Zaudējis spēku - Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu

Zaudējis spēku - Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumus Nr. 799 "Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu". Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 Rīgā 2019. gada 24. septembrī (prot. Nr. 43 13. §) Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu 1. Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodekss (turpmāk - kodekss) ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts. 2. Kodeksā paredzēto saistību izpildi koordinē Latvijas Antidopinga birojs. 3. Kodekss stājas spēkā 2019. gada 1. oktobrī. Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministra vietā - Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks  Pasaules Antidopinga kodekss PASAULES ANTIDOPINGA AĢENTŪRA Godīga spēle 2015. Pasaules antidopinga kodekss Pasaules antidopinga kodeksu pirmoreiz pieņēma 2003. gadā, un tas stājās spēkā 2004. gadā, un pēc tam tā grozītā redakcija stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Šajā dokumentā iekļauti Pasaules antidopinga kodeksa grozījumi, kurus 2013. gada 15. novembrī Johannesburgā apstiprināja Pasaules Antidopinga aģentūras dibināšanas valde. Pārskatītais 2015. gada Pasaules Antidopinga kodekss stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī. Izdevējs: Pasaules Antidopinga aģentūra Stock Exchange Tower 800 Place Victoria (Suite 1700) PO Box 120 Monreāla, Kvebeka Kanāda H4Z 1B7 URL: www.wada-ama.org Tālr.: +1 514 904 9232 Fakss: +1 514 904 8650 E-pasts: code@wada-ama.org SATURS PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA KODEKSS PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMA STARPTAUTISKIE STANDARTI LABĀKĀS PRAKSES PARAUGI UN VADLĪNIJAS PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS PIRMĀ DAĻA DOPINGA KONTROLE IEVADS 1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA 2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI 3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS 4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS 5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA 6. PANTS. PARAUGU ANALĪZE 7. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA 8. PANTS. TIESĪBAS UZ TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU UN TIESĪBAS UZ INFORMĀCIJU PAR PIEŅEMTO LĒMUMU 9. PANTS. INDIVIDUĀLO REZULTĀTU AUTOMĀTISKA ANULĒŠANA 10. PANTS. INDIVIDUĀLĀS SANKCIJAS 11. PANTS. SEKAS KOMANDĀM 12. PANTS. SANKCIJAS SPORTA ORGANIZĀCIJĀM 13. PANTS. PĀRSŪDZĪBAS 14. PANTS. KONFIDENCIALITĀTE UN ZIŅOŠANA 15. PANTS. LĒMUMU PIEMĒROŠANA UN ATZĪŠANA 16. PANTS. DOPINGA KONTROLE DZĪVNIEKIEM, KAS PIEDALĀS SPORTA SACENSĪBĀS 17. PANTS. IEROBEŽOJOŠI NOTEIKUMI OTRĀ DAĻA IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA 18. PANTS. IZGLĪTĪBA 19. PANTS. PĒTĪJUMI TREŠĀ DAĻA FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 20. PANTS. PARAKSTĪTĀJU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 21. PANTS. SPORTISTU UN CITU PERSONU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 22. PANTS. VALDĪBU IESAISTĪŠANA CETURTĀ DAĻA PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA 23. PANTS. PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA UN GROZĪŠANA 24. PANTS. KODEKSA INTERPRETĒŠANA 25. PANTS. PĀREJAS NOTEIKUMI 1. PIELIKUMS. DEFINĪCIJAS 2. PIELIKUMS. 10. PANTA PIEMĒROŠANAS PIEMĒRI PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA Pasaules antidopinga kodeksa un Pasaules antidopinga programmas mērķi ir: * aizsargāt sportistu pamattiesības piedalīties sportā, kurā netiek lietots dopings, tādējādi veicinot sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, un * starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas dopinga lietošanas gadījumu atklāšanai, to skaita samazināšanai un dopinga lietošanas novēršanai. [Piezīme. Gan Olimpiskajā hartā, gan 2005. gada 19. oktobrī Parīzē pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā ("UNESCO konvencija") ir atzīts, ka dopinga lietošanas novēršana un apkarošana sportā ir būtiska Starptautiskās Olimpiskās komitejas un UNESCO misijas daļa un ka Kodeksam šajā saistībā ir būtiska nozīme.] Kodekss Kodekss ir vispusīgs pamatdokuments, uz kura balstīta pasaules antidopinga programma sportā. Kodeksa nolūks ir sekmēt dopinga apkarošanas centienus, nodrošinot antidopinga pamatelementu vispusīgu saskaņošanu. Kodekss ir pietiekami sīki izstrādāts, lai sasniegtu pilnīgu saskaņotību tādos jautājumos, kuros vajadzīga vienota pieeja, tomēr tas ir arī pietiekami vispārīgs citās jomās, lai elastīgi risinātu jautājumu par saskaņoto dopinga apkarošanas principu īstenošanas paņēmieniem. Kodekss ir izstrādāts, ievērojot samērīguma principu un cilvēktiesības. Pasaules antidopinga programma Pasaules antidopinga programmā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai starptautiskajās un valstu antidopinga programmās nodrošinātu optimālu saskaņotību un labāko praksi. Galvenie programmas elementi ir: 1. līmenis - Kodekss, 2. līmenis - starptautiskie standarti, 3. līmenis - labākās prakses paraugi un vadlīnijas. Starptautiskie standarti Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskie standarti ir izstrādāti un arī turpmāk tiks izstrādāti, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, un šos dokumentus apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Starptautisko standartu nolūks ir saskaņot to antidopinga organizāciju rīcību, kuras atbild par konkrētām antidopinga programmas tehniskajām un darbības daļām. Lai nodrošinātu atbilstību Kodeksam, obligāti jāievēro starptautiskie standarti. Veicot nepieciešamās pārrunas ar parakstītājiem, valdībām un citām ieinteresētajām personām, WADA Izpildkomiteja laiku pa laikam var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskos standartus un visas to pārskatītās redakcijas publicēs WADA tīmekļa vietnē, un tās stāsies spēkā dienā, kas norādīta starptautiskajā standartā vai tā pārskatītajā redakcijā. [Piezīme. Starptautiskajos standartos ir iekļauta liela daļa Kodeksa īstenošanai nepieciešamo tehnisko datu. Veicot pārrunas ar parakstītājiem, valdībām un citām ieinteresētajām personām, eksperti izstrādās starptautiskos standartus, kurus formulēs atsevišķos dokumentos. Ir būtiski, lai WADA Izpildkomiteja, negrozot Kodeksu, varētu savlaicīgi veikt izmaiņas starptautiskajos standartos.] Labākās prakses paraugi un vadlīnijas Lai nodrošinātu risinājumus dažādās dopinga apkarošanas jomās, pamatojoties uz Kodeksu un starptautiskajiem standartiem, ir izstrādāti un tiks izstrādāti labākās prakses paraugi un vadlīnijas. WADA ieteiks izmantot šos paraugus un vadlīnijas, un tie būs pieejami parakstītājiem un citām ieinteresētajām personām pēc pieprasījuma, bet to ieviešana nebūs obligāta. Papildus antidopinga dokumentācijas paraugu izstrādei WADA atbalstīs parakstītājus, nodrošinot arī apmācību. [Piezīme. Šos paraugdokumentus ieinteresētās personas var izmantot kā alternatīvus risinājumus. Dažas ieinteresētās personas paraugnoteikumus un citus labākās prakses paraugus var pieņemt burtiski. Citas šos paraugus var pieņemt, tos pārveidojot. Taču ieinteresētās personas var arī izstrādāt pašas savus noteikumus saskaņā ar Kodeksā noteiktajiem vispārējiem principiem un konkrētām prasībām. Konkrētu dopinga apkarošanas procesa daļu paraugdokumenti vai vadlīnijas ir izstrādāti un arī turpmāk tos var izstrādāt, pamatojoties uz vispāratzītām ieinteresēto personu vajadzībām un vēlmēm.] PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS Antidopinga programmu nolūks ir saglabāt sporta patieso vērtību. Šo patieso vērtību bieži vien sauc par sportisko garu. Tā ir olimpiskās idejas būtība, cenšanās sasniegt cilvēka spēju izcilību, mērķtiecīgi pilnveidojot katra cilvēka dotības. Tā ir godīga spēle. Sportiskais gars ir cilvēka gara, miesas un prāta vienotības cildinājums, un tam raksturīgas vērtības, kuras mēs gūstam sportā un veicinām ar sporta starpniecību: * ētika, godīga spēle un godīgums, * veselība, * snieguma izcilība, * raksturs un izglītība, * prieks un līksme, * sadarbība komandā, * mērķtiecība un apņēmība, * noteikumu un likumu ievērošana, * cieņa pret sevi un citiem dalībniekiem, * drosme, * kopība un solidaritāte. Dopinga lietošana un sportiskais gars ir pilnīgi nesavienojami jēdzieni. Lai apkarotu dopinga lietošanu, sekmējot sportisko garu, saskaņā ar Kodeksu katra antidopinga organizācija izstrādā un īsteno sportistu, tostarp jauniešu un sportistu palīgpersonāla izglītības un profilakses programmas. PIRMĀ DAĻA DOPINGA KONTROLE IEVADS Kodeksa pirmajā daļā ir izklāstīti konkrēti antidopinga noteikumi un principi, kas jāievēro tām organizācijām, kuras savas kompetences jomā atbild par antidopinga noteikumu pieņemšanu, īstenošanu vai ieviešanu, piemēram, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai, starptautiskām federācijām, valstu olimpiskajām un paraolimpiskajām komitejām, lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijām un valstu antidopinga organizācijām. Visas šīs organizācijas kopā dēvē par antidopinga organizācijām. Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti un tie attiecīgi jāpiemēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem un citām personām. Tomēr Kodekss neaizstāj un neatceļ vajadzību visām antidopinga organizācijām pieņemt vispusīgus antidopinga noteikumus. Daži Kodeksa noteikumi bez būtiskām izmaiņām ir jāiekļauj katras antidopinga organizācijas antidopinga noteikumos, savukārt citos Kodeksa noteikumos ir paredzēti obligāti pamatprincipi, kas antidopinga organizācijām nodrošina iespēju elastīgi formulēt savus noteikumus vai noteikt prasības, kuras jāievēro visām antidopinga organizācijām, tomēr tās nav atkārtoti jāiekļauj šo organizāciju antidopinga noteikumos. [Piezīme. Tie Kodeksa panti, kas bez būtiskām izmaiņām jāiekļauj katras antidopinga organizācijas noteikumos, ir norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā. Piemēram, saskaņošanas nolūkā ir būtiski, lai parakstītāju lēmumi būtu pamatoti ar vienādu antidopinga noteikumu pārkāpumu sarakstu, vienādiem pierādīšanas pienākumiem un identisku antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos tiktu piemērotas vienādas sekas. Šiem noteikumiem ir jābūt vienādiem, izskatot lietu gan starptautiskā federācijā, gan valsts līmenī vai Sporta šķīrējtiesā. Tie Kodeksa noteikumi, kuri nav norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā, pēc būtības ir obligāti, lai gan antidopinga organizācijām šie noteikumi nav jāpiemēro burtiski. Kopumā šos noteikumus var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, saskaņā ar dažiem noteikumiem antidopinga organizācijām ir jāveic konkrētas darbības, tomēr šie noteikumi nav atkārtoti jāiekļauj antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Piemēram, saskaņā ar 5. pantu katrai antidopinga organizācijai ir jāplāno un jāveic pārbaudes, tomēr šis norādījums nav atkārtoti jāiekļauj antidopinga organizācijas noteikumos. Otrkārt, daži noteikumi būtībā ir obligāti, tomēr antidopinga organizācijas drīkst elastīgi īstenot šajos noteikumos paredzētos principus. Piemēram, lai panāktu efektīvu saskaņošanu, visiem parakstītājiem nav obligāti jāizmanto vienāda rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metode. Pašlaik dažādās starptautiskās federācijās un dažādās valstu organizācijās izmanto vairākas atšķirīgas, bet vienlīdz iedarbīgas rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metodes. Kodeksā nav paredzēts ieviest pilnīgu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanas metožu vienveidību, tomēr tajā paredzēts, ka dažādajām parakstītāju pieejām ir jāatbilst Kodeksā norādītajiem principiem.] Antidopinga noteikumi, tāpat kā sacensību noteikumi, ir sporta noteikumi, ar kuriem reglamentē sporta spēļu norises apstākļus. Sportisti un citas personas pieņem šos noteikumus kā dalības nosacījumu, un viņiem šie noteikumi ir saistoši. Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgā parakstītāja un tā dalīborganizāciju piekritībā esošie sportisti un citas personas ir informēti par attiecīgās antidopinga organizācijas spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem un piekrīt tos ievērot. Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgā parakstītāja un tā dalīborganizāciju piekritībā esošie sportisti un citas personas piekrīt savu privāto datu izplatīšanai saskaņā ar Kodeksu, piekrīt, ka viņiem ir saistoši Kodeksa antidopinga noteikumi, un apņemas tos ievērot, kā arī piekrīt, ka tiem sportistiem un citām personām, kas neievēro šos noteikumus, piemēro atbilstīgas sekas. Šie sporta noteikumi un procedūras, kuru mērķis ir panākt antidopinga noteikumu vispārēju un saskaņotu īstenošanu, pēc būtības atšķiras no noteikumiem un procedūrām, kas jāievēro kriminālprocesos vai civilprocesos. Šiem noteikumiem un procedūrām nav jāatbilst valsts prasībām vai tiesību normām, kas attiecas uz šādām procedūrām, turklāt uz tiem neattiecas šo prasību un tiesību normu ierobežojumi, lai gan tos ir paredzēts piemērot, ņemot vērā samērīguma un cilvēktiesību principus. Izvērtējot konkrētas lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, visām tiesām, šķīrējtiesu komisijām un citām lēmējiestādēm ir jāapzinās un jāņem vērā, ka Kodeksa antidopinga noteikumu būtība ir atšķirīga un ka šie noteikumi atspoguļo to ļoti dažādo ieinteresēto personu vienprātību visā pasaulē, kuras tiecas nodrošināt godīgumu sportā. 1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA Dopings ir viens vai vairāki Kodeksa 2. panta 1.-10. punktā norādītie antidopinga noteikumu pārkāpumi. 2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI Kodeksa 2. panta nolūks ir norādīt tos apstākļus un darbības, kas uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Ar dopingu saistītu lietu izskatīšana notiks, pamatojoties uz apgalvojumu, ka ir pārkāpts viens vai vairāki no šiem īpašajiem noteikumiem. Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par to, kādas vielas un metodes ir iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā. Tālāk norādīti antidopinga noteikumu pārkāpumi. 2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa 2.1.1. Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegta viela. Sportisti atbild par jebkuras aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa. Tāpēc, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai aizliegtās vielas apzināta izmantošana. [Piezīme par 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Saskaņā ar šo pantu antidopinga noteikumi ir pārkāpti neatkarīgi no sportista vainas. Šis noteikums dažādos Sporta šķīrējtiesas (CAS) lēmumos ir dēvēts par "atbildību neatkarīgi no vainas". Sportista vainu ņem vērā, nosakot šā antidopinga noteikuma pārkāpuma sekas saskaņā ar 10. pantu. CAS ir konsekventi atbalstījusi šo principu.] 2.1.2. Pietiekams 2. panta 1. punktā minētā antidopinga noteikumu pārkāpuma pierādījums ir kāds no norādītajiem apstākļiem: aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne A paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, gadījumos, kad sportists atsakās no B parauga analīzes un B paraugs netiek analizēts; tiek veikta no sportista ķermeņa ņemtā B parauga analīze un tās rezultāti apstiprina tādas aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni, kas konstatēta, veicot no sportista ķermeņa ņemtā A parauga analīzi; no sportista ķermeņa ņemto B paraugu sadala divās mēģenēs un otrās mēģenes saturam veiktā analīze apstiprina tādas aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni, kas konstatēta, veicot pirmās mēģenes satura analīzi. [Piezīme par 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Antidopinga organizācija, kas atbild par rezultātu pārvaldību, pēc saviem ieskatiem var izvēlēties veikt B parauga analīzi arī gadījumos, kad sportists B parauga analīzi nepieprasa.] 2.1.3. Neatkarīgi no daudzuma aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir antidopinga noteikumu pārkāpums; izņēmums ir tādas vielas, attiecībā uz kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir īpaši norādītas kvantitatīvās robežvērtības. 2.1.4. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, Aizliegto vielu un metožu sarakstā vai starptautiskajos standartos var iekļaut īpašus kritērijus attiecībā uz tādu aizliegtu vielu izvērtēšanu, kuru izcelsme varētu būt arī endogēna. 2.2. Sportists lietojis vai mēģinājis lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi. [Piezīme par 2. panta 2. punktu. Lai pierādītu aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu vai lietošanas mēģinājumu, vienmēr bijis iespējams izmantot jebkādus ticamus līdzekļus. Kā norādīts piezīmē par 3. panta 2. punktu, atšķirībā no pierādījumiem, kas nepieciešami, lai konstatētu 2. panta 1. punktā minēto antidopinga noteikumu pārkāpumu, aizliegtas vielas vai metodes lietošanu vai lietošanas mēģinājumu var pierādīt, izmantojot arī citus ticamus līdzekļus, piemēram, sportista atzīšanos, aculiecinieku liecības, dokumentārus pierādījumus, secinājumus, kuri izriet no ilgtermiņa izmeklējumiem, tostarp datus, kas iegūti, lai aizpildītu sportista bioloģisko pasi, kā arī citu analītisku informāciju, kas varētu neatbilst visām prasībām, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu aizliegtas vielas klātbūtni. Piemēram, ja antidopinga organizācija sniedz pietiekamu skaidrojumu tam, kāpēc otra parauga analīzes rezultāts nav bijis apstiprinošs, aizliegtas vielas vai metodes lietošanu var pierādīt, pamatojoties uz ticamiem analītiskiem datiem, kas iegūti, veicot A parauga analīzi (negūstot apstiprinošu rezultātu B parauga analīzē) vai tikai B parauga analīzi.] 2.2.1. Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegta viela un netiktu izmantota aizliegta metode. Tāpēc, lai konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu attiecībā uz aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai aizliegtas vielas tīša izmantošana. 2.2.2. Nav būtiski, vai, lietojot vai mēģinot lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi, tiek panākta vēlamā iedarbība. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis jebkurā gadījumā, kad lietota aizliegta viela vai aizliegta metode vai ir mēģināts lietot šādu vielu vai metodi. [Piezīme par 2. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Lai konstatētu aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanas mēģinājumu, jāpierāda, ka sportists ir rīkojies ar nodomu. Prasība pierādīt nodomu, lai pierādītu šā konkrētā antidopinga noteikuma pārkāpumu, nav pretrunā principam, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas, un attiecas uz 2. panta 1. un 2. punktā minētajiem pārkāpumiem saistībā ar aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu. Ja sportists lieto aizliegtu vielu, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumus, kad šādu vielu nav aizliegts lietot ārpus sacensībām un sportists šo vielu lieto ārpus sacensībām. (Tomēr aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts sacensību laikā, ir 2. panta 1. punkta pārkāpums neatkarīgi no tā, kad šī viela varētu būt lietota.)] 2.3. Izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu Izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu bez pietiekama pamatojuma pēc tam, kad saņemts paziņojums atbilstīgi spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem. [Piezīme par 2. panta 3. punktu. Piemēram, antidopinga noteikumu pārkāpums saistībā ar "izvairīšanos no paraugu vākšanas" būtu tad, ja tiktu konstatēts, ka sportists ir tīši slēpies no dopinga kontroles amatpersonām, lai izvairītos no paziņojuma saņemšanas vai pārbaudes. Pārkāpumam saistībā ar "neierašanos uz paraugu vākšanu" pamatā var būt gan tīša sportista rīcība, gan nolaidība, turpretim "izvairīšanās" vai "atteikšanās" no paraugu vākšanas ir uzskatāma par tīšu sportista rīcību.] 2.4. Informācijas nesniegšana par sportista atrašanās vietu Ja reģistrēto pārbaužu sarakstā reģistrēts sportists divpadsmit mēnešus ilgā laika posmā jebkādā kombinācijā trīs reizes nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudēm un/vai prasību sniegt nepieciešamo informāciju, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums. 2.5. Falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem. Darbības, kas grauj dopinga kontroles procesu, bet kas pretējā gadījumā nebūtu iekļautas aizliegto metožu definīcijā. Falsifikācija cita starpā ir tīša traucēšana dopinga kontroles amatpersonai vai šādas traucēšanas mēģinājums, nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai vai iespējamo liecinieku iebiedēšana vai iebiedēšanas mēģinājumi. [Piezīme par 2. panta 5. punktu. Piemēram, saskaņā ar šo pantu pārbaudes laikā ir aizliegts grozīt identifikācijas numurus dopinga kontroles veidlapā, B parauga analīzes laikā sasist B mēģeni vai pārveidot paraugu, pievienojot piemaisījumu. Tādu agresīvu izturēšanos pret dopinga kontroles amatpersonu vai citu dopinga kontrolē iesaistītu personu, ko citos gadījumos neuzskata par neatļautu iejaukšanos, iekļauj sporta organizāciju disciplinārajos noteikumos.] 2.6. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana 2.6.1. Sportista rīcībā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode, vai ārpus sacensībām sportista rīcībā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportists pierāda, ka šī viela vai metode ir viņa rīcībā saskaņā ar terapeitiskās lietošanas atļauju (turpmāk tekstā - "TLA"), kas izsniegta atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu. 2.6.2. Sportista palīgpersonāla rīcībā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode vai ārpus sacensībām sportista palīgpersonāla rīcībā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas saistībā ar sportistu, sacensībām vai treniņiem ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportista palīgpersonāls pierāda, ka šī viela vai metode ir tā rīcībā saskaņā ar TLA, kas izsniegta sportistam atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu. [Piezīme par 2. panta 6. punkta 1. un 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums nav, piemēram, aizliegtas vielas iegāde vai atrašanās personas rīcībā, lai nodotu to draugam vai radiniekam, izņemot pamatotu medicīnisku apstākļu dēļ, kad šai personai ir ārsta recepte, piemēram, insulīna iegādei bērnam, kuram ir cukura diabēts.] [Piezīme par 2. panta 6. punkta 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums ir, piemēram, gadījums, kad komandas ārsta rīcībā ir aizliegtas vielas, kas paredzētas izmantošanai akūtās vai ārkārtas situācijās.] 2.7. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums 2.8. Sportistam sacensību laikā tiek ievadīta aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota aizliegta metode vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām, vai arī sportistam ārpus sacensībām tiek ievadīta tāda aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota tāda aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām. 2.9. Līdzdalība Palīdzēšana, mudināšana, atbalstīšana, pierunāšana, plānošana, slēpšana vai cita veida tīša līdzdalība kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, šāda pārkāpuma mēģinājumā vai 10. panta 12. punkta 1. apakšpunkta pārkāpumā, ko veic kāda cita persona. 2.10. Aizliegta biedrošanās Ja sportists vai cita persona, kuru antidopinga organizācija ir pilnvarojusi veikt amata pienākumus vai ar sportu saistītus pienākumus, biedrojas ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem, 2.10.1. kuriem noteikts diskvalifikācijas periods saskaņā ar antidopinga organizācijas pilnvarām, vai 2.10.2. - ja uz viņiem neattiecas antidopinga organizācijas pilnvaras un ja diskvalifikācija nav izvērtēta rezultātu pārvaldības procesā saskaņā ar Kodeksu - ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem, kas kriminālprocesā, disciplinārajā vai profesionālajā procesā apsūdzēti vai atzīti par vainīgiem saistībā ar rīcību, kas būtu antidopinga noteikumu pārkāpums, ja šīm personām piemērotu Kodeksam atbilstīgus noteikumus. Šādai personai noteiktā diskvalifikācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus gadus no attiecīgā krimināltiesas, profesionālās organizācijas vai disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai arī attiecīgā piespriestā kriminālsoda vai noteikto profesionālo vai disciplināro sankciju darbības laikā, vai 2.10.3. kuri rīkojas 2. panta 10. punkta 1. vai 2. apakšpunktā aprakstīto personu vārdā vai kā starpnieki saziņā ar šīm personām. Šo noteikumu piemēro tādā gadījumā, ja antidopinga organizācija, kurai ir pilnvaras attiecībā uz sportistu vai citu personu, vai WADA šim sportistam vai personai iepriekš ir rakstiski paziņojusi par sportista palīgpersonāla locekļa diskvalificēto statusu un par sekām, kas var iestāties aizliegtas biedrošanās gadījumā, un ja sportists vai cita persona pamatoti var nepieļaut šādu biedrošanos. Turklāt antidopinga organizācija veic pamatotus pasākumus, lai informētu sportista palīgpersonālu, par kuru jābrīdina sportists vai cita persona, ka attiecīgais sportista palīgpersonāla loceklis 15 dienu laikā var paskaidrot antidopinga organizācijai, ka 2. panta 10. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētie kritēriji uz viņu neattiecas. (Neatkarīgi no 17. panta šo pantu piemēro arī tad, ja rīcība, ar kuru pamatota sportista palīgpersonāla locekļa diskvalifikācija, notikusi pirms 25. panta spēkā stāšanās dienas.) Sportistam vai citai personai ir jāpārliecinās, ka viņš profesionāli vai saistībā ar sportu nebiedrojas ar 2. panta 10. punkta 1. vai 2. apakšpunktā aprakstīto sportista palīgpersonāla locekli. Ja antidopinga organizācijas rīcībā ir informācija par tādiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kuri atbilst 2. panta 10. punkta 1., 2. vai 3. apakšpunktā aprakstītajiem kritērijiem, tā šo informāciju nosūta WADA. [Piezīme par 2. panta 10. punktu. Sportisti un citas personas nedrīkst sadarboties ar tiesnešiem, treneriem, ārstiem vai citiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kuri ir diskvalificēti kāda antidopinga noteikuma pārkāpuma dēļ vai kuriem ir piespriests kriminālsods vai noteiktas disciplināras sankcijas saistībā ar dopinga lietošanu. Daži šādas aizliegtās biedrošanās piemēri ir: apmācības, stratēģijas izstrāde, metožu, uztura vai medicīniskās konsultācijas saņemšana; ārstēšanas vai recepšu izrakstīšana; no ķermeņa iegūtu produktu došana analīzēm vai pārstāvju pienākumu uzticēšana šiem sportistu palīgpersonāla locekļiem. Aizliegta biedrošanās nav tikai tāda biedrošanās, par kuru persona saņem atlīdzību. 3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS 3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādīšanas prasība Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādīšanas prasība paredz, ka antidopinga organizācijai, ņemot vērā izteiktās apsūdzības smagumu, lietas izskatīšanas komisijai pietiekamā mērā jāpierāda, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Visos gadījumos šī pierādīšanas prasība ir stingrāka nekā tikai iespējamības izvērtējums, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt tādiem, kurus nevar saprātīgi apšaubīt. Gadījumos, kad saskaņā ar Kodeksu sportistam vai citai personai, kuru apsūdz kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, ar pierādījumiem jāatspēko šāda apsūdzība vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, saskaņā ar pierādīšanas prasību jāizvērtē iespējamība. [Piezīme par 3. panta 1. punktu. Šī pierādīšanas prasība, kas jāizpilda antidopinga organizācijai, ir pielīdzināma tām normām, kuras vairākumā valstu tiek piemērotas aroda ētikas pārkāpumu gadījumos. 3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus faktus, var izmantot jebkādus ticamus līdzekļus, tostarp atzīšanos. Ar dopingu saistītās lietās piemēro norādītos pierādīšanas noteikumus. [Piezīme par 3. panta 2. punktu. Piemēram, antidopinga organizācija atbilstīgi 2. panta 2. punktam var konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz sportista atzīšanos, trešo personu ticamu liecību, ticamiem dokumentāriem pierādījumiem, ticamiem A vai B parauga analīzes datiem saskaņā ar piezīmi par 2. panta 2. punktu vai tādiem secinājumiem, kas izriet no vairāku sportista asins vai urīna paraugu raksturojuma, piemēram, no sportista bioloģiskās pases datiem.] 3.2.1. Par zinātniski pamatotām uzskata tādas analītiskās metodes un izšķiršanas robežas, kuras pēc apspriešanās ar attiecīgās nozares zinātniekiem ir apstiprinājusi WADA un kurām ir veikts salīdzinošais vērtējums. Ikvienam sportistam vai citai personai, kas cenšas atspēkot šo pieņēmumu par zinātnisku pamatotību, pirms šādas apstrīdēšanas obligāti jāinformē WADA par apstrīdēšanu un apstrīdēšanas pamatu. Arī Sporta šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas var informēt WADA par ikvienu šādas apstrīdēšanas gadījumu. Pēc WADA lūguma Sporta šķīrējtiesas kolēģija ieceļ atbilstīgu zinātnisko ekspertu, lai palīdzētu kolēģijai novērtēt apstrīdēšanas pamatu. Desmit dienu laikā no dienas, kurā WADA saņēmusi šādu paziņojumu un Sporta šķīrējtiesā izskatāmās lietas materiālus, WADA ir arī tiesības iesaistīties šādā tiesvedībā kā pusei, piedalīties kā amicus curiae vai citādi sniegt liecības. 3.2.12. Pieņem, ka WADA akreditētās laboratorijas un citas WADA apstiprinātās laboratorijas paraugu analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu. Sportists vai cita persona var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs. Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt nelabvēlīgi, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgais analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ. [Piezīme par 3. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Sportistam vai citai personai, izvērtējot iespējamības, ir jāpierāda, ka notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs. Ja sportists vai cita persona to pierāda, antidopinga organizācijas pienākums ir pietiekamā mērā pierādīt lietas izskatīšanas komisijai, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šīs novirzes dēļ.] 3.2.3. Tādas novirzes no jebkura cita starptautiska standarta, citiem Kodeksā iekļautajiem antidopinga noteikumiem vai politikas vai antidopinga organizācijas noteikumiem, kuras nav nelabvēlīgā analīžu rezultāta vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma cēlonis, šos pierādījumus vai rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai politikas, kuru dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt nelabvēlīgi vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits antidopinga noteikumu pārkāpums, tad antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgie analīžu rezultāti nav radušies šādu noviržu dēļ vai ka šādas novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais pamats. 3.2.4. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai attiecīgas piekritības profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu, par kuru nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas lēmums par šiem faktiem, ja vien šis sportists vai cita persona nepierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko tiesību principiem. 3.2.5. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu, pamatojoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumā apsūdzētais sportists vai cita persona ir atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas izteikts pieņemamā laikā pirms lietas izskatīšanas (klātienē vai telefoniski saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm), un atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. 4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS 4.1. Aizliegto vielu un metožu saraksta publicēšana un grozīšana WADA tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā publicē Aizliegto vielu un metožu sarakstu, kas ir starptautisks standarts. Aizliegto vielu un metožu saraksta ierosināto saturu un visus šā saraksta grozījumus nekavējoties rakstiski paziņo visiem parakstītājiem un valdībām apspriešanai un piezīmju iesniegšanai. WADA nekavējoties izplata visiem parakstītājiem, WADA akreditētajām vai apstiprinātajām laboratorijām un valdībām Aizliegto vielu un metožu saraksta ikgadējo redakciju un visus šā saraksta grozījumus, kā arī publicē šo sarakstu un tā grozījumus WADA tīmekļa vietnē, un visi parakstītāji veic attiecīgus pasākumus, lai izplatītu Aizliegto vielu un metožu sarakstu savām dalīborganizācijām un struktūrvienībām. Katra antidopinga organizācija savos noteikumos norāda, ka Aizliegto vielu un metožu saraksts un tā grozījumi saskaņā ar antidopinga organizācijas noteikumiem stājas spēkā pēc trīs mēnešiem no dienas, kad to ir publicējusi WADA, ja vien šajā sarakstā nav paredzēts citādi, turklāt antidopinga organizācijai šajā nolūkā nav jāveic papildu darbības. [Piezīme par 4. panta 1. punktu. Aizliegto vielu un metožu sarakstu vajadzības gadījumā groza un publicē paātrinātā kārtībā. Tomēr paredzamības nolūkā katru gadu publicē jaunu Aizliegto vielu un metožu sarakstu neatkarīgi no tā, vai sarakstā ir vai nav veikti grozījumi. WADA tīmekļa vietnē allaž būs pieejama jaunākā Aizliegto vielu un metožu saraksta redakcija. Aizliegto vielu un metožu saraksts ir iekļauts Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā. WADA informēs UNESCO ģenerāldirektoru par visiem Aizliegto vielu un metožu saraksta grozījumiem.] 4.2. Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes 4.2.1. Aizliegtās vielas un aizliegtās metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā norāda gan tādas aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kuras uzskatāmas par dopingu un ir pastāvīgi aizliegtas (kā sacensību laikā, tā ārpus sacensībām), jo ar šīm vielām un metodēm var uzlabot sportisko sniegumu nākamajās sacensībās vai arī tām piemīt maskējošas īpašības, gan arī tādas vielas un metodes, kuras ir aizliegtas tikai sacensību laikā. WADA var paplašināt Aizliegto vielu un metožu sarakstu attiecībā uz konkrētiem sporta veidiem. Aizliegtas vielas un aizliegtas metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā var iekļaut vai nu kā vispārēju kategoriju (piemēram, "anaboliskie līdzekļi"), vai norādot konkrētu vielu vai metodi. [Piezīme par 4. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Tādas vielas lietošana ārpus sacensībām, kas ir aizliegta tikai sacensību laikā, nav antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumu, ja attiecībā uz sacensību laikā ņemtu paraugu tiek paziņots nelabvēlīgs analīžu rezultāts, kas saistīts ar šādu vielu vai tās metabolītiem. 4.2.2. Īpašās vielas Piemērojot 10. pantu, visas aizliegtās vielas ir uzskatāmas par īpašajām vielām, izņemot anabolisko līdzekļu un hormonu klases vielas, kā arī Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītos stimulējošos līdzekļus, hormonu antagonistus un modulatorus. Īpašo vielu kategorijā neiekļauj aizliegtās metodes. [Piezīme par 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktā norādītās īpašās vielas nekādā ziņā nav uzskatāmas par mazāk svarīgām vai mazāk bīstamām kā citas dopinga vielas. Tās vienkārši ir vielas, attiecībā uz kurām pastāv lielāka varbūtība, ka sportists tās varētu būt lietojis citam nolūkam, nevis sportiskā snieguma uzlabošanai. 4.2.3. Jaunas aizliegto vielu klases Ja WADA paplašina Aizliegto vielu un metožu sarakstu, saskaņā ar 4. panta 1. punktu iekļaujot tajā jaunu aizliegto vielu klasi, WADA Izpildkomiteja nosaka, vai par īpašajām vielām atbilstīgi 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktam ir uzskatāma tikai kāda konkrēta šīs jaunās aizliegto vielu klases viela vai par īpašām uzskatāmas visas šīs klases vielas. 4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā Pieņemot lēmumu par vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, WADA ņem vērā norādītos kritērijus. 4.3.1. Vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā apsver gadījumos, ja WADA uzskata, ka šī viela vai metode atbilst jebkuriem diviem no tālāk minētajiem trīs kritērijiem. 4.3.1.1. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka viela vai metode, lietojot atsevišķi vai kombinācijā ar citām vielām vai metodēm, var uzlabot vai uzlabo sportisko sniegumu. [Piezīme par 4. panta 3. punkta 1. apakšpunkta 1. daļu. Šajā pantā paredzēts, ka varētu būt tādas vielas, kuras nav aizliegtas, lietojot atsevišķi, bet ir aizliegtas, lietojot kombinācijā ar citām noteiktām vielām. Ja viela, kas iekļauta Aizliegto vielu un metožu sarakstā, var uzlabot sportisko sniegumu, tikai to lietojot kombinācijā ar citu vielu, tas attiecīgi jānorāda, un šāda viela ir aizliegta tikai tad, ja ir pierādījumi par abu šo vielu kombināciju.] 4.3.1.2. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina, ka vielas vai metodes lietošana rada reālus vai potenciālus draudus sportista veselībai. 4.3.1.3. WADA apstiprinājums, ka vielas vai metodes lietošana ir pretrunā Kodeksa ievadā aprakstītajam sportiskajam garam. 4.3.2. Vielu vai metodi iekļauj Aizliegto vielu un metožu sarakstā arī tad, ja WADA apstiprina, ka medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze liecina par to, ka šī viela vai metode maskē citu aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu. [Piezīme par 4. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Saskaņā ar ikgadējo procedūru parakstītāji, valdības un citas ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt WADA savas piezīmes par Aizliegto vielu un metožu saraksta saturu.] 4.3.3. WADA lēmums par aizliegtu vielu un aizliegtu metožu iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, vielu klasifikāciju kategorijās šajā sarakstā un vielas klasifikāciju vai nu kā pastāvīgi aizliegtu, vai aizliegtu tikai sacensību laikā, ir galīgs, un sportistam vai citai personai nav tiesību to apstrīdēt, pamatojoties uz apgalvojumu, ka viela vai metode nav maskējošs līdzeklis, ka tā nespēj uzlabot sportisko sniegumu, ka tā nav kaitīga veselībai vai tās lietošana nav pretrunā sportiskajam garam. 4.4. Terapeitiskās lietošanas atļaujas ("TLA") 4.4.1. Aizliegtu vielu, to metabolītu vai marķieru klātbūtni un/vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, lietošanas mēģinājumu, glabāšanu, ievadīšanu vai ievadīšanas mēģinājumu neuzskata par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja tas atbilst terapeitiskās lietošanas atļaujai (TLA), kas piešķirta atbilstīgi Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam. 4.4.2. Sportistam, kas nav starptautiska līmeņa sportists, TLA saņemšanai jāpiesakās savas valsts antidopinga organizācijā. Ja valsts antidopinga organizācija noraida pieteikumu, sportists šo lēmumu var pārsūdzēt tikai valsts līmeņa pārsūdzības iestādē, kas minēta 13. panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā. 4.4.3. Sportistam, kas ir starptautiska līmeņa sportists, jāpiesakās savā starptautiskajā federācijā. 4.4.3.1. Ja sportista valsts antidopinga organizācija viņam jau ir piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, kas atbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad starptautiskajai federācijai tā ir jāatzīst. Ja starptautiskā federācija uzskata, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem un tāpēc atsakās to atzīt, tai nekavējoties par šāda lēmuma iemesliem jāinformē sportists un viņa valsts antidopinga organizācija. Sportists un viņa valsts antidopinga organizācija 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt šo lietu WADA. Ja lieta tiek pārsūdzēta WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai valsts antidopinga organizācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm valsts līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz starptautiska līmeņa sacensībām). Ja lieta netiek pārsūdzēta WADA, beidzoties pārsūdzības iesniegšanai paredzētajam 21 dienas termiņam, TLA vairs nav derīga nekādam nolūkam. 4.4.3.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vēl nav piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, tad šim sportistam, tiklīdz rodas šāda vajadzība, TLA saņemšanai jāpiesakās tieši savā starptautiskajā federācijā. Ja starptautiskā federācija (vai valsts antidopinga organizācija, ja tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā) noraida sportista pieteikumu, tā nekavējoties informē sportistu par atteikuma iemesliem. Ja starptautiskā federācija piešķir sportista pieprasīto TLA, tai par šo lēmumu jāpaziņo ne vien sportistam, bet arī viņa valsts antidopinga organizācijai, un ja attiecīgās valsts antidopinga organizācija uzskata, ka piešķirtā TLA neatbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas tai lieta jāpārsūdz WADA. Ja valsts antidopinga organizācija pārsūdz lietu WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai starptautiskās federācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm starptautiska līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām). Ja valsts antidopinga organizācija lietu nepārsūdz WADA, tad, beidzoties pārsūdzības iesniegšanai paredzētajam 21 dienas termiņam, starptautiskās federācijas piešķirtā TLA stājas spēkā attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām. [Piezīme par 4. panta 4. punkta 3. apakšpunktu. Ja starptautiskā federācija atsakās atzīt valsts antidopinga aģentūras piešķirtu TLA tikai tāpēc, ka trūkst medicīnisko datu vai citas informācijas, kas nepieciešama, lai pierādītu atbilstību Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad lietu nevar pārsūdzēt WADA. Tā vietā lieta jāpapildina un atkārtoti jāiesniedz starptautiskajai federācijai. Ja starptautiskā federācija izvēlas veikt pārbaudi sportistam, kas nav starptautiska līmeņa sportists, tai jāatzīst TLA, ko šim sportistam piešķīrusi viņa valsts antidopinga organizācija.] 4.4.4. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija var pieprasīt, lai sportisti, kuri vēlas lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi saistībā ar tās rīkoto sporta pasākumu, iesniedz šai organizācijai pieteikumu TLA saņemšanai. Tādā gadījumā piemēro tālāk norādītos noteikumus. 4.4.4.1. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai jābūt izstrādātai procedūrai, lai sportists, kuram vēl nav piešķirta TLA, varētu pieteikties TLA saņemšanai. Ja TLA tiek piešķirta, tā ir derīga tikai attiecībā uz konkrētās organizācijas rīkoto sporta pasākumu. 4.4.4.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vai starptautiskā federācija jau ir piešķīrusi Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu TLA, tad lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai tā ir jāatzīst. Ja lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija nolemj, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem, tad tai nekavējoties par to jāpaziņo sportistam, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslus. 4.4.4.3. Sportists var pārsūdzēt lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas lēmumu neatzīt vai nepiešķirt TLA tikai neatkarīgā organizācijā, ko šim nolūkam izveido vai norīko lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija. Ja sportists lēmumu nepārsūdz (vai ja pārsūdzība ir neveiksmīga), viņš nedrīkst lietot attiecīgo vielu vai metodi saistībā ar konkrēto sporta pasākumu, bet ārpus šā sporta pasākuma paliek spēkā viņa valsts antidopinga organizācijas vai starptautiskās federācijas piešķirtā šīs vielas vai metodes TLA. [Piezīme par 4. panta 4. punkta 4. apakšpunkta 3. daļu. Neatkarīgas pārsūdzības iestādes funkcijas var pildīt, piemēram, Sporta šķīrējtiesas speciālā nodaļa vai līdzīga struktūra, vai arī WADA var piekrist pildīt šo funkciju. Ja šo funkciju nepilda ne Sporta šķīrējtiesa, ne WADA, tad WADA saglabā tiesības (bet ne pienākumu) jebkurā brīdī saskaņā ar 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu pārskatīt lēmumus, kas saistībā ar pasākumu pieņemti par TLA.] 4.4.5. Ja antidopinga organizācija izvēlas ņemt paraugu no tādas personas ķermeņa, kas nav ne starptautiska līmeņa sportists, ne valsts līmeņa sportists, un ja šī persona lieto aizliegto vielu vai aizliegto metodi terapeitiskā nolūkā, tad antidopinga organizācija šai personai var atļaut pieteikties TLA saņemšanai ar atpakaļejošu spēku. 4.4.6. WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemts lēmums par valsts antidopinga organizācijas piešķirtas TLA neatzīšanu, ja šo lēmumu tai pārsūdz vai nu attiecīgais sportists, vai šā sportista valsts antidopinga aģentūra. Turklāt WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemtais lēmums par TLA piešķiršanu, ja šo jautājumu tai pārsūdz attiecīgā sportista valsts antidopinga aģentūra. WADA jebkurā brīdī pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pārskatīt jebkuru citu lēmumu par TLA piešķiršanu. Ja pārskatītais lēmums par TLA piešķiršanu atbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, WADA neveic nekādas darbības attiecībā uz šo lēmumu. Ja lēmums par TLA piešķiršanu neatbilst šiem kritērijiem, WADA to anulē. [Piezīme par 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu. WADA ir tiesības pieprasīt maksu, lai segtu izdevumus par pārskatīšanu, kas tai a) jāveic saskaņā ar 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu un b) ko tā bija izvēlējusies veikt pārskatītā lēmuma anulēšanas gadījumā. 4.4.7. Tādu starptautiskas federācijas lēmumu (vai valsts antidopinga aģentūras lēmumu, ja tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā) par TLA piešķiršanu, kuru WADA nav pārskatījusi vai ir pārskatījusi, bet pēc pārskatīšanas nav anulējusi, sportists un/vai šā sportista valsts antidopinga aģentūra var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā. [Piezīme par 4. panta 4. punkta 7. apakšpunktu. Šādos gadījumos pārsūdz starptautiskās federācijas lēmumu par TLA, nevis WADA lēmumu nepārskatīt lēmumu par TLA vai (pārskatīšanas gadījumā) lēmumu par šā lēmuma neatcelšanu. Tomēr laiks, kurā var pārskatīt lēmumu par TLA, sākas tikai dienā, kad WADA paziņo savu lēmumu. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai WADA ir vai nav pārskatījusi lēmumu, tai paziņo par iesniegto pārsūdzību, lai tā varētu piedalīties lietas izskatīšanā, ja tā šādu dalību uzskata par nepieciešamu.] 4.4.8. WADA lēmumu par TLA lēmuma atcelšanu sportists, valsts antidopinga aģentūra un/vai starptautiskā federācija var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā. 4.4.9. Bezdarbība pieņemamā termiņā attiecībā uz pienācīgi iesniegtu pieteikumu par TLA piešķiršanu/atzīšanu vai par lēmuma pārskatīšanu saistībā ar TLA, ir uzskatāma par pieteikuma noraidījumu. 4.5. Uzraudzības programma WADA, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, izstrādā uzraudzības programmu attiecībā uz vielām, kuras nav iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā, bet kuras WADA vēlas uzraudzīt, lai konstatētu, kādā veidā šīs vielas ir iespējams ļaunprātīgi izmantot sportā. Pirms visām pārbaudēm WADA publicē uzraugāmo vielu sarakstu. Laboratorijas periodiski ziņo WADA par gadījumiem, kad ir ziņots par šo vielu lietošanu vai konstatēta to klātbūtne paraugā, apkopojot šo informāciju atbilstīgi sporta veidiem un atkarībā no tā, vai paraugi ir vākti sacensību laikā vai ārpus sacensībām. Šādos ziņojumos neiekļauj papildu informāciju par konkrētiem paraugiem. WADA starptautiskajām federācijām un valstu antidopinga organizācijām vismaz reizi gadā dara pieejamus apkopotos statistikas datus par papildu vielām, kas iedalītas atbilstīgi sporta veidiem. WADA veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar šādiem ziņojumiem ir stingri ievērota katra sportista anonimitāte. Gadījumi, kad ziņots par uzraugāmas vielas lietošanu vai paraugā konstatēta šādas vielas klātbūtne, nav uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumu. 5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA 5.1. Pārbaužu un izmeklēšanas nolūks Pārbaudes un izmeklēšanu veic tikai, lai novērstu dopinga lietošanu. 5.1.1. Pārbaudes veic, lai iegūtu analīzēs pamatotus pierādījumus par sportista atbilstību (vai neatbilstību) Kodeksā noteiktajam stingrajam aizliegumam attiecībā uz aizliegtas vielas klātbūtni vai aizliegtas metodes lietošanu. 5.1.2. Izmeklēšanu veic: a) saistībā ar netipiskām atradēm un normai neatbilstīgiem pases parametriem saskaņā ar attiecīgi 7. panta 4. un 5. punktu, vācot informāciju vai pierādījumus (tostarp analītiskus pierādījumus), lai noteiktu, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 2. panta 1. un/vai 2. punktu, un b) saistībā ar citām norādēm uz iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar 7. panta 6. un 7. pantu, vācot informāciju vai pierādījumus (tostarp analītiskus pierādījumus), lai noteiktu, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 2. panta 2.-10. punktu. 5.2. Pārbaužu tvērums Antidopinga aģentūra, kas pilnvarota veikt pārbaudes kādam sportistam, jebkurā laikā un jebkurā vietā var lūgt šim sportistam nodot paraugu. Uz nākamajiem noteikumiem attiecas 5. panta 3. punktā noteiktie piekritības ierobežojumi attiecībā uz pārbaudēm lielu sporta pasākumu laikā. 5.2.1. Valsts antidopinga aģentūra ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, patstāvīgie iedzīvotāji, licences turētāji vai sporta organizāciju biedri vai kuri uzturas šīs antidopinga aģentūras valstī. 5.2.2. Katra starptautiskā federācija ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuriem piemēro tās noteikumus, tostarp sportistiem, kuri piedalās tādos lielos sporta pasākumos, kuru norisi reglamentē šīs starptautiskās federācijas noteikumi, vai kuri ir šīs starptautiskās federācijas biedri vai licences turētāji vai arī tādas valsts federācijas biedri vai licences turētāji, kura ir attiecīgās starptautiskās federācijas dalīborganizācija vai šīs dalīborganizācijas dalīborganizācija. 5.2.3. Visas lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, ir pilnvarotas veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām savos rīkotajos sporta pasākumos visiem tiem sportistiem, kuri reģistrējušies kādam no tās nākamajiem sporta pasākumiem vai uz kuriem citādi attiecas šīs lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas pilnvaras attiecībā uz pārbaužu veikšanu saistībā ar kādu nākamo pasākumu. 5.2.4. WADA ir pilnvarota veikt 20. pantā noteiktās pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām. 5.2.5. Antidopinga organizācijas drīkst veikt pārbaudes visiem sportistiem, tostarp diskvalificētiem sportistiem, attiecībā uz kuriem tām ir derīgs pilnvarojums veikt šādas pārbaudes. 5.2.6. Ja starptautiskā federācija vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija kādu pārbaužu izpildei deleģē pilnvaras valsts antidopinga organizācijai vai noslēdz līgumu ar valsts antidopinga organizāciju par kādu pārbaužu izpildi (tiešā veidā vai ar valsts federācijas starpniecību), tad šī valsts antidopinga organizācija, pati sedzot izmaksas, var vākt papildu paraugus vai norīkot laboratoriju veikt papildu veidu analīzes. Ja tiek vākti papildu paraugi vai veiktas papildu veidu analīzes, par to paziņo attiecīgajai starptautiskajai federācijai vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai. [Piezīme par 5. panta 2. punktu. Papildu pilnvaras pārbaužu izpildei var piešķirt, parakstītājiem un valdībām noslēdzot savstarpējus starpvalstu vai daudzpusējus līgumus. Ja sportists nav norādījis 60 minūšu ilgu pārtraukumu pārbaužu veikšanai no plkst. 23.00 līdz 6.00 vai citādi pirms pārbaudes nav piekritis pārbaudes veikšanai šajā periodā, antidopinga organizācijai ir nopietns un konkrēts pamats aizdomām, ka šis sportists lieto dopingu. Aizstāvoties antidopinga noteikuma pārkāpumā, kas konstatēts, pamatojoties uz šādu pārbaudi vai tās mēģinājumu, nevar apgalvot, ka antidopinga organizācijai nav pietiekama pamata aizdomām, lai veiktu pārbaudes šajā periodā. 5.3. Pārbaudes sporta pasākumos 5.3.1. Izņemot tālāk minētos gadījumus, kad ir noteikts citādi, sporta pasākuma laikā par pārbaužu sākšanu un vadīšanu pasākuma vietā atbild viena organizācija. Starptautiskos sporta pasākumos paraugu vākšanu sāk un vada tā starptautiskā organizācija, kura ir šā pasākuma rīkotāja (piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja olimpiskajās spēlēs, starptautiskā federācija pasaules čempionātā vai Panamerikas sporta organizācija Panamerikas sporta spēlēs). Valsts sporta pasākumos paraugu vākšanu sāk un vada attiecīgās valsts antidopinga organizācija. Pēc sporta pasākuma rīkotājorganizācijas pieprasījuma visas pārbaudes pasākuma laikā, kuras veic ārpus pasākuma vietas, saskaņo ar šo rīkotājorganizāciju. [Piezīme par 5. panta 3. punkta 1. apakšpunktu. Dažas organizācijas, kas rīko starptautiskus sporta pasākumus, pasākuma laikā var veikt pašas savas pārbaudes ārpus pasākuma vietas un tādējādi vēlēties saskaņot šīs pārbaudes ar valstu antidopinga organizāciju pārbaudēm.] 15.3.2. Ja antidopinga organizācija, kas citādi atbildētu par pārbaužu veikšanu, bet neatbild par to sākšanu un vadīšanu, sacensību periodā tomēr vēlas sportistiem veikt pārbaudes sacensību vietā, tad šī antidopinga organizācija vispirms apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju, lai saņemtu atļauju veikt un saskaņot šādas pārbaudes. Ja antidopinga organizāciju neapmierina pasākuma rīkotāja atbilde, šī antidopinga organizācija saskaņā ar WADA publicētajām procedūrām var lūgt, lai WADA piešķir tai atļauju veikt pārbaudes un nosaka, kā saskaņot šīs pārbaudes. Pirms šādu pārbaužu atļaujas piešķiršanas WADA apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju un informē to par minēto lūgumu. WADA lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja vien pārbaudes atļaujā nav paredzēts citādi, uzskata, ka šīs pārbaudes veiktas ārpus sacensībām. Par šo pārbaužu rezultātu pārvaldību atbild tā antidopinga aģentūra, kura sāka pāraudi, ja vien sporta pasākuma rīkotāja noteikumos nav paredzēts citādi. [Piezīme par 5. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Pirms WADA atļauj valsts antidopinga organizācijai sākt un vadīt pārbaudes starptautiskā sporta pasākumā, tā apspriežas ar to starptautisko organizāciju, kas rīko attiecīgo sporta pasākumu. Pirms WADA atļauj starptautiskai federācijai sākt un vadīt pārbaudes valsts sporta pasākumā, tā apspriežas ar šā pasākuma norises valsts antidopinga organizāciju. Antidopinga organizācija, kura sāk un vada pārbaudes, pēc saviem ieskatiem var stāties līgumattiecībās ar citām organizācijām, kurām tā deleģē pienākumu veikt paraugu vākšanu vai atbildību par citiem dopinga kontroles procesa aspektiem.] 5.4. Pārbaužu veikšanas plānošana 5.4.1. WADA, apspriežoties ar starptautiskajām federācijām un citām antidopinga organizācijām, pieņem Starptautiskajam pārbaužu un izmeklēšanas standartam atbilstīgus tehniskos dokumentus, kuros, izmantojot riska novērtējumu, nosaka, kuras aizliegtās vielas un/vai aizliegtās metodes, visticamāk, varētu ļaunprātīgi izmantot noteiktos sporta veidos un disciplīnās. 5.4.2. Sākot ar riska novērtējumu, ikviena antidopinga organizācija, kas pilnvarota veikt pārbaudes, izstrādā un īsteno efektīvu, informētu un samērīgu pārbaužu veikšanas plānu, kur saskaņā ar Starptautiskā pārbaužu un izmeklēšanas standarta prasībām attiecīgi nosaka prioritātes disciplīnām, sportistu kategorijām, pārbaužu veidiem, vācamo paraugu veidiem un paraugu analīžu veidiem. Ikviena antidopinga organizācija pēc WADA pieprasījuma tai iesniedz sava aktuālā pārbaužu veikšanas plāna kopiju. 5.4.3. Ja tas ir saprātīgi iespējams, pārbaudes saskaņo, izmantojot Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS) vai citu WADA apstiprinātu sistēmu, lai maksimāli palielinātu kopīgo pārbaužu efektivitāti un lieki neveiktu atkārtotas pārbaudes. 5.5. Pārbaužu izpildei piemērojamās prasības Visas pārbaudes veic saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu. 5.6. Informācija par sportista atrašanās vietu Sportisti, kurus viņu starptautiskā federācija un/vai valsts antidopinga organizācija ir iekļāvusi reģistrēto pārbaužu sarakstā, Starptautiskajā pārbaužu un izmeklēšanas standartā noteiktajā veidā sniedz informāciju par savu atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas saskaņo šādu sportists identificēšanu un informācijas vākšanu par viņu atrašanās vietu. Katra starptautiskā federācija un valsts antidopinga organizācija ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā publicē sarakstu, kurā ir identificēti reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautie sportisti, norādot šo sportistu vārdus vai skaidri noteiktus, konkrētus kritērijus. Sportisti jāinformē pirms iekļaušanas reģistrēto pārbaužu sarakstā un pirms svītrošanas no šā saraksta. Kamēr sportists ir iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā, ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā informācija par viņa atrašanās vietu būs pieejama gan WADA, gan citām antidopinga organizācijām, kuras pilnvarotas pārbaudīt šo sportistu saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Šo informāciju pastāvīgi glabā stingrā slepenībā un izmanto tikai dopinga kontroles plānošanai, saskaņošanai un vadīšanai, sniedzot informāciju, kas attiecas uz sportista bioloģisko pasi vai citiem analīžu rezultātiem, lai atbalstītu izmeklēšanu vai procedūras saistībā ar iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu; pēc tam, kad šī informācija šiem nolūkiem vairs nav nepieciešama, to iznīcina saskaņā ar Starptautisko privātuma un personas datu aizsardzības standartu. 5.7. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās 5.7.1. Ja reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauts starptautiska vai valsts līmeņa sportists pārtrauc aktīvo karjeru, bet pēc tam vēlas atkal aktīvi piedalīties sacensībās, šis sportists nesacenšas starptautiskos vai valsts līmeņa pasākumos, līdz viņš pieteicies pārbaudēm, par to sešus mēnešus iepriekš rakstiski paziņojot savai starptautiskajai federācijai un valsts antidopinga organizācijai. WADA, apspriežoties ar attiecīgo starptautisko federāciju un valsts antidopinga …