Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam

Īsumā

Šis plāns nosaka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijā no 2024. līdz 2027. gadam, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu dūņu pārvaldību.

Ko tas regulē

  • Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu 2024.–2027. gadam.
  • Atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju noteikšanu plāna īstenošanā.
  • Plānā paredzēto pasākumu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
  • Ziņojumu iesniegšanu Ministru kabinetā par plāna īstenošanas gaitu un priekšlikumiem grozījumiem.

Kas tas attiecas

  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotības iestādes.
  • Zemkopības ministrija un tās padotības iestādes.

Galvenie punkti

  • Plāns ir apstiprināts laika posmam no 2024. līdz 2027. gadam.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīgā institūcija, bet Zemkopības ministrija ir līdzatbildīgā institūcija.
  • Plāna pasākumu īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus pirms plāna beigām jāiesniedz ziņojums Ministru kabinetā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 237 Rīgā

  1. gada
  2. martā (prot. Nr. 13
  3. §) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–
  4. gadam
  5. Apstiprināt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–
  6. gadam (turpmāk – plāns). 2
  7. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, Zemkopības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām. 3
  8. Ministrijām un to padotības iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu
  9. gadā un turpmākajos gados nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja plāna īstenošanas laikā rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, jautājumu par tā piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4
  10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus līdz plāna darbības termiņa beigām iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus par grozījumiem plānā, lai precizētu plānā iekļautos uzdevumus, pasākumus, nepieciešamo finansējumu un citus jautājumus. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa (Ministru kabineta
  11. gada
  12. marta rīkojums Nr. 237 NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 2024.–
  13. GADAM Rīgā, 2024SATURSKOPSAVILKUMSIEVADS
  14. TIESISKĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS UN IESPĒJAS NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ1.
  15. Starptautiskie politikas plānošanas dokumenti1.
  16. ES normatīvie akti dūņu apsaimniekošanā un saistītajās nozarēs1.
  17. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti
  18. ESOŠĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ2.
  19. Notekūdeņu dūņu apjoms2.
  20. Notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas nākotnē2.
  21. Notekūdeņu dūņu kvalitāte2.
  22. Notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde2.
  23. Notekūdeņu dūņu utilizācija un notekūdeņu dūņu kā produkta noiets2.
  24. Ražošanas uzņēmumu radītās notekūdeņu dūņas2.
  25. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pašreizējās situācijas SVID analīze
  26. PLĀNA VĪZIJA, MĒRĶI UN UZDEVUMI
  27. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVO RISINĀJUMU IZVĒRTĒJUMS424.
  28. Alternatīvu analīzes mērķi un metodika4.
  29. Notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un pārvaldības alternatīvu izvērtējums4.2.
  30. Apsaimniekošana4.2.
  31. Utilizācija4.2.
  32. Pārstrāde4.2.
  33. Centralizācija4.2.
  34. Institucionālā pārvaldība4.
  35. Kopsavilkums par notekūdeņu dūņu centralizācijas, apstrādes, pārstrādes un utilizācijas alternatīvām
  36. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS UN VEICAMĀS DARBĪBAS5.
  37. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna apraksts5.1.
  38. Plāna īstenošanas vieta5.1.
  39. Plāna ilgtspējas raksturojums un atbilstība ilgtspējīgas attīstības plānošanas mērķiem5.1.
  40. Plāna vides un sociālā ietekme5.
  41. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums5.2.
  42. Metodika un izmantoto aprēķinu pieņēmumi5.2.
  43. Plāna īstenošanas finansiālo izmaksu analīze un novērtējums5.2.
  44. Plāna īstenošanas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze5.2.
  45. Plāna jutīguma riska analīze5.
  46. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna institucionālais ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības5.3.
  47. Organizatoriskā struktūra notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanai5.
  48. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas uzdevumi, finansēšanas plāns un laika grafiks5.4.
  49. Plāna īstenošana5.4.
  50. Potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums5.
  51. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana SAĪSINĀJUMIAAVP2028Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–
  52. gadamAERatjaunojamie energoresursiAlternatīvu analīzeJ. Pētersons, V. Līkosts

(2021)Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģijas alternatīvu analīze, 180 lpp.ANOApvienoto Nāciju OrganizācijaANO2030"Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development" jeb "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma
  1. gadam"Aprites ekonomikas rīcības plānsJauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu"ATRadministratīvi teritoriālā reformaBAS "Daugavgrīva"Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva"BSP (BSP5)bioķīmiskais skābekļa patēriņšBNAbioloģiski noārdāmie atkritumiCEcilvēku ekvivalentsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCKScentralizētās kanalizācijas sistēmasCŪScentralizētās ūdensapgādes sistēmasDirektīva 86/287/EEKPadomes
  2. gada
  3. jūnija Direktīva 86/287/EEK par vides, jo īpaši augsnes aizsardzību lauksaimniecībā, izmantojot notekūdeņu dūņasDirektīva 1999/31/EKPadomes
  4. gada
  5. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniemDirektīva 2008/105/EKEiropas Parlamenta un Padomes
  6. gada
  7. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EKDirektīva 2013/39/ESEiropas Parlamenta un Padomes
  8. gada
  9. augusta Direktīva 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ)EKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaFMFinanšu ministrijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKSSkanalizācijas sūkņu stacijaKTkanalizācijas tīkliĶSPķīmiskais skābekļa patēriņšLatvija2030Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz
  10. gadamLIBRALatvijas Bioekonomikas attīstības stratēģijuLLKCLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLŪKALatvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijaLVAFALatvijas vides aizsardzības fonda administrācijaLVĢMCLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsm3/dnn.kubikmetri diennaktīMKMinistru kabinetsMK noteikumi Nr. 34MK
  11. gada
  12. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"MK noteikumi Nr. 174MK
  13. gada
  14. marta MK noteikumi Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu"MK noteikumi Nr. 362MK
  15. gada
  16. maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli"MK noteikumu Nr. 384MK
  17. gada
  18. jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"MK noteikumi Nr. 834MK
  19. gada
  20. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"MK noteikumi Nr. 1227MK
  21. gada
  22. oktobra noteikumi Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"NAP2027Nacionālais attīstības plāns 2021.–
  23. gadamNkop.kopējais slāpeklisNAInotekūdeņu attīrīšanas iekārtasN/Anav attiecināmsn/dnav datuNEKP2030Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–
  24. gadamNOPnoturīgie organiskie piesārņotājiNotekūdeņu dūņu direktīvaPadomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņasNŪIP2027Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–
  25. gadamOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPkop.kopējais fosforsPVDPārtikas un veterinārais dienestsRPPAE2027Rīcības plāns pārējai uz aprites ekonomiku 2020.–
  26. gadamSAMSpecifiskais atbalsta mērķisSEGsiltumnīcefekta gāzesSPRKSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaSPSsabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un formas (pašvaldība, pašvaldības iestāde, komersants u.c.), kas sniedz ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumusSituācijas aprakstsJ. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus
(2021)Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP nodevums, Rīga, 135 lpp.,SVsuspendētās vielasSVIDstipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīzeTaksonomijas regula 2020/852Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (
  1. gada
  2. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088TEPtehniski ekonomiskais pamatojumsVAADValsts augu aizsardzības dienestsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVIVeselības inspekcijaVMVeselības ministrijaVPP2027Vides politikas pamatnostādnes 2021.–
  3. gadamVVDValsts vides dienestsZMZemkopības ministrijaTERMINU SKAIDROJUMSAlternatīvasavstarpēji izslēdzošu risinājumu salīdzinājums. Plāna ietvaros tiek lietots kā konkrētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas posma iespējamo risinājumu salīdzinājums.Atkritumu reģenerācijajebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kas būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai.1Bioķīmiskais skābekļa patēriņšbioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) raksturo izšķīdušā skābekļa daudzumu, kuru baktērijas patērē, oksidējot ūdens paraugā esošās organiskās vielas.4Bioloģiskie atkritumibioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.1Bioloģiski sadalāmi (noārdāmi) atkritumijebkuri atkritumi, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumi, papīrs un kartons.2Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās notekūdeņu attīrīšanai pamatā izmanto bioloģiskus apstrādes procesus, nodrošinot bioloģiski noārdāmu piesārņojošo vielu koncentrāciju samazināšanu.Dūņu lauksspeciāli ierīkota slapju notekūdeņu dūņu novietne to izturēšanai vismaz 12 mēnešu garumā. Dūņu laukos tiek veikta notekūdeņu dūņu aukstā fermentēšana.Digestātsmateriāls, kas veidojas pēc organisko vielu mezofilās anaerobās pārstrādes biogāzes reaktoros.Individuālās NAINAI ar projektēto jaudu līdz 5 m3/dnn.Komposta ražotājsjuridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto notekūdeņu dūņas komposta gatavošanai.3Ķīmiskais skābekļa patēriņšrādītājs, kas raksturo kopējo kālija dihromāta daudzumu, kas nepieciešams ūdenī esošo organisko vielu oksidēšanai. Veicot analīzes, paraugam tiek pievienoti arī citi reaģenti, lai samazinātu rādītāju kļūdas, ko izraisa dažādi piejaukumi, piemēram, hlorīdi. Parasti BSP5 veido tikai aptuveni 65% no kopējā skābekļa patēriņa, ko nosaka ogleklis vielās, kas ietilpst komunālo notekūdeņu sastāvā4, bet ĶSP raksturo kopējo organisko vielu saturu notekūdeņos.Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelisLatvijas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālās pārvaldes kopējais risinājums, ņemot vērā veikto alternatīvu novērtējumu.Mazās NAINAI ar projektēto jaudu no 5 m3/dnn līdz 1000 m3/dnn.Mezofilā anaerobā notekūdeņu dūņu pārstrādenotekūdeņu dūņu raudzēšana biogāzes reaktoros biogāzes iegūšanai 35º C (± 3º C) temperatūrā.Mineralizētās vai biezinātās dūņasnotekūdeņu dūņas, kas pēc to noņemšanas notekūdeņu attīrīšanas procesā tiek apstrādātas mineralizatoros vai biezinātājos sausnas īpatsvara palielināšanai līdz 2–4%.Mitras notekūdeņu dūņas (atūdeņotas dūņas)apstrādātas notekūdeņu dūņas, kurās atkarībā no SPS izvēlētās dūņu apstrādes metodes sausnas īpatsvars ir 5–25%, bet ūdens saturs dūņu sastāvā ir 75%–95%.Neapstrādātas notekūdeņu dūņasnotekūdeņu dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no MK noteikumos Nr. 362 noteiktajiem notekūdeņu dūņu apstrādes veidiem.3Notekūdeņu dūņaskoloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.3 Plānā detalizēti analizētas tikai sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanas laikā radītās notekūdeņu dūņas.Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanaprocesu kopums, kas ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi, lietderīgu izmantošanu u.c. veicamās darbības ar notekūdeņu dūņām no to radīšanas līdz utilizācijai.Notekūdeņu dūņu apstrādejebkāda veida manipulācijas ar notekūdeņu dūņām, kas principiāli neizmaina to struktūru un nerada lietderīgi izmantojamu produktu. Dūņu apstrāde ietver arī jebkāda veida dūņu atūdeņošanu vai mehānisku iebiezināšanu.Notekūdeņu dūņu kompostsnotekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.3Notekūdeņu dūņu pārstrādemanipulācijas ar dūņām, kas izmaina to struktūru un ļauj iegūt produktu, kuru iespējams lietderīgi izmantot. Dūņu pārstrāde ietver raudzēšanu biogāzes iegūšanai, kompostēšanu, auksto fermentāciju un dedzināšanu. Pārstrāde ietver arī tehnoloģijas, kas Latvijā pagaidām netiek pielietotas (pirolīze, u.c.).Notekūdeņu dūņu pārstrādes centrsspeciāla vieta, kas ir atbilstoši ierīkota un atbilstoši apsaimniekota, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi.Notekūdeņu dūņu pārstrādes centra operatorsSPS vai cita organizācija, kas nodrošina apstrādātu dūņu pārstrādi, dūņu pārstrādes centra darbību un pārstrādātu dūņu utilizāciju.Notekūdeņu dūņu ražotājsjuridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas.3Notekūdeņu dūņu utilizācijanotekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids.Noturīgie organiskie piesārņotājihalogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās.5PlānsNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–
  4. gadam" (šis dokuments).Projekts LIFE GOODWATER IPProjekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (LIFE18 IPE/LV/000014 – LIFE GOODWATER IP).Ražošanas atkritumiatkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā.1Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (SPS)uzņēmums, pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Pakalpojuma sniegšanas laikā rodas notekūdeņu dūņas, par kuru atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīgs attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.Sadzīves atkritumipar sadzīves atkritumiem tiek uzskatīti nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus.1Slapjas dūņasnotekūdeņu dūņas, kas ir dabīgi izveidojušās un bez papildu apstrādes noņemtas no bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa. Šādu notekūdeņu dūņu sastāvā ir 99% ūdens, 1% sausnas.Vārtu maksateorētisks izmaksu novērtējums par apstrādātu notekūdeņu dūņu nodošanu no viena SPS citam SPS pārstrādei un utilizācijai notekūdeņu dūņu centrā.KOPSAVILKUMSPlāns izstrādāts
  5. gadā pamatojoties uz detalizētu tiesiskā tvēruma, dūņu apsaimniekošanas esošās situācijas un ārvalstu pieredzes izpēti. Ziņojums Situācijas apraksts pieejams VARAM mājas lapā
  6. Plāna vajadzībām apzināts un Alternatīvu analīzē7 izvērsti aprakstīts administrēšanas, institucionālās pārvaldības, centralizācijas, pārstrādes un utilizācijas alternatīvu salīdzinājums. Tāpat detalizēti vērtētas un izklāstītas prognozējamās Plāna ieviešanas izmaksas un iezīmēti finansējuma avoti. Plānam izvēlēti risinājumi, kam būtu pēc iespējas mazāka ietekme uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifiem.Analīzes un aprēķinu rezultātā secināts, ka BAS "Daugavgrīva", ņemot vērā tur radīto notekūdeņu dūņu lielo apjomu, iespējams izvēlēties no pārējās valsts teritorijas atšķirīgu risinājumu, bet pārējā valsts teritorijā praktiski un ekonomiski pamatotākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis prasa dūņu apsaimniekošanas centralizēšanu un sadarbību starp apsaimniekotājiem, un ir sekojošs.
  7. Atbildīgais – katrā novadā ar pašvaldības lēmumu tiek noteikts viens par visa novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centralizāciju atbildīgais uzņēmums, SPS. Šis uzņēmums būs atbildīgs par dūņu apsaimniekošanu novadā – darbu koordinēšanu, centralizācijas organizēšanu, dūņu pārstrādi vai apstrādātu dūņu pārvešanu uz pārstrādes centru blakus novadā, ja novada teritorijā netiks veidots dūņu pārstrādes centrs.
  8. Pirmā līmeņa centralizācija – no visām novada NAI slapjas vai atūdeņotas notekūdeņu dūņas tiek nogādātas novada par dūņu apsaimniekošanu atbildīgā SPS iekārtās. No pavisam mazām iekārtām tiek vestas slapjas dūņas (1% sausnas) un atūdeņotas pēc piegādes, bet iekārtās, kurās gada laikā rodas vairāk kā 1000 m3 slapju dūņu, atūdeņošanu organizē uz vietas (var izmantot mobilās atūdeņošanas iekārtas) un par apsaimniekošanu atbildīgā apsaimniekotāja iekārtās nogādā atūdeņotas dūņas (aptuveni 18% sausnas). Pirmā līmeņa centralizācija tiek balstīta SPS esošajā infrastruktūrā, taču plānota arī iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt finansiālu atbalstu infrastruktūras pilnveidošanai/modernizācijai vai izveidei un aprīkojuma iegādei.
  9. Dūņu kvalitātes kontrole – pēc pirmās līmeņa centralizācijas notiek dūņu kvalitātes kontrole. Par katra novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgais SPS nodrošina dūņu testēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (detalizētas prasības tiks izstrādātas Plāna ieviešanas sākumposmā).
  10. Otrā līmeņa centralizācija – tiek veidoti 26+1 dūņu pārstrādes centri visā Latvijā – dūņu pārstrādes centrs Rīgas NAI BAS "Daugavgrīva", kurā tiek pārstrādātas tikai Rīgas NAI radītās dūņas, un 26 dūņu pārstrādes centri ārpus Rīgas, kuros tiek pārstrādātas uz vietas radītās un no mazākām blakus novadu iekārtām pievestās dūņas. Aprēķini parāda, ka 15 novados radīto dūņu apjoms ir tik neliels, ka investīcijas dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei uz vietas neatmaksājas un izdevīgāk (arī ilgtermiņā) ir dūņas pārstrādei vest uz lielākām iekārtām blakus novadā.Plāna izstrādātājs ar aprēķiniem (analizējot infrastruktūras izveides, transporta iegādes un dūņu pārvadāšanas izmaksas) pierāda, ka finansiāli izdevīgākais dūņu pārstrādes centru tīkls ir 26+1, taču Plāns neizslēdz iespēju, ka kāda reģiona blakus novadi varētu vēlēties veidot vēl ciešāku centralizāciju un veidot vienu dūņu pārstrādes centru lielākā teritorijā. Taču šāda izvēle jāpamato ar tehniski ekonomisko analīzi, lai parādītu ka šāds dūņu apsaimniekošanas modelis neradīs nepamatotu sadārdzinājumu notekūdeņu apsaimniekotāju klientiem. Lēmumi par dūņu pārstrādes centru atrašanās vietām, pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu (turpmāk – ūdenssaimniecību) sadarbību un uzdevumu sadali ir pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības ziņā, taču pieņemtajiem lēmumiem jānodrošina, ka tiek savāktas visas notekūdeņu dūņas no visām novada NAI, pārbaudīta to kvalitāte un nodrošināta atbilstoša pārstrāde un utilizācija.
  11. Pārstrādes veids – aprēķini parāda, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielo dūņu daudzumu 26 dūņu centros, vides prasībām atbilstoši un saimnieciski pamatotākie pārstrādes veidi ir dūņu aukstā fermentācija (jeb 12 mēnešu izturēšana) un kompostēšana. Plāns paredz investīcijas šo pārstrādes veidu infrastruktūras papildināšanai/modernizēšanai vai jaunas izveidei novadu lielākajās NAI, kurām tiks uzticēta dūņu pārstrāde, un tehnikas un dūņu pārvadāšanas transportlīdzekļu iegādei.Plāna izstrādes gaitā konstatēts, ka liela daļa notekūdeņu dūņu šobrīd tiek pārstrādāta un utilizēta sadarbībā ar privāto sektoru – dūņas uz savstarpēji izdevīgu nosacījumu pamata tiek nodotas biogāzes ražotājiem, kuri pēc dūņu izmantošanas biogāzes ražošanai to blakusproduktus (digestātu) utilizē mēslojot lauksaimniecības zemes. Plāns neizslēdz šādas sadarbības modeli un neuzstāj uz dūņu kompostēšanu vai auksto fermentāciju, ja pašvaldība un ūdenssaimniecība, pamatojoties uz izvērtējumu, kā praktiski un ekonomiski pamatotāku dūņu apsaimniekošanas modeli izvēlas dūņu nodošanu biogāzes ražošanai vai citām pārstrādes vai reģenerācijas darbībām. Taču šādā gadījumā pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības uzdevums ir nodrošināt, ka šāda sadarbība ir uzticama ilgtermiņā un nerada nepamatoti augstas izmaksas, kas jāsedz ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmējiem. Tāpat jāņem vērā, ka tuvākajos gados būs pieejams finansējums Plānā izvēlētās dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei, bet SPS, kuri šobrīd izvēlēsies citus risinājumus un vēlāk, kad finansējums vairs nebūs pieejams, tomēr gribētu būvēt dūņu izturēšanas vai kompostēšanas laukus, tas būtu jādara par saviem līdzekļiem.
  12. Utilizācija – Plānā piedāvātais dūņu pārstrādes veids – aukstā fermentēšana un kompostēšana – rada produktu, kuru var izlietot dažādos veidos, piemēram, teritorijas apzaļumošanā, degradētu vietu sakopšanā, stādu audzēšanā. Taču visērtākais un piemērotākais izmantošanas veids būtu dūņu pārstrādes produktu iestrāde lauksaimniecības zemēs augsnes bagātināšanas nolūkā. Atkarībā no dūņu produktu kvalitātes, atpazīstamības un citu augsnes mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenām, tirgū radīsies pieprasījums pēc dūņu pārstrādes produktiem un veidosies to cena (cena teorētiski var būt arī negatīva).
  13. Atkāpes no Plāna – pašvaldības un ūdens saimniecības, vislabāk pārzinot lokālos apstākļus un savas iespējas, var meklēt savus individuālus, lokālajiem nosacījumiem vairāk atbilstošus risinājumus, savas izvēles pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi. Taču jāņem vērā, ka investīciju sadales kārtība pamatā tiks balstīta šajā Plānā aprakstītajos secinājumos.Plāna projektam ir tikusi organizēta sabiedriskā apspriešana, kas notika Tiesību aktu projektu portālā no
  14. gada
  15. oktobra līdz
  16. novembrim. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie jautājumi un komentāri un VARAM atbildes uz tiem atrodami Tiesību aktu projektu portāla sadaļā "Papildu dokumenti".IEVADSNotekūdeņu dūņas kā koloidālas nogulsnes rodas, apstrādājot sadzīves un ražošanas notekūdeņus bioloģiskajās NAI. Šobrīd katrs SPS notekūdeņu dūņas apsaimnieko, izvēloties savu individuālu risinājumu, jo līdz šim nav izstrādāts vienots, stratēģisks notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas redzējums valsts mērogā. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošanu šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā globālā un ES līmenī izvirzītos nosacījumus, kas paredz virzību uz ilgtspējīgu un klimata pārmaiņas mazinošu tautsaimniecības attīstību, un ar to saistītajām ekonomiskajām transformācijām, veidojot klimatneitrālu, resursefektīvu, t.sk. aprites ekonomikas principiem atbilstošu un konkurētspējīgu ekonomiku.Plāns ir valsts līmeņa stratēģisks plānošanas dokuments, kas apraksta un analizē esošo situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā, un nosaka rīcības, lai panāktu vienotu turpmāko attīstību, ņemot vērā ES un nacionālā līmeņa normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, identificētos problēmjautājumus, kā arī administratīvi, vidiski, ekonomiski un tehniski atbilstošus un iespējamus risinājumus un to izmaksas.Plāns izstrādāts projekta LIFE GoodWater IP LIFE18 IPE/LV/000014 ietvaros ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.Plāna struktūra veidota tā, lai atspoguļotu svarīgākos ūdenssaimniecības nozari un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ietekmējošos faktorus. To skaitā ir gan ES, gan nacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas raksturo pašreizējās prasības notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī dažādu nozaru un kopējie rīcībpolitikas mērķi, ieskaitot ES virzību uz klimata, vides un ekonomisko transformāciju. Plānā raksturota pašreizējā situācija, kas ļauj novērtēt notekūdeņu dūņu apjomu un kvalitāti, kā arī pašlaik izmantotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodes. Balstoties uz situācijas raksturojumu, ir veikta SVID analīze, kas ļauj identificēt uzdevumus jeb aktivitātes, kas jāveic, lai risinātu problēmjautājumus un stimulētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģisku un kompleksu attīstību, kā arī nodrošinātu virzību uz Plāna izstrādes laikā definēto attīstības mērķi. Plāna izstrādes laikā ir apskatītas un salīdzinātas vairākas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālo risinājumu alternatīvas, kas ļauj noteikt Latvijas situācijai atbilstošāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un izstrādāt tā ieviešanas plānu.Plāna ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, jo ražošanas notekūdeņu dūņas, kas nenonāk CKS, pēc sastāva un izcelsmes atšķiras no komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radītajām dūņām, tāpēc tās, tāpat kā līdz šim, ir jāapsaimnieko to ražotājiem, ņemot vērā dūņu sastāvu un daudzumu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus.
  17. TIESISKĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS UN IESPĒJAS NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀGlobāla, ES līmeņa un nacionālie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti gan nosaka konkrētas nozares pārvaldības nosacījumus (t.sk. attīstības virzienus, mērķus, īstenošanas prasības), gan nodrošina integratīvu saikni ar citu nozaru aktuālajām rīcībpolitikām (piemēram, klimats, atkritumu apsaimniekošana). Tāpēc šī Plāna izstrāde balstīta uz dažādos plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos paredzētajiem attīstības mērķiem un rīcības plāniem, t.sk., ņemot vērā paredzamos ierobežojumus vai attīstības iespējas īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā.Plāna izstrādes gaitā veikta ar notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņām, kā arī vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistīto normatīvo aktu un plānošanas dokumentu analīze. Ņemot vērā izvērtēto dokumentu lielo skaitu (83 gab.), šajā Plāna sadaļā ir iekļauta informācija par būtiskākajiem dokumentiem un aprakstīti vispārēji notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ierobežojoši vai veicinoši nosacījumi, kā arī Plāna mērķu definēšanai būtiski secinājumi. Pilnais izvērtējuma dokuments pieejams VARAM mājas lapā.81.
  18. Starptautiskie politikas plānošanas dokumentiNotekūdeņu dūņas ir viens no notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktiem, to apsaimniekošanas problemātika tiek risināta netieši gan klimata pārmaiņu, gan vides piesārņojuma, gan resursu atkārtotas izmantošanas jomu rīcībpolitikās.Būtiskākais globāla mēroga dokuments ir programma ANO2030, kas plašāk pazīstama kā 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un noteiktie apakšmērķi ir vispārīgi un vērsti uz visas planētas ilgtspējīgu nākotni. No visiem programmā izvirzītajiem mērķiem, vismaz deviņi, tostarp
  19. mērķis "Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem un ilgtspējīgu pārvaldību" (6.
  20. Līdz
  21. gadam uzlabot ūdens kvalitāti, samazinot piesārņojumu, izskaužot atkritumu apglabāšanu poligonos un līdz minimumam samazinot bīstamu ķīmisku vielu un materiālu izlaišanu, uz pusi samazinot neapstrādātu atkritumu īpatsvaru un būtiski palielinot to pārstrādi un drošu atkārtotu izmantošanu visā pasaulē), ir attiecināmi arī uz notekūdeņu dūņu un atkritumu apsaimniekošanu. Tie ļauj secināt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai jābūt resursus (energoresursus, izejvielas un palīgmateriālus) taupošai un efektīvai, pēc iespējas nodrošinot notekūdeņu dūņu kā resursa atkalizmantošanu un atgriešanu dabas vai ražošanas procesos, nodrošinot visa procesa ilgtspēju un apritīgumu, vienlaikus nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas nav piesārņojuma avots vai tā pārneses veids.Lai nodrošinātu ANO2030 programmas mērķu īstenošanu, EK
  22. gadā publicēja paziņojumu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas plašāk pazīstama kā "Eiropas Zaļais kurss". Tā ir jauna izaugsmes stratēģija, kas cita starpā nosaka, ka līdz
  23. gadam visas siltumnīcefekta gāzes tiek neitralizētas, panākot, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un ka tās ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Lai to panāktu, visiem ES pasākumiem un rīcībpolitikām ir jābūt orientētām uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un resursu efektīvu, atkārtotu un apritīgu izmantošanu.Viens no soļiem Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ir Aprites ekonomikas rīcības plāns. Dokumentā norādīts, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāta vienota stratēģija, kā veidot klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā minēts, ka aprites ekonomikas principus ir jāpārņem arī tradicionāliem ekonomikas dalībniekiem, jo tas ļaus līdz
  24. gadam sasniegt klimatneitralitāti un atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu patēriņa, vienlaikus nodrošinot ES konkurētspēju ilgtermiņā. Lai to paveiktu, ES ir straujāk jāpārkārtojas uz reģeneratīvas izaugsmes modeli, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās paņem, jāvirzās uz resursu patēriņa salāgošanu ar planētas iespēju robežām, jādubulto apritīgo materiālu izmantošana.Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāti arī Bioekonomikas stratēģija un tās rīcības plāns, kura ietvaros tiks sagatavots arī Barības vielu integrētās pārvaldības plāns, lai nodrošinātu augu barošanās elementu ilgtspējīgāku izmantošanu un stimulētu atgūto barības vielu tirgu.Attiecīgi ir secināms, ka ES politikās uz rīcībām ar notekūdeņu dūņām attiecas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazinoši pasākumi, gan aprites ekonomikas pasākumi, kas notekūdeņu dūņas aplūko kā atkārtoti izmantojamu augu barošanās elementu avotu, vienlaikus nepalielinot vides piesārņojumu. Minētais lielā mērā sasaucas arī ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030 un stratēģiju "No lauka līdz galdam". Šajās stratēģijās ir izvirzīti mērķi līdz
  25. gadam vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Eiropas Enerģētikas ceļvedis līdz
  26. gadam un
  27. gadam. Šajā dokumentā, tāpat kā Bioekonomikas stratēģijā, ir uzsvērta nepieciešamība palielināt AER izmantošanu, piemēram, sekmēt biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanai. Tas arī akcentē nepieciešamību efektīvāk izmantot esošos biomasas resursus, kā arī ilgtspējīgā veidā kāpināt ražīgumu lauksaimniecībā, ņemot vērā globālu vajadzību samazināt atmežošanu un mežu degradāciju, un nodrošināt biomasas pieejamību par konkurētspējīgām cenām.Kontekstā ar nepieciešamību samazināt klimata pārmaiņas izraisošo gāzu emisijas un veicināt AER izmantošanu, ir izdota arī ES metāna emisiju mazināšanas stratēģija, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt SEG emisijas tādām nozarēm kā lauksaimniecība, enerģētika, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana un veicināt metāna savākšanu un izmantošanu kā enerģijas avotu. Vienlaikus stratēģijā norādīts, ka arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā varētu tikt izvirzītas prasības metāna emisiju samazināšanai.Starptautisko ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanas dokumentu kontekstā notekūdeņu dūņas ir uzlūkojamas kā resurss, kura atkalizmantošana un atgriešana dabas vai ražošanas procesos ir būtiska un nepieciešama. Ņemot vērā notekūdeņu dūņu īpašības, tās var būt gan augu barošanās elementu avots, gan biomasa atjaunojamās enerģijas ieguvei. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošana var veicināt ES ilgtspējīgās attīstības iniciatīvās izvirzīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši aprites ekonomikas jomā. Būtiski ir nodrošināt, lai resursefektīvi apsaimniekotas notekūdeņu dūņas būtu videi drošas, neradītu un nepārnestu piesārņojumu no vienas teritorijas vai vides uz citu.1.
  28. ES normatīvie akti dūņu apsaimniekošanā un saistītajās nozarēsNotekūdeņu dūņu izmantošanu un apriti ES regulē Notekūdeņu dūņu direktīva, kas pieņemta pirms 35 gadiem. Tās prasības ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos ar MK noteikumiem Nr.
  29. EK ir vairākkārt veikusi šīs direktīvas atbilstības novērtējumu vai auditu, kura laikā secināts, ka Direktīvas 86/278/EEK ieviešana ir veicinājusi papildu ieguvumus, kas pārsniedz sākotnēji noteiktos mērķus. Tostarp ir attīstījušās notekūdeņu un to dūņu attīrīšanas tehnoloģijas, uzlabota notekūdeņu un ūdens kvalitāte, mazinājusies notekūdeņu dūņu apglabāšana, palielinājusies augsnes organisko vielu un ūdens aizture, kā arī pieaugusi biogāzes ieguve no dūņām.
  30. un
  31. gadā EK veica jaunu novērtējumu par nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 86/287/EEK, ņemot vērā jaunākās ilgtspējīgas attīstības tendences, ES kopējos mērķus vides aizsardzības, ekonomikas attīstības un ilgtspējas jomā, kā arī jaunākos zinātniskos pētījumus un to atziņas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti piesardzības pasākumi notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta notekūdeņu dūņu un to komposta plašāka izmantošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas šobrīd attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka papildu kvalitātes kritēriji attieksies arī uz tādiem piesārņotājiem kā mikroplastmasa vai farmaceitiskās vielas. Pašlaik Direktīva 86/278/EEK atļauj lauksaimniecībā izmantot tikai pārstrādātas notekūdeņu dūņas, lai būtiski samazinātu patogēnu piesārņojumu, kā arī prasa kontrolēt smago metālu piesārņojumu. Tā nosaka ierobežojumus, kad notekūdeņu dūņas un to komposts nav izmantojami lauksaimniecībā. Vienlaikus izvērtējuma gaitā secināts, ka direktīva pilnībā neatbilst aprites ekonomikas principiem, ka varētu būt nepieciešams regulējums arī citiem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem un piesārņotājiem, kā arī jāuzlabo saskaņa ar Notekūdeņu direktīvu. Attiecībā uz Latviju izvērtējumā konstatēts, ka Latvijā ir noteiktas vienas no ES stingrākajām prasībām pieļaujamai svina koncentrācijai dūņās, taču ir ES mērogā viens no lielākajiem rādītājiem dūņu utilizācijas veidam "Citi", kas norāda uz to, ka nav skaidras un sakārtotas dūņu utilizācijas kārtības. Vienlaikus nav sagaidāms, ka Direktīvas 85/278/EEK pārskatīšana varētu ietekmēt dūņu apsaimniekošanas nosacījumus Plāna aptvertajā laika posmā, jo tās grozījumu priekšlikuma publiskošana nav paredzēta EK darba programmā
  32. gadam, savukārt ES Tiesību aktu grozījumu apstiprināšana parastajā likumdošanas procedūrā lielākoties aizņem pusotru gadu vai pat ilgāk.Direktīvas 86/278/EEK iespējamie grozījumi nākotnē ir faktors, ko nav iespējams novērtēt Plāna izstrādes laikā. Tas nemazina citos ES plānošanas dokumentos noteikto principu būtiskumu, kas paredz notekūdeņu dūņu kā blakusprodukta atkārtotu izmantošanu un atgriešanu resursu apritē.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (Regula 2019/1009), nosaka mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas un komponentmateriālu kategorijas, paredzot kvalitātes kritērijus, kādiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE marķējumu ir jāatbilst, kā arī tajā ir noteikti nosacījumi to laišanai ES tirgū. Taču šī regula nenosaka prasības mēslošanas līdzekļu izmantošanai. Regula 2019/1009 paredz, ka ES mēslošanas līdzekļu atsevišķu komponentmateriālu ieguvē var izmantot notekūdeņus un notekūdeņu dūņas. ES mēslošanas līdzekļu sastāvā var būt izgulsnēti fosfāti, kuri iegūti izgulsnēšanas procesā, termiski oksidēti materiāli, kā arī no atkritumiem atgūti augstas tīrības materiāli, kuri var saturēt ielaidmateriālus, piemēram, noteikta veida notekūdeņus vai notekūdeņu dūņas. Minētā regula nepieļauj notekūdeņu dūņu izmantošanu komposta un digestāta ražošanai, lai gala produktu marķētu kā ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi. Noteikumi attiecas uz mēslošanas līdzekļu izstrādi, ražošanu un ieviešanu tirgū ES, bet neattiecas uz mēslošanas līdzekļu lietošanu vai piemērošanu. Secināms, ka ES līmenī ir pieļaujama notekūdeņu dūņu pārstrāde un iekļaušana gan kompostā, gan anaerobā veidā, iegūstot digestātu, bet tās ES nav uzskatāmas par mēslošanas līdzekli, kam piešķir CE marķējumu un kura apriti regulē kā mēslošanas līdzekļu apriti.Kopumā secināms, ka vēlamais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiskais virziens ir to vai to sastāvā esošo vērtīgo vielu atkārtota izmantošana, piemēram, iestrādājot augsnē vai izmantojot apzaļumošanā, vienlaikus nenodarot kaitējumu ne augsnei, ne virszemes un pazemes ūdeņiem. Papildus secināms, ka notekūdeņu dūņu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos nav atbalstāma un to neparedz ne ES normatīvie akti, ne Eiropas Zaļā kursa un aprites ekonomikas principi un citu ES vides mērķu būtība.1.
  33. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiApkopojot informāciju par būtiskākajiem nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem Latvija2030, NAP2027, RPPAE2027, kā arī LIBRA, jāsecina, ka minētie dokumenti nacionālā mērogā pārnes Eiropas Zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plānā iekļautās nākotnes vīzijas, tās piemērojot Latvijas attīstības interesēm. Visos minētajos dokumentos uzsvērta nepieciešamība pāriet uz efektīvu un atkārtotu resursu izmantošanu tautsaimniecībā.NAP2027 Rīcības virziens "Daba un vide – "Zaļais kurss"" (uzdevumi Nr. 284 un Nr. 287) vērsts uz pasākumiem, kas uzsver vietējo resursu, t.sk. notekūdeņu dūņu, izmantošanas lomu, savukārt RPPAE2027 aprites ekonomikas elementu skaitā min arī notekūdeņu dūņas, no kurām jācenšas pēc iespējas vairāk atgūt tajās esošos resursus – augu barošanās elementus (rīcības virziens "Materiālu plūsmu un procesu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs", pasākums Nr. 5.5.).Lai arī LIBRA nesatur norādes par augu barošanās elementu aprites cikla sasaisti ar notekūdeņu dūņām, daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu izmantošana, piemēram, enerģijas ieguvē. Viens no bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu izmantošanu Latvijā, tostarp aizstājot tos ar bioresursiem, tādējādi mazinot arī valsts atkarību no šādu resursu importa. No minētā secināms – lai arī LIBRA nevērš uzmanību uz notekūdeņu dūņām kā augu barošanās elementu avotu bioekonomikas daļā, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, tomēr tas nenozīmē, ka notekūdeņu dūņām nebūtu vieta bioekonomikas attīstībā. Vietējais resurss, kas var aizstāt fosilos resursus un nodrošināt kvalitatīvu un cenu ziņā konkurētspējīgu izejvielu gan augu barošanās, gan citiem elementiem, var būt būtisks bioekonomikas attīstības faktors, ja vienlaikus tiek nodrošināta vides stāvokļa nepasliktināšanās."Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
  34. gadam" virsmērķis ir Latvijas klimatneitralitāte
  35. gadā. Tā norāda uz lauksaimniecību kā būtisku SEG emisiju avotu, konstatējot, ka pēdējos gados ir vērojama lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu minerālmēslu izmantošanai.Būtiska loma notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanai, kopskatā ar atkritumu apsaimniekošanu, ir piešķirta NEKP2030, kas kā vienu no 12 rīcības virzieniem norāda atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu un SEG emisiju samazināšanu. NEKP2030 norāda uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas trūkumu, kā arī iezīmē, ka tikai 30–35% no notekūdeņu dūņām tiek izmantoti kā mēslojums lauksaimniecības zemēs, komposta ražošanai vai teritoriju apzaļumošanai, un ka kopš
  36. gada notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā ir ievērojami samazinājusies
  37. Papildus tiek vērsta uzmanība, ka notekūdeņu dūņas var būt nozīmīgs mikroplastmasu un cita veida piesārņojuma avots, tāpēc ir nepieciešama valsts līmeņa stratēģija, kas izvērtētu notekūdeņu dūņu potenciālo ietekmi uz vidi un norādītu to apsaimniekošanas risinājumus.NEKP2030 sniedz arī galveno rīcību un pasākumu aprakstu situācijas uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, paredzot nodrošināt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un pasākumus, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un pāreju uz aprites ekonomiku. Tāpat NEKP2030 nosaka aktivitāšu nepieciešamību notekūdeņu atbilstošai savākšanai un attīrīšanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu rentabilitātes un vides risku samazināšanas iespēju novērtējumam, kā arī atbilstošas infrastruktūras izveidei.NŪIP2027 un AAVP2028 ietver investīciju aplēses arī plānotajām darbībām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, taču tajos norādītie indikatīvie investīciju apmēri un virzieni būtu precizējami pēc Plāna apstiprināšanas.Šobrīd NŪIP2027 prognozētās kopējās nepieciešamās investīcijas notekūdeņu dūņu atbilstošas utilizācijas nodrošināšanai veido 37,5 milj. euro. Savukārt AAVP2028 ietvaros ir paredzēta aktivitāte 5.3., kuras mērķis ir nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi. Norādīts, ka turpmākā BNA atkritumu pārstrāde ir iespējama kopā ar NAI notekūdeņu dūņām, kam nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru. AAVP2028 iekļautais investīciju novērtējums notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumiem ir 2,5 milj. euro, kas plānotas kā investīcijas BNA pārstrādes iekārtās, kurās tiek veikta arī notekūdeņu dūņu pārstrāde. Kopumā plānota infrastruktūras izveide 6–8 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonos – infrastruktūras pielāgošana, iekārtu iegāde notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai kopā ar citiem pārstrādātiem BNA (Plāna izstrādes laikā secināts, ka tas nav efektīvs risinājums visu notekūdeņu dūņu pārstrādei). Prognozētais notekūdeņu dūņu pārstrādes apjoma pieaugums novērtēts ~50 tūkst. t/gadā.VPP2027, kas izstrādātas atbilstoši Latvija2030 un NAP2027, paredz izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu, līdz
  38. gadam izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, kā arī projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai (VPP2027
  39. rīcības virziens "Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana").Secināms, ka nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir izstrādāti, ņemot vērā starptautiskos politikas plānošanas dokumentus, vienlaikus pielāgojot tos vietējai situācijai. Tie uzsver nepieciešamību veicināt notekūdeņu dūņās esošo resursu atkārtotu izmantošanu, tai skaitā augu barošanās elementu veidā vai enerģijas atguvē, izvairoties no to apglabāšanas atkritumu poligonos. No minētajiem plānošanas dokumentiem izriet, ka nepieciešams novērst notekūdeņu dūņu ilgstošu uzglabāšanu, lai lietderīgi tiktu izmantoti tajās esošie resursi, kā arī turpināt pētījumus par notekūdeņu dūņu sastāvu, tajās potenciāli esošo kaitīgo vielu saturu un to ietekmi uz vidi, kā arī citām potenciālajām izmantošanas iespējām.
  40. ESOŠĀ SITUĀCIJA LATVIJĀNotekūdeņu dūņas ir notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukts, līdz ar to atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 regulējumam, par notekūdeņu dūņu ražotāju ir uzskatāma persona, kura apsaimnieko NAI un kuras uzraudzītajos tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas – respektīvi SPS. Attiecīgi SPS ir uzskatāms arī par personu, kas atbildīga par notekūdeņu dūņu atbilstošu apsaimniekošanu, t.sk. nodrošinot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroli, atskaišu sagatavošanu un atbilstošu utilizāciju. Visi lielākie SPS Latvijā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru darbību uzrauga SPRK, tomēr daudzās pašvaldībās SPS funkcijas nodrošina pašvaldības iestāde vai aģentūra. SPS darbību finansē maksa par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem jeb pakalpojumu tarifi un citi sniegtie maksas pakalpojumi.2.
  41. Notekūdeņu dūņu apjoms
  42. gadā Latvijā bija reģistrētas 1301 NAI ar jaudu virs 5 m3/dnn.10 Tomēr tā kā mehāniskajās un ķīmiskajās NAI notekūdeņu dūņas Plāna izpratnē neveidojas, var uzskatīt, ka notekūdeņu dūņas tiek radītas 936 NAI, kas nodrošina notekūdeņu otrējo attīrīšanu (bioloģiskās NAI) un 31 NAI, kas nodrošina trešējo notekūdeņu attīrīšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir apkopota un analizēta informācija par 921 no 967 valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens"11 iekļautajām NAI ar bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ciklu (skatīt 2.
  43. attēlu), analīzes tvērumā neiekļaujot NAI, par ko informācija reģistrā atkārtojas, kā arī NAI, kuru faktiskais attīrītais notekūdeņu apjoms ir vienāds ar nulli.2.
  44. attēls. 921 lielāko bioloģisko NAI izvietojums LatvijāPrecīzākai un pārskatāmākai esošās situācijas analīzei visas novērtējumā iekļautās NAI ir sadalītas piecās grupās pēc faktiskās notekūdeņu caurplūdes viena gada laikā (m3/gadā), jo NAI radītais notekūdeņu dūņu daudzums ir tieši atkarīgs no faktiski attīrīto notekūdeņu daudzuma un to piesārņojuma līmeņa. Informācija par NAI skaitu, faktiski attīrīto notekūdeņu un radīto notekūdeņu dūņu apjomu minēto NAI grupu griezumā apkopota 2.
  45. tabulā.2.
  46. tabulaEsošās situācijas novērtējumā iekļauto NAI sadalījums grupās un tās raksturojošie rādītāji11 NAI grupa Faktiskā notekūdeņu caurplūde (m3/gadā) NAI skaits % no kopējā NAI skaita Kopējais caurplūdušais notekūdeņu apjoms (m3/gadā) % no kopējā caurplūdušā notekūdeņu apjoma Kopējais uzskaitītais slapju notekūdeņu dūņu apjoms (t/gadā) % no kopējā uzskaitītā notekūdeņu dūņu apjoma Notekūdeņu apjoms (m3), kas rada 1 t slapju dūņu R > 6 000 000 1 0,1 49 697 469 49,6 914 023,51 40,57 54,4 A 500 000 – 6 000 000 21 2,3 32 673 644 32,6 930 268,55 41,29 35,1 B 100 000 – 500 000 32 3,5 7 465 228 7,4 302 369,22 13,42 24,7 C 20 000 – 100 000 148 16,1 5 784 224 5,8 77 578,61 3,44 74,5 D < 20 000 719 78,0 4 600 519 4,6 28 689,73 1,27 160,4 KOPĀ 921 100,0 100 221 084 100,0 2 252 929,62 100 Vidēji 44,5 2.
  47. tabulā apkopotie dati norāda, ka BAS "Daugavgrīva", kas ir lielākās šāda veida iekārtas Latvijā, attīra apmēram pusi no kopējā centralizēti attīrītā notekūdeņu apjoma un rada aptuveni 40% no visu slapjo notekūdeņu dūņu apjoma valstī. BAS "Daugavgrīva" tiek attīrīti notekūdeņi no Rīgas pilsētas un arī lielākā daļa centralizēti savākto notekūdeņu no Pierīgas apdzīvotām vietām (piemēram, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes pilsētas un novada, t.sk. lidostas "Rīga", daļas Ādažu novada, Jūrmalas pilsētas, Ropažu un Salaspils novada). Tās kopējā noslodze ir aptuveni 1 000 000 CE. Notekūdeņu attīrīšanas rezultātā BAS "Daugavgrīva" ik gadu rodas vidēji 830–920 tūkstoši tonnu slapju notekūdeņu dūņu, ko nepieciešams pilnvērtīgi apstrādāt un pārstrādāt. Aptuveni 81% no apstrādātajām notekūdeņu dūņām BAS "Daugavgrīva" tiek pārstrādātas metāntankos (mezofila anaeroba notekūdeņu dūņu pārstrāde), iegūstot biogāzi. Biogāzes ražošanas procesā iegūtās fermentētās dūņas tiek kondicionētas ar polimēriem un atūdeņotas ar centrifūgām, iegūstot pārstrādātas notekūdeņu dūņas ar sausnas saturu 24%, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā, ievērojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. Atlikušās apstrādātās notekūdeņu dūņas (aptuveni 19%) tiek transportētas uz dūņu laukiem Vārnukrogā, kur tās tiek noturētas 12 mēnešu garumā, iegūstot lauksaimniecībā izmantojamu materiālu.Ievērojot lielo notekūdeņu un dūņu apjomu, notekūdeņu dūņu sastāvu un pastāvošo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, kas būtiski atšķiras no situācijas citur Latvijā, BAS "Daugavgrīva" ir izdalītas atsevišķā grupā R.Saskaroties ar smaku emisiju jautājumiem, aug apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības negatīvā attieksme pret sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju. Šīs situācijas risināšanai ir paredzēts nodrošināt visu BAS "Daugavgrīva" radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi metāntankos.
  48. gada maijā SIA "Rīgas ūdens" noslēdza līgumu par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi efektīviem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumiem. Tāpat
  49. gada septembrī SIA "Rīgas ūdens" izsludināja iepirkumu dūņu lauka "Vārnukrogs" gala krātuves tīrīšanas, nogulšņu pārstrādes un utilizācijas koncepcijas izstrādei. Šobrīd īstenotajā apsaimniekošanas modelī BAS "Daugavgrīva" ilgstoša dūņu uzkrāšana nenotiek un visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši utilizētas, iestrādājot tās augsnē, tai skaitā lauksaimniecības zemēs. Taču 12 mēnešu izturēšanas laikā novietnē Vārnukrogs rodas smaku emisijas, kas laika apstākļu ietekmē var skart arī tuvākos apdzīvotos rajonus un rada neērtības to iedzīvotājiem. Lai novērstu šo situāciju, SIA "Rīgas Ūdens" izskata iespēju metāntankos pārstrādāt pilnīgi visas savās iekārtās radušos dūņas, kā arī analizē citas nākotnē ieviešamas metodes dūņu pārstrādei, kas būtu ekonomiski pamatotas un praktiski iespējamas, ņemot vērā Daugavgrīvas NAI radīto lielo dūņu apjomu.A grupā ir izdalīta 21 NAI, kuru faktiskā notekūdeņu caurplūde ir 0,5–6,0 milj. m3/gadā (t.i. Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Rēzeknes, Tukuma, Valmieras, Ogres, Olaines, Cēsu, Siguldas, Salaspils, Talsu, Limbažu, Jēkabpils, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Bauskas un Saldus NAI). A grupā ietilpstošo NAI faktiskā notekūdeņu caurplūde sastāda 32,6% no analizētā kopējā notekūdeņu apjoma, un tās kopumā rada lielāko slapjo notekūdeņu dūņu daudzumu (nedaudz virs 40% no kopējā apjoma valstī).32 NAI ar caurplūdes apjomu 0,1–0,5 milj. m3 notekūdeņu gadā ir klasificētas B grupā. Tās gadā kopā attīra 7,4% notekūdeņu, kā arī saražo 13% no slapju notekūdeņu dūņu kopējā daudzuma. Savukārt vairākums – 867 NAI – ir ar faktisko notekūdeņu caurplūdi zem 0,1 milj. m3/gadā un tās ir iekļautas C un D grupā. Neskatoties uz lielo skaitu, šīs NAI attīra tikai 10,4% no kopējā notekūdeņu daudzuma un to deklarētais kopējais radīto slapjo notekūdeņu dūņu daudzums gadā ir mazāks par 5% no notekūdeņu dūņu kopapjoma.Izstrādājot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu, ir jāņem vērā, ka:– 54 Latvijas lielākajās apdzīvotajās vietās ārpus Rīgas izvietotās A un B grupas NAI saražo gandrīz 55% no kopējā Latvijas notekūdeņu dūņu apjoma,– C un D grupas NAI radītais notekūdeņu dūņu apjoms ir neliels, tāpēc, lemjot par turpmākiem stratēģiskajiem risinājumiem, prioritāri jāņem vērā A un B grupas NAI dūņu apjoms, kvalitāte un ģeogrāfiskais novietojums.Esošā notekūdeņu dūņu kvantitatīvo datu analīze ir ļāvusi secināt, ka:a) lielākajās NAI (R un A grupa) attīrīti notekūdeņi rada mazāku notekūdeņu dūņu apjomu, kas varētu būt saistīts ar efektīvāku notekūdeņu attīrīšanas procesu;b) vienāda lieluma NAI faktiski radītais notekūdeņu dūņu apjoms var atšķirties, jo to ietekmē faktiski attīrīto notekūdeņu daudzums, notekūdeņos esošā piesārņojuma koncentrācija, notekūdeņu attīrīšanas procesu tehnoloģiskais risinājums un notekūdeņu dūņu uzskaites metodes.Vidējais D grupas NAI saražotais slapju notekūdeņu dūņu daudzums ir neliels (~40 m3/gadā) un tas rada to īpašniekam iespēju ātri izkliedēt notekūdeņu dūņas dabā vai arī tās ilgstoši uzglabāt esošo NAI teritorijā, kas nav pieļaujams apsaimniekošanas risinājums. Jau šobrīd ievērojams skaits nelielo NAI lieko notekūdeņu dūņu apjomu atsūknē izvešanai uz lielākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tālākai atūdeņošanai un apstrādei. Iespējams, šie ir galvenie iemesli, kāpēc 46% no D grupas NAI operatoru statistikas pārskatos "2-Ūdens" norāda, ka tiem nav radušās apsaimniekojamas notekūdeņu dūņas. Vienlaikus ziņojumos norādītos apjomus var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, neprecizitātes notekūdeņu dūņu apjoma kontrolē un uzskaitē, kā arī nevienmērīgas notekūdeņu plūsmas izraisītās notekūdeņu dūņu veidošanās procesu svārstības.2.
  50. Notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas nākotnēNotekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu nākotnē ietekmēs Eiropas Padomes
  51. gada
  52. maija direktīva Nr. 91/271/EEK par komunāli notekūdeņu attīrīšanu prasību īstenošana, MK noteikumu Nr. 384 un citu saistošu ES un nacionālo tiesību aktu pilnvērtīga ieviešana un kontrole. Nākotnē ir sagaidāms gan mazo NAI skaita pieaugums, gan no DKS NAI saņemtā notekūdeņu apjoma pieaugums, gan jaunu pieslēgumu veidošana pie CKS. Lielāko prognozējamo notekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu veicinās tieši jaunu pieslēgumu veidošana – NŪIP2027 ir prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā centralizētiem kanalizācijas tīkliem papildus tiks pievienoti aptuveni 146 290 jauni patērētāji un to radītie notekūdeņi nonāks R, A un B grupas NAI, palielinot slapju notekūdeņu dūņu apjomu.2.
  53. tabulaNotekūdeņu dūņu apjoma izmaiņu prognoze 10 gadu periodam Patērētāju skaita samazinājums
  54. gadā (ievērojot iedzīvotāju skaita izmaiņas) Slapju notekūdeņu dūņu apjoma samazinājums (t/gadā)
  55. gadā, salīdzinot ar
  56. gadu Patērētāju skaita pieaugums
  57. gadā (ievērojot jaunu patērētāju pievienošanos) Slapju notekūdeņu dūņu apjoma palielinājums (t/gadā)
  58. gadā (ievērojot jaunu patērētāju pievienošanos) Kopējās prognozējamās slapju notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas (t/gadā) R - 53 500 - 35 310 + 50 000 + 33 000 - 2 310 A - 40 000 - 41 143 + 17 500 + 18 000 - 23 143 B - 29 350 - 42 737 + 12 500 + 18 200 - 24 537 Piezīme: C un D grupas notekūdeņu dūņu apjoms ir ļoti neliels, tāpēc to ietekme uz dūņu apjoma izmaiņu prognozēm ir nenozīmīga un netiek iekļauta prognozēsVienlaikus, izstrādājot prognozes notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām nākamajos 10 gados, ir jāņem vērā arī kopējās negatīvās valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas. Kopš
  59. gada iedzīvotāju skaits Latvijā (īpaši lauku teritorijās un Latgalē) katru gadu samazinās negatīva dabīgā pieauguma un ārējās migrācijas saldo dēļ. No
  60. gada kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums Rīgā ir bijis 4,08%. A grupas NAI apdzīvotās vietās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums bija 6,85%, lai gan Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. B grupas aglomerācijās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums ir 15,91%, neskatoties uz to, ka Babītes, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku un Ulbrokas aglomerācijās vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Negatīvas demogrāfiskās tendences un to intensifikācija ir prognozējama arī turpmākajos gados, kā rezultātā, samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, samazināsies arī slapju notekūdeņu dūņu apjoms. Prognozes par slapju notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām (t.sk. ņemot vērā patērētāju skaita izmaiņas), attēlotas 2.
  61. tabulā.NŪIP2027 identificēts, ka Ogres, Ādažu, Piņķu, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku, Saulkrastu un Ulbrokas NAI attīrīšanas jaudas varētu būt nepietiekamas gadījumā, ja tajās tiktu novadīti notekūdeņi no visām mājsaimniecībām, kas atrodas aglomerācijas robežās, līdz ar to prognozējama arī nepieciešamība pēc attiecīgo NAI attīrīšanas jaudu palielināšanas.Kopējās tendences valsts mērogā liecina par nenozīmīgu notekūdeņu dūņu apjoma samazinājumu nākamo 10 gadu laikā, kas saistāms ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī. Notekūdeņu dūņu apjoms visbūtiskāk samazināsies teritorijās tālāk no Rīgas un ārpus lielajām pilsētām, tomēr iekšējās migrācijas ietekmē tas, visticamāk, pieaugs Pierīgas pašvaldībās. Prognozējams, ka tuvāko 10 gadu laikā kopējais slapju notekūdeņu dūņu apjoms Latvijā saglabāsies esošajā līmenī (~2,3 milj. tonnu gadā).2.
  62. Notekūdeņu dūņu kvalitāteNotekūdeņu sastāvs dažādās apdzīvotās vietās var būtiski atšķirties un atkarībā no notekūdeņu izcelsmes. Tajos atšķiras gan dažādi piemaisījumi (smiltis, māla daļiņas, eļļas, skābes, sārmi, sāļi u.tml.), gan organiskais sastāvs (sadzīves atkritumi, fekālijas, augu eļļas, naftas produkti, mati, augu šķiedras u.tml.), gan bakteriālais piesārņojums (mikroorganismi, rauga un pelējuma sēnītes, ūdensaugi u.tml.), attiecīgi arī var mainīties radīto notekūdeņu dūņu kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji.Notekūdeņu dūņu kvalitāti var vērtēt trīs rādītāju grupās:
  63. agroķīmiskie rādītāji (sausnas saturs, vides reakcija, organisko vielu saturs sausnā, kopējā slāpekļa, fosfora un amonija slāpekļa saturs sausnā, mikroelementu saturs u.c.);
  64. mikrobioloģiskie (t.sk. patogēnu) rādītāji (baktērijas, vīrusi, parazītiskie vienšūņi un parazītisko tārpu oliņas);
  65. smago metālu un organisko piesārņotāju rādītāji.12MK noteikumi Nr. 362 attiecībā uz notekūdeņu dūņu kvalitāti nosaka tikai pieļaujamās smago metālu koncentrācijas, izšķirot piecas notekūdeņu dūņu kvalitātes klases, no kurām pirmā ir augstākā, bet piektā – zemākā klase. Smago metālu piesārņojums notekūdeņu dūņās Latvijā pārsvarā atbilst
  66. un
  67. klasei, izņemot atsevišķus gadījumus un atsevišķas vielas. Veicot notekūdeņu dūņu, digestāta un komposta paraugu analīzi13, tika konstatēts tikai viens gadījums, kad smago metālu koncentrācija pārsniedza otro klasi (niķeļa un hroma koncentrācija dūņās attiecīgi
  68. un
  69. gadā vienā paraugā atbilda 3.–
  70. klasei), kas visticamāk saistīts ar nekontrolētu ražošanas notekūdeņu nonākšanu CKS. Tādējādi var secināt, ka kopumā notekūdeņu dūņas Latvijā ir maz piesārņotas ar smagajiem metāliem. Padziļināta smago metālu piesārņojuma rādītāju analīze13 ļāvusi konstatēt, ka notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem lielākoties tieši korelē ar apdzīvotās vietas lielumu, kā arī ražošanas un apstrādes rūpniecības uzņēmumu tipu un daudzumu tajā. Vienlaikus jau veiktie pasākumi un arī turpmāk pastāvīgi īstenojamie pasākumi ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanai pirms ievadīšanas sadzīves CKS ir būtisks instruments, lai uzlabotu un saglabātu augstu notekūdeņu dūņu kvalitāti un mazinātu tajās nonākošo piesārņojumu, piemēram, smagos metālus.Notekūdeņu dūņu kvalitātes klases pēc agroķīmiskajiem rādītājiem nav noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, tomēr MK noteikumu Nr. 362
  71. pielikuma
  72. tabulā ir noteiktas notekūdeņu dūņu agroķīmisko rādītāju testēšanas metodes sešiem agroķīmiskajiem rādītājiem. Sagatavojot notekūdeņu dūņas iestrādei augsnē, notekūdeņu dūņām vai to kompostam jāveic agroķīmisko rādītāju vērtību noteikšana, lai aprēķinātu notekūdeņu dūņu izkliedes intensitāti, ņemot vērā zemes izmantošanas mērķi (audzējamo kultūru, zālājus u.tml.) un augsnes agroķīmiskās īpašības. Normatīvajos aktos nav noteiktas robežvērtības notekūdeņu dūņu sastāvā esošajiem patogēniem un organiskajam piesārņojumam, kas būtu jāievēro pirms dūņu izmantošanas lauksaimniecībā, apzaļumošanā, vai citos veidos, jo spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz darbības, kas vērstas arī uz patogēnu radīto risku mazināšanu. MK noteikumi Nr. 362 definē gan izmantojamās notekūdeņu dūņu apstrādes metodes, gan dūņu iestrādes kārtību un nosacījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Neskatoties uz sabiedrībā pastāvošo emocionāla rakstura negatīvo viedokli par notekūdeņu dūņu izmantošanu, jo tās iegūtas arī fekālā piesārņojuma attīrīšanas gaitā, līdz šim nav konstatēts, ka notekūdeņu dūņu apstrāde ar MK noteikumos Nr. 362 atļautajām apstrādes metodēm radītu mikrobioloģiskā piesārņojuma draudus.2.
  73. tabulaAgroķīmisko un patogēnu piesārņojuma rādītāju salīdzinājumsRādītājiNotekūdeņu dūņas (2011.-
  74. gads)14Notekūdeņu dūņas (
  75. gads)15Digestāts (
  76. gads)Notekūdeņu dūņu komposts (
  77. gads)Kūtsmēsli (
  78. gads)AGROĶĪMISKIEVides reakcija (pHKCl)5,74 – 7,226,30 – 7,808,207,907,48Slāpeklis (N) sausnā g/kg19,36 – 73,5039,70 – 83,0059,2027,3025,00Fosfors (P) sausnā g/kg7,8 – 33,09,53 – 35,007,8011,5010,50Organisko vielu daudzums (%)41,00– 80,9056,20 – 81,702,852,4077,10MIKROBIOLOĢISKIEClostridium perfringens [KVV/1g (37°C)]n/d26 000 – 3 900 0002 200 000130 – 5 20012 000Escherichia coli [1g]2 100 – 460 00021 0004,0 – 2 4001 000 000Enterococus [KVV/1g]72 000 – 2 200 00021 0000,0800 000Salmonella spp.14 paraugos no 26KonstatētsNav konstatētsNav konstatētsHelmintu oliņas6 paraugos no 26Nav konstatētsLai novērtētu notekūdeņu dūņu agroķīmiskos rādītājus un iespējamo patogēnu piesārņojumu, 2.
  79. tabulā ir apkopoti dati no vairākiem pētījumiem, kas veikti laika posmā no
  80. gada līdz
  81. gadam.Dažādu ūdens videi bīstamu vielu16 koncentrāciju izpēte notekūdeņu dūņās, kas Situācijas apraksta gatavošanas laikā tika veikta 2020.–
  82. gadā, atklāja, ka šo vielu uzkrātais daudzums dūņās ir tik mazs, ka nespēj negatīvi ietekmēt vides stāvokli. Savukārt pētot antibiotisko vielu20 – ciprofloksacīna, eritromicīna, amoksicilīna, azitromicīna un klaritromicīna klātbūtni, nevienā no paraugiem netika konstatēta pēdējo trīs minēto antibiotiku klātbūtne.Notekūdeņu dūņām ir vērtība gan kā izejmateriālam biogāzes ražošanai, gan kā augu barošanās elementu resursam, kas rada potenciālu notekūdeņu dūņu izmantošanai gan enerģijas ieguvē, gan augsnes auglības uzlabošanā.Notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, ūdens videi bīstamām vielām un citām ķīmiskām vielām ir zems; smago metālu piesārņojums atbilst MK noteikumos Nr. 362 noteiktajai
  83. vai
  84. kvalitātes klasei. Notekūdeņu dūņu piesārņojums pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem ir salīdzināms ar kūtsmēsliem, tāpēc notekūdeņu dūņas pēc to pārstrādes uzskatāmas par izmantojamām iestrādei augsnē, t.sk. lauksaimniecības zemēs, ievērojot MK noteikumu Nr. 362 nosacījumus.2.
  85. Notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrādeNotekūdeņu dūņās uzkrājas smagie metāli, tās satur dažādus mikroorganismus, arī patogēnus, tāpēc tās nav utilizējamas uzreiz pēc izņemšanas no notekūdeņu attīrīšanas procesa. Pirms to izmantošanas ir nepieciešams veikt notekūdeņu dūņu apstrādi un pārstrādi. MK noteikumi Nr. 362 nosaka pieļaujamos notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un utilizācijas veidus, kas apkopoti shēmā 2.
  86. attēlā.R, A un B grupas NAI visbiežāk tiek veikta notekūdeņu dūņu mehāniskā atūdeņošana, kas ļauj samazināt notekūdeņu dūņu masu, palielinot sausnas apjomu līdz 20% un samazinot dūņu transportēšanas izmaksas. Vienlaikus atūdeņošana palielina notekūdeņu dūņu apstrādes izmaksas. No notekūdeņu dūņu pārstrādes metodēm populārākās ir aukstā fermentācija, kompostēšana un termofila vai mezofila sadalīšana vai stabilizēšana (notekūdeņu dūņu apstrāde anaerobos biogāzes reaktoros). Detalizētu informācija par dūņu apstrādes un pārstrādes veidiem var atrast publikācijā Situācijas apraksts.2.
  87. attēls. Notekūdeņu dūņu dzīves cikla shēma2.
  88. Notekūdeņu dūņu utilizācija un notekūdeņu dūņu kā produkta noietsŠobrīd normatīvajos aktos atļautie notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājumi apkopoti 2.
  89. attēlā, tomēr katra SPS lēmumu par kāda konkrēta notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājuma izvēli nosaka dažādi ārējie faktori, piemēram, risinājuma cena (izmaksu efektivitāte), tā pieejamība, t.sk., attālums līdz utilizācijas vietai, izmantošanas vienkāršība/sarežģītība, vides aspekti, veselības aspekti, sabiedrības viedoklis un risinājuma pieņemamība. Latvijas gadījumā pirmie trīs lēmuma pieņemšanas faktori spēlē visbūtiskāko lomu.Apkopojums17 par notekūdeņu dūņu utilizācijas metožu pašreizējo pielietojumu sniegts 2.
  90. tabulā.2.
  91. tabulaNotekūdeņu dūņu utilizācijas metožu pielietojumu biežums (skaits) sadalījumā pa NAI grupām (2017.–
  92. gads)Notekūdeņu dūņu gala izmantošanas veidsRABCDKOPĀIzved uz citām NAI–1537163206Izmanto lauksaimniecībā110173769134Izmanto mežsaimniecībā, teritoriju apzaļumošanā, degradēto platību rekultivācijāNoglabā atkritumu poligonosSadedzina–––––0Izmanto anaerobajos biogāzes reaktoros
(1)*6**–––6 (+1)*Netiek norādīts neviens no utilizācijas veidiem––285161KOPĀ1172482283407*) BAS "Daugavgrīva" teritorijā ir anaerobie biogāzes reaktori notekūdeņu dūņu utilizācijai, pēc apstrādes tajos atlikums tiek presēts un izvests uz dūņu laukiem.**) nodod citām personāmPašlaik ekonomisko ieguvumu potenciāli nesošais notekūdeņu dūņu utilizācijas veids ir notekūdeņu dūņu kompostēšana. Kompostu var izmantot gan lauksaimnieciskām, gan apzaļumošanas vajadzībām, un to ražo atsevišķi ūdenssaimniecības uzņēmumi Latvijā. Vienlaikus notekūdeņu dūņu kompostam ir vairāki kvalitātes un izmaksu ziņā konkurējoši produkti – cita veida komposts, melnzeme, kūdras substrāti, kūtsmēsli, kas ierobežo pieprasījumu pēc notekūdeņu dūņu komposta un kompostēšanas plašāku izmantošanu notekūdeņu dūņu utilizācijai.Neviens SPS nenorāda, ka notekūdeņu dūņas tiktu nodotas izmantošanai mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijai un teritoriju apzaļumošanai (neskaitot kompostu). Mežsaimniecības mežu sertifikācijas prasības, līdzšinējās pieredzes trūkums notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanā ārpus izmēģinājumu laukumiem, kā arī metodikas trūkums un citas neskaidrības nosaka situāciju, kurā pārstrādātas notekūdeņu dūņas mežsaimniecībā netiek izmantotas. Nozares eksperti arī norāda, ka nav attīstīta notekūdeņu dūņu pārstrāde produktā, kas būtu viegls, viendabīgs, viegli transportējams un izkliedējams. Šādas produkta īpašības ir nepieciešamas, lai to izmantotu mežsaimniecībā un apzaļumošanā. Arī degradēto platību vai derīgo izrakteņu karjeru rekultivācijai notekūdeņu dūņas netiek izmantotas, jo nav izstrādāta uzskatāma un vienkārša metodika teritoriju rekultivācijai ar notekūdeņu dūņām, kā arī nav izveidots motivējošs mehānisms notekūdeņu dūņu izmantošanai, jo ir pieejami citi – vienkāršāki un lētāki risinājumi.Izvērtējot galvenos utilizācijas un pārstrādes veidus (detalizēti skatīt Situācijas aprakstā), secināms, ka notekūdeņu dūņu un dūņu komposta izmantošanas pieprasījumam Latvijā pastāv ierobežojumi, kas primāri saistīti ar:
  1. vienā atsevišķā SPS apsaimniekojamo notekūdeņu dūņu nelielo apjomu un to lielo izkliedētību valsts teritorijā;
  2. augstām transporta izmaksām slapju notekūdeņu dūņu liela apjoma transportēšanai;
  3. alternatīvu vai līdzvērtīgu materiālu plašu pieejamību, to finansiālajām priekšrocībām, lietošanas ērtumu un atpazīstamību;
  4. līdzšinējas prakses trūkumu notekūdeņu dūņu plašai izmantošanai dažādās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, rekultivācija);
  5. vienotas un viegli saprotamas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodikas neesamību;
  6. notekūdeņu dūņu izmantošanu stimulējošu atbalsta pasākumu trūkumu.Atbilstoši SPS sniegtajiem datiem, notekūdeņu dūņas lielākoties tiek izmantotas lauksamniecībā vai arī tiek izvestas uz citām, lielākām NAI. Tā kā notekūdeņu dūņu nodošana citam apsaimniekotājam nav notekūdeņu dūņu utilizācijas veids, kas samazina kopējo notekūdeņu dūņu daudzumu, ir secināms, ka notekūdeņu dūņu izmantošana iestrādei augsnē faktiski ir vienīgais šobrīd plaši pielietotais un normatīvo aktu prasībām atbilstošais notekūdeņu dūņu utilizācijas veids.Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā praksē vairāki SPS izmanto dažādas to īpašumā esošas tilpnes (vecu NAI rezervuārus, bedres) vai tukšus, nomaļus zemes īpašumus, uz kuriem tiek izvestas notekūdeņu dūņas ilgstošai uzglabāšanai, kas izmaksu ziņā ir lēts, tomēr likumdošanas prasībām un labas piesārņojuma pārvaldības principiem neatbilstošs risinājums, kura izmantošana turpmāk nav pieļaujama.2.
  7. Ražošanas uzņēmumu radītās notekūdeņu dūņas
  8. gadā Latvijā bija reģistrēti 32 ražošanas uzņēmumi, kas savas saimnieciskās darbības rezultātā radušos notekūdeņus apstrādāja paša uzņēmuma NAI, kas veidoja tikai 3% no minētajā gadā reģistrēto bioloģisko NAI kopējā skaita
(1054)valstī18. 2020. gadā Latvijā kopumā tika saražotas 23 146 tonnas notekūdeņu dūņu sausnas, no kurām 4% bija ražošanas uzņēmumu saražoti19. Vairums no šiem uzņēmumiem nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu vai lauksaimniecību. Savukārt salīdzinot ražošanas uzņēmumos radīto notekūdeņu dūņu sausnas apjomu pa nozarēm, visvairāk to 2020. gadā ir radījis nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas uzņēmums – 425,83 t/g, kas ir 1,8% no notekūdeņu dūņu sausnas kopējā apjoma 2020. gadā. Tam seko pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi ar 373,38 t (1,6% no notekūdeņu dūņu sausnas kopējā apjoma 2020. gadā) un uzņēmumi, kas nodarbojas ar augkopību, lopkopību un ar to saistītām palīgdarbībām, ar 77,34 t (0,3%) (2.6.1. attēls).2.6.1. attēls. 2020. gadā Latvijas ražošanas uzņēmumu, kas savus notekūdeņus apsaimnieko individuālās NAI, saražoto notekūdeņu dūņu sausnas apjoma salīdzinājums pēc NACE: Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas (t/gadā).Lauksaimniecībā tiek izmantots salīdzinoši neliels ražošanas uzņēmumos radītais notekūdeņu dūņu apjoms – 5,84% (pēc sausnas). Visvairāk – 75,71% – notekūdeņu dūņas tiek izmantotas citām vajadzībām, galvenokārt biogāzes ražošanai, bet 18% tiek nodotas pagaidu uzglabāšanā. Ļoti neliela daļa dūņu tiek izmantotas komposta veidošanai (0,43%) un teritoriju apzaļumošanai (0,02%). Atbilstoši pieejamajiem statistikas datiem, ražošanas uzņēmumu radītās notekūdeņu dūņas netiek izmantotas mežsaimniecībā un degradēto platību rekultivācijā (2.6.1. tabula).2.6.1. tabulaRažošanas uzņēmumu radīto notekūdeņu dūņu izmantošanas sadalījums pa veidam 2020. gadāNotekūdeņu dūņu izmantošanas veidsNotekūdeņu dūņu sausnas masa (tonnas)Procentuālais sadalījumsLauksaimniecībā56,275,84%Kompostēšanā4,130,43%Apzaļumošanā0,20,02%Pagaidu uzglabāšanā173,3618%Cits729,3775,71%KOPĀ963,33 Smago metālu piesārņojums notekūdeņu dūņās, kas rodas no ražošanas notekūdeņiem, var būt lielāks nekā dūņās, kas rodas sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanā. Datu trūkuma dēļ nevar viennozīmīgi secināt, ka ražošanas uzņēmumu notekūdeņu dūņu smago metālu koncentrācijas sausnā pārsvarā atbilstu MK noteikumos Nr. 362 noteiktajai I – III klasei. Vara koncentrācijas analizēto uzņēmumu notekūdeņu dūņu paraugos atbilda I klasei. Savukārt dzīvsudraba, cinka un niķeļa koncentrācijas bija ļoti mainīgas atkarībā no uzņēmuma. Piemēram, niķeļa gadījumā tā koncentrācijas notekūdeņu dūņās variēja no I līdz pat V klasei (2.6.2. tabula).2.6.2. tabulaRažošanas uzņēmumu notekūdeņu dūņu smago metālu koncentrācijas salīdzinājums sausnā Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/
  1. kg)Kadmijs CdVarš CuHroms CrDzīvsudrabs HgNiķelis NiSvins PbCinks Zn 0,2 – 5,618,93 – 34415,1 – 2730,07 – 9,14 – 2032,9 – 26029,4 – 2400Piederība notekūdeņu dūņu klasei saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362I – IIIII – IIII – IVI – VI – IIII – IVTomēr dati par ražošanas uzņēmumos radītajām notekūdeņu dūņām norāda tendenci, ka notekūdeņu dūņas ar augstāku smago metālu koncentrāciju rodas farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares uzņēmumos. Savukārt citu nozaru radītās notekūdeņu dūņas ir daudz tīrākas un lielākoties atbilst I klasei pēc visām smago metālu koncentrāciju vērtībām, izņemot atsevišķus gadījumus un atsevišķas vielas (2.6.3. tabula). Uzņēmumu veiktie piesārņojuma samazināšanas pasākumi, kā arī uzlabota ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana ir svarīgi, lai mazinātu dūņās nonākošo piesārņojumu, tai skaitā smagos metālus.2.6.3. tabulaRažošanas uzņēmumu pēc NACE: Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas notekūdeņu dūņu smago metālu koncentrācijas salīdzinājums sausnā Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/
  2. kg)un piederība notekūdeņu dūņu klasei saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362Uzņēmuma 2. Līmeņa NACE KodsKadmijs CdVarš CuHroms CrDzīvsudrabs HgNiķelis NiSvins PbCinks Zn21. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana1,8 - 5,6(III)136 – 344(I)130 – 273(III)2,8 - 9,1(IV)95 – 203(V)138 – 260(III)1700 – 2400(IV)10. Pārtikas produktu ražošana1(I)18,93 – 72(I)21 – 28(I)0,07(I)8,83 – 14,5(I)11 – 17(I)29,4 – 370(I)94. Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība0,4(I)21,1(I)16(I)0,699(I)24,4(I)3(I)639(I)23. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana0,2(I)57,4(I)207(II)0,15(I)112,8(I)5,4(I)1266(II)03. Zivsaimniecība1,9(I)24,8(I)15,1(I)0,07(I)4(I)11(I)252(I)01. Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības0,3 – 0,76(I)44,4 – 120(I)18,5 – 40,6(I)0,1 – 0,242(I)22,8 – 31,9(I)2,9 – 3,2(I)86,6 – 467(I)Secināms, ka ražošanas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās salīdzinot ar komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek radīts proporcionāli neliels dūņu apjoms. Šo dūņu kvalitāte ir ļoti mainīga, atkarībā no uzņēmuma darbības jomas, un grūti prognozējama, jo var strauji mainīties atkarībā no rūpnieciskajiem procesiem uzņēmumā. Uzņēmuma NAI dūņu nodošana kopējā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmā būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Jāņem vērā arī, ka gandrīz visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanā izmanto filtrācijas, nostādināšanas un/vai flotācijas procesus, kuru rezultātā nosēdumi un/vai flotācijas dūņas veidojas ar principiāli citu sastāvu. To saturā var uzkrāties bīstamās un prioritārās vielas, kuru klātbūtne, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34, ES Direktīvas 2008/105/EK un 2013/39/ES prasībām, ietekmē notekūdeņu dūņu utilizāciju/atkārtotu izmantošanu, īpaši lauksaimniecībā. Tādēļ nebūtu pieņemams risinājums ražošanas notekūdeņu dūņas automātiski iekļaut komunālo notekūdeņu dūņu pārstrādes sistēmā. Par radīto ražošanas notekūdeņu dūņu utilizāciju ir atbildīgs katrs konkrētais uzņēmums. Nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja ražošanas uzņēmuma notekūdeņu dūņas ir radušās bioloģiskos notekūdeņu attīrīšanas procesos un atbilst komunālo notekūdeņu dūņu kvalitātei, uzņēmums var vienoties ar SPS par šo dūņu utilizāciju, piemērojot atbilstošu vārtu maksu. Savukārt, ja ražošanas uzņēmums novada notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tad šādi notekūdeņi tiek attīrīti kopā ar pārējiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā radītajiem komunālajiem notekūdeņiem un ar šai procesā radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nodrošina SPS. Tādējādi Plāna netiek izvirzīti atsevišķi mērķi, uzdevumi un pasākumi ražošanas uzņēmumu radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.2.7. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pašreizējās situācijas SVID analīzeŅemot vērā Situācijas aprakstā ietverto informāciju, ir sagatavota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze, kurā apkopotas galvenās atziņas par esošo situāciju Latvijā, analizējot to no likumdošanas, administratīvā, tehniskā un ekonomiskā aspekta un norādot stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Sagatavoto apkopojumu skatīt 2.7.1.–2.7.5. tabulā.2.7.1. tabulaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: likumdošana LIKUMDOŠANA Stiprās pusesVājas puses1. Latvijā spēkā esošā likumdošana atbilst ES direktīvu prasībām. 2. Latvijā spēkā esošā likumdošana kopumā precīzi regulē prasības un rīcības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. 3. Latvijā ir izveidots instruments statistikas informācijas apkopošanai un uzkrāšanai – valsts statistikas pārskats "2-Ūdens". 1. Likumdošanā nav skaidri definēts notekūdeņu dūņu statuss Latvijas atkritumu saimniecības sistēmā, nav norādīts, vai tās pieskaitāmas ražošanas, bioloģiskajiem vai bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. 2. Likumdošanā darbības ar notekūdeņu dūņām kopumā tiek organizētas kā ar atkritumiem, neskatoties uz to, ka ES politikas plānošanas dokumentos dūņas minētas kā resurss. 3. Valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens" iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām daļā pārskatu atšķiras no faktiskās situācijas. Pārskatā iekļaujamā informācija nesniedz pilnvērtīgu informāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas novērtēšanai. 4. Izveidotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības sistēmas darbība nav efektīva, tā nenovērš dūņu neatbilstošu apsaimniekošanu. 5. Likumdošanā ir noteikti pieci dažādi notekūdeņu dūņu utilizācijas veidi, tomēr notekūdeņu dūņas pamatā tiek izmantotas lauksaimniecībā, iestrādājot augsnē. IespējasDraudi1. Likumdošanā paredzētas piecas notekūdeņu dūņu utilizācijas iespējas, no kurām pamatā tiek izmantota viena. 2. Tiesiskajā regulējumā ir iespējams noteikt minimālās prasības uzņēmumiem, kas veic notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, t.sk. tās pieņem no mazajām NAI, tā uzlabojot dūņu apsaimniekošanas kvalitāti, uzskaiti un kontroli. 3. Spēkā esošie normatīvie akti ļauj noteikt, ka notekūdeņu dūņas ir otrreizējā izejviela – enerģijas vai barības vielu avots. 1. Mainoties ES normatīvajiem aktiem, var mainīties iespēja plaši izmantot notekūdeņu dūņu līdzšinējo utilizācijas veidu – izmantošanu lauksaimniecībā. 2. Mainoties notekūdeņu dūņu kvalitātes vai utilizācijas prasībām var nākties izmantot izmaksu ietilpīgas metodes, kas Latvijā līdz šim nav pielietotas un kurām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, piemēram, dūņu dedzināšanu. 3. Nepietiekams valsts atbalsts rīcībai ar notekūdeņu dūņām, kas veicina notekūdeņu dūņu uzkrāšanu un neatbilstošu utilizāciju. 2.7.2. tabulaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: administratīvie aspekti ADMINISTRATĪVIE ASPEKTI Stiprās pusesVājas puses1. Atbilstoša un efektīva notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiek nodrošināta lielākajās apdzīvotajās vietās, kur to organizē un nodrošina esošie SPS. 2. Valstī pastāv labi organizēta, strādājoša ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma. 1. Liels SPS skaits rada riskus, ka tiem nav pietiekama personāla kompetence visu nepieciešamo uzdevumu veikšanai, piemēram, valsts statistikas pārskata "2-Ūdens" korektai aizpildīšanai. 2. Notekūdeņu dūņu uzraudzības un kontroles sistēma nav pietiekami efektīva, jo vairāk nekā 500 NAI var pārskatos norādīt, ka tajās vispār neveidojas notekūdeņu dūņas, vai arī vispār nesniedz informāciju par darbībām ar notekūdeņu dūņām. Esošā uzraudzības sistēma pieļauj, ka līdz 80% notekūdeņu dūņu C un D grupas NAI vispār netiek uzskaitītas. 3. Trūkst izpratnes, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomo funkciju ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā un atkritumu apsaimniekošanā neatņemama sastāvdaļa. IespējasDraudi1. Pēc ATR 2021. gadā izveidojoties lielākām pašvaldībām, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu iespējams risināt efektīvāk un plašākā mērogā, vienas pašvaldības robežās. 2. Pēc ATR 2021. gadā iespējams apvienot mazākus SPS, lai izveidotu pašvaldībā vienu vai dažus lielus SPS, kuros iespējams nodrošināt atbilstošu personāla kompetenci, finanšu kapacitāti un attīstības iespējas. 3. Ir iespējams veidot lielus SPS, kuru darbība, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, pārsniedz vienas pašvaldības administratīvo robežu. 1. Arī pēc 2021. gadā īstenotās ATR ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus valstī turpina nodrošināt liels skaits nelielu SPS.2.7.3. tabulaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: tehniskie aspekti TEHNISKIE ASPEKTI Stiprās pusesVājas puses1. Notekūdeņu dūņas koncentrējas pie lielākajām NAI (2,3% lielāko NAI rada 81,9% no kopējā dūņu apjoma, savukārt 5,9% lielāko NAI rada jau 95,3% no visa kopējā dūņu apjoma). 2. Notekūdeņu dūņu apjoms ir stabils un saglabāsies pastāvīgs ilgtermiņā, jo ap 98% notekūdeņu apdzīvotajās vietās ar CE>2000 tiek savākti un attīrīti centralizēti. 3. Dūņu apstrādes un utilizācijas pakalpojumus nodrošina vairāki esoši ārpakalpojumu sniedzēji – biogāzes staciju operatori, komposta ražotāji. 4. Notekūdeņu dūņās Latvijā ir zems smago metālu saturs. 5. 53 NAI ir pieejamas notekūdeņu dūņu mehāniskās atūdeņošanas iekārtas. 6. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi, ko ir iespējams izvēlēties atbilstoši katrai situācijai. 1. Daudzas nelielās NAI nepēj uzskaitīt un kontrolēt tajās radīto notekūdeņu dūņu daudzumu. 2. NAI tiek pielietotas atšķirīgas notekūdeņu dūņu apjoma uzskaites metodes, rezultātā iegūtie dati bieži nav ne savstarpēji salīdzināmi, ne precīzi. 3. Tikai dažām tautsaimniecības jomām (lauksaimniecībai, biogāzes ražošanai) ir praktiskā pieredze dūņu izmantošanā. 4. Būtisks notekūdeņu dūņu apjoms netiek atbilstoši utilizēts un tiek ilgstoši uzglabāts tām nepiemērotās vietās. 5. Nepietiekams pētījumu, pieredzes un speciālistu skaits kavē plašu un pilnvērtīgu notekūdeņu dūņu izmantošanu dažādās tautsaimniecības jomās. IespējasDraudi1. Lielākas NAI notekūdeņu attīrīšanas procesā rada mazāku lieko notekūdeņu dūņu apjomu. 2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana lielākos dūņu apstrādes centros ļauj samazināt apsaimniekošanas izmaksas un nodrošināt augstāku radītā produkta kvalitāti. 3. Notekūdeņu dūņas no mazākām NAI ir iespējams nogādāt apsaimniekošanai lielākos dūņu centros, kuros vieglāk nodrošināt stabilu radītā produkta plūsmu un piesaistīt tā patērētājus. 4. Ir iespējams precizēt dūņu kvalitātes apliecībās iekļaujamo informāciju, lai nodrošinātu dažādiem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem nepieciešamos datus. 5. Dūņu izmantošanai stādu audzēšanā vai degradētu teritoriju rekultivācijā ir ar liels potenciāls. 1. Vienotu, izmaksu ziņā efektīvu un atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizēšanu starp dažādiem SPS var kavēt līdzšinējā vājā un nepietiekamā sadarbība starp dažādu pašvaldību SPS. 2. Mainoties normatīvo aktu prasībām par notekūdeņu dūņu izmantošanu, var būt nepieciešamas izmaksu ziņā ietilpīgas investīcijas jaunas, tehniski sarežģītas infrastruktūras izveidei. 2.7.4. tabulaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: ietekme uz vidi IETEKME UZ VIDI Stiprās pusesVājas puses1. Notekūdeņu dūņas ir vietējs dabiskas izcelsmes resurss, kas satur augu barošanās elementus un mikroelementus augsnes ielabošanai. 2. Notekūdeņu dūņu radīšana nav saistīta ar dabas resursu izmantošanu, ieguvi vai dabiskās vides noplicināšanu. 3. Notekūdeņu dūņu izmantošana veicina aprites ekonomikas principu ievērošanu un pilnveidi, nodrošinot, ka notekūdeņos nonākušās organiskās vielas un augu barošanās elementi atkārtoti nonāk saimnieciskajā apritē. 4. Latvijā radītās komunālo notekūdeņu dūņas ir maz piesārņotas ar smagajiem metāliem un visbiežāk atbilst 1. un 2. kvalitātes klases rādītājiem. 1. Notekūdeņu dūņas var saturēt citus piesārņotājus (farmaceitiskās vielas, mikroplastmasu u.c.), kuru robežvērtības normatīvajos aktos nav noteiktas un kuru ietekme uz apkārtējo vidi vēl nav pilnībā apzināta. 2. Neatbilstoša notekūdeņu dūņu iestrāde vai ilgstoša to kvalitātes nekontrolēšana var radīt lokālu vides piesārņojumu gan uzglabāšanas (NAI), gan iestrādes vietā. 3. Notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšana, uzglabāšana šķidrā (anaerobā) stāvoklī vai kompostēšana bez pārjaukšanas rada SEG emisijas (ap 0,12% no valsts kopējā SEG apjoma). 4. Notekūdeņu dūņu kvalitatīvie rādītāji un saturs ir tieši atkarīgi no notekūdeņu sastāva un to var negatīvi ietekmēt gan tautsaimniecības attīstība valstī kopumā, gan atsevišķā CKS zonā. IespējasDraudi1. Arvien stingrāka un plašāka ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas kontrole mazina riskus piesārņojuma nonākšanai notekūdeņu dūņās. 2. Veicot pastāvīgu notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes kontroli un atbilstošu iestrādi, var mazināt augu barošanās elementu un piesārņotāju nevēlamu nonākšanu vidē. 3. Iespējams radīt tādu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, kas ļauj uzraudzīt visu komunālo NAI radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, tai skaitā ņemt vērā potenciālās izmaiņas Direktīvā 86/278/EEK un nodrošināt vides risku mazināšanai nepieciešamo risinājumu attiecināšanu un visām notekūdeņu dūņām. 1. Plāna izstrādes brīdī nav iespējams paredzēt jauno piesārņotāju (farmaceitiskās atliekvielas, mikroplastmasa u.c.) robežvērtības vai citus Direktīvas 86/278/EEK pārskatīšanas gaitā noteiktos ierobežojumus notekūdeņu dūņu izmantošanai. Jauni ierobežojumi var likt pārskatīt Plānā paredzētos notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājumus, vismaz daļai to apjoma. 2. Pieaugot atbalstam un pieprasījumam pēc saudzējošas lauksaimniecības prakses (bezaršanas tehnoloģijas) var mazināties lauksaimniecības pieprasījums pēc noturētām notekūdeņu dūņām vai to komposta. 2.7.5. tabulaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: ekonomiskie aspekti EKONOMISKIE ASPEKTI Stiprās pusesVājas puses1. Notekūdeņu dūņām piemīt plašs izmantošanas potenciāls, jo tās iespējams izmantot gan kā enerģijas resursu, gan barības vielu avotu un otrreizējo izejvielu. 2. Liels daudzums koncentrētu notekūdeņu dūņu rada siltumu, kas ir pietiekams notekūdeņu dūņu apstrādei bez ārējas enerģijas pievades. 3. Pārstrādātu notekūdeņu dūņu utilizācijai nepieciešamo lauksaimniecību zemju platības ir pieejamas 20–30 km attālumā no lielākajām NAI; nepieciešamo zemju platība vidēji ir 3,75% no kopējās pieejamās platības. 1. Dūņu apsaimniekošanas kopējās izmaksas ir augstākas par radītā produkta (pārstrādātas dūņas, dūņu komposts) tirgus vērtību. 2. Dūņu apsaimniekošanas izmaksas netiek nodalītas no kopējām notekūdeņu attīrīšanas izmaksām, līdz ar to sarežģīti novērtēt faktiskās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas valstī. IespējasDraudi1. Radīt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu, kas samazina to apsaimniekošanas izmaksas, vienlaikus palielinot radītā produkta vērtību. 2. Paplašināt notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas, radot pārstrādātu dūņu izmantošanas tirgu un popularizējot dūņu izmantošanas pozitīvos aspektus. Plašākas izmantošanas iespējas ļaus novērtēt ekonomiskākos dūņu utilizācijas veidus. 3. Iedzīvotāju skaitam koncentrējoties lielās apdzīvotās vietās, arī notekūdeņi un to dūņas koncentrējas lielākos centros, kā rezultātā samazinās neapstrādātu dūņu transportēšanas apjomi un izmaksas, vienlaikus palielinoties utilizācijas iespējām centru tuvumā. 4. Samazinot minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā, to ir iespējams aizstāt ar notekūdeņu dūņās uzkrātām barības vielām, kā rezultātā var pieaugt apstrādātu notekūdeņu dūņu tirgus vērtība. 1. Notekūdeņu dūņu augstā izkliedētība valsts teritorijā kavē to koncentrēšanu un apsaimniekošanu maksimāli izmaksu efektīvā veidā. 2. Dūņu apsaimniekošanas izmaksas ir augstākas salīdzinājumā ar citu aizvietojošu produktu cenu tirgū, kā rezultātā dūņu apsaimniekošanu nav iespējams organizēt, balstoties tikai uz ekonomiskiem tirgus principiem. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana daļēji jāfinansē ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifu ietvaros. 3. PLĀNA VĪZIJA, MĒRĶI UN UZDEVUMIVeicot Plāna izstrādi, tika formulēta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sektora vīzija, misija, mērķi un uzdevumi, kas raksturo, kādai jābūt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Latvijā, ievērojot starptautiskajos un nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto virzību uz vides ilgtspēju un resursu efektivitāti ikvienā sektorā, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pēc pārdomātas, izmaksu efektīvas un nacionālai situācijai atbilstošas rīcībpolitikas.Eiropas Zaļā kursa20 un RPPAE202721, kā arī citu starptautisko un nacionālo ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu22 mērķi paredz, ka tautsaimniecībai jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselībai un videi draudzīgas tautsaimniecības attīstību. Ievērojot minēto, ir definēta Plāna vīzija:"Visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus."Novērtējot aktuālo situāciju Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā un notekūdeņu dūņu utilizācijas iespējas, kuras ļautu piemērot aprites ekonomikas principus bez būtiskas ietekmes uz ūdenssaimniecību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, ir definēta Plāna misija:"Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, kurā pārstrādātas notekūdeņu dūņas kā pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, bet notekūdeņu dūņu savākšanas un pārstrādes process ir vienkāršs, videi drošs, ekonomiski pamatots, precīzi noteikts un uzraudzīts."Lai sasniegtu izvirzīto Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna vīziju un misiju, ir definēti Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas mērķi:1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts.3. Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss.Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir noteikti vairāki veicamie uzdevumi. Uzdevumi ir definēti saskaņā ar noteikto vīziju un izriet no situācijas un tiesiskā regulējuma analīzē konstatētā. Uzdevumi vienlaikus ir uzskatāmi arī par konkrētām un ieviešamām aktivitātēm. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir izveidots arī "Kopsavilkums par 2024.–2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā paredzētās organizatoriskās kārtības un infrastruktūras izveidei" tabulā 5.4., paredzot pasākumus, izmaksas un atbildīgās institūcijas katra uzdevuma ieviešanai.3.1. tabulaMērķa "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota" uzdevumi1.1.Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvaru1.1. uzdevums paredz darbības, kas saistītas ar ūdenssaimniecības nozares tiesiskajā regulējumā nepieciešamo izmaiņu identificēšanu un veikšanu, lai definētu notekūdeņu dūņu centru tiesisko saturu, formu un darbību, kā arī atbildības robežas, kā arī precizētu citus, ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītus tiesību aktus (piemēram, veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 362).1.2.Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vietu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarā1.2. uzdevuma ietvaros jānosaka nepieciešamās izmaiņas ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu un to tarifu aprēķināšanas tiesiskajā regulējumā, lai skaidri definētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu kā neatņemamu sabiedriskā pakalpojuma daļu ar attiecīgu tarifa maksājuma daļu.1.3.Izveidot atbalsta programmas1.3. uzdevums paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei nepieciešamo publiskā finansējuma atbalsta programmu izveidi un atbalsta nosacījumu definēšanu un ārējā finansējuma piesaisti pietiekamā apjomā.1.4.Izstrādāt risinājumu tehniski ekonomisko analīzi un projektu pieteikumus infrastruktūras attīstībai1.4. uzdevums paredz notekūdeņu dūņu savākšanas, pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei nepieciešamo pasākumu un to izmaksu identificēšanu katrā novadā un notekūdeņu dūņu apstrādes centrā, izstrādājot tehniski ekonomisko analīzi un iesniedzot pieteikumus ES fondu vai citu atbalsta programmu ietvaros. Uzdevuma ietvaros jāveic arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas plānošanas posms novadu teritorijā – novada NAI radītā notekūdeņu dūņu daudzuma identificēšana, notekūdeņu dūņu savākšanas un loģistikas sistēmas izveide, mehāniskās atūdeņošanas vietu un dūņu apstrādes centru noteikšana un apstiprināšana, centros piemērotāko pārstrādes tehnoloģiju izvēle, u.c. saistīto aprēķinu veikšana.1.5.Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūru1.5. uzdevums paredz darbības, kas saistītas ar 26+1 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru fiziskās infrastruktūras izveidošanu; darba līdzekļu un resursu iegādi; darbinieku apmācību u.c.1.6.Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūru1.6. uzdevums paredz darbības notekūdeņu dūņu apstrādes (atūdeņošanas) centru infrastruktūras un šķidro dūņu savākšanas sistēmas izveidei (dūņu mehāniskās atūdeņošanas vietas, dūņu transportēšanas pamatlīdzekļi un infrastruktūra).3.2. tabulaMērķa "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts" uzdevumi2.1.Izstrādāt vadlīnijasdūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem2.1. uzdevuma ietvaros jāizstrādā vienotas vadlīnijas dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem, lai noteiktu to atbildības robežas un pienākumus, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu atbilstošu savākšanu, apstrādi un utilizāciju katra apsaimniekotāja atbildības teritorijā. Tai skaitā dažādi atbalsta materiāli, norādījumi, procesu vadības un darbības shēmas, kur noteikti konkrēti soļi, kā veicama dūņu kvalitātes kontrole, uzraudzība, dūņu apsaimniekošana un utilizācija. (Piemēram, vadlīnijas notekūdeņu dūņu atbilstošai apstrādei, komposta sagatavošanai, izmantošanai lauksaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā.)2.2.Izveidot unificētus dokumentuparaugus2.2. uzdevums ietvaros jāizstrādā pēc iespējas unificētas pārskatu, veidlapu, līgumu, apliecību, aprēķinu kalkulatoru (piemēram, par maksimālo atļauto izkliedējamo dūņu apjomu uz 1 ha pie noteiktiem augsnes un dūņu kvalitātes rādītājiem) un citu ikdienā izmantojamo dokumentu formas.2.3.Izveidot dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmu2.3. uzdevuma ietvaros paredzēti pasākumi, lai SPS izveidotu iekšējo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles sistēmu, t.sk. procesu uzraudzību, kvalitātes kontroli un utilizācijas izsekojamību, kā arī veiktu atbilstošu atbildīgo darbinieku apmācību un materiāltehniskās bāzes izveidi.2.4.Pilnveidot uzraudzības sistēmas tiesisko regulējumu, celt uzraudzības iestāžu kapacitāti, pilnveidot kontroles sistēmu2.4. uzdevuma ietvaros jāizvērtē un jāpilnveido pastāvošā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības tiesiskā sistēma, lai tā pilnībā atbilstu Plānā noteiktajiem mērķiem un vīzijai un efektīvi nodrošinātu to īstenošanu. Uzdevuma ietvaros jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un pārskatāmu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ārējo uzraudzību.2.5.Pilnveidot un automatizēt valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās interaktivitāti2.5. uzdevums paredz pilnveidot valsts statistikas pārskatu sistēmu, tai skaitā ieviest automātisku neatbilstību kontroles rīku (piemēram, automātiski pie pārskata ievades norādot, ja "2-Ūdens" atskaitē norādītais pārstrādei nodoto dūņu apjoms būtiski mazāks par teorētiski aprēķināto dūņu apjomu pēc notekūdeņu satura un attīrīšanas tehnoloģijas), vienlaikus attīstot informācijas kartogrāfisku attēlojumu, t.sk. vizualizējot un padarot iesaistītajām pusēm pieejamu informāciju par augšņu un dūņu kvalitāti, lauksaimniecības zemju pieejamību, faktiski veikto dūņu izkliedi, pieejamo dūņu apjomu pārstrādes centrā utt.2.6.Plāna ieviešanas un darbības monitorings2.6. uzdevums paredz izveidot Plāna darbības monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību reizi sešos gados novērtē Plāna ieviešanas un darbības gaitu, identificē nesasniegtos mērķus un uzdevumus, definē jaunus mērķus un uzdevumus atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām un jaunākām dūņu pārstrādes tehnoloģijām, pilnveido Plāna ieviešanas laika grafiku un veicamās darbības, t.sk., lai uzlabotu tās darbību atbilstoši nozares jaunākajām atziņām un normatīvu prasībām.3.3. tabulaMērķa "Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss" uzdevumi3.1.Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējumu3.1. uzdevums paredz apkopot un sniegt priekšlikumus iesaistītajām pusēm, lai aktualizētu ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu un utilizāciju saistīto tiesisko regulējumu saistītajās nozarēs, arī, lai veicinātu to izmantošanu lauksaimniecībā un citās piemērotās nozarēs un virzītu izmaiņu iestrādi normatīvajos aktos (zaļā iepirkuma principi, lauksaimniecības atbalsta programmu nosacījumi).3.2.Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņu3.2. uzdevuma ietvaros jāveic sabiedrības informēšanas plāna izstrāde un finansējuma piesaiste tā īstenošanai, lai informētu potenciālos notekūdeņu dūņu izmantotājus par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plānoto pieejamību, izmantošanas priekšrocībām un nosacījumiem.3.3.Izveidot un īstenot pastāvīgus pasākumus sabiedrības informēšanai3.3. uzdevuma ietvaros jānosaka labākie informācijas kanāli un pasākumi, lai nepārtraukti informētu par notekūdeņu dūņu lomu aprites ekonomikā un to izmantošanas priekšrocībām.3.4.Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai3.4. uzdevums paredz veikt pasākumus, lai valsts, privāto vai ārējo finansējuma avotu finansētās pētījumu programmās tiktu iekļauts atbalsts pētījumiem par notekūdeņu dūņu izmantošanu, piemēram, lauksaimniecībā un vielu un enerģijas atgūšanai, inovatīvu materiālu radīšanai.3.5.Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un dūņu kvalitātes monitoringam3.5. uzdevums paredz veikt pasākumus, lai valsts, privāto vai ārējo finansējumu avotu finansētās pētījumu programmās tiktu iekļauts atbalsts pētījumiem par dūņu izmantošanas iespējamiem negatīvajiem vai pozitīvajiem efektiem uz vides kvalitāti, augsnes kvalitāti un citiem aspektiem, lai novērtētu to izmantošanas ietekmi ilgtermiņā, kā arī veiktu notekūdeņu dūņu kvalitātes ilgtermiņa monitoringa pētījumus, lai būtu iespējams efektīvi novērtēt pasākumu dūņu kvalitātes izmaiņu ietekmju mazināšanai.3.6.Izveidot ūdenssaimniecības kompetenčucentrus3.6. uzdevums paredz rīcību, lai pie kādas no augstākās izglītības iestādēm tiktu izveidots ūdenssaimniecības jomas kompetenču centrs, radot iespēju paaugstināt profesionālās kompetences ūdenssaimniecības nozarē iesaistītajām pusēm, tai skaitā – notekūdeņu dūņu centru un SPS darbiniekiem, dūņu izmantotājiem, dūņu apsaimniekošanu uzraugošajām institūcijām, kas kalpotu kā vieta sadarbības veidošanai starp ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un citiem jomā iesaistītajiem, tai skaitā dūņu ražotājiem, dūņu izmantotājiem un zinātniekiem.4. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVO RISINĀJUMU IZVĒRTĒJUMS4.1. Alternatīvu analīzes mērķi un metodikaNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ietvaros ir iespējamas dažādas darbības ar notekūdeņu dūņām. Plāna vajadzībām ir tulkota un adaptēta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas shēma no grāmatas "Sludge Treatment and Disposal" (2007. g.)23, kas redzama 4.1.1. attēlā.4.1.1. attēls. Iespējamie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesiIzstrādājot Latvijas situācijai piemērotāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, ir analizēti dažādi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, pārstrādes, utilizācijas, kā arī pārvaldības (t.i., centralizācijas un institucionālās pārvaldības) risinājumi jeb alternatīvas un veikta dažādu alternatīvu savstarpējā salīdzināšana, novērtējot to priekšrocības, trūkumus, izmaksas un riskus. Alternatīvu novērtējums veikts, ievērojot nosacījumu, ka izvēlētajā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelī jāparedz iespēja apsaimniekot visas Latvijas bioloģisko NAI notekūdeņu dūņas. Dažādo alternatīvo risinājumu detalizēts salīdzinājums, alternatīvu analīzes metodikas un pieņēmumu apraksts iekļauts Alternatīvu analīzē24. Kopējie alternatīvu analīzes rezultāti struktūras veidā attēloti 4.1.2. attēlā.4.1.2. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izvēlei vērtēto alternatīvu struktūra un sadalījums grupās4.2. Notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un pārvaldības alternatīvu izvērtējums4.2.1. ApsaimniekošanaAlternatīvu grupā "A" vērtētas alternatīvas, kas paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pilnā apmērā nodot citam saimnieciskās darbības veicējam, kurš nodrošinātu visu NAI saražoto, neapstrādāto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Alternatīvu analīzē apskatīta un izvērtēta šāda pakalpojuma nodrošināšana esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā (biogāzes ražošana) un jauna ārpakalpojuma sniedzēja izveidē.SECINĀJUMS: Plānu nav iespējams veidot, balstoties tikai uz ārpakalpojumu sniedzēju piedāvātiem risinājumiem, jo tie nevar nodrošināt pastāvīgu un izmaksu ziņā stabilu, neatkarīgu un paredzamu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas pastāvēšanu. Plānā priekšroka dota tādām notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un pārvaldes alternatīvām, kas īstenojamas pašvaldību organizētu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas ietvaros. Alternatīvu grupā "A" apskatītās alternatīvas turpmākā Plāna izstrādē netiek izmantotas.Tas tomēr neizslēdz iespēju, ka SPS īpašos gadījumos, savu izvēli pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi, savas darbības rezultātā radītās dūņas pārstrādei var nodot atkritumu apsaimniekotājiem vai lauksaimniecības uzņēmumiem. Šādā gadījumā jānodrošina dūņu un to produktu izsekojamība.4.2.2. UtilizācijaAlternatīvu grupā "B" vērtētas vairākas notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīvas – pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē, notekūdeņu dūņu dedzināšana, kā arī notekūdeņu dūņu pārstrāde un gala utilizācija, izmantojot inovatīvas metodes dažādu produktu ražošanai. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 nosacījumiem, ir iespējama arī apstrādātu un pārstrādātu notekūdeņu dūņu, t.sk. to komposta, apglabāšana atkritumu poligonos. Tomēr, ņemot vērā pēdējās alternatīvas neatbilstību vides un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības mērķiem, kā arī nākotnē prognozējamo aizliegumu noglabāt notekūdeņu dūņas atkritumu poligonos, šī alternatīva ir izslēgta no alternatīvu vērtējuma un detalizēts tās izvērtējums nav veikts.SECINĀJUMS: Pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē ir notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīva ar vismazāk ierobežojošiem faktoriem, būtiskākajām priekšrocībām (stiprajām pusēm) un zemākajiem riskiem, tāpēc tā ir izmantojama kā galvenais notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājums Plāna ietvaros. Pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē ir izmaksu ziņā efektīvākais utilizācijas risinājums, kas atbilst ES un LR normatīvo aktu prasībām un nodrošina virzību uz aprites ekonomikas principu ievērošanu ūdenssaimniecības pakalpojumu nozarē. Vienlaikus, izmantojot šo utilizācijas risinājumu, būtiski nodrošināt, ka tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par pārstrādāto notekūdeņu dūņu un augsnes kvalitāti, kā arī dūņu iestrādes nosacījumiem un apstākļiem.Iestrāde augsnē un no tā izrietošā lauksaimniecības zemju platību nepieciešamība ir būtiska arī tad, ja dūņas izvēlēts izmantot biogāzes ražošanā.4.2.3. PārstrādeAtbilstoši secinājumam par izmaksu efektīvāko dūņu utilizācijas risinājumu, alternatīvu grupas "C" ietvaros vērtētas notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvas, kas nodrošina iespēju pārstrādātās notekūdeņu dūņas iestrādāt augsnē tās bagātināšanai ar augu barošanās elementiem un mikroelementiem. Pēc savstarpējā salīdzinājuma secināts, ka alternatīvas "C1" un "C2" (mehāniski atūdeņotu dūņu izturēšana 12 mēnešus (aukstā fermentācija) un dūņu kompostēšana) ir līdzvērtīgas un piemērotas efektīvai notekūdeņu pārstrādei, turklāt tās jau tagad tiek plaši izmantotas. Alternatīva "C3", kas paredz dūņu pārstrādi biogāzes stacijās, šobrīd tiek samērā plaši izmantota sadarbībā ar lauksaimniekiem. Tomēr tā ir tehnoloģiski sarežģītāka, tāpēc efektīva un SPS infrastruktūrā izmantojama gadījumos, ja SPS pārstrādei pieejams liels apjoms dūņu un ir pieejami efektīvi digestāta izmantošanas risinājumi, kā tas ir BAS "Daugavgrīva". Tas neizslēdz iespēju, ka SPS dūņu pārstrādi varētu nodot lauksaimniekiem vai atkritumu apsaimniekotājiem, taču, ņemot vērā pārstrādājamo dūņu apjomu, savas biogāzes ražotnes izbūve tehniski un ekonomiski pamatota ir tikai BAS "Daugavgrīva".SECINĀJUMS: Tehniski vienkāršākie un izmaksu ziņā efektīvākie notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumi ir mehāniski atūdeņotu notekūdeņu dūņu izturēšana 12 mēnešus (aukstā fermentācija) un notekūdeņu dūņu kompostēšana. Šāda notekūdeņu dūņu pārstrāde veicina arī otrreizējo izejmateriālu noietu un pieļauj pārstrādātas notekūdeņu dūņas izmantot kā augu barošanās elementu resursu augsnē, veicinot Eiropas Zaļā kursa īstenošanu.Pie noteiktiem apstākļiem un pietiekama dūņu apjoma var izmantot arī notekūdeņu dūņu mezofilo anaerobo apstrādi, jo īpaši, ja ir pieejami efektīvi digestāta utilizācijas risinājumi. Nav izslēgta arī citu tehniski un lokālai dūņu centra situācijai atbilstošu risinājumu izvēle, taču jāvērtē šādu risinājumu ekonomiskā pamatotība un finansēšanas iespējas.4.2.4. CentralizācijaAlternatīvu analīzes laikā konstatēts, ka pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrādei augsnē izvirzīto kvalitātes prasību izpildi un kontroli, kā arī dažādus pārstrādes risinājumus nav iespējams nodrošināt katrās NAI, kur dūņas rodas. Notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvu novērtējumā secināts, ka racionāla notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde ir iespējama tikai no noteikta minimālā pārstrādājamā materiāla apjoma, kas ir aptuveni 1 000 m3 slapju notekūdeņu dūņu gadā. Vienlaikus secināts, ka arī šāds minimālais pārstrādājamais materiāla apjoms nespēj nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, jo pie minimālā pārstrādes apjoma apsaimniekošanas (t. sk. pārstrāde, administrēšana, kvalitātes kontrole) izmaksas ir vairākkārt augstākas nekā liela apjoma notekūdeņu dūņu pārstrādei notekūdeņu dūņu centros.Alternatīvu grupā "D" vērtētajās alternatīvās paredzēts vienots pamata risinājums – 41 novada administratīvajā teritorijā radītās notekūdeņu dūņas jākoncentrē attiecīgā novada lielākajās NAI, kur tās jāapstrādā (mehāniski jāatūdeņo, tai skaitā izmantojot mobilās atūdeņošanas iekārtas), un pēc tam jānogādā notekūdeņu dūņu pārstrādes centrā. Notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem jānodrošina visu notekūdeņu dūņu atbilstoša pārstrāde un utilizācija.Alternatīvu analīzē novērtēti dažādi centralizācijas risinājumi, lai noteiktu efektīvāko un esošajai situācijai piemērotāko notekūdeņu dūņu pārstrādes centru skaitu. Veicot alternatīvu izvērtējumu un salīdzinošo analīzi, secināts, ka atbilstošākā ir alternatīva "D5", kas paredz 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidi visā Latvijā (centru un tiem piederīgo pašvaldību jeb reģionu izvietojums 4.2.4.1.a., 4.2.4.1.b. un 4.2.4.2. attēlā). Dūņu pārstrādes centru izveides vietas ir vērtētas arī individuāli, izskatot risinājumus par to apvienošanu ar kādu citu tuvāk esošo dūņu pārstrādes centru. Detalizēts izvērtējuma izklāsts pieejams Alternatīvu analīzē.SECINĀJUMS: Visu Latvijas notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi visvienkāršāk un izmaksu ziņā efektīvāk ir nodrošināt 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centros – Aizkraukle, Alūksne, Ādaži, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Līvāni, Madona, Ogre, Olaine, Preiļi, Rēzekne, Rīga, Salaspils, Saldus, Sigulda, Talsi, Tukums, Valmiera, Ventspils. Pie esošās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas struktūras un sadalījuma, kā arī, ievērojot izvēlētos notekūdeņu dūņu pārstrādes un utilizācijas risinājumus, 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveide uzskatāma par piemērotāko notekūdeņu dūņu centralizācijas risinājumu. Lai arī Plāna ietvaros izmaksas aprēķinātas pie vienota tehnoloģiskā risinājuma, kas izmaksu ziņā visefektīvāk nodrošina nepieciešamo pārstrādes līmeni, faktiskais notekūdeņu dūņu centrā izmantojamais tehnoloģiskais risinājums vai notekūdeņu dūņu pārstrādes veids izvērtējams, veicot tehniski ekonomisko analīzi un ņemot vērā faktisko notekūdeņu dūņu apjomu, esošo infrastruktūru un citus apstākļus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāko un konkrētam centram piemērotāko risinājumu.Plāns neizslēdz, ka SPS var izvēlēties notekūdeņu dūņas pārstrādāt mazāku NAI teritorijā, to pamatojot ar TEI un nodrošinot visām prasībām atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi un dūņu produktu kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Un, kā jau norādīts 4.2.1. sadaļā, Plāns neizslēdz arī iespēju dūņu pārstrādes centru veidot uz citu nozaru (piemēram, atkritumu apsaimniekošanas) uzņēmumu bāzes, ja par to vienojas attiecīgie SPS, pašvaldības un attiecīgais citas nozares uzņēmums. Šāda izvēle jāpamato ar tehniski ekonomisko analīzi un jānodrošina dūņu un to produktu izsekojamība.4.2.4.1.a. attēls. Notekūdeņu dūņu centru izvietojums alternatīvai "D5" (riņķa līnijai ir ilustratīvs raksturs)4.2.4.1.b. attēls. Notekūdeņu dūņu centru izvietojums alternatīvai "D5" (riņķa līnijai ir ilustratīvs raksturs)4.2.4.2. attēls. Notekūdeņu dūņu centru apkalpotie reģioni alternatīvai "D5"4.2.5. Institucionālā pārvaldībaŅemot vērā izvēlētos notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un centralizācijas risinājumus, būtiska ir atbilstoša un piemērota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas institucionālās pārvaldības risinājuma izvēle. Alternatīvu analīzē novērtētas iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot atbilstoši katras pašvaldības individuālajiem lēmumiem, veidot vienotu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu vienas pašvaldības ietvaros, veidot jaunu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru operatoru reģionālā vai valsts mērogā, vai dibināt vienu kopēju SPS valsts mērogā.SECINĀJUMS: Efektīvākais un esošajā SPS organizācijā piemērotākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas institucionālās pārvaldības risinājums ir vienota notekūdeņu dūņu apsaimniekošana pašvaldības ietvaros, kas paredz kādu no novadā esošajiem SPS noteikt par galveno un vienīgo uzņēmumu visu novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā.Taču netiek izslēgta iespēja, ka atbildīgajiem SPS vienojoties un nodrošinot dūņu izsekojamību, iespējams veidot dažādus savstarpēji izdevīgus sadarbības modeļus, piemēram, no viena novada apdzīvotām vietām dūņas apstrādei un/vai pārstrādei var tikt nogādātas cita novada NAI, ja tas ir ekonomiski un praktiski pamatotāk nekā dūņas vest uz izcelsmes novada dūņu centru vai galvenajām NAI.4.3. Kopsavilkums par notekūdeņu dūņu centralizācijas, apstrādes, pārstrādes un utilizācijas alternatīvāmApkopojot veikto izvērtējumu un tā secinājumus, iespējams apzināt labākos alternatīvos risinājumus katrā alternatīvu grupā, kas veidos Plāna kopējo risinājumu. 4.3. attēlā apkopota informācija par alternatīvu novērtējuma rezultātiem, norādot katras alternatīvas piemērotību un izmantojamību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, kā arī norādot tās alternatīvas, kas veidos kopējo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli.Atbilstoši novērtējumam, ir izvēlēts risinājums, kas paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu veikt SPS ietvarā. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis paredz, ka katra pašvaldība pieņem lēmumu, kurš SPS būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, vienlaikus sniedzot atbalstu SPS atbilstošas notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidei. Par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu noteiktais atbildīgais SPS nodrošina, ka pašvaldības teritorijā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās NAI radītās 1.–4. klases notekūdeņu dūņas koncentrē pašvaldības lielākajās NAI, kur veic to sākotnējo apstrādi (mehānisku atūdeņošanu). Pēc tam par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgais SPS visas savāktās un atūdeņotās notekūdeņu dūņas nogādā tuvākajā no 26+1 dūņu pārstrādes centriem. Savukārt notekūdeņu dūņu pārstrādes centri nodrošina, ka pārstrādātās notekūdeņu dūņas pēc to izturēšanas 12 mēnešus (aukstā fermentācija) vai kompostēšanas, vai cita alternatīva risinājuma, pirms to iestrādes augsnē tiek atbilstoši testētas un nodrošinātas ar kvalitātes apliecībām. Pārstrādes centri arī sniedz precīzu informāciju par dūņu izmantošanu valsts statistikas pārskatam "2-Ūdens". Lai arī Plāna izmaksas aprēķinātas vienotam tehnoloģiskajam risinājumam (aukstā fermentācija un kompostēšana), kas izmaksu ziņā visefektīvāk nodrošina nepieciešamo pārstrādes līmeni, faktiskais notekūdeņu dūņu centrā izmantojamais tehnoloģiskais risinājums vai notekūdeņu dūņu pārstrādes veids izvērtējams, veicot tehniski ekonomisko analīzi un ņemot vērā faktisko notekūdeņu dūņu apjomu, esošo infrastruktūru un citus apstākļus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāko un konkrētam centram piemērotāko risinājumu, vienlaikus nodrošinot visu dūņu nonākšanu pārstrādes centrā, atbilstošu pārstrādi un utilizāciju.Plāns izstrādāts, balstoties pieņēmumā, ka no dūņām sagatavojot kvalitatīvu lauksaimniecības zemes bagātināšanas līdzekli, izveidojot atbilstošu tiesisko regulējumu un ar informatīviem pasākumiem veicinot dūņu produktu atpazīstamību, iespējams panākt, ka dūņu produkti ir iecienīts un pieprasīts augsnes uzlabošanas līdzeklis, ko lauksaimnieki labprāt izmanto savu kultūru audzēšanā. Taču Plāna apspriešanas laikā vairākkārt izskanējušas bažas par to, vai nepieciešamo pieprasījumu pēc dūņu produktiem izdosies panākt. Plāna izstrādātāji norāda, ka situācijā, ja pēc dūņu produktiem nebūtu pietiekama pieprasījuma, SPS nāktos iestrādei lauksaimniecības zemēs atdot par velti vai pat piemaksāt lauksaimniekiem par dūņu izmantošanu. Tas līdzinās šī brīža situācijai, kad daļa SPS par pārstrādātu dūņu izvešanu lauksaimniekiem maksā. Šādā gadījumā joprojām tiktu sasniegts Plāna mērķis, ka visas notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši savāktas, testētas, pārstrādātas un lietderīgi izmantotas, taču tas samazinātu Plānā iecerēto finansiālo ieguvumu un pozitīvo ietekmi uz kopējo dūņu pārstrādes izdevumu bilanci SPS.Ļoti nozīmīgs faktors, veidojot pieprasījumu pēc notekūdeņu dūņu produktiem, ir sasaiste ar lauksaimniecību regulējošajiem tiesību aktiem. Līdz ar to ZM būs būtiska loma, lai veidotu ērtu un motivējošu tiesisko ietvaru dūņu iestrādei lauksaimniecības zemēs. Šajā jautājumā būs nepieciešama VARAM un ZM politiku integrēšana.Notekūdeņu dūņu centralizēšana 27 centros ļaus efektīvāk piemērot visu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomu jaunām normatīvo aktu prasībām, kas nākotnē varētu stāties spēkā, piemēram attiecībā uz farmaceitisko vielu atlikumiem, mikroplastmasas piesārņojumu, SEG emisiju samazinājumu u.c.4.3. attēls. Alternatīvu izvērtējuma kopsavilkumsAlternatīvu analīzē ir vērtētas arī visu atsevišķo alternatīvu kapitālo investīciju izmaksas un uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā labākos alternatīvos risinājumus, kas iekļaujami Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelī, nepieciešamais kapitālo ieguldījumu apjoms un ikgadējo uzturēšanas izmaksu apjoms ir sniegts 4.3. un 4.4. tabulās.4.3. tabulaNotekūdeņu dūņu apstrādei un pārstrādei nepieciešamās ikgadējās uzturēšanas izmaksas un kapitālās investīcijas (izņemot Rīgu), euro Notekūdeņu dūņu savākšana un atūdeņošana novadu centros26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru ekspluatācijas, pārstrādātu notekūdeņu dūņu utilizācijas un infrastruktūras izveides kapitālo ieguldījumu izmaksasNotekūdeņu dūņu centru darbības ikgadējās izmaksas, euro gadā1 189 7753 790 609Notekūdeņu dūņu (30% sausna) utilizācijas izmaksas, eurogadān/a80 399 (izvešana iestrādei augsnē)Notekūdeņu dūņu centra darbības ikgadējās izmaksas t.sk. utilizācija, eurogadā1 189 7753 871 009Ikgadējās izmaksas par 1 m3 slapju notekūdeņu dūņu (1% sausna), euro1,003,27Ikgadējās izmaksas par 1 m3 notekūdeņu (pieņemot, ka 1 m3 slapju dūņu rodas no 44m3 notekūdeņu), eurogadā0,020,07Kapitālo investīciju izmaksas, euro24 332 35647 146 4624.4. tabulaNotekūdeņu dūņu apstrādei un pārstrādei nepieciešamās investīcijas Rīgas NAI BAS "Daugavgrīva"PozīcijaIzmaksas (euro)Metāntanku paplašināšana36000000Kompostēšanas iekārtas1200000Kapitālo investīciju izmaksas, euro37200000Plāna izstrādes laikā aprēķināts, ka dūņu centralizēšanai un 26 dūņu pārstrādes centru infrastruktūras izveidei būs nepieciešami finansiālie ieguldījumi ~71,5 milj. euroapjomā (dūņu centralizēšanas un apstrādes infrastruktūrai 24,33 milj. EUR un dūņu pārstrādes infrastruktūrai 47,15 milj. EUR), savukārt no SIA "Rīgas ūdens" saņemta informācija, ka infrastruktūras paplašināšanai un jaunas izveidei Rīgas NAI būs nepieciešami ieguldījumi 37,2 milj. euro apjomā. Tas veido kopējo infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjomu 108,7 milj. EUR apmērā. Ņemot vērā straujo būvniecības un citu izmaksu pieaugumu 2022. un 2023. gada laikā, iespējams, ka nepieciešamo investīciju apjoms būs pat vēl lielāks un finansējuma iztrūkuma gadījumā SPS būs nepieciešams ieguldīt vairāk savu līdzekļu. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka Plānā ietvertie aprēķini paredz visu 26 dūņu pārstrādes centru infrastruktūru būvēt no jauna, bet daļā gadījumu jauno infrastruktūru būs iespējams veidot uz jau esošās bāzes, tādējādi izmaksas var būs mazākas.5. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS UN VEICAMĀS DARBĪBAS5.1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna aprakstsAtbilstoši Plāna 4. nodaļā "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas alternatīvo risinājumu izvērtējums" veiktajam izvērtējumam un secinājumiem par labāko alternatīvu dažādos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa posmos, secināms, ka Latvijas apstākļiem un situācijai atbilstošākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis jeb Plāna sastāv no savstarpēji neatdalāmām un kopēji īstenojamām aktivitātēm katrā notekūdeņu apsaimniekošanas posmā (skatīt 5.1.1. attēlu).5.1.1. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas principiālā procesu blokshēmaPlānu raksturo 5.1.1. attēlā iekļautās apsaimniekošanas darbības, kas ļauj definēt un noteikt kopējo dūņu apsaimniekošanas modeli (skatīt 5.1.2. attēlu):CENTRALIZĀCIJA – lai notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde būtu efektīva, tās ir nepieciešams koncentrēt atbilstoši aprīkotos dūņu pārstrādes un apstrādes centros. No visas pārējās valsts atšķirīga situācija ir BAS "Daugavgrīva", kas attīra Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu notekūdeņus. BAS "Daugavgrīva" rodas ļoti liels apjoms notekūdeņu dūņu, kas ļauj domāt par risinājumiem, kas nebūtu ekonomiski pamatoti pārējās NAI valstī. Tā kā BAS "Daugavgrīva" atrodas vietā, kura nebūtu ērti sasniedzama dūņu pievešanai, tā nekalpos kā vieta dūņu centralizācijai no citiem SPS, taču būs valsts lielākais dūņu pārstrādes centrs, kas pārstrādās savās iekārtās radītās notekūdeņu dūņas. Pārējā valstī radīto notekūdeņu dūņu centralizāciju Plāna ietvaros iecerēts veidot divos līmeņos:
  3. a)katra pašvaldība pieņem lēmumu, kurš SPS būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, vienlaikus sniedzot atbalstu SPS atbilstošas notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidei. Katras pašvaldības teritorijā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās NAI radītās 1.–4. klases notekūdeņu dūņas tiek transportētas uz pašvaldības lielākajām NAI (koncentrētas), kurās tiek veikta to sākotnējā apstrāde (atūdeņošana), ja nepieciešams. Uz 41 pašvaldības lielāko NAI jānogādā ~ 97 tūkst. t slapju notekūdeņu dūņu (1% sausna), kas ir 8,15 % no kopējā radītā notekūdeņu dūņu apjoma. 66 NAI, kurās radīto slapjo notekūdeņu dūņu apjoms pārsniedz 1000 m3/gadā, pirms transportēšanas uz novada lielākajām NAI jāveic notekūdeņu dūņu atūdeņošana (vismaz 18 % sausna), lai nodrošinātu ekonomiski pamatotas transportēšanas izmaksas, bet no pārējām NAI notekūdeņu dūņas nogādā slapjas (1 % sausna). Atūdeņošanā var izmantot arī mobilas atūdeņošanas iekārtas, veicot atūdeņošanu vairākās novada NAI, kurās nav stacionārās infrastruktūras. 5. klases notekūdeņu dūņas jāapsaimnieko atbilstoši bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem un jāapglabā bīstamo atkritumu poligonā;
  4. b)visas savāktās un atūdeņotās notekūdeņu dūņas nogādā vienā no dūņu pārstrādes centriem (skatīt 4.2.4.1.a. attēlu), ja attiecīgās pašvaldības lielākās NAI nav šāds centrs. Pašvaldība nosaka par notekūdeņu dūņu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgo ūdenssaimniecības SPS, kas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu un apstrādi pašvaldības teritorijā un notekūdeņu dūņu nogādi noteiktajā pārstrādes centrā, ja nepieciešams. No 15 pašvaldību lielākajām NAI atūdeņotas dūņas (vismaz 18% sausna) nogādā pārstrādei uz vienu no 26 notekūdeņu dūņu centriem, veidojot transportējamo atūdeņoto notekūdeņu dūņu apjomu ~ 5000 t/gadā. Attālums līdz notekūdeņu dūņu pārstrādes centram ir 13–55 km (vienā virzienā), kas noteikts, veicot tehniski un ekonomiski pamatotu analīzi. Ārējais publiskais finansējums (ES fondu u.c.) pieejams notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un savākšanas infrastruktūras izveidei par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgajam SPS un NAI saskaņā ar Plānā iekļautajiem principiem un balstoties uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizāciju.Lai nodrošinātu nepieciešamo centralizācijas līmeni, ir nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz pašvaldības pienākumu ar lēmumu noteikt par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgo SPS, kā arī izveidot atbilstošu notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes infrastruktūru pašvaldības ietvaros un pārstrādes infrastruktūru alternatīvu analīzē izvēlētajos centros. Centralizācijas līmeņa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras apjomi un izmaksas apkopotas 5.2. apakšnodaļā, bet infrastruktūras izveidei jānodrošina ārējā publiskā finansējuma pieejamība.PĀRSTRĀDE – notekūdeņu dūņu pārstrādi plānots veikt 27 dūņu pārstrādes centros, kas izvietoti pie 4.5. apakšnodaļā noteikto novadu NAI vai tām pieguļošajās teritorijās un ko apsaimnieko attiecīgo NAI operators – ūdenssaimniecības SPS vai cits komersants, ja par to ir SPS, pašvaldību un attiecīgā komersanta vienošanās. Izvēlētais centru skaits pie pašreizējā notekūdeņu dūņu apjoma, novērtētā pārstrādes izmaksu apmēra un utilizācijas iespējām nodrošina izmaksu ziņā efektīvāko un ilgtspējīgāko notekūdeņu dūņu pārstrādi. 27 notekūdeņu dūņu centros pārstrādā visas Latvijas sadzīves NAI bioloģiskajos attīrīšanas procesos radītās notekūdeņu dūņas (~2,0–2,2 milj. t/gadā (1% sausne)), kas centros nonāk kā ~116 tūkst. t/gadā mehāniski atūdeņotas (vismaz 18% sausna) notekūdeņu dūņas.Notekūdeņu dūņu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.