Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"

Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 397 Rīgā 2020. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 42 65. §) Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1. variantu (turpmāk - risinājuma 1. variants). 2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju un Kultūras ministriju par līdzatbildīgo institūciju risinājuma 1. varianta īstenošanā. 3. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavot un satiksmes ministram līdz 2020. gada 1. augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Pasta likumā risinājuma 1. varianta īstenošanas uzsākšanai. Likumā paredzēt, ka pārejas noteikumu 15. un 21. punkta piemērošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim. 4. Noteikt par valsts prioritāti papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta risinājuma 1. varianta īstenošanai. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku iesniegt Ministru kabinetā vienotu prioritārā pasākuma pieteikumu. 5. Jautājumu par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai 2021., 2022., 2023. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. 6. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju un Satiksmes ministriju par līdzatbildīgo institūciju valsts atbalsta veida maiņas izstrādāšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju. Noteikt, ka notifikācija Eiropas Komisijā ir iesniedzama līdz 2020. gada 31. decembrim. Ministru prezidents A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis (Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 397) Konceptuāls ziņojums "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" Saturs 1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums 2. Situācijas apraksts 2.1. Pamatojums drukāto mediju atbalstam 2.1.1. Valsts pienākums mediju daudzveidības nodrošināšanā 2.1.2. Drukāto mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā 2.1.3. Drukāto mediju stāvoklis Latvijā 2.2. Latvijas tiesiskais regulējums drukāto mediju atbalsta jomā 2.2.1. Regulējuma vēsturiskā attīstība 2.2.1.1. Abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšana 2.2.1.2. PVN samazinātā likme 2.2.1.3. Mediju atbalsta fonds 2.2.2. Atbalsts drukātajiem medijiem politikas plānošanas dokumentos 2.3. Šā brīža situācija un problēmjautājumi 2.3.1. Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums 2.3.2. Nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem 2.3.3. Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību 2.3.4. Bažas par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam 2.4. Situācija pēc 2020.gada 31.decembra 2.4.1. Piegādes apjomi, vidējā piegādes pašizmaksa un kompensācijas apmērs, ja tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība 2.4.2. UPP sniedzēja piegādes tarifs un piegādes apjomi, ja netiek grozīti normatīvie tiesību akti 2.4.3. PVN abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam 2.5. Ārvalstu prakse 3. Priekšlikumi drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā 3.1. Risinājuma 1.variants - "Esošās kārtības pilnveidošana abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai" 3.2. Risinājuma 2.1.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar tiešajām dotācijām preses izdevējiem" 3.3. Risinājuma 2.2.variants - "Tiešo dotāciju sniegšana tikai UPP sniedzēja tarifu apmaksai" 3.4. Risinājuma 3.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar tiešajām dotācijām preses izdevējiem un PVN samazināšanu" 3.5. Komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošana 3.6. Iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus 4. Secinājumi Saīsinājumu un apzīmējumu saraksts Direktīva Nr.2006/112/EK - Eiropas Savienības 2006.gada 28.novembra direktīva Nr.2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ECT - Eiropas Cilvēktiesību tiesa EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija KM - Kultūras ministrija LPIA - Latvijas Preses izdevēju asociācija Mediju politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.667 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam" Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns - Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.666 "Par Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu" MK - Ministru kabinets Nodokļu politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojums Nr.245 "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam" Noteikumi Nr.292 - Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi Nr.292 "Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām" Pasta politikas pamatnostādnes - Ministru kabineta 2011.gada 23.marta rīkojums Nr.127 "Par Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" PVN - pievienotās vērtības nodoklis Satversme - Latvijas Republikas Satversme SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TM - Tieslietu ministrija UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UPP - universālais pasta pakalpojums VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Pasts - Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" 1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Konceptuālais ziņojums (turpmāk - Ziņojums) izstrādāts saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm, Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu, kura 1.rīcības virziena "Atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē" ietvaros noteikts pasākums Nr.1.3.1. "Izstrādāt valsts dotāciju programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālo ziņojumu", un MK 2017.gada 19.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 43.§) "Informatīvais ziņojums "Par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu"" 2.punktā doto uzdevumu, lai izstrādātu konceptuālo ziņojumu, kurā izvērtētas papildu iespējas drukāto mediju atbalstam, tostarp abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai, sākot ar 2020.gada 1.janvāri. Ar kultūras ministra 2019.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.2.5-1-68 izveidota darba grupa (turpmāk - Darba grupa), kuras sastāvā bija SM, TM, VARAM, Konkurences padomes, SPRK, Latvijas Pasta, VSIA "Latvijas Vēstnesis" un LPIA pārstāvji un kurai uzdots līdz 2019.gada 30.jūnijam izstrādāt Ziņojumu. Gan no Satversmes 100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību, un tādējādi nodrošinātu, ka personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Turklāt pastāv dažādi apstākļi - informācijas pieejamība dažādām sabiedrības grupām, informācijas pieejamība reģionos, satura kvalitāte, valsts drošība, minoritāšu kultūras saglabāšana - kas raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no mediju daudzveidības formām, tajā skaitā saglabājot arī drukātās preses abonēšanas iespēju. Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū, kur pieprasījums pēc drukātās preses ir proporcionāli lielāks, taču drukātās preses piegādes izmaksas ir augstākas. Atbalsts drukātajiem medijiem Latvijā gan vēsturiski, gan šobrīd tiek nodrošināts ar vairākiem atbalsta mehānismiem: 1) daļēji kompensējot abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanas izmaksas; 2) ar PVN samazināto likmi 12 %; un 3) ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Nepastāvot atsevišķam tiesiskajam regulējumam, kas regulētu valsts atbalstu abonēto preses izdevumu piegādei, vēsturiski bija izveidojusies situācija, kurā Latvijas Pasts šos pakalpojumus nodrošināja nevis par tirgus cenu, bet par samazinātu cenu, kas nesedza faktiskās izmaksas. Tas radīja Latvijas Pastam zaudējumus. Lai risinātu šo problēmu, 2009.gadā tika nolemts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus iekļaut UPP sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šos pakalpojumus, tiktu kompensēti no UPP zaudējumu kompensēšanas fonda. Vienlaikus tika noteikts pārejas periods, kurā preses piegādes pakalpojumus turpināja sniegt Latvijas Pasts, bet radušos zaudējumus turpināja segt no valsts budžeta līdzekļiem. Pārejas periods tika vairākkārt pagarināts, saglabājot šo principu līdz 2019.gada 31.decembrim. 2013.gadā tika normatīvi noteiktas cenas, kādas par pakalpojuma sniegšanu preses izdevēji maksā Latvijas Pastam. Faktiski minētās cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada. Vēsturiski PVN likme preses izdevumu piegādei un abonentmaksai ir pakāpeniski paaugstinājusies. Neskatoties uz to, ka kopš 2011.gada tiek piemērota PVN samazinātā likme 12 % apmērā, gadu no gada turpina samazināties kopējais atvieglojumu apmērs, kuru rada PVN samazinātā likme. Pret esošo tiesisko regulējumu ir izteikti dažādi iebildumi no iesaistītajām personām un institūcijām. Minētos problēmjautājumus, kuri analizēti Ziņojuma 2.3.sadaļā, var grupēt šādi: 1) nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanai; 2) nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem; 3) zaudējumu kompensēšanas kārtības nelabvēlīgā ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību (novēlota kompensēšana un dividenžu izmantošana); 4) bažas, ka esošā kārtība rada konkurences priekšrocības UPP sniedzējam citu pasta pakalpojumu sniegšanā. Ja netiks veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, no 2021.gada būs apstiprināmi tādi abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifi, kas ir ekonomiski pamatoti un sedz pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Lai varētu tikt apstiprināti tādi tarifi abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanai, kas nesedz pakalpojumu izmaksas, tam būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. No mediju politikas plānošanas dokumentiem nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī izvērtēt iespējas to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām. Mediju daudzveidība netieši skar arī valsts drošības, sabiedrības integrācijas, reģionālās attīstītības nozaru politiku. Tādēļ atbalsts mediju daudzveidībai un drukātajiem medijiem kā vienai no kultūras formām netieši rodams arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos. Pasta politikas plānošanas dokumentos nav tieši risināts jautājums par drukātajiem medijiem nepieciešamo atbalstu un piemērotāko modeli abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai, taču ir uzsvērts, ka minētie jautājumi risināmi kontekstā ar mediju politikas plānošanas dokumentu īstenošanu. Nodokļu politikas pamatnostādnēs nav paredzēts samazināt jau esošo PVN samazināto likmi kādai preču un pakalpojumu grupai, tajā skaitā drukātajiem medijiem. Pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Bulgārijā un Slovākijā, tiek piemērota PVN samazinātā likme laikrakstiem un žurnāliem. PVN samazinātās likmes apmērs svārstās robežās no 12% (Latvijā) līdz 2,1% (Francijā) un pat 0% (Lielbritānijā)1. Pārliecinoši lielākajā daļā dalībvalstu presei noteiktā PVN samazinātā likme ir zemāka nekā Latvijā. Attiecīgi citu dalībvalstu nodokļu politika rada pamatu domāt par nepieciešamību Latvijā piemērot mazāku PVN likmi presei. Vairākas apskatītās valstis, kas piešķir atbalstu drukātajai presei (PVN samazinātā likme, piegādes izdevumu kompensēšana), ir noteikušas kritērijus šāda atbalsta saņemšanai. Kritēriji PVN samazinātās likmes piemērošanai laikrakstu un periodisku izdevumu piegādei ir paredzēti arī Direktīvas Nr.2006/112/EK 3.pielikuma 6.punktā. Tādēļ arī Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās tiek piemērota PVN samazinātā likme presei, tiek paredzēti noteikti ierobežojumi samazinātās likmes piemērošanai. Pētījumos netiek atspoguļota šādu kritēriju piemērošanas negatīvā ietekme uz preses brīvību un plurālismu. Tādējādi atbalstu sašaurinošu kritēriju noteikšana ir pieļaujama arī Latvijā, ja kritērijiem ir saprātīgs pamatojums, kā arī tiek nodrošināts taisnīgs un pārskatāms atbalsta piešķiršanas mehānisms un efektīva tā kontrole. Ziņojuma izstrādes rezultātā tika identificēti trīs risinājuma varianti ar apakšvariantiem drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā. Tāpat tika vērtēts, kā šie risinājuma varianti ietekmē Ziņojuma 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, uz kuriem ir norādījušas iesaistītās puses. Risinājuma 1.variants paredz divos posmos pilnveidot pašreiz piemērojamo kārtību, saglabājot Pasta likumā noteikto principu, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums tiek nodrošināts par cenu, kura ir zem pašizmaksas, un tā rezultātā radītie zaudējumi tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Risinājuma 1.variants, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārība, nodrošina līdzšinējo paredzamību drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Vienlaikus iesaistīto institūciju 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi, kuri saistīti ar ietekmi uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, tiks atrisināti, jo Risinājuma 1.variants dod iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēja izvēli un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu tiks noteikta preses izdevēju līdzmaksājuma proporcija, kādu tiem būs jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Tā rezultātā precīzs nepieciešamā atbalsta apmērs būs zināms katru reizi, kad UPP sniedzējs sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no valsts budžeta kompensēt UPP sniedzējam radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi biežāk kā divreiz gadā. Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kā arī preses izdevēju maksājuma proporciju būs nepieciešams precizēt, ņemot vērā SPRK pieeju attiecībā uz tarifa parametru noteikšanu un procentuālo pieaugumu šiem parametriem, salīdzinot ar Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams Risinājuma 1.variantu ieviest divos posmos. Pirmajā posmā tiks nemainītā veidā turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība, pagarinot termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punktā, bet jaunā valsts atbalsta sistēma tiks ieviesta otrajā posmā. Attiecībā uz 2.3.sadaļā identificēto problēmjautājumu, kas saistīts ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu, Risinājuma 1.variants paredz atteikties no fiksētā tarifa, kas līdz šim ir bijis iemesls atbalsta apmēra pieaugumam. Laikā, kamēr tiek izstrādāta un ar Eiropas Komisiju saskaņota jaunā valsts atbalsta kārtība, minētais problēmjautājums tiks risināts, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Risinājuma 2.1.varianta rezultātā Pasta likuma 32.2 pants un pārejas noteikumu 21.punkts zaudēs spēku. Šādā gadījumā UPP sniedzējs nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas Republikas teritorijā par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma pašizmaksai. Vienlaikus Risinājuma 2.1.variants paredz, ka valsts atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā, no kurienes tas tiks izmaksāts preses izdevējiem piegādes izmaksu daļējai segšanai. Risinājuma 2.1.variants vispārēji atrisina 2.3.sadaļā identificētos problēmjautājumus, kuri saistīti ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamību un nemainīgumu, ietekmi uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību. Vienlaikus, tā kā UPP sniedzēja un citu komersantu piegādes apjomus un tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav iespējams noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, nav iespējams precīzi paredzēt, vai būs tādi preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liels būs šādu preses izdevumu īpatsvars. Tomēr šāda iespēja pastāv. Risinājuma 2.2.variants ir identisks Risinājuma 2.1.variantam ar vienu būtisku atšķirību. Risinājuma 2.2.variants paredz papildu nosacījumu atbalsta saņemšanai no Mediju atbalsta fonda. Proti, atbalsts var tikt saņemts tikai tad, ja preses izdevējs to izmantos UPP sniedzēja pakalpojumu apmaksai. Risinājuma 2.2.variants līdzīgi kā Risinājuma 2.1.variants atrisina 2.3.sadaļā identificētos problēmjautājumus, kas saistīti ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu, zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī ar bažām par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam. Attiecībā uz drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanu Risinājuma 2.2.variants būtiski samazina Risinājuma 2.1.varianta riskus, tomēr, salīdzinot ar Risinājuma 1.variantu, preses izdevējiem jārēķinās ar tarifa pieauguma risku gadījumā, ja kāds preses izdevējs nesaņems atbalstu un tā rezultātā neizvēlēsies UPP sniedzēja pakalpojumus. Risinājuma 3.varianta būtība lielā mērā ir līdzīga kā Risinājuma 2.1.variantam, bet ar atšķirību, ka daļa no atbalsta (kurš Risinājuma 2.1.varianta gadījumā tiktu sadalīts ar Mediju atbalsta fonda starpniecību) tiks sniegta, drukātajiem preses izdevumiem samazinot PVN likmi no 12% uz 5% un paredzot, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN neapliekams pakalpojums. Savukārt, atlikusī atbalsta daļa tiks piešķirta drukātajiem medijiem ar Mediju atbalsta fonda starpniecību. Savstarpēji salīdzinot identificētos risinājumus, jāsecina, ka Risinājuma 3.variants nebūtu atbalstāms. Tas rada riskus nevienlīdzīgai atbalsta sistēmai, jo sniegtu proporcionāli lielāku atbalstu dārgākiem preses izdevumiem. Tādā veidā, salīdzinot ar citiem priekšlikuma variantiem, ierobežotais atbalsts tiktu mazākā mērā piešķirts lētākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir arī īpaši atbalstāmas preses izdevumu kategorijas kā reģionālā prese vai dienas laikraksti, bet lielākā mērā atbalsts tiktu piešķirts dārgākiem preses izdevumiem, no kuriem liela daļa piedāvā izklaides saturu. Ņemot vērā minēto, PVN samazināšanu būtu jāturpina apsvērt kā atsevišķu atbalsta mehānismu drukātajiem preses izdevumiem, tomēr tas nebūtu jāparedz kā daļa no drukāto preses izdevumu piegādes atbalsta risinājuma. Tāpat, salīdzinot abus Risinājuma 2.varianta apakšvariantus, jāsecina, ka priekšroka būtu dodama Risinājuma 2.2.variantam, jo Risinājuma 2.1.varianta gadījumā nav iespējams prognozēt piegādes apjomus un tarifus. Vienlaikus Risinājuma 2.1.varianta gadījumā iespējams prognozēt faktu, ka UPP sniedzēja piegādes apjomi būtiski kritīsies, UPP sniedzējam vairs netiks uzticētas tieši tās piegādes, kurām ir zemāka pašizmaksa, kā arī UPP sniedzējs nevarēs savas fiksētās izmaksas optimizēt proporcionāli piegādes apjoma kritumam. Tādēļ pastāv iespēja, ka pie identiska atbalsta apmēra Risinājuma 2.1.varianta gadījumā vairākiem preses izdevējiem situācija varētu pasliktināsies, salīdzinot ar to, kāda tā būtu Risinājuma 2.2.varianta gadījumā. Ņemot vērā minēto, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz atbalstāmo risinājuma variantu, nepieciešams izdarīt izvēli starp Risinājuma 1.variantu un Risinājuma 2.2.variantu. Šo risinājuma variantu būtiskā atšķirība ir formā, kā atbalsts tiek sniegts. Risinājuma 1.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts UPP sniedzējam, kas dod iespēju preses izdevējiem par UPP sniedzēja pakalpojumiem maksāt cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts individuāli katram no vairāk kā 100 preses izdevējiem, kuriem tas būtu jāizmanto tāda UPP sniedzēja tarifa apmaksai, kurš atbildīs pakalpojuma pašizmaksai. Analizējot abus risinājuma variantus saskaņā ar 4 kritērijiem: (i) valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts budžetu, (ii) risinājuma piemērošana, (iii) 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi un (iv) risinājuma ieviešana, jāsecina, ka: i. Valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts budžetu. Gan Risinājuma 1.variants, gan Risinājuma 2.2.variants paredz valsts budžeta saistības. Risinājuma 1.varianta gadījumā saistības izriet no Pasta likuma, kas paredz UPP sniedzēja zaudējumu kompensēšanu, jo abonētā prese tiek piegādāta par cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas. Tomēr arī Risinājuma 2.2.varianta gadījumā būs nepieciešams laicīgi uzņemties budžeta saistības, jo pretējā gadījumā preses izdevējiem nebūs iespējams noslēgt līgumu ar UPP sniedzēju un, balstoties uz noslēgto līgumu, uzsākt abonēšanas kampaņas, kuras katru gadu sākas septembrī. Atšķirīgi no Risinājuma 1.varianta ietekme uz valsts budžetu Risinājuma 2.2.variantam ir par 69 575 euro lielāka, jo ir nepieciešams paredzēt atbalsta administrēšanas izmaksas; ii. Risinājuma piemērošana. Risinājuma 1.varianta gadījumā kompensācija no valsts budžeta arī turpmāk tiks sniegta ar maksājumiem UPP sniedzējam. Savukārt, Risinājuma 2.2.varianta gadījumā būs nepieciešams ieviest papildu procedūras atbalsta sniegšanai. Atbalsts būs regulāri jāsadala vairāk kā 100 preses izdevējiem. Nepieciešamība regulāri gatavot atbalsta pieteikumus uzliks administratīvo slogu arī preses izdevējiem, kas visizaicinošāk varētu izrādīties tieši maziem reģionāliem medijiem. iii. 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi: o Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšana. Risinājuma 1.variants, salīdzinot ar pārējiem variantiem, nodrošina lielāku stabilitāti un paredzamību ne tikai preses izdevējiem, bet arī UPP sniedzējam. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā papildu riski saistās ar iespēju, ka daži preses izdevēji dažādu iemeslu dēļ var atbalstam pieteikties novēloti, nepieteikties vai arī, piemēram, nepietiekoša finansējuma dēļ, nesaņemt atbalstu, kā rezultātā var samazināties UPP sniedzēja piegādes apjomi un palielināties tarifi, tādā veidā ietekmējot visus preses izdevējus; o Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un nemainīgums. Abi risinājuma varianti dod iespēju atteikties no fiksētā tarifa, kas līdz šim ir bijis iemesls tam, ka atbalsta apmērs ir svārstījies un saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto 4.tabulu ir pieaudzis četros no pēdējiem pieciem gadiem. Laikā, kamēr Risinājuma 1.varianta gadījumā tiek izstrādāta un ar Eiropas Komisiju saskaņota jaunā valsts atbalsta kārtība, atbalsta apmēra nemainīgumu var nodrošināt, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas; o Ietekme uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību. Risinājuma 2.2.variantā UPP sniedzējs tiks izvēlēts konkursa kārtībā arī attiecībā uz abonētās preses piegādes pakalpojumu. Tāpat šis pakalpojums tiks sniegts par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai. Tā rezultātā UPP sniedzējs katru mēnesi saņems pilnu samaksu par abonētās preses piegādi un tam vairs nebūs jāiegulda uzņēmuma finanšu līdzekļi saimnieciskās darbības nodrošināšanai līdz brīdim, kad no valsts budžeta tiek kompensēti šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā radītie zaudējumi. Tomēr arī Risinājuma 1.variants nodrošina iespēju SPRK rīkot konkursu par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu, jo preses izdevēju atbalsts tiks noteikts ar jaunu speciālo regulējumu, kas paredzēs preses izdevēju līdzmaksājuma proporciju, kādu tiem būs jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Tā rezultātā precīzs nepieciešamā atbalsta apmērs būs zināms katru reizi, kad UPP sniedzējs sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no valsts budžeta kompensēt UPP sniedzējam radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi biežāk kā divreiz gadā. Šāds risinājums būtu saudzīgāks preses izdevējiem, jo UPP sniedzēja naudas plūsmas problēmjautājums netiktu risināts, pārliekot to uz preses izdevēju pleciem, kā tas ir Risinājuma 2.2.varianta gadījumā. iv. Risinājuma ieviešana. Gan Risinājuma 1.varianta, gan Risinājuma 2.2.varianta ieviešanai būs nepieciešams ņemt vērā Eiropas Savienības Komercdarbības atbalsta kontroles normas. Proti, abu risinājumu variantu gadījumā jaunā atbalsta sniegšanas kārtība būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Risinājuma 1.varianta gadījumā atbalsta kārtības nosacījumus, ja nepieciešams, būs iespējams pielāgot Eiropas Komisijas norādījumiem pirms jaunās atbalsta kārtības piemērošanas uzsākšanas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā jaunā kārtība automātiski sāks darboties jau 2021.gada 1.janvārī un tā rezultātā atbalsta sniegšanai būs jāpiemēro tā sauktā de minimis2 atbalsta kārtība. Šī kārtība paredz, ka "atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000". Attiecīgi radīsies situācija, ka lielākajām izdevniecībām, ņemot vērā arī iepriekšējos gados saņemto de minimis atbalstu (piemēram, atbalstu saistībā ar Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu), de minimis slieksnis varētu tikt pārsniegts jau 2021.gada pirmajā ceturksnī. Tādejādi līdz brīdim, kamēr nebūs saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderību, atbalsta sniegšana konkrētam preses izdevējam būs jāaptur. Šāda situācija var ne tikai apdraudēt lielāko izdevēju darbību, bet arī radīt piegādes apjomu kritumu un nestabilitāti gan UPP sniedzējam, gan tarifu pieaugumu pārējiem preses izdevējiem. Ņemot vērā Risinājuma 1.varianta un Risinājuma 2.2.varianta salīdzinošo analīzi, jāsecina, ka jāatbalsta Risinājuma 1.variants. Tas dos iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu jānosaka proporcija no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji, kā arī ar šo speciālo regulējumu jāparedz, ka atlikusī daļa no SPRK apstiprinātā tarifa tiks UPP sniedzējam kompensēta no valsts budžeta. Risinājuma 1.variants tiks ieviests divos posmos. Pirmajā posmā tiks turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Pirmā posma uzsākšanai tiks pagarināti termiņi Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta piemērošanai par vienu gadu līdz 2021.gada 31.decembrim. Termiņu pagarināšana tiks veikta pēc iespējas ātrāk, lai preses izdevējiem dotu iespēju laicīgi uzsākt abonēšanas kampaņas. Risinājuma iesviešanas pirmais posms tiks paredzēts, lai pirms pārejas uz otro posmu varētu paralēli veiktas divas būtiskas darbības - (1) noteikt precīzu proporciju no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji, un (2) saskaņot jauno atbalsta kārtību ar Eiropas Komisiju. Saskaņā ar šajā Ziņojumā sniegto analīzi minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu. Tomēr, nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. Tādēļ visām preses izdevumu kategorijām identiskas proporcijas noteikšana būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma, ka SPRK apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais pieaugums šiem parametriem būs identisks. Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus, kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē palielinās tarifu visiem preses izdevējiem. Risinājuma iesviešanas pirmajā posmā tiks veikta arī jaunās atbalsta kārtības saskaņošana ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Kā saskaņošana pamats tiks izvēlēts Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmums ( 2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Risinājuma iesviešanas otrajā posmā tiks veikti grozījumi Pasta likumā, ar kuriem tiks ieviesta jaunā atbalsta kārtība un spēku zaudēs Pasta likuma 32.2 pants un pārejas noteikumu 15. un 21.punkts. Katru gadu Risinājuma 1.varianta ieviešanai un piemērošanai no valsts budžeta būs nepieciešams piešķirt 5 750 000 euro. Lai nodrošinātu, ka atbalsta apmērs ir nemainīgs līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās atbalsta kārtības piemērošana, nepieciešamības gadījumā tiks celtas Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas. Attiecībā uz ietekmi uz valsts budžetu ir nepieciešams paskaidrot, ka visiem risinājuma variantiem tā ir līdzīga, jo ikgadējais atbalsts abonētās preses piegādei tiek plānots 5 750 000 euro apmērā. Tomēr pastāv šādas atšķirības: - Risinājuma 3.varianta gadījumā, sākot ar 2022.gadu, atbalsta apmērs nedaudz mainīsies, jo mainīsies ietekme, kādu radīs PVN samazināšana; - Risinājuma 2.1. un 2.2.varianta gadījumā tarifa pieaugums nozīmē arī lielāku kopējo PVN maksājumu. Ņemot vērā minēto, lai saglabātu esošo atbalsta apmēru drukātajiem medijiem, preses izdevējiem būs nepieciešams piešķirt 6 957 500 euro, lai tiktu kompensēts arī PVN maksājuma pieaugums 1 207 500 euro apmērā. Šis apstāklis nemainīs summēto ietekmi uz valsts budžetu, jo samaksātais piegādes pakalpojuma PVN atgriezīsies valsts budžetā. Identiska situācija būs arī Risinājuma 1.varianta gadījumā, kad ar jaunu speciālo regulējumu tiks noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, tāpēc par vienu gadu tiks pagarināti termiņi Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta piemērošanai. Ņemot vērā minēto, zemāk tabulā pie Risinājuma 1.varianta ir attēlota situācija, kad 2021.gadā tiek turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta kārtība, bet jaunā atbalsta kārtība tiek piemērota, sākot ar 2022.gadu; - Risinājuma 2.1., 2.2. un 3.varianta gadījumā atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā un tas būs jāizmaksā katram preses izdevējam individuāli. Tādēļ ir nepieciešams papildus paredzēt administrēšanas izmaksas 1%3 apmērā no Mediju atbalsta fondā piešķirtā finansējuma. Risinājuma 2.1. un 2.2.varianta gadījumā šī summa būs 69 575 euro, palielinot nepieciešamo finansējumu Mediju atbalsta fondā līdz 7 027 075 euro. Risinājuma 3.varianta gadījumā šī summa būs 27 489 euro, palielinot nepieciešamo finansējumu Mediju atbalsta fondā līdz 2 776 433 euro; - Risinājuma 2.1. un 3.varianta gadījumā atbalsta apmērs, kuru no Mediju atbalsta fonda varēs saņemt preses izdevēji, ietekmēs preses izdevumu abonēšanas cenas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā atbalsta apmērs var ietekmēt arī preses izdevēja izvēli attiecībā uz pasta komersantu, ar kuru preses izdevējs vēlēsies slēgt līgumu par abonētās preses piegādi. Tādēļ Risinājuma 2.1., 2.2. un 3.varianta gadījumā Ministru kabinetam būs jādod atļauja Kultūras ministrijai 2020.gadā uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada izdevumiem. Attiecīgā atļauja Risinājuma 2.1. un 3.varianta gadījumā būs jādod, vēlākais, 2020.gada septembrī, bet Risinājuma 2.2.varianta gadījumā 2020.gada jūnijā. Tas dos iespēju jau 2020.gadā pieņemt nepieciešamos lēmumus attiecībā uz atbalsta finansējuma piešķiršanu konkrētiem preses izdevējiem, lai preses izdevēji varētu šos lēmumus ņemt vērā, nosakot abonēšanas cenas un slēdzot līgumus par abonētās preses piegādi. (euro) Risinājums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2023 2021 2022 2023 2021 2022 2023 1.variants  Kopā 0 0 0 5 750 000 5 750 000 5 750 000 Budžeta izdevumi 02.00.00 apakšprogramma "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 0 0 0 5 750 000 6 957 500 6 957 500 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 0 1 207 500 1 207 500 2.1.variants  Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 819 575 5 819 575 5 819 575 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 7 027 075 7 027 075 7 027 075 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 1 207 500 1 207 500 1 207 500 2.2.variants  Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 819 575 5 819 575 5 819 575 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 7 027 075 7 027 075 7 027 075 Budžeta ieņēmumu pieaugums PVN maksājuma pieaugums piegādes pakalpojumam 0 0 0 1 207 500 1 207 500 1 207 500 3.variants Kopā 1 064 718 1 064 718 1 064 718 5 777 489 5 706 095 5 630 587 Budžeta izdevumi 27.00.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 1 064 718 1 064 718 1 064 718 2 776 433 2 776 433 2 776 433 Budžeta ieņēmumu samazinājums PVN likmes drukātai presei samazināšana no 12% uz 5% 0 0 0 2 500 000 2 448 147 2 392 381 Budžeta ieņēmumu samazinājums piegādes pakalpojuma noteikšana par ar PVN neapliekamu pakalpojumu 0 0 0 501 056 481 515 461 773 2. Situācijas apraksts 2.1. Pamatojums drukāto mediju atbalstam 2.1.1. Valsts pienākums mediju daudzveidības nodrošināšanā Satversmes 100.pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Satversmes 100.pantā konkretizētās tiesības uz vārda brīvību ietver divus aspektus - privāto un publisko aspektu. Vārda brīvības privātais aspekts nozīmē, ka katrai personai ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības turēties pie tiem un brīvi tos paust. Savukārt vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju un paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.4 Satversmes 100.pants ietver arī preses brīvību un pie informācijas izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder gan plašsaziņas līdzekļi, tādi kā radio un televīzija, gan prese.5 Latvijas tiesu praksē uzsvērts, ka "tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai ņemot to vērā) savu viedokli".6 No minētā izriet, ka Satversmes 100.pants prasa nodrošināt personu iespējas iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Valsts loma šo tiesību nodrošināšanā nevar būt pasīva. Demokrātiskas valsts sabiedrībai nepieciešama sava demokrātiskā diskursa telpa, kurā notiek publiska spriešana par publiskām lietām. Būtiska šīs demokrātiskā diskursa telpas sastāvdaļa ir plašsaziņas līdzekļi, kuri, no vienas puses, novada dažādu avotu radītu informāciju, idejas, viedokļus līdz pilsoņiem, un, no otras puses, arī paši rada šādu informāciju, idejas un viedokļus.7 Minētā mērķa sasniegšanas neatņemams elements ir mediju daudzveidība, kuras nodrošināšanā aktīva loma ir arī valstij. Uz to norādījusi arī Augstākā tiesa savā 2017.gada 13.februāra lēmumā lietā Nr.SKA-613/2017. Šajā nolēmumā Augstākā tiesa norādīja, ka piemēram, Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec(2007)2 par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un to satura dažādību (On media pluralism and diversity of media content) Eiropas Padome ir rekomendējusi dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, gan publisku, gan privātu. Valstīm ir pienākums iejaukties un veikt īpašus pasākumus, tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu paušanas dažādību.8 Tāpat Augstākā tiesa atsaukusies uz ECT nolēmumiem, kuros aplūkots vārda brīvības jautājums un vērsusi uzmanību uz to, lai monopola (jo īpaši publiskās varas monopola) gadījumā valsts rūpētos par to, ka tiek nodrošināta viedokļu daudzveidība.9 Tas ir izdarāms, pēc iespējas veicinot un atbalstot dažādu un pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu. Mediju daudzveidība kā viens no mediju politikas pamatprincipiem ir iekļauts arī Mediju politikas pamatnostādnēs.10 Ir skaidrots, ka mediju daudzveidību raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas, viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju daudzveidību.11 Norādītais skaidrojums atbilst no Satversmes 100.pantā izrietošajiem valsts pienākumiem. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lai noskaidrotu Satversmes 100.pantā garantēto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.12 Valsts pozitīvais pienākums nodrošināt mediju daudzveidību ir atzīts starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un praksē. Starptautiskā līmenī mediju daudzveidību aizsargā UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas Latvijai ir saistoša no 2007.gada 24.maija. Konvencijas mērķis ir ietverts tās Preambulā, norādot, ka domas, vārda un informācijas brīvība, kā arī informācijas nesēju daudzveidība ļauj sabiedrībā plaukt kultūras izpausmēm,bet šo mērķi ir iespējams piepildīt uz konvencijas 6.panta pirmās daļas un otrās daļas h.punkta pamata, kuros noteikts, ka šīs konvencijas pusēm, lai aizsargātu un veicinātu kultūras daudzveidību, ir pieļaujams veikt tādas darbības, kuru skaitā ir arī informācijas nesēju daudzveidības, tostarp attīstot sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumus, vecināšana.13 UNESCO tāpat ir publicējusi rekomendācijas, kas it īpaši attiecās uz reģionālā līmeņa mediju aizsardzību, norādot, ka valstīm ir pozitīvs pienākums iedrošināt un radīt labvēlīgus apstākļus to eksistencei.14 Mediju daudzveidība ietver ne tikai dažādību informācijā, kas ir pieejama, bet arī informācijas avotus jeb mediju veidus. Tātad, mediju daudzveidības nodrošināšana, ietver arī informācijas avotu jeb mediju veidu aizsargāšanu.15 Kontekstā ar tiesībām uz vārda brīvību arī ECT ir vairākkārt uzsvērusi preses un plašsaziņas līdzekļu īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.16 Nav šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants ietver ne tikai valsts negatīvos pienākumus (tostarp, cenzūras aizliegumu), bet arī pozitīvos pienākumus, tomēr pozitīvo pienākumu apjoms nav nepārprotami skaidrs.17 No ECT prakses var izdarīt secinājumu, ka tiesības saņemt informāciju neļauj valstij ierobežot personai saņemt informāciju, ko citi ir gatavi sniegt, taču šis pienākums nesniedzas tik tālu, ka valstij pašai būtu pienākums izplatīt attiecīgu informāciju.18 Savukārt Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec(2007)2 ir rekomendēts dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, kā arī iejaukties un veikt īpašus pasākumus, tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu paušanas dažādību. Arī ES līmenī mediju daudzveidība tiek īpaši aizsargāta. ES Pamattiesību hartas 11.panta otrā daļa nosaka, ka vārda un informācijas brīvības kontekstā tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms. Ir izdoti dažādi ziņojumi ar rekomendācijām un priekšlikumi, kā dalībvalstīm vajadzētu īstenot un aizsargāt mediju plurālismu. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību ES (2017/2209(INI)) norādīts, ka ES līmenī tās pilsoņiem ir pozitīvā brīvība uz informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļuvi tai, bet dalībvalstīm ir šīs brīvības jāīsteno ar pozitīvajām darbībām. It īpaši būtiska, kontekstā ar demokrātiju, ir informācijas pieejamība un dažādība. Ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt informāciju, piedalīties debatēs un viedokļu apmaiņā. Tā kā informācija tiek iegūta tieši no medijiem, ir būtiski, lai šie mediji būtu daudzpusēji, kā arī spētu aptvert dažādus viedokļus.19 Ņemot vērā mediju daudzveidības nozīmīgumu, ES dalībvalstīm ir atļauts sniegt valsts atbalstu medijiem. Valsts atbalsta atbilstību ES tiesību normām kontrolē EK, kuras pieņemto lēmumu skaitā redzama piekrišana valsts atbalstam medijiem, tostarp drukātajiem medijiem.20 EK it īpaši ir paudusi atbalstu tādām valsts darbībām, kas sekmē drukāto mediju pieejamību, norādot, ka šādi tiek īstenoti mediju daudzveidības un informācijas pieejamības kā pozitīvo brīvību ievērošana.21 Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka gan no Satversmes 100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību un tādējādi nodrošinātu, ka personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. 2.1.2. Drukāto mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā  Drukātie mediji ir viena no mediju un kultūras formām, kas raksturo mediju daudzveidību. Tādējādi Ziņojuma 2.1.1.sadaļā aplūkotais pienākums veicināt mediju daudzveidību ir attiecināms arī uz drukātajiem medijiem kā vienu no daudzveidības elementiem. Vienlaikus ir jāuzsver, ka drukātajiem medijiem demokrātiskā sabiedrībā joprojām ir īpaša loma, kura tiks sīkāk aplūkota šajā sadaļā. EK, skatot valsts atbalsta procedūras, ir atzinusi, ka, lai gan preses nozarē notiek straujas pārmaiņas, drukātā prese joprojām ieņem svarīgu lomu ziņu apkopšanā un sabiedriskās domas veidošanā.22 ES līmenī, statistika liecina, ka drukātos medijus vismaz reizi nedēļā lasa vairāk nekā puse ES pilsoņu.23 Drukātā prese aktualitāti nav zaudējusi arī Latvijā. Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes 2018.gadā pasūtīto pētījumu vismaz reizi nedēļā preses izdevumus izmanto katrs otrais jeb 52% Latvijas iedzīvotāju.24 Turklāt preses izmantošana ir vairāk svarīga noteiktām sabiedrības grupām. Cilvēki ar augstāko izglītību regulārāk izmanto preses izdevumus, nekā cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību. Lielāka daļa mazākumtautību pārstāvju nekā latviešu neizmanto preses izdevumus (38% mazākumtautību pārstāvji un 24% latviešu). Ir vērojama tieša korelācija starp iedzīvotāju vecumu un to, cik bieži tiek izmantoti preses izdevumi - jo jaunāks respondents, jo retāk tiek skatīta televīzija, klausīts radio un lasīti preses izdevumi, savukārt ievērojami biežāk izmantots internets. Preses izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos. Turpretim nav būtisku atšķirību pieprasījumā pēc preses atkarībā no iedzīvotāju ienākuma līmeņa - preses izdevumus vispār neizmanto 31% no tiem, kam ir augsts ienākumu līmenis, un 28% no tiem, kam zems.25 No minētā secināms, ka preses izdevumi Latvijā joprojām ir nozīmīgs informācijas avots, kuru raksturo tas, ka prese sasniedz arī noteiktas sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē mazāk. Preses izdevumiem ir īpaša nozīme, nodrošinot informācijas pieejamību reģionos. Preses izdevumi ir uzskatāmi par nozīmīgu informācijas avotu, īpaši par nacionālajiem, reģionu vai lokālajiem pilsētu notikumiem.26 Saskaņā ar statistikas datiem interneta pieejamība un arī tā lietošana katru gadu palielinās visā Latvijas teritorijā, tomēr interneta pieejamība reģionos, īpaši Latgales reģionā, nav vienlīdzīga ar Rīgas un Pierīgas reģionu.27 Drukātā prese joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mediju vides elementiem, kas gan papildina mediju vides daudzveidību, gan veicina informācijas pieejamības brīvību, īpaši reģionos, tādēļ ir veicamas kompleksas atbalsta darbības, lai nodrošinātu kvalitatīva satura pieejamību visā Latvijas teritorijā.28 Arī ārvalstu pētnieki ir atzinuši, ka tieši reģionālie mediji nodrošina demokrātiskas sabiedrības un mediju daudzveidības uzturēšanu, raisa vietējā līmeņa diskusijas par būtiskiem jaunumiem, iesaista sabiedrību līdzdarboties dažādās nozarēs un ar tām saistīto jautājumu risināšanā.29 Reti kad ir iespējams nodrošināt informācijas daudzveidību reģionos, valstij nesniedzot atbalstu reģionālajiem medijiem.30 Drukātajiem medijiem ir nozīme arī kontekstā ar mediju sniegtās informācijas satura kvalitāti. Drukātajos medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība, nekā tai informācijai, kas tiek publicēta digitālajos medijos, šiem rādītājiem pieaugot līdz ar digitālo mediju ietekmes palielināšanos.31 Neatkarīgi no digitālo mediju daudzveidības, drukāto mediju saglabāšana ir nozīmīga tieši informācijas daudzveidības kontekstā, tā kā daudzi digitālie mediji bieži vien pieder pie vienas uzņēmumu grupas, maldinoši radot priekšstatu par informācijas daudzveidību.32 Digitālo mediju vidē ne vienmēr tiek ievēroti tādi paši žurnālistikas profesionālie standarti kā tradicionālajos medijos. Turklāt drukātajiem medijiem ir neatsverama nozīme, t.sk. mediju ekoloģijā,33 kuru raksturo tas, ka drukāto mediju publicētā informācija tiek tālāk izmantota citās informācijas platformās un digitālajā vidē. Minētais jo īpaši attiecas uz informāciju par vietējiem notikumiem, kuras nodrošināšanā drukātajiem medijiem ir būtiska nozīme. Vienlaikus jāpaskaidro, ka augstāk minētais nenozīmē, ka visos digitālajos medijos satura kvalitāte ir zemāka, salīdzinot ar drukātajiem medijiem. Visos medijos satura kvalitāte ir atkarīga no tādiem faktoriem kā redakcionālā neatkarība, žurnālistikas standartu ievērošana un satura veidošanai atvēlētie resursi. Pastāv digitālie mediji, kuru satura kvalitāte ir tikpat augsta kā tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus mediju izmaksas veido ne tikai satura veidošanai atvēlētie resursi, bet arī satura izplatīšanai nepieciešamie resursi. Šajā ziņā digitālo mediju izmaksas ir zemākas un satura publicēšanas ātrums lielāks. Tas nozīmē, ka ekonomiskā ietekme uz lēmumu publicēt digitālajā vidē ir mazāka, un attiecīgi daudz vieglāk izplatās zemākas kvalitātes vai nepilnīgs saturs, kas ir galvenais iemesls, kāpēc drukātajos medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība. To apliecina arī 2019.gada novembrī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktas Eirobarometra pētījums. Saskaņā ar to Latvijā drukātajiem medijiem uzticas 48% respondentu, bet interneta medijiem 34%.34 Šajā sakarā norādāms, ka digitālo mediju saturam un izmantošanas mērķim ir tendence kļūt atšķirīgākam no tradicionālajiem medijiem. Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets, ik gadu pieaug. 2018.gada sākumā internets bija jau 81,6% mājsaimniecību, salīdzinot ar 2010.gadu, tas palielinājies par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadu - par 3 procentpunktiem.35 Tomēr saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem ziņu lasīšanu, tostarp arī avīžu un žurnālu lasīšanu, tiešsaistē vai lejupielādēšanu 2017.gadā izmantoja 83,6% no visiem interneta lietotājiem, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2013. un 2016.gadā bija novērojama šī rādītāja samazināšanās, jo kopumā mainās iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi: 1.tabula36 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejupielādēšana (%) 53,9% 72,2% 76,7% 83,9% 88,0% 84,8% 86,3% 87,3% 84,2% 83,6% Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju37, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kas tīmekļa vietni izmanto, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (58,9%). Uzņēmumu tīmekļa vietnēs arvien vairāk (2018.gadā - 25,8%) tiek lietotas saites vai atsauces uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos. 22,9% mazo uzņēmumu, 35,6% vidējo uzņēmumu un 65,0% lielo uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā tīmekļa vietnē. 23,0% uzņēmumu savas preces vai pakalpojumus reklamē, izmantojot internetu. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Latvijas mediju reklāmas tirgus apjomi internetā 2018.gadā sasniedz aptuveni 19 milj. eiro, kas ir par 3,3% vairāk kā 2016.gadā.38 No minētā var secināt, ka, pretstatā presei, interneta medijiem ir tendence kļūt vairāk orientētiem uz reklāmu, kas norāda uz nepieciešamību saglabāt drukātās preses kā kvalitatīvas informācijas avota pieejamību. Ņemot vērā drukātās preses nozīmi informācijas pieejamībā reģionos, kā arī Latvijas ģeopolitisko situāciju, drukātās preses pieejamībai ir arī nozīme kontekstā ar valsts drošību. Ārvalstu mediji un to piedāvājuma lielā dažādība Latvijas informatīvajā telpā nodrošina, ka mediju lietotāji var izvēlēties savām interesēm un vajadzībām atbilstošāko informāciju, tāpēc bieži vien izvēli nosaka cilvēku valodu zināšanas. Pētījuma39 dati rāda, ka latviešu valodā un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir gandrīz vienlīdz liela interese par vieniem un tiem pašiem Latvijas sociālās politikas un iekšpolitikas notikumiem un sabiedrībā aktuālajām tēmām. Pētījums arī parāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju par notikumiem Latvijā uzzina no ārvalstu (Krievijas) medijiem. Drukātie mediji ir nozīmīgi minoritāšu kultūras saglabāšanā. ES ietvarā ir īpaši uzsvērts, ka drukātie mediji ir viens no veidiem, kā tiek saglabāta minoritāšu kulturālā eksistence, valsts pozitīvais pienākums aizsargāt šos medijus tiek īstenots valsts atbalsta veidā, nodrošinot tiem finansiālu atbalstu. Tādēļ, neatkarīgi no digitālās kultūras izaugsmes, drukātie mediji ir būtiski to kulturālās un informācijas daudzveidības nodrošināšanas ziņā.40 Ņemot vērā, ka tieši minoritāšu kultūras būtiska izpausme ir drukātie mediji, kas nav uzskatāmi par liela mēroga, to aizsardzība ir būtiska. Minoritāšu tiesības uz informāciju un tās pieejamība ir īpaša riska grupa, kas ir konstatēta visā ES, lielākajai daļai valstu ietilpstot vidēja vai augsta riska grupā, to skaitā esot arī Latvijai.41 Drukātās preses kā kultūras formas saglabāšanā ir īpaši būtiski saglabāt tieši preses abonēšanu. Saskaņā ar LPIA sniegto informāciju tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, abonēšana ir īpaši nozīmīga reģionos, kur preses izdevumu iegāde mazumtirdzniecības vietās bieži nav iespējama. Abonēšana lielā daļā gadījumu reģionos ir vienīgā iespēja regulāri saņemt preses izdevumus. Otrkārt, abonēšanai ir cieša saistība ar lasīšanas paradumiem. Abonējot preses izdevumus, tiek nodrošināta tā lasīšanas regularitāte, kas nostiprina lasīšanas paradumus. Atteikšanās abonēt var novest pie atteikšanās lasīt presi vispār. Treškārt, abonēšana ir saimnieciski izdevīgāka preses izdevējiem. Abonēšanas regularitāte ļauj nodrošināt stabilāku ražošanas ciklu, plānot izdevumus un ienākumus. Saņemtā priekšapmaksa ļauj stabilizēt naudas plūsmu. Turpretim mazumtirdzniecībā pastāv krasas makulatūras apjomu svārstības un ir liels nepārdoto eksemplāru skaits, kas svārstās no 40-70% apmērā atkarībā no tirdzniecības vietas, konkrētas cilvēku plūsmas, laika apstākļiem konkrētajā dienā u.c. apstākļiem. Tas rada papildu izdevumus preses izdevējam, ceļ pašizmaksu un līdz ar to rada augstāku preses izdevumu pārdošanas cenu. Tādējādi preses abonēšanas nozīme nav saistāma tikai ar ērtību saņemt preses izdevumu mājās. Ārvalstīs veiktajos pētījumos secināts, ka, piemēram, iespēja saņemt informāciju par vietējiem notikumiem (vietējās ziņas) ir divreiz biežāk (30%) norādīts iemesls abonēšanai nekā drukātā formāta ērtība vai iespēja saņemt presi mājās (15%).42 Apkopojot minēto, secināms, ka pastāv vairāki apstākļi, kas raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no mediju daudzveidības formām. 2.1.3. Drukāto mediju stāvoklis Latvijā Ar nepieciešamību nodrošināt mediju daudzveidību kontekstā ar drukāto mediju stāvokļa pasliktināšanos saskaras ne tikai Latvija, bet arī ārvalstis. Mediju plurālisma riski saistās ar tradicionālās mediju sistēmas, ko veido prese, radio, televīzija, lomas mazināšanos un transformāciju. Laikrakstu lietošana būtiski samazinājusies visā pasaulē, izņemot Āziju un Klusā okeāna valstis. Krītas arī plašsaziņas līdzekļos strādājošo skaits, kas mazina satura dažādību un oriģinalitāti, piemēram, atspoguļojot ārvalstu un starptautiski nozīmīgas norises. Vērojama arī mediju biznesa vertikālā un horizontālā, kā arī šķērseniskā koncentrācija. Digitālās reklāmas straujais kāpums (2012.-2016.gadā peļņa no tās dubultojās) ienākumus rada galvenokārt lielajām interneta platformām, bet - ne tradicionālajiem medijiem.43 Tādēļ arī lielā daļā pasaules valstu pastāv dažādi atbalsta mehānismi drukātajiem medijiem, kuri bez šāda atbalsta nespētu darboties. Drukāto mediju stāvoklis ir apdraudēts arī Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās, taču tās kritums ik gadu ir mainīgs. Pēdējo desmit gadu laikā lielākais tirāžas samazinājums bija 2017.gadā (-22%), turklāt pirms tam (2015. un 2016.gadā) tirāžas kritums ir bijis minimāls (katrā gadā -2%): 2.tabula44 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža, milj. eks. 276 265 228 193 157 150 139 123 112 109 108 84 Pieaugums pret iepriekšējo gadu, % -4% -14% -15% -19% -4% -7% -12% -9% -2% -2% -22% Laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža latviešu valodā., milj. eks. 176,4 171,3 142,1 124,4 101,2 96,1 92,8 101,1 86,4 85,0 83,1 73,2 Samazinās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji. Saskaņā ar Latvijas Pasta datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2018.gadam pakāpeniski samazinās gan abonementu skaits kampaņas ietvaros, gan piegādāto vienību skaits. Turklāt straujāk samazinās tieši piegādāto vienību skaits, kas no preses izdevējdarbības rentabilitātes viedokļa ir būtiskāks: 1.diagramma45 Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā ar operatīvajiem datiem par 2019.gadu, secināms, ka 10 gadu laikā tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (no 44 667 694 uz 21 866 738).46 Kā iespējamie cēloņi tiek minēts mazais tirgus apjoms, zemā pirktspēja, konkurence ar interneta medijiem un sabiedrības depopulācija. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu.47 Būtisku iespaidu uz Latvijas mediju vidi ir atstājusi ekonomiskā lejupslīde, kas, sākot ar 2009.gadu, ir ievērojami samazinājusi reklāmas tirgus apjomu un vietējo mediju uzņēmējdarbības spēju.48 Mediju nozarē joprojām ir novērojamas ekonomiskās krīzes sekas - reklāmas tirgus nav sasniedzis tos finanšu rādītājus, kādi pastāvēja pirms ekonomiskās krīzes (94 milj. - 2007.gadā, 49 milj. - 2012.gadā, 76 milj. - 2014.gadā, 78 milj. - 2016.gadā, 85 milj. - 2018.gadā). Turklāt gadu no gada proporcionāli samazinās reklāmas tirgus daļa drukātajos medijos: 3.tabula49 2014 2015 2016 2017 2018 Reklāmas tirgus daļa žurnālos 10% 10% 8% 6% 6% Reklāmas tirgus daļa laikrakstos 8% 6% 5% 4% 4% Šāda ierobežota finansējuma apstākļos vietējo mediju kvalitatīva darbība ir apgrūtināta. Saskaņā ar LPIA sniegto informāciju lielākā daļa preses izdevēju Latvijā šobrīd strādā ar zaudējumiem, tādēļ pat šobrīd esošie atbalsta mehānismi nav pietiekami. Vislielākos zaudējumus rada darbība reģionālajā tirgū. Saskaņā ar LPIA norādīto izdevēju zaudējumi reģionālajā tirgū sastāda vairāk nekā 800 000 eiro 2013.gadā, vairāk nekā 700 000 eiro 2014.gadā un vairāk nekā 80 000 eiro 2015.gadā.50 Arī KM, norāda, ka esošie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un PVN samazinātā likme (12%) ir nepietiekami, lai sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana. Tāpēc ļoti būtiski ir saglabāt un stiprināt esošo atbalsta formu.51 Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū. 2.2. Latvijas tiesiskais regulējums …