Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa Likumā lietotie termini, likuma mērķis un darbība 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) kapitāla daļas — kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 2) publiskas personas kapitāla daļas — publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 3) publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai; 4) publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme; 5) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām; 6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai un citai personai (izņemot personāla akciju īpašniekus); 7) meitas sabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir ieguvusi tiešu izšķirošo ietekmi uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē; 8) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 9) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij; 10) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas — atvasinātai publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 11) atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai atvasinātai publiskai personai; 12) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 13) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai; 14) publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija: a) attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — Ministru kabinets, b) attiecībā uz pašvaldības kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — pašvaldības dome, c) attiecībā uz atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldību, kapitāla daļu pārvaldību — atbilstoši likumam, kas regulē attiecīgās atvasinātās publiskās personas darbību; 15) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums kapitālsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar kapitālsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai; 16) nefinanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu; 17) finanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas saistīti ar tās finanšu darbības stāvokli (tai skaitā rentabilitāte, kapitāla struktūra, apgrozījums, dividendes un peļņa); 18) vispārējie stratēģiskie mērķi — publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem; 19) vidēja termiņa darbības stratēģija — kapitālsabiedrības darbības plānošanas dokuments vismaz triju gadu periodam, uz kura pamata tiek plānota kapitālsabiedrības darbība, dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kapitālsabiedrības budžets; 20) rekapitalizācijas instruments — instruments, kura izmantošanas rezultātā kapitālsabiedrībai tiek sniegts komercdarbības atbalsts, to ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu kapitāla daļu vai akciju; 21) nozīmīga apjoma darījums — kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kas izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro. (2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma, Koncernu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2021.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. 3 3.pants. Likuma darbība (1) Šis likums nosaka kārtību, kādā: 1) publiska persona iegūst, izbeidz un maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās; 2) tiek pildīti publiskas personas kā kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pienākumi un īstenotas tiesības; 3) tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības; 4) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas publiskas personas kapitālsabiedrības; 5) tiek reorganizētas publiskas personas kapitālsabiedrības; 6) atsavināmas publiskas personas kapitāla daļas; 7) publiskas personas kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību; 8) publiskas personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru. (2) Šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus. (3) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus. (4) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu) (5) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu) (6) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu) 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) II nodaļa Publiskas personas un publiskas personas kapitālsabiedrības līdzdalība un izšķirošā ietekme kapitālsabiedrībā 4.pants. Publiskas personas līdzdalības nosacījumi (1) Publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam. (2) Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai var būt līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 1) kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā; 2) līdzdalība tieši nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. (3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, pirms lēmuma pieņemšanas sniedz publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.) 5.pants. Līdzdalības iegūšana un izmaiņas (1) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. (2) Atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. (3) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par nepieciešamību publiski privātajai kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos ietver: 1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem; 2) vispārējo stratēģisko mērķi. (5) Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. 6 6.pants. Koncerna līguma slēgšanas aizliegums (1) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nedrīkst slēgt Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus. (2) Ja publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē paredzēts lemt par Koncernu likumā noteiktā koncerna līguma slēgšanu ar citu komercsabiedrību, publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības, ir pienākums balsot tā, lai kapitālsabiedrība nenoslēgtu koncerna līgumu. (3) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka to meitas sabiedrības neslēdz Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus ar citām komercsabiedrībām. 7 7.pants. Līdzdalības pārvērtēšana (1) Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. (2) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver: 1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem; 2) vispārējo stratēģisko mērķi. (3) Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2021.) 8.pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi (1) Ja publiskas personas kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā (atkarīgā kapitālsabiedrība), tad: 1) atkarīgā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši šā likuma 57.pantam; 2) atkarīgās kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu; 3) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļus nominē publiskas personas kapitālsabiedrības valde vai atkarīgās kapitālsabiedrības padome atbilstoši šā likuma 31. pantam (izņemot nosacījumu par koordinācijas institūcijas izvirzītā pārstāvja dalību nominācijas komisijā) vai 37. pantam; 4) atkarīgā kapitālsabiedrība izveido padomi šā likuma 78. panta otrajā daļā (izņemot gadījumu, kad atbilstoši šā likuma 78. panta 2.1 daļai ir saņemta augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana padomes neveidošanai) un 106. pantā minētajos gadījumos; 5) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitu, mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļiem šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzētos ierobežojumus; 6) atkarīgā kapitālsabiedrība informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58. panta pirmajai, 1.1, 1.2 un otrajai daļai. (2) Kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā: 1) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam; 2) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58. panta pirmajai, 1.1, 1.2 un otrajai daļai; 3) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu; 4) valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku, kā arī uz šā likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. (3) Publiskas personas kapitālsabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības: 1) neiegūst līdzdalību citās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad tas atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam un ir saņemta attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas atļauja; 2) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam; 3) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58. panta pirmajai, 1.1 un otrajai daļai; 4) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu. (4) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai. (5) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, valdei jāsaņem dalībnieku (akcionāru) sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai. (6) Šā panta noteikumus nepiemēro meitas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ārvalstīs reģistrētas kapitālsabiedrības. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018., 13.06.2019., 11.11.2021., 14.11.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 9.pants. Līdzdalības izbeigšana (1) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. (2) Lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. (3) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par publiski privātās kapitālsabiedrības līdzdalības izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos norāda publiskas personas līdzdalības izbeigšanas kārtību. (5) Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. 10 B sadaļa Publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība III nodaļa Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis 10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs (1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets; 2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas. (2) Ministru kabinets nosaka ministriju, kurai attiecīgajā nozarē ir būtiska nozīme konkrētu valsts kapitāla daļu pārvaldībā (turpmāk — nozares ministrija). (3) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs. (4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju. (5) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju. 11 11.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs (1) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) atvasināta publiska persona, kurai pieder šīs kapitāla daļas; 2) valsts pārvaldes iestāde, kuru par atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets pēc atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lūguma. (2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs. (3) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst atvasināta publiska persona, kura ir reorganizētās atvasinātās publiskās personas tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja lēmumā par atvasinātas publiskas personas reorganizāciju nav noteikts citādi. (4) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētāju nosaka likumā vai lēmumā par atvasinātas publiskas personas likvidāciju. 12 12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura pilda valsts sekretāra pienākumus. (3) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā. (4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 13 13.pants. Cita valsts pārvaldes institūcija kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja publiskas personas kapitāla daļu turētājs ir cita valsts pārvaldes institūcija, šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Institūcijas vadītāja prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda institūcijas vadītāja pienākumus. (3) Institūcijas vadītājs no institūcijas amatpersonu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai institūcijas vadītājs varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus publiskas personas kapitālsabiedrībā. (4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 14 14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības izpilddirektors (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības citai tam pakļautai amatpersonai, tai skaitā tās pilsētas (novada) pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (3) Pašvaldības izpilddirektora vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības izpilddirektora vai attiecīgās tam pakļautās amatpersonas pienākumus. (4) Pašvaldības izpilddirektors no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz izpilddirektoram vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai izpilddirektors vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē. (5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 15.pants. Atvasināta publiska persona, izņemot pašvaldību, kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) kapitāla daļu turētājs ir atvasināta publiska persona, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var nodot atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes (struktūrvienības) vadītājam, kuram ir uzticēta atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (3) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai attiecīgās iestādes (struktūrvienības) vadītāja pienākumus. (4) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs no atvasinātas publiskas personas iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padotās iestādes (struktūrvienības) darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz augstākās izpildinstitūcijas vadītājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai augstākās izpildinstitūcijas vadītājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā. (5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.) 16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi (1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību. (2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kas ir šā darbinieka rīcībā un nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai. (3) Atbildīgais darbinieks veic citas darbības un pilda arī citus uzdevumus, ko viņam rakstveidā uztic kapitāla daļu turētāja pārstāvis. 17 17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē (1) Kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis. (2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilnvarotajai personai izdod pilnvaru un rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā. (3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu. 18 18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi (1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko paredz dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību īstenošana kapitālsabiedrībā un kas ir ar to cieši saistītas. (2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību. (3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. (4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju pilnvarot citu personu dalībai attiecīgajā dalībnieku (akcionāru) sapulcē. (5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai — veikt pārpilnvarojumu (substitūciju). (6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem. (7) Pilnvarotā persona, kas nav valsts amatpersona, saņem kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli, kontrolieri vai revidentu. Pilnvarotā persona, kas ir valsts amatpersona, saņem amatu savienošanas atļauju, ievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto kārtību. 19 19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā (1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par kapitālsabiedrību. (2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus. (3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi. 20 20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi Kapitāla daļu turētājs dod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai pienākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona izlieto savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājs šos izdevumus nekavējoties atlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz šos izdevumus attaisnojošus dokumentus. 21 21.pants. Pilnvarotās personas atbildība Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu. 22 IV nodaļa Koordinācijas institūcija 22.pants. Koordinācijas institūcija un tās uzdevumi (1) Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi (turpmāk — koordinācijas institūcija). (2) Koordinācijas institūcija veic šādus uzdevumus: 1) izstrādā kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas; 2) sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem; 3) konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem; 4) organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, kuru darba pienākumi saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem; 5) nodrošina to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā; 6) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniedz viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā; 7) atbilstoši kompetencei izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; 71) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes, nevalstiskajām un starptautiskajām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos; 72) pārrauga, kā valsts kapitāla daļu turētāji un valsts kapitālsabiedrības izpilda šā likuma 29. panta otrajā daļā un 58. pantā noteiktās informācijas publiskošanas prasības; 73) pārrauga, kā pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības), kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, izpilda šā likuma 36. un 58. pantā noteiktās informācijas publiskošanas prasības; 74) pilda kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībās, kurās koordinācijas institūciju par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets; 8) veic citus uzdevumus, kas noteikti šajā likumā un citos tiešās pārvaldes iestādes darbību regulējošos likumos. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 13.06.2019. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 23.pants. Koordinācijas institūcijas tiesības (1) Veicot šā likuma 22.pantā noteiktos uzdevumus, koordinācijas institūcijai ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; 2) sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi; 3) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu). (2) Koordinācijas institūcijai ir tiesības veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.) 24.pants. Koordinācijas institūcijas padome (1) Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, Ministru kabinets izveido koordinācijas institūcijas padomi. (2) Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura: 1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā; 2) izvērtē koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē; 3) izskata koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē, un sniedz valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei vērtējumu par minēto atzinumu; 4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem. (3) Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem. 25 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.) IV1 nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums pēc to finansējuma avotiem un tām noteiktajiem mērķiem(Nodaļa 14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) 24.1 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to finansējuma avotiem (1) Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no tās finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām: 1) komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura nav iekļauta vispārējās valdības sektorā un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā nepārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 2) no publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 3) no publiskas personas atkarīga komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura neatbilst šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. (2) Publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst mātes sabiedrība, izņemot gadījumu, kad meitas sabiedrība tiek finansēta pēc atšķirīgiem principiem. (3) Mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas. 26 (14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) 24.2 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana (1) Dokumentu, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā (turpmāk — gaidu vēstule), apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. (2) Kapitāla daļu turētājs sagatavo gaidu vēstuli triju mēnešu laikā pēc tam, kad publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu publiskas personas kapitālsabiedrībā vai publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā, ja tā tiek saglabāta publiskas personas izšķirošā ietekmē vai tiek noteikti vai aktualizēti kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi. (3) Gaidu vēstulē ietver informāciju par: 1) kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežām; 2) kapitālsabiedrības augsta līmeņa finanšu un nefinanšu mērķiem sasaistē ar vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem; 3) publiskas personas iecerēm, ko nepieciešams īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā noteiktā periodā, tostarp informāciju par nozaru politikas dokumentos ietvertajiem uz konkrēto kapitālsabiedrību attiecināmajiem mērķiem; 4) paredzamo kapitālsabiedrības attīstības virzienu un kapitāla daļu turētāja finanšu iecerēm; 5) nefinanšu mērķiem, kuru sasniegšanai attiecīgi paredz piešķirt publiskas personas finansējumu vai nodrošināt citus finansējuma avotus, kā arī ieceres vai kvalitātes standartus attiecībā uz publiskas personas uzdevumu izpildi, ja nav noslēgts deleģēšanas līgums; 6) kapitālsabiedrības iekļaušanu attiecīgajā grupā, ievērojot šā likuma 24.1 panta pirmajā daļā noteikto; 7) citu informāciju, ja nepieciešams. (4) Valsts kapitāla daļu turētājs pirms gaidu vēstules apstiprināšanas saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstules satura atbilstību šā panta trešās daļas noteikumiem, kapitālsabiedrībai noteiktajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un pietiekamību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei. Ja kapitāla daļu turētājs nav nozares ministrija, tad valsts kapitāla daļu turētājs saņem tās atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstulē norādītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem. (5) Kapitāla daļu turētājs var aktualizēt gaidu vēstuli, ja ir mainījušās kapitāla daļu turētāja ieceres vai nozares politikas mērķi vai ja to ierosina nozares ministrija, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kapitālsabiedrības padome vai valde. (6) Ja publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrībā publiskai personai pieder kapitāla daļas, kas nenodrošina izšķirošo ietekmi, publiskas personas kapitāla daļu turētājs pēc līdzdalības iegūšanas vai saglabāšanas šādā kapitālsabiedrībā izstrādā un nosūta kapitālsabiedrībai priekšlikumu par gaidu vēstules apstiprināšanu dalībnieku (akcionāru) sapulcē. 27 (14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.) V nodaļa Valsts kapitāla daļu pārvaldība 25.pants. Vērtējums par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībās (1) Valsts līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā var ierosināt nozares ministrija vai valsts kapitāla daļu turētājs, iesniedzot Ministru kabinetam attiecīgu priekšlikumu. Priekšlikumam pievieno vērtējumu par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kā arī vispārējo stratēģisko mērķi, ko priekšlikuma iesniedzējs piedāvā valstij sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabinetā iesniegtajam priekšlikumam pievieno koordinācijas institūcijas atzinumu. (3) Koordinācijas institūcija gādā, lai atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi piecos gados valsts kapitāla daļu turētājs Ministru kabinetam iesniedz vērtējumu par valsts līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā un tās atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem. (4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā vērtējumā sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, tajā ietver vispārējo stratēģisko mērķi. (5) Koordinācijas institūcija izstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas. 28 26.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšana un izvērtēšana (1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, nav nozares ministrija un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu. (2) Ja nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem koordinācijas institūcijas atzinumu. (3) Ja kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, ir izveidota padome, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (peļņas rādītājiem, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem. Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas. (5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem. (6) Valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā un valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms dod piekrišanu [izlieto balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē vai padomes lēmuma pieņemšanā] darījumam, kas būtiski ietekmē (vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā) kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu. (7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas, kā arī darījuma lietderību. (8) Ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, koordinācijas institūcijai rakstveidā tiek nosūtīta attiecīga argumentācija. (9) Ja valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, padome savu argumentāciju rakstveidā nosūta nozares ministrijai. (10) Ja valsts kapitāla daļu turētājs neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto un nevar vienoties par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem, attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, ievēro attiecīgu Ministru kabineta lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem. (11) Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu. (12) Ja valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, neievēro koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs par attiecīgo pieņemto lēmumu. (13) Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai. (14) Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24.panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteiktajā kārtībā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 27.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana (1) Koordinācijas institūcija izstrādā kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tās darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas), paredzot, ka pārskati par finanšu mērķu sasniegšanu sniedzami pēc vienotas formas. (2) Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu, ievērojot nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu, izvērtē kapitālsabiedrībai izvirzīto mērķu sasniegšanu. (3) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija (ja tā nav kapitāla daļu turētājs) sniedz vērtējumu par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto finanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā. (4) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai. (5) Izvērtējot mērķu sasniegšanu, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. (6) Koordinācijas institūcija var ierosināt, lai valsts kapitāla daļu turētājs veic auditu kapitālsabiedrībā, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību. (7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atbilstoši šā panta nosacījumiem vērtējami kapitālsabiedrības darbības rezultāti un finanšu rādītāji. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.) 28. pants. Prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībās, to atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), un to meitas sabiedrībās (1) Prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu. (2) Kapitālsabiedrības valde, pamatojoties uz vidēja termiņa darbības stratēģiju, sagatavo priekšlikumu par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un iesniedz priekšlikumu kapitāla daļu turētājam. (3) Ja kapitālsabiedrības valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktā, valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu. (4) Ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz rīkojuma projektu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu. (5) Lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. (6) Ministru kabinets atbilstoši šā panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās, to atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), un to meitas sabiedrībās prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, valsts kapitāla daļu turētāja vai dalībnieka (akcionāra) rīcību, izlietojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kārtību, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole. (7) Kapitālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018. un 15.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2022.) 29.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana (1) Koordinācijas institūcija: 1) nodrošina atklātu pieeju salīdzināmai informācijai par valsts kapitāla atdevi, aktīviem un to vērtību, finanšu efektivitāti, dividenžu izmaksu un citiem svarīgiem kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem; 2) izstrādā valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem vienotas vadlīnijas kapitālsabiedrību informācijas atklātības un pārskatu sniegšanas ietvaram; 3) izveido interaktīvu mājaslapu internetā — datubāzi, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem, tai skaitā šādas ziņas: a) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc turētāja, nozares vai lieluma kritērijiem, pēc valsts dalības apmēra kapitālā, b) atlasīto kapitālsabiedrību kopas vidējie finanšu rādītāji, c) valsts piešķirtā finansējuma attīstība pa gadiem, piešķirtais finansējums atlasīto kapitālsabiedrību kopai vai konkrētai nozarei, d) kapitālsabiedrības veiktās iemaksas valsts budžetā, tai skaitā dividendes, nodokļu maksājumi; 4) ievieto savā mājaslapā internetā jaunāko informāciju par aktuālajiem grozījumiem normatīvajos tiesību aktos, kas tieši skar publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu pārvaldi, kā arī publicē skaidrojošos materiālus. (2) Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina savā mājaslapā internetā aktuālo informāciju par kapitālsabiedrībām, kurās tas ir daļu turētājs, tai skaitā šādas ziņas: 1) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un valsts līdzdalības apmērs; 2) valsts līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis; 3) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem; 4) valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā; 5) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats; 6) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes valstij un veiktie maksājumi valsts budžetā; 7) ziņas, ka valsts paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā; 8) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi; 9) citas ziņas, kuras valsts kapitāla daļu turētājs uzskata par nepieciešamu publiskot vai kuru publiskošana noteikta koordinācijas institūcijas izstrādātajās vadlīnijās. (3) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ nevar publiskot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, koordinācijas institūcija vai valsts kapitāla daļu turētājs publisko attiecīgās kapitālsabiedrības sniegto skaidrojumu. 32 30.pants. Ikgadējais publiskais pārskats (1) Koordinācijas institūcija līdz kārtējā gada 1. oktobrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām iepriekšējā gadā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pārskatā ietver konsolidētu informāciju par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, tās ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksām valsts budžetā un pašvaldību budžetos, saņemtajām valsts vai pašvaldības budžeta dotācijām, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar valsts līdzdalību, par notikušajiem valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Pārskatā iekļauj arī informāciju par to, kā izpildītas šā likuma 29. panta otrās daļas, 36. panta (attiecībā uz pašvaldībām) un 58. panta prasības un ievēroti šā likuma 22. panta otrās daļas 7.2 un 7.3 punkta nosacījumi. (3) Valsts kapitāla daļu turētājs atbilstoši koordinācijas institūcijas noteiktajai kārtībai sniedz tai šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.) 31. pants. Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā (1) Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes (ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome) locekļa amatam. Koordinācijas institūcija sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētāju nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības padomes locekļa amatam. Kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam. (2) Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi. (3) Iespējamie valdes un padomes locekļu kandidāti tiek atlasīti, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru. Atlasot valdes vai padomes locekļus akciju sabiedrībā un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ja tās atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, nominēšanas procesā papildus piesaista personāla atlases konsultantu. (4) Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu: 1) kurai nav augstākās izglītības; 2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta; 3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību; 4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process. 5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, kura īsteno politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs). (41) Valdes vai padomes locekļa kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina atbilstību šā panta ceturtās daļas prasībām. (5) Valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai koordinācijas institūcija (valsts kapitālsabiedrības padomes locekļu nominācijai) izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir izvērtēt valdes un padomes locekļu kandidātus. Nominācijas komisijā iekļauj valsts kapitāla daļu turētāja vai kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) un koordinācijas institūcijas (izņemot atkarīgo kapitālsabiedrību nominācijas komisijas) izvirzītos pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām. (6) Nominācijas komisija izvērtē un izvirza kandidātu (kandidātus) ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā no tiem kandidātiem, kas pieteikušies publiskā kandidātu pieteikšanās procedūrā. Lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu kapitālsabiedrības padomes darbu, kas veicina kapitālsabiedrības vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti, kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi un atbilst visiem šādiem kritērijiem: 1) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis attiecīgās kapitālsabiedrības vai ar to saistītas kapitālsabiedrības (atkarīgā kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība) valdes loceklis, kontrolieris, darbinieks, prokūrists vai komercpilnvarnieks, ārējais revidents, ne arī darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta fu …