Zaudējis spēku - Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. aprīļa noteikumus Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem". Ministru kabineta noteikumi Nr.126 Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§) Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu
3. Vispārīgie jautājumi
4. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
5. gada
6. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes
7. gada
8. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013). 2
9. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus: 2.
10. vienoto platības maksājumu; 2.
11. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi; 2.
12. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem; 2.
13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm; 2.
14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām; 2.
15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem; 2.
16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām; 2.
17. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem; 2.
18. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem; 2.
19. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem; 2.
20. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām; 2.
21. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām; 2.
22. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem; 2.
23. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi; 2.
24. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem; 2.
25. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām; 2.16.1 (svītrots ar MK 06.07.
26. noteikumiem Nr. 475); 2.
27. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu. 3 (Grozīts ar MK 16.05.
28. noteikumiem Nr. 259; MK 01.04.
29. noteikumiem Nr. 204)
30. Lauksaimnieks
31. un
32. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus: 3.
33. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm; 3.
34. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm; 3.
35. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām; 3.
36. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām; 3.
37. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti. 4
38. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013
39. panta
40. punktā noteiktie gadījumi. 5 (MK 28.04.
41. noteikumu Nr.205 redakcijā)
42. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas
43. gada
44. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014),
45. panta
46. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 5.
47. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos; 5.
48. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus. 6
49. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
50. panta
51. punktu pieņem zemkopības ministrs. 7
52. Regulas Nr. 1307/2013
53. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas
54. gada
55. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014),
56. pantā noteiktajam. 8
57. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014
58. panta
59. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu
60. punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no kārtējā gada
61. jūnija līdz
62. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti. 9
63. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.
64. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod. 10 (Grozīts ar MK 15.03.
65. noteikumiem Nr. 159)
66. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.
67. vai 3.
68. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš: 10.
69. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod; 10.
70. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod. 11 (Grozīts ar MK 15.03.
71. noteikumiem Nr. 159)
72. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
73. pantu. 12
74. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
75. pantu. 13
76. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma 2.
77. Vienotais iesniegums
78. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
79. panta
80. punktu lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada
81. maijam, piesakoties uz šo noteikumu
82. punktā un 3.3., 3.
83. un 3.
84. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu iesniedz līdz
85. gada
86. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu
87. pielikumā. 14 (MK 15.03.
88. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
89. Lauksaimnieks vienotajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu
90. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada
91. jūnijam. Aramzemē augošam kultūraugam vai kultūraugu maisījumam norāda kultūrauga kodu, ja attiecīgais kultūraugs vai kultūraugu maisījums dominē līdz kārtējā gada
92. augustam, aizņemot vismaz 75 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, vai ja dārzeņu kultūraugu skaits līdz kārtējā gada
93. augustam vienā kvadrātmetrā nav mazāks par šo noteikumu 2.2 pielikumā noteikto skaitu un dārzeņu platībā īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību. 15 (MK 01.04.
94. noteikumu Nr. 204 redakcijā)
95. Lauksaimnieks vienoto iesniegumu un lauku bloku karti iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. 16 (MK 14.03.
96. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 15.1 (Svītrots ar MK 14.03.
97. noteikumiem Nr. 147) 17
98. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
99. panta
100. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar
101. gadu, veidlapās ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība. 18 16.1 Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu tā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
102. panta
103. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā, tostarp par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā. 19 (MK 14.03.
104. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
105. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
106. panta
107. punktu lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada
108. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu
109. punktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts līdz regulas Nr. 640/2014
110. panta
111. apakšpunktā minētajam termiņam. 20 (MK 15.03.
112. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 2.
113. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma
114. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes gabalu: 18.
115. kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā; 18.
116. par kuru līdz kārtējā gada
117. aprīlim lauksaimnieks ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes gabala iekļaušanu lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013
118. panta
119. un
120. punkta nosacījumiem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā; 18.
121. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,3 hektāri, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013
122. panta
123. un
124. punkta nosacījumiem. 21 (MK 14.03.
125. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 18.1 Vienotajā iesniegumā deklarē tikai to šo noteikumu 116.2., 116.
126. vai 116.
127. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību, kura iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī kārtējā gada
128. aprīlī vai par kuru līdz kārtējā gada
129. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā jau iekļautas ekoloģiski nozīmīgas platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikumam. 22 (MK 14.03.
130. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
131. (Svītrots ar MK 14.03.
132. noteikumiem Nr. 147) 23
133. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloku platības vai 0,1 hektāru. 24 (MK 27.03.
134. noteikumu Nr. 186 redakcijā)
135. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
136. panta
137. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 25 21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem. 26 (MK 15.03.
138. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 2.
139. Kontroles sistēma
140. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes. 27
141. Atbalsta pretendents dod iespēju kontroles iestādei – Lauku atbalsta dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauksaimniecības datu centram – veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās iestādes amatpersonu pieprasījuma apliecina atbilstību šo noteikumu
142. un
143. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem. 28 (MK 14.03.
144. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
145. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem. 29
146. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas Nr. 1306/2013
147. un
148. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums. 30 (MK 14.03.
149. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
150. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas
151. gada
152. marta Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas
153. gada
154. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk – regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību. 31
155. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu
156. punktā un 3.
157. un 3.
158. apakšpunktā minētajam atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas. 32
159. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija. 33
160. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
161. panta
162. punktam. 34
163. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai. 35
164. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē, kura ziņojumu ir sagatavojusi, paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu. Kontroles ziņojumu par atbilstību: 31.
165. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.8., 2.9., 2.13., 2.14., 2.15., 2.
166. un 2.
167. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauku atbalsta dienests; 31.
168. šo noteikumu 2.10., 2.
169. un 2.
170. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Valsts augu aizsardzības dienests; 31.
171. šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.
172. un 2.
173. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauksaimniecības datu centrs. 36 (MK 14.03.
174. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014
175. panta
176. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu
177. punktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir: 31.1
178. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu; 31.1
179. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par diviem procentiem; 31.1
180. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem. 37 (MK 27.10.
181. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 31.2 Lauku atbalsta dienests izvērtē visus pieejamos tālizpētes materiālus, lai noteiktu lauku atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt lauksaimniekam iesniegt fotogrāfiju, kas apliecina atbilstības nosacījumu izpildi. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz noteiktu lauku fotogrāfijas ar laika un vietas atzīmi. Ja lauksaimnieks neiesniedz minēto informāciju, Lauku atbalsta dienesta amatpersona atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
182. panta
183. punktam noraida lauksaimnieka iesniegumu. 38 (MK 01.04.
184. noteikumu Nr. 204 redakcijā)
185. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās)
186. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013
187. panta
188. punktā minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
189. pantu un regulas Nr. 639/2014
190. nodaļas
191. iedaļu. 39 32.1 Regulas Nr. 1307/2013
192. panta un regulas Nr. 639/2014
193. nodaļas
194. iedaļas nosacījumi attiecas uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo noteikumu
195. un
196. punktā minētajām prasībām. 40 (MK 15.03.
197. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 32.2 Par saistītām personām uzskatāmas: 32.2
198. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja: 32.2 1.
199. vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2 1.
200. vairāk nekā 50 procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai pašai personai; 32.2
201. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2
202. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu; 32.2
203. zemnieku vai zvejnieku saimniecība un šīs saimniecības īpašnieks; 32.2
204. atvasinātā publiskā persona un komercsabiedrība, ja atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procentu komercsabiedrības pamatkapitāla; 32.2
205. divas vai vairākas juridiskas personas, kas pieder vienam īpašniekam. 41 (MK 14.03.
206. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
207. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
208. panta
209. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedza 5000 euro. 42 (MK 15.03.
210. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
211. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
212. panta
213. punktam personas, kas: 34.
214. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas; 34.
215. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas lidlauku apsaimniekotāji; 34.
216. (svītrots ar MK 14.03.
217. noteikumiem Nr. 147); 34.
218. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas; 34.
219. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās personas; 34.
220. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE
221. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas klasei 68.
222. vai 68.
223. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
224. gada
225. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE
226. redakcijas saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
227. panta pirmo un otro daļu. 43 (Grozīts ar MK 15.03.
228. noteikumiem Nr. 159)
229. Persona atbilst šo noteikumu
230. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada
231. aprīlī vai
232. augustā. 44 (MK 15.03.
233. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
234. Šo noteikumu
235. punkta prasību nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno izglītības programmas, kuras ietilpst lauksaimniecības, veterinārijas un dārzkopības izglītības programmu grupās. 45 (MK 14.03.
236. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
237. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
238. panta
239. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri. 46 (MK 15.03.
240. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 37.1 Ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu vienotajā iesniegumā kārtējam gadam pieteiktā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri, vienotais iesniegums uzskatāms par regulas Nr. 1307/2013
241. panta
242. punkta trešajā daļā minētā aktīva lauksaimnieka statusa pierādījumu. 47 (MK 14.03.
243. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
244. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
245. panta
246. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma. 48 (MK 15.03.
247. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
248. Šo noteikumu
249. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir: 39.
250. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas Nr. 1307/2013
251. panta
252. punkta "c" apakšpunkta izpratnē; 39.
253. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013
254. panta
255. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013
256. panta
257. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts; 39.
258. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES)
259. gada
260. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013)
261. un
262. pantu,
263. panta
264. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29.,
265. un
266. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību. 49 (Grozīts ar MK 15.03.
267. noteikumiem Nr. 159)
268. (Svītrots ar MK 15.03.
269. noteikumiem Nr. 159) 50
270. (Svītrots ar MK 15.03.
271. noteikumiem Nr. 159) 51
272. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
273. panta
274. punktam nav tiesīgas saņemt šo noteikumu
275. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo noteikumu
276. punktā minētajos reģistros. 52
277. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
278. pantu sagatavo informāciju, kas nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada
279. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu. 53 (Grozīts ar MK 15.03.
280. noteikumiem Nr. 159)
281. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
282. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013
283. panta
284. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarāciju (
285. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina: 44.
286. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013
287. panta
288. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 44.
289. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013
290. panta
291. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 44.
292. (svītrots ar MK 15.03.
293. noteikumiem Nr. 159). 54 (Grozīts ar MK 15.03.
294. noteikumiem Nr. 159) 44.1 Iesniedzot šo noteikumu
295. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta pretendentu un tā saistītajām personām. 55 (MK 15.03.
296. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
297. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu
298. punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu. 56 (MK 15.03.
299. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
300. Lai varētu veikt šo noteikumu
301. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. 57
302. Persona, kas iesniedz šo noteikumu
303. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, atbilstoši regulas Nr. 639/2014
304. panta
305. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par: 47.
306. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli; 47.
307. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu. 58
308. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014
309. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts. 59 48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013
310. un
311. pantu,
312. panta
313. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27., 28., 29.,
314. un
315. pantu. 60 (MK 15.03.
316. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
317. Maksājuma samazinājums
318. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
319. panta
320. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro. 61
321. Pirms regulas Nr. 1307/2013
322. panta
323. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. 62
324. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības veidu. 63
325. Lai piemērotu šo noteikumu
326. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada
327. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (
328. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. 64
329. Persona, kas sniedz šo noteikumu
330. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem, informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. 65
331. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana
332. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
333. pantu. 66 54.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
334. panta
335. un
336. punktu un regulas Nr. 1306/2013
337. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu brīvprātīgu saistīto atbalstu par platībām, un atbalstu nepiešķir, ja lauksaimnieks nav novācis ražu, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums nav ierīkots, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi. 67 (MK 01.04.
338. noteikumu Nr. 204 redakcijā)
339. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
340. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības zemes platību. 68
341. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
342. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi. 69
343. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi
344. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi: 57.
345. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada
346. jūnijā; 57.
347. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
348. panta
349. punkta "b" apakšpunktu. 70
350. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
351. panta
352. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri. 71
353. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
354. panta
355. punkta "a" apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība: 59.
356. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013
357. panta
358. punktā minētajām prasībām, un ko no
359. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam; 59.
360. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013
361. panta
362. punktā minētajām prasībām, un ko no
363. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam; 59.
364. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.
365. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri; 59.
366. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.
367. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem; 59.
368. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu
369. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no
370. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam. 72 (Grozīts ar MK 28.04.
371. noteikumiem Nr.205)
372. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada
373. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. 73
374. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.
375. un 2.
376. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
377. panta
378. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro. 74 (Grozīts ar MK 15.03.
379. noteikumiem Nr. 159)
380. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji
381. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja: 62.
382. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā; 62.
383. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas; 62.
384. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no
385. maija līdz
386. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas; 62.
387. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no
388. maija līdz
389. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana; 62.
390. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi. 75
391. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014
392. panta
393. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru. 76
394. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa
395. gada
396. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc
397. gada
398. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma. 77
399. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
400. panta
401. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja: 65.
402. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku; 65.
403. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu; 65.
404. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada
405. septembrim. Par papuvi neuzskata zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada
406. maijam. Nav pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu
407. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.
408. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem. 78 (Grozīts ar MK 27.10.
409. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.
410. noteikumiem Nr. 159; MK 30.01.
411. noteikumiem Nr. 66)
412. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
413. panta
414. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada
415. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, izņemot: 66.
416. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada
417. septembrim; 66.
418. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada
419. septembrim; 66.
420. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada
421. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar vienoto iesniegumu; 66.
422. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz
423. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā; 66.
424. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada
425. maijam; 66.
426. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–
427. gada plānošanas periodā. 79 (MK 15.03.
428. noteikumu Nr. 159 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.04.
429. noteikumiem Nr. 168) 66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu
430. punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju. 80 (MK 15.03.
431. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 66.2 Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 81 (MK 27.03.
432. noteikumu Nr. 186 redakcijā)
433. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada
434. septembrim. 82 (MK 15.03.
435. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 67.1 Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada
436. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2.2 pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada
437. oktobrim. 83 (MK 27.03.
438. noteikumu Nr. 186 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.
439. noteikumiem Nr. 475)
440. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem. 84
441. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai. 85
442. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību. 86
443. (Svītrots ar MK 15.03.
444. noteikumiem Nr. 159) 87
445. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada
446. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks. 88 (MK 14.03.
447. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
448. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus. 89
449. Savstarpējā atbilstība
450. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
451. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu
452. pielikumā. 90
453. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu
454. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu
455. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu
456. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.
457. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
458. pantam. 91 8.
459. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi
460. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013
461. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus: 76.
462. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru; 76.
463. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī; 76.
464. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem; 76.
465. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada
466. oktobra līdz nākamā gada
467. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini; 76.
468. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu: 76.5.
469. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē; 76.5.
470. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas; 76.
471. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka; 76.
472. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu; 76.
473. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas; 76.
474. laikposmā no
475. marta līdz
476. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no
477. aprīļa līdz
478. jūnijam – pārējās teritorijās. 92 (Grozīts ar MK 14.03.
479. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.
480. noteikumiem Nr. 66) 8.
481. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma
482. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu
483. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.
484. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
485. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–
486. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes. 93
487. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus. 94
488. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
489. pantu sagatavo kontroles ziņojumu. 95
490. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu
491. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus. 96
492. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013
493. panta
494. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas. 97
495. Vienotais platības maksājums
496. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
497. pantu un regulas Nr. 639/2014
498. pantu. 98
499. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus: 83.
500. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību; 83.
501. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu
502. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas; 83.
503. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (
504. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru. 99 (Grozīts ar MK 15.03.
505. noteikumiem Nr. 159)
506. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
507. panta
508. punktu. 100
509. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību
510. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
511. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā. 101
512. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (
513. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām (turpmāk – kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas). Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada
514. maijam iesniedz: 86.
515. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (
516. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha); 86.
517. katras iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha); 86.
518. katras iesētās kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kur kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta visa noteikumos minētā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji. 102 (MK 27.03.
519. noteikumu Nr. 186 redakcijā)
520. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
521. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (
522. pielikums). 103
523. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
524. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā. 104
525. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu
526. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību. 105
527. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
528. panta "g" apakšpunktu un
529. panta
530. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona. 106
531. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
532. panta "g" apakšpunktu un
533. panta
534. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu. 107
535. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi
536. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas
537. nodaļu un regulas Nr. 639/2014
538. nodaļu. 108
539. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
540. panta
541. punkta otro daļu. 109
542. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes
543. gada
544. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007)
545. pantam. 110
546. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013
547. un
548. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007
549. pantu. 111
550. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
551. panta
552. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas
553. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā. 112 (Grozīts ar MK 15.03.
554. noteikumiem Nr. 159) 11.
555. Kultūraugu dažādošana
556. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
557. pantu un regulas Nr. 639/2014
558. pantu. 113
559. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
560. panta
561. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu
562. pielikumā. 114
563. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014
564. panta
565. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no
566. jūnija līdz
567. augustam. 115
568. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014
569. panta
570. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu. 116 100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
571. panta
572. punkta "a" apakšpunktu. 117 (MK 15.03.
573. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
574. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
575. panta
576. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību. 118 (MK 16.04.
577. noteikumu Nr. 168 redakcijā)
578. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014
579. pantu. 119
580. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu. 120 (Grozīts ar MK 15.03.
581. noteikumiem Nr. 159) 11.
582. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji
583. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
584. panta
585. punktu un regulas Nr. 639/2014
586. pantu. 121 (Grozīts ar MK 14.03.
587. noteikumiem Nr. 147)
588. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
589. panta
590. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus. 122
591. Regulas Nr. 1307/2013
592. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada
593. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus. 123 106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada
594. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada
595. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu. 124 (MK 27.10.
596. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada
597. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada
598. janvāra līdz
599. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada
600. februāra. 125 (MK 27.10.
601. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas. 126 (MK 27.10.
602. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu
603. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.
604. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem. 127 (MK 27.10.
605. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.
606. noteikumiem Nr. 66) 106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. 128 (MK 27.10.
607. noteikumu Nr. 613 redakcijā)
608. Šo noteikumu
609. un
610. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām. 129
611. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada
612. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju. 130 11.
613. Ilggadīgo zālāju saglabāšana
614. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
615. panta 2., 3.,
616. un
617. punktu un regulas Nr. 639/2014
618. pantu. 131 109.1 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, vienotajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju. 132 (MK 14.03.
619. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 109.2 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus (arī tad, ja šajā laikposmā zālāju platība, izņemot aizsargājamo ekoloģiski jutīgo zālāju platību, bija uzarta un sākotnēji augušās zāles lopbarības vietā ir iesēta cita zāles lopbarība), vienotajā iesniegumā kārtējā gadā deklarē kā ilggadīgo zālāju. 133 (MK 14.03.
620. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 109.3 Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda vienotajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu
621. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta vienotajā iesniegumā. 134 (MK 14.03.
622. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
623. Regulas Nr. 1307/2013
624. panta
625. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo lauksaimniecības zemi. 135
626. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
627. panta
628. punktam un regulas Nr. 639/2014
629. pantam Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz
630. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par: 111.
631. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā; 111.
632. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām. 136
633. (Svītrots ar MK 14.03.
634. noteikumiem Nr. 147) 137
635. (Svītrots ar MK 14.03.
636. noteikumiem Nr. 147) 138
637. Ja šo noteikumu 111.
638. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem: 114.
639. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi; 114.
640. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada
641. septembrim saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
642. panta
643. un
644. punktu informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu; 114.
645. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada
646. jūnijam pēc šādas prasības saņemšanas. 139 (Grozīts ar MK 14.03.
647. noteikumiem Nr. 147) 114.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu ilggadīgo zālāju platību ir pārveidojuši par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, vai šo platību ir apmežojuši. 140 (MK 14.03.
648. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 11.
649. Ekoloģiski nozīmīga platība
650. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
651. pantu un regulas Nr. 639/2014
652. un
653. pantu. 141
654. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
655. panta
656. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014
657. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir: 116.
658. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no
659. janvāra līdz
660. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi; 116.
661. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols"; 116.
662. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem; 116.
663. 1–20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs; 116.
664. dīķi 0,01–1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju; 116.
665. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi: 116.6.
666. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga; 116.6.
667. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada
668. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai; 116.
669. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā; 116.
670. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
671. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada
672. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi; 116.
673. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra informācijas sistēmā līdz kārtējā gada
674. martam iekļautie meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu
675. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus. 142 (MK 30.01.
676. noteikumu Nr. 66 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.
677. noteikumiem Nr. 186; MK 16.04.
678. noteikumiem Nr. 168)
679. Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
680. panta
681. punktu, izmanto šo noteikumu
682. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus. 143
683. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
684. panta
685. punktu regulas Nr. 1307/2013
686. panta
687. punktā minēto prasību
688. un
689. gadā nepiemēro lauksaimniekam, ja viņa īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas kādā no šo noteikumu
690. pielikumā minēto pagastu teritorijām. 144 (MK 01.04.
691. noteikumu Nr. 204 redakcijā)
692. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem – laukmali, buferjoslu, dīķi, ūdensnotekām un grāvi, koku, krūmu puduri vai akmeņu kaudzi –, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā. 145 (MK 30.01.
693. noteikumu Nr. 66 redakcijā)
694. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu
695. punktu iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3., 116.
696. un 116.
697. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada
698. jūnijā. 146 (MK 27.03.
699. noteikumu Nr. 186 redakcijā)
700. Dīķus un koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja: 121.
701. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tie robežojas ar aramzemi, vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums; 121.
702. starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā. 147 (MK 30.01.
703. noteikumu Nr. 66 redakcijā)
704. Laukmales un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
705. panta
706. punktu uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums. 148 (MK 27.10.
707. noteikumu Nr. 613 redakcijā) 122.1 Ja ekoloģiski nozīmīgā platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ekoloģiski nozīmīgo platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai. 149 (MK 30.01.
708. noteikumu Nr. 66 redakcijā)
709. (Svītrots ar MK 15.03.
710. noteikumiem Nr. 159) 150
711. (Svītrots ar MK 27.10.
712. noteikumiem Nr. 613) 151 124.1 Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgās platības veids neatbilst situācijai dabā, vai netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu trūkstošo deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lielumu. Koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes laikā ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā. 152 (MK 30.01.
713. noteikumu Nr. 66 redakcijā)
714. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem
715. Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks par savas pirmās dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas līdz kārtējā gada
716. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot, ka viņš pretendē uz attiecīgo maksājumu. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota: 125.
717. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu; 125.
718. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja: 125.2.
719. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, to pabeidzot ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
720. oktobrim; 125.2.
721. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai. 153 (MK 14.03.
722. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
723. Regulas Nr. 1307/2013
724. panta
725. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām: 126.
726. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai; 126.
727. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā; 126.
728. reģistrē Lauksaimniecības datu centrā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām (11.1 pielikums) pēc stāvokļa
729. janvārī,
730. aprīlī,
731. jūlijā vai
732. oktobrī. 154 (Grozīts ar MK 28.04.
733. noteikumiem Nr. 205; MK 14.03.
734. noteikumiem Nr. 147; MK 27.03.
735. noteikumiem Nr. 186)
736. Regulas Nr. 639/2014
737. panta
738. punkta "b" apakšpunkta izpratnē: 127.
739. viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
740. maija līdz
741. decembrim tam pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības; 127.
742. viens vai vairāki jauni lauksaimnieki vienpersoniski, reāli un ilgstoši kontrolē individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
743. maija līdz
744. decembrim tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības; 127.
745. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
746. maija līdz
747. decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
748. maija līdz
749. decembrim kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības. 155 (MK 14.03.
750. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.
751. noteikumiem Nr. 66) 127.1 (Svītrots ar MK 16.04.
752. noteikumiem Nr. 168) 156 127.2 Regulas Nr. 639/2014
753. panta
754. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalsta saņemšanai
755. un
756. gadā, viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
757. maija līdz
758. decembrim tam pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības. 157 (MK 14.03.
759. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 127.3 Regulas Nr. 639/2014
760. panta
761. punkta "b" apakšpunkta izpratnē individuālajā (ģimenes) uzņēmumā vai zemnieku saimniecībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai
762. un
763. gadā, jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē tās lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
764. maija līdz
765. decembrim tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības. Kontrole var tikt īstenota vienpersoniski vai kopīgi ar personām, kas neatbilst gados jauna lauksaimnieka nosacījumiem. 158 (MK 14.03.
766. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 127.4 Regulas Nr. 639/2014
767. panta
768. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai
769. un
770. gadā, vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
771. maija līdz
772. decembrim tiem kopā pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
773. maija līdz
774. decembrim kopā pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības. 159 (MK 14.03.
775. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.
776. noteikumiem Nr. 66)
777. Ja jaunais lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību, kuru norāda lauksaimnieks, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013
778. pantu. 160 (MK 15.03.
779. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
780. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 126.
781. un 126.
782. apakšpunktā minēto datu atbilstību. 161
783. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
784. panta
785. punktu maksājuma summas aprēķināšanai gados jauniem lauksaimniekiem piemēro skaitli, kas atbilst 35 procentiem no valsts vidējā maksājuma par hektāru. 162 (MK 27.03.
786. noteikumu Nr. 186 redakcijā)
787. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
788. panta
789. punktam maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem. 163 131.1 Atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība ne vairāk kā piecus gadus un ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai kapitālsabiedrību vairs nekontrolē neviens jaunais lauksaimnieks, kurš to kontrolēja no
790. maija līdz
791. decembrim gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. 164 (MK 14.03.
792. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
793. Brīvprātīgs saistītais atbalsts
794. Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada
795. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot izvēlēto brīvprātīgā saistītā atbalsta veidu. 165 (MK 15.03.
796. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 132.1 Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs ir noteikts šo noteikumu 14.1 pielikumā. 166 (MK 27.10.
797. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.03.
798. noteikumiem Nr. 147) 13.
799. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm
800. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja: 133.
801. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
802. maija; 133.
803. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā; 133.
804. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
805. oktobra līdz kārtējā gada
806. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 5500 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4500 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
807. oktobra līdz kārtējā gada
808. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada
809. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību. 167 (Grozīts ar MK 28.04.
810. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.
811. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.
812. noteikumiem Nr. 159; MK 14.03.
813. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.
814. noteikumiem Nr. 66)
815. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā. 168 (MK 15.03.
816. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
817. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014
818. panta
819. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu. 169
820. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra. 170
821. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014
822. panta
823. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014
824. pantā. 171
825. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu
826. apakšpunktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
827. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014
828. pantā minēto kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā. 172
829. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
830. pantam un
831. panta
832. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā. 173
833. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
834. panta
835. punktu. 174 13.
836. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām
837. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada
838. oktobra līdz kārtējā gada
839. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes. 175
840. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās: 142.
841. laikposmā no iepriekšējā gada
842. oktobra līdz kārtējā gada
843. septembrim ir atnesušās; 142.
844. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
845. maija; 142.
846. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību. 176 (Grozīts ar MK 28.04.
847. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.
848. noteikumiem Nr. 613)
849. Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
850. panta
851. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu. 177
852. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra. 178
853. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014
854. panta
855. punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014
856. pantā. 179
857. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
858. pantam un
859. panta
860. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā. 180
861. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
862. panta
863. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm. 181
864. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu
865. un
866. punktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
867. pantu veic saimniecībās pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
868. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā. 182 13.
869. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem
870. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu
871. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem: 149.
872. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā; 149.
873. bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā; 149.
874. zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas noslēdzas kārtējā gada
875. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
876. maija. 183 (Grozīts ar MK 28.04.
877. noteikumiem Nr. 205; MK 27.03.
878. noteikumiem Nr. 186)
879. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā. 184 (Grozīts ar MK 27.10.
880. noteikumiem Nr. 613)
881. Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
882. panta
883. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu. 185
884. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra. 186
885. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014
886. panta
887. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014
888. pantā. 187
889. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu
890. un
891. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014
892. un
893. pantā noteikto kontroles ziņojumu. 188
894. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
895. pantam un
896. panta
897. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā. 189
898. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
899. panta
900. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm. 190 13.
901. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām
902. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada
903. oktobra līdz kārtējā gada
904. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes. 191
905. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās: 158.
906. laikposmā no iepriekšējā gada
907. oktobra līdz kārtējā gada
908. septembrim ir atnesušās; 158.
909. pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (
910. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm; 158.
911. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību; 158.
912. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
913. jūlija. 192 (Grozīts ar MK 28.04.
914. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.
915. noteikumiem Nr. 613; MK 01.04.
916. noteikumiem Nr. 204)
917. Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
918. panta
919. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu. 193
920. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra. 194
921. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014
922. panta
923. punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014
924. pantā. 195
925. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
926. panta
927. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm. 196
928. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu
929. un
930. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014
931. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
932. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. 197
933. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
934. pantam un
935. panta
936. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā. 198 13.
937. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem
938. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību: 165.
939. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja, kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš; 165.
940. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem; 165.
941. kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām. 199
942. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai. 200
943. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja: 167.
944. kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 167.
945. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei. 201
946. Šo noteikumu 165.
947. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā. 202
948. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (
949. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.
950. apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un izlietošanu. 203
951. Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu
952. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un sagatavo kontroles ziņojumu. 204
953. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
954. panta
955. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo proteīnaugu hektāru skaitu kārtējā gadā. 205 (MK 27.10.
956. noteikumu Nr. 613 redakcijā)
957. (Svītrots ar MK 27.10.
958. noteikumiem Nr. 613) 206 13.
959. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem
960. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā. 207
961. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja: 174.
962. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 174.
963. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes. 208 (Grozīts ar MK 16.05.
964. noteikumiem Nr. 259)
965. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu
966. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar 3,5 to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem. 209 (MK 15.03.
967. noteikumu Nr. 159 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.04.
968. noteikumiem Nr. 168) 175.1 Cietes ražotājs šo noteikumu
969. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada
970. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā. 210 (MK 15.03.
971. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
972. Šo noteikumu
973. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu
974. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu
975. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai. 211
976. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi: 177.
977. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru; 177.
978. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu. 212
979. Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada
980. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā, bet trešo uzglabā pats. 213
981. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju: 179.
982. piegādes datums; 179.
983. apliecinājuma dokumenta numurs; 179.
984. audzēšanas līguma numurs; 179.
985. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese; 179.
986. transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā; 179.
987. transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām; 179.
988. piegādātās kravas bruto svars; 179.
989. piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā; 179.
990. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ; 179.
991. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars; 179.
992. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars; 179.
993. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts. 214
994. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
995. panta
996. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā. 215
997. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai. 216
998. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
999. panta "e" apakšpunktam saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.
1000. apakšpunktam. 217
1001. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites informācijai. 218 13.
1002. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem
1003. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja: 184.
1004. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi; 184.
1005. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
1006. maijam iegūta pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla; 184.
1007. kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 184.
1008. (svītrots ar MK 16.05.
1009. noteikumiem Nr. 259). 219 (MK 14.03.
1010. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.
1011. noteikumiem Nr. 66)
1012. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu
1013. punktu. 220 185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei. 221 (MK 15.03.
1014. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 185.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada
1015. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada
1016. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu. 222 (MK 14.03.
1017. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 185.3 (Svītrots ar MK 16.05.
1018. noteikumiem Nr. 259) 223
1019. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014
1020. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību. 224
1021. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.
1022. un 184.
1023. apakšpunktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās. 225
1024. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1025. panta "e" apakšpunktam un
1026. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā. 226
1027. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
1028. panta
1029. punktu un
1030. panta
1031. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada
1032. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām: 189.
1033. kurās ir konstatēta neatbilstība; 189.
1034. kuras atbilst šo noteikumu 184.
1035. un 184.
1036. apakšpunktā minētajām prasībām. 227
1037. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1038. panta
1039. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā. 228 190.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1040. panta
1041. un
1042. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013
1043. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, un atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās sēklas kartupeļu platības sertificēts tikai neliels daudzums – mazāk nekā 10,3 tonnas – novākto kartupeļu vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām mazāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena hektāra. 229 (MK 01.04.
1044. noteikumu Nr. 204 redakcijā) 13.
1045. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
1046. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja: 191.
1047. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu); 191.
1048. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
1049. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla; 191.
1050. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 191.
1051. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām; 191.
1052. (svītrots ar MK 16.05.
1053. noteikumiem Nr. 259). 230 (Grozīts ar MK 14.03.
1054. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.
1055. noteikumiem Nr. 66)
1056. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu
1057. punktu. 231 192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei. 232 (MK 15.03.
1058. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 192.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada
1059. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada
1060. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu. 233 (MK 14.03.
1061. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 192.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada
1062. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada
1063. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu. 234 (MK 14.03.
1064. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 192.4 (Svītrots ar MK 16.05.
1065. noteikumiem Nr. 259) 235
1066. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014
1067. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību. 236
1068. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 191.
1069. un 191.
1070. apakšpunktā minēto prasību izpilde. 237
1071. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1072. panta "e" apakšpunktam un
1073. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā. 238
1074. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
1075. panta
1076. punktu un
1077. panta
1078. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada
1079. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām: 196.
1080. kurās ir konstatēta neatbilstība; 196.
1081. kuras atbilst šo noteikumu 191.
1082. un 191.
1083. apakšpunktā minētajām prasībām. 239
1084. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1085. panta
1086. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu. 240 197.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1087. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013
1088. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra. 241 (MK 16.05.
1089. noteikumu Nr. 259 redakcijā) 13.
1090. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu
1091. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja: 198.
1092. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench); 198.
1093. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
1094. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla; 198.
1095. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 198.
1096. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām; 198.
1097. (svītrots ar MK 16.05.
1098. noteikumiem Nr. 259). 242 (Grozīts ar MK 14.03.
1099. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.
1100. noteikumiem Nr. 66)
1101. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā. 243 199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei. 244 (MK 15.03.
1102. noteikumu Nr. 159 redakcijā) 199.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada
1103. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada
1104. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu. 245 (MK 14.03.
1105. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 199.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada
1106. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada
1107. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu. 246 (MK 14.03.
1108. noteikumu Nr. 147 redakcijā) 199.4 (Svītrots ar MK 16.05.
1109. noteikumiem Nr. 259) 247
1110. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014
1111. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību. 248
1112. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 198.
1113. un 198.
1114. apakšpunktā minēto prasību izpilde. 249
1115. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1116. panta "e" apakšpunktam un
1117. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā. 250
1118. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014
1119. panta
1120. punktu un
1121. panta
1122. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada
1123. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām: 203.
1124. kurās ir konstatēta neatbilstība; 203.
1125. kuras atbilst šo noteikumu 198.
1126. un 198.
1127. apakšpunktā minētajām prasībām. 251
1128. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1129. panta
1130. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu. 252 204.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1131. panta
1132. un
1133. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013
1134. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās attiecīgās labības sēklu platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās labības sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra. 253 (MK 16.05.
1135. noteikumu Nr. 259 redakcijā) 13.
1136. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem
1137. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja: 205.
1138. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 205.
1139. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām. 254
1140. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1141. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu
1142. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā. 255
1143. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1144. panta
1145. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu. 256 13.
1146. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi(Apakšnodaļas nosaukums MK 14.03.
1147. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
1148. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam. 257 (MK 14.03.
1149. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
1150. Nosakot vasaras rapša un vasaras ripša atbalsttiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1151. panta
1152. punktu. 258 (MK 14.03.
1153. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
1154. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1155. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu
1156. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu. 259
1157. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi un vasaras ripsi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1158. panta
1159. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša un vasaras ripša hektāru skaitu kārtējā gadā. 260 (MK 14.03.
1160. noteikumu Nr. 147 redakcijā)
1161. (Svītrots ar MK 27.10.
1162. noteikumiem Nr. 613) 261 13.
1163. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem
1164. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja: 213.
1165. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes, rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles vai salātus; 213.
1166. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.
1167. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 213.
1168. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām; 213.
1169. attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju: 213.4.
1170. lauka nosaukumu vai numuru un platību; 213.4.
1171. audzētā kultūrauga sugu un šķirni; 213.4.
1172. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu; 213.4.
1173. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu; 213.4.
1174. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu. 262 (Grozīts ar MK 14.03.
1175. noteikumiem Nr. 147; MK 30.01.
1176. noteikumiem Nr. 66; MK 17.03.
1177. noteikumiem Nr. 144; MK 01.04.
1178. noteikumiem Nr. 204)
1179. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1180. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu
1181. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu. 263
1182. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1183. panta
1184. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību. 264 13.
1185. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām
1186. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja: 216.
1187. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus; 216.
1188. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.
1189. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam; 216.
1190. attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju: 216.3.
1191. lauka nosaukumu vai numuru un platību; 216.3.
1192. audzētā kultūrauga sugu un šķirni; 216.3.
1193. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu; 216.3.
1194. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu; 216.3.
1195. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu. 265 (Grozīts ar MK 01.04.
1196. noteikumiem Nr. 204)
1197. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014
1198. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu
1199. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu. 266
1200. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014
1201. panta
1202. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību. 267 13.
1203. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par rudzu populācijas šķirnēm(Apakšnodaļa svītrota ar MK 06.07.
1204. noteikumiem Nr. 475) 218.1 (Svītrots ar MK 06.07.
1205. noteikumiem Nr. 475) 268 218.2 (Svītrots ar MK 06.07.
1206. noteikumiem Nr. 475) 269 218.3 (Svītrots ar MK 06.07.
1207. noteikumiem Nr. 475) 270 218.4 (Svītrots ar MK 06.07.
1208. noteikumiem Nr. 475) 271 218.5 (Svītrots ar MK 06.07.
1209. noteikumiem Nr. 475) 272
1210. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma
1211. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu. 273
1212. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 63.