📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Maksātnespējas likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt
2010. gada 26. jūlija likumu: Maksātnespējas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Maksātnespējas likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Likuma mērķis un lietotie termini
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.
2
2.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk - maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.
(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.
(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.
(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.
3
3.pants. Maksātnespēja
Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.
4
4.pants. Tiesiskās aizsardzības process
(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.
(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.
(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.
5
5.pants. Maksātnespējas process
(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:
1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;
2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.
(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
6
6.pants. Nodrošinātais kreditors
Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.
7
7.pants. Nenodrošinātais kreditors
Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.
8
8.pants. Maksātnespējas procesa administrators
(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk - administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk - Padomes regula Nr. 1346/2000) izpratnē.
9
9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības0
Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
10
10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas
Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.
11
11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija).
12
12.pants. Maksātnespējas reģistrs
(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarotā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.
(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.
13
II nodaļa
Administrators
13.pants. Administratoram izvirzītās prasības
(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:
1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;
2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;
3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;
4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;
5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;
6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk - sertifikāts).
(2) Par administratoru nevar būt persona:
1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;
2) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;
3) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;
4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.
14
14.pants. Administratoru apmācība
(1) Administratoru apmācība ir obligāts administratoru eksāmena kārtošanas priekšnosacījums.
(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums, kas ir derīgs divus gadus.
(3) Ministru kabinets nosaka administratoru apmācības un apliecinājuma izsniegšanas kārtību, kā arī apstiprina mācību programmu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratoru apmācības veikšanu un apliecinājuma izsniegšanu.
15
15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija
(1) Administratoram izsniedz sertifikātu, ja ir sekmīgi nokārtots administratoru eksāmens.
(2) Pretendentam atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajiem gadījumiem.
(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Administratora darbību un kvalifikāciju pārbauda reizi divos gados, veicot atestāciju.
(4) Ministru kabinets nosaka administratoru eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas veikšanu.
16
16.pants. Sertifikāts
(1) Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.
(2) Sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.
(3) Ministru kabinets nosaka sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izsniegt un atjaunot sertifikātu.
(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 5. vai 7.punktā minētajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 6.punktā minētajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.
17
17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana
(1) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem šādos gadījumos:
1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;
3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;
4) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;
5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;
6) administrators nav atestēts noteiktajā kārtībā;
7) administratora nāves gadījumā.
(2) Lēmumu par sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.
(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja administrators vismaz divas reizes divu gadu laikā nav pildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu vai ja tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
(4) Ministru kabinets nosaka sertifikāta darbības izbeigšanas un tā anulēšanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izbeigt sertifikāta darbību un sertifikātu anulēt.
18
18.pants. Administratora darbības publicitāte
(1) Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:
1) administratora vārds, uzvārds;
2) sertifikāta numurs;
3) sertifikāta izdošanas datums;
4) administratora prakses vietas adrese;
5) administratora tālruņa numurs;
6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;
7) ieraksta izdarīšanas datums.
(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto ziņu pieejamību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
19
III nodaļa
Administratora iecelšana un atcelšana
19.pants. Administratora iecelšana
(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.
(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.
(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.
(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.
(7) Maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai
(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:
1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;
2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;
3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;
4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;
5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām;
6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.
21
21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā
(1) Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa tuvinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa tuvinieks.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona, kura sastāv ar administratoru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.
22
22.pants. Administratora atcelšana
(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.
(2) Administratoru atceļ, ja:
1) viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;
2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;
3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;
4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;
5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;
6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;
7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.
(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.
(4) Administratoru atceļ no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.
(5) Ja sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.
23
23.pants. Administratora atkāpšanās no amata
(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.
(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.
(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.
24
24.pants. Administratoru maiņa
(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.
(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.
(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par maksātnespējas subjekta dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.
(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.
(5) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.
25
25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās
Administratora pienākumi izbeidzas:
1) ja administrators tiek atcelts no amata;
2) ja administrators atkāpjas no amata;
3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process, izņemot šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto gadījumu, vai maksātnespējas process;
4) administratora nāves gadījumā.
26
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
IV nodaļa
Administratora darbības vispārīgie noteikumi
26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi
(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:
1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;
2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.
(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.
(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:
1) sniedz informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;
2) triju dienu laikā paziņo Maksātnespējas administrācijai par prakses vietas, vārda, uzvārda maiņu;
3) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;
4) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;
5) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;
6) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;
7) sniedz tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
27
27.pants. Administratora vispārīgās tiesības
Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt no maksātnespējas subjekta tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;
2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu;
3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;
4) iepazīties ar maksātnespējas subjekta finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.
28
28.pants. Administratora atbildība
(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.
(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.
29
29.pants. Prasību celšana pret administratoru
(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.
(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.
30
30.pants. Administratora nodrošinājums
(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.
31
B sadaļa
Tiesiskās aizsardzības process
V nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi
31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti
(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem (turpmāk - komercsabiedrība).
(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.
32
32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi
(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:
1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;
2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;
3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;
4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.
(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.
33
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes
(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:
1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā tādu saistību izpildes atlikšana, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesa laikā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;
2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu;
3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu proporcionāla dzēšana vai samazināšana;
4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;
5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.
(2) Nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors.
(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).
(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.
34
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
VI nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana
34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;
2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);
3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;
4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;
5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;
6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;
7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;
71) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestājas pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa beigām;
72) tās komercsabiedrības ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;
8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;
9) maksātspējas atjaunošanai nepieciešamo termiņu.
(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:
1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);
2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;
3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;
4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;
5) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;
6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.
35
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte
Ar likumu pilnvarotā iestāde maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:
1) komercsabiedrības firma vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta nosaukums;
2) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta reģistrācijas numurs;
3) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta juridiskā adrese;
4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums;
5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;
6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums;
7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;
8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;
9) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;
10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;
11) ieraksta izdarīšanas datums.
36
36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas
(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:
1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;
2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 40.panta trešajā daļā minēto gadījumu;
3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;
4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju;
5) līgumsoda pieauguma apturēšana;
6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;
7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana;
8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
37
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:
1) visas komercsabiedrības saistības;
2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;
3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;
4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);
5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;
6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;
7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;
8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.
(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.
(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.
38
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana
(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.
(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas.
(4) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)
(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.
(6) Komercsabiedrība, nosūtot saskaņošanai visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, vienlaikus to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesā.
(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.
(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem uz tā izdarot saskaņojuma atzīmi.
39
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
VII nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana
39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi
(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:
1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā;
2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.
(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pasludinot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.
40
40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.
(2) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)
(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums ietekmē viņa intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.
(4) Lēmumu atļaut komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
41
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana
(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi sekmēs komercsabiedrības maksātspējas drīzāku atjaunošanu.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.
(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot šos grozījumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.
42
42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.
43
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:
1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;
2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izsniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;
4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;
6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
(2) Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.
(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:
1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus;
5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;
7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;
8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;
9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;
10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.
44
44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā
(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.
(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:
1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas tās aktīvu un saistību izvērtēšanai;
2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:
1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;
2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;
4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
5) pieprasa un saņem no komercsabiedrības visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;
6) šajā likumā minētajos gadījumos nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.
45
45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana
(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.
(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:
1) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);
2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru;
3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.
(3) Administrators iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:
1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;
2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
3) komercsabiedrība pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.
(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
(41) Komercsabiedrība iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (50.panta 6.punkts).
(5) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)
(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.
(7) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)
(8) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas lēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.
46
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.
(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, tad šā likuma 36.pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā. Šādā gadījumā tiek atjaunota arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība.
(3) Ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
VII1 nodaļa
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process(Nodaļa 11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
46.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process
(1) Komercsabiedrībai ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:
1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem;
2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas;
3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;
4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.
(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
(3) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.
(4) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.
(5) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu procentu samazinājumam.
(6) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu pamatparāda samazināšanai, ja nodrošinātā kreditora pamatparāda samazinājums pārsniedz desmit procentus.
48
46.2 pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā
(1) Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma.
(2) Komercsabiedrības un tās kreditoru vienošanās par administratora izvēli (46.1 panta pirmās daļas 3.punkts) ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 46.1 panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits.
49
46.3 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns
(1) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.
(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda:
1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;
2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta pirmās daļas prasībām.
(3) Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
50
VIII nodaļa
Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īpatnības
47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības process
(1) Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā un XXIII nodaļā - lauksaimniecības produktu ražotājs), tās tiesiskās aizsardzības procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.
(3) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
51
48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam
(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas nolēmumu šā procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem ilgāku, nekā noteikts šā likuma 42.pantā, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām lauksaimniecības produktu ražotājs varētu realizēt saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūt ienākumus no šīs produkcijas.
(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi ietekmējošu ārkārtas apstākļu dēļ, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
52
C sadaļa
Juridiskās personas maksātnespējas process
IX nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi
49.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti
Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā - parādnieks).
53
50.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes
Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:
1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;
4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;
5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
7) ir iestājies kāds no šā likuma 45.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.
54
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
51.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte
Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:
1) parādnieka firma (nosaukums);
2) parādnieka reģistrācijas numurs;
3) parādnieka juridiskā adrese;
4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums;
5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;
6) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;
7) datums, kad pasludināts tiesas spriedums lietā, un tiesas nosaukums;
8) kreditoru pieteikšanās termiņš;
9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;
10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, datums, kad pieņemts tiesas lēmums, kurā apstiprināts konkrētais risinājums, un tiesas nosaukums;
11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);
12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vietas adrese, izsolāmās mantas veids (kustamā manta vai nekustamais īpašums);
13) datums, kad pieņemts tiesas lēmums par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, tiesas nosaukums un pamatojums;
14) ieraksta izdarīšanas datums.
55
X nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas
52.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu
(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:
1) kreditors vai kreditori;
2) parādnieks;
3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona;
4) administrators tiesiskās aizsardzības procesā.
(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma 2.panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi.
56
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
53.pants. Kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums
(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.
(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;
2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);
3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.
(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.
(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru galvenā prasījuma apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.
(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.
(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.
(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.
(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.
57
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
54.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums
(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.
(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;
2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);
3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;
4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;
5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.
(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.
(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:
1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;
2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;
3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;
4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;
5) parādnieka valdījumā vai turēj …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.