Zaudējis spēku - Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Zaudējis spēku - Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem". Ministru kabineta noteikumi Nr.126 Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§) Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013). 2 2. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus: 2.1. vienoto platības maksājumu; 2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi; 2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem; 2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm; 2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām; 2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem; 2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām; 2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem; 2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem; 2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem; 2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām; 2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām; 2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem; 2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi; 2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem; 2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām; 2.16.1 (svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475); 2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu. 3 (Grozīts ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 204) 3. Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus: 3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm; 3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm; 3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām; 3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām; 3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti. 4 4. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā noteiktie gadījumi. 5 (MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā) 5. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 5.1. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos; 5.2. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus. 6 6. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu pieņem zemkopības ministrs. 7 7. Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam. 8 8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti. 9 9. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod. 10 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš: 10.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod; 10.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod. 11 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 11. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 55. pantu. 12 12. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu. 13 2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma 2.1. Vienotais iesniegums 13. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu iesniedz līdz 2015. gada 15. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā. 14 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 14. Lauksaimnieks vienotajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam. Aramzemē augošam kultūraugam vai kultūraugu maisījumam norāda kultūrauga kodu, ja attiecīgais kultūraugs vai kultūraugu maisījums dominē līdz kārtējā gada 31. augustam, aizņemot vismaz 75 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, vai ja dārzeņu kultūraugu skaits līdz kārtējā gada 31. augustam vienā kvadrātmetrā nav mazāks par šo noteikumu 2.2 pielikumā noteikto skaitu un dārzeņu platībā īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību. 15 (MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 204 redakcijā) 15. Lauksaimnieks vienoto iesniegumu un lauku bloku karti iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. 16 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 15.1 (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147) 17 16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība. 18 16.1 Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu tā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši regulas Nr.  1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā, tostarp par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā. 19 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 17. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 15. panta 2. punktu lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts līdz regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. apakšpunktā minētajam termiņam. 20 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma 18. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes gabalu: 18.1. kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā; 18.2. par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes gabala iekļaušanu lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr.  1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā; 18.3. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,3 hektāri, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr.  1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem. 21 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 18.1 Vienotajā iesniegumā deklarē tikai to šo noteikumu 116.2., 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību, kura iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā jau iekļautas ekoloģiski nozīmīgas platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikumam. 22 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 19. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147) 23 20. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloku platības vai 0,1 hektāru. 24 (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 186 redakcijā) 21. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 25 21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem. 26 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 2.3. Kontroles sistēma 22. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes. 27 23. Atbalsta pretendents dod iespēju kontroles iestādei – Lauku atbalsta dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauksaimniecības datu centram – veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās iestādes amatpersonu pieprasījuma apliecina atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem. 28 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 24. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem. 29 25. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas Nr.  1306/2013 64. un 77. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums. 30 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 26. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk – regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību. 31 27. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas. 32 28. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija. 33 29. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta 7. punktam. 34 30. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai. 35 31. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē, kura ziņojumu ir sagatavojusi, paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu. Kontroles ziņojumu par atbilstību: 31.1. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.8., 2.9., 2.13., 2.14., 2.15., 2.16. un 2.17. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauku atbalsta dienests; 31.2. šo noteikumu 2.10., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Valsts augu aizsardzības dienests; 31.3. šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauksaimniecības datu centrs. 36 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 16. panta 1. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 13. punktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir: 31.1 1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu; 31.1 2. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par diviem procentiem; 31.1 3. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem. 37 (MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 31.2 Lauku atbalsta dienests izvērtē visus pieejamos tālizpētes materiālus, lai noteiktu lauku atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt lauksaimniekam iesniegt fotogrāfiju, kas apliecina atbilstības nosacījumu izpildi. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz noteiktu lauku fotogrāfijas ar laika un vietas atzīmi. Ja lauksaimnieks neiesniedz minēto informāciju, Lauku atbalsta dienesta amatpersona atbilstoši regulas Nr.  1306/2013 59. panta 7. punktam noraida lauksaimnieka iesniegumu. 38 (MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 204 redakcijā) 3. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās) 32. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu. 39 32.1 Regulas Nr. 1307/2013 9. panta un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļas nosacījumi attiecas uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām. 40 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 32.2 Par saistītām personām uzskatāmas: 32.2 1. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja: 32.2 1.1. vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2 1.2. vairāk nekā 50 procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai pašai personai; 32.2 2. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2 3. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2 4. zemnieku vai zvejnieku saimniecība un šīs saimniecības īpašnieks; 32.2 5. atvasinātā publiskā persona un komercsabiedrība, ja atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procentu komercsabiedrības pamatkapitāla; 32.2 6. divas vai vairākas juridiskas personas, kas pieder vienam īpašniekam. 41 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 33. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedza 5000 euro. 42 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 34. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas: 34.1. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas; 34.2. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas lidlauku apsaimniekotāji; 34.3. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147); 34.4. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas; 34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās personas; 34.6. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18. panta pirmo un otro daļu. 43 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada 1. aprīlī vai 1. augustā. 44 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 36. Šo noteikumu 34. punkta prasību nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno izglītības programmas, kuras ietilpst lauksaimniecības, veterinārijas un dārzkopības izglītības programmu grupās. 45 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 37. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri. 46 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 37.1 Ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu vienotajā iesniegumā kārtējam gadam pieteiktā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri, vienotais iesniegums uzskatāms par regulas Nr.  1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minētā aktīva lauksaimnieka statusa pierādījumu. 47 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma. 48 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 39. Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir: 39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē; 39.2. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts; 39.3. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013) 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29., 31. un 37. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību. 49 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 40. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 50 41. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 51 42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo noteikumu 34. punktā minētajos reģistros. 52 43. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada 15. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu. 53 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina: 44.1. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 44.2. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 44.3. (svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159). 54 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 44.1 Iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta pretendentu un tā saistītajām personām. 55 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 45. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu 44. punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu. 56 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 46. Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. 57 47. Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par: 47.1. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli; 47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu. 58 48. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts. 59 48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27., 28., 29., 31. un 37. pantu. 60 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 4. Maksājuma samazinājums 49. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro. 61 50. Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. 62 51. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības veidu. 63 52. Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. 64 53. Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem, informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. 65 5. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana 54. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu. 66 54.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. panta 1. un 2. punktu un regulas Nr.  1306/2013 60. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu brīvprātīgu saistīto atbalstu par platībām, un atbalstu nepiešķir, ja lauksaimnieks nav novācis ražu, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums nav ierīkots, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi. 67 (MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 204 redakcijā) 55. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības zemes platību. 68 56. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi. 69 6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi 57. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi: 57.1. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā; 57.2. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu. 70 58. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri. 71 59. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a" apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība: 59.1. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam; 59.2. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam; 59.3. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri; 59.4. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem; 59.5. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam. 72 (Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205) 60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. 73 61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro. 74 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji 62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja: 62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā; 62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas; 62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas; 62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana; 62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi. 75 63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru. 76 64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma. 77 65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja: 65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku; 65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu; 65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem. 78 (Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159; MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 66) 66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, izņemot: 66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim; 66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim; 66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar vienoto iesniegumu; 66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā; 66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam; 66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. 79 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 168) 66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66. punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju. 80 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 66.2 Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 81 (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 186 redakcijā) 67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim. 82 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 67.1 Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2.2 pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim. 83 (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 186 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475) 68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem. 84 69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai. 85 70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību. 86 71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 87 72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks. 88 (MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus. 89 8. Savstarpējā atbilstība 74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā. 90 75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam. 91 8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi 76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus: 76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru; 76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī; 76.3. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem; 76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini; 76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu: 76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē; 76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas; 76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka; 76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu; 76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas; 76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās. 92 (Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 66) 8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma 77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes. 93 78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus. 94 79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu. 95 80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus. 96 81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas. 97 9. Vienotais platības maksājums 82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas Nr. 639/2014 35. pantu. 98 83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus: 83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību; 83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas; 83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru. 99 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. 100 10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību 85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā. 101 86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām (turpmāk – kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas). Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz: 86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha); 86.2. katras iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha); 86.3. katras iesētās kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kur kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta visa noteikumos minētā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji. 102 (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 186 redakcijā) 87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8. pielikums). 103 88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā. 104 89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību. 105 90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona. 106 91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu. 107 11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi 92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu. 108 93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu. 109 94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam. 110 95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 11. pantu. 111 96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā. 112 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 11.1. Kultūraugu dažādošana 97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas Nr. 639/2014 40. pantu. 113 98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā. 114 99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam. 115 100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu. 116 100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu. 117 (MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr.  1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību. 118 (MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 168 redakcijā) 102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu. 119 103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu. 120 (Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159) 11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji 104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 42. pantu. 121 (Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147) 105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus. 122 106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus. 123 106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu. 124 (MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra. 125 (MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas. 126 (MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem. 127 (MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 66) 106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no l …