēmaAIMAizsardzības ministrijaAPIIepriekšējā pasažieru informācijaATDVSIA "Autotransporta direkcija"ĀMĀrlietu ministrijaBSRBCCBaltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbībaCEPOLEiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācību aģentūraCIRAMKopīgais integrētās riska analīzes modelisEFCAEiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūraEIBMEiropas integrētā robežu pārvaldībaEKEiropas KomisijaEMSAEiropas Jūras drošības aģentūraERKAEiropas Robežu un krasta apsardzeERKA regulaEiropas Parlamenta un Padomes
  39. gada
  40. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624ERKA TO EIBMTehniskā un operacionālā stratēģija Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai 2023.–
  41. gadamESEiropas SavienībaETIASEiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmaeu-LISAEiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpāEUAAEiropas Savienības Patvēruma aģentūraEUROPOLEiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūraEUROSUREiropas Robežu uzraudzības sistēmaEURPEiropas Savienības reintegrācijas programmaFADOViltoto un autentisko dokumentu informācijas sistēmaFMFinanšu ministrijaFRONTEXEiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūraICAOStarptautiskā Civilās aviācijas organizācijaIEMIekšlietu ministrijaIEM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIISIeceļošanas/Izceļošanas sistēmaINTERPOLStarptautiskā Kriminālpolicijas organizācijaIOMStarptautiskā Migrācijas organizācijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKEMKlimata un enerģētikas ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsLVCVSIA "Latvijas Valsts ceļi"LVRTCVAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"MIDDMilitārās izlūkošanas un drošības dienestsMKMinistru kabinetsMKPMuitas kontroles punktsMRCCJūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrsNBSNacionālie bruņotie spēkiNIBMLatvijas Republikas valsts robežas integrētā pārvaldībaNKIMNacionālais kriminālizlūkošanas modelisNVANodrošinājuma valsts aģentūraPDRPasažieru datu reģistrsPMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldePVDPārtikas un veterinārais dienestsRBPRīgas Brīvostas pārvaldeRCMSAtpakaļuzņemšanas lietu pārvaldība sistēmaREISValsts robežsardzes elektroniskā informācijas sistēmaRSNTeritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļaRŠVRobežšķērsošanas vietaRTARēzeknes Tehnoloģiju akadēmijaSABSatversmes aizsardzības birojsSARMeklēšana un glābšana (Search and rescue)SISŠengenas Informācijas sistēmaSMSatiksmes ministrijaSOCTASmagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumsSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSVIDStiprās, vājās (puses), iespējas un draudi. Angļu valodā: SWOT analysis (strengths, weaknesses, opportunities, threats)TFEULīgums par ES darbībuVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVDDValsts drošības dienestsVDIValsts darba inspekcijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVMVeselības ministrijaVNĪVAS "Valsts nekustamie īpašumi"VPValsts policijaVPKValsts policijas koledžaVRKValsts robežsardzes koledžaVRSValsts robežsardzeVVDValsts vides dienestsZMZemkopības ministrijaZSLatvijas Republikas ZemessardzeKopsavilkumsNIBM plāns 2024.–
  42. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu NIBM pieejas īstenošanu četru gadu periodā, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no ERKA regulas, EK
  43. gada
  44. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM

(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM un ar FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprinātās ERKA TO EIBM.NIBM plānā 2024.–
  1. gadam, pamatojoties uz ārējās un iekšējās vides analīzi, ir definēta NIBM vīzija, misija, vērtības, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis.NIBM plāna 2024.–
  2. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM, un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.NIBM plānā 2024.–
  3. gadam definētā valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija, misija, vērtības, kā arī nospraustie stratēģiskie mērķi saskan ar Nacionālajā attīstības plānā 2021.–
  4. gadam1, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai2, Nacionālās drošības koncepcijā 20233, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023.–
  5. gadam4, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā
  6. –
  7. gadam5, Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijā 2023.–
  8. gadam6 un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024.–
  9. gadam7 definētajiem pasākumiem un sasniedzamajiem darbības rezultātiem, kā arī ir vērsti uz
  10. gadā Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros īstenotās Latvijas novērtēšanas rezultātā un ikgadējā neaizsargātības novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanu.NIBM plāna 2024.–
  11. gadam politikas prioritāte ir stiprināt valsts robežas drošību un iekšējo drošību kopumā, kā arī palielināt tādu trešo valstu piederīgo atgriešanu, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs.NIBM vīzija – uz kopējām vērtībām balstīta, funkcionāla un rīcībspējīga nacionālā valsts robežas integrētā pārvaldība.NIBM misija – caur sadarbības prizmu garantēt valsts robežas neaizskaramību, līdzsvarotu un ātru personu robežas šķērsošanu un preču pārvietošanu pāri robežai, pārrobežu noziedzības apkarošanu, efektīvu atgriešanu, kā arī Šengenas zonas iekšējo drošību, vienlaikus garantējot pamattiesību ievērošanu.NIBM vērtības – drošība, uzticamība, profesionalitāte.NIBM stratēģiskais mērķis – izveidots stratēģiskais, operacionālais un taktiskais ietvars, lai veicinātu:1) likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanu;2) ārējās robežas neatļautas šķērsošanas efektīvu novēršanu;3) atgriešanas efektivitātes palielināšanu;4) pārrobežu noziedzības atklāšanu un novēršanu;5) efektīvu sadarbību ar trešajām valstīm;6) personu, kurām nepieciešama palīdzība vai kuras iesniedz pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai, reģistrāciju un atbalsta sniegšanu tām;7) inovāciju ieviešanu un mūsdienu tehnoloģiju prasībām atbilstošas ārējās robežas infrastruktūras attīstīšanu;8) labas pārvaldības īstenošanu.NIBM plānā 2024.–
  12. gadam ir iekļauti piecpadsmit rīcības virzieni, kuru īstenošanai kopumā ir paredzēti 82 pasākumi.Tiek prognozēts, ka NIBM plāns 2024.–
  13. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās šādu vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:1) paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;2) samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;3) paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;5) stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;6) stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;7) palielināta ārvalstu investīciju plūsma;8) nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.NIBM plāna 2024.–
  14. gadam izpildes virsuzraudzību nodrošinās Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome, kuru vada iekšlietu ministrs, savukārt IEM ir NIBM plāna īstenošanas koordinācijas iestāde, kas regulāri seko līdzi pasākumu īstenošanai, kā arī organizē NIBM plāna 2024.–
  15. gadam popularizēšanas un skaidrošanas pasākumus gan iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai.NIBM plāna 2024.–
  16. gadam izpildē iesaistītās institūcijas nodrošina pasākumu īstenošanu savas kompetences ietvaros. Katru gadu līdz
  17. martam izpildē iesaistītās institūcijas sagatavo aktuālo informāciju par NIBM plāna 2024.–
  18. gadam izpildi un iesniedz apkopošanai IEM. IEM apkopo iesniegto informāciju un reizi gadā līdz
  19. maijam sagatavo progresa ziņojumu Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei.Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome izvērtē sasniegto progresu un nepieciešamības gadījumā uzdod atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām atkarībā no nepieciešamo grozījumu satura sagatavot grozījumus NIBM plānā 2024.–
  20. gadam.IevadsLaikā, kad pasaule piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, būtiska loma ir Latvijas drošības stiprināšanai. Droša Latvija ir Latvijas Republikas valdības prioritāte. Valdība ir apņēmusies turpināt uzsākto darbu valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības finansējuma palielināšanai un šo nozaru spēju stiprināšanai
  21. Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa.NIBM pieeja sniedz atbalstu iesaistīto iestāžu darbības tiesiskā un institucionālā ietvara noteikšanā, palīdz izstrādāt kopīgu riska analīzi un vienoties par kontroles mehānismiem, veicina lietderīgāku resursu pārvaldību un apmācību organizēšanu, ļauj efektīvāk izmantot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pilnveido sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļus un kravu plūsmas jāpakļauj kontrolei, identificējot riska ceļotājus, neaizsargātās personas, iespējamos cilvēktirdzniecības upurus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus, riska kravas, kā arī kontrabandas preces. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota uz riska analīzi balstīta valsts robežas integrētā drošības politika, kura tiek realizēta Latvijas Republikas, ES dalībvalstu un Šengenas zonas valstu drošības interesēs. NIBM politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai.Viens no aspektiem, kas nodrošina Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību, ir vienota vīzu politika, kas ir efektīvs migrāciju regulējošs instruments. Tā nosaka ceļošanas dokumentu, ieceļojošo personu datu un ieceļošanas nosacījumu pārbaudi, lai atklātu un novērstu iespējamos apdraudējumus Šengenas dalībvalstu drošībai, sabiedriskajai kārtībai un veselībai. Vīzu politikā galvenais uzsvars tiek likts uz likumīgas ieceļošanas, legālas migrācijas veicināšanu un nelikumīgās migrācijas novēršanu.Muitas iestāde īsteno pasākumus, kas saistīti ar ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzību, veicot no/uz trešajām valstīm pārvietoto preču kontroli, likumīgās tirdzniecības gaitas vienkāršošanu un paātrināšanu un ES konkurētspēju sekmēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ES un tās iedzīvotāju drošību un drošumu.Kontrolēs uz valsts robežas iesaistīto dienestu mērķu un uzdevumu īstenošanai būtiska ir sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem.Pēdējo gadu laikā Latvija ir saskārusies ar iepriekš neidentificētām nelegālām aktivitātēm, tas ir, migrantu instrumentalizāciju politiskajiem mērķiem, kas ir izaicinājums tradicionālajai ārējās robežas pārvaldības pieejai, un tādēļ prasa jaunus, iepriekš neizmantotus tiesiskus un praktiskus risinājumus. Vienlaikus ir pieaugušas organizētās noziedzības grupu aktivitātes tiešā valsts robežas tuvumā, atbalstot valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, grupas ir kļuvušas spēcīgākas, aprīkotas ar labākām tehnoloģijām un rada papildu izaicinājumus efektīvai ārējās robežas pārvaldībai.Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma
  22. panta sesto daļu starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.No
  23. gada līdz
  24. gadam NIBM tika īstenota, pamatojoties uz NIBM koncepciju 2013.–
  25. gadam
  27. gadā tika apstiprināts NIBM plāns 2019.–
  28. gadam10, kura pasākumu īstenošana tika turpināta 2021.–
  29. gadā.NIBM plāns 2024.–
  30. ir attīstības plānošanas dokuments, kas turpina īstenot NIBM Latvijā.NIBM plāna 2024.–
  31. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.
  32. Pašreizējās situācijas raksturojums1.
  33. Ārējās un iekšējās vides analīze NIBM jomāNIBM plānā 2024.–
  34. gadam izvirzītie stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni mērķu sasniegšanai un prioritātes tika noteiktas atbilstoši veiktam ārējās un iekšējās vides faktoru izvērtējumam NIBM jomā, lai, izmantojot integrētu plānošanas pieeju, īstenotu ES un Latvijas Republikas daudzgadu stratēģiskos mērķus. Analīzes mērķis bija konstatēt un novērtēt būtiskākos ārējās un iekšējās vides faktorus, kas konkrētā plānošanas perioda ietvaros ietekmēs saistošās politikas jomas un valsts robežas drošības nodrošināšanā iesaistīto iestāžu darbību. NIBM plānā 2024.–
  35. gadam paredzētie pasākumi tika noteikti, lai izmantotu valsts un ārvalstu potenciālās iespējas un pašlaik esošās stiprās puses, kā arī novērstu potenciālos draudus un mazinātu vājo pušu negatīvo ietekmi uz iestāžu darbību.Ārējās un iekšējās vides faktu izvērtējums tika veikts izmantojot stratēģijas plānošanas instrumenta SVID (SWOT analysis) metodi (sk.
  36. tabulu):
  37. tabulaĀrējās un iekšējās vides analīze, izmantojot SVID metodi Iekšēji faktoriStiprās puses + Vājās puses –
(1)Valsts līmenī valsts robežas drošības jautājumi ir stratēģiskā prioritāte un ir pietiekami elastīga stratēģisku lēmumu pieņemšanas procedūra, ieskaitot politisko līmeni, līdz ar to sistēma ir gatava ātri un efektīvi reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām.
(2)EIBM modelis, ieskaitot četru pakāpju kontroles modeli, ir pastāvīgi nostiprināts nacionālajos stratēģiskās plānošanas dokumentos, nacionālajā tiesiskajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības dokumentos.
(3)Nacionālo iestāžu kompetence un nacionālo iestāžu sadarbība ir skaidri definēta, līdz ar to ir nodrošināta kompetenču nepārklāšanās stratēģiskajā, operacionālajā un taktiskajā līmenī, kā arī kvalitatīva sadarbība.
(4)Viena nacionālā iestāde (VRS) ir atbildīga par robežkontroli (uz sauszemes, jūras un gaisa robežām), imigrācijas kontroli un tehniskiem un operacionāliem pasākumiem Šengenas zonā (valsts ietvaros), atgriešanu un sākotnējo patvēruma procedūru, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanu, kā arī kriminālizmeklēšanas funkciju kompetences ietvaros.
(5)Stabila un noturīga VRS sadarbība ar NBS valsts robežas drošības jautājumos, nodrošinājuma un apmācību jomā.
(6)Kvalificēts un lojāls personāls.
(7)NIBM operacionālie un taktiskie elementi koncentrēti iekšlietu resorā (tostarp VRS nodrošina valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX, EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra un ETIAS Valsts vienības funkciju izpildi).
(8)Ilgstoša un labi attīstīta sadarbība ar ES kaimiņu dalībvalstīm (Lietuvu un Igauniju), kā arī ES un Šengenas zonas dalībvalstīm ar ES ārējo austrumu robežu (Norvēģija, Somija, Polija).
(1)Personāla trūkums, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanu, efektīvāku un savlaicīgāku funkciju un uzdevumu izpildi.
(2)Personāla pieņemšanai VRS un VP ilgtermiņa stratēģijas neesamība, kas ietekmē rekrutēšanas sistēmas attīstības virzību un reflektantu piesaisti.
(3)Talantu konkurence, nekonkurētspējīgs atalgojums un nepietiekams sociālo garantiju apjoms. Nekonkurētspējīgais atalgojums salīdzinājumā ar NBS un privāto sektoru apgrūtina iespējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, palielinot personāla mainību un kaitējot institucionālajai atmiņai.
(4)Infrastruktūras stāvokļa daļēja pasliktināšanās, pakāpeniski novecojošs aprīkojums un ekipējums.
(5)Efektīva darba procesa nodrošināšanai nepieciešamo mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīku, tajā skaitā drošās komunikācijas nodrošināšanas infrastruktūras, kā arī lietotājiem draudzīgu un drošu informācijas un komunikācijas rīku nepietiekamība un digitalizācijas procesu lēna attīstība.
(6)Nepietiekama inovatīvo tehnoloģiju izpēte, attīstība un ieviešana NIBM jomā.
(7)EUROSUR ieviešanas nepietiekamais progress, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Kopējo situācijas attēlu un situācijas pārzināšanu. Ārējie faktoriIespējas + Draudi -
(1)ES ārējo robežu drošības nozīme strauji pieaug gan nacionālajā, gan ES līmenī, ņemot vērā globālos un vietējā mēroga izaicinājumus, kuri sniedz iespējas piesaistīt papildu nacionālo un ārvalstu finansējumu un ārvalstu ekspertīzi lielu vietējā vai starptautiska mēroga projektu īstenošanai.
(2)Sagaidāms, ka nākamajos gados iekšlietu nozares attīstības prioritātes krasi netiks mainītas, ļaujot ilgtermiņā plānot un koncentrēt resursus stratēģisko prioritāšu īstenošanai ārējās robežas drošības jomā, tajā skaitā infrastruktūras sakārtošanai, izglītības sistēmas pilnveidošanai, atalgojuma palielināšanai.
(3)Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus.
(4)Ņemot vērā stratēģiskās riska analīzes prognozes, pieaug ES institūciju un aģentūru atbalsts, kuru iespējams inkorporēt NIBM mērķu sasniegšanai, kā arī stiprinot ārējās robežas kontroles kapacitāti un personāla izglītības un apmācību procesu pilnveidošanu.
(5)Strauji attīstās jaunās tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas NIBM sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.
(6)Inovāciju zinātniskās, tehniskās, izglītības, sociālās, kultūras un citās jomās apguve un ieviešana NIBM tematiskajās jomās un mācību procesā.
(7)Nacionālo iestāžu arvien ciešāka sadarbība mūsdienu tehnoloģisko risinājumu attīstībā un kopīgajā izmantošanā, nodrošinot pilnvērtīgu un vispusīgu situācijas pārzināšanu, risku pārvaldību un kopīgo resursu izmantošanu.
(1)Politisko vērtību un virzienu atšķirības ES austrumu kaimiņvalstīs rada virkni apdraudējumu Latvijai, it īpaši robežas drošības, nelikumīgās migrācijas, hibrīdo uzbrukumu un pārrobežu organizētās noziedzības jomās.
(2)Lielākie riski ir saistīti ar Krievijas Federācijas politisko līderu agresīvo rīcību reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret ES un NATO dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un to vērtībām.
(3)Baltkrievijas Republikas īstenotā migrantu instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā.
(4)Ilgtermiņā Latvijai draud būtiska demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās - iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija. Tas apgrūtina jaunu darbinieku piesaisti, ierobežo efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanu visā Latvijā.
(5)Pastāvīgi pieaug apdraudējums kibertelpā, tostarp citu valstu atbalstītu kiberuzbrukumu iespējamība valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai. Arvien vairāk pieaug kibernoziedzība un citu nelegālu darbību veikšana interneta vidē vai izmantojot jaunās tehnoloģijas.
(6)Operacionālās sadarbības intensitātes samazināšanās līdz minimumam ar kaimiņu trešajām valstīm ievērojami apgrūtina robežkontroles procesu, migrācijas pārvaldību, kravu un preču kontroli, pieprasot arvien lielāku resursu ieguldīšanu efektīvai situācijas pārvaldībai.
(7)Dezinformācija un apzināta iestāžu, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu, diskreditēšana var veidot negatīvu sabiedrības daļas viedokli un pat sabiedrības šķelšanos.Konstatētie ārējās un iekšējās vides faktori tika izvērtēti un prioritizēti, ievērojot FRONTEX stratēģiskās riska analīzes un nacionālās riska analīzes secinājumus un atbilstoši risku iestāšanās varbūtībai un potenciālajai ietekmei uz NIBM un tās īstenošanā iesaistītajām iestādēm.Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek prognozēts, ka NIBM plāns 2024.–
  1. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:1) paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;2) samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;3) paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;5) stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;6) stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;7) palielināta ārvalstu investīciju plūsma;8) nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.1.
  2. ES tiesiskais ietvarsEIBM izveidošanas pamatojums ir TFEU
  3. panta
  4. punkta (c) apakšpunkts. EIBM ir daudzgadu stratēģiskā politika, kura nosaka dalītu atbildību starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Ar EK
  5. gada
  6. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei COM
(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM, tika uzsākts EIBM piecu gadu stratēģiskās politikas cikls, un tā struktūru veido četri galvenie posmi:1) ES iestāžu noteikts daudzgadu stratēģiskās politikas virziens;2) ERKA TO EIBM;3) dalībvalstu izstrādātas nacionālas integrētās robežas pārvaldības stratēģijas, lai nodrošinātu EIBM īstenošanu;4) EK veikts izvērtējums cikla atsākšanai.ES iestāžu noteiktais daudzgadu stratēģiskās politikas virziens – pirmā daudzgadu stratēģiskā politika, ar kuru tiek izveidots integrēts, vienots un nepārtraukts process, kas robežu pārvaldības un atgriešanas jomā nodrošina politiskās prioritātes un stratēģiskās vadlīnijas visiem attiecīgajiem dalībniekiem ES līmenī un valstu līmenī, tādējādi ļauj saskaņoti īstenot efektīvu EIBM no 2024. gada līdz 2027. gadam. Tas paredz mijiedarbību starp ERKA, EK un citām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un sadarbību ar citiem attiecīgiem partneriem, tostarp vajadzības gadījumā trešajām valstīm un trešajām personām. EK 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM
(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM I un II pielikums un ERKA regula nosaka prasības ERKA TO EIBM un ES dalībvalstu stratēģiju izstrādei EIBM jomā, tostarp definējot stratēģiju uzbūvi – sastāv no piecpadsmit stratēģiskām sastāvdaļām kuras balstītas uz četru līmeņu pieejas modeli un ir pilnībā integrētas NIBM:1) pasākumi trešajās valstīs – šie pasākumi trešajās valstīs (nelikumīgās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelikumīgās migrācijas pamata avotiem, kā arī sakaru virsnieku tīkla izmantošanu un savstarpējo sadarbību;2) pasākumi ar ES kaimiņvalstīm – šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežas drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamās informācijas izplatīšanu un apmaiņu;3) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas – šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz pārrobežu noziedzības aktivitāšu atklāšanu un novēršanu;4) pasākumi Šengenas zonas ietvaros un riska analīze – pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli un papildu policejiskās pārbaudes, VRS, VP, PMLP, VDI, izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelikumīgo migrāciju, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās.ERKA TO EIBM –
  1. gada
  2. septembrī ar FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprināja ERKA TO EIBM, kura izstrādāta ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm un EK. Tā balstās uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas sniegti Šengenas 2019.–
  3. gada tematiskajā novērtējumā par valstu stratēģijām EIBM jomā. ERKA TO EIBM paredz situācijas izmaiņas un sniedz iespējamos scenārijus rīcībai situācijās, kas var notikt uz ES ārējām robežām, ar mērķi samazināt riskus un sniegt adekvātas pretdarbības. ERKA TO EIBM mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu kontroli, lai nodrošinātu likumīgu ārējo robežu šķērsošanu. Ikviena atkāpe no robežkontroles procedūras var veidot risku iekšējai drošībai, kas nav pieļaujams. Personāla pietiekamība FRONTEX un katrā robežsardzes iestādē ir ļoti svarīgs faktors. Īpaši jāuzsver fakts, ka darbības uz noteiktās ārējās robežas tiek realizētas kopīgās iekšējās drošības nodrošināšanas nolūkā un visas ES sabiedrības interesēs. ERKA TO EIBM tika gatavota īpaši grūtajos laikos no drošības un sadarbības aspekta, jo atsevišķas ES kaimiņvalstis visiem centieniem mēģina pretdarboties situācijas sakārtošanai un rīkojas pretēji visiem iespējamiem starptautisko tiesību pamatiem un principiem.Dalībvalstu izstrādātas nacionālas integrētās robežas pārvaldības stratēģijas, lai nodrošinātu EIBM īstenošanu – lai izpildītu EK noteiktās daudzgadu stratēģiskās politikas prioritātes un stratēģiskās vadlīnijas, Latvija, tāpat kā pārējās ES dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savas ārējās robežas pārvaldību.EK veikts izvērtējums cikla atsākšanai11 – pēc Šengenas tematiskās izvērtēšanas EIBM jomā pabeigšanas ar
  4. gada
  5. decembra EK Īstenošanas lēmumu C
(2020)8000 tika pieņemts ziņojums un pielikumi par konstatējumiem un izvērtējumiem, kuros norādīta izvērtēšanas laikā konstatētā paraugprakse un trūkumi.
  1. gada
  2. marta ES Padomes Īstenošanas lēmumā izklāstīti ieteikumi par to trūkumu novēršanu, kas konstatēti 2019.–
  3. gada tematiskajā izvērtēšanā par dalībvalstu stratēģijām integrētai robežas pārvaldībai. Ieteikumi ņemti vērā NIBM plāna 2024.–
  4. gadam izstrādē.1.
  5. Nacionālais tiesiskais un politiskais ietvarsIkdienā kontrolējot ārējās robežas, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī visu Šengenas zonas dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas zonā. Robežkontrole jāveic saskaņā ar Šengenas acquis prasībām un pēc iespējas ieviešot labāko robežkontroles praksi.Valsts pārvaldes darbību Latvijas Republikā regulē Latvijas Republikas Satversme, likumi un citi ārējie un iekšējie normatīvie akti. Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pamatprincipus noteic Latvijas Republikas Satversmes
  6. pants ("Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums") un
  7. pants ("Valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam"). Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pamatprincipus noteic Valsts pārvaldes iekārtas likums.Valsts pārvaldes institūcijas izpildvaras funkcijas veic atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, izdodot normatīvos aktus, MK noteikumus, pašvaldību saistošos noteikumus, iekšējos normatīvos aktus, pieņemot individuālos tiesību aktus (administratīvos aktus, iekšējus lēmumus, lēmumus par administratīvajiem sodiem u. c.), kā arī veicot citas darbības, lai īstenotu tiesību normās noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus. Vairāk kā 40 likumiem, 80 MK noteikumiem, rīkojumiem un instrukcijām, kā arī 10 starpresoru vienošanām ir būtiska nozīme NIBM.Nacionālajā līmenī Latvijā ir vairāki dažādu līmeņu stratēģiskie dokumenti, kas saistīti ar valsts robežas drošības politikas īstenošanu. Nacionālais attīstības plāns 2021.–
  8. gadam12 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, kurā viena no izvirzītajām politiskajām prioritātēm ir vienota, droša un atvērta sabiedrība, ar izvirzītiem uzdevumiem sabiedrības drošības nodrošināšanai, un institūciju sadarbībai. Tāpat Nacionālās drošības koncepcijā 202313 valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana ir noteikta kā viena no prioritātēm. Arī Iekšlietu nozares stratēģiskajos dokumentos definētām politiskajām prioritātēm, piemēram, Latvijas ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšana un Latvijas saistību izpildi ES robežu drošības jomā ar noteiktiem rīcības virzieniem, ir būtiska loma valsts robežas drošības politikas īstenošanā.Pamatojoties uz ERKA TO EIBM, Latvija kopā ar pārējām ES dalībvalstīm un FRONTEX īsteno EIBM, ietverot operatīvo plānošanu, ārkārtas situāciju plānošanu un spēju attīstības plānošanu. Atbilstoši ERKA regulas
  9. panta
  10. punktam, kurš paredz dalībvalstij saskaņā ar savu valsts integrētās robežas pārvaldības stratēģiju izstrādāt un pieņemt Valsts spēju pilnveides plānu (National Capability Development Plan) attiecībā uz robežas pārvaldību un atgriešanu, šobrīd tiek aktualizēts Valsts spēju pilnveides plāns, kurā iekļauti scenāriji un veidoti virzieni balstoties uz apstiprinātām prioritātēm Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–
  11. gadam, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023.–
  12. gadam, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023.–
  13. gadam un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024.–
  14. gadam, kā arī uz ERKA regulā noteiktajām EIBM piecpadsmit sastāvdaļām, tādējādi pievēršoties attīstībai katrā EIBM sastāvdaļā, jo īpaši personāla un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, vajadzīgajiem pētniecības virzieniem un to finansēšanas avotiem. NIBM plāna izstrādē ir veikta korelācija starp minētiem dokumentiem, kuri iekļauj sevī jau apstiprinātās stratēģiskās prioritātes un pasākumus.Būtiska NIBM sastāvdaļa ir Valsts spēju pilnveides plāns (National Capability Development Plan). Tā kā VRS ir NIBM vadošā operacionālā iestāde, spēkā esošā Valsts spēju pilnveides plāna pamatā ir iekļauti VRS pārraudzībā esošo jomu prioritārie un horizontālie mērķi, to izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un ar tiem saistītie galvenie uzdevumi noteikto mērķu sasniegšanai.Lai nodrošinātu NIBM plāna 2024.–
  15. gadam īstenošanu, kā arī reaģētu uz EIBM daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklā noteiktajām prioritātēm kopumā ES līmenī,
  16. gadā tiks aktualizēts un VRS priekšnieks apstiprinās Valsts spēju pilnveides plānu attiecīgajam plānošanas periodam. Valsts spēju pilnveides plāns būs vērsts uz katru EIBM sastāvdaļu, īpašu uzmanību pievēršot robežsargu pieņemšanas dienestā un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, vajadzīgajām pētniecības un izstrādes darbībām, un atbilstošajām finansējuma vajadzībām un avotiem.VRS ir iesaistīta EIBM stratēģiskajā pārvaldībā ES līmenī (Latvijas Republikas pārstāvis FRONTEX Valdē ir VRS priekšnieks un Valdes pārstāvja aizstājējs ir VRS priekšnieka pilnvarota persona). IEM un VRS pārstāvji ir FRONTEX Valdes izveidotas augsta līmeņa dalībvalstu un FRONTEX ekspertu darba grupas EIBM jautājumos pastāvīgie pārstāvji.NIBM un valsts robežas drošība sastāv no daudziem sektoriem, un atbildībai par kompetentajiem sektoriem jābūt skaidri sadalītai starp vairākām iestādēm. Sasniedzamais rezultāts ir tāds, ka iestāžu atbildības kompetenču mijiedarbība nenozīmē funkciju un uzdevumu pārklāšanos, bet savstarpēju sadarbību un atbalstu kopēju mērķu sasniegšanai valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšanā. Latvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM atspoguļota
  17. attēlā:
  18. attēls. Latvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM jomāLatvijas Republikas centralizētās pārvaldības struktūra EIBM jomā iedalās 3 līmeņos – stratēģiskais (sēdes notiek vismaz 1 reizi gadā), reģionālais (sēdes notiek vismaz 1 reizi ceturksnī) un vietējais (24/7). Galvenā atbildība par NIBM izveidi un koordinēšanu izpildvaras līmenī ir IEM, savukārt kā līdzatbildīgās ministrijas tiek iesaistītas – FM, ZM, KEM, ĀM, AIM, SM, IZM, VM un VARAM, kas ir vadošās valsts pārvaldes iestādes konkrētajās nozarēs. NIBM iesaistīto iestāžu kompetenču un lomu izklāsts NIBM ietvarā pievienots
  19. pielikumā.1.
  20. Operacionālās telpas raksturojumsLatvijas Republikas valsts robežas kopējais garums jūrā un pa sauszemi ir 1885,5 km. Latvijas Republikas un ES ārējā jūras robeža Baltijas jūrā ir 498 km, savukārt Latvijas Republikas un ES ārējās sauszemes robežas garums ir 456,5 km (ar Krievijas Federāciju 283,6 km un ar Baltkrievijas Republiku 172,9 km). Latvijas Republikas iekšējā sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku ir 343 km un ar Lietuvas Republiku 588 km.Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu pēdējo gadu laikā un turpmākajos gados raksturo gan ārējie, gan iekšējie faktori, kuri ietekmē NIBM, robežas drošību un situāciju nelikumīgās migrācijas jomā uz valsts robežas un valsts teritorijā kopumā.Operacionālo telpu raksturo šādi pamata riski:1) valsts robežas nelikumīga šķērsošana, tās aktīva atbalstīšana un pārrobežu organizētās noziedzības grupējumu darbību aktivizēšanās;2) viltotu dokumentu izmantošana;3) hibrīddraudi;4) terorisma draudi;5) cilvēktirdzniecība;6) narkotisko vielu kontrabanda un tirdzniecība;7) ieroču kontrabanda;8) akcīzes preču kontrabanda;9) starptautiskajām sankcijām pakļauto preču pārvietošanas mēģinājumi;10) starptautiskās aizsardzības sistēmas ļaunprātīga izmantošana;11) ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu neievērošana;12) sabiedrības drošības un veselības apdraudējumi.NIBM plāna 2024.–
  21. gadam darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no
  22. līdz
  23. gadam ir atspoguļoti
  24. tabulā:
  25. tabulaDarbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no
  26. līdz
  27. gadam
  28. gada (izpilde)
  29. gada plāns
  30. gada prognoze
  31. gada prognoze
  32. gada prognoze Personu robežpārbaudes (skaits) 2841532 3500000 3200000 3200000 3200000 Transportlīdzekļu robežpārbaudes (skaits) 474162 750000 600000 600000 600000 Vilcienu robežpārbaudes (skaits) 6630 10000 9000 9000 9000 Kuģošanas līdzekļu robežpārbaudes (skaits) 9371 10000 10000 10000 10000 Robežpārbaudēs un imigrācijas kontrolē atklāta un novērsta viltotu dokumentu izmantošana (skaits) 368 250 250 250 250 Valstī nelaisti ārzemnieki, kas neizpilda ieceļošanas nosacījumus (skaits) 3425 2200 2500 2500 2500 Aizturētas robežu nelikumīgi šķērsojošas personas (skaits) 509 250 300 300 300 Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai (skaits) 64 20 40 40 40 Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai ("zaļā" robeža) (skaits) 14 20 20 20 20 Ārzemnieki, kuri pārkāpuši uzturēšanās nosacījumus valstī (konstatēti valsts iekšienē un personām izceļojot no valsts) (skaits) 8303 2000 6500 6500 6500 Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli valsts iekšienē (skaits) 29356 30000 30000 30000 30000 Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli uz tranzītceļiem, ostās un lidostās (skaits) 175921 75000 90000 90000 90000 Apstrādāti patvēruma pieprasījumi (skaits) 1701 800 900 900 900 Piespiedu kārtā izraidīti ārzemnieki (skaits) 44 50 70 70 70 Izsniegti labprātīgas izbraukšanas rīkojumi (skaits) 1723 1600 1700 1700 1700 Aizturētas meklēšanā esošas personas (skaits) 563 600 600 600 600 Aizturēti meklēšanā esoši transporta līdzekļi (skaits) 5 10 10 10 10 Veiktas dokumentu autentiskuma noteikšanas ekspertīzes (skaits) 497 350 300 300 350 Prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtīti kriminālprocesi (skaits) 219 95 150 150 150 Realizētas operatīvās uzskaites lietas (skaits) 14 20 16 16 16 Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās tālākizglības programmu "Robežapsardze" (skaits) 67 120 73 100 100 Amatpersonas, kuras apguvušas
  33. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) 37 40 31 21 45 Amatpersonas, kuras apguvušas
  34. līmeņa profesionālās augstākās bakalaura izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) 15 18 20 21 10 Amatpersonas, kuras apguvušas kvalifikācijas paaugstināšanas kursu programmas Valsts robežsardzes koledžā (skaits) 1470 2100 1700 1700 1750 Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās pilnveides izglītības programmas (kinoloģijas jomā) Valsts robežsardzes koledžā (skaits) - 35 25 30 35 Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar
  35. un
  36. kategorijas personālu (cilvēkdienas) 11282 11220 13200 13860 14520 Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (tehnikas vienību skaits) 12 11 11 11 11 Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (dalības dienu skaits) 1015 936 935 935 935 Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar
  37. kategorijas personālu (cilvēkdienas) 3595 5490 7300 9125 10950 Valsts robežsardzes spēja ieguldīt un attīstīt tehniskos resursus Eiropas Robežu un krasta apsardzē (skaits) 4 4 6 6 7 NIBM politikas būtiskākie rādītāji un darbības rezultāti no
  38. gada līdz
  39. gadam atspoguļo gan veiktās darbības, gan prognozējamos rezultatīvos rādītājus robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, kriminālizmeklēšanas, atgriešanas, izglītības, sadarbības jomās, un, balstoties uz kuriem tiek izvērtētas galvenās prioritātes.VRS ir iestāde, kura kopā ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm veido ERKA, un tās funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju
  40. VRS nodrošina robežkontroli, imigrācijas kontroli valsts iekšienē, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju aizturēšanu un izmitināšanu, personu, kurām nav likumīga pamata uzturēties ES un Šengenas zonas dalībvalstu teritorijā, izraidīšanu/atgriešanu (gan brīvprātīgo, gan piespiedu), patvēruma iesniegumu reģistrāciju un patvēruma meklētāju sākotnējo identifikāciju. Tāpat VRS ir izmeklēšanas iestāde, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas nav saistīti ar vardarbību
  41. Funkciju ietvarā VRS nodrošina EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra darbību, valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX darbību, ETIAS valsts vienības darbību un Tiešā kontaktpunkta atgriešanas jautājumos darbību.Funkciju nodrošināšanā VRS ir NIBM vadošā operacionālā iestāde, kuras ietvaros sadarbojas ar iesaistītajām iestādēm. Primārie sadarbības partneri ir Muitas iestāde, VP, PMLP, VVD, PVD, valsts drošības iestādes un NBS (tajā skaitā ZS). Lai gan sadarbības forma un veidi ir noteikti nacionālajā normatīvajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības vienošanās, kā arī tiek kvalitatīvi realizēta praksē, nākamajos gados NIBM jomā ir nepieciešams panākt arvien lielāku sadarbības un partneriestāžu uzticības līmeni, nodrošinot vispusīgas situācijas pārvaldības attēla attīstību integrētās robežas pārvaldības ietvarā (sauszemes, jūras un gaisa robeža), veidojot pilnvērtīgu Nacionālo situācijas attēlu, kas papildina Eiropas kopējo situācijas attēlu, kā tas ir paredzēts EUROSUR platformas attīstības plānos. Vienlaikus ir nepieciešams stiprināt EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālās spējas un kapacitāti tām noteikto funkciju kvalitatīvai izpildei, nodrošinot EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālo virs-vadošo lomu robežkontroles pasākumu un ārkārtas situāciju pārvaldībā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3, Nr. 4, Nr. 5 un Nr. 12).NIBM kontekstā īpaši svarīga valsts iestāžu un pašvaldību sadarbība ārkārtas vai nestandarta situācijās uz valsts robežas vai valsts iekšienē. Tādēļ ir jāvelta atsevišķa uzmanība spēkā esošo rīcības plānu ārkārtas situācijās valsts robežas integrētajā pārvaldībā, ieskaitot atgriešanas, kā arī starptautiskās aizsardzības jomā, savlaicīgai pārskatīšanai un pilnveidošanai. Ir īpaši svarīgi nodrošināt šo plānu atbilstību mūsdienu situācijai un spējai reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām. Viens no pamata elementiem, kas būtu ņemams vērā šādu plānu pilnveidošanā ir starptautisko organizāciju, ES institūciju un aģentūru, kā arī citu dalībvalstu atbalsta spēju pieejamība un šāda atbalsta iekļaušana nacionālajā plānošanā. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt minēto plānu testēšanu, realizējot simulācijas vingrinājumus un personāla apmācības (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 5, Nr. 6, Nr. 9 un Nr. 13).Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem NIBM ir demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā – iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija, kas rezultējas ar personāla trūkumu valsts pārvaldes iestādēs, tajā skaitā VRS. Pašlaik un nākamajos gados VRS prioritārā kārtā ir jāintensificē pasākumi, kas nodrošinātu personāla pieņemšanu VRS un VRS konkurētspēju darba tirgū, tostarp darba vides uzlabošana, kā arī sadarbībā ar IEM, darba samaksas un sociālo garantiju pielīdzināšana NBS. Kandidātu piesaistei un kandidātu skaita dienestam palielināšanai VRS jāstiprina dažādi popularizēšanas pasākumi. Īpaši svarīgi ir pilnveidot VRS komunikāciju popularizēšanas un rekrutēšanas jomu atbilstoši mūsdienīgiem risinājumiem, tajā skaitā izstrādājot un ieviešot jauno VRS rekrutēšanas komunikācijas stratēģiju (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 9, Nr. 11, Nr. 12, Nr. 14 un Nr. 15).Ņemot vērā pastāvošo problēmu ar amata vietu nokomplektēšanu, VRS pastiprināti jāvērtē iespējas un idejas par civilo darbinieku piesaisti robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei, kā arī civilo darbinieku apmācībai. Ātrākai kvalifikācijas ieguvei nepieciešams nodrošināt apmācības programmu izstrādi, kas paredzētu īsāku apmācību laiku, nolūkā veikt personāla piesaisti dienestam neatkarīgi no ikgadējās uzņemšanas mācībām un dienestam, kā arī iespēju veikt to biežāk, tādejādi dienestam piesaistot papildu personālu (arī ar jau iegūtu augstāko izglītību) (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 14 un Nr. 15).Ne mazāk svarīgs elements NIBM ir kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumi. Ņemot vērā IEM un VRS vadošo lomu NIBM, minētās iestādes primāri nodrošina ES līmeņa (Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisms16 un Neaizsargātību novērtēšanas mehānisms17) un nacionāla līmeņa kvalitātes kontroles mehānismu pasākumu realizāciju valsts robežas integrētās pārvaldības ietvarā. Latvija sniedz ievērojamu ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā gan aktīvi piedaloties Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma pasākumos citās dalībvalstīs, nodrošinot kvalificētu ekspertu pieejamību novērtēšanas vizītēm, gan kvalitatīvi un savlaicīgi nodrošinot datu iesniegšanu Neaizsargātību novērtēšanas mehānisma ietvaros. Nākamajos gados prioritāte tiks piešķirta
  42. gada Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma un Neaizsargātību novērtēšanas mehānisma ietvaros konstatēto trūkumu novēršanai, jo īpaši:1) turpinot stiprināt pamattiesību ievērošanu robežkontroles pasākumos, it sevišķi kopsakarā ar non–refoulement principa ievērošanu;2) nodrošinot atjauninātās SIS pilnīgu ieviešanu;3) nodrošinot pasākumu kopuma realizāciju, lai mazinātu personāla deficītu robežkontrolē un atgriešanā;4) nodrošinot, ka NBS personāls, pastiprinot VRS, pilda robežuzraudzības uzdevumus tikai atbalsta lomā un tas ir atbilstoši apmācīts, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā;5) nodrošinot automatizēto risinājumu plašāku integrāciju robežkontroles pasākumos (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13, Nr. 14).NIBM kontekstā vienlīdz svarīga ir sadarbība ārējā dimensijā, ieskaitot sadarbību ar starptautiskajiem un ES partneriem un institūcijām, Latvijas Republikas konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, ES kaimiņvalstīm un sakaru virsnieku tīkliem. VRS uztur kvalitatīvu un produktīvu operacionālo sadarbību ar Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm un šo sadarbības līmeni plāno arvien palielināt un pilnveidot valsts robežas integrētās pārvaldības cikla realizācijas laikā, pārskatot un aktualizējot esošos sadarbības līgumus un sadarbības formātus, kā arī vienojoties par papildu sadarbības virzieniem, kas stiprinās iekšējo drošību reģionā un savstarpējo atbalstu. Vienlaikus esošais NIBM cikls tendēts uz atbalsta palielināšanu, sadarbības stiprināšanu un tehniskā atbalsta projektu realizāciju integrētās robežas pārvaldības jomā tādās valstīs kā Ukraina, Moldova un Centrālās Āzijas valstis. Nākamajā plānošanas periodā VRS vērtēs iespēju palielināt savu kapacitāti un klātbūtni ar specializētājiem sakaru virsniekiem prioritārajos reģionos vai valstīs (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 5, Nr. 7, Nr. 8).Sadarbībai ES līmenī un Latvijas saistību izpildei, jo īpaši FRONTEX un EUAA kapacitātes stiprināšanas jomā ir īpaša nozīme NIBM iesaistītājām Latvijas iestādēm, līdz ar to ERKA Pastāvīgā korpusa izveidošana un uzturēšana, tehniskā aprīkojuma vienības uzturēšana, kvalitatīva informācijas apmaiņa, FRONTEX kopīgo operāciju uzņemšanas kapacitātes nodrošināšana un atbalsta sniegšana citos reģionos organizētajām operācijām, EUAA patvēruma atbalsta vienības18 izveide un uzturēšana ir galvenās prioritātes nākamajos gados (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 4, Nr. 9, Nr. 13, Nr. 14).NIBM ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanu, kas ir balstīta uz vispusīgu un kvalitatīvu riska analīzi. VRS sadarbībā ar nacionālajām iestādēm un, ņemot vērā ES institūciju un ekspertu formātu, jo īpaši FRONTEX, EUROPOL, EUAA, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Migrācijas sagatavotības un krīzes tīkla (Blueprint) un citu izstrādātos analītiskos produktus un informāciju, nodrošina stratēģiskās, operacionālās un taktiskās risku analīzes izstrādi. VRS, veicot risku analīzi un veidojot analītiskos produktus, izmanto CIRAM metodoloģiju riska analīzes jomā. Attiecībā uz īpaši svarīgo risku analīzes lomu tiks plānveidīgi stiprināta risku analīzes veikšanas kapacitāte un kvalitāte, nodrošinot visu NIBM aspektu vispusīgu analīzi nacionālajā līmenī, kā arī prioritāro sadarbības partneru iesaisti kopējās risku analīzes izstrādē un sistemātiskā informācijas un risku analīzes produktu apmaiņā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5).Ievērojot esošo ģeopolitisko situāciju, tajā skaitā Baltkrievijas Republikas režīma realizēto migrantu instrumentalizāciju un Krievijas Federācijas nepamatoto agresiju Ukrainā, kas veido būtisku apdraudējumu NIBM kopumā, Latvijas Republika turpmākajos gados arvien vairāk investēs valsts teritorijas neaizskaramības un drošības garantēšanā, tuvinot VRS un NBS savietojamību un ciešāku sadarbību (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 1, Nr. 5, Nr. 13, Nr. 14). Primārie VRS un NBS sadarbības virzieni ir atbalsta sniegšana pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz iekšējās robežas, kā arī personu meklēšanā, kuras tiek turētas aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.Robežuzraudzības nodrošināšanai uz ārējās sauszemes robežas pavisam izvietotas 15 VRS robežapsardzības nodaļas, ar atbildības robežuzraudzības iecirkni no 22 līdz 40 km, savukārt robežuzraudzības nodrošināšanai uz ārējās jūras robežās ir izveidotas sešas specializētas struktūrvienības. Atbalsta sniegšanai robežuzraudzības pasākumu nodrošināšanā ir iesaistīta arī VRS Aviācijas un speciālo operāciju pārvalde, kas nodrošina atbalstu no gaisa un realizē speciālās operācijas uz valsts robežas un valsts iekšienē. Iepriekš neparedzēto vai ārkārtas situāciju pārvarēšanai ir izstrādāti un praksē notestēti ārkārtas rīcības mehānismi vietējā, reģionālajā un valsts līmeņos, kuru realizācijā piedalās NIBM iesaistītās iestādes, primāri VRS, VP, NBS, valsts drošības iestādes un PMLP. FRONTEX sniedz atbalstu robežuzraudzības pasākumu īstenošanai uz sauszemes ārējās robežas izvietojot tehnisko aprīkojumu un Pastāvīgā korpusa ekspertus, kuri ir pilnvērtīgi inkorporēti VRS robežuzraudzības struktūrvienībās, ievērojami stiprinot robežuzraudzības pasākumu kapacitāti.Baltkrievijas Republikas režīma izvērsto agresīvo aktivitāšu uz ES ārējām robežām mērķis ir valsts drošības un iekšējās drošības destabilizācija, līdz ar to, ņemot vērā aizsardzības resora primāro valsts aizsardzības funkciju, ārējās sauszemes robežas tuvumā Latvijas Republikas pusē tiek izvietoti NBS spēki un tehniskais aprīkojums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai, un šajā gadījumā valsts aizsardzības funkcijai ir prevalējošā loma. Atbilstoši Latvijas Republikas rīcībā esošajai informācijai Baltkrievijas Republikas režīma realizētie pasākumi tiek koordinēti no Krievijas Federācijas režīma puses, kas vēl jo vairāk pastiprina uzsvaru uz valsts aizsardzības funkcijas nodrošināšanas nepieciešamību. Attiecīgajā situācijā gan aizsardzības resora, gan iekšlietu resora realizētie pasākumi valsts ārējās robežas tuvumā izveido vienotu valsts aizsardzības un iekšējās drošības garantēšanas stratēģiju, kas ir noteikta atbilstošajos ārkārtas rīcības plānos valsts apdraudējuma gadījumos. Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt darbību saskaņotību un balansu, kā arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko saistību, Šengenas acquis un pamattiesību ievērošanu. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt un pilnveidot atbalsta sniegšanā iesaistītā NBS un VP personāla apmācības un iemaņu pilnveidošanu atsevišķu robežuzraudzības aspektu jomā un pamattiesību ievērošanas jomā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 8, Nr. 9, Nr. 11, Nr. 13 un Nr. 14).VRS ir atbildīga par jūras robežas robežuzraudzības nodrošināšanu Baltijas jūrā un Rīgas līcī, un primārais VRS sadarbības partneris ir NBS Krasta apsardzes dienests, kas ir atbildīga par SAR operācijām un nodrošina MRCC funkcijas, savukārt VRS, ņemot vērā tās tehniskās spējas jūrā nodrošina atbalstu SAR operācijās pēc MRCC pieprasījuma. Ņemot vērā pietiekami zemu SAR gadījumu skaitu atbildības rajonā esošais starpiestāžu sadarbības modelis tiek uzskatīts par atbilstošu. Tomēr turpmākajos gados ir paredzēta un tiks īstenota esošo sadarbības modeļu un rīcības algoritmu pilnveidošana praksē, rīkojot un piedaloties kopīgajās operācijās un mācībās Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tajā skaitā iesaistot ES un starptautiskos partnerus (FRONTEX, EMSA, EFCA, BSRBCC un citi) (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 2, Nr. 5, Nr. 6 un Nr. 13).Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret ICAO noteiktajām prasībām un nodrošinātu Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā to nosaka
  43. gada
  44. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju
  45. pielikums un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas, tā darbību nodrošina VRS.VRS ir saņēmusi valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" norādījumus par neatbilstībām, kas saistītas ar vidējās klases helikoptera nepieejamību un neiespējamību ierasties helikopteram 60 minušu laikā jebkurā Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības teritorijā. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbībai ir nepieciešama pilnvērtīga SAR aviācijas vienība, kuras rīcībā ir divi vidējās klases helikopteri, apmācīts un ekipēts glābēju personāls atbilstoši ICAO standartu prasībām (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 2). NBS no Lielvārdes bāzes sniedz atbalstu pēc pieprasījuma (bez noteikta reaģēšanas laika, bet pēc iespējas ātrāk un izvērtējot pieejamos tehniskos un personāla resursus) meklēšanas un glābšanas darbos ar tā rīcībā esošajiem vidējās klases UH-60M helikopteriem, kuri atbilst ICAO
  46. pielikuma (Search and Rescue) prasībām. NBS šobrīd īstenotā helikopteru nomaiņa uz UH-60M, kas ir specifiski pielāgoti meklēšanas un glābšanas funkcijas nodrošināšanai, noslēgsies
  47. gadā, kad NBS rīcībā tiks nodots ceturtais helikopters. Pabeidzot helikopteru pārņemšanu un personāla apmācību (
  48. gadā) NBS plāno veikt pilnvērtīgas meklēšanas un glābšanas dežūras 24/7 režīmā.Tehniskās infrastruktūras attīstība uz ārējās sauszemes robežas, t.sk. klātbūtnes uztveršanas sistēmu (sensoru) uzstādīšana, videonovērošanas sistēmu attīstība, tehnisko līdzekļu izmantošana un robežas infrastruktūras (tajā skaitā žoga) būvniecība, kas ļauj mērķtiecīgi pildīt robežuzraudzības uzdevumus atkarībā no pastāvošajiem riska faktoriem, ir īpaši svarīgi pasākumi robežas drošības jomā.Svarīgi reaģēt uz pieaugošu incidentu skaitu bezpilota gaisa kuģu izmantošanā neatļautiem lidojumiem pāri valsts robežai, tādā veidā veicinot kontrabandas un robežsargu dienesta organizācijas novērošanas pasākumus. Šādu apdraudējumu samazināšanai ir nepieciešami inovatīvi risinājumi pretdronu sistēmu jomā.Pašlaik un turpmākajos gados robežuzraudzības jomas galvenās prioritātes ir ES austrumu ārējās robežas viedās robežuzraudzības sistēmas ierīkošana un modernizēšana, nodrošinot robežuzraudzības sistēmas aprīkošanu ar mūsdienu inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas efektīvi nodrošinātu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu agrīnu konstatēšanu un novēršanu, stiprinātu pārrobežu rakstura noziegumu prevenciju un novēršanu, kā arī sniegtu ieguldījumu VRS kapacitātes stiprināšanā sabalansējot esošo personāla iztrūkumu. Vienlīdz svarīga prioritāte ir VRS robežuzraudzības kapacitātes un mobilitātes stiprināšana, nodrošinot VRS struktūrvienības ar sauszemes, jūras un gaisa novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, īpašu uzmanību pievēršot robežuzraudzības tehniskajiem risinājumiem no gaisa (bezpilota lidojošie gaisa aparāti) un jūras robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī pretdronu sistēmām (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 12, Nr. 13, Nr. 14 un Nr. 15).Robežpārbaudes nodrošināšanai uz ārējās robežas izveidotas 29 RŠV (10 uz autoceļiem, 10 – ostās, 6 – lidostās19 un lidlaukos, kā arī 3 uz dzelzceļa):1) uz sauszemes ārējās robežas (autoceļi): Pededze20, Vientuļi21, Grebņeva, Terehova, Pāternieki un Silene22;2) uz sauszemes ārējās robežas vietējai pierobežas satiksmei23: Meikšāni, Vorzova, Piedruja, Kaplava;3) uz sauszemes ārējās robežas (dzelzceļi): Kārsava, Zilupe un Indra;4) jūras ostās: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)24, Rīga, Skulte un Salacgrīva;5) lidostās un lidlaukos: Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils25, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām.Muitas kontroles nodrošināšanai uz ārējās robežas un iekšzemē ir izveidoti 16 MKP. Uz ES ārējās robežas darbojas trīs MKP ostās, pieci uz autoceļiem26, pieci uz dzelzceļa un viens starptautiskajā lidostā "Rīga".Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos. Uz ES ārējās robežas veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole notiek piecos autoceļu27, divos dzelzceļa, sešos ostu uz starptautiskās lidosta "Rīga" robežkontroles punktos.Jonizējošā starojuma sākotnējos mērījumus precēm, bagāžai, personām un transportlīdzekļiem MK noteiktajās robežšķērsošanas28 vietās atbilstoši kompetencei29 veic VRS amatpersonas. Savukārt Muitas iestādes amatpersonas, PVD amatpersonas un VVD pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un atbilstoši kompetencei veic darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kam radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.Robežpārbaudē Latvijas Republikas RŠV tiek piemērots vienas pieturas princips un to izpildes kontroli nodrošina VRS. Pārbaudes laikā NIBM iesaistītās iestādes, proti, Muitas iestāde, PVD, VVD un nepieciešamības gadījumā valsts drošības iestādes, tajā skaitā PDR un API normatīvā regulējuma ietvaros, nodrošina pārbaudes savas kompetences ietvaros un informācijas apmaiņu iesaistīto iestāžu ietvaros. Robežšķērsojošo personu un transportlīdzekļu robežpārbaudē tiek izmantotas visas saistošās starptautiskās, ES un nacionālās informācijas sistēmas un datu bāzes izmantojot viena loga risinājumu – REIS. Pašlaik prioritāri tiek realizēti REIS modernizēšanas pasākumi, kā arī pasākumi, lai tuvākajā laikā nodrošinātu ES lielapjoma informācijas sistēmu un to sadarbspējas aktuālo prasību pilnīgu izpildi (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 10 un Nr. 12). Neskatoties uz to, ka robežpārbaužu nodrošināšanai tiek izmantota API, tās saņemšanas forma un apstrāde vēl joprojām nav pilnīgi automatizēta (apstrāde notiek daļēji automatizēti un daļēji manuāli), līdz ar to ir svarīgi panākt API datu saņemšanas un apstrādes pilnīgu automatizāciju, vēl jo vairāk kontekstā ar ES likumdošanas iniciatīvu API apstrādes jomā turpmāko ieviešanu (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 10).Neskatoties uz to, ka pārrobežu plūsmas intensitāte vēl joprojām nav sasniegusi pirms COVID 19 plūsmas intensitāti, kā arī ņemot vērā ģeopolitisko procesu ietekmi uz pārrobežas plūsmas samazinājumu uz ES ārējas sauszemes robežas, tiek prognozēts pakāpenisks pārrobežu plūsmas pieaugums primāri uz gaisa un jūras robežas, savukārt pārrobežu plūsmas intensitātes pieaugums uz ES sauszemes ārējās robežas tiek prognozēts tikai pēc ģeopolitiskās situācijas stabilizācijas reģionā. Ievērojot minēto un prognozes, ir svarīgi plānveidīgi attīstīt un pilnveidot RŠV infrastruktūru, aprīkojumu un procedūras, nodrošinot ātru un efektīvu robežpārbaudes procesu, pārbaudes informācijas sistēmās un datu bāzēs, API un riska analīzes rezultātu pilnvērtīgu izmantošanu profilēšanā un robežpārbaudē kopumā ar mērķi maksimāli automatizēt un samazināt robežpārbaudes ilgumu bona fide ceļotājiem, vienlaikus nodrošinot augstu drošības un uzticamības pakāpi pielietojamajām procedūrām un sistēmām, konstatējot, atklājot un novēršot terorisma, iekšējās drošības, pārrobežu noziedzības un nelikumīgas migrācijas radītus riskus. Vienlaikus ir jāstiprina VRS un citu iesaistīto iestāžu personāla zināšanas un iemaņas neaizsargāto personu, tai skaitā tādu, kurām nepieciešams psiholoģisks vai fizisks atbalsts, un personu, kuras iespējami ir pakļautas cilvēktirdzniecības, cilvēku nelikumīgas pārvietošanas vai nelikumīgās migrācijas riskam identificēšanā, kā arī personu, kuras pieprasa vai ir šķietami piekritīgas starptautiskajai aizsardzībai, agrīnā identificēšanā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13 un Nr. 14).FRONTEX sniedz atbalstu VRS robežpārbaudēs, izvietojot tehnisko aprīkojumu un Pastāvīgā korpusa ekspertus, kuri ir pilnvērtīgi inkorporēti izveidotajos fokusa punktos uz ārējās sauszemes un gaisa robežas, sniedzot ievērojamu atbalstu robežpārbaudēs un pārrobežu noziedzības atklāšanā.Šajā NIBM ciklā ir apņemšanās panākt ievērojamu progresu ERKA Pastāvīgā korpusa izmantošanas efektivitātes uzlabošanā robežpārbaudē (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 1, Nr. 4 un Nr. 14). ERKA Pastāvīgā korpusa izmantošanā robežuzraudzībā ir sasniegts ievērojams progress gan kapacitātes, gan efektivitātes ziņā, nodrošinot ERKA Pastāvīgā korpusa ekspertu un tehniskā aprīkojuma pilnvērtīgu integrēšanu attiecīgo VRS struktūrvienību sastāvā un nodrošinot šo spēju izmantošanu. Vienlaikus šī integrācija pagaidām ir ierobežota robežpārbaudē, jo ir jārod atbilstošs risinājums ERKA Pastāvīgā korpusa ekspertu pilnvērtīgai integrācijai robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmās un datu bāzēs (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1 un Nr. 4), kas prasa gan juridiska, gan tehniska rakstura risinājumus un pilnveidojumus nacionālajā līmenī.Robežkontroles atcelšanas pie iekšējās robežas kompensējošo pasākumu nodrošināšanai Latvijas Republikas teritorijā ir izveidotas 7 VRS imigrācijas kontroles struktūrvienības ar noteikto teritoriālo atbildību. Minētās struktūrvienības primāri koncentrējas uz pasākumiem, kas saistīti ar sekundārās nelikumīgās migrācijas plūsmu atklāšanu un novēršanu, nelikumīgas uzturēšanās un tās atbalstīšanas atklāšanu un novēršanu, ārzemnieku nodarbinātības nosacījumu ievērošanas kontroli (sadarbībā ar VDI). Kompensējošo pasākumu realizācijā NIBM ietvaros atbalstu VRS primāri sniedz PMLP, VP, VDI, izglītības iestādes, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība kopumā.Baltkrievijas Republikas režīma atbalstītās migrantu instrumentalizācijas īstenošanas dēļ pēdējos divos gados pieaudzis personu, kurām nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā un Šengenas zonā, nelikumīgas uzturēšanās gadījumu un to atbalstīšanas gadījumu skaits valsts iekšienē, tajā skaitā šādu personu mēģinājumi šķērsojot iekšējo robežu (primāri uz Lietuvu un Igauniju, kā arī, izmantojot gaisa un prāmju satiksmi uz citām Šengenas zonas dalībvalstīm), kas savukārt prasa no VRS un citām iesaistītām iestādēm aktuālo risku analīzes veikšanu, kā arī papildu uzmanību un kontroli, realizējot pārbaudes valsts iekšienē.Kompensējošo pasākumu īstenošanas kontekstā jo īpaši svarīga ir kopēja risku analīze un operacionālās informācijas apmaiņa starp iepriekšminētajiem sadarbības partneriem, līdz ar to nākamajos gados ir būtiski stiprināt sadarbību, tajā skaitā risku analīzes jomā, un informācijas apmaiņas kanālus ar sadarbības partneriem, lai nodrošinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, pieejamo informācijas sistēmu izmantošanu, kā arī kopīgo darbību koordinēšanu. Vienlaikus informācijai, kas iegūta, realizējot kompensējošos pasākumus, jāpapildina valsts kopējas situācijas attēls (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 4, Nr. 5, Nr. 7, Nr. 8 un Nr. 9).Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējās robežas tiek uzskatīta par galējo līdzekli iekšējās drošības nodrošināšanai. Vadošā loma robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumā ir VRS, kas nodrošina nepieciešamo pasākumu realizāciju un koordināciju spēkā esošo rīcības plānu ietvaros, kā arī nepieciešamības gadījumā iesaista citu iestāžu papildu resursus. Atbalstu VRS atkarībā no robežkontroles pagaidu atjaunošanas iemesla un pamatojuma sniedz VP, NBS, IEM IC, valsts drošības iestādes, NVA, VNĪ, LVC un pašvaldības. Turpmākajos gados ir nepieciešams pilnveidot sadarbības mehānismus un nodrošinājumu, lai robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumos iesaistītās iestādes kvalitatīvi realizētu nepieciešamos pasākumus un būtu nodrošinātas ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt robežkontroles pagaidu atjaunošanai paredzēto robežas šķērsošanas vietu infrastruktūras (stāvlaukumi, sadales joslas, energoapgāde, komunikācijas tīkli un citi) atbilstību funkcionālajām prasībām, lai nepieciešamas pārbaudes realizētu pēc iespējas ātri un efektīvi, pārlieku neietekmējot pārrobežu plūsmu (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 8, Nr. 13 un Nr. 14).Savstarpēja sadarbība un koordinācija ar kaimiņu ES dalībvalstīm ir īpaši svarīgs jautājums realizējot robežkontroles atcelšanas pie iekšējās robežas kompensējošos pasākumus un robežkontroles pagaidu atjaunošanas kontekstā. Latvijai ir profesionāla, konstruktīva un noturīga sadarbība ar Igauniju un Lietuvu, īstenojot koordinētas aktivitātes un kopīgas patruļas, kā arī informācijas apmaiņu. Vienlaikus, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību, tiek plānots izstrādāt un noslēgt vienošanos starp VRS, Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu un Igaunijas Republikas Policijas un robežsardzes pārvaldi par rīcību, kopīgi atjaunojot pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 8).NIBM ietvarā un pamatojoties uz nacionālo tiesisko regulējumu, VRS ir izmeklēšanas iestāde, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas nav saistīti ar vardarbību. Šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana sevī ietver arī tādus noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar viltoto dokumentu izmantošanu vai personas identitātes slēpšanu un akcīzes preču nelikumīgu apriti. VID Nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, bet VDD pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā. Savukārt VP izmeklē jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot tos, kuru izmeklēšana saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
  49. pantu ir piekritīga citām izmeklēšanas iestādēm, ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt.Ņemot vērā NIBM iesaistīto izmeklēšanas iestāžu kompetences, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu un produktīvu sadarbību un darbību pārklāšanās novēršanu, kā arī aktīvu dalību kriminālizlūkošanas, operatīvās un analītiskās informācijas veidošanā un apmaiņā ar to (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 5). Attiecībā uz sadarbības kvalitātes nodrošināšanu būtiska loma ir noteiktajai valsts iestāžu sadarbības kārtībai valsts robežas drošības jautājumos
  50. Informācijas analīzes process nacionālajā līmenī veidotajam NKIM, kas pēc būtības ir ikgadēja stratēģiskā analīze kriminālizlūkošanas jomā, ir jāveicina NIBM realizācija un iesaistītajām tiesībaizsardzības iestādēm jāsniedz vispusīgs un kvalitatīvs ieguldījums NKIM veidošanā un aktualitātes uzturēšanā (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 5).Latvija ir gan cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsts, gan mērķa valsts. Biežāk konstatētās cilvēktirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuāla ekspluatācija un ekspluatatīvas fiktīvas laulības, kas lielākoties tiek konstatētas valsts iekšienē.Cilvēktirdzniecības novēršanas un atklāšanas jomā ir nepieciešams stiprināt VP un VRS, kā arī citu iesaistīto iestāžu un sabiedrisko organizāciju sadarbību, nodrošinot visaptverošo pieeju un īstenojot gan izpratnes veicināšanas un informatīvus pasākumus plašai sabiedrībai, gan specifiskākām riska grupām. Tāpat ir svarīgi nodrošināt regulāras apmācības speciālistiem no pirmās saskarsmes iestādēm, piemēram, VP, VRS, PMLP, VDI, sociālajiem dienestiem, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām u.c. Sadarbība it īpaši ir jāstiprina ar nevalstisko sektoru, kas var veikt gan iespējamo upuru identificēšanu, gan sniegt nepieciešamo atbalstu (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 5, Nr. 13 un Nr. 14).Salīdzinoši augstais bezdarba līmenis Latvijas austrumu reģionā un robežas tuvums ar Baltkrievijas Republiku un Krievijas Federāciju ietekmē personu vēlmi iespējami īsā laikā gūt peļņu, iesaistoties gan personu grupu, gan organizētās noziedzības grupu veikto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar nelikumīgās migrācijas un akcīzes preču nelikumīgas aprites atbalstīšanu, izdarīšanā. Starp šīm personām ir arī ārzemnieki, kuri iesaistās organizēto noziedzīgo grupu organizēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, piemēram, nelegālo imigrantu pārvadāšanā. Kopš
  51. gada oktobra ir būtiski pastiprināta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiek izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ. Šie grozījumi tika veikti, lai mudinātu atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un novērstu nelikumīgo migrāciju, kas var radīt riskus valsts drošībai un sabiedrības labklājībai.Mūsdienās organizētās noziedzības grupas ir saliedētas un ar labu materiāli tehnisko nodrošinājumu, tās aktīvi izmanto pretizlūkošanas pasākumus un modernās tehnoloģijas, kas būtiski apgrūtina to atklāšanu. Īpaši svarīgi ir stiprināt izmeklēšanas darbības un sadarbību ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm nolūkā realizēt kopīgās operatīvās darbības un izmeklēšanu ar mērķi novērst un apkarot pārrobežu noziedzību. Vienlīdz svarīgi ir stiprināt kapacitāti un dalību EMPACT operacionālo plānu realizācijā un kopīgajās izmeklēšanās, tajā skaitā EUROPOL aktivitātēs. Vienlaikus NIBM iesaistītajām tiesībaizsardzības iestādēm aktīvi jālīdzdarbojas un jāsniedz ieguldījums SOCTA mērķu sasniegšanā. Nākamajos gados ir ļoti svarīgi stiprināt kriminālizmeklēšanas un kriminālizlūkošanas jomu kapacitāti, nodrošināt iesaistītā personāla zināšanu un iemaņu pilnveidošanu, kā arī ar mūsdienu prasībām atbilstošo tehnisko aprīkojumu. Ir vitāli svarīgi veikt jaunāko tehnoloģiju izpēti, pilnveidojot informācijas apstrādē izmantojamo informācijas tehnoloģiju risinājumu integrēšanu operatīvajā un izmeklēšanas darbā, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas tiesībaizsardzības jomā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 5).VRS pieņem atgriešanas lēmumus, nodrošina aizturēto ārzemnieku izmitināšanu un to ārzemnieku piespiedu izraidīšanu, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties ES un Šengenas zonas dalībvalstu teritorijā, un ar šo personu saistīto procesuālo darbību nodrošināšanu (identifikāciju, intervijas, nepieciešamo ceļošanas dokumentu iegūšanu, izraidīšanu konvoja pavadībā un citas darbības). VRS nodrošina sākotnējo darbību veikšanu ārzemniekiem, kuri iesniedz patvēruma pieprasījumu Latvijas Republikā, kā arī tādu ārzemnieku pārņemšanu, kas tiek atgriezti Latvijas Republikā Dublinas mehānisma ietvarā, savukārt PMLP ir atbildīga par patvēruma procesa norisi un gala lēmuma pieņemšanu patvēruma lietas ietvaros. Izraidīšanas procesa un izraidīšanas gaitas novērošanu nodrošina Tiesībsargs
  52. Veicot novērošanu, Tiesībsargs izjautā ārzemnieku, lai noskaidrotu viņa informētību par viņa tiesībām, piespiedu izraidīšanas procesu un izraidīšanas īstenošanas iespēju. Izmitināšanas, aizturēšanas, izraidīšanas un patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināta personu pamattiesību ievērošana, jo īpaši neizraidīšanas princips, tiesības būt uzklausītam, tiesības uz izglītību (nepilngadīgajiem), kā arī tiesības saņemt garantētus veselības pakalpojumus, tajā skaitā iesaistot atbalsta sniegšanā bāriņtiesas un nevalstiskās organizācijas. Turklāt ārzemniekam un patvēruma meklētājam saskaņā ar nacionālo normatīvo regulējumu ir tiesības pārsūdzēt aizturēšanu vai apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumus gan atgriešanas, gan patvēruma procedūrā. Patvēruma meklētajiem un izraidāmajiem ārzemniekiem, iesniedzot sūdzības, ir tiesības komunicēt valodā, kuru viņi saprot vai kura viņiem pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmanto tulka pakalpojumus. Atsevišķās procedūrās ārzemniekiem ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Latvijā ikviena persona var ziņot par cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumiem, vēršoties ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos kompetentā iestādē. Saņēmējiestāde reaģē uz šādu iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.VRS pārraudzībā esošajos AĀIC ievietotajām personām informācija par sūdzību iesniegšanas kārtību pieejama bukletos pie informācijas dēļa. Rakstisku sūdzību iespējams atstāt sūdzību pastkastē, kuru VRS tālāk nosūta norādītajam adresātam. Tiesībsargs, ANO Augstā komisāra bēgļu lietās pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji veic regulāras klātienes vizītes AĀIC, kuru ietvaros aizturētajiem ārzemniekiem ir iespēja sniegt sūdzību šiem pārstāvjiem.Lai veiktu piespiedu kārtā izraidāmo personu aptaujas, Tiesībsargs jau izmanto un turpinās izmantot arī tiešsaistes saziņas rīkus, tos kombinējot ar klātienes vizītēm aizturēto AĀIC. Šādā veidā iespējams gan efektīvāk nodrošināt tulka dalību personu aptaujās, gan, ņemot vērā AĀIC atrašanās vietu, operatīvāk reaģēt, ja laiks starp izraidīšanas lēmuma pieņemšanu, kad par to uzzina Tiesībsargs, un faktisko izraidīšanu ir neilgs. Tādejādi ir nepieciešams nodrošināt, lai centros būtu vienmēr pieejama tehniskā infrastruktūra, kas atļauj šādu attālinātu saziņu, tostarp, stabils interneta pieslēgums (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 9).Nākamajos gados Latvijai ir īpaši svarīgi prioritārā kārtā nodrošināt pasākumu kopuma realizāciju Migrācijas un patvēruma pakta pilnīgai ieviešanai, kā arī ir svarīgi panākt atgriešanas procedūru paātrināšanu un efektivizēšanu, nodrošinot to personu izraidīšanas skaita palielināšanu, kurām nav tiesiska pamata uzturēties ES vai Šengenas zonas dalībvalstu teritorijā, t.sk. nodrošinot, ka tiek pieņemts viens lēmums par atteikumu piešķirt starptautisko aizsardzību un izraidīšanu vai arī vienlaicīgi tiek pieņemti divi neatkarīgi lēmumi, paredzot to paralēlu virzību pārsūdzības procedūrā, nodrošinot vienlaicīgu procedūras noslēgšanos. Vienlaikus ir jānodrošina, ka ārzemniekiem, kas pārsūdz aizturēšanas lēmumus, jebkurā procedūras brīdī pēc pieprasījuma ir bez maksas pieejama palīdzība un/ vai pārstāvība
  53. Ir īpaši svarīgi nodrošināt arī piespiedu izraidīšanas operāciju skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 4, Nr. 5, Nr. 7, Nr. 9, Nr. 13 un Nr. 14).Baltkrievijas Republikas režīma īstenotās migrantu instrumentalizācijas ietekmē pēdējos gados būtiski pieauga nelikumīgās migrācijas spiediens uz Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas un būtiski palielinājies nelikumīgi ieceļojošo ārzemnieku skaits, vienlaikus arī patvēruma pieprasījumu skaitam ir pieaugoša tendence kopumā.Šobrīd VRS pārraudzībā ir divi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas slēgtā tipa centri – Daugavpilī un Muceniekos, kuros tiek izmitināti aizturētie ārzemnieki, uz kuriem attiecas izraidīšanas procedūra, vai aizturētie patvēruma meklētāji (pašreizēja centru kapacitāte ir 84 personas katrā centrā, kopā 168). PMLP pārraudzībā ir divi patvēruma meklētāju izmitināšanas atvērtā tipa centri, kuri nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, kamēr viņu lietas tiek izskatītas un pieņemts lēmums patvēruma lietā par starptautiskā aizsardzības statusa piešķiršanu. PMLP pārraudzībā Ropažu novadā atrodas patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" (izmitināšanas kapacitāte līdz 400 patvēruma meklētājiem) un Liepnas pagastā atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Liepna" (izmitināšanas kapacitāte līdz 252 patvēruma meklētājiem).Pieaugošā migrācijas spiediena rezultātā un vērtējot ārzemnieku plūsmas raksturojumu (ir pietiekami liels ārzemnieku īpatsvars, kuri mēģina izvairīties no atgriešanas, nesadarbojas ar valsts iestādēm atgriešanas vai patvēruma procesu ietvarā, vai mēģina ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, tajā skaitā mēģinot izceļot no Latvijas Republikas, nesagaidot gala lēmumu patvēruma lietā) ir secināms, ka nākamajos gados ir īpaši svarīgi palielināt VRS aizturēto ārzemnieku izmitināšanas kapacitāti vismaz par 250–300 vietām, vienlaikus nodrošinot ārzemnieku izmitināšanas telpu un ārzemnieku izmitināšanas apstākļu, tajā skaitā viņu sociālas un personīgas dzīves apstākļu, atbilstību starptautisko un ES standartu labākas prakses prasībām (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 9 un Nr. 12).Funkciju ietvarā Latvijas iestādes – VRS un PMLP aktīvi izmanto un popularizē ārzemnieku brīvprātīgo atgriešanu, jo gan VRS, gan PMLP ir tiesīgas pieņemt lēmumus par ārzemnieku brīvprātīgo atgriešanu un kontrolē izdoto izbraukšanas rīkojumu izpildi. Neskatoties uz to, ka izpildīto izbraukšanas rīkojumu īpatsvars ir liels, Latvija tomēr meklē iespējas izbraukšanas rīkojumu izpildes veicināšanai, tajā skaitā nodrošinot un stiprinot pilnvērtīgu SIS funkcionalitātes izmantošanu (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 9 un Nr. 10). Ir nenoliedzams fakts, ka ārzemnieki, kuri neizpilda izbraukšanas rīkojumu, veicina nelegālo migrantu sekundārās kustības risku un palielina migrācijas iestāžu slodzi gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs. Lai paaugstinātu izbraukšanas rīkojumu izpildes efektivitāti, nepieciešams aktīvāk izmantot reintegrācijas programmas un atgriešanas konsultācijas (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 9). Pašlaik Latvijas Republikā brīvprātīgās atgriešanās atbalsta programmu īsteno tikai IOM, līdz ar to, lai veicinātu brīvprātīgu atgriešanu, Latvijas Republika aktīvi vērtē iespējas pievienoties EURP, nodrošinot tās pilnvērtīgu izmantošanu. Turpmākajos gados plānots padziļināti vērtēt pievienošanos EURP un veikt nacionālo tiesību aktu grozījumus par plašākām iespējām EURP izmantošanā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 5 un Nr. 9).Atpakaļuzņemšanas jomā Latvijai ir noturīga un kvalitatīva sadarbība ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kompetentās iestādes Baltijas Ministru padomes ietvaros organizē readmisijas ekspertu regulārās tikšanās, lai izstrādātu kopējās rīcības modeli, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem. Ir svarīgi turpināt veicināt sadarbību Baltijas ministru padomes ietvaros ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, attīstot sadarbības jomas, kas saistītas ar atgriešanas pasākumu plānošanu, realizāciju un ārzemnieku izmitināšanas nodrošināšanas aspektiem, kā arī piesaistot ES finanšu instrumentus šo sadarbības pasākumu stiprināšanai un realizācijai (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 8, Nr. 9, Nr. 12 un Nr. 13).Latvija šobrīd efektīvi izmanto Integrēto atgriešanu pārvaldības pārlūku IRMA un FRONTEX atgriešanu pieteikumu pārlūku FAR atgriešanas pasākumu koordinēšanai, kā arī RCMS ar Gruziju un Pakistānu. Vienlaikus, lai uzlabotu sadarbību atpakaļ uzņemšanas jomā un veicinātu atpakaļnodošanu, identificēšanu, atgriešanas dokumentu saņemšanu, ir svarīgi ieviest RCMS ar Bangladešu un turpināt RCMS ieviešanas procesu ar Ukrainu (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 9).Latvijā atgriešanas un patvēruma spēju pilnveidošanai un attīstībai tiek izmantotas FRONTEX un EUAA sniegtās iespējas un eksperti, kā arī VRS un PMLP nodrošina ekspertu pieejamību FRONTEX Pastāvīgajam korpusam atgriešanas jomā un EUAA patvēruma rezerves vienībai. Nākamajos gados plānots arvien vairāk palielināt Latvijas ekspertu pieejamību un dalības intensitāti abu aģentūru koordinētajās aktivitātēs, stiprinot un palielinot nacionālo ekspertu vienību lielumu, realizējot kvalificēto ekspertu atlases un nodrošinot papildu apmācību vienībās esošajiem ekspertiem (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 4, Nr. 5, Nr. 9 un Nr. 13).NIBM iesaistītās iestādes funkciju nodrošināšanā un ikdienas pienākumu izpildē ievēro tiesības, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā33,
  54. gada Konvencijā par bēgļu statusu34, tās
  55. gada protokolā, Bērnu tiesību konvencijā35 un citos starptautiskajos instrumentos cilvēktiesību jomā. Būtiska loma ir
  56. gada
  57. februārī ar FRONTEX Valdes lēmumu 12/2021 apstiprinātajai Pamattiesību stratēģijai, tā ietver pamattiesību aizsardzību un efektīvu mehānismu pamattiesību ievērošanas uzraudzībai visās ERKA iesaistītajās darbībās un kopīgajās operācijās.Pamattiesību principi arī ir robežsargu un citu tiesībaizsardzības iestāžu personāla apmācības pamatelements. Pieaugošā migrācijas spiediena uz Latvijas ārējās austrumu robežas un sadarbības ietvaros citu iestāžu personāla iesaistes VRS piekritīgu funkciju īstenošanā dēļ ir svarīgi pastāvīgi nodrošināt atbilstošas apmācības pamattiesību jomā visam personālam, kas piedalās robežkontroles un imigrācijas kontroles funkciju realizācijā. Tajā skaitā ir nepieciešamas pamattiesību apmācības VP un NBS personālam, kurš pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā sniegs atbalstu VRS (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 13 un Nr. 14).Latvijā ir labi attīstīta izglītības sistēma tiesībsargājošo iestāžu personāla sagatavošanai valsts robežas integrētās pārvaldības jomā. Tiek nodrošināta iespēja iegūt atbilstošu profesionālo vidējo un augstāko izglītību dažādās augstākās izglītības iestādēs – Iekšējās drošības akadēmijā (sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti), RTA, kā arī VRK un VPK.VRK ir VRS pakļautībā esoša izglītības iestāde, kura īsteno VRS personāla profesionālās izglītības ieguvi un tās pilnveidošanu atbilstoši CCC (Common Core Curriculum for Border and Coast Guard Basic Training in the EU) programmai. VRK īsteno profesionālās tālākizglītības programmu "Robežapsardze" – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis, iegūstamā kvalifikācija "Valsts robežsardzes inspektors" un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Robežapsardze" – piektais kvalifikācijas līmenis, kvalifikācija "Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks", kas atbilst studiju virzienam "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība". Iekļautās izglītības programmas nodrošina robežsargam dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo kompetenču apguvi.Ņemot vērā profesionālās izglītības, profesionālās pilnveides vai tālākizglītības sistēmu uzlabošanu atbilstoši jaunākajām tendencēm, lai veicinātu un paātrinātu profesionālās izglītības ieguvi, turpmākajos gados VRK aktualizēs īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, pilnveidos profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanu (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 14).VRS (VRK) ir noturīga sadarbība apmācību jomā ar NBS, t.sk. ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek realizēta pamatojoties uz Starpresoru vienošanos par VRS un NBS amatpersonu apmācībām, nodrošinot savstarpējas personāla apmācības36.Starp VRK, VPK, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un RTA ir noslēgti sadarbības līgumi, kuru ietvaros minēto izglītības iestāžu pārstāvji piedalās pušu organizētajās konferencēs un pieredzes apmaiņas pasākumos, organizējot dažādus kopīgus pasākumus. Ik gadu tiek organizētas studējošo un iestāžu personāla kopīgās taktiskās mācības, kurās dalībniekus iepazīstina ar VRS, VP un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetenci un darba specifiku, kā arī veicina starpiestāžu sadarbību dienesta pienākumu izpildē. Nākamajos gados it īpaši aktuāli turpināt šāda veida izglītības iestāžu sadarbību nodrošinot sadarbības partneru atbalstu studējošo sagatavošanā rīcībai ārkārtas situācijās (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 1, Nr. 8, Nr. 9, Nr. 13 un Nr. 14), tādā veidā attīstot un veicinot sadarbības iemaņas un pilnveidojot saskaņotu rīcību dažādu uzdevumu izpildē.Drošības paradigmas dinamika prasa pastāvīgu jauno tehnoloģiju integrāciju robežsargu profesionālās darbības nodrošināšanā, pilnveidojot pētniecības un inovāciju procesus. Sadarbība ar privāto sektoru un akadēmisko vidi ir būtiska jaunu tehnoloģiju izstrādē un to integrācijā robežkontroles sistēmās. Elastīgas un pielāgojamas tehnoloģijas var nodrošināt ātru reakciju uz mainīgajiem drošības apstākļiem un pieaugošajiem draudiem.Lai stiprinātu Latvijas drošību, turpinātu īstenot un attīstīt pasākumus iekšējās un ārējās drošības jomā izglītības un pētniecības jomā, tostarp nodrošinot sinerģiju ar FRONTEX, ir plānots izveidot Rīgas Tehniskās universitātes ārējās drošības un aizsardzības centru uz RTA bāzes (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 15).IEM sadarbībā ar Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF), ik gadu rīko IEM industrijas dienu, kuras ietvaros tiek organizētas paneļdiskusijas par tehnoloģijām un jaunākajam inovācijām nozarē, kā arī komersantu pakalpojumu demonstrācijas un prezentācijas. Tāpat Latvijas iestādes piedalās FRONTEX organizētājās Vispārējās industrijas dienās (General Industry Days), kā arī citos globāla mēroga inovāciju pasākumos NIBM jomā, piemēram, Identitātes nedēļā (Identity week) par dokumentu drošību.Nākamajos gados ir īpaši svarīgi koncentrēties uz pētījumu īstenošanu par jaunāko tehnoloģiju attīstības tendencēm, problemātiku un apdraudējumiem, jo īpaši mākslīgā intelekta pielietošanas jomā, bezpilota gaisa kuģu un to pretdarbības izmantošanas jomā, radio un elektromagnētisko viļņu pārnēsājamo konstatēšanas sistēmu jomā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 10 un Nr. 15).Pētījumos par jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ieviešanu robežas apsardzībā un imigrācijas kontrolē tiks izvērtēta arī ietekme uz cilvēkiem garantētajām pamattiesībām un brīvībām.Lai nodrošinātu izvirzīto prioritāšu īstenošanu ir svarīgi efektīvi izmantot pieejamos ES finansēšanas instrumentus NIBM stratēģisko mērķu īstenošanai, kā arī aktīvi piesaistīt papildu finanšu līdzekļus no starptautiskajām organizācijām un sadarbības partneriem (atbilstoši rīcības virzienam Nr. 12).NIBM izstrādē, ieviešanā un īstenošanā ņemta vērā arī ilgtspējas attīstības politika. IEM veic energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus valsts ēkās, proti, jaunas ēkas tiek būvētas kā "gandrīz nulles enerģijas ēkas", kuras ir ar ļoti augstu energoefektivitāti. Ēkas tiek būvētas energoefektīvas ar atjaunīgās enerģijas avotu (AER) tehnoloģijām, pielietota atjaunīgo (saules) enerģija, uzstādīti saules paneļi, kas ļauj izmantot objektam piemītošās iespējas samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas. Būvniecībai izmantojot videi draudzīgus celtniecības materiālus, izstrādājumus, nodrošinot ilgtspējību, uz zaļās būvniecības principiem balstīto nekustamo īpašumu attīstības īstenošanu.Tāpat, dienesta, darba vajadzībām tiek iegādāti elektroauto un izveidotas elektroauto uzlādes vietas.
  58. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības politikas un stratēģiskais redzējumsLatvija līdz ar citām dalībvalstīm ir atbildīga par ES un Šengenas zonas valstu ārējo robežu drošību. Lai novērstu būtiskākos izaicinājumus uz ārējās robežas, tādā veidā mazinot iespējamo ietekmi uz sabiedrības un valsts iekšējo drošību, Latvijas Republikas valsts robežas drošības politika paredz visaptverošu pieeju ar dalītu atbildību starp iesaistītām institūcijām. NIBM plāns 2024.–
  59. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kurš, izmantojot integrētu plānošanu, kopīgi ar ERKA TO EIBM un pārējo ES dalībvalstu stratēģijām īsteno ES daudzgadu stratēģiskās politikas mērķus.NIBM plāna 2024.–
  60. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai, kas tiek realizēti nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.NIBM plānā 2024.–
  61. gadam definētā valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija, misija, vērtības, kā arī nospraustie stratēģiskie mērķi saskan ar Nacionālajā attīstības plānā 2021.–
  62. gadam, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023.–
  63. gadam, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023.–
  64. gadam un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024.–
  65. gadam definētajiem pasākumiem un sasniedzamajiem darbības rezultātiem, kā arī ir vērsti uz
  66. gadā Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros īstenotās Latvijas novērtēšanas rezultātā un ikgadējā neaizsargātības novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanu.NIBM plāna 2024.–
  67. gadam politikas prioritāte ir stiprināt valsts robežas drošību un iekšējo drošību kopumā, kā arī palielināt tādu trešo valstu piederīgo atgriešanu, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras īstenošanu raksturojošie indikatori un to izpildes plāns no
  68. līdz
  69. gadam atspoguļots
  70. tabulā:
  71. tabulaPolitikas prioritātes īstenošanu raksturojošie indikatori un to izpildes plāns no
  72. līdz
  73. gadam Indikators
  74. gada izpilde
  75. gada plāns
  76. gada plāns
  77. gada plāns
  78. gada plāns Izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu Latvijā, pozitīvais novērtējums un turpmāka ieteikumu/rekomendāciju ieviešana līdz pilnīgai un atbilstošai ieviešanai (procents)37 88 - 100 18 -100 71 - 100 92 - 100 100 - 100 Neaizsargātību novērtēšanas procesa pozitīvais rezultāts ikgadēji un turpmāka ieteikumu/rekomendāciju ieviešana līdz pilnīgai un atbilstošai ieviešanai (procents)38 90 - 100 92 - 100 94 - 100 96 - 100 98 - 100 Vienlaikus realizējot NIBM plānu 2024.–
  79. gadam būtiskākie rādītāji atspoguļosies arī starptautisko saistību kvalitatīvā, operatīvā un precīzā izpildē sekojošos dokumentos un pētījumos:- EK paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - ikgadējais ziņojums par stāvokli Šengenas zonā;- Šengenas Barometra pozitīvais vērtējums;- ES kvalitātes kontroles mehānismu pozitīvais novērtējums;- ikgadēja aptauja Latvijā "Sabiedrības viedoklis par drošības jautājumiem".NIBM vīzija – uz kopējām vērtībām balstīta, funkcionāla un rīcībspējīga NIBM.NIBM misija – caur sadarbības prizmu garantēt valsts robežas neaizskaramību, līdzsvarotu un ātru personu robežas šķērsošanu un preču pārvietošanu pāri robežai, pārrobežu noziedzības apkarošanu, efektīvu atgriešanu, kā arī Šengenas zonas iekšējo drošību, vienlaikus garantējot pamattiesību ievērošanu.NIBM vērtības – drošība, uzticamība, profesionalitāte.NIBM stratēģiskais mērķis – izveidots stratēģiskais, operacionālais un taktiskais ietvars, lai veicinātu39:1) likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanu (A);2) ārējās robežas neatļautas šķērsošanas efektīvu novēršanu (B);3) atgriešanas efektivitātes palielināšanu (C);4) pārrobežu noziedzības atklāšanu un novēršanu (D);5) efektīvu sadarbību ar trešajām valstīm (E);6) personu, kurām nepieciešama palīdzība vai kuras sniedz pieteikumu starptautiskai aizsardzībai, reģistrāciju un atbalsta sniegšanu tām (F);7) inovāciju ieviešanu un mūsdienu tehnoloģiju prasībām atbilstošas ārējās robežas infrastruktūras attīstīšanu (G);8) labas pārvaldības īstenošanu (H).
  80. Rīcības virzieni stratēģisko mērķu sasniegšanaiNr.p.kPasākumsDarbības rezultāts(atbilstība ERKA TO EIBM ID numuram)Rezultatīvais rādītājsAtbildīgā iestādeLīdzatbildīgā iestādeIzpildes termiņšInformācija par finansējumu un finansēšanas avotiem1.Nodrošināt un pilnveidot robežkontroli tostarp pasākumus likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā: pasākumus, kas saistīti ar pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu pie ārējās robežas, jo īpaši migrantu kontrabandu, cilvēktirdzniecību un terorismu, mehānismus un procedūras mazāk aizsargātu personu un nepavadītu nepilngadīgo identificēšanai, un tādu personu identificēšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas pieteikties šādai aizsardzībai, informācijas sniegšanai šādām personām un šādu personu nosūtīšanai.Rīcības virziena prioritātes:- ārējās sauszemes robežas robežuzraudzības sistēmas ierīkošanas un modernizēšanas pabeigšana;- robežuzraudzības kapacitātes un mobilitātes stiprināšana;- RŠV infrastruktūras, aprīkojuma un procedūru plānveida attīstība un pilnveidošana;- REIS modernizēšanas pasākumu realizācija, lai pielāgotos IIS un ETIAS izmantošanai;- ES lielapjoma informācijas sistēmu elementu attīstība un Sadarbspējas procesa prasību izpilde;- kompetento iestāžu veikto pārbaužu maksimāla automatizēšana un paātrināšana;- API saņemšanas un apstrādes automatizācija;- ERKA Pastāvīgā korpusa ekspertu integrācija robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmas un datu bāzēs;- aktuālās situācijas pārvaldība uzturot Nacionālo situācijas attēlu;- EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālo spēju un kapacitātes stiprināšana;- terorisma, iekšējās drošības, pārrobežu noziedzības un nelikumīgās migrācijas radīto risku novēršanas spēju pilnveidošana.Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķiPasākumsDarbības rezultāts(atbilstība ERKA TO EIBM ID numuram)Rezultatīvais rādītājsAtbildīgā iestādeLīdzatbildīgā iestādeIzpildes termiņšInformācija par finansējumu un finansēšanas avotiem1.1.B, D, G, HĀrējās sauszemes robežas infrastruktūras (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) izbūves uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas pabeigšanaUzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem(16.4.)Izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra visā valsts ārējās sauszemes robežas garumāVNĪIEMNVAVRS31.12.2025.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros"
  81. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem"40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums":
  82. gads – 157 921 686 euro,
  83. gads – 24 491 214 euro,
  84. gads – 114 787 euro70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. NVA/RPVP/2023/1 "Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (
  85. kārta
  86. posms)":
  87. gads – 1 686 915 euro,
  88. gads – 74 272 euro1.2.B, D, G, HĀrējās sauszemes robežas viedās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) izveide uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežasUzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem(10.4., 16.4.)Izveidota moderna un efektīva viedā robežapsardzības infrastruktūra visā valsts ārējās sauszemes robežas garumāLVRTCIEMVRS31.12.2026."
  89. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem"10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība":
  90. gads – 3 300 010 euro,
  91. gads – 20 881 189 euro,
  92. gads – 17 761 589 euro70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2023/3:
  93. gads – 34 383 331 euro,
  94. gads – 37 121213 euro,
  95. gads – 19 648 916 euro,
  96. gads – 4 065 740 euro1.3.A, B, D, GREIS pilnveidošana(
  97. posms)REIS modernizēšana un darbības pilnveidošana(1.1., 10.4., 16.4.)Ieviesta modernizētā sistēmaIEM ICVRS30.04.2025.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. IC/RPVP/2024/9 "Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas pilnveides
  98. posms":
  99. gads – 1 514 722 euro,
  100. gads – 630 920 euro1.4.A, D, G, HViedās robežas koncepta ieviešana autoceļu RŠV (t.sk. elektroniskās reģistrēšanās rindā sistēma)Uzlaboti kompetento iestāžu funkciju izpildes kvalitatīvie rādītāji valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā, kā arī uzlaboti apstākļi ārējās robežas šķērsojošajiem pārvadātājiem(1.1., 1.3., 16.4.)Atbilstoša infrastruktūraSM (LVRTC un ATD)FM (VID)IEM (VRS, IEM IC)ZM (PVD)VARAM23.07.2026.Finansējuma avots: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
  101. –
  102. gadam 1.3.
  103. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.
  104. pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"Kopā: 8 374 741 euro1.5.B, D, GBezpilota gaisa kuģu izmantošanas un pretdronu sistēmu kapacitātes attīstībaStiprināt ārējās robežas uzraudzības un pretdronu darbības spējas(1.7., 16.4.)Mobilitāte, operacionālā pieejamība.Uzlabotas VRS reaģēšanas spējas uz valsts robežas drošības apdraudējumiem. Uzlabota robežapsardzības sistēma cīņai pret nelikumīgu bezpilota lidaparātu izmantošanuVRS-31.12.2026.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts "EUROSUR Nacionāla situācijas attēla izveide 3.posms", informācija par finansējumu attēlota pie 1.13.p.ASV Valdības finanšu programmu ietvarosLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros1.6.B, D, GBezpilota gaisa kuģu izmantošanas kapacitātes attīstība, tajā skaitā pretdronu sistēmu nodrošināšanaStiprināt ārējās robežas uzraudzības un pretdronu darbības spējas(16.4.)Mobilitāte, operacionālā pieejamība.Uzlabotas VRS reaģēšanas spējas uz valsts robežas drošības apdraudējumiem. Uzlabota robežapsardzības sistēma cīņai pret nelikumīgu bezpilota lidaparātu izmantošanu.Uzlabota VRS infrastruktūras (operāciju vadības punktu) drošībaVRSIEMNBSLVRTC31.12.2027.turpināsies līdz 2028.gadamASV Valdības finanšu programmu ietvarosLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosFinanšu līdzekļu apjoms un finansēšanas avoti tiks precizēti, ņemot vērā izmaiņas ES vadlīnijās par bezpilota lidaparātu izmantošanu, ka arī pretdarbību pret to prettiesisko izmantošanu1.7.B, D, GBezpilota gaisa kuģu iegāde VRS un FRONTEX operacionālajām vajadzībāmUzlabojas VRS robežuzraudzības tehniskās iespējas cīņai ar nelikumīgo migrāciju.FRONTEX spēju stiprināšana jūras un gaisa telpas novērošanai spējas – nodrošinot FRONTEX ar to koordinēto kopīgo operāciju mērķiem piemēroto aprīkojumu(2.2., 2.3., 4.2., 16.4.)Iegādāts koordinēto operāciju mērķiem piemērots aprīkojums - 3 bezpilota gaisa kuģiVRS-31.12.2025.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2024/1 "Bezpilota lidaparātu iegāde Valsts robežsardzes un FRONTEX vajadzībām":
  105. gads – 45 787 euro,
  106. gads – 2 210 213 euro1.8.A, B, D, HNepieciešamās infrastruktūras izveide Rīgas ostas RŠV kompetentajām iestādēm KundziņsalāUzlaboti kompetento iestāžu funkciju izpildes kvalitatīvie rādītāji valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā(16.4.)Atbilstoša infrastruktūraVNĪSMRBPVIDVRSPVD31.12.2026.(termiņš 30.06.2026 attiecas uz ANM plāna mērķu sasniegšanu, savukārt projekta izpildes termiņš ir 31.12.2026.)74.00.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana":
  107. gads – 2 310 401 euro,
  108. gads – 4 965 942 euro,
  109. gads –7 629 627 euro41.13.00 "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajiem projektiem un pasākumiem":
  110. gads – 8 239 346 euro,
  111. gads – 9 082 064 euro,
  112. gads – 6 038 428 euro1.9.B, D, G, HVRS Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes, tajā skaitā atbalsta punktu infrastruktūras attīstībaAtbilstošu apstākļu izveidošana gaisa kuģu ekspluatācijai atbilstoši aviācijas normatīvajiem aktiem un speciālo operāciju materiāltehnisko līdzekļu, personāla izvietojumam, normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai gan ikdienas situācijās, gan īpašos tiesiskos režīmos (kritiskās infrastruktūras objekta nepārtrauktības plāna izpildei), lai garantētu aviācijas jomā atbilstošus apstākļus un stiprinātu reaģēšanas spējas(2.3., 16.4.)Atsavinātas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās zemes vienības, noteikts finanšu avots infrastruktūras izbūvei, izbūvēta papildu infrastruktūra (aviācijas angārs vidējās klases helikopteram ar papildu telpām, tajā skaitā bezpilota gaisa kuģu, glābēju un gaisa kuģu speciālā aprīkojuma operatoru posmu attīstībai, dienesta ēka speciālo uzdevumu vienībai, pārbūvēts gaisa kuģu skrejceļš, izbūvēts stāvlaukums dežurējošajam helikopteram, izbūvētas nepieciešamās inženierbūves un papildu aviācijas degvielas glabātuve)NVAIEMVPVRS31.12.2027.turpināsies līdz 2029.gadamLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosIndikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:
  113. gads – 2 533 070 euro,
  114. gads – 34 268 667 euro,
  115. gads – 32 611 049 euro,
  116. gads- 116 645 002 euro, turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai – 36 875 460 euroPasākums "Infrastruktūras izveide iekšlietu dienestu reaģēšanas spēju stiprināšanai"1.10.B, D, HJauna VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra infrastruktūras izbūvePilnveidoti un stiprināti robežkontroles pasākumi uz ES ārējās robežasVeicināts Latvijas izglītības pakalpojumu eksports(16.4.)Pilnveidota VRS un citu valsts iestāžu kinologu apmācību vietas infrastruktūraVRKVRSIEM31.12.2026.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRK/RPVP/2023/8 "Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra kompleksa būvniecības
  117. kārta":
  118. gads – 922 993 euro,
  119. gads – 2 601 022 euro,
  120. gads – 1 527 352 euro1.11.B, D, HJauna VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra infrastruktūras izbūve(
  121. un
  122. posms)Pilnveidoti un stiprināti robežkontroles pasākumi uz ES ārējās robežasVeicināts Latvijas izglītības pakalpojumu eksports(16.4.)Pilnveidota VRS un citu valsts iestāžu kinologu apmācību vietas infrastruktūraVRKVRSIEM31.12.2027.turpināsies līdz
  123. gadamIndikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:
  124. gads – 1 695 914 euro,
  125. gads – 610 812 euro1.12.A, B, C, D, F, HPamatfunkciju nodrošināšanai un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo amata vietu nokomplektēšanaNodrošināta personāla pietiekamība(4.4., 16.4.)Nokomplektēti 95% no pamatfunkciju veikšanai un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamajām amata vietāmVRSVRK31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  126. panta kārtībā saņemtais finanšu atbalsts, apakšprogramma 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana"1.13.B, D, HNacionālā situācijas attēla izveidošanas pabeigšanaNodrošināta EUROSUR regulā paredzēto pasākumu īstenošana Latvijas Republikā(1.7., 8.1.)Izveidots pilnvērtīgs Nacionālās situācijas attēls, kas papildina Eiropas kopējo situācijas attēluVRSIEM ICIEMVPAIMNBSVIDSM31.12.2027.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts "EUROSUR Nacionāla situācijas attēla izveide
  127. posms":
  128. gads – 665 484 euro,
  129. gads – 2 604 109 euro.Projekts "EUROSUR Nacionāla situācijas attēla izveide
  130. posms".Indikatīvais projekta finansējums:
  131. gads – 1 090 407 euro,
  132. gads – 1 340 000 euro,
  133. gads – 1 310 000 euro1.14.A, B, C, D, F, HRīcības plāna personāla pieņemšanai Valsts robežsardzē
  134. –
  135. gadam ieviešanaNodrošināta plānveida darbība personāla resursu palielināšanai(16.4., 16.5.)Vakanto amatu skaits VRS nepārsniedz 10%VRSIEM31.01.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  136. panta kārtībā saņemtais finanšu atbalsts, apakšprogramma 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana"1.15.HVRS rekrutēšanas komunikācijas stratēģijas izstrāde un ieviešanaNodrošinātas plānveida rekrutēšanas kampaņas(16.4., 16.5.)Sasniegts reflektantu pieaugums par 10%VRKVRS31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  137. panta kārtībā saņemtais finanšu atbalsts, apakšprogramma 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana"1.16.A, B, D, G, HPapildu ABC vārtu sistēmas uzstādīšana un ieviešana ekspluatācijā starptautiskajā lidostā "Rīga"Palielināts pasažieru skaits, kas šķērso valsts robežu lidostā "Rīga" izmantojot ABC vārtu sistēmas, samazinās robežšķērsošanas laiks(16.4.)Uzstādītas 10 vārtu sistēmasVRSIEMIEM ICVAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""30.04.2025.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2024/2 "ABC vārtu uzstādīšana Starptautiskajā lidostā "Rīga" (
  138. kārta)":
  139. gads – 621 713 euro,
  140. gads – 2 133 937 euro1.17.A, B, D, G, HPapildu ABC vārtu sistēmas uzstādīšana un ieviešana ekspluatācijā starptautiskajā lidostā "Rīga" (
  141. kārtas modernizācijas ietvaros)Palielināts pasažieru skaits, kas šķērso valsts robežu lidostā "Rīga" izmantojot ABC vārtu sistēmas, samazināts robežšķērsošanas laiks(16.4.)Uzstādītas 12 vārtu sistēmasVRSIEMIEM ICVAS Starptautiskā lidosta "Rīga"31.12.2027.turpināsies līdz 2029.gadamIndikatīvais finansējums apakšprogramma 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)"– 2 100 000 euro (Papildu ABC vārtu sistēmas uzstādīšana un ieviešana ekspluatācijā starptautiskajā lidostā "Rīga"). Sadalījums par gadiem tiks precizēts pēc projekta uzsākšanas1.18.A, B, D, GRobežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu atjaunošanaUzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem, dokumentu viltojumu atklāšana(16.4.)Iegādāts nepieciešamais robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskai aprīkojumsVRSNVA28.02.2026.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2023/7 "Robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu iegāde (
  142. kārta)":
  143. gads – 785 103 euro,
  144. gads – 97 172 euro,
  145. gads – 576 734 euro1.19.A, B, D, GRobežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu atjaunošana(
  146. posms)Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem, dokumentu viltojumu atklāšana(16.4.)Iegādāts nepieciešamais robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskai aprīkojumsVRSNVA31.12.2027.turpināsies līdz
  147. gadamIndikatīvais finansējums apakšprogramma 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)" – 2 300 000 euro (Robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu iegāde (
  148. kārta)).Sadalījums par gadiem tiks precizēts pēc projekta uzsākšanas1.20.A, B, D, GVRS mobilitātes uzlabošanaUzlabojusies VRS mobilitāte un spēja reaģēt uz valsts robežas drošības apdraudējumiem(16.4.)Iegādāti nepieciešamie transportlīdzekļi, kā arī veikta esošo transportlīdzekļu papildu aprīkošanaVRSNVA31.12.2027.turpināsies līdz
  149. gadam70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2023/5 "Valsts robežsardzes mobilitātes uzlabošana":
  150. gads – 2 689 581 euro,
  151. gads – 10 662 471 euroProjekta kopējais finansējums un sadalījums pa gadiem, tiks precizēts atbilstoši tā realizācijas gaitai.
  152. posmam nepieciešamais finanšu līdzekļu apjoms un avots tiks precizēts pēc
  153. posma realizācijas un ņemot vērā Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai pieejamo finansējumu.1.21.A, B, C, D, F, GIzmitināšanas, uzturēšanas un pretdarbības līdzekļu iegāde VRS vajadzībāmUzlabotas VRS robežuzraudzības tehniskās iespējas cīņai ar nelikumīgo migrāciju un kontrabandu, paaugstinātas kontroles un reaģēšanas spējas, lai pilnveidotu un stiprinātu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas drošību(14.1., 16.4.)Iegādāti pārvietojamie mobilie konteineri, ģeneratori, pārnēsājamās pretdronu sistēmas, dronu noteikšanas sistēmas, GSM ierīču noteikšanas ierīce,nodrošināta personāla apmācībaVRS-31.12.2024.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2023/4 "Izmitināšanas un uzturēšanas līdzekļu iegāde Valsts robežsardzes vajadzībām":2024.gads – 2 182 436 euro,2025.gads – 547 625 euroProjekta kopējais finansējums un sadalījums pa gadiem, tiks precizēts atbilstoši tā realizācijas gaitai1.22.A, B, D, HMuitas iestādes tehniskā aprīkojuma uz ES ārējās robežas kontroles punktiem modernizēšana, lai nodrošinātu ātru robežšķērsošanu un vienlaikus efektīvu kontroliUzstādītas bagāžas kontroles rentgena iekārtas Terehovas MKP un Rīgas brīvostas MKP, kā arī uzstādīta kravas kontroles rentgena iekārta Grebņevas MKP un Zilupes MKP(16.4.)Pilnveidots muitas iestādes kontroles tehniskais aprīkojums (visos ES ārējās robežas MKP uzstādītas un atjauninātas skenēšanas iekārtas)VID-31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros1.23.A, B, D, GAtjauninātās FADO sistēmas ieviešana nacionālajā līmenīNodrošināta piekļuve FADO informācijas sistēmai(1.5.)Nodrošināta tehniskā infrastruktūraIEM ICVRSĀMPMLPVP31.08.2026.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros1.24.A, B, D, HTerehovas, Grebņevas un Pāternieku RŠV modernizācijaPilnveidota kompetento iestāžu funkciju izpilde valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā(16.4.)Izveidota/ pilnveidota atbilstoša infrastruktūraVNĪVIDVRSPVD31.12.2027.Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-
  154. gadam prioritārā virziena "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.
  155. pasākuma "Robežšķērsošanas punktu attīstība" ietvaros1.25.A, B, D, GAPI saņemšanas un apstrādes automatizācijaNodrošināta API nodošanas automatizācija un kvalitatīva API datu izmatošana robežpārbaudē un riska analīzē(1.3., 10.4.)Izstrādāts un ieviests risinājums API automatizētai nodošanai un apstrādei REISVRSVDDIEM IC31.12.2026.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)".Informācija par finansējumu attēlota pie 1.
  156. p.2.Nodrošināt un pilnveidot tādu personu SAR operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  157. gada
  158. maija Regulu (ES) Nr. 656/2014, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām un starptautiskajām tiesībām uzsāk un veic situācijās, kādas var rasties jūras robežuzraudzības operāciju laikā.Rīcības virziena prioritātes:- koordinācijas un sadarbības līmeņa palielināšanu SAR pasākumu laikā maksimāli samazinot apdraudējumu cilvēku dzīvībai;- esošo sadarbības modeļu un rīcības algoritmu pilnveidošana praksē rīkojot un piedaloties kopīgajās operācijās un mācībās Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tajā skaitā iesaistot ES un starptautiskos partnerus (FRONTEX, EMSA, EFCA, BSRBCC un citi).Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķiPasākumsDarbības rezultāts(atbilstība ERKA TO EIBM ID numuram)Rezultatīvais rādītājsAtbildīgā iestādeLīdzatbildīgā iestādeIzpildes termiņšInformācija par finansējumu un finansēšanas avotiem2.1.B, D, GAviācijas meklēšanas un glābšanas centra VRS aviācijas SAR vienības spēju uzlabošanaUzlabota VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas drošības apdraudējumiem(2.1., 2.2., 2.3., 16.4.)Iegādāti vidējās klases helikopteri, apmācīti piloti un speciālā aprīkojuma operatori darbam ar helikoptera vinču un elektrooptisko kameru, iegādāts aviācijas glābšanas inventārsVRS-31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosInformācija par indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu attēlota pie 1.
  159. p.2.2.B, D, GVRS jūras robežuzraudzības tehnisko un reaģēšanas spēju uzlabošana SAR operācijāsUzlabotas VRS un FRONTEX spējas reaģēt jūrā(2.2., 2.3., 16.4.)Iegādāts 1 patruļkuģisApmācīts un ekipēts glābēju personālsVRSIEM01.05.2025.70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)", projekts Nr. VRS/RPVP/2024/4 "Patruļkuģa iegāde Valsts robežsardzes vajadzībām":
  160. gads – 1 273 822 euro,
  161. gads – 5 016 178 euro3.Veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi un to apdraudējumu analīzi, kuri var ietekmēt ārējās robežas darbību vai drošību.Rīcības virziena prioritātes:- visaptverošās riska analīzes nodrošināšana NIBM jomā;- prioritāro sadarbības partneru iesaiste kopējās riska analīzes izstrādē;- riska analīzes veikšanas kapacitātes stiprināšana un kvalitātes uzlabošana;- sistemātiska informācijas un riska analīzes produktu apmaiņa.Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķiPasākumsDarbības rezultāts(atbilstība ERKA TO EIBM ID numuram)Rezultatīvais rādītājsAtbildīgā iestādeLīdzatbildīgā iestādeIzpildes termiņšInformācija par finansējumu un finansēšanas avotiem3.1.A, B, C, D, HIkgadējas Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīzes sagatavošanaVeikta visaptveroša riska analīze(3.3., 3.5., 16.2.)Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2024.Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2025.Latvijas Republikas valsts robežas. apdraudējumu (risku) analīze 2026.Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2027.VRSVPVIDPVDVVDLīdz kārtējā gada
  162. martamLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros3.2.A, B, D, HRobežapsardzības informācijas sistēmas riska analīzes un statistikas moduļa izstrāde un ieviešanaRiska analīzes un statistikas modulis nodrošina automatizētu statistikas datu apkopošanu un statistikas atskaišu sagatavošanu pēc noteiktiem kritērijiem(3.2., 3.3., 3.5.)Modulis ir izstrādāts un nodrošina statistikas datu apkopošanu datu analīzes mērķimVRSIEM IC31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros3.3.A, B, D, HRiska analīzes veicēju kapacitātes stiprināšanaPaaugstināts riska analīzes veicēju profesionālās sagatavotības līmenis CIRAM pielietošanā(3.4.)Ik gadu nodrošināta vismaz 25 riska analīzes veicēju apmācība un kvalifikācijas paaugstināšanaVRSVRK31.12.2027.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  163. panta kārtībā saņemtais finanšu atbalsts, apakšprogramma 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana"3.4.A, B, D, HRiska analīzes uzlabošana par mazizmēra kuģošanas līdzekļiemNodrošināta sistemātiska riska analīze un tās izmantošana mazizmēra kuģošanas līdzekļu robežpārbaudē(3.2., 3.3., 3.5.)Sagatavoti riska analīzes produktiVRS-31.12.2025.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros4.Nodrošināt un pilnveidot informācijas apmaiņu un sadarbību jomās, uz kurām attiecas ERKA regula, kā arī informācijas apmaiņu un sadarbību starp Latvijas Republiku un FRONTEX.Pasākuma mērķi:- turpināt pilnveidot valsts koordinācijas mehānismus un darba procesus, lai nodrošinātu ERKA funkciju izpildi;- turpināt pilnveidot sadarbību ar FRONTEX;- nodrošināt obligāto, kā arī iespēju robežās brīvprātīgo ieguldījumu FRONTEX koordinētājās Eiropas kopīgajās spējās;- nodrošināt FRONTEX atbalsta uzņemšanas spējas, lai vajadzības gadījumā varētu saņemt atbalstu, izvietojot ERKA pastāvīgo korpusu.Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķiPasākumsDarbības rezultāts(atbilstība ERKA TO EIBM ID numuram)Rezultatīvais rādītājsAtbildīgā iestādeLīdzatbildīgā iestādeIzpildes termiņšInformācija par finansējumu un finansēšanas avotiem4.1.C, D, HSadarbības stiprināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoruIzveidota noturīga un abpusēji izdevīga sadarbība(4.2.)Nodrošināta ERKA regulas
  164. panta izpilde nacionālajā līmenīVRSIEMVPVDDPMLPIEM ICĀMVIDAIM (NBS)ZM (PVD)VARAMKEMSABVMSMPlāna darbības periodsLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros4.2.B, C, D, FERKA Pastāvīga korpusa komplektēšanaNodrošināta saistību izpilde, kas izriet no ERKA regulas(4.2., 4.4., 16.4.)Atbilstoši regulā noteiktajam skaitamVRSVPPMLPVIDAtbilstoši regulā noteiktajam termiņamLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  165. panta kārtībā saņemtais finanšu atbalsts, apakšprogramma 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana"4.3.C, FEUAA patvēruma atbalsta vienības komplektēšanaSadarbības ietvaros atlasīti profesionāli un kompetenti eksperti dalībai EUAA pasākumos dalībvalstu vai trešo valstu teritorijās(1.8., 5.2., 16.4.)Uzlabota sadarbība patvēruma jomāPMLPVRS-Atbilstoši nepieciešamībaiLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros4.4.A, B, D, HERKA Pastāvīga korpusa ekspertu integrācija robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmās un datu bāzēsPastāvīgā korpusa eksperti integrēti robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmās un datu bāzēs(4.2., 4.4., 4.5., 16.1.)Pilnveidota sadarbība un nodrošināta robežpārbaudes kapacitātes palielināšanaVRSIEM ICVDD31.12.2026.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosERKA regulas
  166. panta kārtībā saņem

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.