Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums atbalsta konceptuālo ziņojumu par abonētās preses piegādes nodrošināšanu un drukāto mediju atbalsta uzlabošanas iespējām. Tas nosaka atbildīgās institūcijas un uzdevumus šī atbalsta īstenošanai.

Ko tas regulē

Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanu.
Drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas.
Grozījumus Pasta likumā, lai īstenotu atbalsta risinājumu.
Papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta šī risinājuma īstenošanai.

Kas tas attiecas

Satiksmes ministrija un Kultūras ministrija.
Preses izdevēji un abonētās preses saņēmēji.

Galvenie punkti

Atbalstīts risinājuma 1. variants no konceptuālā ziņojuma.
Satiksmes ministrija ir atbildīgā institūcija, Kultūras ministrija – līdzatbildīgā.
Līdz 2020. gada 1. augustam jāiesniedz likumprojekts par grozījumiem Pasta likumā, pagarinot pārejas noteikumu 15. un 21. punkta piemērošanas termiņu līdz 2021. gada 31. decembrim.
Papildu finansējuma piešķiršana no valsts budžeta risinājuma 1. varianta īstenošanai ir valsts prioritāte.
Kultūras ministrija ir atbildīgā institūcija valsts atbalsta veida maiņas izstrādāšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju, notifikācija jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 397 Rīgā

gada
jūlijā (prot. Nr. 42
§) Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"
Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma
variantu (turpmāk - risinājuma
variants).
Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju un Kultūras ministriju par līdzatbildīgo institūciju risinājuma
varianta īstenošanā.
Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavot un satiksmes ministram līdz
gada
augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Pasta likumā risinājuma
varianta īstenošanas uzsākšanai. Likumā paredzēt, ka pārejas noteikumu
un
punkta piemērošanas termiņš tiek pagarināts līdz
gada
decembrim.
Noteikt par valsts prioritāti papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta risinājuma
varianta īstenošanai. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku iesniegt Ministru kabinetā vienotu prioritārā pasākuma pieteikumu.
Jautājumu par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai 2021., 2022.,
gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,
un
gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju un Satiksmes ministriju par līdzatbildīgo institūciju valsts atbalsta veida maiņas izstrādāšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju. Noteikt, ka notifikācija Eiropas Komisijā ir iesniedzama līdz
gada
decembrim. Ministru prezidents A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis (Ministru kabineta
gada
jūlija rīkojums Nr. 397) Konceptuāls ziņojums "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" Saturs
Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
Situācijas apraksts 2.
Pamatojums drukāto mediju atbalstam 2.1.
Valsts pienākums mediju daudzveidības nodrošināšanā 2.1.
Drukāto mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā 2.1.
Drukāto mediju stāvoklis Latvijā 2.
Latvijas tiesiskais regulējums drukāto mediju atbalsta jomā 2.2.
Regulējuma vēsturiskā attīstība 2.2.1.
Abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšana 2.2.1.
PVN samazinātā likme 2.2.1.
Mediju atbalsta fonds 2.2.
Atbalsts drukātajiem medijiem politikas plānošanas dokumentos 2.
Šā brīža situācija un problēmjautājumi 2.3.
Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums 2.3.
Nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem 2.3.
Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību 2.3.
Bažas par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam 2.
Situācija pēc 2020.gada 31.decembra 2.4.
Piegādes apjomi, vidējā piegādes pašizmaksa un kompensācijas apmērs, ja tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība 2.4.
UPP sniedzēja piegādes tarifs un piegādes apjomi, ja netiek grozīti normatīvie tiesību akti 2.4.
PVN abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam 2.
Ārvalstu prakse
Priekšlikumi drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā 3.
Risinājuma 1.variants - "Esošās kārtības pilnveidošana abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai" 3.
Risinājuma 2.1.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar tiešajām dotācijām preses izdevējiem" 3.
Risinājuma 2.2.variants - "Tiešo dotāciju sniegšana tikai UPP sniedzēja tarifu apmaksai" 3.
Risinājuma 3.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar tiešajām dotācijām preses izdevējiem un PVN samazināšanu" 3.
Komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošana 3.
Iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus
Secinājumi Saīsinājumu un apzīmējumu saraksts Direktīva Nr.2006/112/EK - Eiropas Savienības 2006.gada 28.novembra direktīva Nr.2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ECT - Eiropas Cilvēktiesību tiesa EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija KM - Kultūras ministrija LPIA - Latvijas Preses izdevēju asociācija Mediju politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.667 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam" Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns - Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.666 "Par Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu" MK - Ministru kabinets Nodokļu politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojums Nr.245 "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam" Noteikumi Nr.292 - Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi Nr.292 "Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām" Pasta politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2011.gada 23.marta rīkojums Nr.127 "Par Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" PVN - pievienotās vērtības nodoklis Satversme - Latvijas Republikas Satversme SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TM - Tieslietu ministrija UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UPP - universālais pasta pakalpojums VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Pasts - Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts"
Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Konceptuālais ziņojums (turpmāk - Ziņojums) izstrādāts saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm, Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu, kura 1.rīcības virziena "Atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē" ietvaros noteikts pasākums Nr.1.3.
"Izstrādāt valsts dotāciju programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālo ziņojumu", un MK 2017.gada 19.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 43.§) "Informatīvais ziņojums "Par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu"" 2.punktā doto uzdevumu, lai izstrādātu konceptuālo ziņojumu, kurā izvērtētas papildu iespējas drukāto mediju atbalstam, tostarp abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai, sākot ar 2020.gada 1.janvāri. Ar kultūras ministra 2019.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.2.5-1-68 izveidota darba grupa (turpmāk - Darba grupa), kuras sastāvā bija SM, TM, VARAM, Konkurences padomes, SPRK, Latvijas Pasta, VSIA "Latvijas Vēstnesis" un LPIA pārstāvji un kurai uzdots līdz 2019.gada 30.jūnijam izstrādāt Ziņojumu. Gan no Satversmes 100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību, un tādējādi nodrošinātu, ka personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Turklāt pastāv dažādi apstākļi - informācijas pieejamība dažādām sabiedrības grupām, informācijas pieejamība reģionos, satura kvalitāte, valsts drošība, minoritāšu kultūras saglabāšana - kas raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no mediju daudzveidības formām, tajā skaitā saglabājot arī drukātās preses abonēšanas iespēju. Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū, kur pieprasījums pēc drukātās preses ir proporcionāli lielāks, taču drukātās preses piegādes izmaksas ir augstākas. Atbalsts drukātajiem medijiem Latvijā gan vēsturiski, gan šobrīd tiek nodrošināts ar vairākiem atbalsta mehānismiem: 1) daļēji kompensējot abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanas izmaksas; 2) ar PVN samazināto likmi 12 %; un 3) ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Nepastāvot atsevišķam tiesiskajam regulējumam, kas regulētu valsts atbalstu abonēto preses izdevumu piegādei, vēsturiski bija izveidojusies situācija, kurā Latvijas Pasts šos pakalpojumus nodrošināja nevis par tirgus cenu, bet par samazinātu cenu, kas nesedza faktiskās izmaksas. Tas radīja Latvijas Pastam zaudējumus. Lai risinātu šo problēmu, 2009.gadā tika nolemts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus iekļaut UPP sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šos pakalpojumus, tiktu kompensēti no UPP zaudējumu kompensēšanas fonda. Vienlaikus tika noteikts pārejas periods, kurā preses piegādes pakalpojumus turpināja sniegt Latvijas Pasts, bet radušos zaudējumus turpināja segt no valsts budžeta līdzekļiem. Pārejas periods tika vairākkārt pagarināts, saglabājot šo principu līdz 2019.gada 31.decembrim. 2013.gadā tika normatīvi noteiktas cenas, kādas par pakalpojuma sniegšanu preses izdevēji maksā Latvijas Pastam. Faktiski minētās cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada. Vēsturiski PVN likme preses izdevumu piegādei un abonentmaksai ir pakāpeniski paaugstinājusies. Neskatoties uz to, ka kopš 2011.gada tiek piemērota PVN samazinātā likme 12 % apmērā, gadu no gada turpina samazināties kopējais atvieglojumu apmērs, kuru rada PVN samazinātā likme. Pret esošo tiesisko regulējumu ir izteikti dažādi iebildumi no iesaistītajām personām un institūcijām. Minētos problēmjautājumus, kuri analizēti Ziņojuma 2.3.sadaļā, var grupēt šādi: 1) nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanai; 2) nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem; 3) zaudējumu kompensēšanas kārtības nelabvēlīgā ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību (novēlota kompensēšana un dividenžu izmantošana); 4) bažas, ka esošā kārtība rada konkurences priekšrocības UPP sniedzējam citu pasta pakalpojumu sniegšanā. Ja netiks veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, no 2021.gada būs apstiprināmi tādi abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifi, kas ir ekonomiski pamatoti un sedz pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Lai varētu tikt apstiprināti tādi tarifi abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanai, kas nesedz pakalpojumu izmaksas, tam būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. No mediju politikas plānošanas dokumentiem nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī izvērtēt iespējas to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām. Mediju daudzveidība netieši skar arī valsts drošības, sabiedrības integrācijas, reģionālās attīstītības nozaru politiku. Tādēļ atbalsts mediju daudzveidībai un drukātajiem medijiem kā vienai no kultūras formām netieši rodams arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos. Pasta politikas plānošanas dokumentos nav tieši risināts jautājums par drukātajiem medijiem nepieciešamo atbalstu un piemērotāko modeli abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai, taču ir uzsvērts, ka minētie jautājumi risināmi kontekstā ar mediju politikas plānošanas dokumentu īstenošanu. Nodokļu politikas pamatnostādnēs nav paredzēts samazināt jau esošo PVN samazināto likmi kādai preču un pakalpojumu grupai, tajā skaitā drukātajiem medijiem. Pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Bulgārijā un Slovākijā, tiek piemērota PVN samazinātā likme laikrakstiem un žurnāliem. PVN samazinātās likmes apmērs svārstās robežās no 12% (Latvijā) līdz 2,1% (Francijā) un pat 0% (Lielbritānijā)
Pārliecinoši lielākajā daļā dalībvalstu presei noteiktā PVN samazinātā likme ir zemāka nekā Latvijā. Attiecīgi citu dalībvalstu nodokļu politika rada pamatu domāt par nepieciešamību Latvijā piemērot mazāku PVN likmi presei. Vairākas apskatītās valstis, kas piešķir atbalstu drukātajai presei (PVN samazinātā likme, piegādes izdevumu kompensēšana), ir noteikušas kritērijus šāda atbalsta saņemšanai. Kritēriji PVN samazinātās likmes piemērošanai laikrakstu un periodisku izdevumu piegādei ir paredzēti arī Direktīvas Nr.2006/112/EK 3.pielikuma 6.punktā. Tādēļ arī Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās tiek piemērota PVN samazinātā likme presei, tiek paredzēti noteikti ierobežojumi samazinātās likmes piemērošanai. Pētījumos netiek atspoguļota šādu kritēriju piemērošanas negatīvā ietekme uz preses brīvību un plurālismu. Tādējādi atbalstu sašaurinošu kritēriju noteikšana ir pieļaujama arī Latvijā, ja kritērijiem ir saprātīgs pamatojums, kā arī tiek nodrošināts taisnīgs un pārskatāms atbalsta piešķiršanas mehānisms un efektīva tā kontrole. Ziņojuma izstrādes rezultātā tika identificēti trīs risinājuma varianti ar apakšvariantiem drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā. Tāpat tika vērtēts, kā šie risinājuma varianti ietekmē Ziņojuma 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, uz kuriem ir norādījušas iesaistītās puses. Risinājuma 1.variants paredz divos posmos pilnveidot pašreiz piemērojamo kārtību, saglabājot Pasta likumā noteikto principu, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums tiek nodrošināts par cenu, kura ir zem pašizmaksas, un tā rezultātā radītie zaudējumi tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Risinājuma 1.variants, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārība, nodrošina līdzšinējo paredzamību drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Vienlaikus iesaistīto institūciju 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi, kuri saistīti ar ietekmi uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, tiks atrisināti, jo Risinājuma 1.variants dod iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēja izvēli un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu tiks noteikta preses izdevēju līdzmaksājuma proporcija, kādu tiem būs jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Tā rezultātā precīzs nepieciešamā atbalsta apmērs būs zināms katru reizi, kad UPP sniedzējs sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no valsts budžeta kompensēt UPP sniedzējam radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi biežāk kā divreiz gadā. Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kā arī preses izdevēju maksājuma proporciju būs nepieciešams precizēt, ņemot vērā SPRK pieeju attiecībā uz tarifa parametru noteikšanu un procentuālo pieaugumu šiem parametriem, salīdzinot ar Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams Risinājuma 1.variantu ieviest divos posmos. Pirmajā posmā tiks nemainītā veidā turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība, pagarinot termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu
un 21.punktā, bet jaunā valsts atbalsta sistēma tiks ieviesta otrajā posmā. Attiecībā uz 2.3.sadaļā identificēto problēmjautājumu, kas saistīts ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu, Risinājuma 1.variants paredz atteikties no fiksētā tarifa, kas līdz šim ir bijis iemesls atbalsta apmēra pieaugumam. Laikā, kamēr tiek izstrādāta un ar Eiropas Komisiju saskaņota jaunā valsts atbalsta kārtība, minētais problēmjautājums tiks risināts, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Risinājuma 2.1.varianta rezultātā Pasta likuma 32.2 pants un pārejas noteikumu 21.punkts zaudēs spēku. Šādā gadījumā UPP sniedzējs nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas Republikas teritorijā par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma pašizmaksai. Vienlaikus Risinājuma 2.1.variants paredz, ka valsts atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā, no kurienes tas tiks izmaksāts preses izdevējiem piegādes izmaksu daļējai segšanai. Risinājuma 2.1.variants vispārēji atrisina 2.3.sadaļā identificētos problēmjautājumus, kuri saistīti ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamību un nemainīgumu, ietekmi uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību. Vienlaikus, tā kā UPP sniedzēja un citu komersantu piegādes apjomus un tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav iespējams noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, nav iespējams precīzi paredzēt, vai būs tādi preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liels būs šādu preses izdevumu īpatsvars. Tomēr šāda iespēja pastāv. Risinājuma 2.2.variants ir identisks Risinājuma 2.1.variantam ar vienu būtisku atšķirību. Risinājuma 2.2.variants paredz papildu nosacījumu atbalsta saņemšanai no Mediju atbalsta fonda. Proti, atbalsts var tikt saņemts tikai tad, ja preses izdevējs to izmantos UPP sniedzēja pakalpojumu apmaksai. Risinājuma 2.2.variants līdzīgi kā Risinājuma 2.1.variants atrisina 2.3.sadaļā identificētos problēmjautājumus, kas saistīti ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu, zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī ar bažām par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam. Attiecībā uz drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanu Risinājuma 2.2.variants būtiski samazina Risinājuma 2.1.varianta riskus, tomēr, salīdzinot ar Risinājuma 1.variantu, preses izdevējiem jārēķinās ar tarifa pieauguma risku gadījumā, ja kāds preses izdevējs nesaņems atbalstu un tā rezultātā neizvēlēsies UPP sniedzēja pakalpojumus. Risinājuma 3.varianta būtība lielā mērā ir līdzīga kā Risinājuma 2.1.variantam, bet ar atšķirību, ka daļa no atbalsta (kurš Risinājuma 2.1.varianta gadījumā tiktu sadalīts ar Mediju atbalsta fonda starpniecību) tiks sniegta, drukātajiem preses izdevumiem samazinot PVN likmi no 12% uz 5% un paredzot, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN neapliekams pakalpojums. Savukārt, atlikusī atbalsta daļa tiks piešķirta drukātajiem medijiem ar Mediju atbalsta fonda starpniecību. Savstarpēji salīdzinot identificētos risinājumus, jāsecina, ka Risinājuma 3.variants nebūtu atbalstāms. Tas rada riskus nevienlīdzīgai atbalsta sistēmai, jo sniegtu proporcionāli lielāku atbalstu dārgākiem preses izdevumiem. Tādā veidā, salīdzinot ar citiem priekšlikuma variantiem, ierobežotais atbalsts tiktu mazākā mērā piešķirts lētākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir arī īpaši atbalstāmas preses izdevumu kategorijas kā reģionālā prese vai dienas laikraksti, bet lielākā mērā atbalsts tiktu piešķirts dārgākiem preses izdevumiem, no kuriem liela daļa piedāvā izklaides saturu. Ņemot vērā minēto, PVN samazināšanu būtu jāturpina apsvērt kā atsevišķu atbalsta mehānismu drukātajiem preses izdevumiem, tomēr tas nebūtu jāparedz kā daļa no drukāto preses izdevumu piegādes atbalsta risinājuma. Tāpat, salīdzinot abus Risinājuma 2.varianta apakšvariantus, jāsecina, ka priekšroka būtu dodama Risinājuma 2.2.variantam, jo Risinājuma 2.1.varianta gadījumā nav iespējams prognozēt piegādes apjomus un tarifus. Vienlaikus Risinājuma 2.1.varianta gadījumā iespējams prognozēt faktu, ka UPP sniedzēja piegādes apjomi būtiski kritīsies, UPP sniedzējam vairs netiks uzticētas tieši tās piegādes, kurām ir zemāka pašizmaksa, kā arī UPP sniedzējs nevarēs savas fiksētās izmaksas optimizēt proporcionāli piegādes apjoma kritumam. Tādēļ pastāv iespēja, ka pie identiska atbalsta apmēra Risinājuma 2.1.varianta gadījumā vairākiem preses izdevējiem situācija varētu pasliktināsies, salīdzinot ar to, kāda tā būtu Risinājuma 2.2.varianta gadījumā. Ņemot vērā minēto, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz atbalstāmo risinājuma variantu, nepieciešams izdarīt izvēli starp Risinājuma 1.variantu un Risinājuma 2.2.variantu. Šo risinājuma variantu būtiskā atšķirība ir formā, kā atbalsts tiek sniegts. Risinājuma 1.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts UPP sniedzējam, kas dod iespēju preses izdevējiem par UPP sniedzēja pakalpojumiem maksāt cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts individuāli katram no vairāk kā 100 preses izdevējiem, kuriem tas būtu jāizmanto tāda UPP sniedzēja tarifa apmaksai, kurš atbildīs pakalpojuma pašizmaksai. Analizējot abus risinājuma variantus saskaņā ar 4 kritērijiem: (i) valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts budžetu, (ii) risinājuma piemērošana, (iii) 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi un (iv) risinājuma ieviešana, jāsecina, ka: i. Valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts budžetu. Gan Risinājuma 1.variants, gan Risinājuma 2.2.variants paredz valsts budžeta saistības. Risinājuma 1.varianta gadījumā saistības izriet no Pasta likuma, kas paredz UPP sniedzēja zaudējumu kompensēšanu, jo abonētā prese tiek piegādāta par cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas. Tomēr arī Risinājuma 2.2.varianta gadījumā būs nepieciešams laicīgi uzņemties budžeta saistības, jo pretējā gadījumā preses izdevējiem nebūs iespējams noslēgt līgumu ar UPP sniedzēju un, balstoties uz noslēgto līgumu, uzsākt abonēšanas kampaņas, kuras katru gadu sākas septembrī. Atšķirīgi no Risinājuma 1.varianta ietekme uz valsts budžetu Risinājuma 2.2.variantam ir par 69 575 euro lielāka, jo ir nepieciešams paredzēt atbalsta administrēšanas izmaksas; ii. Risinājuma piemērošana. Risinājuma 1.varianta gadījumā kompensācija no valsts budžeta arī turpmāk tiks sniegta ar maksājumiem UPP sniedzējam. Savukārt, Risinājuma 2.2.varianta gadījumā būs nepieciešams ieviest papildu procedūras atbalsta sniegšanai. Atbalsts būs regulāri jāsadala vairāk kā 100 preses izdevējiem. Nepieciešamība regulāri gatavot atbalsta pieteikumus uzliks administratīvo slogu arī preses izdevējiem, kas visizaicinošāk varētu izrādīties tieši maziem reģionāliem medijiem. iii. 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi: o Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšana. Risinājuma 1.variants, salīdzinot ar pārējiem variantiem, nodrošina lielāku stabilitāti un paredzamību ne tikai preses izdevējiem, bet arī UPP sniedzējam. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā papildu riski saistās ar iespēju, ka daži preses izdevēji dažādu iemeslu dēļ var atbalstam pieteikties novēloti, nepieteikties vai arī, piemēram, nepietiekoša finansējuma dēļ, nesaņemt atbalstu, kā rezultātā var samazināties UPP sniedzēja piegādes apjomi un palielināties tarifi, tādā veidā ietekmējot visus preses izdevējus; o Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un nemainīgums. Abi risinājuma varianti dod iespēju atteikties no fiksētā tarifa, kas līdz šim ir bijis iemesls tam, ka atbalsta apmērs ir svārstījies un saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto 4.tabulu ir pieaudzis četros no pēdējiem pieciem gadiem. Laikā, kamēr Risinājuma 1.varianta gadījumā tiek izstrādāta un ar Eiropas Komisiju saskaņota jaunā valsts atbalsta kārtība, atbalsta apmēra nemainīgumu var nodrošināt, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas; o Ietekme uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību. Risinājuma 2.2.variantā UPP sniedzējs tiks izvēlēts konkursa kārtībā arī attiecībā uz abonētās preses piegādes pakalpojumu. Tāpat šis pakalpojums tiks sniegts par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai. Tā rezultātā UPP sniedzējs katru mēnesi saņems pilnu samaksu par abonētās preses piegādi un tam vairs nebūs jāiegulda uzņēmuma finanšu līdzekļi saimnieciskās darbības nodrošināšanai līdz brīdim, kad no valsts budžeta tiek kompensēti šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā radītie zaudējumi. Tomēr arī Risinājuma 1.variants nodrošina iespēju SPRK rīkot konkursu par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu, jo preses izdevēju atbalsts tiks noteikts ar jaunu speciālo regulējumu, kas paredzēs preses izdevēju līdzmaksājuma proporciju, kādu tiem būs jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Tā rezultātā precīzs nepieciešamā atbalsta apmērs būs zināms katru reizi, kad UPP sniedzējs sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no valsts budžeta kompensēt UPP sniedzējam radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi biežāk kā divreiz gadā. Šāds risinājums būtu saudzīgāks preses izdevējiem, jo UPP sniedzēja naudas plūsmas problēmjautājums netiktu risināts, pārliekot to uz preses izdevēju pleciem, kā tas ir Risinājuma 2.2.varianta gadījumā. iv. Risinājuma ieviešana. Gan Risinājuma 1.varianta, gan Risinājuma 2.2.varianta ieviešanai būs nepieciešams ņemt vērā Eiropas Savienības Komercdarbības atbalsta kontroles normas. Proti, abu risinājumu variantu gadījumā jaunā atbalsta sniegšanas kārtība būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Risinājuma 1.varianta gadījumā atbalsta kārtības nosacījumus, ja nepieciešams, būs iespējams pielāgot Eiropas Komisijas norādījumiem pirms jaunās atbalsta kārtības piemērošanas uzsākšanas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā jaunā kārtība automātiski sāks darboties jau 2021.gada 1.janvārī un tā rezultātā atbalsta sniegšanai būs jāpiemēro tā sauktā de minimis2 atbalsta kārtība. Šī kārtība paredz, ka "atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000". Attiecīgi radīsies situācija, ka lielākajām izdevniecībām, ņemot vērā arī iepriekšējos gados saņemto de minimis atbalstu (piemēram, atbalstu saistībā ar Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu), de minimis slieksnis varētu tikt pārsniegts jau 2021.gada pirmajā ceturksnī. Tādejādi līdz brīdim, kamēr nebūs saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderību, atbalsta sniegšana konkrētam preses izdevējam būs jāaptur. Šāda situācija var ne tikai apdraudēt lielāko izdevēju darbību, bet arī radīt piegādes apjomu kritumu un nestabilitāti gan UPP sniedzējam, gan tarifu pieaugumu pārējiem preses izdevējiem. Ņemot vērā Risinājuma 1.varianta un Risinājuma 2.2.varianta salīdzinošo analīzi, jāsecina, ka jāatbalsta Risinājuma 1.variants. Tas dos iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu jānosaka proporcija no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji, kā arī ar šo speciālo regulējumu jāparedz, ka atlikusī daļa no SPRK apstiprinātā tarifa tiks UPP sniedzējam kompensēta no valsts budžeta. Risinājuma 1.variants tiks ieviests divos posmos. Pirmajā posmā tiks turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Pirmā posma uzsākšanai tiks pagarināti termiņi Pasta likuma pārejas noteikumu
un 21.punkta piemērošanai par vienu gadu līdz 2021.gada 31.decembrim. Termiņu pagarināšana tiks veikta pēc iespējas ātrāk, lai preses izdevējiem dotu iespēju laicīgi uzsākt abonēšanas kampaņas. Risinājuma iesviešanas pirmais posms tiks paredzēts, lai pirms pārejas uz otro posmu varētu paralēli veiktas divas būtiskas darbības -

(1)noteikt precīzu proporciju no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji, un

(2)saskaņot jauno atbalsta kārtību ar Eiropas Komisiju. Saskaņā ar šajā Ziņojumā sniegto analīzi minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu. Tomēr, nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. Tādēļ visām preses izdevumu kategorijām identiskas proporcijas noteikšana būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma, ka SPRK apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais pieaugums šiem parametriem būs identisks. Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus, kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē palielinās tarifu visiem preses izdevējiem. Risinājuma iesviešanas pirmajā posmā tiks veikta arī jaunās atbalsta kārtības saskaņošana ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Kā saskaņošana pamats tiks izvēlēts Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmums ( 2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Risinājuma iesviešanas otrajā posmā tiks veikti grozījumi Pasta likumā, ar kuriem tiks ieviesta jaunā atbalsta kārtība un spēku zaudēs Pasta likuma 32.2 pants un pārejas noteikumu

un 21.punkts. Katru gadu Risinājuma 1.varianta ieviešanai un piemērošanai no valsts budžeta būs nepieciešams piešķirt 5 750 000 euro. Lai nodrošinātu, ka atbalsta apmērs ir nemainīgs līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās atbalsta kārtības piemērošana, nepieciešamības gadījumā tiks celtas Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Attiecībā uz ietekmi uz valsts budžetu ir nepieciešams paskaidrot, ka visiem risinājuma variantiem tā ir līdzīga, jo ikgadējais atbalsts abonētās preses piegādei tiek plānots 5 750 000 euro apmērā. Tomēr pastāv šādas atšķirības: - Risinājuma 3.varianta gadījumā, sākot ar 2022.gadu, atbalsta apmērs nedaudz mainīsies, jo mainīsies ietekme, kādu radīs PVN samazināšana; - Risinājuma 2.
un 2.2.varianta gadījumā tarifa pieaugums nozīmē arī lielāku kopējo PVN maksājumu. Ņemot vērā minēto, lai saglabātu esošo atbalsta apmēru drukātajiem medijiem, preses izdevējiem būs nepieciešams piešķirt 6 957 500 euro, lai tiktu kompensēts arī PVN maksājuma pieaugums 1 207 500 euro apmērā. Šis apstāklis nemainīs summēto ietekmi uz valsts budžetu, jo samaksātais piegādes pakalpojuma PVN atgriezīsies valsts budžetā. Identiska situācija būs arī Risinājuma 1.varianta gadījumā, kad ar jaunu speciālo regulējumu tiks noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, tāpēc par vienu gadu tiks pagarināti termiņi Pasta likuma pārejas noteikumu
un 21.punkta piemērošanai. Ņemot vērā minēto, zemāk tabulā pie Risinājuma 1.varianta ir attēlota situācija, kad 2021.gadā tiek turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta kārtība, bet jaunā atbalsta kārtība tiek piemērota, sākot ar 2022.gadu; - Risinājuma 2.1., 2.
un 3.varianta gadījumā atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā un tas būs jāizmaksā katram preses izdevējam individuāli. Tādēļ ir nepieciešams papildus paredzēt administrēšanas izmaksas 1%3 apmērā no Mediju atbalsta fondā piešķirtā finansējuma. Risinājuma 2.
un 2.2.varianta gadījumā šī summa būs 69 575 euro, palielinot nepieciešamo finansējumu Mediju atbalsta fondā līdz 7 027 075 euro. Risinājuma 3.varianta gadījumā šī summa būs 27 489 euro, palielinot nepieciešamo finansējumu Mediju atbalsta fondā līdz 2 776 433 euro; - Risinājuma 2.
un 3.varianta gadījumā atbalsta apmērs, kuru no Mediju atbalsta fonda varēs saņemt preses izdevēji, ietekmēs preses izdevumu abonēšanas cenas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā atbalsta apmērs var ietekmēt arī preses izdevēja izvēli attiecībā uz pasta komersantu, ar kuru preses izdevējs vēlēsies slēgt līgumu par abonētās preses piegādi. Tādēļ Risinājuma 2.1., 2.
un 3.varianta gadījumā Ministru kabinetam būs jādod atļauja Kultūras ministrijai 2020.gadā uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada izdevumiem. Attiecīgā atļauja Risinājuma 2.
un 3.varianta gadījumā būs jādod, vēlākais, 2020.gada septembrī, bet Risinājuma 2.2.varianta gadījumā 2020.gada jūnijā. Tas dos iespēju jau 2020.gadā pieņemt nepieciešamos lēmumus attiecībā uz atbalsta finansējuma piešķiršanu konkrētiem preses izdevējiem, lai preses izdevēji varētu šos lēmumus ņemt vērā, nosakot abonēšanas cenas un slēdzot līgumus par abonētās preses piegādi. (euro) Risinājums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2023 2021 2022 2023 2021 2022 2023 1.variants Kopā 0 0 0 5 750 000 5 750 000 5 750 000 Budžeta izdevumi 02.00.00 apakšprogramma "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 0 0 0 5 750 000 6 957 500 6 957 500 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 0 1 207 500 1 207 500 2.1.variants Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 819 575 5 819 575 5 819 575 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 7 027 075 7 027 075 7 027 075 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 1 207 500 1 207 500 1 207 500 2.2.variants Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 819 575 5 819 575 5 819 575 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 7 027 075 7 027 075 7 027 075 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 1 207 500 1 207 500 1 207 500 3.variants Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 777 489 5 706 095 5 630 587 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 2 776 433 2 776 433 2 776 433 Budžeta ieņēmumu samazinājums PVN likmes drukātai presei samazināšana no 12% uz 5% 0 0 0 2 500 000 2 448 147 2 392 381 Budžeta ieņēmumu samazinājums piegādes pakalpojuma noteikšana par ar PVN neapliekamu pakalpojumu 0 0 0 501 056 481 515 461 773
Situācijas apraksts 2.
Pamatojums drukāto mediju atbalstam 2.1.
Valsts pienākums mediju daudzveidības nodrošināšanā Satversmes 100.pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Satversmes 100.pantā konkretizētās tiesības uz vārda brīvību ietver divus aspektus - privāto un publisko aspektu. Vārda brīvības privātais aspekts nozīmē, ka katrai personai ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības turēties pie tiem un brīvi tos paust. Savukārt vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju un paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.4 Satversmes 100.pants ietver arī preses brīvību un pie informācijas izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder gan plašsaziņas līdzekļi, tādi kā radio un televīzija, gan prese.5 Latvijas tiesu praksē uzsvērts, ka "tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai ņemot to vērā) savu viedokli".6 No minētā izriet, ka Satversmes 100.pants prasa nodrošināt personu iespējas iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Valsts loma šo tiesību nodrošināšanā nevar būt pasīva. Demokrātiskas valsts sabiedrībai nepieciešama sava demokrātiskā diskursa telpa, kurā notiek publiska spriešana par publiskām lietām. Būtiska šīs demokrātiskā diskursa telpas sastāvdaļa ir plašsaziņas līdzekļi, kuri, no vienas puses, novada dažādu avotu radītu informāciju, idejas, viedokļus līdz pilsoņiem, un, no otras puses, arī paši rada šādu informāciju, idejas un viedokļus.7 Minētā mērķa sasniegšanas neatņemams elements ir mediju daudzveidība, kuras nodrošināšanā aktīva loma ir arī valstij. Uz to norādījusi arī Augstākā tiesa savā 2017.gada 13.februāra lēmumā lietā Nr.SKA-613/
Šajā nolēmumā Augstākā tiesa norādīja, ka piemēram, Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec

(2007)2 par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un to satura dažādību (On media pluralism and diversity of media content) Eiropas Padome ir rekomendējusi dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, gan publisku, gan privātu. Valstīm ir pienākums iejaukties un veikt īpašus pasākumus, tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu paušanas dažādību.8 Tāpat Augstākā tiesa atsaukusies uz ECT nolēmumiem, kuros aplūkots vārda brīvības jautājums un vērsusi uzmanību uz to, lai monopola (jo īpaši publiskās varas monopola) gadījumā valsts rūpētos par to, ka tiek nodrošināta viedokļu daudzveidība.9 Tas ir izdarāms, pēc iespējas veicinot un atbalstot dažādu un pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu. Mediju daudzveidība kā viens no mediju politikas pamatprincipiem ir iekļauts arī Mediju politikas pamatnostādnēs.10 Ir skaidrots, ka mediju daudzveidību raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas, viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju daudzveidību.11 Norādītais skaidrojums atbilst no Satversmes 100.pantā izrietošajiem valsts pienākumiem. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lai noskaidrotu Satversmes 100.pantā garantēto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.12 Valsts pozitīvais pienākums nodrošināt mediju daudzveidību ir atzīts starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un praksē. Starptautiskā līmenī mediju daudzveidību aizsargā UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas Latvijai ir saistoša no 2007.gada 24.maija. Konvencijas mērķis ir ietverts tās Preambulā, norādot, ka domas, vārda un informācijas brīvība, kā arī informācijas nesēju daudzveidība ļauj sabiedrībā plaukt kultūras izpausmēm,bet šo mērķi ir iespējams piepildīt uz konvencijas 6.panta pirmās daļas un otrās daļas h.punkta pamata, kuros noteikts, ka šīs konvencijas pusēm, lai aizsargātu un veicinātu kultūras daudzveidību, ir pieļaujams veikt tādas darbības, kuru skaitā ir arī informācijas nesēju daudzveidības, tostarp attīstot sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumus, vecināšana.13 UNESCO tāpat ir publicējusi rekomendācijas, kas it īpaši attiecās uz reģionālā līmeņa mediju aizsardzību, norādot, ka valstīm ir pozitīvs pienākums iedrošināt un radīt labvēlīgus apstākļus to eksistencei.14 Mediju daudzveidība ietver ne tikai dažādību informācijā, kas ir pieejama, bet arī informācijas avotus jeb mediju veidus. Tātad, mediju daudzveidības nodrošināšana, ietver arī informācijas avotu jeb mediju veidu aizsargāšanu.15 Kontekstā ar tiesībām uz vārda brīvību arī ECT ir vairākkārt uzsvērusi preses un plašsaziņas līdzekļu īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.16 Nav šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants ietver ne tikai valsts negatīvos pienākumus (tostarp, cenzūras aizliegumu), bet arī pozitīvos pienākumus, tomēr pozitīvo pienākumu apjoms nav nepārprotami skaidrs.17 No ECT prakses var izdarīt secinājumu, ka tiesības saņemt informāciju neļauj valstij ierobežot personai saņemt informāciju, ko citi ir gatavi sniegt, taču šis pienākums nesniedzas tik tālu, ka valstij pašai būtu pienākums izplatīt attiecīgu informāciju.18 Savukārt Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec

(2007)2 ir rekomendēts dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, kā arī iejaukties un veikt īpašus pasākumus, tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu paušanas dažādību. Arī ES līmenī mediju daudzveidība tiek īpaši aizsargāta. ES Pamattiesību hartas 11.panta otrā daļa nosaka, ka vārda un informācijas brīvības kontekstā tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms. Ir izdoti dažādi ziņojumi ar rekomendācijām un priekšlikumi, kā dalībvalstīm vajadzētu īstenot un aizsargāt mediju plurālismu. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību ES (2017/2209(INI)) norādīts, ka ES līmenī tās pilsoņiem ir pozitīvā brīvība uz informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļuvi tai, bet dalībvalstīm ir šīs brīvības jāīsteno ar pozitīvajām darbībām. It īpaši būtiska, kontekstā ar demokrātiju, ir informācijas pieejamība un dažādība. Ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt informāciju, piedalīties debatēs un viedokļu apmaiņā. Tā kā informācija tiek iegūta tieši no medijiem, ir būtiski, lai šie mediji būtu daudzpusēji, kā arī spētu aptvert dažādus viedokļus.19 Ņemot vērā mediju daudzveidības nozīmīgumu, ES dalībvalstīm ir atļauts sniegt valsts atbalstu medijiem. Valsts atbalsta atbilstību ES tiesību normām kontrolē EK, kuras pieņemto lēmumu skaitā redzama piekrišana valsts atbalstam medijiem, tostarp drukātajiem medijiem.20 EK it īpaši ir paudusi atbalstu tādām valsts darbībām, kas sekmē drukāto mediju pieejamību, norādot, ka šādi tiek īstenoti mediju daudzveidības un informācijas pieejamības kā pozitīvo brīvību ievērošana.21 Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka gan no Satversmes 100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību un tādējādi nodrošinātu, ka personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. 2.1.

Drukāto mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā Drukātie mediji ir viena no mediju un kultūras formām, kas raksturo mediju daudzveidību. Tādējādi Ziņojuma 2.1.1.sadaļā aplūkotais pienākums veicināt mediju daudzveidību ir attiecināms arī uz drukātajiem medijiem kā vienu no daudzveidības elementiem. Vienlaikus ir jāuzsver, ka drukātajiem medijiem demokrātiskā sabiedrībā joprojām ir īpaša loma, kura tiks sīkāk aplūkota šajā sadaļā. EK, skatot valsts atbalsta procedūras, ir atzinusi, ka, lai gan preses nozarē notiek straujas pārmaiņas, drukātā prese joprojām ieņem svarīgu lomu ziņu apkopšanā un sabiedriskās domas veidošanā.22 ES līmenī, statistika liecina, ka drukātos medijus vismaz reizi nedēļā lasa vairāk nekā puse ES pilsoņu.23 Drukātā prese aktualitāti nav zaudējusi arī Latvijā. Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes 2018.gadā pasūtīto pētījumu vismaz reizi nedēļā preses izdevumus izmanto katrs otrais jeb 52% Latvijas iedzīvotāju.24 Turklāt preses izmantošana ir vairāk svarīga noteiktām sabiedrības grupām. Cilvēki ar augstāko izglītību regulārāk izmanto preses izdevumus, nekā cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību. Lielāka daļa mazākumtautību pārstāvju nekā latviešu neizmanto preses izdevumus (38% mazākumtautību pārstāvji un 24% latviešu). Ir vērojama tieša korelācija starp iedzīvotāju vecumu un to, cik bieži tiek izmantoti preses izdevumi - jo jaunāks respondents, jo retāk tiek skatīta televīzija, klausīts radio un lasīti preses izdevumi, savukārt ievērojami biežāk izmantots internets. Preses izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos. Turpretim nav būtisku atšķirību pieprasījumā pēc preses atkarībā no iedzīvotāju ienākuma līmeņa - preses izdevumus vispār neizmanto 31% no tiem, kam ir augsts ienākumu līmenis, un 28% no tiem, kam zems.25 No minētā secināms, ka preses izdevumi Latvijā joprojām ir nozīmīgs informācijas avots, kuru raksturo tas, ka prese sasniedz arī noteiktas sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē mazāk. Preses izdevumiem ir īpaša nozīme, nodrošinot informācijas pieejamību reģionos. Preses izdevumi ir uzskatāmi par nozīmīgu informācijas avotu, īpaši par nacionālajiem, reģionu vai lokālajiem pilsētu notikumiem.26 Saskaņā ar statistikas datiem interneta pieejamība un arī tā lietošana katru gadu palielinās visā Latvijas teritorijā, tomēr interneta pieejamība reģionos, īpaši Latgales reģionā, nav vienlīdzīga ar Rīgas un Pierīgas reģionu.27 Drukātā prese joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mediju vides elementiem, kas gan papildina mediju vides daudzveidību, gan veicina informācijas pieejamības brīvību, īpaši reģionos, tādēļ ir veicamas kompleksas atbalsta darbības, lai nodrošinātu kvalitatīva satura pieejamību visā Latvijas teritorijā.28 Arī ārvalstu pētnieki ir atzinuši, ka tieši reģionālie mediji nodrošina demokrātiskas sabiedrības un mediju daudzveidības uzturēšanu, raisa vietējā līmeņa diskusijas par būtiskiem jaunumiem, iesaista sabiedrību līdzdarboties dažādās nozarēs un ar tām saistīto jautājumu risināšanā.29 Reti kad ir iespējams nodrošināt informācijas daudzveidību reģionos, valstij nesniedzot atbalstu reģionālajiem medijiem.30 Drukātajiem medijiem ir nozīme arī kontekstā ar mediju sniegtās informācijas satura kvalitāti. Drukātajos medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība, nekā tai informācijai, kas tiek publicēta digitālajos medijos, šiem rādītājiem pieaugot līdz ar digitālo mediju ietekmes palielināšanos.31 Neatkarīgi no digitālo mediju daudzveidības, drukāto mediju saglabāšana ir nozīmīga tieši informācijas daudzveidības kontekstā, tā kā daudzi digitālie mediji bieži vien pieder pie vienas uzņēmumu grupas, maldinoši radot priekšstatu par informācijas daudzveidību.32 Digitālo mediju vidē ne vienmēr tiek ievēroti tādi paši žurnālistikas profesionālie standarti kā tradicionālajos medijos. Turklāt drukātajiem medijiem ir neatsverama nozīme, t.sk. mediju ekoloģijā,33 kuru raksturo tas, ka drukāto mediju publicētā informācija tiek tālāk izmantota citās informācijas platformās un digitālajā vidē. Minētais jo īpaši attiecas uz informāciju par vietējiem notikumiem, kuras nodrošināšanā drukātajiem medijiem ir būtiska nozīme. Vienlaikus jāpaskaidro, ka augstāk minētais nenozīmē, ka visos digitālajos medijos satura kvalitāte ir zemāka, salīdzinot ar drukātajiem medijiem. Visos medijos satura kvalitāte ir atkarīga no tādiem faktoriem kā redakcionālā neatkarība, žurnālistikas standartu ievērošana un satura veidošanai atvēlētie resursi. Pastāv digitālie mediji, kuru satura kvalitāte ir tikpat augsta kā tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus mediju izmaksas veido ne tikai satura veidošanai atvēlētie resursi, bet arī satura izplatīšanai nepieciešamie resursi. Šajā ziņā digitālo mediju izmaksas ir zemākas un satura publicēšanas ātrums lielāks. Tas nozīmē, ka ekonomiskā ietekme uz lēmumu publicēt digitālajā vidē ir mazāka, un attiecīgi daudz vieglāk izplatās zemākas kvalitātes vai nepilnīgs saturs, kas ir galvenais iemesls, kāpēc drukātajos medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība. To apliecina arī 2019.gada novembrī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktas Eirobarometra pētījums. Saskaņā ar to Latvijā drukātajiem medijiem uzticas 48% respondentu, bet interneta medijiem 34%.34 Šajā sakarā norādāms, ka digitālo mediju saturam un izmantošanas mērķim ir tendence kļūt atšķirīgākam no tradicionālajiem medijiem. Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets, ik gadu pieaug. 2018.gada sākumā internets bija jau 81,6% mājsaimniecību, salīdzinot ar 2010.gadu, tas palielinājies par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadu - par 3 procentpunktiem.35 Tomēr saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem ziņu lasīšanu, tostarp arī avīžu un žurnālu lasīšanu, tiešsaistē vai lejupielādēšanu 2017.gadā izmantoja 83,6% no visiem interneta lietotājiem, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Arī
un 2016.gadā bija novērojama šī rādītāja samazināšanās, jo kopumā mainās iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi: 1.tabula36 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejupielādēšana (%) 53,9% 72,2% 76,7% 83,9% 88,0% 84,8% 86,3% 87,3% 84,2% 83,6% Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju37, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kas tīmekļa vietni izmanto, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (58,9%). Uzņēmumu tīmekļa vietnēs arvien vairāk (2018.gadā - 25,8%) tiek lietotas saites vai atsauces uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos. 22,9% mazo uzņēmumu, 35,6% vidējo uzņēmumu un 65,0% lielo uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā tīmekļa vietnē. 23,0% uzņēmumu savas preces vai pakalpojumus reklamē, izmantojot internetu. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Latvijas mediju reklāmas tirgus apjomi internetā 2018.gadā sasniedz aptuveni 19 milj. eiro, kas ir par 3,3% vairāk kā 2016.gadā.38 No minētā var secināt, ka, pretstatā presei, interneta medijiem ir tendence kļūt vairāk orientētiem uz reklāmu, kas norāda uz nepieciešamību saglabāt drukātās preses kā kvalitatīvas informācijas avota pieejamību. Ņemot vērā drukātās preses nozīmi informācijas pieejamībā reģionos, kā arī Latvijas ģeopolitisko situāciju, drukātās preses pieejamībai ir arī nozīme kontekstā ar valsts drošību. Ārvalstu mediji un to piedāvājuma lielā dažādība Latvijas informatīvajā telpā nodrošina, ka mediju lietotāji var izvēlēties savām interesēm un vajadzībām atbilstošāko informāciju, tāpēc bieži vien izvēli nosaka cilvēku valodu zināšanas. Pētījuma39 dati rāda, ka latviešu valodā un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir gandrīz vienlīdz liela interese par vieniem un tiem pašiem Latvijas sociālās politikas un iekšpolitikas notikumiem un sabiedrībā aktuālajām tēmām. Pētījums arī parāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju par notikumiem Latvijā uzzina no ārvalstu (Krievijas) medijiem. Drukātie mediji ir nozīmīgi minoritāšu kultūras saglabāšanā. ES ietvarā ir īpaši uzsvērts, ka drukātie mediji ir viens no veidiem, kā tiek saglabāta minoritāšu kulturālā eksistence, valsts pozitīvais pienākums aizsargāt šos medijus tiek īstenots valsts atbalsta veidā, nodrošinot tiem finansiālu atbalstu. Tādēļ, neatkarīgi no digitālās kultūras izaugsmes, drukātie mediji ir būtiski to kulturālās un informācijas daudzveidības nodrošināšanas ziņā.40 Ņemot vērā, ka tieši minoritāšu kultūras būtiska izpausme ir drukātie mediji, kas nav uzskatāmi par liela mēroga, to aizsardzība ir būtiska. Minoritāšu tiesības uz informāciju un tās pieejamība ir īpaša riska grupa, kas ir konstatēta visā ES, lielākajai daļai valstu ietilpstot vidēja vai augsta riska grupā, to skaitā esot arī Latvijai.41 Drukātās preses kā kultūras formas saglabāšanā ir īpaši būtiski saglabāt tieši preses abonēšanu. Saskaņā ar LPIA sniegto informāciju tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, abonēšana ir īpaši nozīmīga reģionos, kur preses izdevumu iegāde mazumtirdzniecības vietās bieži nav iespējama. Abonēšana lielā daļā gadījumu reģionos ir vienīgā iespēja regulāri saņemt preses izdevumus. Otrkārt, abonēšanai ir cieša saistība ar lasīšanas paradumiem. Abonējot preses izdevumus, tiek nodrošināta tā lasīšanas regularitāte, kas nostiprina lasīšanas paradumus. Atteikšanās abonēt var novest pie atteikšanās lasīt presi vispār. Treškārt, abonēšana ir saimnieciski izdevīgāka preses izdevējiem. Abonēšanas regularitāte ļauj nodrošināt stabilāku ražošanas ciklu, plānot izdevumus un ienākumus. Saņemtā priekšapmaksa ļauj stabilizēt naudas plūsmu. Turpretim mazumtirdzniecībā pastāv krasas makulatūras apjomu svārstības un ir liels nepārdoto eksemplāru skaits, kas svārstās no 40-70% apmērā atkarībā no tirdzniecības vietas, konkrētas cilvēku plūsmas, laika apstākļiem konkrētajā dienā u.c. apstākļiem. Tas rada papildu izdevumus preses izdevējam, ceļ pašizmaksu un līdz ar to rada augstāku preses izdevumu pārdošanas cenu. Tādējādi preses abonēšanas nozīme nav saistāma tikai ar ērtību saņemt preses izdevumu mājās. Ārvalstīs veiktajos pētījumos secināts, ka, piemēram, iespēja saņemt informāciju par vietējiem notikumiem (vietējās ziņas) ir divreiz biežāk (30%) norādīts iemesls abonēšanai nekā drukātā formāta ērtība vai iespēja saņemt presi mājās (15%).42 Apkopojot minēto, secināms, ka pastāv vairāki apstākļi, kas raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no mediju daudzveidības formām. 2.1.
Drukāto mediju stāvoklis Latvijā Ar nepieciešamību nodrošināt mediju daudzveidību kontekstā ar drukāto mediju stāvokļa pasliktināšanos saskaras ne tikai Latvija, bet arī ārvalstis. Mediju plurālisma riski saistās ar tradicionālās mediju sistēmas, ko veido prese, radio, televīzija, lomas mazināšanos un transformāciju. Laikrakstu lietošana būtiski samazinājusies visā pasaulē, izņemot Āziju un Klusā okeāna valstis. Krītas arī plašsaziņas līdzekļos strādājošo skaits, kas mazina satura dažādību un oriģinalitāti, piemēram, atspoguļojot ārvalstu un starptautiski nozīmīgas norises. Vērojama arī mediju biznesa vertikālā un horizontālā, kā arī šķērseniskā koncentrācija. Digitālās reklāmas straujais kāpums (2012.-2016.gadā peļņa no tās dubultojās) ienākumus rada galvenokārt lielajām interneta platformām, bet - ne tradicionālajiem medijiem.43 Tādēļ arī lielā daļā pasaules valstu pastāv dažādi atbalsta mehānismi drukātajiem medijiem, kuri bez šāda atbalsta nespētu darboties. Drukāto mediju stāvoklis ir apdraudēts arī Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās, taču tās kritums ik gadu ir mainīgs. Pēdējo desmit gadu laikā lielākais tirāžas samazinājums bija 2017.gadā (-22%), turklāt pirms tam (
un 2016.gadā) tirāžas kritums ir bijis minimāls (katrā gadā -2%): 2.tabula44 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža, milj. eks. 276 265 228 193 157 150 139 123 112 109 108 84 Pieaugums pret iepriekšējo gadu, % -4% -14% -15% -19% -4% -7% -12% -9% -2% -2% -22% Laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža latviešu valodā., milj. eks. 176,4 171,3 142,1 124,4 101,2 96,1 92,8 101,1 86,4 85,0 83,1 73,2 Samazinās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji. Saskaņā ar Latvijas Pasta datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2018.gadam pakāpeniski samazinās gan abonementu skaits kampaņas ietvaros, gan piegādāto vienību skaits. Turklāt straujāk samazinās tieši piegādāto vienību skaits, kas no preses izdevējdarbības rentabilitātes viedokļa ir būtiskāks: 1.diagramma45 Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā ar operatīvajiem datiem par 2019.gadu, secināms, ka 10 gadu laikā tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (no 44 667 694 uz 21 866 738).46 Kā iespējamie cēloņi tiek minēts mazais tirgus apjoms, zemā pirktspēja, konkurence ar interneta medijiem un sabiedrības depopulācija. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu.47 Būtisku iespaidu uz Latvijas mediju vidi ir atstājusi ekonomiskā lejupslīde, kas, sākot ar 2009.gadu, ir ievērojami samazinājusi reklāmas tirgus apjomu un vietējo mediju uzņēmējdarbības spēju.48 Mediju nozarē joprojām ir novērojamas ekonomiskās krīzes sekas - reklāmas tirgus nav sasniedzis tos finanšu rādītājus, kādi pastāvēja pirms ekonomiskās krīzes (94 milj. - 2007.gadā, 49 milj. - 2012.gadā, 76 milj. - 2014.gadā, 78 milj. - 2016.gadā, 85 milj. - 2018.gadā). Turklāt gadu no gada proporcionāli samazinās reklāmas tirgus daļa drukātajos medijos: 3.tabula49 2014 2015 2016 2017 2018 Reklāmas tirgus daļa žurnālos 10% 10% 8% 6% 6% Reklāmas tirgus daļa laikrakstos 8% 6% 5% 4% 4% Šāda ierobežota finansējuma apstākļos vietējo mediju kvalitatīva darbība ir apgrūtināta. Saskaņā ar LPIA sniegto informāciju lielākā daļa preses izdevēju Latvijā šobrīd strādā ar zaudējumiem, tādēļ pat šobrīd esošie atbalsta mehānismi nav pietiekami. Vislielākos zaudējumus rada darbība reģionālajā tirgū. Saskaņā ar LPIA norādīto izdevēju zaudējumi reģionālajā tirgū sastāda vairāk nekā 800 000 eiro 2013.gadā, vairāk nekā 700 000 eiro 2014.gadā un vairāk nekā 80 000 eiro 2015.gadā.50 Arī KM, norāda, ka esošie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un PVN samazinātā likme (12%) ir nepietiekami, lai sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana. Tāpēc ļoti būtiski ir saglabāt un stiprināt esošo atbalsta formu.51 Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū. 2.
Latvijas tiesiskais regulējums drukāto mediju atbalsta jomā 2.2.
Regulējuma vēsturiskā attīstība Atbalsts drukātajiem medijiem Latvijā gan vēsturiski, gan šobrīd tiek nodrošināts ar vairāku mehānismu palīdzību: 1) daļēji kompensējot abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanas izmaksas; 2) ar PVN samazināto likmi un 3) ar Mediju atbalsta fondu. 2.2.1.
Abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšana Līdz 2009.gada 3.jūlijam bija spēkā 1994.gada 12.maija Pasta likums, kurā nebija regulēta abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšana un valsts atbalsts tai. Tomēr faktiski arī šajā laika periodā valsts sniedza atbalstu abonēto preses izdevumu piegādei, lai nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību visā Latvijas teritorijā. Proti, vēsturiski bija izveidojusies situācija, ka bez tam paredzēta normatīvā regulējuma Latvijas Pasts papildus tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodrošināja iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām preses izdevumu piegādi. Kā norādīts SM 2007.gada 14.augusta informatīvajā ziņojumā "Par neatliekamiem pasākumiem valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" rentabilitātes uzlabošanai", Latvijas Pasts bija vienīgais uzņēmums, kas šos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā, tādejādi nodrošinot valsts iedzīvotājiem informācijas pieejamības garantēšanu. Jau tobrīd abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums nebija rentabls - 2006.gadā Latvijas Pastam tas bija radījis zaudējumus 3,2 miljonu latu apmērā un tika paredzēts, ka ar katru gadu zaudējumu apmērs būtiski pieaugs.52 Savukārt par 2007.gadu tika kompensēti zaudējumi 3,9 miljonu latu apmērā.53 Lai risinātu minēto problēmu, tika pieņemts lēmums jaunajā Pasta likumā noteikt, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama UPP sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu kompensēti no UPP zaudējumu finansēšanas fonda.54 Tas tika pamatots ar apsvērumu, ka pretējā gadījumā pakalpojuma cena pieaugs par 100%, kā rezultātā ievērojami samazināsies preses izdevumu abonēšana, jo lauku teritorijas raksturo zemāka maksātspēja, un pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai Latvijas sabiedrības daļai.55 2009.gada 4.jūnijā tika pieņemts un 2009.gada 3.jūlijā stājās spēkā šobrīd spēkā esošais Pasta likums, kura pieņemšanas mērķis bija noteikt vienotu regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem liberalizētā pasta tirgus apstākļos. Pasta likumā tika paredzēts, ka abonēto preses izdevumu pakalpojumi tiek iekļauti UPP ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstā. Vienlaikus Pasta likumā tika noteikts pārejas periods līdz 2012.gada 31.decembrim, kurā UPP visā Latvijas teritorijā sniedz Latvijas Pasts. Savukārt Pasta likuma pārejas noteikumu 5.punktā tika paredzēts, ka līdz 2012.gada 31.decembrim pasta komersantam, kas sniedz UPP, no valsts budžeta kompensē zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonētās preses piegādes pakalpojumus (vienreizēja maksa par iepriekšējo gadu), ar nosacījumu, ka netiek kompensēti tarifu atlaižu dēļ negūtie ienākumi. Ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Pasta likumā termiņš, kurā UPP saistības turpina sniegt Latvijas Pasts, tika pagarināts par vienu gadu. Savukārt periods, kurā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu netiek attiecinātas UPP saistības, bet tā rezultātā radušies zaudējumi tiek segti no valsts budžeta, tika pagarināts no 2012.gada 31.decembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Šajā laika periodā normatīvie akti nenoteica cenu, kādu izdevēji maksā Latvijas Pastam par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu. Latvijas Pasts tos sniedza par paša noteiktajiem tarifiem, kas nesedza pakalpojumu izmaksas, bet bija sociāli pieņemami sabiedrībai.56 2013.gada 21.martā Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, ar kuriem likumā tika iekļauts deleģējums MK izdot noteikumus, kuros nosaka abonēto preses izdevumu cenas, kuras preses izdevēji maksā komersantam, kuram noteiktas saistības sniegt UPP. Tika arī noteikts, ka zaudējumi, kurus kompensē valsts, veidojas kā starpība starp faktiskajām izmaksām un MK noteikumos noteikto cenu, kuru maksā izdevēji. Tāpat tika paredzēts, ka UPP sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu atbilstoši SPRK metodikām un kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz to SM. Šāda regulējuma mērķis bija nodrošināt iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, jo turpmāk kompensējamie zaudējumi tiks aprēķināti, ņemot vērā MK noteikto pieņemamo cenu.57 Bija paredzēts, ka šis regulējums būs spēkā vienīgi jau iepriekš noteiktajā pārejas periodā līdz 2014.gada 31.decembrim. 2013.gada 28.maijā MK izdeva Noteikumus Nr.292, ar kuriem noteica cenas, kuras preses izdevumu izdevēji maksā UPP sniedzējam par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem. Noteiktās cenas veidojas no divām komponentēm: cena par vienas preses izdevuma vienību un cena par vienu kilogramu. Cenas komponenti, kas atkarīga no svara, izdevējiem ir iespējams samazināt, izdodot vieglākus preses izdevumus.58 Turklāt tika noteiktas atšķirīgas cenas pakalpojuma sniegšanai republikas pilsētās59 un pārējā Latvijas teritorijā. Republikas pilsētās cena par vienu preses izdevuma vienību tika noteikta 0,0271 lats, bet par vienu kilogramu - 0,8993 lati. Pārējā Latvijas teritorijā cena par vienu preses izdevuma vienību tika noteikta 0,0240 lati, bet par vienu kilogramu 0,7969 lati. Preses piegādes pašizmaksa reģionos ir augstāka un ekonomiski neizdevīgāka nekā lielajās pilsētās. Tomēr ievērojot Latvijas reģionu cilvēku zemo pirktspēju un to, ka daudzos Latvijas novados cilvēkiem prese ir vienīgais reģionālās informācijas avots, ko nevar aizstāt citi informācijas avoti, tajā skaitā internets, tarifa daļa par abonēto preses izdevumu piegādi reģionos preses izdevējiem tika noteikta zemāka, nekā par to piegādi pilsētās.60 Izstrādājot Noteikumus Nr.292, tika konstatēts, ka pašreizējie tarifi, kurus Latvijas Pasts piemēro preses izdevējiem, ir spēkā kopš 2008.gada. Ar Noteikumiem Nr.292 tika nolemts noteikt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas esošajā līmenī. Tas tika pamatots ar diviem apsvērumiem: − preses izdevējiem noteiktās tarifu daļas paaugstināšana, nemainot esošās preses izdevumu cenas, grautu preses abonēšanas un līdz ar to arī preses piegādes tirgu, kas ievērojami samazinātu UPP sniedzēja piegādājamo sūtījumu kopējo apjomu, kas ietekmētu pakalpojumu sniegšanas izmaksas, un līdz ar to arī ieņēmumus; − ja preses izdevēji paaugstinās preses izdevumu cenas, tas varētu ievērojami ietekmēt iedzīvotājus ar zemu pirktspēju, kuri vairs nevarēs abonēt preses izdevumus, un tādējādi tiktu ierobežota iespēja iedzīvotājiem jebkurā teritorijas daļā saņemt aktuālu un daudzpusīgu informāciju.61 Noteikumi Nr.292 stājās spēkā 2013.gada 19.jūnijā, un ar tiem noteiktās cenas bija piemērojamas, uzsākoties 2013.gada abonēšanas kampaņai. Atbilstoši Pasta likumam un Noteikumiem Nr.292 starpība starp kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām un ieņēmumiem, piemērojot Noteikumos Nr.292 paredzētās cenas, veido UPP sniedzēja zaudējumus, kurus turpina kompensēt no valsts budžeta. Ar 2013.gada 8.oktobra grozījumiem Noteikumos Nr.292 noteiktās cenas tika izteiktas eiro, pēc būtības nemainot cenu apmēru. Citi grozījumi Noteikumos Nr.292 līdz šim nav veikti. Tādējādi, kaut arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas ar normatīvo aktu ir noteiktas tikai kopš 2013.gada, faktiski šīs cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada. Ar 2014.gada 8.maija un 2014.gada 5.jūnija grozījumiem Pasta likumā likumdevējs pagarināja UPP sniedzējam (Latvijas Pastam) pienākumu piegādāt abonēto presi līdz 2019.gada 31.decembrim, saglabājot līdzšinējo principu, ka pakalpojuma sniegšanas izmaksas tiek segtas no diviem avotiem - preses izdevēju maksājumi saskaņā ar Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām un valsts budžeta līdzekļi. Ar minētajiem grozījumiem arī tika mainīta Latvijas Pastam radušos zaudējumu kompensēšanas kārtība. Proti, ja līdz tam bija paredzēts, ka zaudējumi tiek kompensēti ar vienreizēju maksājumu par iepriekšējo gadu, tad turpmāk tika paredzēts, ka zaudējumus kompensē divās daļās. Pirmo maksājumu veic kārtējā gadā, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā apmērā aprēķinā norādītos zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu, veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas SM. Šāds mehānisms tika ieviests, izvērtējot Valsts kontroles ieteikumu rast iespēju kompensēt zaudējumus pārskata gadā, jo kompensējot zaudējumu tikai nākamajā gadā, Latvijas Pastam jāmeklē papildus ārējais finansējums saimnieciskās darbības veikšanai un jāmaksā komisijas nauda par šo resursu izmantošanu. Tādējādi nesaimnieciski tiekot izmantots valsts kapitāls.62 Ar 2019.gada 19.septembra grozījumiem Pasta likumā šī kārtība tika pagarināta līdz
gada
decembrim. Ar 2015.gada 30.novembra grozījumiem un 2016.gada 23.novembra grozījumiem Pasta likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar 12.1 un 12.2 punktu, kuri regulēja abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanas radīto zaudējumu kompensēšanas kārtību
un
gadā. Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, pat nepastāvot atsevišķam tiesiskajam regulējumam, kas regulētu valsts atbalstu abonēto preses izdevumu piegādei, vēsturiski bija izveidojusies situācija, kurā Latvijas Pasts šo pakalpojumu nodrošināja nevis par tirgus cenu, bet par samazinātu cenu, kas nesedza faktiskās izmaksas. Tas radīja Latvijas Pastam zaudējumus. Lai risinātu šo problēmu, 2009.gadā tika nolemts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus iekļaut UPP, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu kompensēti no UPP zaudējumu kompensēšanas fonda. Vienlaikus tika noteikts pārejas periods, kurā šo pakalpojumu turpināja sniegt Latvijas Pasts, bet radušos zaudējumus turpināja segt no valsts budžeta. Pārejas periods tika vairākkārt pagarināts, saglabājot šo principu līdz pat 2020.gada 31.decembrim. 2013.gadā tika normatīvi noteiktas cenas, kādas par pakalpojuma sniegšanu preses izdevēji maksā Latvijas Pastam. Faktiski minētās cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada. 2.2.1.
PVN samazinātā likme 1995.gada 1.maijā stājās spēkā likums "Par pievienotās vērtības nodokli". Minētais likums sākotnēji paredzēja, ka ar PVN neapliek "mācību un zinātnisko literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti un iespiesti Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem". Izņēmumu saraksts, kuriem nepiemēro PVN, laika gaitā tika grozīts un papildināts. Savukārt ar 2001.gada 22.novembra grozījumiem likums "Par pievienotās vērtības nodokli" tika papildināts ar normu, kas paredzēja PVN 9% likmes (iepretim 18% likmei) piemērošanu, tostarp, "masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus)". 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tādēļ no minētā datuma Latvijai kļuva saistošas ES direktīvu prasības attiecībā uz PVN. Ar veiktajiem grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" no 2004.gada 1.maija vairs nebija paredzēta PVN 9% likme, bet gan 5% likme, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu PVN jomā ir minimālā likme, kādu dalībvalstīm ir dota iespēja noteikt kā PVN samazināto likmi. To piemēroja, tostarp, šādiem masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai: "avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana". 2009.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas finansiālās krīzes samazināšanai PVN pamatlikmi paaugstināja no 18% uz 21%, bet PVN samazināto likmi paaugstināja no 5% uz 10%. Savukārt no 2011.gada, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un prioritātes, PVN standartlikme tika noteikta 22% apmērā, bet samazinātā likme tika vēl paaugstināta par diviem procentpunktiem un noteikta 12% apmērā. Kopš 2012.gada 1.jūlija PVN standartlikme ir atkal noteikta 21% apmērā, bet PVN samazinātās likmes apmērs ir saglabāts 12%. 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas aizstāja likumu "Par pievienotās vērtības nodokli". Tajā tika saglabāta PVN standartlikme 21% apmērā un samazinātā likme 12% apmērā, piemērojot to, tostarp, preses izdevumiem. Atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK regulējums attiecībā uz PVN samazināto likmi ir ietverts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.pantā:

(7)Nodokļa samazināto likmi piemēro tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei (izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

(8)Šā panta septītā daļa nav piemērojama erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.

(9)Nodokļa samazināto likmi piemēro arī šā panta septītajā daļā noteikto žurnālu pielikumiem kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju. 2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz divas PVN samazinātās likmes - 12% un 5% apmērā. PVN samazinātā likme 5% apmērā šobrīd tiek piemērota likuma pielikumā minēto pārtikas produktu (svaigie augļi, ogas un dārzeņi) piegādēm. Preses izdevumu piegādei un abonentmaksai tika saglabāta 12% PVN likme. 2.diagramma63 PVN atvieglojumu apmērs žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei pakāpeniski samazinās. Proti, 2015.gadā tas bija 3,6 miljoni EUR, 2016.gadā - 3,4 miljoni EUR, bet 2017.gadā - 3,3 miljoni EUR. Atvieglojumu apmēra pakāpeniska samazināšanās ir saistīta ar PVN samazinātas likmes apliekamo darījumu apmēra samazināšanos, ko, savukārt, ietekmē izdevējdarbības nozares apgrozījuma samazināšanās.64 2.2.1.

Mediju atbalsta fonds Ministru kabinets 2016.gada 8.novembrī apstiprināja Mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Lai stiprinātu mediju vidi un veicinātu sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, izstrādājot Mediju politikas pamatnostādnes, tika identificēta arī nepieciešamība pēc jaunas mediju atbalsta sistēmas izveides. Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.rīcības virziena 1.1.3.pasākuma ietvaros ir paredzēts nodrošināt Mediju atbalsta fonda izveidi nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas, par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem medijiem. Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā paredzēts, ka atbildīgā institūcija par Mediju atbalsta fonda ieviešanu un īstenošanu ir Kultūras ministrija, bet līdzatbildīgas institūcijas ir Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, LPIA un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ar Mediju atbalsta fondu atbalstu paredzēts īstenot vidēji 30 projektu gadā, finansējumā piešķirot gandrīz miljonu eiro gadā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 5.1.13 punktu Kultūras ministrija organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim. Mediju atbalsta fonds ir ticis īstenots ar trim finansēšanas mehānismiem - publisko nodibinājumu "Sabiedrības integrācijas fonds", publisko nodibinājumu "Valsts Kultūrkapitāla fonds", Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora iestādi Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Kopš 2018.gada Mediju atbalsta fonda administrēšanu nodrošina tikai Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Visas mediju atbalsta programmas realizējamas kā atsevišķi atklāti konkursi ar tiem publicētiem atlases institucionālajiem un kvalitātes kritērijiem, nodalītu un identificējumu finansējumu.65 Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas īstenošanai Kultūras ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir noslēgusi sadarbības līgumu.66
un 2018.gadā Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros ar 2,3 miljoniem eiro tika atbalstīti 144 projekti sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Mediju atbalsta fonda finansējums tiek izmantots arī drukāto mediju atbalstam. 2018.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūra nolēma piešķirt Mediju atbalsta fondu līdzekļus 38 projektu īstenošanai. No tiem 31 projekts tika pieteikts apakšprogrammā "Atbalsts reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem masu informācijas līdzekļiem Latvijā" ar pieejamo finansējumu 427 500 eiro. Tika atbalstīti 23 drukāto mediju, 4 televīziju un 4 radio izstrādātie un pieteiktie projekti.67 Lai gan Mediju atbalsta fonda programmas sniedz būtisku atbalstu Latvijas medijiem, t.sk. palīdzot uzturēt reģionālo mediju ilgtspēju un informatīvo vidi reģionu iedzīvotājiem, Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka Mediju atbalsta fonda finansējums ir nepietiekams. Piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā Latvijas valsts budžeta finansētajā programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" 2018.gadā projektu pieteikumos bija pieprasīti 2 370 830 eiro, lai gan pieejami bija tikai 742 658 eiro jeb aptuveni viena trešā daļa. Tādēļ Mediju atbalsta fonds kā viens no mediju vides atbalsta mehānismiem ir būtiski stiprināms, lai nodrošinātu Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo mediju attīstību. 2.2.
Atbalsts drukātajiem medijiem politikas plānošanas dokumentos Šajā Ziņojuma sadaļā tiks atsevišķi analizēti mediju politikas, pasta politikas un nodokļu politikas plānošanas dokumenti, ciktāl tajos norādītais attiecas uz atbalstu drukātajiem medijiem. Mediju politika 2010.gada 10.jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. Tajā kā viens no mērķiem norādīts: "Saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi." Kā viens no izaicinājumiem šā mērķa sasniegšanai norādīta digitālās plaisas mazināšana starp jaunāko un pārējām paaudzēm. Tas tiešā veidā ietekmē tradīciju un vērtību pārmantošanu no paaudzes paaudzē.68 Savukārt pie iespējamajiem risinājumiem norādīti gan latviešu valodas saglabāšana un daudzveidības potenciāla izmatošana, gan Latvijas digitālās kultūras telpas paplašināšana.69 2012.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.70 Tā 317.punktā norādīts, ka "Valstij ir jāstiprina kvalitatīva informatīvā un demokrātisko diskusiju telpa, kur nodrošināta gan visu sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības veicināšanai, gan valsts iespēja uzklausīt un komunicēt ar tās iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos lēmumus un veicinot vienojošu vērtību un mērķu apziņu." 2016.gada 8.novembrī MK apstiprināja Mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Tajās definēts mediju politikas virsmērķis un no tā izrietošie pieci rīcības virzieni: 1) mediju daudzveidība; 2) mediju vides kvalitāte un atbildīgums; 3) profesionāla mediju vide; 4) auditorijas mediju pratība; 5) mediju vides drošumspēja. Visi minētie principi ir savstarpēji saistīti, un arī drukātās preses kā mediju formas atbalstīšana skar visus no tiem. Tomēr konceptuālā ziņojuma jautājumi vistiešāk ir saistīti ar mediju daudzveidību kā vienu no mediju politikas pamatprincipiem. Mediju politikas pamatnostādnēs skaidrots, ka demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgām pārliecībām un dzīves veidiem. Šādi mediji stiprina demokrātisku valsti un sabiedrību. Mediju daudzveidību raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas, viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju daudzveidību.71 Mediju politikas pamatnostādnēs norādīti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji politikas rezultāta - saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība - sasniegšanai. Attiecībā uz preses izdevumiem redzams, ka rezultatīvie rādītāji noteikti ar mērķi vismaz saglabāt līdzšinējo stāvokli. Piemēram, ja 2015.gadā reģionālo preses izdevumu skaits bija 45, tad kā rezultatīvais rādītājs noteikts, lai 2020.gadā tie būtu vismaz
Līdzīgi nemainīga vai pat nedaudz negatīva tendence kā sasniedzamais rezultatīvais rādītājs norādīta arī attiecībā uz pilsētu, reģionālo un novadu laikrakstu, preses izdevumu krievu valodā, nacionālo dienas laikrakstu latviešu un krievu valodās skaitu.72 Mērķis saglabāt līdzšinējos rādītājus, lai arī ir iespējams neliels samazinājums, tika noteikts ņemot vērā vispārējās mediju, tostarp, drukātās preses, attīstības tendences, kas plašāk skaidrotas pamatnostādņu pielikumā.73 Mediju politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai konkrēti rīcības virzieni un pasākumi noteikti Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā.74 Tā 1.3.1.punktā paredzēta aktivitāte izstrādāt dotāciju programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālo ziņojumu, kurā izvērtētas papildu iespējas drukāto mediju atbalstam ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām. Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka no Mediju politikas pamatnostādnēm un to īstenošanas plāna, kā arī Mediju politikas pamatnostādņu pielikumā iekļautā Latvijas mediju vides raksturojuma, nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet pat izvērtēt iespējas to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām. Pasta politika Ministru kabinets 2011.gada 23.martā apstiprināja Pasta politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - Pasta politikas pamatnostādnes), kuras tika grozītas ar Ministru kabineta 2015.gada 24.augusta rīkojumu.75 Kaut arī Pasta politikas pamatnostādnēm sākotnēji termiņš tika noteikts līdz 2017.gadam, tās joprojām ir aktuālas. Šobrīd tiek izstrādāts Pasta politikas plāns 2018.-2020.gadam, kura projekts 2018.gada 11.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1029). Pasta politikas mērķis definēts kā kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visā Latvijas Republikas teritorijā. Šā mērķa sasniegšanai Pasta politikas pamatnostādnēs paredzēti trīs rīcības virzieni: 1) sekmēt noteikta līmeņa pasta pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pasta tīkla darbības efektivitāti; 2) veikt adekvāta un efektīva pasta tirgus regulēšanu, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus; 3) veicināt uz jaunajām tehnoloģijām balstīta un uz klientu vajadzībām orientēta pasta pakalpojumu sniegšanu un jaunu pakalpojumu veidu attīstību. Pirmā rīcības virziena ietvaros tika definēts uzdevums izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par UPP finansēšanas mehānismu pasta nozarē. Šis uzdevums tiek uzskatīts par izpildītu ar Ministru kabineta 2013.gada 3.decembra noteikumu Nr.1393 Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" izdošanu76, kuros atsevišķi netiek risināts jautājums par abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensēšanu pēc 2019.gada 31.decembra. Pasta politikas pamatnostādnēs nav sniegti apsvērumi par politikas plānošanu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu. Taču, raksturojot situāciju Latvijas pasta nozarē, tiek sniegta informācija, ka abonēto preses piegādes pakalpojumus pašlaik nodrošina tikai Latvijas Pasts, jo citi pasta komersanti vairs nenodrošina šos ekonomiski neizdevīgos pakalpojumus. Ņemot vērā preses piegādes pakalpojumu sociālo nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem, lai vairākkārtīgi nepaaugstinātu abonēto preses izdevumu piegādes tarifus atbilstoši to sniegšanas pašizmaksai, līdz pasta tirgus atvēršanai (t.i., līdz 2012.gada 31.decembrim) abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanai neuzliek UPP saistības.77 Jautājumi saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanu nav risināti arī plāna projektā "Pasta politikas plāns 2018.-2020.gadam".78 Tomēr šie jautājumi ir aplūkoti vairākos informatīvajos ziņojumos, kas izdoti gan attiecībā uz Pasta politikas pamatnostādņu izpildi un īstenošanu, gan attiecībā specifiski uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu. Proti: i. 2012.gada 24.aprīlī MK tika pieņemts zināšanai SM izstrādātais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu,79 kurā sniegts pamatojums termiņa pagarinājumam, kurā abonēto preses izdevumu piegādes radītie zaudējumi kompensējami no valsts budžeta, kā arī šo pakalpojumu saglabāšanai UPP sarakstā. ii. ar 2017.gada 5.decembra informatīvo ziņojumu80 SM informēja MK par papildu finansējumu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma izpildei 2017.gada pirmajā pusgadā; iii.
gada 19.septembrī SM sagatavoja informatīvo ziņojumu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu.81 Tajā tika izvērsti analizēta esošā situācija, taču netika izvirzīti turpmākās rīcības modeļi periodam no 2020.gada. Tā vietā tika ierosināts Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.3.1.aktivitātē norādītajā konceptuālajā ziņojumā kā vienu no drukātās preses atbalsta pasākumiem, sākot ar 2020.gada 1.janvāri, iekļaut izvērtēšanai abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansējuma aspektu, vienlaikus piedāvājot turpmāko rīcību abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanai. Šāds priekšlikums tika atbalstīts MK. iv. 2018.gada 6.augustā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par Pasta politikas pamatnostādņu īstenošanu.82 Tajā norādīts, ka jautājums par esošās kārtības pastāvēšanas nepieciešamību vairākkārt tika apsvērts kārtējā valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī, ka jautājums risināms Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas ietvaros. Ievērojot minēto, secināms, ka pasta politikas plānošanas dokumentos nav tieši risināts jautājums par drukātajiem medijiem nepieciešamo atbalstu un piemērotāko modeli abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai. Ir uzsvērts, ka minētie jautājumi risināmi kontekstā ar Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanu. Papildus minētajam norādāms, ka deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību 94.punkts paredz, ka tiks nodrošināta pasta pakalpojumu pieejamība un preses piegāde visā valsts teritorijā.83 Savukārt MK apstiprinātajā Valdības rīcības plānā deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai paredzēts, ka minētā uzdevuma veikšanai tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", pagarinot esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu.84 Tādējādi secināms, ka 2019.gada 19.septembrī izdarītie grozījumi Pasta likumā, ir pieņemti, izpildot valdības uzdevumu pagarināt esošo kārtību uz viena gada periodu. Nodokļu politika 2017.gada 24.maijā tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam (turpmāk - Nodokļu politikas pamatnostādnes).85 Nodokļu politikas pamatnostādnēs tika ietverti uzdevumi, lai nodrošinātu nodokļu reformas ieviešanu no 2018.gada 1.janvāra, ievērojot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes lēmumus, t.sk. iedzīvotāju ienākuma nodokļa un PVN jomā. Viens no Nodokļu politikas pamatnostādņu galvenajiem rīcības virzieniem ir darbaspēka nodokļu reforma, kuras mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību, nosakot progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, paaugstinot diferencētā neapliekamā minimuma apmēru un minimālo mēneša darba algu.86 Nodokļu politikas pamatnostādnes nav paredzēts samazināt jau esošo PVN samazināto likmi nevienai preču un pakalpojumu grupai, tai skaitā drukātajiem medijiem. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu drukātās preses izdevumu piegādei, taču aicina diskutēt par PVN samazinātās likmes 12% apmērā samazināšanas uz 5% iekļaušanu nākamā perioda nodokļu jomas pamatnostādnēs.87 Citu nozaru politika Mediju daudzveidība netieši skar arī valsts drošības, sabiedrības integrācijas, reģionālās attīstītības nozaru politiku. Tādējādi atbalsts mediju daudzveidībai un drukātajiem medijiem kā vienai no kultūras formām netieši rodams arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos. Uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un informatīvās vides daudzveidību norāda 2019.gada 26.septembrī apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas 8.punkts.88 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019.-2020.gadam 2.4.punktā norādīts mērķis stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā un nacionālās identitātes stiprināšanā.89 Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam90 norādīta nepieciešamība pēc valsts pastāvīga atbalsta medijiem garīgi aktīvas, sociāli atbildīgas un radošas sabiedrības vērtīborientācijas un izpratnes veidošanai, kritiskas domāšanas un ētiskas attieksmes veicināšanai, kā arī pamatota nepieciešamība palielināt kultūras saturu Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Tāpat drukāto mediju atbalsts var tikt pamatots ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam norādīto mērķi veicināt valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, lai saglabātu iedzīvotājus teritorijās ārpus Rīgas un tās tuvākās apkārtnes.91 2.
Šā brīža situācija un problēmjautājumi Šobrīd preses izdevumu piegādei un abonentmaksai ir noteikta PVN samazinātā likme 12%. Drukātajiem medijiem ir iespējams pieteikties uz Mediju atbalsta fonda finansējumu. Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana tiek īstenota Pasta likumā noteiktajā kārtībā, proti: - preses izdevēji maksā UPP sniedzējam (Latvijas Pasts) par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem saskaņā ar Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām; - zaudējumus, ko veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Noteikumos Nr.292 noteikto cenu, UPP sniedzējam kompensē valsts šādā kārtībā: o UPP sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu, ievērojot SPRK 2013.gada 11.oktobra lēmumu Nr. 1/28 "Universālā pasta pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika" (turpmāk - UPP tarifu metodika) un lēmumu Nr. 1/29 "Universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika" (turpmāk - Tīro izmaksu metodika); o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem. Aprēķinā norādītos zaudējumus kompensē pilnā apmērā, veicot maksājumu kārtējā gadā; o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai auditētu ziņojumu, kas balstīts uz visa gada faktiskajiem datiem. Uz tā pamata tiek veikts otrais maksājumus, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu. Šobrīd ir paredzēts, ka minētā kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim. Pret esošo tiesisko regulējumu ir izteikti dažādi iebildumi no iesaistītajām personām un institūcijām. Minētie problēmjautājumi ir ieskicēti Ziņojuma nākamajās sadaļās. 2.3.
Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums Samazinoties abonēto preses izdevumu skaitam un svaram, kā arī palielinoties ar pakalpojuma sniegšanu saistītajām izmaksām (minimālās algas paaugstināšana, degvielas cenas, infrastruktūras izmaksas u.c.), notiek vienas vienības piegādes cenas sadārdzināšanās. Ņemot vērā Noteikumos Nr.292 preses izdevējiem fiksēti noteiktās cenas, tas rada aizvien lielākus zaudējumus abonēto preses izdevumu piegādes nodrošinātājam, kuri kompensējami no valsts budžeta līdzekļiem.92 Vienlaikus preses izdevēju maksājumi sedz proporcionāli arvien mazāku daļu no kopējām pakalpojuma sniegšanas izmaksām. To atspoguļo informācija, kuru 2017.gadā apkopojusi SM, kā arī aktualizētā informācija, kas apkopota tabulā. 4.tabula 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Ieņēmumi, eiro 6 122 596 4 701 903 3 958 272 3 750 771 3 523 031 3 249 410 3 004 289 2 883 812 2 847 324 2 744 726 2 693 841 Abonētās preses piegādes izmaksas, eiro 13 208 851 10 145 843 8 532 903 8 129 331 7 814 507 8 553 786 7 667 665 7 518 552 7 608 589 8 622 178 8 316 047 Pakalpojuma sniegšanas rezultātā radītie zaudējumi, eiro 7 086 254 5 443 940 4 574 631 4 378 560 4 291 476 5 304 376 4 663 376 4 767 694 4 932 482 5 877 452 5 622 206 Piegādes apjomi (gab.) 44 667 694 36 969 960 33 726 947 31 518 375 29 185 164 27 131 341 25 310 607 23 326 163 21 866 738 Ieņēmumi par 1 vienību (preses izdevēju tarifs) 0.1371 0.1272 0.1174 0.1190 0.1207 0.1198 0.1187 0,1221 0.1232 Vidējā pašizmaksa par 1 vienību 0.2957 0.2744 0.2530 0.2579 0.2678 0.3153 0.3029 0,32 0,3262 0.39 0.38 Preses izdevēju segtā pašizmaksas proporcija 46.4% 46.3% 46.4% 46.1% 45.1% 38.0% 39.2% 37.69% 37.4 % 31.83% 32% 2.3.
Nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem LPIA uzsver, ka esošie atbalsta mehānismi drukātajiem medijiem nav pietiekoši, jo jau šobrīd lielākā daļa preses izdevēju strādā ar zaudējumiem. Šādu viedokli atbalsta Kultūras ministrija, norādot, ka esošie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme (12%) ir nepietiekami, lai sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana. Tāpēc drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanai ļoti būtiski ir saglabāt vai pilnveidot esošo atbalsta formu - abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu. 2.3.
Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību Gan Latvijas Pasts, gan SM kā esošās kārtības trūkumu saskata to, ka atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12.punktam UPP sniedzējam radītie zaudējumi pilnā apmērā tiek kompensēti tikai divreiz gadā. Pirmo maksājumu veic kārtējā gadā, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā apmērā aprēķinā norādītos zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu, veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas SM. Laika periodā, kamēr zaudējumi nav kompensēti, UPP sniedzējam savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai attiecīgie līdzekļi ir jāiegūst citādi, kas rada papildu zaudējumus. Tāpat SM kā negatīvu uzlūko kopš 2016.gada īstenoto praksi, ka UPP sniedzējam radītie zaudējumi daļēji tiek segti, izmantojot Latvijas Pasta dividendes, tādējādi liedzot šos līdzekļus izmantot uzņēmuma attīstībai. 2.3.
Bažas par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam Konkurences padome ir norādījusi, ka, piemēram, biedrība "Pasta komersantu biedrība" ir izteikusi bažas par to, ka pašreizējā kārtība abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai rada konkurences priekšrocības UPP sniedzējam citu pasta pakalpojumu sniegšanā. Proti, abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra varot tikt izmantota arī citu pasta pakalpojumu sniegšanai, taču tas netiekot ņemts vērā, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējot zaudējumus, kas UPP sniedzējam radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu. To, ka šāda problēma varētu pastāvēt, atzīst arī SPRK. Vienlaikus jānorāda, ka jautājums nav viennozīmīgs. Pirmkārt, saskaņā ar 2.5.sadaļā sniegto analīzi kārtība, ka UPP pakalpojuma saņemšanai ir paredzēts valsts atbalsts, pastāv vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Otrkārt, UPP sniedzējs tiek izvēlēts konkursa kārtībā. Ja citi pasta komersanti saskata priekšrocības no UPP pakalpojumu sniegšanas, tad tiem ir iespēja piedalīties konkursā un pretendēt uz UPP sniedzēja statusu. Tomēr jāsecina, ka attiecībā uz abonētās preses piegādi līdz šim konkursa rīkošana nav bijusi iespējama. Kaut arī abonēto preses izdevumu piegāde ir ietverta starp universālā pasta pakalpojumiem saskaņā ar Pasta likuma 27.panta pirmās daļas 4.punktu, šo pakalpojumu līdz 2020.gada 31.decembrim visā Latvijas teritorijā saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumu 21.punktu sniedz pasta komersants, kuram līdz 2019.gada 31.decembrim ir noteiktas saistības sniegt universālo pasta pakalpojumu. Ja Pasta likumā netiks veikti grozījumi, tad atbilstoši spēkā esošajam Pasta likuma regulējumam SPRK rīkos konkursu UPP sniedzēja noteikšanai, sākot ar 2021.gadu, kurš attieksies arī uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu. Savukārt, ja tiek veikti grozījumi ar mērķi turpināt pašreiz piemērojamo vai tai līdzīgu kārtību, tad ir būtiski novērst bažas par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam, piemēram, nodrošinot, ka konkurss tā izvēlei var tikt rīkots attiecībā uz visiem universālā pasta pakalpojumiem. 2.
Situācija pēc 2020.gada 31.decembra 2.4.
Piegādes apjomi, vidējā piegādes pašizmaksa un kompensācijas apmērs, ja tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība 2019.gada 19.septembrī Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, tādējādi līdz 2020.gada 31.decembrim pagarinot termiņu, kurā konkurss par UPP sniedzēja izvēli neattiecas uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu, bet šo pakalpojumu sniedz Latvijas Pasts par cenu, kas tiek noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr.292, kompensējot no valsts budžeta Latvijas Pastam tādējādi radušos zaudējumus. Ar grozījumiem Pasta likumā līdzšinējā kārtība tika pagarināta par vienu gadu, pēc būtības to nemainot. Šajā sadaļā tiks apskatīts situācija, ja šāda vai līdzīga kārtība tiek saglabāta arī 2021.gadā. Iepriekš šajā Ziņojumā jau tika ietvertas prognozes par kompensācijas apmēra pieaugumu turpmākajos gados, kura tika ietverta minēto 2019.gada 19.septembrī pieņemto grozījumus Pasta likumā anotācijā. Tomēr ir nepieciešams veikt detalizētākus aprēķinus, ņemot vērā aktuālo informāciju. Piegādes apjoms 2021.gadā abonētās preses piegādes apjoms tiek prognozēts par 2 500 000 mazāks kā 2019.gadā, balstoties uz šādiem pieņēmumiem: − turpināsies vispārējs abonētās preses piegādes apjoma samazinājums, kurš atbildīs 1 500 000 (jeb 750 000 gadā) samazinājumam, identisks tam, kāds tas ir bijis pēdējos 2 gados (tam nevajadzētu būt lielākam, jo no
līdz 2019.gadam samazinājums bija 1 459 425, kā arī absolūtos skaitļos samazinājuma tempam ir tendence palēnināties, kā redzams 4.tabulā); − papildus 1 000 000 samazinājums būs no tā, ka Neatkarīgā Rīta Avīze drukātā veidā neiznāks un Dienas Bizness iznāks reizi nedēļā (precīzs aprēķinātais apjoms, balstoties uz 2019.gada datiem, ir 1 125 302, tomēr jāņem vērā, ka ne visi Neatkarīgās Rīta Avīzes abonenti būs zuduši drukāto mediju tirgum. Liela daļa šo abonentu līdz šim šo avīzi ir saņēmuši komplektā ar TV programmu. Ir pamats uzskatīt, ka viņi turpinās abonēt TV programmu, kā arī daži izvēlēsies turpmāk abonēt citus dienas laikrakstus). Vidējā piegādes pašizmaksa par 1 vienību un kompensācijas apmērs Aprēķini tiek balstīti uz 2019.gada datiem (skatīt 4.tabulu): piegāžu apjoms abonētās preses piegādes izmaksas vidējā pašizmaksa par 1 piegādi 21 866 738 € 8 316 047 € 0.38 Tāpat tie tiek balstīti uz šādiem pieņēmumiem: − Mainīgo izmaksu proporcija. Saskaņā ar Latvijas Pasta sniegto informāciju pašreiz abonētās preses piegādes izmaksu struktūru veido 19% mainīgās izmaksas un 81% fiksētās izmaksas; − Piegādes izmaksu pieaugums. Ņemot vērā, ka Latvijas Banka93 un Eiropas Komisija94 savās prognozēs par koronavīrusa (Covid-19) ietekmi uz globālo un Latvijas tautsaimniecību prognozē iekšzemes kopprodukta kritumu 2020.gadā un pieļauj globālo recesiju, ir pamats uzskatīt, ka darbaspēka, degvielas un citu izmaksu pieaugums 2021.gadā būs mazāks kā iepriekšējos gados un tam nebūs būtiska ietekme uz izmaksu apmēru; − Izmaksu optimizācija. Saskaņā ar Latvijas Pasta sniegto informāciju tiek nepārtraukti īstenoti optimizācijas pasākumi, tai skaitā, piegādes tīklā. Kā dažus no tiem var minēt sadales centru apvienošanu, iecirkņu optimizēšanu, šķirošanas procesa automatizāciju un daudzus citus. Tomēr lielākā izmaksu daļa - fiksētās izmaksas - rada grūtības nekavējoties reaģēt pārmaiņu procesā. Jāņem arī vērā Latvijas Pastam noteiktās UPP saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu uzturēt noteiktu pasta tīklu, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas Pasta fiksēto izmaksu sastāvdaļām. Ņemot vērā minēto, straujš fiksēto izmaksu samazinājums pašreiz nav iespējams. Līdz ar to arī optimizācijas pasākumiem nebūs būtiska ietekme uz izmaksu apmēru. Rezultātā, balstoties minētajos pieņēmumus un 2019.gada datos, 2021.gada prognoze ir šāda: izmaiņas starpposmā piegāžu apjoma samazinājums izmaksas par neveiktajām piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo pašizmaksu par 1 piegādi) 19% mainīgās izmaksas (izmaksu ietaupījums) 81% fiksētās izmaksas (jāattiecina uz atlikušo apjomu) -2 500 000 € 950 764 € 180 645 € 770 119 2021 piegāžu apjoms abonētās preses piegādes izmaksas jaunā vidējā pašizmaksa par 1 piegādi 19 366 738 € 8 135 402 € 0.42 preses izdevēji maksā Noteikumos Nr.292 noteikto tarifu vidēji ~0.1232 euro - € 2 385 982 starpība (Latvijas Pasta zaudējumi), kompensē no valsts budžeta = € 5 749 420 Saskaņā ar aprēķiniem prognozējamais kompensācijas apmērs, ņemot vērā piegādes apjoma kritumu, pieaugs par 127 214 euro (2019.gadā tas bija 5 622 206 euro saskaņā ar 4.tabulu). 2.4.
UPP sniedzēja piegādes tarifs un piegādes apjomi, ja netiek grozīti normatīvie tiesību akti Ja normatīvajos aktos netiks veikti grozījumi, tad ar 2021.gada 1.janvāri zaudēs spēku Pasta likuma 32.2 pants un uz tā pamata izdotie Noteikumi Nr.
Tāpat no 2021.gada 1.janvāra nebūs piemērojams pārejas perioda regulējums, kas ietverts Pasta likuma pārejas noteikumu 12.punktā. Savukārt savu spēku saglabās Pasta likuma 27.panta pirmās daļas 4.punkts, kas paredz, ka abonēto preses izdevumu piegāde ir ietverta UPP sarakstā. Tādējādi no 2021.gada 1.janvāra uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem tiktu attiecināts Pasta likuma regulējums par UPP sniegšanu tāpat, kā uz citiem UPP sarakstā iekļautiem pasta pakalpojumiem. Pasta likuma regulējums par UPP izriet no ES direktīvu prasībām.95 Atbilstoši Pasta likuma 1.panta 37.punktam, 27.panta pirmajai daļai un 27.1 panta pirmās daļas 3.punktam lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā ir vienādas iespējas saņemt UPP par vienotu tarifu. Turklāt UPP sniedz pastāvīgi un nepārtraukti, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtējās situācijas gadījumus (Pasta likuma 27.panta otrā daļa). Izvēloties UPP sniedzēju, tiek noteiktas kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti), pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, vēstuļu kastīšu izvietojumu un skaitu. Tāpat tiek noteikta prasība sniegt UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 27.1 panta pirmā daļa). Šā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka apstākļos, kad pasta pakalpojumu tirgus ir atvērts tirgus pašregulācijai, sabiedrībai nozīmīgākie pasta pakalpojumi turpina būt pieejami arī tajos reģionos, kur to sniegšana nav rentabla. UPP sniedzējs tiek izvēlēts konkursā, kuru rīko SPRK. Konkursā izvēlētajam UPP sniedzējam SPRK nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem, kā arī apstiprina UPP tarifus. Šādam mērķim SPRK izdod konkursa nolikumu, kurā noteikta UPP tarifu apstiprināšanas kārtība. Savukārt tarifu projekts tiek iekļauts pretendenta piedāvājumā konkursam. Apstiprinātos tarifus nedrīkst mainīt vismaz vienu gadu no to spēkā stāšanās dienas. Ja pēc šā termiņa beigām UPP sniedzējs ierosina tarifu pārskatīšanu, jaunus tarifus nosaka saskaņā ar vispārīgo regulējumu, kādā SPRK apstiprina tarifus. Kaut arī regulējums par UPP Pasta likumā ir ietverts kopš 2009.gada, līdz šim konkurss UPP sniedzēja izvēlei nav rīkots, paredzot, ka UPP sniedz Latvijas Pasts, kas pirms Pasta likuma spēkā stāšanās sniedza vispārējos pasta pakalpojumus. 2012.gada 9.maijā tika izsludināts konkurss UPP sniedzēja izvēlei96, kas tika izbeigts 2012.gada 27.jūnijā97, jo 2012.gada 21.jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi Pasta likumā", kas stājoties spēkā no 2012.gada 1.jūlija, paredzēja, ka SPRK nerīko konkursu un pagarina UPP saistības līdz 2013.gada decembrim tam pasta komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2012.gada 31.decembrim
2019.gada 13.maijā izsludinātais konkurss UPP sniedzēja izvēlei tika noslēgts bez rezultāta99 un pamatojoties uz Pasta likuma 27.2 panta ceturto daļu, SPRK ir pagarinājusi Latvijas Pastam UPP saistības uz diviem gadiem līdz 2021.gada 31.decembrim, līdz ar to SPRK lēmumā par UPP saistībām vienlaicīgi nosakot Latvijas Pastam pienākumu līdz 2020.gada 3.aprīlim iesniegt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu projektu,100 jo gadījumā, ja normatīvajos aktos nebūs veikti grozījumi, 2021.gadā SPRK rīkojamais konkurss būs attiecināms arī uz abonēto preses piegādes pakalpojumu, kā UPP sastāvdaļu. Ievērojot UPP saistības, UPP sniedzējam var rasties situācijas, kurās UPP saistību izpildes izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas sniedzot UPP, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības, veido UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kuras Pasta likumā noteiktajā kārtībā tiek kompensētas no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda. Tās kompensē tad, ja UPP sniedzējs pierāda, ka tas ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un UPP saistību izpilde rada zaudējumus. Tīrās izmaksas nekompensē, ja UPP saistību izpilde rada papildu ieguvumu un tas pārsniedz aprēķināto tīro izmaksu apmēru. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Tīro izmaksu metodiku, un šo aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Līdz katra gada 1.septembrim UPP sniedzējs tīro izmaksu aprēķinu iesniedz apstiprināšanai SPRK. SPRK katru gadu līdz 31.oktobrim apstiprina tīro izmaksu apmēru. Pamatojoties uz SPRK apstiprināto apmēru, UPP sniedzējs līdz 15.novembrim iesniedz SM pieteikumu tīro izmaksu kompensēšanai, bet SM veic pārskaitījumu līdz 20.decembrim.101 Izpildoties iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tīrās izmaksas UPP sniedzējam tiek kompensētas no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda. UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda līdzekļus veido divi avoti: 1) valsts nodeva, kuru maksā pasta komersanti (t.sk. arī UPP sniedzējs); 2) valsts budžeta līdzekļi. Ministru kabinets katru gadu līdz 31.decembrim nosaka valsts nodevas apmēru procentos no pasta komersanta neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, pamatojoties uz SPRK apstiprināto tīro izmaksu apmēru. Valsts nodevas iemaksas un tīro izmaksu kompensāciju administrē SM. Līdz 2019.gadam (ieskaitot) SPRK ir pieņēmusi lēmumus: - apstiprināt aprēķinātās 2017.gada tīrās izmaksas, kas UPP saistību izpildē 2017.gadā nav radījušas zaudējumus102; - atteikt apstiprināt aprēķināto 2018.gada tīro izmaksu apmēru. Tā rezultātā ir jāsecina, ka līdz šim SPRK, apstiprinot UPP sniedzēja UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, konstatējusi, ka tīrās izmaksas nav radījušas zaudējumus UPP saistību izpildē.103 UPP sniedzēja piegādes tarifa apstiprināšana Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, neveicot grozījumus normatīvajos aktos, abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas Republikas teritorijā par vienotu tarifu sniegs konkursā izvēlēts104 UPP sniedzējs. Šie pakalpojumi tiks sniegti par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai, kā arī no 2022.gada 1.janvāra tarifu var ietekmēt tas, kādus tarifa projektus konkursā būs piedāvājuši UPP sniedzēja pretendenti. Izpildoties Pasta likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, zaudējumi, kas UPP sniedzējam radušies UPP saistību izpildes dēļ, tiks kompensēti no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda. Ja pēc UPP sniedzēja noteikšanas tarifi tiek grozīti, SPRK tos apstiprina saskaņā ar vispārējo kārtību, kura noteikta likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Pasta likums, UPP tarifu metodika un vispārējais regulējums sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanai neparedz speciālu regulējumu attiecībā tieši uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifiem. Tādējādi, atbilstoši šī brīža regulējumam, arī šie tarifi būtu nosakāmi tāpat kā ikvienam citam UPP ietilpstošam pakalpojumam. Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20.pantā nostiprināts vispārējs princips, kas paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Tiesu praksē skaidrots, ka SPRK darbības mērķis, apstiprinot tarifus regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir līdzsvarot lietotāju intereses (kas pamatā ir saņemt kvalitatīvu pakalpojumu pēc iespējas lētāk) un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju intereses (kas pamatā ir saimnieciskas intereses - saimnieciskās darbības attīstība un peļņas gūšana). Šāda līdzsvarošana notiek, apstiprinot tarifus tādā apmērā, kas dod iespēju segt saimnieciskās darbības izmaksas un attīstīties, ietverot arī saprātīgas peļņas gūšanu.105 Tiesu praksē, komentējot likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20.pantu, arī skaidrots, ka tarifu aprēķins tiek balstīts uz pakalpojuma sniedzēja prognozētajām izmaksām.106 Respektīvi, tarifi tiek noteikti uz nākotnes laikposmu, pamatojoties uz izmaksu prognozi, un SPRK ir jāpārbauda paredzamās izmaksas, nevis faktiski radušās izmaksas.107 Pasta likumā un UPP tarifu metodikā ietvertais regulējums UPP tarifu noteikšanai nav pretrunā ar minētajiem vispārīgajiem tarifu noteikšanas principiem. Proti, saskaņā ar Pasta likuma 27.1 panta pirmās daļas 4.punktu UPP ir sniedzams ekonomiski izdevīgākajā veidā. Savukārt tīro izmaksu aprēķinā tiek iekļautas izmaksas tikai tad, ja tās veidojušās, pakalpojumu sniedzot ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 30.panta pirmā daļa). Arī SPRK ir norādījusi, ka atbilstoši UPP tarifu metodikai UPP tarifiem ir jābūt balstītiem uz pakalpojumu sniegšanas izmaksām, tādēļ SPRK nevarētu apstiprināt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kuri nav rentabli un rada UPP sniedzējam zaudējumus.108 Ievērojot minēto, secināms, ka, ja normatīvajos aktos netiks veikti grozījumi, SPRK varēs apstiprināt tikai tādus abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kas sedz pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Iepriekšējā sadaļā jau tika prognozēta minētā vidējā pašizmaksa par 1 vienību 2021.gadā. Tā kā tarifs tiktu aprēķināts pēc tās pašas SPRK metodikas, kādu jau pašreiz zaudējumu aprēķināšanai piemēro Latvijas Pasts, tad jaunais tarifs varētu būt līdzīgs šai pašizmaksai. UPP sniedzēja tarifa ietekme uz piegādes apjomu Ņemot vērā, ka jaunais tarifs būtu aptuveni 3,5 reizes lielāks par pašreizējo, ir pamats uzskatīt, ka turpmāk ne visi preses izdevēji abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai izvēlēsies UPP sniedzēju. Jāņem vērā, ka 0,42 euro ir prognozētā vidējā pašizmaksa par 1 vienību, tomēr šī pašizmaksa var būtiski atšķirties dažādos valsts reģionos. Blīvi apdzīvotās teritorijās, piemēram lielajās pilsētās, šī pašizmaksa būs zem 0,42 euro par 1 piegādi, bet ārpus lielajām pilsētām tā būs virs minētās cenas. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka preses izdevēji, kuru preses izdevumu abonenti pamatā dzīvo lielajās pilsētās atradīs piegādes alternatīvas, kuras būs lētākas par UPP sniedzēja tarifu. Šo piegādes pakalpojumu sniedzēju cenas būs zemākas, jo tiem nav SPRK noteiktās UPP saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu uzturēt noteiktu pasta tīklu. UPP sniedzēja piegādes apjoma ietekme uz piegādes tarifu Samazinoties piegādes apjomam, jo daļa no preses izdevējiem vairs neizmantos UPP sniedzēja pakalpojumus, vidējā piegādes pašizmaksa par 1 vienību pieaugs. Piemēram, gadījumā, ja piegādes apjoms samazinās nevis par iepriekš prognozētajām 2 500 000 piegādēm, bet par 7 500 000 piegādēm, tad vidējā pašizmaksa par 1 vienību būs 0,54 euro. izmaiņas starpposmā piegāžu apjoma samazinājums izmaksas par neveiktajām piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo pašizmaksu par 1 piegādi) 19% mainīgās izmaksas (izmaksu ietaupījums) 81% fiksētās izmaksas (jāattiecina uz atlikušo apjomu) -7 500 000 € 2 852 293 € 541 936 € 2 310 358 2021 piegāžu apjoms abonētās preses piegādes izmaksas jaunā vidējā pašizmaksa par 1 piegādi 14 366 738 € 7 774 111 € 0.54 Tas nozīmē, ka tiklīdz tas būs iespējams UPP sniedzējs iesniegs augstāku tarifu, kuru SPRK būs jāapstiprina. Tas var radīt vēl lielāku piegādes apjoma samazinājumu un turpmāku tarifa pieaugumu, jo pastāv iespēja, ka preses piegādātāji, kuriem nav pieejama piegādes alternatīva, kura būtu lētāka par 0,42 euro tarifu, var būt pieejama piegādes alternatīva, kura ir lētāka par 0,54 euro tarifu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka UPP sniedzējam būs iespējams reaģēt uz piegādes apjoma kritumu un optimizēt arī daļu no savām fiksētajām izmaksām, tāpēc teorētiski tarifs varētu pieaugt mazākā mērā kā minēts iepriekš. Tomēr šajā ziņā ir būtiski, ka: − SPRK noteiktās UPP saistības nosaka UPP sniedzējam pienākumu uzturēt noteiktu pasta tīklu, tāpēc ne vienmēr izmaksas varēs optimizēt proporcionāli abonētās preses piegādes apjoma kritumam; − pastāv iespēja, ka tarifs pieaug straujāk par piegāžu apjoma kritumu, jo no UPP sniedzēja nodrošināto piegāžu apjoma pazudīs piegādes lielajās pilsētās, kuru pašizmaksa ir zema, bet paliks tās piegādes, kuru pašizmaksa ir augsta. Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir neiespējami prognozēt, kur tieši tirgus atradīs līdzsvaru, kur tarifs, par kādu pie noteikta apjoma UPP sniedzējam ir ekonomiski pamatoti veikt piegādi, būs līdzsvarā ar to piegādes apjomu, kuru veido tie preses izdevēji, kuri ir gatavi attiecīgo tarifu maksāt. 2.4.
PVN abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunkts paredz dalībvalstu pienākumu atbrīvot no PVN pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču piegādi. Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka ar Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunktā lietotais jēdziens "valsts pasta dienesti" ietver arī UPP sniedzēju, tajā skaitā arī tādu, kurš ir privātpersona.109 Sākotnēji likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" tika paredzēts, ka no PVN atbrīvoti tikai tādi pasta korespondences sūtījumi, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. EK 2010.gada 3.jūnijā nosūtīja Latvijai formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050, kurā norādīja, ka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktais atbrīvojums no PVN neatbilst direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunktam. Pasta politikas pamatnostādnēs šajā sakarā norādīts, ka, lai izvairītos no soda sankciju piemērošanas Latvijai par Direktīvas Nr.2006/112/EK prasību neizpildi, būtu jāatbrīvo no PVN piemērošanas visi pasta pakalpojumi, kas ietilpst UPP sarakstā.110 Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktu tiek noteikti šādi ar PVN neapliekami pakalpojumi, ko sniedz UPP sniedzējs: 1) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus; 2) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus. Tādējādi, kaut arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, atšķirībā no citiem UPP sarakstā iekļautiem pakalpojumiem, tie nav atbrīvoti no PVN. Šādi formulēts atbrīvojums tika paredzēts likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" ar 2011.gada 21.jūlija grozījumiem, lai tiktu izbeigta Eiropas Komisijas ierosinātā pārkāpuma procedūra saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/
Atbrīvojums tika attiecināts tikai uz tiem UPP sarakstā iekļautajiem pasta pakalpojumiem (korespondences sūtījumi līdz diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem), kuru saskaņā ar ES direktīvām UPP sarakstā jāiekļauj obligāti. Turklāt norādīts, ka Latvijas Republika ir nosūtījusi Eiropas Komisijai piedāvāto likuma redakciju, kuru paredzēts ieviest līdz 2011.gada 1.jūlijam, un ir saņēmusi no Eiropas Komisijas atbildi, ka piedāvātā redakcija atbilst direktīvas Nr.2006/112/EK prasībām.111
un 2011.gadā Pasta likums paredzēja, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, taču vienlaikus atbilstoši likuma pārejas noteikumiem uz tiem pat līdz šim brīdim nav tikušas attiecinātas UPP saistības. Turpretim, ja netiks veikti grozījumi normatīvajos aktos, sākot ar 2021.gadu uz abonēto preses izdevumu pakalpojumu piegādēs pakalpojumu sniegšanu tiks pilnībā attiecināts UPP regulējums. Kamēr abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, pastāv iespēja veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, paredzot, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN neapliekams pakalpojums. Ja atbrīvojums tiktu piemērots, tam būtu ietekme uz preses izdevējiem piemērojamo cenu. Tomēr šī ietekme var nebūt 21% apmērā no piegādes pakalpojuma izmaksām, jo jāņem vērā, ka, nodrošinot ar PVN apliekamu pakalpojumu, UPP sniedzējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par lielu daļu no saviem izdevumiem. 2.
Ārvalstu prakse Lai novērtētu iespējamos risinājumus drukātās preses izdevumu piegādes atbalstam, apskatāmi citās Eiropas Savienības valstīs pielietotie atbalsta mehānismi un iespējas šādu mehānismu piemērošanai Latvijā. Informācija attiecībā uz PVN samazināto likmi norādīta atbilstoši Eiropas Komisijas publicētajai informācijai par Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamām PVN likmēm 2019.gada 1.janvārī.112 Informācija attiecībā uz to, vai preses piegāde ir iekļauta UPP grozā un vai regulators nosaka tarifu preses piegādei, norādīta saskaņā ar SPRK sniegto informāciju, kas to ieguvusi, aptaujājot citu dalībvalstu regulatorus. Minētā informācija apkopo ziņas par valstu regulējumu attiecībā uz tarifu noteikšanu, taču neietver informāciju par valsts atbalstu drukātajiem medijiem ar citu mehānismu palīdzību. Attiecībā uz citu veidu presei sniegto atbalstu turpmāk apskatītājās dalībvalstīs informācija norādīta atbilstoši publiski pieejamiem pētījumiem. Somija PVN samazinātā likme 10% - abonētajiem laikrakstiem un žurnāliem (abonēšanas termiņš vismaz 1 mēnesis). 24% - prese, kas tiek pārdota kioskos, un digitālā prese. Netiešās dotācijas Saskaņā ar 2011.gadā veiktu pētījumu Somijā tiek nodrošināts atbalsts preses piegādei caur pasta pakalpojumiem. Kopējais atbalsta apmērs, ieskaitot PVN samazināto likmi - 313 miljoni eiro.113 2018.gada pētījumā par situāciju 2017.gadā norādīts, ka valsts nodrošina nelielu atbalstu drukātajiem medijiem, neskaitot PVN samazināto likmi abonēto preses izdevumu piegādei, kā arī nelielas tiešās subsīdijas.114 Tiešās dotācijas Izglītības un Kultūras ministrija katru gadu piešķir subsīdiju kultūras izdevumiem ar mērķi nodrošināt sociālo diskusiju par kultūru, zinātni, mākslu un reliģisko dzīvi. 2016.gadā subsīdija kopā vairāk nekā 1,1 miljona eiro apmērā tika piešķirta 111 kultūras izdevumiem. No tā 859 tūkstoši eiro tika piešķirti preses piegādes izdevumu segšanai. Atbalstīti tiek arī izdevumi, kas izdoti zviedru un citās minoritāšu valodās, katru gadu tiem piešķirot subsīdiju 0,5 miljonu eiro apmērā.115 Preses piegāde iekļauta UPP grozā Nē Tiek noteikts tarifs preses piegādei Nē Francija PVN samazinātā likme 2,1% - avīzēm un žurnāliem ar vispārēju nozīmi, kam ir tieša saikne ar aktuālajiem notikumiem (arī uz digitālo presi) 20% - avīzēm un žurnāliem, kas satur pārsvarā publicitātes materiālus, sludinājumus, kā arī pornogrāfiska rakstura materiālus. Netiešās dotācijas Saskaņā ar 2011.gadā veiktu pētījumu Francijā tiek nodrošināts samazināts jeb pasta tarifs preses piegādei, kā arī 0% likme profesionālajam nodoklim, kas Francijā tiek piemērots pašnodarbinātajiem, noteiktām laikrakstu darbinieku grupām. Kopējais atbalsta apmērs, ieskaitot PVN samazināto likmi - 801 miljoni eiro.116 Citā pētījumā norādīts, ka aptuveni 10% no kopējā Francijas preses izdevēju ieņēmumu apmēra (vai dienas izdevumiem pat vairāk) līdz 2012.gadam ir sastādījušas valsts dotācijas. Vienlaikus atbalsts caur pasta piegādes sistēmu tiek kritizēts attiecībā uz sasniegto rezultātu, atbalsts tiek piedāvāts visiem drukātajiem medijiem, tādejādi nepalīdzot laikrakstiem, kam jau ir maza auditorija, bet vislielāko ieguvumu radot tiem laikrakstiem, kuriem ir plašs abonementu saņēmēju tīkls, respektīvi, kuriem jau ir liela auditorija.117 2017.gadā joprojām ir saglabāti šādi netiešā atbalsta veidi.118 Tiešās dotācijas Tiešās dotācijas izplatīšanas izmaksu segšanai; valsts atbalsts aģentūrai AFP; mērķdotācijas laikrakstiem ar mazu auditoriju, drukas ražotņu modernizācijai, investīcijām jaunās tehnoloģijās u.c. Atbalsta kopējais apmērs - 438 miljoni eiro.119 Uz tiešo atbalstu norādīts arī 2018.gada pētījumā, neprecizējot apmēru.120 Preses piegāde iekļauta UPP grozā Jā Tiek noteikts tarifs preses piegādei Tiek noteikti cenu griesti Itālija PVN samazinātā likme 4% - grāmatām, drukātajai un digitālajai presei, preses piegādei, izņemot pornogrāfiska rakstura avīzēm un žurnāliem, kā arī katalogiem, mūzikas žurnāliem, kartēm, kam piemēro standarta likmi 22%. Netiešās dotācijas 2011.gada pētīju

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.