Zaudējis spēku - Maksātnespējas likums

(1)Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk - maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.

(2)Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3)Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4)Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5)Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus. 3 3.pants. Maksātnespēja Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā. 4 4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1)Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.

(2)Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3)Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 5 5.pants. Maksātnespējas process

(1)Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai: 1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju; 2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2)Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. 6 6.pants. Nodrošinātais kreditors Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. 7 7.pants. Nenodrošinātais kreditors Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. 8 8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1)Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk - administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2)Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk - Padomes regula Nr. 1346/2000) izpratnē. 9 9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības0 Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi. 10 10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. 11 11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija). 12 12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1)Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarotā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2)Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi. 13 II nodaļa Administrators 13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1)Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona: 1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu; 2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu; 3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē; 4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī; 5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu; 6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk - sertifikāts).

(2)Par administratoru nevar būt persona: 1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām; 2) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata; 3) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process; 4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai. 14 14.pants. Administratoru apmācība

(1)Administratoru apmācība ir obligāts administratoru eksāmena kārtošanas priekšnosacījums.

(2)Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums, kas ir derīgs divus gadus.

(3)Ministru kabinets nosaka administratoru apmācības un apliecinājuma izsniegšanas kārtību, kā arī apstiprina mācību programmu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratoru apmācības veikšanu un apliecinājuma izsniegšanu. 15 15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1)Administratoram izsniedz sertifikātu, ja ir sekmīgi nokārtots administratoru eksāmens.

(2)Pretendentam atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2.,

1. un 4.punkta prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrās daļas 2.,
2. un 4.punktā minētajiem gadījumiem.

(3)Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Administratora darbību un kvalifikāciju pārbauda reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4)Ministru kabinets nosaka administratoru eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas veikšanu. 16 16.pants. Sertifikāts

(1)Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2)Sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3)Ministru kabinets nosaka sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izsniegt un atjaunot sertifikātu.

(4)Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.,

1. vai 7.punktā minētajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3.,
2. vai 6.punktā minētajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu. 17 17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1)Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem šādos gadījumos: 1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu; 2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu; 3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu; 4) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process; 5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai; 6) administrators nav atestēts noteiktajā kārtībā; 7) administratora nāves gadījumā.

(2)Lēmumu par sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3)Maksātnespējas administrācija ir tiesīga ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja administrators vismaz divas reizes divu gadu laikā nav pildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu vai ja tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(4)Ministru kabinets nosaka sertifikāta darbības izbeigšanas un tā anulēšanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izbeigt sertifikāta darbību un sertifikātu anulēt. 18 18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1)Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas: 1) administratora vārds, uzvārds; 2) sertifikāta numurs; 3) sertifikāta izdošanas datums; 4) administratora prakses vietas adrese; 5) administratora tālruņa numurs; 6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums; 7) ieraksta izdarīšanas datums.

(2)Maksātnespējas administrācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto ziņu pieejamību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. 19 III nodaļa Administratora iecelšana un atcelšana 19.pants. Administratora iecelšana

(1)Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2)Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3)Priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4)Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5)Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6)Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

(7)Maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1)Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos: 1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā; 2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu; 3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru; 4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības; 5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām; 6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2)Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju. 21 21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

(1)Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātne­spējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa tuvinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa tuvinieks.

(2)Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona, kura sastāv ar administratoru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. 22 22.pants. Administratora atcelšana

(1)Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2)Administratoru atceļ, ja: 1) viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi; 2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības; 3) viņš nepilda tiesas nolēmumu; 4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu; 5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras; 6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus; 7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3)Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

(4)Administratoru atceļ no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(5)Ja sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātne­spējas procesiem, kuros viņš iecelts. 23 23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1)Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(2)Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3)Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu. 24 24.pants. Administratoru maiņa

(1)Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2)Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3)Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par maksātnespējas subjekta dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4)Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(5)Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā. 25 25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās Administratora pienākumi izbeidzas: 1) ja administrators tiek atcelts no amata; 2) ja administrators atkāpjas no amata; 3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process, izņemot šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto gadījumu, vai maksātnespējas process; 4) administratora nāves gadījumā. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) IV nodaļa Administratora darbības vispārīgie noteikumi 26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1)Pēc sertifikāta saņemšanas administrators: 1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs; 2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2)Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3)Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā: 1) sniedz informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām; 2) triju dienu laikā paziņo Maksātne­spējas administrācijai par prakses vietas, vārda, uzvārda maiņu; 3) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā; 4) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi; 5) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi; 6) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem; 7) sniedz tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. 27 27.pants. Administratora vispārīgās tiesības Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no maksātne­spējas subjekta tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju; 2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu; 3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi; 4) iepazīties ar maksātnespējas subjekta finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus. 28 28.pants. Administratora atbildība

(1)Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2)Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus. 29 29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1)Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2)Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātne­spējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš. 30 30.pants. Administratora nodrošinājums

(1)Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2)Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets. 31 B sadaļa Tiesiskās aizsardzības process V nodaļa Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi 31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1)Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem (turpmāk - komercsabiedrība).

(2)Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredīt­iestādi un privāto pensiju fondu. 32 32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1)Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2)Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja: 1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu; 2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā; 3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātne­spējas process un tas nav izbeigts; 4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3)Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1)Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes: 1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā tādu saistību izpildes atlikšana, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesa laikā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā; 2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu; 3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu proporcionāla dzēšana vai samazināšana; 4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu; 5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2)Nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors.

(3)Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4)Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) VI nodaļa Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana 34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1)Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2)Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs; 4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības; 6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš; 7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā; 71) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestājas pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa beigām; 72) tās komercsabiedrības ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai; 8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu; 9) maksātspējas atjaunošanai nepieciešamo termiņu.

(3)Pieteikumam komercsabiedrība pievieno: 1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir); 2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas; 3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai; 4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai; 5) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu; 6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte Ar likumu pilnvarotā iestāde maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas: 1) komercsabiedrības firma vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta nosaukums; 2) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta reģistrācijas numurs; 3) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta juridiskā adrese; 4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums; 5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs; 6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums; 7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes; 8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš; 9) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums; 10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums; 11) ieraksta izdarīšanas datums. 36 36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1)Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas: 1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu; 2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 40.panta trešajā daļā minēto gadījumu; 3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu; 4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju; 5) līgumsoda pieauguma apturēšana; 6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme; 7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana; 8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.

(2)Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda: 1) visas komercsabiedrības saistības; 2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā; 3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā; 4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām); 5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes; 6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu; 7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu; 8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

(5)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1)Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2)Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3)Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas.

(4)(Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(5)Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6)Komercsabiedrība, nosūtot saskaņošanai visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, vienlaikus to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesā.

(7)Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem uz tā izdarot saskaņojuma atzīmi. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) VII nodaļa Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana 39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1)Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja: 1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā; 2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2)Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pasludinot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai. 40 40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.

(2)(Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(3)Nodrošinātais kreditors var prasīt komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums ietekmē viņa intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(4)Lēmumu atļaut komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1)Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi sekmēs komercsabiedrības maksātspējas drīzāku atjaunošanu.

(2)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3)Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot šos grozījumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi. 42 42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1)Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts: 1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm; 2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izsniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā; 3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot; 4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā; 5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu; 6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2)Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3)Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums: 1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija; 4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus; 5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu; 7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās; 8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai; 9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā; 10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas. 44 44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1)Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2)Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators: 1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas tās aktīvu un saistību izvērtēšanai; 2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3)Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu: 1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu; 2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus; 4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 5) pieprasa un saņem no komercsabiedrības visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi; 6) šajā likumā minētajos gadījumos nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas. 45 45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1)Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2)Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja: 1) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu); 2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru; 3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3)Administrators iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja: 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas; 2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) komercsabiedrība pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4)Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(41)Komercsabiedrība iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (50.panta 6.punkts).

(5)(Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(6)Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7)(Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(8)Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas lēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

(1)Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

(2)Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, tad šā likuma 36.pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā. Šādā gadījumā tiek atjaunota arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība.

(3)Ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas

1. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) VII1 nodaļa Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process(Nodaļa 11.06.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 46.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1)Komercsabiedrībai ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem; 2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas; 3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; 4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.

(2)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(4)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.

(5)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu procentu samazinājumam.

(6)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu pamatparāda samazināšanai, ja nodrošinātā kreditora pamatparāda samazinājums pārsniedz desmit procentus. 48 46.2 pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1)Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma.

(2)Komercsabiedrības un tās kreditoru vienošanās par administratora izvēli (46.1 panta pirmās daļas 3.punkts) ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 46.1 panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits. 49 46.3 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(2)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda: 1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; 2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta pirmās daļas prasībām.

(3)Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 50 VIII nodaļa Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īpatnības 47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības process

(1)Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā un XXIII nodaļā - lauksaimniecības produktu ražotājs), tās tiesiskās aizsardzības procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2)Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(3)Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. 51 48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1)Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas nolēmumu šā procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem ilgāku, nekā noteikts šā likuma 42.pantā, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām lauksaimniecības produktu ražotājs varētu realizēt saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūt ienākumus no šīs produkcijas.

(2)Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi ietekmējošu ārkārtas apstākļu dēļ, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns. 52 C sadaļa Juridiskās personas maksātnespējas process IX nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi 49.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā - parādnieks). 53 50.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena; 4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus; 5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā; 6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā; 7) ir iestājies kāds no šā likuma 45.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 51.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu: 1) parādnieka firma (nosaukums); 2) parādnieka reģistrācijas numurs; 3) parādnieka juridiskā adrese; 4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums; 5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs; 6) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs; 7) datums, kad pasludināts tiesas spriedums lietā, un tiesas nosaukums; 8) kreditoru pieteikšanās termiņš; 9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks; 10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, datums, kad pieņemts tiesas lēmums, kurā apstiprināts konkrētais risinājums, un tiesas nosaukums; 11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu); 12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vietas adrese, izsolāmās mantas veids (kustamā manta vai nekustamais īpašums); 13) datums, kad pieņemts tiesas lēmums par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, tiesas nosaukums un pamatojums; 14) ieraksta izdarīšanas datums. 55 X nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas 52.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1)Maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt: 1) kreditors vai kreditori; 2) parādnieks; 3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona; 4) administrators tiesiskās aizsardzības procesā.

(2)Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma 2.panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 53.pants. Kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1)Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2)Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3)Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4)Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru galvenā prasījuma apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5)Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6)Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7)Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta
2. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8)Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 54.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1)Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2)Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs; 4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(3)Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4)Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami; 2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu; 3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu; 4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma; 5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu; 6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei; 7) pierādījumu tam, ka par maksātne­spējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem; 8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām; 9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu; 10) apliecinājumu tam, ka maksātne­spējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(5)Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta ceturtajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, kurā norāda: 1) pamatojumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai; 2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai; 3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder. 58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 55.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1)Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 50.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2)Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi. 59 56.pants. Padomes regulā minētās personas iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1)Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2)Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu; 5) pamatojumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku; 6) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk - dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3)Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku; 2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā; 3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē; 4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. 60 56.1 pants. Administratora maksātnespējas pieteikums tiesiskās aizsardzības procesā

(1)Administrators, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 7.punktā minētajai pazīmei, pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4) parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus maksātnespējas procesa lietā.

(2)Pieteikumam pievieno dokumentus, kuri pamato pieteikumā minētos faktus. 61 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 57.pants. Ierobežojumi maksātne­spējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1)Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2)Ja prasījums nav nodrošināts pil­nībā, nodrošinātais kreditors maksātne­spējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3)Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. 62 58.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1)Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2)Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs šo pieteikumu atsaukt. 63 59.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1)Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2)Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3)Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām. 64 60.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1)Pēc iecelšanas un līdz maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības: 1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem; 2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību; 3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2)Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas: 1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs; 2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība; 3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei; 4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, kā arī atzinums par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra; 5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts; 6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem; 7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības; 8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3)Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4)Pēc iecelšanas un līdz maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

(5)Šā panta noteikumus nepiemēro, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta

1. vai 7.punktā minēto pazīmi, tiek pasludināts maksātnespējas process. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) XI nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas 61.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1)Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas: 1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators; 2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators; 3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods; nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kas tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2)Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti administratora norādītajā parādnieka kontā kredītiestādē.

(3)Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. 66 62.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1)Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu.

(2)Administratoram pēc maksātne­spējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā. 67 63.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1)Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības: 1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu; 11) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesā, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6.punktā minēto pazīmi, pēc komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma tiek pasludināts maksātnespējas process; 2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci; 3) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi; 4) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus; 5) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu; 6) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem; 7) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu; 8) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par iespējamiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem; 9) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai; 10) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un nodošanu administratoram; 11) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2)Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3)Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa norisi.

(4)Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(5)Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(7)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr. 1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda: 1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru; 2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu; 3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru; 4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra; 5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt ar likumu pilnvarotajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda: 1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru; 2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu; 3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru; 4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta
2. vai 2.punktu; 5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai; 6) ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem. 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 64.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības: 1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā; 2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības; 3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu; 4) pārstāvēt parādnieku; 5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu; 6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu; 7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas; 8) segt maksātnespējas procesa izmaksas; 9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs; 10) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas klātesošo balsstiesīgo kreditoru; 11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta; 12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi; 13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā; 14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem. 69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) XII nodaļa Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku 65.pants. Parādnieka pārstāvis

(1)Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai: 1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi; 2) citi izpildinstitūcijas locekļi; 3) pārraudzības institūcijas vadītājs; 4) citi pārraudzības institūcijas locekļi; 5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2)Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3)Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pir­majā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4)Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5)Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6)Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi. 70 66.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem; 2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu; 3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu; 4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā; 5) izstrādāt izlīguma projektu vai sanācijas plānu; 6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 67.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1)Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2)Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3)Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi. 72 68.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1)Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2)Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3)Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4)Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms. 73 69.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1)Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas: 1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi; 2) prokūrists un komercpilnvarnieks; 3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(2)Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas. 74 XIII nodaļa Kreditoru prasījumi 70.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1)Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa var noteikt garāku kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2)Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3)Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4)Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un rašanās laiku, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, un pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas
2. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(7)Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījuma pieteikšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(8)Maksātnespējas administrācijas prasījums atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tās piešķirtos naudas līdzekļus tiek ierakstīts kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 71.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1)Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2)Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas: 1) tā kreditora firma vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kurš pieteicis kreditora prasījumu; 2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu; 3) kreditora prasījuma pamats; 4) kreditora prasījuma rašanās laiks; 5) kreditora prasījuma veids; 6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs); 7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē. 76 72.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1)Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2)Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim septiņas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem.

(3)Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators - tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus. 77 73.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

(1)Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2)Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu piecu dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 74.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1)Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2)Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai atzīt daļēji tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pil­nībā vai daļēji.

(3)Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4)Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigšanās tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5)Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(6)Ja tiesas noteiktajā termiņā kreditors ceļ prasību tiesā, viņa prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir. Balsstiesības viņam piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(7)Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai prasījuma daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(8)Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem piecu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 75.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1)Administrators sadala pieteiktos kreditoru prasījumus šādās divās grupās: 1) nodrošināto kreditoru prasījumi; 2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2)(Izslēgta ar 11.06.

1. likumu.) 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 76.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(1)Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par viņa prasījuma neatzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(2)Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3)Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4)Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu var iesniegt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(5)Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā. 81 XIV nodaļa Kreditoru sapulce 77.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1)Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, tajā kreditori pieņem lēmumus. Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(2)Kreditoru sapulci vada administrators.

(3)Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starp­niecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4)Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3.panta
2. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(5)Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(6)Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(7)Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(8)Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(81)Balsstiesīgi kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.

(9)Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10)Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11)Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(12)Parakstīto protokolu administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Noslēguma kreditoru sapulces protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13)Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 78.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1)Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2)Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kura prasījums ir pieteikts šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.

(3)Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu uzskatot par vienu balsi; pārējo balsstiesīgo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katra balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu ar mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu.

(4)Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5)Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši galvenā prasījuma summai.

(6)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta

1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta
2. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 79.pants. Kreditoru sapulces kompetence Kreditoru sapulces kompetencē ietilpst: 1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana; 2) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma pasākumu - sanācijas plāna vai izlīguma - apstiprināšana; 3) sanācijas vai bankrota procedūras grozīšana; 4) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma atcelšana; 5) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana; 6) parādu segšanas kārtības noteikšana; 7) neieķīlātās mantas izsoles noteikumu apstiprināšana; 8) neuzticības izteikšana administratoram; 9) parādnieka ārkārtas bilances un gada pārskatu apstiprināšana; 10) administratora atlīdzības noteikšana; 11) administratora nodrošinājuma noteikšana un grozīšana; 12) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana; 13) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana; 14) cesijas līguma noteikumu apstiprināšana; 15) pienākuma noteikšana administratoram pirms atsevišķu darījumu noslēgšanas saņemt kreditoru sapulces piekrišanu; 16) administratora darbības pārskatu pieprasīšana un izskatīšana; 17) maksātnespējas procesa finansēšanas avota noteikšana; 18) lēmuma par administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības segšanu pieņemšana. 84 80.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1)Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2)Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3)Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(4)Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē. 85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 81.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1)Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi: 1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana; 2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana; 3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu; 4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana; 5) parādnieka bilances apstiprināšana (63.panta pirmās daļas 2.punkts); 6) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana; 7) administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana; 8) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2)Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3)Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, kā arī nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirmā kreditoru sapulce lemj par iespēju atcelt bankrota procedūru un piemērot citu maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu. 86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 82.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1)Kārtējo kreditoru sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē, izņemot gadījumu, ja tiesā apstiprināts izlīgums.

(2)Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas ini­ciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot pieteikumu par kārtējo kreditoru sapulci ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3)Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(4)Ja nav pamata sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administrators ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa sasauc kārtējo kreditoru sapulci, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5)Administrators sasauc kārtējo kreditoru sapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa: 1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās prasījumu summas; 2) parādnieka pārstāvis; 3) Maksātnespējas administrācija; 4) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6)Šā panta piektajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus. 87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 83.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1)Noslēguma kreditoru sapulci sa­sauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā sanācijas termiņa beigām.

(2)Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no dienas, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3)Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei attiecīgu pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4)Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(5)Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar kreditoru prasījumu pilnīgu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6)Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. 88 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 84.pants. Noslēguma kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1)Noslēguma kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi: 1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, izņemot šā likuma 81.panta trešajā daļā minēto gadījumu; 2) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu.

(2)Noslēguma kreditoru sapulce ir tiesīga izskatīt arī citus jautājumus, izņemot jautājumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(3)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un kreditoru sapulce pieņem lēmumu par uzsāktās procedūras atcelšanu un cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma piemērošanu, pirms minētā lēmuma apstiprināšanas saņemama šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana. 89 85.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1)Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(2)Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

(3)Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu. 90 XV nodaļa Parādnieka manta un tās pārvaldīšana 86.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1)Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir: 1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi; 2) saskaņā ar šā likuma 87.pantu atgūtā manta; 3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā; 4) maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta; 5) manta, kas atrodas tikai Latvijā, ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2)Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu. 91 87.pants. Atgūtā manta

(1)Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas: 1) iekļāvusies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām; 2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem; 3) atgūta, atprasot segtos parādus (95.pants).

(2)Atgūtajai mantai pielīdzināmi: 1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem; 2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām; 3) naudas līdzekļi, kas iegūti no parādnieka kapitāla daļu turētājiem un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma bankrota gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos; 4) naudas līdzekļi, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, izņemot naudas līdzekļus, kas iegūti par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas atsavināšanas rezultātā. 92 88.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1)Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2)Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3)Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4)Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei. 93 89.pants. Nodrošinātā kreditora tiesības prasīt mantas nošķiršanu Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt mantas nošķiršanu no kopējās parādnieka mantas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi. 94 90.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1)Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2)Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3)Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4)Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādē parādnieka kontā. 95 91.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti Administratoram ir pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti visā maksātnespējas procesa laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 96 XVI nodaļa Darījumu apstrīdēšana 92.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1)Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts: 1) pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem; 2) piecu gadu laikā pirms maksātne­spējas procesa iestāšanās dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2)Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3)Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.

(4)Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses. 97 93.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3)Darījumam, kurš noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4)Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem. 98 94.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1)Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

(2)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. 99 95.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1)Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, kā arī pēc maksātne­spējas procesa iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības; 2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.

(2)Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(3)Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (tajā skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai. 100 96.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja: 1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku; 2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā. 101 XVII nodaļa Līgumu izpilde un izbeigšana 97.pants. Administratora izvēles tiesības

(1)Ja parādnieka noslēgtais līgums maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja tas nesamazina parādnieka aktīvus.

(2)Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu.

(3)To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4)Ja parādnieks ir apdrošinātājs, administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus. 102 98.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1)Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2)Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) bijuši sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var pieteikt savu kreditora prasījumu administratoram. 103 99.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1)Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2)Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas izsole notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3)Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4)No naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5)Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, no šīs summas atlikušie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6)Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(7)Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi, kā arī informē par to kreditorus nākamajā kreditoru sapulcē. 104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 100.pants. Darba līguma izbeigšana

(1)Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu.

(2)Ja darba līgums tiek izbeigts, atlaistais darbinieks iegūst kreditora statusu attiecībā uz maksājumiem, kas viņam pienākas saskaņā ar Darba likumu.

(3)Maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu. 105 101.pants. Ieskaita ierobežojumi Maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, izņemot šajā likumā un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošās speci