Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) kapitāla daļas — kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 2) publiskas personas kapitāla daļas — publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 3) publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai; 4) publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme; 5) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām; 6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai un citai personai (izņemot personāla akciju īpašniekus); 7) meitas sabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir ieguvusi tiešu izšķirošo ietekmi uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē; 8) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 9) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij; 10) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas — atvasinātai publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 11) atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai atvasinātai publiskai personai; 12) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 13) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai; 14) publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija:

1. a)attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — Ministru kabinets,
2. b)attiecībā uz pašvaldības kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — pašvaldības dome,
3. c)attiecībā uz atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldību, kapitāla daļu pārvaldību — atbilstoši likumam, kas regulē attiecīgās atvasinātās publiskās personas darbību; 15) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums kapitālsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar kapitālsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai; 16) nefinanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu; 17) finanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas saistīti ar tās finanšu darbības stāvokli (tai skaitā rentabilitāte, kapitāla struktūra, apgrozījums, dividendes un peļņa); 18) vispārējie stratēģiskie mērķi — publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem; 19) vidēja termiņa darbības stratēģija — kapitālsabiedrības darbības plānošanas dokuments vismaz triju gadu periodam, uz kura pamata tiek plānota kapitālsabiedrības darbība, dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kapitālsabiedrības budžets; 20) rekapitalizācijas instruments — instruments, kura izmantošanas rezultātā kapitālsabiedrībai tiek sniegts komercdarbības atbalsts, to ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu kapitāla daļu vai akciju; 21) nozīmīga apjoma darījums — kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kas izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro.

(2)Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma, Koncernu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.

1. un 11.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2021.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. 3 3.pants. Likuma darbība

(1)Šis likums nosaka kārtību, kādā: 1) publiska persona iegūst, izbeidz un maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās; 2) tiek pildīti publiskas personas kā kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pienākumi un īstenotas tiesības; 3) tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības; 4) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas publiskas personas kapitālsabiedrības; 5) tiek reorganizētas publiskas personas kapitālsabiedrības; 6) atsavināmas publiskas personas kapitāla daļas; 7) publiskas personas kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību; 8) publiskas personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru.

(2)Šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus.

(3)Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus.

(4)(Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(5)(Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(6)(Izslēgta ar 13.06.

1. likumu) 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.
2. un 13.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) II nodaļa Publiskas personas un publiskas personas kapitālsabiedrības līdzdalība un izšķirošā ietekme kapitālsabiedrībā 4.pants. Publiskas personas līdzdalības nosacījumi

(1)Publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.

(2)Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai var būt līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 1) kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā; 2) līdzdalība tieši nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(3)Papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, pirms lēmuma pieņemšanas sniedz publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.) 5.pants. Līdzdalības iegūšana un izmaiņas

(1)Lēmumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2)Atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(3)Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par nepieciešamību publiski privātajai kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu.

(4)Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos ietver: 1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem; 2) vispārējo stratēģisko mērķi.

(5)Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. 6 6.pants. Koncerna līguma slēgšanas aizliegums

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nedrīkst slēgt Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus.

(2)Ja publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē paredzēts lemt par Koncernu likumā noteiktā koncerna līguma slēgšanu ar citu komercsabiedrību, publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības, ir pienākums balsot tā, lai kapitālsabiedrība nenoslēgtu koncerna līgumu.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka to meitas sabiedrības neslēdz Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus ar citām komercsabiedrībām. 7 7.pants. Līdzdalības pārvērtēšana

(1)Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

(2)Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver: 1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem; 2) vispārējo stratēģisko mērķi.

(3)Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2021.) 8.pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi

(1)Ja publiskas personas kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā (atkarīgā kapitālsabiedrība), tad: 1) atkarīgā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši šā likuma 57.pantam; 2) atkarīgās kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma

1. vai 35.pantu; 3) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļus nominē publiskas personas kapitālsabiedrības valde vai atkarīgās kapitālsabiedrības padome atbilstoši šā likuma
2. pantam (izņemot nosacījumu par koordinācijas institūcijas izvirzītā pārstāvja dalību nominācijas komisijā) vai
3. pantam; 4) atkarīgā kapitālsabiedrība izveido padomi šā likuma
4. panta otrajā daļā (izņemot gadījumu, kad atbilstoši šā likuma
5. panta 2.1 daļai ir saņemta augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana padomes neveidošanai) un
6. pantā minētajos gadījumos; 5) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitu, mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļiem šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzētos ierobežojumus; 6) atkarīgā kapitālsabiedrība informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma
7. panta pirmajai, 1.1, 1.2 un otrajai daļai.

(2)Kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā: 1) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam; 2) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma

1. panta pirmajai, 1.1, 1.2 un otrajai daļai; 3) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma
2. vai 35.pantu; 4) valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku, kā arī uz šā likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības: 1) neiegūst līdzdalību citās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad tas atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam un ir saņemta attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas atļauja; 2) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam; 3) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58. panta pirmajai, 1.1 un otrajai daļai; 4) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu.

(4)Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(5)Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, valdei jāsaņem dalībnieku (akcionāru) sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

(6)Šā panta noteikumus nepiemēro meitas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ārvalstīs reģistrētas kapitālsabiedrības. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018., 13.06.2019., 11.11.2021., 14.11.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 9.pants. Līdzdalības izbeigšana

(1)Lēmumu par publiskas personas līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2)Lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(3)Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par publiski privātās kapitālsabiedrības līdzdalības izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu.

(4)Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos norāda publiskas personas līdzdalības izbeigšanas kārtību.

(5)Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. 10 B sadaļa Publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība III nodaļa Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis 10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1)Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets; 2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.

(2)Ministru kabinets nosaka ministriju, kurai attiecīgajā nozarē ir būtiska nozīme konkrētu valsts kapitāla daļu pārvaldībā (turpmāk — nozares ministrija).

(3)Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(4)Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(5)Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju. 11 11.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs

(1)Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) atvasināta publiska persona, kurai pieder šīs kapitāla daļas; 2) valsts pārvaldes iestāde, kuru par atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets pēc atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lūguma.

(2)Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(3)Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst atvasināta publiska persona, kura ir reorganizētās atvasinātās publiskās personas tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja lēmumā par atvasinātas publiskas personas reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4)Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētāju nosaka likumā vai lēmumā par atvasinātas publiskas personas likvidāciju. 12 12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1)Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2)Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3)Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā.

(4)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 13 13.pants. Cita valsts pārvaldes institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1)Ja publiskas personas kapitāla daļu turētājs ir cita valsts pārvaldes institūcija, šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2)Institūcijas vadītāja prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda institūcijas vadītāja pienākumus.

(3)Institūcijas vadītājs no institūcijas amatpersonu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai institūcijas vadītājs varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(4)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 14 14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1)Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības izpilddirektors (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2)Pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības citai tam pakļautai amatpersonai, tai skaitā tās pilsētas (novada) pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3)Pašvaldības izpilddirektora vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības izpilddirektora vai attiecīgās tam pakļautās amatpersonas pienākumus.

(4)Pašvaldības izpilddirektors no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz izpilddirektoram vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai izpilddirektors vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē.

(5)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 15.pants. Atvasināta publiska persona, izņemot pašvaldību, kā kapitāla daļu turētājs

(1)Ja atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) kapitāla daļu turētājs ir atvasināta publiska persona, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2)Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var nodot atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes (struktūrvienības) vadītājam, kuram ir uzticēta atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3)Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai attiecīgās iestādes (struktūrvienības) vadītāja pienākumus.

(4)Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs no atvasinātas publiskas personas iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padotās iestādes (struktūrvienības) darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz augstākās izpildinstitūcijas vadītājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai augstākās izpildinstitūcijas vadītājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(5)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.) 16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1)Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību.

(2)Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kas ir šā darbinieka rīcībā un nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3)Atbildīgais darbinieks veic citas darbības un pilda arī citus uzdevumus, ko viņam rakstveidā uztic kapitāla daļu turētāja pārstāvis. 17 17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē

(1)Kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilnvarotajai personai izdod pilnvaru un rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(3)Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu. 18 18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi

(1)Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko paredz dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību īstenošana kapitālsabiedrībā un kas ir ar to cieši saistītas.

(2)Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3)Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4)Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju pilnvarot citu personu dalībai attiecīgajā dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(5)Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai — veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6)Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem.

(7)Pilnvarotā persona, kas nav valsts amatpersona, saņem kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli, kontrolieri vai revidentu. Pilnvarotā persona, kas ir valsts amatpersona, saņem amatu savienošanas atļauju, ievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto kārtību. 19 19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par kapitālsabiedrību.

(2)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus.

(3)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi. 20 20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi Kapitāla daļu turētājs dod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai pienākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona izlieto savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājs šos izdevumus nekavējoties atlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz šos izdevumus attaisnojošus dokumentus. 21 21.pants. Pilnvarotās personas atbildība Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu. 22 IV nodaļa Koordinācijas institūcija 22.pants. Koordinācijas institūcija un tās uzdevumi

(1)Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi (turpmāk — koordinācijas institūcija).

(2)Koordinācijas institūcija veic šādus uzdevumus: 1) izstrādā kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas; 2) sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem; 3) konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem; 4) organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, kuru darba pienākumi saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem; 5) nodrošina to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā; 6) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniedz viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā; 7) atbilstoši kompetencei izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; 71) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes, nevalstiskajām un starptautiskajām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos; 72) pārrauga, kā valsts kapitāla daļu turētāji un valsts kapitālsabiedrības izpilda šā likuma 29. panta otrajā daļā un 58. pantā noteiktās informācijas publiskošanas prasības; 73) pārrauga, kā pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības), kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, izpilda šā likuma 36. un 58. pantā noteiktās informācijas publiskošanas prasības; 74) pilda kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībās, kurās koordinācijas institūciju par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets; 8) veic citus uzdevumus, kas noteikti šajā likumā un citos tiešās pārvaldes iestādes darbību regulējošos likumos. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 13.06.2019. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 23.pants. Koordinācijas institūcijas tiesības

(1)Veicot šā likuma 22.pantā noteiktos uzdevumus, koordinācijas institūcijai ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; 2) sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi; 3) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu).

(2)Koordinācijas institūcijai ir tiesības veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.) 24.pants. Koordinācijas institūcijas padome

(1)Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, Ministru kabinets izveido koordinācijas institūcijas padomi.

(2)Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura: 1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā; 2) izvērtē koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē; 3) izskata koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē, un sniedz valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei vērtējumu par minēto atzinumu; 4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem.

(3)Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem. 25 (18.06.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.) IV1 nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums pēc to finansējuma avotiem un tām noteiktajiem mērķiem(Nodaļa 14.11.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) 24.1 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to finansējuma avotiem

(1)Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no tās finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām: 1) komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura nav iekļauta vispārējās valdības sektorā un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā nepārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 2) no publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 3) no publiskas personas atkarīga komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura neatbilst šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(2)Publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst mātes sabiedrība, izņemot gadījumu, kad meitas sabiedrība tiek finansēta pēc atšķirīgiem principiem.

(3)Mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā šā likuma

1. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas. 26 (14.11.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) 24.2 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana

(1)Dokumentu, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā (turpmāk — gaidu vēstule), apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2)Kapitāla daļu turētājs sagatavo gaidu vēstuli triju mēnešu laikā pēc tam, kad publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu publiskas personas kapitālsabiedrībā vai publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā, ja tā tiek saglabāta publiskas personas izšķirošā ietekmē vai tiek noteikti vai aktualizēti kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi.

(3)Gaidu vēstulē ietver informāciju par: 1) kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežām; 2) kapitālsabiedrības augsta līmeņa finanšu un nefinanšu mērķiem sasaistē ar vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem; 3) publiskas personas iecerēm, ko nepieciešams īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā noteiktā periodā, tostarp informāciju par nozaru politikas dokumentos ietvertajiem uz konkrēto kapitālsabiedrību attiecināmajiem mērķiem; 4) paredzamo kapitālsabiedrības attīstības virzienu un kapitāla daļu turētāja finanšu iecerēm; 5) nefinanšu mērķiem, kuru sasniegšanai attiecīgi paredz piešķirt publiskas personas finansējumu vai nodrošināt citus finansējuma avotus, kā arī ieceres vai kvalitātes standartus attiecībā uz publiskas personas uzdevumu izpildi, ja nav noslēgts deleģēšanas līgums; 6) kapitālsabiedrības iekļaušanu attiecīgajā grupā, ievērojot šā likuma 24.1 panta pirmajā daļā noteikto; 7) citu informāciju, ja nepieciešams.

(4)Valsts kapitāla daļu turētājs pirms gaidu vēstules apstiprināšanas saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstules satura atbilstību šā panta trešās daļas noteikumiem, kapitālsabiedrībai noteiktajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un pietiekamību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei. Ja kapitāla daļu turētājs nav nozares ministrija, tad valsts kapitāla daļu turētājs saņem tās atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstulē norādītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(5)Kapitāla daļu turētājs var aktualizēt gaidu vēstuli, ja ir mainījušās kapitāla daļu turētāja ieceres vai nozares politikas mērķi vai ja to ierosina nozares ministrija, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kapitālsabiedrības padome vai valde.

(6)Ja publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrībā publiskai personai pieder kapitāla daļas, kas nenodrošina izšķirošo ietekmi, publiskas personas kapitāla daļu turētājs pēc līdzdalības iegūšanas vai saglabāšanas šādā kapitālsabiedrībā izstrādā un nosūta kapitālsabiedrībai priekšlikumu par gaidu vēstules apstiprināšanu dalībnieku (akcionāru) sapulcē. 27 (14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) V nodaļa Valsts kapitāla daļu pārvaldība 25.pants. Vērtējums par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībās

(1)Valsts līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā var ierosināt nozares ministrija vai valsts kapitāla daļu turētājs, iesniedzot Ministru kabinetam attiecīgu priekšlikumu. Priekšlikumam pievieno vērtējumu par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kā arī vispārējo stratēģisko mērķi, ko priekšlikuma iesniedzējs piedāvā valstij sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabinetā iesniegtajam priekšlikumam pievieno koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3)Koordinācijas institūcija gādā, lai atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi piecos gados valsts kapitāla daļu turētājs Ministru kabinetam iesniedz vērtējumu par valsts līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā un tās atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem.

(4)Ja šā panta trešajā daļā minētajā vērtējumā sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, tajā ietver vispārējo stratēģisko mērķi.

(5)Koordinācijas institūcija izstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas. 28 26.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšana un izvērtēšana

(1)Ja valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, nav nozares ministrija un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(2)Ja nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3)Ja kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, ir izveidota padome, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(4)Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (peļņas rādītājiem, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem. Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas.

(5)Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(6)Valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā un valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms dod piekrišanu [izlieto balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē vai padomes lēmuma pieņemšanā] darījumam, kas būtiski ietekmē (vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā) kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu.

(7)Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas, kā arī darījuma lietderību.

(8)Ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, koordinācijas institūcijai rakstveidā tiek nosūtīta attiecīga argumentācija.

(9)Ja valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, padome savu argumentāciju rakstveidā nosūta nozares ministrijai.

(10)Ja valsts kapitāla daļu turētājs neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto un nevar vienoties par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem, attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, ievēro attiecīgu Ministru kabineta lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem.

(11)Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu.

(12)Ja valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, neievēro koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs par attiecīgo pieņemto lēmumu.

(13)Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai.

(14)Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24.panta otrās daļas

1. un 3.punktā noteiktajā kārtībā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.
2. un 13.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 27.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1)Koordinācijas institūcija izstrādā kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tās darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas), paredzot, ka pārskati par finanšu mērķu sasniegšanu sniedzami pēc vienotas formas.

(2)Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu, ievērojot nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu, izvērtē kapitālsabiedrībai izvirzīto mērķu sasniegšanu.

(3)Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija (ja tā nav kapitāla daļu turētājs) sniedz vērtējumu par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto finanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā.

(4)Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

(5)Izvērtējot mērķu sasniegšanu, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(6)Koordinācijas institūcija var ierosināt, lai valsts kapitāla daļu turētājs veic auditu kapitālsabiedrībā, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību.

(7)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atbilstoši šā panta nosacījumiem vērtējami kapitālsabiedrības darbības rezultāti un finanšu rādītāji. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.

1. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)
2. pants. Prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībās, to atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), un to meitas sabiedrībās

(1)Prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.

(2)Kapitālsabiedrības valde, pamatojoties uz vidēja termiņa darbības stratēģiju, sagatavo priekšlikumu par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un iesniedz priekšlikumu kapitāla daļu turētājam.

(3)Ja kapitālsabiedrības valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktā, valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu.

(4)Ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz rīkojuma projektu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu.

(5)Lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(6)Ministru kabinets atbilstoši šā panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās, to atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), un to meitas sabiedrībās prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, valsts kapitāla daļu turētāja vai dalībnieka (akcionāra) rīcību, izlietojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kārtību, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole.

(7)Kapitālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018. un 15.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2022.) 29.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana

(1)Koordinācijas institūcija: 1) nodrošina atklātu pieeju salīdzināmai informācijai par valsts kapitāla atdevi, aktīviem un to vērtību, finanšu efektivitāti, dividenžu izmaksu un citiem svarīgiem kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem; 2) izstrādā valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem vienotas vadlīnijas kapitālsabiedrību informācijas atklātības un pārskatu sniegšanas ietvaram; 3) izveido interaktīvu mājaslapu internetā — datubāzi, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem, tai skaitā šādas ziņas:

1. a)kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc turētāja, nozares vai lieluma kritērijiem, pēc valsts dalības apmēra kapitālā,
2. b)atlasīto kapitālsabiedrību kopas vidējie finanšu rādītāji,
3. c)valsts piešķirtā finansējuma attīstība pa gadiem, piešķirtais finansējums atlasīto kapitālsabiedrību kopai vai konkrētai nozarei,
4. d)kapitālsabiedrības veiktās iemaksas valsts budžetā, tai skaitā dividendes, nodokļu maksājumi; 4) ievieto savā mājaslapā internetā jaunāko informāciju par aktuālajiem grozījumiem normatīvajos tiesību aktos, kas tieši skar publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu pārvaldi, kā arī publicē skaidrojošos materiālus.

(2)Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina savā mājaslapā internetā aktuālo informāciju par kapitālsabiedrībām, kurās tas ir daļu turētājs, tai skaitā šādas ziņas: 1) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un valsts līdzdalības apmērs; 2) valsts līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis; 3) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem; 4) valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā; 5) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats; 6) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes valstij un veiktie maksājumi valsts budžetā; 7) ziņas, ka valsts paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā; 8) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi; 9) citas ziņas, kuras valsts kapitāla daļu turētājs uzskata par nepieciešamu publiskot vai kuru publiskošana noteikta koordinācijas institūcijas izstrādātajās vadlīnijās.

(3)Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ nevar publiskot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, koordinācijas institūcija vai valsts kapitāla daļu turētājs publisko attiecīgās kapitālsabiedrības sniegto skaidrojumu. 32 30.pants. Ikgadējais publiskais pārskats

(1)Koordinācijas institūcija līdz kārtējā gada 1. oktobrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām iepriekšējā gadā.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā pārskatā ietver konsolidētu informāciju par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, tās ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksām valsts budžetā un pašvaldību budžetos, saņemtajām valsts vai pašvaldības budžeta dotācijām, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar valsts līdzdalību, par notikušajiem valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Pārskatā iekļauj arī informāciju par to, kā izpildītas šā likuma 29. panta otrās daļas, 36. panta (attiecībā uz pašvaldībām) un 58. panta prasības un ievēroti šā likuma 22. panta otrās daļas 7.2 un 7.3 punkta nosacījumi.

(3)Valsts kapitāla daļu turētājs atbilstoši koordinācijas institūcijas noteiktajai kārtībai sniedz tai šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.

1. un 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
3. pants. Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1)Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes (ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome) locekļa amatam. Koordinācijas institūcija sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētāju nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības padomes locekļa amatam. Kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam.

(2)Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

(3)Iespējamie valdes un padomes locekļu kandidāti tiek atlasīti, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru. Atlasot valdes vai padomes locekļus akciju sabiedrībā un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ja tās atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, nominēšanas procesā papildus piesaista personāla atlases konsultantu.

(4)Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu: 1) kurai nav augstākās izglītības; 2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta; 3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību; 4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process. 5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, kura īsteno politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).

(41)Valdes vai padomes locekļa kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina atbilstību šā panta ceturtās daļas prasībām.

(5)Valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai koordinācijas institūcija (valsts kapitālsabiedrības padomes locekļu nominācijai) izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir izvērtēt valdes un padomes locekļu kandidātus. Nominācijas komisijā iekļauj valsts kapitāla daļu turētāja vai kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) un koordinācijas institūcijas (izņemot atkarīgo kapitālsabiedrību nominācijas komisijas) izvirzītos pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām.

(6)Nominācijas komisija izvērtē un izvirza kandidātu (kandidātus) ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā no tiem kandidātiem, kas pieteikušies publiskā kandidātu pieteikšanās procedūrā. Lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu kapitālsabiedrības padomes darbu, kas veicina kapitālsabiedrības vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti, kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi un atbilst visiem šādiem kritērijiem: 1) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis attiecīgās kapitālsabiedrības vai ar to saistītas kapitālsabiedrības (atkarīgā kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība) valdes loceklis, kontrolieris, darbinieks, prokūrists vai komercpilnvarnieks, ārējais revidents, ne arī darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta funkcijas kapitālsabiedrībā, kurā pilda padomes locekļa amatu; 2) padomes loceklis vai tā ģimenes locekļi (laulātais, bērni, vecāki) nesaņem un pēdējo triju gadu laikā nav saņēmuši atalgojumu no attiecīgās kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības, izņemot gadījumu, kad padomes loceklis saņem vai ir saņēmis atalgojumu par padomes locekļa pienākumu izpildi un atbilst pārējiem šajā daļā minētajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem; 3) padomes loceklis pēc ievēlēšanas amatā attiecīgajā kapitālsabiedrībā gūst ienākumus tikai par padomes locekļa pienākumu pildīšanu; 4) padomes loceklim vai tā ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) ar attiecīgo kapitālsabiedrību pēdējo triju gadu laikā nav bijis nozīmīga apjoma darījumu ne tiešā, ne netiešā veidā, ne kā partneriem, akcionāriem vai augstākā līmeņa vadītājiem; 5) padomes loceklis nav valdes locekļa amatā vai vadošā amatā citā kapitālsabiedrībā, kurai ir nozīmīga apjoma darījums ar padomes locekļa pārstāvēto kapitālsabiedrību; 6) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis: a) kapitāla daļu turētāja vai tā padotības iestādes amatpersona vai darbinieks, b) kapitāla daļu turētāja turējumā esošas kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās kapitālsabiedrības vai mātes sabiedrības valdes loceklis, c) pārvaldes amatpersona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ilgāk kā vienu gadu.

(7)Valsts kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības, pamatoti argumentējot, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.

(8)Šā panta nosacījumi, izņemot ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, nav piemērojami, ja: 1) valsts kapitāla daļu turētājs vai padome pēc valdes vai padomes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu; 2) valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(9)Šā panta astotās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ievēlētā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē viņu vai citu kandidātu. Šis termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu.

(10)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās izveidota padome, tai skaitā: 1) kārtību, kādā notiek koordinācijas institūcijas sadarbība ar kapitāla daļu turētāju, nominācijas komisijas izveidošanas kārtību, sastāvu un nominācijas komisijas locekļiem izvirzāmās prasības; 2) minimālās prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu izglītību, valodu prasmi un darba pieredzi; 3) valdes un padomes locekļiem nepieciešamās kompetences un to novērtēšanas kārtību; 4) kārtību, kādā informācija par nominācijas procesa norisi un rezultātiem tiek dokumentēta un publiskota; 5) personāla atlases konsultanta pienākumus un ar to izpildi saistīto izdevumu segšanas kārtību. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, Satversmes tiesas 17.12.2020. spriedumu, 06.05.2021., 11.11.2021. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 31.1 pants. Valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšana valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1)Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(2)Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.

(3)Ministru kabinets nosaka valsts kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski. 35 (14.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) VI nodaļa Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība 32.pants. Koordinācijas institūcijas atzinuma saņemšanas kārtība Atvasināta publiska persona, pirms tiek pieņemts šā likuma 5.,
2. un
3. pantā minētais lēmums par atvasinātas publiskas personas līdzdalības vai izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā, atvasinātas publiskas personas līdzdalības pārvērtēšanu vai līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā, var lūgt koordinācijas institūciju sniegt atzinumu. Koordinācijas institūcijas atzinumu sniedz mēneša laikā. Koordinācijas institūcijas atzinumam ir ieteikuma raksturs. Atvasināta publiska persona, pirms tiek pieņemts šā likuma
4. pantā minētais lēmums par atvasinātas publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā, saņem koordinācijas institūcijas atzinumu. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
5. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 33.pants. Kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas izvērtēšana Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai kapitālsabiedrības padome saņem un izvērtē atsevišķu atvasinātu publisku personu orgānu viedokli pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
6. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 34.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1)Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu vispusīgi izvērtē kapitālsabiedrības finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.

(2)Izvērtējot mērķu īstenošanas progresu, atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis atbilstoši nepieciešamībai pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(3)Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis izvērtē šā panta pirmajā daļā minētos kapitālsabiedrības darbības rezultātus. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 35.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme

(1)Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija reglamentē kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamā peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme.

(2)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nosakot kapitālsabiedrībai, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievēro: 1) kapitālsabiedrības mērķus un to īstenošanu; 2) kapitālsabiedrības budžetu un tajā iekļauto peļņas prognozi; 3) vidēja termiņa darbības stratēģijā iekļauto informāciju par plānoto sabiedrības budžetu nākamajiem gadiem, turpmākajiem kapitālsabiedrības attīstības un investīciju piesaistes virzieniem, finanšu ieguldījumiem un to avotiem un citiem pasākumiem, kas palielina kapitālsabiedrības vērtību un kapitāla turpmāko atdevi; 4) nepieciešamību nodrošināt optimālu kapitāla struktūru (pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecību), sabalansējot finanšu riskus, kā arī izvērtējot kapitāla pietiekamības un atdeves rādītājus. 39 36.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana Atvasināta publiska persona nodrošina, ka tās mājaslapā internetā tiek publiskota aktuāla informācija par kapitālsabiedrībām, kurās tai ir līdzdalība, tai skaitā šādas ziņas: 1) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc nozares vai lieluma kritērijiem; 2) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un atvasinātas publiskas personas līdzdalības apmērs; 3) atvasinātas publiskas personas līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis; 4) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem; 5) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā; 6) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats; 7) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes atvasinātai publiskai personai un veiktie maksājumi valsts budžetā un pašvaldības budžetos (tai skaitā atskaitījumi un nodokļu maksājumi); 8) ziņas, ka atvasināta publiska persona paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā; 9) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi; 10) citas ziņas, ko atvasināta publiska persona uzskata par nepieciešamu publiskot; 11) ne vēlāk kā līdz katra gada 1. oktobrim — ikgadējais pārskats par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Minētajā pārskatā ietver konsolidētu informāciju par atvasinātas publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, tās ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksām valsts budžetā un pašvaldību budžetos, saņemtajām valsts vai pašvaldības budžeta dotācijām, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar atvasinātas publiskas personas līdzdalību, par notikušajiem valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Pārskatā iekļauj arī informāciju par to, kā atvasināta publiska persona un tai piederošās kapitālsabiedrības izpildījušas šā panta 36. un šā likuma 58. panta prasības. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu) 37. pants. Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1)Kapitāla daļu turētājs nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes (ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome) locekļa amatam. Kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam.

(2)Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

(3)Iespējamie valdes un padomes locekļu kandidāti tiek atlasīti, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru. Atlasot valdes vai padomes locekļus akciju sabiedrībā un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ja tās atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, nominēšanas procesā papildus piesaista personāla atlases konsultantu.

(4)Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu: 1) kurai nav augstākās izglītības; 2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta; 3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību; 4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process; 5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, kura īsteno politiskās partijas vai politisko personu apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).

(41)Valdes vai padomes locekļa kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina atbilstību šā panta ceturtās daļas prasībām.

(5)Kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir izvērtēt valdes vai padomes locekļu kandidātus. Nominācijas komisijā iekļauj kapitāla daļu turētāja vai padomes (ja tāda ir izveidota) izvirzītos pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām.

(6)Nominācijas komisija izvērtē un izvirza kandidātu (kandidātus) ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā no tiem kandidātiem, kas pieteikušies publiskā kandidātu pieteikšanās procedūrā. Lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu kapitālsabiedrības padomes darbu, kas veicina kapitālsabiedrības vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti, kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi un atbilst visiem šādiem kritērijiem: 1) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis attiecīgās kapitālsabiedrības vai ar to saistītas kapitālsabiedrības (atkarīgā kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība) valdes loceklis, kontrolieris, darbinieks, prokūrists vai komercpilnvarnieks, ārējais revidents, ne arī darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta funkcijas kapitālsabiedrībā, kurā pilda padomes locekļa amatu; 2) padomes loceklis vai tā ģimenes locekļi (laulātais, bērni, vecāki) pēdējo triju gadu laikā nav saņēmuši atalgojumu no attiecīgās kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības, izņemot gadījumu, kad padomes loceklis saņem vai ir saņēmis atalgojumu par padomes locekļa pienākumu izpildi un atbilst pārējiem šajā daļā minētajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem; 3) padomes loceklis pēc ievēlēšanas amatā attiecīgajā kapitālsabiedrībā gūst ienākumus tikai par padomes locekļa pienākumu pildīšanu; 4) padomes loceklim vai tā ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) ar attiecīgo kapitālsabiedrību pēdējo triju gadu laikā nav bijis nozīmīga apjoma darījumu ne tiešā, ne netiešā veidā, ne kā partneriem, akcionāriem vai augstākā līmeņa vadītājiem; 5) padomes loceklis nav valdes locekļa amatā vai vadošā amatā citā kapitālsabiedrībā, kurai ir nozīmīga apjoma darījums ar padomes locekļa pārstāvēto kapitālsabiedrību; 6) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis: a) kapitāla daļu turētāja vai tā padotības iestādes amatpersona vai darbinieks, b) kapitāla daļu turētāja turējumā esošas kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās kapitālsabiedrības vai mātes sabiedrības valdes loceklis.

(7)Kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības, pamatoti argumentējot, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.

(8)Šā panta nosacījumi, izņemot ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, nav piemērojami, ja: 1) kapitāla daļu turētājs vai padome pēc valdes vai padomes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu; 2) valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(9)Šā panta astotās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā ieceltā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome amatā ieceļ šo personu vai citu kandidātu. Šis termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu.

(10)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībās, kurās izveidota padome, tai skaitā: 1) nominācijas komisijas izveidošanas kārtību, sastāvu un nominācijas komisijas locekļiem izvirzāmās prasības; 2) minimālās prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu izglītību, valodu prasmi un darba pieredzi; 3) valdes un padomes locekļiem nepieciešamās kompetences un to novērtēšanas kārtību; 4) kārtību, kādā informācija par nominācijas procesa norisi un rezultātiem tiek dokumentēta un publiskota; 5) personāla atlases konsultanta pienākumus un ar to izpildi saistīto izdevumu segšanas kārtību. 41 (13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 17.12.2020. spriedumu, 06.05.2021.,11.11.2021. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 37.1 pants. Valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšana atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1)Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(2)Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.

(3)Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski. 42 (14.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) C sadaļa Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības VII nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības darbības regulējuma vispārīgie noteikumi 38.pants. Publiskas personas akciju sabiedrības akcijas Publiskas personas akciju sabiedrības un publiski privātās akciju sabiedrības akcijas nevar būt publiskās apgrozības objekts, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā vai izsakot vērtspapīru publisko piedāvājumu Eiropas Parlamenta un Padomes
2. gada
3. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK
4. panta "d" punkta izpratnē (turpmāk — vērtspapīru publiskais piedāvājums) 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.
5. un 19.06.
6. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 39.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību Publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību nevar dibināt kā kapitālsabiedrību ar papildu atbildību. 44 40.pants. Personas paraksta publiskas apliecināšanas pienākuma izņēmumi

(1)Publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma par publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā nav publiski jāapliecina.

(2)Publiski nav jāapliecina arī personas paraksts par prokūras izdošanu, atsaukšanu vai tās apjoma izmaiņām, kā arī uz komercreģistrā iesniedzamam pieteikumam pievienojamiem dokumentiem, kas minēti Komerclikuma 10.panta otrās daļas 2.punktā, izņemot šā punkta "f" un "g" apakšpunktā noteikto personas piekrišanu ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa vai likvidatora amatu. 45 41.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamās prasības Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamas visas šā likuma B, D un E sadaļā noteiktās prasības un ierobežojumi, kas piemērojami publiskas personas kapitālsabiedrības valdei un padomei, kā arī valdes un padomes locekļiem (tai skaitā padomes veidošanas kritēriji, prasības valdes un padomes locekļiem, mēneša atlīdzības noteikšana, prēmiju izmaksāšanas ierobežojumi un citas šajā likumā noteiktās prasības). 46 VIII nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana 42.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1)Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka: 1) kapitālsabiedrības firmu; 2) kapitālsabiedrības veidu; 3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu; 4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju; 5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2)Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus. 47 43.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana

(1)Lēmumā par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu norāda: 1) atvasinātas publiskas personas nosaukumu un atrašanās vietas adresi; 2) kapitālsabiedrības firmu; 3) kapitālsabiedrības veidu; 4) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu; 5) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju; 6) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2)Lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

(3)Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda šajā likumā noteiktās atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, pieņemot attiecīgus lēmumus vai parakstot dokumentus. 48 44.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1)Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (šā likuma 45.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2)Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un kapitālsabiedrības statūti. 49 45.pants. Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumi

(1)Uz valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu (Komerclikuma 143.panta piektā daļa).

(2)Valsts kapitāla daļu turētājs rīkojumā norāda šādas ziņas par valsts kapitālsabiedrības dibinātāju: 1) valsts pārvaldes iestādes nosaukumu un adresi; 2) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, kura paraksta rīkojumu.

(3)Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā. 50 46.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti).

(2)Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3)Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4)Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(5)Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. Šādā gadījumā publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis. 51 47.pants. Kapitālsabiedrības valdes, padomes un revidenta ievēlēšana Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu. 52 48.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot tieši ar kapitālsabiedrības dibināšanu saistītu darbību veikšanu. 53 IX nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības pamatkapitāls 49.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1)Mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154.pantā noteikto.

(2)Ja publiskas personas kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 14 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs. 54 50.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas Ja publiska persona pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļu apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, publiskai personai reģistrē tikai apmaksātās daļas kapitālsabiedrībā. 55 X nodaļa Atbildība, konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana 51.pants. Valdes un padomes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kā arī labā ticībā saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas, dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.

(2)Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, dalībnieku (akcionāru) sapulcei, padomei (ja tāda ir izveidota) un valdei īstenojot publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīgu lēmumu, par tiem atbild un par to segšanu lemj publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija. Par zaudējumiem, kas radušies publiski privātajai kapitālsabiedrībai, īstenojot dalībnieku (akcionāru) sapulces likumīgu lēmumu, atbild dalībnieks (akcionārs), kas balsojis par minētā lēmuma pieņemšanu.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes vai padomes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē) par veiktajām darbībām, ja lēmumu par to pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.) 52.pants. Konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklim savā darbībā jāievēro: 1) Komerclikuma noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām; 2) konkurences aizliegums (Komerclikuma 171.pants); 3) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi.

(2)Ja publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3)Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.

1. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.) XI nodaļa Kapitālsabiedrības gada pārskats un peļņas izlietošana 53.pants. Revidents Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde vai padome nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu. 58 54.pants. Kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšana Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174.pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu līdz attiecīgā gada 30.aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — līdz attiecīgā gada 31.maijam (ieskaitot), ja starptautiskās vienošanās neparedz citādi. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.) 55.pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus dalībniekam (akcionāram) var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus.

(2)Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības izmaksātos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. 60 56.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

(1)Valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 28.pantā noteikto.

(2)Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 35.pantā noteikto.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksātās peļņas izlietošanas principus, ievērojot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un vidēja termiņa darbības stratēģiju. 61 XII nodaļa Atsevišķi kapitālsabiedrības pārvaldes jautājumi 57.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju, ņemot vērā: 1) publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus; 2) nozares ministrijas vai atvasinātas publiskas personas orgāna izvirzītos nefinanšu mērķus (ja attiecināms); 3) kapitālsabiedrības finanšu mērķus, kā arī kapitālsabiedrības darbības efektivitāti raksturojošos rezultatīvos rādītājus (piemēram, tirgus daļa, izmaksu, procesu efektivitāte, klientu apmierinātība, darbinieku produktivitāte).

(2)Kapitālsabiedrības izstrādāto vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina kapitālsabiedrības padome vai dalībnieku (akcionāru) sapulce (ja padome nav izveidota).

(3)Koordinācijas institūcija sagatavo vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas. Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs.

(4)Vidēja termiņa darbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija: 1) vispārīga informācija par kapitālsabiedrību [kapitālsabiedrības firma, pamatkapitāla lielums, dalībnieku (akcionāru) sastāvs un tiem piederošo daļu (akciju) skaits, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu, informācija par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalība citās sabiedrībās), kapitālsabiedrības darbības veids, vēsture, vadības modelis]; 2) informācija par biznesa modeli, tai skaitā kapitālsabiedrības produktiem un pakalpojumiem; 3) kapitālsabiedrības stipro un vājo pušu analīze; 4) tirgus analīze, konkurentu un klientu apraksts; 5) kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi; 6) nefinanšu mērķi (ja attiecināms); 7) kapitālsabiedrības finanšu mērķi, kā arī tās darbības efektivitāti raksturojošie rezultatīvie rādītāji; 8) prognoze peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei un naudas plūsmas plānam; 9) risku analīze. 62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.) 58.pants. Informācijas par kapitālsabiedrību publiskošana

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība publisko savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, — kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, ziņas par kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidiem, kā arī šādu informāciju: 1) ne retāk kā reizi gadā:

1. a)kapitālsabiedrības finanšu mērķu (saskaņā ar apstiprinātu gada pārskatu) un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātus (tai skaitā bilances kopsumma, neto apgrozījums, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, dažādi kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rezultatīvie rādītāji) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
2. b)veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā (tai skaitā dividendes, atskaitījumi, nodokļu maksājumi) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
3. c)informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu (ja attiecināms) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
4. d)(izslēgts ar 13.06.2019. likumu),
5. e)(izslēgts ar 13.06.2019. likumu); 2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus vismaz par pēdējiem pieciem gadiem:
6. a)zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī zvērināta revidenta nepārbaudītu gada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),
7. b)zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām); 3) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:
8. a)informāciju par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalību citās sabiedrībās),
9. b)informāciju par organizatorisko struktūru,
10. c)informāciju par katra saņemtā un veiktā ziedojuma (dāvinājuma) summu un saņēmējiem vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
11. d)informāciju par iepirkumiem vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
12. e)citu nozīmīgu informāciju, ja tā nav saistīta ar komercnoslēpuma izpaušanu,
13. f)statūtus,
14. g)valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumu vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, kas regulē tās darbību,
15. h)informāciju par padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (par katru atsevišķi): profesionālo darba pieredzi, izglītību, amatiem citās kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņiem, kā arī padomes locekļa atbilstību šajā likumā noteiktajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem,
16. i)informāciju par visām paziņotajām kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tai skaitā par darba kārtību un lēmumiem,
17. j)valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku un informāciju par katram valdes vai padomes loceklim noteikto mēneša atlīdzību un tās apmēra izmaiņām visā amata pildīšanas periodā, kā arī par izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citiem saņemtajiem maksājumiem (piemēram, amata pienākumu izpildes nodrošināšanas izdevumu kompensācijām) katrā gadā,
18. k)kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) stratēģiju un ziedošanas (dāvināšanas) kārtību.

(11)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) papildus savā mājaslapā internetā publicē arī šādu informāciju: 1) ne retāk kā reizi gadā:

1. a)informāciju par paredzamiem riska faktoriem,
2. b)informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā,
3. c)pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu,
4. d)ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā,
5. e)informāciju par padomes komitejām (ja tādas izveidotas) un revīzijas komiteju (ja tāda izveidota), tai skaitā nolikumu, kā arī informāciju par komitejas locekļiem (profesionālo darba pieredzi, izglītību, amatiem citās kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņiem);
6. f)paziņojumu par korporatīvo pārvaldību; 2) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:
7. a)informāciju par netipiskiem vai nozīmīga apjoma darījumiem ar saistītajām pusēm Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.1 panta izpratnē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,
8. b)būtiskākās kapitālsabiedrības politikas, kurās definēti kapitālsabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.

(12)Šā likuma 58.2 pantā minētā kapitālsabiedrība savā mājaslapā internetā publicē arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un to apliecinājuma ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.

(2)Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ kapitālsabiedrība nevar publiskot šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, kapitālsabiedrība mājaslapā internetā publisko attiecīgu skaidrojumu.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un otrajā daļā minēto skaidrojumu publisko arī tās meitas sabiedrība.

(4)Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, un tajos ietilpst: 1) starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata atlikumu salīdzināmību ar atlikumiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci; 2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Starpperiodu vadības ziņojumā publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) iekļauj arī šā panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par valdes un padomes locekļiem izmaksāto atlīdzību; 3) paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus prasībām, kas noteiktas likumā par gada pārskatu sagatavošanu. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija. 63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018., 13.06.2019., 11.11.2021., 26.09.2024., 14.11.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 58.1 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Ministru kabinets nosaka piemērojamos korporatīvās pārvaldības ieteikumus.

(2)Paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj šādu informāciju: 1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro; 2) informāciju par to, vai un kā kapitālsabiedrība piemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus; 3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — informāciju par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:

1. a)katra atsevišķā principa nepiemērošanas iemeslu un iespējamās sekas, kā arī veidu, kādā pieņemts lēmums par šā principa nepiemērošanu,
2. b)kad plānots uzsākt konkrētā principa piemērošanu, ja šā punkta "a" apakšpunktā minētais lēmums attiecas uz ierobežotu laikposmu,
3. c)kādā veidā pasākums, kas veikts konkrētā principa piemērošanas vietā (ja tāds bijis), sasniedz šā principa vai korporatīvās pārvaldības ieteikumu (kuros iekļauts šis princips) mērķi vai veicina labu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā.

(3)Kapitālsabiedrība paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.

(4)Ja kapitālsabiedrība sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un to saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām iekļauj vienā no šiem pārskatiem.

(5)Ja šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, tā paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. 64 (11.11.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 58.2 pants. Ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība

(1)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz lielām sabiedrībām.

(2)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir vidēja sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem subjektiem.

(3)Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela koncerna mātes sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma

1. un
2. panta prasībām. 65 (26.09.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 58.3 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums 66 (Izslēgts ar 26.09.
6. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) D sadaļa Publiskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību XIII nodaļa Pamatkapitāls un kapitāla daļas 59.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1)Publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

(2)Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļas) nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos. Daļas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par vienu centu. Visām vienas kategorijas daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3)Sabiedrības dalībnieku reģistru kārto atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(4)Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(5)Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām daļām sabiedrībā. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2021.) 59.1 pants. Daļu kategorijas

(1)Sabiedrība ir tiesīga atbilstoši attiecīgam publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumam izlaist citas kategorijas daļas, lai tās izmantotu kā sabiedrības rekapitalizācijas instrumentu.

(2)Ja sabiedrībā ir vairāku kategoriju daļas, tad no daļām izrietošās tiesības, tai skaitā tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesības dalībnieku sapulcē, vai citas īpašas tiesības un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību nostiprina sabiedrības statūtos.

(3)Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu apzīmējumu.

(4)Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, lēmums par statūtu grozījumiem, kas paredz grozīt, ierobežot vai atcelt attiecīgai daļu kategorijai noteiktās tiesības, ir pieņemts, ja tam piekrīt visi attiecīgās kategorijas daļu turētāji, ja vien statūtos nav noteikts citādi. 68 (06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.05.2021.) 60.pants. Daļu ieķīlāšana Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt. 69 61.pants. Savu daļu iegūšana Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, daļas dzēšot. 70 XIV nodaļa Pamatkapitāla izmaiņas 62.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. 71 63.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1)Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt: 1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu; 2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

(2)Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3)Publiskas personas kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums daļu iegūšanai.

(4)Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5)Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta daļu apmaksa un jaunās daļas ierakstītas dalībnieku reģistrā. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.) 64.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veids Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas. 73 XV nodaļa Sabiedrības pārvalde 65.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1)Sabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2)Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis. 74 66.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1)Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par: 1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu; 2) peļņas izlietošanu; 3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir izveidota padome; 4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu; 5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu; 6) prasības celšanu pret valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā; 7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu; 8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome); 9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu; 10) sabiedrības reorganizāciju; 11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu; 12) vidēja termiņa darbības stratēģiju, izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome; 13) citiem jautājumiem, ja tas paredzēts likumā.

(2)Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (šā likuma 82.pants).

(3)Dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 67.pants. Dalībnieka kompetence

(1)Dalībnieks atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu vai izbeigšanu sabiedrībā.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija. 76 68.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1)Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2)Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. 77 69.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1)Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt šajā likumā paredzētajā termiņā.

(2)Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai dalībnieku sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3)Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(4)Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu dalībnieku sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5)Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem. 78 70.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1)Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2)Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, kā arī iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3)Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4)Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5)Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato dalībnieku sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6)Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7)Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem. 79 71.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana īpašos gadījumos Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 70.pantam sasauc dalībnieku sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus. 80 72.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1)Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2)Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3)Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4)Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5)Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 70.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6)Ja likvidators paredzētajā termiņā nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci, to sasauc kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(7)Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8)Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram. 81 73.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1)Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētāja pārstāvim, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2)Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3)Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 69.panta otrajā un trešajā daļā vai 70.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces. 82 74.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1)Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2)Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā): 1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana; 2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu; 3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana; 4) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3)Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem). 83 75.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1)Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2)Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka citas personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē. 84 76.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3)Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu. 85 77.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1)Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2)Protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku; 3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā; 4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu; 5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu; 6) sapulces darba kārtību; 7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; 8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos; 9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3)Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs). 86 78.pants. Padome

(1)Attiecībā uz padomes darbību un kompetenci piemērojami šā likuma 106., 107., 108., 109., 110.,

1. un
2. panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2)Sabiedrībā izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem.

(21)No publiskas personas atkarīgā nekomerciālā publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā, kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, var neveidot padomi, ja ir saņemta publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija izvērtē kapitāla daļu turētāja pārstāvja sniegto pamatojumu, kā arī apliecinājumu par pienācīgu šā likuma 66. panta trešajā daļā noteiktā pienākuma izpildi.

(3)Sabiedrībā var izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem vidējas sabiedrības kritērijiem.

(4)Ja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ir izveidota padome un kāds no šā panta trešās daļas nosacījumiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome ir likvidējama.

(5)Padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs, bet ne lielāks kā septiņi. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem. 87 (13.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.
2. un 19.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 79.pants. Valde

(1)Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2)Par sabie