Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 237 Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 54. §) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam 1. Apstiprināt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, Zemkopības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām. 3 3. Ministrijām un to padotības iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja plāna īstenošanas laikā rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, jautājumu par tā piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4 4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus līdz plāna darbības termiņa beigām iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus par grozījumiem plānā, lai precizētu plānā iekļautos uzdevumus, pasākumus, nepieciešamo finansējumu un citus jautājumus. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa (Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojums Nr. 237 NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 2024.–2027. GADAM Rīgā, 2024SATURSKOPSAVILKUMSIEVADS1. TIESISKĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS UN IESPĒJAS NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ1.1. Starptautiskie politikas plānošanas dokumenti1.2. ES normatīvie akti dūņu apsaimniekošanā un saistītajās nozarēs1.3. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti2. ESOŠĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ2.1. Notekūdeņu dūņu apjoms2.2. Notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas nākotnē2.3. Notekūdeņu dūņu kvalitāte2.4. Notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde2.5. Notekūdeņu dūņu utilizācija un notekūdeņu dūņu kā produkta noiets2.6. Ražošanas uzņēmumu radītās notekūdeņu dūņas2.7. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pašreizējās situācijas SVID analīze3. PLĀNA VĪZIJA, MĒRĶI UN UZDEVUMI4. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVO RISINĀJUMU IZVĒRTĒJUMS424.1. Alternatīvu analīzes mērķi un metodika4.2. Notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un pārvaldības alternatīvu izvērtējums4.2.1. Apsaimniekošana4.2.2. Utilizācija4.2.3. Pārstrāde4.2.4. Centralizācija4.2.5. Institucionālā pārvaldība4.3. Kopsavilkums par notekūdeņu dūņu centralizācijas, apstrādes, pārstrādes un utilizācijas alternatīvām5. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS UN VEICAMĀS DARBĪBAS5.1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna apraksts5.1.2. Plāna īstenošanas vieta5.1.3. Plāna ilgtspējas raksturojums un atbilstība ilgtspējīgas attīstības plānošanas mērķiem5.1.4. Plāna vides un sociālā ietekme5.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums5.2.1. Metodika un izmantoto aprēķinu pieņēmumi5.2.2. Plāna īstenošanas finansiālo izmaksu analīze un novērtējums5.2.3. Plāna īstenošanas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze5.2.4. Plāna jutīguma riska analīze5.3. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna institucionālais ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības5.3.1. Organizatoriskā struktūra notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanai5.4. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas uzdevumi, finansēšanas plāns un laika grafiks5.4.1. Plāna īstenošana5.4.2. Potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums5.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana SAĪSINĀJUMIAAVP2028Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadamAERatjaunojamie energoresursiAlternatīvu analīzeJ. Pētersons, V. Līkosts (2021) Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģijas alternatīvu analīze, 180 lpp.ANOApvienoto Nāciju OrganizācijaANO2030"Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development" jeb "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam"Aprites ekonomikas rīcības plānsJauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu"ATRadministratīvi teritoriālā reformaBAS "Daugavgrīva"Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva"BSP (BSP5)bioķīmiskais skābekļa patēriņšBNAbioloģiski noārdāmie atkritumiCEcilvēku ekvivalentsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCKScentralizētās kanalizācijas sistēmasCŪScentralizētās ūdensapgādes sistēmasDirektīva 86/287/EEKPadomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/287/EEK par vides, jo īpaši augsnes aizsardzību lauksaimniecībā, izmantojot notekūdeņu dūņasDirektīva 1999/31/EKPadomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniemDirektīva 2008/105/EKEiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EKDirektīva 2013/39/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ)EKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaFMFinanšu ministrijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKSSkanalizācijas sūkņu stacijaKTkanalizācijas tīkliĶSPķīmiskais skābekļa patēriņšLatvija2030Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadamLIBRALatvijas Bioekonomikas attīstības stratēģijuLLKCLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLŪKALatvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijaLVAFALatvijas vides aizsardzības fonda administrācijaLVĢMCLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsm3/dnn.kubikmetri diennaktīMKMinistru kabinetsMK noteikumi Nr. 34MK 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"MK noteikumi Nr. 174MK 2016. gada 22. marta MK noteikumi Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu"MK noteikumi Nr. 362MK 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli"MK noteikumu Nr. 384MK 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"MK noteikumi Nr. 834MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"MK noteikumi Nr. 1227MK 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"NAP2027Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNkop.kopējais slāpeklisNAInotekūdeņu attīrīšanas iekārtasN/Anav attiecināmsn/dnav datuNEKP2030Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadamNOPnoturīgie organiskie piesārņotājiNotekūdeņu dūņu direktīvaPadomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņasNŪIP2027Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadamOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPkop.kopējais fosforsPVDPārtikas un veterinārais dienestsRPPAE2027Rīcības plāns pārējai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadamSAMSpecifiskais atbalsta mērķisSEGsiltumnīcefekta gāzesSPRKSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaSPSsabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un formas (pašvaldība, pašvaldības iestāde, komersants u.c.), kas sniedz ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumusSituācijas aprakstsJ. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus (2021) Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP nodevums, Rīga, 135 lpp.,SVsuspendētās vielasSVIDstipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīzeTaksonomijas regula 2020/852Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088TEPtehniski ekonomiskais pamatojumsVAADValsts augu aizsardzības dienestsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVIVeselības inspekcijaVMVeselības ministrijaVPP2027Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadamVVDValsts vides dienestsZMZemkopības ministrijaTERMINU SKAIDROJUMSAlternatīvasavstarpēji izslēdzošu risinājumu salīdzinājums. Plāna ietvaros tiek lietots kā konkrētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas posma iespējamo risinājumu salīdzinājums.Atkritumu reģenerācijajebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kas būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai.1Bioķīmiskais skābekļa patēriņšbioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) raksturo izšķīdušā skābekļa daudzumu, kuru baktērijas patērē, oksidējot ūdens paraugā esošās organiskās vielas.4Bioloģiskie atkritumibioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.1Bioloģiski sadalāmi (noārdāmi) atkritumijebkuri atkritumi, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumi, papīrs un kartons.2Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās notekūdeņu attīrīšanai pamatā izmanto bioloģiskus apstrādes procesus, nodrošinot bioloģiski noārdāmu piesārņojošo vielu koncentrāciju samazināšanu.Dūņu lauksspeciāli ierīkota slapju notekūdeņu dūņu novietne to izturēšanai vismaz 12 mēnešu garumā. Dūņu laukos tiek veikta notekūdeņu dūņu aukstā fermentēšana.Digestātsmateriāls, kas veidojas pēc organisko vielu mezofilās anaerobās pārstrādes biogāzes reaktoros.Individuālās NAINAI ar projektēto jaudu līdz 5 m3/dnn.Komposta ražotājsjuridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto notekūdeņu dūņas komposta gatavošanai.3Ķīmiskais skābekļa patēriņšrādītājs, kas raksturo kopējo kālija dihromāta daudzumu, kas nepieciešams ūdenī esošo organisko vielu oksidēšanai. Veicot analīzes, paraugam tiek pievienoti arī citi reaģenti, lai samazinātu rādītāju kļūdas, ko izraisa dažādi piejaukumi, piemēram, hlorīdi. Parasti BSP5 veido tikai aptuveni 65% no kopējā skābekļa patēriņa, ko nosaka ogleklis vielās, kas ietilpst komunālo notekūdeņu sastāvā4, bet ĶSP raksturo kopējo organisko vielu saturu notekūdeņos.Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelisLatvijas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālās pārvaldes kopējais risinājums, ņemot vērā veikto alternatīvu novērtējumu.Mazās NAINAI ar projektēto jaudu no 5 m3/dnn līdz 1000 m3/dnn.Mezofilā anaerobā notekūdeņu dūņu pārstrādenotekūdeņu dūņu raudzēšana biogāzes reaktoros biogāzes iegūšanai 35º C (± 3º C) temperatūrā.Mineralizētās vai biezinātās dūņasnotekūdeņu dūņas, kas pēc to noņemšanas notekūdeņu attīrīšanas procesā tiek apstrādātas mineralizatoros vai biezinātājos sausnas īpatsvara palielināšanai līdz 2–4%.Mitras notekūdeņu dūņas (atūdeņotas dūņas)apstrādātas notekūdeņu dūņas, kurās atkarībā no SPS izvēlētās dūņu apstrādes metodes sausnas īpatsvars ir 5–25%, bet ūdens saturs dūņu sastāvā ir 75%–95%.Neapstrādātas notekūdeņu dūņasnotekūdeņu dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no MK noteikumos Nr. 362 noteiktajiem notekūdeņu dūņu apstrādes veidiem.3Notekūdeņu dūņaskoloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.3 Plānā detalizēti analizētas tikai sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanas laikā radītās notekūdeņu dūņas.Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanaprocesu kopums, kas ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi, lietderīgu izmantošanu u.c. veicamās darbības ar notekūdeņu dūņām no to radīšanas līdz utilizācijai.Notekūdeņu dūņu apstrādejebkāda veida manipulācijas ar notekūdeņu dūņām, kas principiāli neizmaina to struktūru un nerada lietderīgi izmantojamu produktu. Dūņu apstrāde ietver arī jebkāda veida dūņu atūdeņošanu vai mehānisku iebiezināšanu.Notekūdeņu dūņu kompostsnotekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.3Notekūdeņu dūņu pārstrādemanipulācijas ar dūņām, kas izmaina to struktūru un ļauj iegūt produktu, kuru iespējams lietderīgi izmantot. Dūņu pārstrāde ietver raudzēšanu biogāzes iegūšanai, kompostēšanu, auksto fermentāciju un dedzināšanu. Pārstrāde ietver arī tehnoloģijas, kas Latvijā pagaidām netiek pielietotas (pirolīze, u.c.).Notekūdeņu dūņu pārstrādes centrsspeciāla vieta, kas ir atbilstoši ierīkota un atbilstoši apsaimniekota, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi.Notekūdeņu dūņu pārstrādes centra operatorsSPS vai cita organizācija, kas nodrošina apstrādātu dūņu pārstrādi, dūņu pārstrādes centra darbību un pārstrādātu dūņu utilizāciju.Notekūdeņu dūņu ražotājsjuridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas.3Notekūdeņu dūņu utilizācijanotekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids.Noturīgie organiskie piesārņotājihalogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās.5PlānsNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" (šis dokuments).Projekts LIFE GOODWATER IPProjekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (LIFE18 IPE/LV/000014 – LIFE GOODWATER IP).Ražošanas atkritumiatkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā.1Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (SPS)uzņēmums, pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Pakalpojuma sniegšanas laikā rodas notekūdeņu dūņas, par kuru atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīgs attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.Sadzīves atkritumipar sadzīves atkritumiem tiek uzskatīti nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus.1Slapjas dūņasnotekūdeņu dūņas, kas ir dabīgi izveidojušās un bez papildu apstrādes noņemtas no bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa. Šādu notekūdeņu dūņu sastāvā ir 99% ūdens, 1% sausnas.Vārtu maksateorētisks izmaksu novērtējums par apstrādātu notekūdeņu dūņu nodošanu no viena SPS citam SPS pārstrādei un utilizācijai notekūdeņu dūņu centrā.KOPSAVILKUMSPlāns izstrādāts 2021. gadā pamatojoties uz detalizētu tiesiskā tvēruma, dūņu apsaimniekošanas esošās situācijas un ārvalstu pieredzes izpēti. Ziņojums Situācijas apraksts pieejams VARAM mājas lapā6. Plāna vajadzībām apzināts un Alternatīvu analīzē7 izvērsti aprakstīts administrēšanas, institucionālās pārvaldības, centralizācijas, pārstrādes un utilizācijas alternatīvu salīdzinājums. Tāpat detalizēti vērtētas un izklāstītas prognozējamās Plāna ieviešanas izmaksas un iezīmēti finansējuma avoti. Plānam izvēlēti risinājumi, kam būtu pēc iespējas mazāka ietekme uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifiem.Analīzes un aprēķinu rezultātā secināts, ka BAS "Daugavgrīva", ņemot vērā tur radīto notekūdeņu dūņu lielo apjomu, iespējams izvēlēties no pārējās valsts teritorijas atšķirīgu risinājumu, bet pārējā valsts teritorijā praktiski un ekonomiski pamatotākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis prasa dūņu apsaimniekošanas centralizēšanu un sadarbību starp apsaimniekotājiem, un ir sekojošs.1. Atbildīgais – katrā novadā ar pašvaldības lēmumu tiek noteikts viens par visa novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centralizāciju atbildīgais uzņēmums, SPS. Šis uzņēmums būs atbildīgs par dūņu apsaimniekošanu novadā – darbu koordinēšanu, centralizācijas organizēšanu, dūņu pārstrādi vai apstrādātu dūņu pārvešanu uz pārstrādes centru blakus novadā, ja novada teritorijā netiks veidots dūņu pārstrādes centrs.2. Pirmā līmeņa centralizācija – no visām novada NAI slapjas vai atūdeņotas notekūdeņu dūņas tiek nogādātas novada par dūņu apsaimniekošanu atbildīgā SPS iekārtās. No pavisam mazām iekārtām tiek vestas slapjas dūņas (1% sausnas) un atūdeņotas pēc piegādes, bet iekārtās, kurās gada laikā rodas vairāk kā 1000 m3 slapju dūņu, atūdeņošanu organizē uz vietas (var izmantot mobilās atūdeņošanas iekārtas) un par apsaimniekošanu atbildīgā apsaimniekotāja iekārtās nogādā atūdeņotas dūņas (aptuveni 18% sausnas). Pirmā līmeņa centralizācija tiek balstīta SPS esošajā infrastruktūrā, taču plānota arī iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt finansiālu atbalstu infrastruktūras pilnveidošanai/modernizācijai vai izveidei un aprīkojuma iegādei.3. Dūņu kvalitātes kontrole – pēc pirmās līmeņa centralizācijas notiek dūņu kvalitātes kontrole. Par katra novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgais SPS nodrošina dūņu testēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (detalizētas prasības tiks izstrādātas Plāna ieviešanas sākumposmā).4. Otrā līmeņa centralizācija – tiek veidoti 26+1 dūņu pārstrādes centri visā Latvijā – dūņu pārstrādes centrs Rīgas NAI BAS "Daugavgrīva", kurā tiek pārstrādātas tikai Rīgas NAI radītās dūņas, un 26 dūņu pārstrādes centri ārpus Rīgas, kuros tiek pārstrādātas uz vietas radītās un no mazākām blakus novadu iekārtām pievestās dūņas. Aprēķini parāda, ka 15 novados radīto dūņu apjoms ir tik neliels, ka investīcijas dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei uz vietas neatmaksājas un izdevīgāk (arī ilgtermiņā) ir dūņas pārstrādei vest uz lielākām iekārtām blakus novadā.Plāna izstrādātājs ar aprēķiniem (analizējot infrastruktūras izveides, transporta iegādes un dūņu pārvadāšanas izmaksas) pierāda, ka finansiāli izdevīgākais dūņu pārstrādes centru tīkls ir 26+1, taču Plāns neizslēdz iespēju, ka kāda reģiona blakus novadi varētu vēlēties veidot vēl ciešāku centralizāciju un veidot vienu dūņu pārstrādes centru lielākā teritorijā. Taču šāda izvēle jāpamato ar tehniski ekonomisko analīzi, lai parādītu ka šāds dūņu apsaimniekošanas modelis neradīs nepamatotu sadārdzinājumu notekūdeņu apsaimniekotāju klientiem. Lēmumi par dūņu pārstrādes centru atrašanās vietām, pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu (turpmāk – ūdenssaimniecību) sadarbību un uzdevumu sadali ir pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības ziņā, taču pieņemtajiem lēmumiem jānodrošina, ka tiek savāktas visas notekūdeņu dūņas no visām novada NAI, pārbaudīta to kvalitāte un nodrošināta atbilstoša pārstrāde un utilizācija.5. Pārstrādes veids – aprēķini parāda, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielo dūņu daudzumu 26 dūņu centros, vides prasībām atbilstoši un saimnieciski pamatotākie pārstrādes veidi ir dūņu aukstā fermentācija (jeb 12 mēnešu izturēšana) un kompostēšana. Plāns paredz investīcijas šo pārstrādes veidu infrastruktūras papildināšanai/modernizēšanai vai jaunas izveidei novadu lielākajās NAI, kurām tiks uzticēta dūņu pārstrāde, un tehnikas un dūņu pārvadāšanas transportlīdzekļu iegādei.Plāna izstrādes gaitā konstatēts, ka liela daļa notekūdeņu dūņu šobrīd tiek pārstrādāta un utilizēta sadarbībā ar privāto sektoru – dūņas uz savstarpēji izdevīgu nosacījumu pamata tiek nodotas biogāzes ražotājiem, kuri pēc dūņu izmantošanas biogāzes ražošanai to blakusproduktus (digestātu) utilizē mēslojot lauksaimniecības zemes. Plāns neizslēdz šādas sadarbības modeli un neuzstāj uz dūņu kompostēšanu vai auksto fermentāciju, ja pašvaldība un ūdenssaimniecība, pamatojoties uz izvērtējumu, kā praktiski un ekonomiski pamatotāku dūņu apsaimniekošanas modeli izvēlas dūņu nodošanu biogāzes ražošanai vai citām pārstrādes vai reģenerācijas darbībām. Taču šādā gadījumā pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības uzdevums ir nodrošināt, ka šāda sadarbība ir uzticama ilgtermiņā un nerada nepamatoti augstas izmaksas, kas jāsedz ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmējiem. Tāpat jāņem vērā, ka tuvākajos gados būs pieejams finansējums Plānā izvēlētās dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei, bet SPS, kuri šobrīd izvēlēsies citus risinājumus un vēlāk, kad finansējums vairs nebūs pieejams, tomēr gribētu būvēt dūņu izturēšanas vai kompostēšanas laukus, tas būtu jādara par saviem līdzekļiem.6. Utilizācija – Plānā piedāvātais dūņu pārstrādes veids – aukstā fermentēšana un kompostēšana – rada produktu, kuru var izlietot dažādos veidos, piemēram, teritorijas apzaļumošanā, degradētu vietu sakopšanā, stādu audzēšanā. Taču visērtākais un piemērotākais izmantošanas veids būtu dūņu pārstrādes produktu iestrāde lauksaimniecības zemēs augsnes bagātināšanas nolūkā. Atkarībā no dūņu produktu kvalitātes, atpazīstamības un citu augsnes mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenām, tirgū radīsies pieprasījums pēc dūņu pārstrādes produktiem un veidosies to cena (cena teorētiski var būt arī negatīva).7. Atkāpes no Plāna – pašvaldības un ūdens saimniecības, vislabāk pārzinot lokālos apstākļus un savas iespējas, var meklēt savus individuālus, lokālajiem nosacījumiem vairāk atbilstošus risinājumus, savas izvēles pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi. Taču jāņem vērā, ka investīciju sadales kārtība pamatā tiks balstīta šajā Plānā aprakstītajos secinājumos.Plāna projektam ir tikusi organizēta sabiedriskā apspriešana, kas notika Tiesību aktu projektu portālā no 2022. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie jautājumi un komentāri un VARAM atbildes uz tiem atrodami Tiesību aktu projektu portāla sadaļā "Papildu dokumenti".IEVADSNotekūdeņu dūņas kā koloidālas nogulsnes rodas, apstrādājot sadzīves un ražošanas notekūdeņus bioloģiskajās NAI. Šobrīd katrs SPS notekūdeņu dūņas apsaimnieko, izvēloties savu individuālu risinājumu, jo līdz šim nav izstrādāts vienots, stratēģisks notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas redzējums valsts mērogā. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošanu šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā globālā un ES līmenī izvirzītos nosacījumus, kas paredz virzību uz ilgtspējīgu un klimata pārmaiņas mazinošu tautsaimniecības attīstību, un ar to saistītajām ekonomiskajām transformācijām, veidojot klimatneitrālu, resursefektīvu, t.sk. aprites ekonomikas principiem atbilstošu un konkurētspējīgu ekonomiku.Plāns ir valsts līmeņa stratēģisks plānošanas dokuments, kas apraksta un analizē esošo situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā, un nosaka rīcības, lai panāktu vienotu turpmāko attīstību, ņemot vērā ES un nacionālā līmeņa normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, identificētos problēmjautājumus, kā arī administratīvi, vidiski, ekonomiski un tehniski atbilstošus un iespējamus risinājumus un to izmaksas.Plāns izstrādāts projekta LIFE GoodWater IP LIFE18 IPE/LV/000014 ietvaros ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.Plāna struktūra veidota tā, lai atspoguļotu svarīgākos ūdenssaimniecības nozari un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ietekmējošos faktorus. To skaitā ir gan ES, gan nacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas raksturo pašreizējās prasības notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī dažādu nozaru un kopējie rīcībpolitikas mērķi, ieskaitot ES virzību uz klimata, vides un ekonomisko transformāciju. Plānā raksturota pašreizējā situācija, kas ļauj novērtēt notekūdeņu dūņu apjomu un kvalitāti, kā arī pašlaik izmantotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodes. Balstoties uz situācijas raksturojumu, ir veikta SVID analīze, kas ļauj identificēt uzdevumus jeb aktivitātes, kas jāveic, lai risinātu problēmjautājumus un stimulētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģisku un kompleksu attīstību, kā arī nodrošinātu virzību uz Plāna izstrādes laikā definēto attīstības mērķi. Plāna izstrādes laikā ir apskatītas un salīdzinātas vairākas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālo risinājumu alternatīvas, kas ļauj noteikt Latvijas situācijai atbilstošāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un izstrādāt tā ieviešanas plānu.Plāna ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, jo ražošanas notekūdeņu dūņas, kas nenonāk CKS, pēc sastāva un izcelsmes atšķiras no komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radītajām dūņām, tāpēc tās, tāpat kā līdz šim, ir jāapsaimnieko to ražotājiem, ņemot vērā dūņu sastāvu un daudzumu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus.1. TIESISKĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS UN IESPĒJAS NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀGlobāla, ES līmeņa un nacionālie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti gan nosaka konkrētas nozares pārvaldības nosacījumus (t.sk. attīstības virzienus, mērķus, īstenošanas prasības), gan nodrošina integratīvu saikni ar citu nozaru aktuālajām rīcībpolitikām (piemēram, klimats, atkritumu apsaimniekošana). Tāpēc šī Plāna izstrāde balstīta uz dažādos plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos paredzētajiem attīstības mērķiem un rīcības plāniem, t.sk., ņemot vērā paredzamos ierobežojumus vai attīstības iespējas īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā.Plāna izstrādes gaitā veikta ar notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņām, kā arī vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistīto normatīvo aktu un plānošanas dokumentu analīze. Ņemot vērā izvērtēto dokumentu lielo skaitu (83 gab.), šajā Plāna sadaļā ir iekļauta informācija par būtiskākajiem dokumentiem un aprakstīti vispārēji notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ierobežojoši vai veicinoši nosacījumi, kā arī Plāna mērķu definēšanai būtiski secinājumi. Pilnais izvērtējuma dokuments pieejams VARAM mājas lapā.81.1. Starptautiskie politikas plānošanas dokumentiNotekūdeņu dūņas ir viens no notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktiem, to apsaimniekošanas problemātika tiek risināta netieši gan klimata pārmaiņu, gan vides piesārņojuma, gan resursu atkārtotas izmantošanas jomu rīcībpolitikās.Būtiskākais globāla mēroga dokuments ir programma ANO2030, kas plašāk pazīstama kā 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un noteiktie apakšmērķi ir vispārīgi un vērsti uz visas planētas ilgtspējīgu nākotni. No visiem programmā izvirzītajiem mērķiem, vismaz deviņi, tostarp 6. mērķis "Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem un ilgtspējīgu pārvaldību" (6.3. Līdz 2030. gadam uzlabot ūdens kvalitāti, samazinot piesārņojumu, izskaužot atkritumu apglabāšanu poligonos un līdz minimumam samazinot bīstamu ķīmisku vielu un materiālu izlaišanu, uz pusi samazinot neapstrādātu atkritumu īpatsvaru un būtiski palielinot to pārstrādi un drošu atkārtotu izmantošanu visā pasaulē), ir attiecināmi arī uz notekūdeņu dūņu un atkritumu apsaimniekošanu. Tie ļauj secināt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai jābūt resursus (energoresursus, izejvielas un palīgmateriālus) taupošai un efektīvai, pēc iespējas nodrošinot notekūdeņu dūņu kā resursa atkalizmantošanu un atgriešanu dabas vai ražošanas procesos, nodrošinot visa procesa ilgtspēju un apritīgumu, vienlaikus nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas nav piesārņojuma avots vai tā pārneses veids.Lai nodrošinātu ANO2030 programmas mērķu īstenošanu, EK 2019. gadā publicēja paziņojumu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas plašāk pazīstama kā "Eiropas Zaļais kurss". Tā ir jauna izaugsmes stratēģija, kas cita starpā nosaka, ka līdz 2050. gadam visas siltumnīcefekta gāzes tiek neitralizētas, panākot, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un ka tās ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Lai to panāktu, visiem ES pasākumiem un rīcībpolitikām ir jābūt orientētām uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un resursu efektīvu, atkārtotu un apritīgu izmantošanu.Viens no soļiem Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ir Aprites ekonomikas rīcības plāns. Dokumentā norādīts, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāta vienota stratēģija, kā veidot klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā minēts, ka aprites ekonomikas principus ir jāpārņem arī tradicionāliem ekonomikas dalībniekiem, jo tas ļaus līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu patēriņa, vienlaikus nodrošinot ES konkurētspēju ilgtermiņā. Lai to paveiktu, ES ir straujāk jāpārkārtojas uz reģeneratīvas izaugsmes modeli, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās paņem, jāvirzās uz resursu patēriņa salāgošanu ar planētas iespēju robežām, jādubulto apritīgo materiālu izmantošana.Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāti arī Bioekonomikas stratēģija un tās rīcības plāns, kura ietvaros tiks sagatavots arī Barības vielu integrētās pārvaldības plāns, lai nodrošinātu augu barošanās elementu ilgtspējīgāku izmantošanu un stimulētu atgūto barības vielu tirgu.Attiecīgi ir secināms, ka ES politikās uz rīcībām ar notekūdeņu dūņām attiecas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazinoši pasākumi, gan aprites ekonomikas pasākumi, kas notekūdeņu dūņas aplūko kā atkārtoti izmantojamu augu barošanās elementu avotu, vienlaikus nepalielinot vides piesārņojumu. Minētais lielā mērā sasaucas arī ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030 un stratēģiju "No lauka līdz galdam". Šajās stratēģijās ir izvirzīti mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Eiropas Enerģētikas ceļvedis līdz 2030. gadam un 2050. gadam. Šajā dokumentā, tāpat kā Bioekonomikas stratēģijā, ir uzsvērta nepieciešamība palielināt AER izmantošanu, piemēram, sekmēt biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanai. Tas arī akcentē nepieciešamību efektīvāk izmantot esošos biomasas resursus, kā arī ilgtspējīgā veidā kāpināt ražīgumu lauksaimniecībā, ņemot vērā globālu vajadzību samazināt atmežošanu un mežu degradāciju, un nodrošināt biomasas pieejamību par konkurētspējīgām cenām.Kontekstā ar nepieciešamību samazināt klimata pārmaiņas izraisošo gāzu emisijas un veicināt AER izmantošanu, ir izdota arī ES metāna emisiju mazināšanas stratēģija, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt SEG emisijas tādām nozarēm kā lauksaimniecība, enerģētika, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana un veicināt metāna savākšanu un izmantošanu kā enerģijas avotu. Vienlaikus stratēģijā norādīts, ka arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā varētu tikt izvirzītas prasības metāna emisiju samazināšanai.Starptautisko ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanas dokumentu kontekstā notekūdeņu dūņas ir uzlūkojamas kā resurss, kura atkalizmantošana un atgriešana dabas vai ražošanas procesos ir būtiska un nepieciešama. Ņemot vērā notekūdeņu dūņu īpašības, tās var būt gan augu barošanās elementu avots, gan biomasa atjaunojamās enerģijas ieguvei. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošana var veicināt ES ilgtspējīgās attīstības iniciatīvās izvirzīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši aprites ekonomikas jomā. Būtiski ir nodrošināt, lai resursefektīvi apsaimniekotas notekūdeņu dūņas būtu videi drošas, neradītu un nepārnestu piesārņojumu no vienas teritorijas vai vides uz citu.1.2. ES normatīvie akti dūņu apsaimniekošanā un saistītajās nozarēsNotekūdeņu dūņu izmantošanu un apriti ES regulē Notekūdeņu dūņu direktīva, kas pieņemta pirms 35 gadiem. Tās prasības ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos ar MK noteikumiem Nr. 362. EK ir vairākkārt veikusi šīs direktīvas atbilstības novērtējumu vai auditu, kura laikā secināts, ka Direktīvas 86/278/EEK ieviešana ir veicinājusi papildu ieguvumus, kas pārsniedz sākotnēji noteiktos mērķus. Tostarp ir attīstījušās notekūdeņu un to dūņu attīrīšanas tehnoloģijas, uzlabota notekūdeņu un ūdens kvalitāte, mazinājusies notekūdeņu dūņu apglabāšana, palielinājusies augsnes organisko vielu un ūdens aizture, kā arī pieaugusi biogāzes ieguve no dūņām. 2021. un 2022. gadā EK veica jaunu novērtējumu par nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 86/287/EEK, ņemot vērā jaunākās ilgtspējīgas attīstības tendences, ES kopējos mērķus vides aizsardzības, ekonomikas attīstības un ilgtspējas jomā, kā arī jaunākos zinātniskos pētījumus un to atziņas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti piesardzības pasākumi notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta notekūdeņu dūņu un to komposta plašāka izmantošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas šobrīd attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka papildu kvalitātes kritēriji attieksies arī uz tādiem piesārņotājiem kā mikroplastmasa vai farmaceitiskās vielas. Pašlaik Direktīva 86/278/EEK atļauj lauksaimniecībā izmantot tikai pārstrādātas notekūdeņu dūņas, lai būtiski samazinātu patogēnu piesārņojumu, kā arī prasa kontrolēt smago metālu piesārņojumu. Tā nosaka ierobežojumus, kad notekūdeņu dūņas un to komposts nav izmantojami lauksaimniecībā. Vienlaikus izvērtējuma gaitā secināts, ka direktīva pilnībā neatbilst aprites ekonomikas principiem, ka varētu būt nepieciešams regulējums arī citiem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem un piesārņotājiem, kā arī jāuzlabo saskaņa ar Notekūdeņu direktīvu. Attiecībā uz Latviju izvērtējumā konstatēts, ka Latvijā ir noteiktas vienas no ES stingrākajām prasībām pieļaujamai svina koncentrācijai dūņās, taču ir ES mērogā viens no lielākajiem rādītājiem dūņu utilizācijas veidam "Citi", kas norāda uz to, ka nav skaidras un sakārtotas dūņu utilizācijas kārtības. Vienlaikus nav sagaidāms, ka Direktīvas 85/278/EEK pārskatīšana varētu ietekmēt dūņu apsaimniekošanas nosacījumus Plāna aptvertajā laika posmā, jo tās grozījumu priekšlikuma publiskošana nav paredzēta EK darba programmā 2024. gadam, savukārt ES Tiesību aktu grozījumu apstiprināšana parastajā likumdošanas procedūrā lielākoties aizņem pusotru gadu vai pat ilgāk.Direktīvas 86/278/EEK iespējamie grozījumi nākotnē ir faktors, ko nav iespējams novērtēt Plāna izstrādes laikā. Tas nemazina citos ES plānošanas dokumentos noteikto principu būtiskumu, kas paredz notekūdeņu dūņu kā blakusprodukta atkārtotu izmantošanu un atgriešanu resursu apritē.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (Regula 2019/1009), nosaka mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas un komponentmateriālu kategorijas, paredzot kvalitātes kritērijus, kādiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE marķējumu ir jāatbilst, kā arī tajā ir noteikti nosacījumi to laišanai ES tirgū. Taču šī regula nenosaka prasības mēslošanas līdzekļu izmantošanai. Regula 2019/1009 paredz, ka ES mēslošanas līdzekļu atsevišķu komponentmateriālu ieguvē var izmantot notekūdeņus un notekūdeņu dūņas. ES mēslošanas līdzekļu sastāvā var būt izgulsnēti fosfāti, kuri iegūti izgulsnēšanas procesā, termiski oksidēti materiāli, kā arī no atkritumiem atgūti augstas tīrības materiāli, kuri var saturēt ielaidmateriālus, piemēram, noteikta veida notekūdeņus vai notekūdeņu dūņas. Minētā regula nepieļauj notekūdeņu dūņu izmantošanu komposta un digestāta ražošanai, lai gala produktu marķētu kā ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi. Noteikumi attiecas uz mēslošanas līdzekļu izstrādi, ražošanu un ieviešanu tirgū ES, bet neattiecas uz mēslošanas līdzekļu lietošanu vai piemērošanu. Secināms, ka ES līmenī ir pieļaujama notekūdeņu dūņu pārstrāde un iekļaušana gan kompostā, gan anaerobā veidā, iegūstot digestātu, bet tās ES nav uzskatāmas par mēslošanas līdzekli, kam piešķir CE marķējumu un kura apriti regulē kā mēslošanas līdzekļu apriti.Kopumā secināms, ka vēlamais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiskais virziens ir to vai to sastāvā esošo vērtīgo vielu atkārtota izmantošana, piemēram, iestrādājot augsnē vai izmantojot apzaļumošanā, vienlaikus nenodarot kaitējumu ne augsnei, ne virszemes un pazemes ūdeņiem. Papildus secināms, ka notekūdeņu dūņu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos nav atbalstāma un to neparedz ne ES normatīvie akti, ne Eiropas Zaļā kursa un aprites ekonomikas principi un citu ES vides mērķu būtība.1.3. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiApkopojot informāciju par būtiskākajiem nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem Latvija2030, NAP2027, RPPAE2027, kā arī LIBRA, jāsecina, ka minētie dokumenti nacionālā mērogā pārnes Eiropas Zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plānā iekļautās nākotnes vīzijas, tās piemērojot Latvijas attīstības interesēm. Visos minētajos dokumentos uzsvērta nepieciešamība pāriet uz efektīvu un atkārtotu resursu izmantošanu tautsaimniecībā.NAP2027 Rīcības virziens "Daba un vide – "Zaļais kurss"" (uzdevumi Nr. 284 un Nr. 287) vērsts uz pasākumiem, kas uzsver vietējo resursu, t.sk. notekūdeņu dūņu, izmantošanas lomu, savukārt RPPAE2027 aprites ekonomikas elementu skaitā min arī notekūdeņu dūņas, no kurām jācenšas pēc iespējas vairāk atgūt tajās esošos resursus – augu barošanās elementus (rīcības virziens "Materiālu plūsmu un procesu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs", pasākums Nr. 5.5.).Lai arī LIBRA nesatur norādes par augu barošanās elementu aprites cikla sasaisti ar notekūdeņu dūņām, daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu izmantošana, piemēram, enerģijas ieguvē. Viens no bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu izmantošanu Latvijā, tostarp aizstājot tos ar bioresursiem, tādējādi mazinot arī valsts atkarību no šādu resursu importa. No minētā secināms – lai arī LIBRA nevērš uzmanību uz notekūdeņu dūņām kā augu barošanās elementu avotu bioekonomikas daļā, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, tomēr tas nenozīmē, ka notekūdeņu dūņām nebūtu vieta bioekonomikas attīstībā. Vietējais resurss, kas var aizstāt fosilos resursus un nodrošināt kvalitatīvu un cenu ziņā konkurētspējīgu izejvielu gan augu barošanās, gan citiem elementiem, var būt būtisks bioekonomikas attīstības faktors, ja vienlaikus tiek nodrošināta vides stāvokļa nepasliktināšanās."Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" virsmērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050. gadā. Tā norāda uz lauksaimniecību kā būtisku SEG emisiju avotu, konstatējot, ka pēdējos gados ir vērojama lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu minerālmēslu izmantošanai.Būtiska loma notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanai, kopskatā ar atkritumu apsaimniekošanu, ir piešķirta NEKP2030, kas kā vienu no 12 rīcības virzieniem norāda atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu un SEG emisiju samazināšanu. NEKP2030 norāda uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas trūkumu, kā arī iezīmē, ka tikai 30–35% no notekūdeņu dūņām tiek izmantoti kā mēslojums lauksaimniecības zemēs, komposta ražošanai vai teritoriju apzaļumošanai, un ka kopš 2013. gada notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā ir ievērojami samazinājusies9. Papildus tiek vērsta uzmanība, ka notekūdeņu dūņas var būt nozīmīgs mikroplastmasu un cita veida piesārņojuma avots, tāpēc ir nepieciešama valsts līmeņa stratēģija, kas izvērtētu notekūdeņu dūņu potenciālo ietekmi uz vidi un norādītu to apsaimniekošanas risinājumus.NEKP2030 sniedz arī galveno rīcību un pasākumu aprakstu situācijas uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, paredzot nodrošināt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un pasākumus, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un pāreju uz aprites ekonomiku. Tāpat NEKP2030 nosaka aktivitāšu nepieciešamību notekūdeņu atbilstošai savākšanai un attīrīšanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu rentabilitātes un vides risku samazināšanas iespēju novērtējumam, kā arī atbilstošas infrastruktūras izveidei.NŪIP2027 un AAVP2028 ietver investīciju aplēses arī plānotajām darbībām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, taču tajos norādītie indikatīvie investīciju apmēri un virzieni būtu precizējami pēc Plāna apstiprināšanas.Šobrīd NŪIP2027 prognozētās kopējās nepieciešamās investīcijas notekūdeņu dūņu atbilstošas utilizācijas nodrošināšanai veido 37,5 milj. euro. Savukārt AAVP2028 ietvaros ir paredzēta aktivitāte 5.3., kuras mērķis ir nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi. Norādīts, ka turpmākā BNA atkritumu pārstrāde ir iespējama kopā ar NAI notekūdeņu dūņām, kam nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru. AAVP2028 iekļautais investīciju novērtējums notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumiem ir 2,5 milj. euro, kas plānotas kā investīcijas BNA pārstrādes iekārtās, kurās tiek veikta arī notekūdeņu dūņu pārstrāde. Kopumā plānota infrastruktūras izveide 6–8 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonos – infrastruktūras pielāgošana, iekārtu iegāde notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai kopā ar citiem pārstrādātiem BNA (Plāna izstrādes laikā secināts, ka tas nav efektīvs risinājums visu notekūdeņu dūņu pārstrādei). Prognozētais notekūdeņu dūņu pārstrādes apjoma pieaugums novērtēts ~50 tūkst. t/gadā.VPP2027, kas izstrādātas atbilstoši Latvija2030 un NAP2027, paredz izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu, līdz 2027. gadam izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, kā arī projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai (VPP2027 25. rīcības virziens "Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana").Secināms, ka nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir izstrādāti, ņemot vērā starptautiskos politikas plānošanas dokumentus, vienlaikus pielāgojot tos vietējai situācijai. Tie uzsver nepieciešamību veicināt notekūdeņu dūņās esošo resursu atkārtotu izmantošanu, tai skaitā augu barošanās elementu veidā vai enerģijas atguvē, izvairoties no to apglabāšanas atkritumu poligonos. No minētajiem plānošanas dokumentiem izriet, ka nepieciešams novērst notekūdeņu dūņu ilgstošu uzglabāšanu, lai lietderīgi tiktu izmantoti tajās esošie resursi, kā arī turpināt pētījumus par notekūdeņu dūņu sastāvu, tajās potenciāli esošo kaitīgo vielu saturu un to ietekmi uz vidi, kā arī citām potenciālajām izmantošanas iespējām.2. ESOŠĀ SITUĀCIJA LATVIJĀNotekūdeņu dūņas ir notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukts, līdz ar to atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 regulējumam, par notekūdeņu dūņu ražotāju ir uzskatāma persona, kura apsaimnieko NAI un kuras uzraudzītajos tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas – respektīvi SPS. Attiecīgi SPS ir uzskatāms arī par personu, kas atbildīga par notekūdeņu dūņu atbilstošu apsaimniekošanu, t.sk. nodrošinot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroli, atskaišu sagatavošanu un atbilstošu utilizāciju. Visi lielākie SPS Latvijā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru darbību uzrauga SPRK, tomēr daudzās pašvaldībās SPS funkcijas nodrošina pašvaldības iestāde vai aģentūra. SPS darbību finansē maksa par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem jeb pakalpojumu tarifi un citi sniegtie maksas pakalpojumi.2.1. Notekūdeņu dūņu apjoms2019. gadā Latvijā bija reģistrētas 1301 NAI ar jaudu virs 5 m3/dnn.10 Tomēr tā kā mehāniskajās un ķīmiskajās NAI notekūdeņu dūņas Plāna izpratnē neveidojas, var uzskatīt, ka notekūdeņu dūņas tiek radītas 936 NAI, kas nodrošina notekūdeņu otrējo attīrīšanu (bioloģiskās NAI) un 31 NAI, kas nodrošina trešējo notekūdeņu attīrīšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir apkopota un analizēta informācija par 921 no 967 valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens"11 iekļautajām NAI ar bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ciklu (skatīt 2.1. attēlu), analīzes tvērumā neiekļaujot NAI, par ko informācija reģistrā atkārtojas, kā arī NAI, kuru faktiskais attīrītais notekūdeņu apjoms ir vienāds ar nulli.2.1. attēls. 921 lielāko bioloģisko NAI izvietojums LatvijāPrecīzākai un pārskatāmākai esošās situācijas analīzei visas novērtējumā iekļautās NAI ir sadalītas piecās grupās pēc faktiskās notekūdeņu caurplūdes viena gada laikā (m3/gadā), jo NAI radītais notekūdeņu dūņu daudzums ir tieši atkarīgs no faktiski attīrīto notekūdeņu daudzuma un to piesārņojuma līmeņa. Informācija par NAI skaitu, faktiski attīrīto notekūdeņu un radīto notekūdeņu dūņu apjomu minēto NAI grupu griezumā apkopota 2.1. tabulā.2.1. tabulaEsošās situācijas novērtējumā iekļauto NAI sadalījums grupās un tās raksturojošie rādītāji11 NAI grupa  Faktiskā notekūdeņu caurplūde (m3/gadā)  NAI skaits   % no kopējā NAI skaita  Kopējais caurplūdušais notekūdeņu apjoms (m3/gadā)  % no kopējā caurplūdušā notekūdeņu apjoma  Kopējais uzskaitītais slapju notekūdeņu dūņu apjoms (t/gadā)  % no kopējā uzskaitītā notekūdeņu dūņu apjoma  Notekūdeņu apjoms (m3), kas rada 1 t slapju dūņu  R  > 6 000 000  1  0,1  49 697 469  49,6  914 023,51  40,57  54,4  A  500 000 – 6 000 000  21  2,3  32 673 644  32,6  930 268,55  41,29  35,1  B  100 000 – 500 000  32  3,5  7 465 228  7,4  302 369,22  13,42  24,7  C  20 000 – 100 000  148  16,1  5 784 224  5,8  77 578,61  3,44  74,5  D  < 20 000  719  78,0  4 600 519  4,6  28 689,73  1,27  160,4  KOPĀ  921  100,0  100 221 084  100,0  2 252 929,62  100  Vidēji 44,5 2.1. tabulā apkopotie dati norāda, ka BAS "Daugavgrīva", kas ir lielākās šāda veida iekārtas Latvijā, attīra apmēram pusi no kopējā centralizēti attīrītā notekūdeņu apjoma un rada aptuveni 40% no visu slapjo notekūdeņu dūņu apjoma valstī. BAS "Daugavgrīva" tiek attīrīti notekūdeņi no Rīgas pilsētas un arī lielākā daļa centralizēti savākto notekūdeņu no Pierīgas apdzīvotām vietām (piemēram, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes pilsētas un novada, t.sk. lidostas "Rīga", daļas Ādažu novada, Jūrmalas pilsētas, Ropažu un Salaspils novada). Tās kopējā noslodze ir aptuveni 1 000 000 CE. Notekūdeņu attīrīšanas rezultātā BAS "Daugavgrīva" ik gadu rodas vidēji 830–920 tūkstoši tonnu slapju notekūdeņu dūņu, ko nepieciešams pilnvērtīgi apstrādāt un pārstrādāt. Aptuveni 81% no apstrādātajām notekūdeņu dūņām BAS "Daugavgrīva" tiek pārstrādātas metāntankos (mezofila anaeroba notekūdeņu dūņu pārstrāde), iegūstot biogāzi. Biogāzes ražošanas procesā iegūtās fermentētās dūņas tiek kondicionētas ar polimēriem un atūdeņotas ar centrifūgām, iegūstot pārstrādātas notekūdeņu dūņas ar sausnas saturu 24%, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā, ievērojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. Atlikušās apstrādātās notekūdeņu dūņas (aptuveni 19%) tiek transportētas uz dūņu laukiem Vārnukrogā, kur tās tiek noturētas 12 mēnešu garumā, iegūstot lauksaimniecībā izmantojamu materiālu.Ievērojot lielo notekūdeņu un dūņu apjomu, notekūdeņu dūņu sastāvu un pastāvošo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, kas būtiski atšķiras no situācijas citur Latvijā, BAS "Daugavgrīva" ir izdalītas atsevišķā grupā R.Saskaroties ar smaku emisiju jautājumiem, aug apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības negatīvā attieksme pret sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju. Šīs situācijas risināšanai ir paredzēts nodrošināt visu BAS "Daugavgrīva" radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi metāntankos. 2022. gada maijā SIA "Rīgas ūdens" noslēdza līgumu par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi efektīviem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumiem. Tāpat 2022. gada septembrī SIA "Rīgas ūdens" izsludināja iepirkumu dūņu lauka "Vārnukrogs" gala krātuves tīrīšanas, nogulšņu pārstrādes un utilizācijas koncepcijas izstrādei. Šobrīd īstenotajā apsaimniekošanas modelī BAS "Daugavgrīva" ilgstoša dūņu uzkrāšana nenotiek un visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši utilizētas, iestrādājot tās augsnē, tai skaitā lauksaimniecības zemēs. Taču 12 mēnešu izturēšanas laikā novietnē Vārnukrogs rodas smaku emisijas, kas laika apstākļu ietekmē var skart arī tuvākos apdzīvotos rajonus un rada neērtības to iedzīvotājiem. Lai novērstu šo situāciju, SIA "Rīgas Ūdens" izskata iespēju metāntankos pārstrādāt pilnīgi visas savās iekārtās radušos dūņas, kā arī analizē citas nākotnē ieviešamas metodes dūņu pārstrādei, kas būtu ekonomiski pamatotas un praktiski iespējamas, ņemot vērā Daugavgrīvas NAI radīto lielo dūņu apjomu.A grupā ir izdalīta 21 NAI, kuru faktiskā notekūdeņu caurplūde ir 0,5–6,0 milj. m3/gadā (t.i. Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Rēzeknes, Tukuma, Valmieras, Ogres, Olaines, Cēsu, Siguldas, Salaspils, Talsu, Limbažu, Jēkabpils, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Bauskas un Saldus NAI). A grupā ietilpstošo NAI faktiskā notekūdeņu caurplūde sastāda 32,6% no analizētā kopējā notekūdeņu apjoma, un tās kopumā rada lielāko slapjo notekūdeņu dūņu daudzumu (nedaudz virs 40% no kopējā apjoma valstī).32 NAI ar caurplūdes apjomu 0,1–0,5 milj. m3 notekūdeņu gadā ir klasificētas B grupā. Tās gadā kopā attīra 7,4% notekūdeņu, kā arī saražo 13% no slapju notekūdeņu dūņu kopējā daudzuma. Savukārt vairākums – 867 NAI – ir ar faktisko notekūdeņu caurplūdi zem 0,1 milj. m3/gadā un tās ir iekļautas C un D grupā. Neskatoties uz lielo skaitu, šīs NAI attīra tikai 10,4% no kopējā notekūdeņu daudzuma un to deklarētais kopējais radīto slapjo notekūdeņu dūņu daudzums gadā ir mazāks par 5% no notekūdeņu dūņu kopapjoma.Izstrādājot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu, ir jāņem vērā, ka:– 54 Latvijas lielākajās apdzīvotajās vietās ārpus Rīgas izvietotās A un B grupas NAI saražo gandrīz 55% no kopējā Latvijas notekūdeņu dūņu apjoma,– C un D grupas NAI radītais notekūdeņu dūņu apjoms ir neliels, tāpēc, lemjot par turpmākiem stratēģiskajiem risinājumiem, prioritāri jāņem vērā A un B grupas NAI dūņu apjoms, kvalitāte un ģeogrāfiskais novietojums.Esošā notekūdeņu dūņu kvantitatīvo datu analīze ir ļāvusi secināt, ka:a) lielākajās NAI (R un A grupa) attīrīti notekūdeņi rada mazāku notekūdeņu dūņu apjomu, kas varētu būt saistīts ar efektīvāku notekūdeņu attīrīšanas procesu;b) vienāda lieluma NAI faktiski radītais notekūdeņu dūņu apjoms var atšķirties, jo to ietekmē faktiski attīrīto notekūdeņu daudzums, notekūdeņos esošā piesārņojuma koncentrācija, notekūdeņu attīrīšanas procesu tehnoloģiskais risinājums un notekūdeņu dūņu uzskaites metodes.Vidējais D grupas NAI saražotais slapju notekūdeņu dūņu daudzums ir neliels (~40 m3/gadā) un tas rada to īpašniekam iespēju ātri izkliedēt notekūdeņu dūņas dabā vai arī tās ilgstoši uzglabāt esošo NAI teritorijā, kas nav pieļaujams apsaimniekošanas risinājums. Jau šobrīd ievērojams skaits nelielo NAI lieko notekūdeņu dūņu apjomu atsūknē izvešanai uz lielākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tālākai atūdeņošanai un apstrādei. Iespējams, šie ir galvenie iemesli, kāpēc 46% no D grupas NAI operatoru statistikas pārskatos "2-Ūdens" norāda, ka tiem nav radušās apsaimniekojamas notekūdeņu dūņas. Vienlaikus ziņojumos norādītos apjomus var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, neprecizitātes notekūdeņu dūņu apjoma kontrolē un uzskaitē, kā arī nevienmērīgas notekūdeņu plūsmas izraisītās notekūdeņu dūņu veidošanās procesu svārstības.2.2. Notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas nākotnēNotekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu nākotnē ietekmēs Eiropas Padomes 1991. gada 21. maija direktīva Nr. 91/271/EEK par komunāli notekūdeņu attīrīšanu prasību īstenošana, MK noteikumu Nr. 384 un citu saistošu ES un nacionālo tiesību aktu pilnvērtīga ieviešana un kontrole. Nākotnē ir sagaidāms gan mazo NAI skaita pieaugums, gan no DKS NAI saņemtā notekūdeņu apjoma pieaugums, gan jaunu pieslēgumu veidošana pie CKS. Lielāko prognozējamo notekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu veicinās tieši jaunu pieslēgumu veidošana – NŪIP2027 ir prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā centralizētiem kanalizācijas tīkliem papildus tiks pievienoti aptuveni 146 290 jauni patērētāji un to radītie notekūdeņi nonāks R, A un B grupas NAI, palielinot slapju notekūdeņu dūņu apjomu.2.2. tabulaNotekūdeņu dūņu apjoma izmaiņu prognoze 10 gadu periodam  Patērētāju skaita samazinājums 2029. gadā (ievērojot iedzīvotāju skaita izmaiņas)  Slapju notekūdeņu dūņu apjoma samazinājums (t/gadā) 2029. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu  Patērētāju skaita pieaugums 2029. gadā (ievērojot jaunu patērētāju pievienošanos)  Slapju notekūdeņu dūņu apjoma palielinājums (t/gadā) 2029. gadā (ievērojot jaunu patērētāju pievienošanos)   Kopējās prognozējamās slapju notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņas (t/gadā)   R  - 53 500  - 35 310  + 50 000  + 33 000  - 2 310  A  - 40 000  - 41 143  + 17 500  + 18 000  - 23 143  B  - 29 350  - 42 737  + 12 500  + 18 200  - 24 537 Piezīme: C un D grupas notekūdeņu dūņu apjoms ir ļoti neliels, tāpēc to ietekme uz dūņu apjoma izmaiņu prognozēm ir nenozīmīga un netiek iekļauta prognozēsVienlaikus, izstrādājot prognozes notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām nākamajos 10 gados, ir jāņem vērā arī kopējās negatīvās valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas. Kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits Latvijā (īpaši lauku teritorijās un Latgalē) katru gadu samazinās negatīva dabīgā pieauguma un ārējās migrācijas saldo dēļ. No 2013. gada kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums Rīgā ir bijis 4,08%. A grupas NAI apdzīvotās vietās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums bija 6,85%, lai gan Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. B grupas aglomerācijās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums ir 15,91%, neskatoties uz to, ka Babītes, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku un Ulbrokas aglomerācijās vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Negatīvas demogrāfiskās tendences un to intensifikācija ir prognozējama arī turpmākajos gados, kā rezultātā, samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, samazināsies arī slapju notekūdeņu dūņu apjoms. Prognozes par slapju notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām (t.sk. ņemot vērā patērētāju skaita izmaiņas), attēlotas 2.2. tabulā.NŪIP2027 identificēts, ka Ogres, Ādažu, Piņķu, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku, Saulkrastu un Ulbrokas NAI attīrīšanas jaudas varētu būt nepietiekamas gadījumā, ja tajās tiktu novadīti notekūdeņi no visām mājsaimniecībām, kas atrodas aglomerācijas robežās, līdz ar to prognozējama arī nepieciešamība pēc attiecīgo NAI attīrīšanas jaudu palielināšanas.Kopējās tendences valsts mērogā liecina par nenozīmīgu notekūdeņu dūņu apjoma samazinājumu nākamo 10 gadu laikā, kas saistāms ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī. Notekūdeņu dūņu apjoms visbūtiskāk samazināsies teritorijās tālāk no Rīgas un ārpus lielajām pilsētām, tomēr iekšējās migrācijas ietekmē tas, visticamāk, pieaugs Pierīgas pašvaldībās. Prognozējams, ka tuvāko 10 gadu laikā kopējais slapju notekūdeņu dūņu apjoms Latvijā saglabāsies esošajā līmenī (~2,3 milj. tonnu gadā).2.3. Notekūdeņu dūņu kvalitāteNotekūdeņu sastāvs dažādās apdzīvotās vietās var būtiski atšķirties un atkarībā no notekūdeņu izcelsmes. Tajos atšķiras gan dažādi piemaisījumi (smiltis, māla daļiņas, eļļas, skābes, sārmi, sāļi u.tml.), gan organiskais sastāvs (sadzīves atkritumi, fekālijas, augu eļļas, naftas produkti, mati, augu šķiedras u.tml.), gan bakteriālais piesārņojums (mikroorganismi, rauga un pelējuma sēnītes, ūdensaugi u.tml.), attiecīgi arī var mainīties radīto notekūdeņu dūņu kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji.Notekūdeņu dūņu kvalitāti var vērtēt trīs rādītāju grupās:1. agroķīmiskie rādītāji (sausnas saturs, vides reakcija, organisko vielu saturs sausnā, kopējā slāpekļa, fosfora un amonija slāpekļa saturs sausnā, mikroelementu saturs u.c.);2. mikrobioloģiskie (t.sk. patogēnu) rādītāji (baktērijas, vīrusi, parazītiskie vienšūņi un parazītisko tārpu oliņas);3. smago metālu un organisko piesārņotāju rādītāji.12MK noteikumi Nr. 362 attiecībā uz notekūdeņu dūņu kvalitāti nosaka tikai pieļaujamās smago metālu koncentrācijas, izšķirot piecas notekūdeņu dūņu kvalitātes klases, no kurām pirmā ir augstākā, bet piektā – zemākā klase. Smago metālu piesārņojums notekūdeņu dūņās Latvijā pārsvarā atbilst 1. un 2. klasei, izņemot atsevišķus gadījumus un atsevišķas vielas. Veicot notekūdeņu dūņu, digestāta un komposta paraugu analīzi13, tika konstatēts tikai viens gadījums, kad smago metālu koncentrācija pārsniedza otro klasi (niķeļa un hroma koncentrācija dūņās attiecīgi 2011. un 2020. gadā vienā paraugā atbilda 3.–4. klasei), kas visticamāk saistīts ar nekontrolētu ražošanas notekūdeņu nonākšanu CKS. Tādējādi var secināt, ka kopumā notekūdeņu dūņas Latvijā ir maz piesārņotas ar smagajiem metāliem. Padziļināta smago metālu piesārņojuma rādītāju analīze13 ļāvusi konstatēt, ka notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem lielākoties tieši korelē ar apdzīvotās vietas lielumu, kā arī ražošanas un apstrādes rūpniecības uzņēmumu tipu un daudzumu tajā. Vienlaikus jau veiktie pasākumi un arī turpmāk pastāvīgi īstenojamie pasākumi ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanai pirms ievadīšanas sadzīves CKS ir būtisks instruments, lai uzlabotu un saglabātu augstu notekūdeņu dūņu kvalitāti un mazinātu tajās nonākošo piesārņojumu, piemēram, smagos metālus.Notekūdeņu dūņu kvalitātes klases pēc agroķīmiskajiem rādītājiem nav noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, tomēr MK noteikumu Nr. 362 2. pielikuma 2. tabulā ir noteiktas notekūdeņu dūņu agroķīmisko rādītāju testēšanas metodes sešiem agroķīmiskajiem rādītājiem. Sagatavojot notekūdeņu dūņas iestrādei augsnē, notekūdeņu dūņām vai to kompostam jāveic agroķīmisko rādītāju vērtību noteikšana, lai aprēķinātu notekūdeņu dūņu izkliedes intensitāti, ņemot vērā zemes izmantošanas mērķi (audzējamo kultūru, zālājus u.tml.) un augsnes agroķīmiskās īpašības. Normatīvajos aktos nav noteiktas robežvērtības notekūdeņu dūņu sastāvā esošajiem patogēniem un organiskajam piesārņojumam, kas būtu jāievēro pirms dūņu izmantošanas lauksaimniecībā, apzaļumošanā, vai citos veidos, jo spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz darbības, kas vērstas arī uz patogēnu radīto risku mazināšanu. MK noteikumi Nr. 362 definē gan izmantojamās notekūdeņu dūņu apstrādes metodes, gan dūņu iestrādes kārtību un nosacījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Neskatoties uz sabiedrībā pastāvošo emocionāla rakstura negatīvo viedokli par notekūdeņu dūņu izmantošanu, jo tās iegūtas arī fekālā piesārņojuma attīrīšanas gaitā, līdz šim nav konstatēts, ka notekūdeņu dūņu apstrāde ar MK noteikum …