Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums

Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargājama informācija — informācija, kura saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir atzīta par valsts noslēpumu vai aizsargājama kā valsts noslēpums, kā arī informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par informāciju dienesta vajadzībām; 2) apakšuzņēmuma līgums — līgums, kuru rakstveidā noslēdzis iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītais pretendents un viens vai vairāki citi piegādātāji, lai nodrošinātu pasūtītāja un iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītā pretendenta noslēgtā iepirkuma līguma izpildi, un kura priekšmets ir būvdarbu veikšana, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību; 3) aprites cikls — secīgi preces (produkta) aprites posmi, sākot ar pētniecību un izstrādi un beidzot ar atkritumu apglabāšanu; 4) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kurus finansiālās interesēs rakstveidā noslēdzis viens vai vairāki pasūtītāji un viens vai vairāki piegādātāji un kuru priekšmets ir: a) būvdarbu līgumam — iepirkuma nomenklatūras (CPV) 45.kategorijā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim, b) piegādes līgumam — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana, c) pakalpojumu līgumam — šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja līgumā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību, šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja līgumā iekļauta arī iepirkuma nomenklatūras (CPV) 45.kategorijā minēto būvdarbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu; 5) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nav publiska institūcija minētā likuma izpratnē, kā arī Eiropas Savienības institūcija, kas: a) iepērk preces vai pakalpojumus pasūtītāju vajadzībām vai b) veic iepirkuma procedūras, lai noslēgtu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāju vajadzībām; 51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt; 6) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts; 7) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 71) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības; 8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs augošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju; 9) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās; 10) iepirkuma procedūra — procedūra (slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs), saskaņā ar kuru pasūtītājs izraugās piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus; 11) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, kurā ietverti visi nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli; 12) pasūtītājs — pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē; 13) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi (ražošanu), kas var ietvert arī tehnoloģiju demonstrējumus ar iekārtām, kuras demonstrē izstrādātās koncepcijas sniegumu reālā vai mākslīgi radītā vidē; 14) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai; 15) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; 16) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju; 17) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā; 18) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana; 19) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā; 20) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties un kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem, lai izstrādātu vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus; 21) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 22) krīze — tāda situācija jebkurā valstī, kad ir radies vai var rasties kaitējums, kas nepārprotami pārsniedz ikdienā iespējama sadzīves kaitējuma apmēru un kas būtiski apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai kam ir ievērojama ietekme uz materiālajām vērtībām, vai kuras dēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu; 23) saistītā persona — persona, attiecībā uz kuru kandidātam vai pretendentam ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, kā arī persona, kurai ir izšķiroša ietekme uz kandidātu vai pretendentu vai kura (tāpat kā kandidāts vai pretendents) atrodas citas personas izšķirošā ietekmē; 24) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem; 25) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina; 251) speciālā atļauja — speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, sertifikāts pieejai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētajai informācijai vai sertifikāts pieejai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai; 26) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām; 27) vispārīgā vienošanās — viena vai vairāku pasūtītāju un viena vai vairāku piegādātāju (vai iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta un viena vai vairāku apakšuzņēmēju) vienošanās, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgajā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, attiecībā uz paredzēto daudzumu); 28) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 21.02.2019., 05.12.2019., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāju risku. 3 3.pants. Likuma piemērošanas joma (1) Šo likumu piemēro, slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru priekšmets ir: 1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas; 2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju; 3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā; 4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju. (2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību nodrošināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi) un kurus noslēdz valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā. (3) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šo likumu, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumu. (4) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko neattiecas šis likums un papildus Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu. (5) Pasūtītājs nepiemēro Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu arī tad, ja uz līguma priekšmetu attiecas šis likums un pasūtītājs nepiemēro šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar šā likuma 4.pantu vai 6.panta pirmo daļu. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.) 4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi (1) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kurus noslēdz pasūtītājs Latvijas Republikas vai tās atvasināto publisko personu vārdā ar citas valsts pasūtītāju, kas, slēdzot iepirkuma līgumu, darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā, par: 1) šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm, kā arī 4.punktā minētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem; 2) būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm. (2) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar: 1) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 2) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts pasūtītājs noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto piegādātāju, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās pasūtītājs piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru; 4) divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu. (3) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; 2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 3) finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus; 4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem; 5) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, izņemot tādus pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto savām vajadzībām vienīgi pasūtītājs; 6) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai; 7) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai iepirkuma līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā; 8) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju. (4) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. (5) Šo likumu nepiemēro piegādes līgumiem, ja to priekšmets ir kāda no šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām precēm, to sastāvdaļām vai detaļām un no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, un ir saņemta Ministru kabineta atļauja. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 14.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2024.) 5.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana (1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem vai dialoga dalībniekiem piešķirt godalgas vai maksājumus. (2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu. (3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem. (4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām. (5) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām. (6) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš: a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48. (7) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka šādi: 1) apdrošināšanas pakalpojumu līgumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 2) pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu. (8) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas nepārsniedz 48 mēnešus, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48. (9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo reālo vērtību, ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas; 2) kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo paredzamo vērtību. (10) Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas. (11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā ir kopējā visu paredzamo līgumu līgumcena vispārīgās vienošanās darbības laikā. 6 6.pants. Iepirkuma procedūru veidi un piemērošana (1) Pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 10 000 euro vai lielāka piegādes un pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 20 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkumu veic saskaņā ar šā panta devītās un desmitās daļas noteikumiem. Pasūtītājs, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. (2) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir mazāka par šā panta pirmajā daļā noteiktajām līgumcenu robežām. (3) Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) slēgts konkurss; 2) sarunu procedūra; 3) konkursa dialogs. (4) Pasūtītājs būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanai ir tiesīgs brīvi izvēlēties slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu. (5) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu, ja slēdzamais līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu un pasūtītājam ir būtisks risks, ka viņš nespēs piešķirt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu. Līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu, ja pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem: 1) pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas saskaņā ar šā likuma 19.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktu, un tas nevar izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu; 2) pasūtītājam objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu. (6) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar šā likuma 53.pantu šādos gadījumos: 1) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu; 2) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām, un ja pasūtītājs uzaicina piedalīties sarunās tikai tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 44.pantu un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām; 3) militāras vai drošības krīzes gadījumā, ja steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas; 4) ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu (piemēram, dabas katastrofas vai avārijas) rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja rīcības; 5) ja tehnisku vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju; 6) ja līguma priekšmets ir pētniecības un izstrādes pakalpojumi; 7) ja līguma priekšmets ir preces, kas izgatavotas tikai pētniecībai un izstrādei, izņemot gadījumu, kad tās tiek izgatavotas vairumā, lai novērtētu to noietu vai segtu pētniecības un izstrādes izmaksas; 8) ja pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Izņēmuma gadījumā minētais termiņš drīkst būt ilgāks, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā; 9) ja līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā; 10) ja pasūtītājam ir iespēja ar īpaši izdevīgiem noteikumiem iepirkt preces no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai maksātnespējas procesa administratoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas jomā; 11) ja pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi: a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas, b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs, c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem; 12) ja līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sākotnējais līgums noslēgts slēgta konkursa, sarunu procedūras, publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga rezultātā, ja paziņojumā par līgumu ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtība. Šos noteikumus var piemērot piecu gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas. Izņēmuma gadījumā šos noteikumus var piemērot ilgākā laikā, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja izvēles gadījumā; 13) ja pasūtītājam nepieciešami gaisa un ūdens transporta pakalpojumi bruņoto spēku vai drošības spēku izvietošanai ārvalstīs, ja līgumu slēdz ar piegādātāju, kurš piedāvājuma spēkā esamību garantē tik īsu laiku, ka nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas. (7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, taču tas piemēro šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 34. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 41., 52., 54., 55. un 56.panta noteikumus. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas. (8) Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 1.pielikumā, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, pasūtītājs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus. (9) Ja piegādes līguma vai pakalpojumu līguma līgumcena ir vienāda ar 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkuma veikšanā ievēro vismaz šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 41.panta, 52.panta otrās daļas 1. un 2.punkta, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas, 54.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 55. un 56.panta noteikumus, kā arī pirms iepirkuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad iepirkums atbilst šā panta sestajā daļā minētajiem nosacījumiem, publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas. (10) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkumu, uz kuru attiecas šā panta devītās daļas noteikumi, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga pasūtītāja pieņemtos lēmumus pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pasūtītāja pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 09.11.2017., 05.12.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 7. pants. Līgumcenu robežas Šā likuma 5. panta ceturtajā un piektajā daļā, 6. panta pirmajā daļā, 36. panta ceturtajā daļā, 37. panta otrajā daļā, 58. panta piektajā daļā, 67. panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 68. panta pirmās daļas 6. punktā un otrās daļas 2. punktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājiem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekti. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas. 8 (05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 7.1 pants. Elektroniskie rēķini (1) Pasūtītājs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. (2) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu un 54. panta 1.1 daļu, ja iepirkuma procedūrā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde ir atzīta par slepenu vai uz to attiecas īpaši drošības pasākumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 9 (21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu) II nodaļa. Vispārīgie noteikumi iepirkuma procedūrās 8.pants. Privileģētie līgumi (1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi. (2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 9.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju (1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu vai pretendentu, ja atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu ir tiesīgas sniegt tikai fiziskās vai juridiskās personas, bet tas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta. (2) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju. (3) Piegādātāji, kas ir personu apvienības, ir tiesīgi pieteikties par kandidātiem vai iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā kandidāts iesniegtu pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā vai kā pretendents — piedāvājumu. Tomēr pasūtītājs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei. (4) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu. (5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 10.pants. Konfidencialitāte (1) Pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt piegādātājiem nosacījumus informācijas aizsardzībai iepirkuma procedūras norises un līguma izpildes ietvaros. Šādus nosacījumus pasūtītājs ir tiesīgs attiecināt arī uz piegādātāju apakšuzņēmējiem. (2) Ja likumā nav noteikts citādi, pasūtītājs neatklāj informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem komercdarbības jomā nodevuši citi piegādātāji. (3) Piegādātāja pieteikums un piedāvājums, kā arī dokumenti, ar kuriem piegādātājs atbilstoši šā likuma noteikumiem papildina vai izskaidro pieteikumā vai piedāvājumā ietverto informāciju, nav vispārpieejama informācija un šie dokumenti nav uzrādāmi vai izsniedzami personām, kas nav saistītas ar pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanu, izņemot personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem un saņemt tos amata pienākumu izpildei. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 11.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi (1) Pasūtītājs var iepirkt būvdarbus, preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, preces un pakalpojumus ar tās starpniecību. (2) Ja pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, preces vai pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka pasūtītājs ir piemērojis šā likuma prasības, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) centralizēto iepirkumu institūcija, kas ir pasūtītājs, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības; 2) centralizēto iepirkumu institūcija, kas nav pasūtītājs, ir piemērojusi šim likumam atbilstošus līdzvērtīgus noteikumus, kā arī ir nodrošinātas šajā likumā noteiktajām lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām līdzvērtīgas iespējas. (3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām kā centralizēto iepirkumu institūcija veic citas Eiropas Savienības valsts pasūtītājs, kas, veicot attiecīgo iepirkumu, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publiskā iepirkuma jomā. 13 III nodaļa. Noteikumi par iepirkuma procedūras dokumentiem un iepirkuma procedūrās nosakāmajām prasībām 12.pants. Iepirkuma procedūras dokumenti (1) Kandidātu atlases nolikumā ietver: 1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citu informāciju par pasūtītāju, kas iekļaujama paziņojumā par līgumu; 2) iepirkuma identifikācijas numuru; 3) iepirkuma priekšmeta aprakstu, bet konkursa dialoga gadījumā — vajadzību un prasību raksturojumu; 31) informāciju par iepirkumā aizsargājamas informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju; 32) informāciju par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas kategoriju, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot valsts noslēpumu vai informāciju, kas aizsargājama kā valsts noslēpums; 4) pieteikumu iesniegšanas vietu, datumu un laiku; 5) prasības attiecībā uz pieteikuma noformējumu un iesniegšanu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās pieteikums iesniedzams; 6) šā likuma 44.panta noteikumus vai atsauci uz šā likuma 44.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajiem noteikumiem; 7) prasības attiecībā uz piegādātāja atbilstību profesionālās darbības veikšanai (13.pants), saimniecisko un finansiālo stāvokli (14.pants), tehniskajām un profesionālajām spējām (15.pants), izmantojamo kvalitātes vadības sistēmu (16.pants), kā arī saskaņā ar šiem pantiem noteikto iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar noteiktajām prasībām; 8) kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 18.panta pirmā daļa; 9) citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. (2) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā un konkursa dialogā un uzaicinājumā uz sarunām sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, ietver vismaz: 1) atsauci uz publicēto paziņojumu par līgumu; 2) norādi par datumu, līdz kuram kandidāts ir tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus; 3) norādi par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, adresi, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams, kā arī prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu, iesniegšanu un finanšu piedāvājuma formu; 4) slēgtā konkursā un konkursa dialogā — norādi par piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu, bet sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, — norādi par sarunu uzsākšanas vietu un laiku, kā arī informāciju par sarunās apspriežamajiem piedāvājuma aspektiem; 5) informāciju par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, tā apmēru, termiņu un iespējamo veidu un izmaksāšanas nosacījumiem saskaņā ar šā likuma 27.pantu; 6) tehniskās specifikācijas (19.pants) un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz tīmekļvietnes adresi, kur ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem; 61) kārtību, kādā piegādātājs piekļūst iepirkuma dokumentos ietvertajai aizsargājamai informācijai, veic tās apstrādi un sagatavo piedāvājumu; 7) ja nepieciešams, līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar informācijas aizsardzību (21.pants), līguma izpildes drošību (22.pants), apakšuzņēmēju līgumu slēgšanu (23.pants), kā arī sociālajiem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām (24.pants); 8) ja nepieciešams, norādi uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu saskaņā ar pasūtītāja noteiktajām, paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā ietvertajām prasībām iesniegtos apliecinājumus vai papildinātu tajos ietverto informāciju. Šos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma 14. un 15.panta noteikumus; 9) norādi par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju īpatsvaru vai nozīmīguma secību (26.pants), ja tie nav minēti paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā; 10) ja nepieciešams, informāciju par elektroniskās izsoles norisi saskaņā ar šā likuma 25.pantu; 11) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu; 12) ja nepieciešams, citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. (3) Uzaicinājumā uz dialogu ietver vismaz: 1) šā panta otrās daļas 1., 6., 8., 9. un 12.punktā minētās ziņas; 2) norādi par dialoga uzsākšanas vietu un laiku, kā arī valodu vai valodām, kādās notiks dialogs; 3) ja nepieciešams, informāciju par maksājumiem un godalgām dialoga dalībniekiem. (4) Ja iepirkuma procedūras dokumenti un papildus nepieciešamie dokumenti ir pieejami nevis pie pasūtītāja, bet citā institūcijā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās norāda adresi, kur šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja nepieciešams, datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas apmēru, ņemot vērā šā likuma 38.panta septīto daļu, un maksāšanas kārtību. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu atbildīgā institūcija dokumentus izsniedz vai izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas. (5) Iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīto minimālo spēju līmeni, kā arī prasību apjomu konkrētā līguma izpildei pasūtītājs nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Noteiktās prasības nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj iepirkuma procedūras dokumentos. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 13.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai (1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši tās valsts normatīvo aktu prasībām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta. (2) Ja pakalpojumu līguma gadījumā piegādātājam jābūt īpaši pilnvarotam vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedram, lai valstī, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību. 15 14.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis (1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli. Piegādātāja saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt ar: 1) kredītiestādes apliecinājumu vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumiem; 2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata (ja šāda informācija ir publiskojama saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā piegādātājs ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta); 3) apliecinājumu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trijiem iepriekšējiem finanšu gadiem. (2) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām. (3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kuri no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājam jāiesniedz. (4) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 15.pants. Tehniskās un profesionālās spējas (1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām. Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei galvenokārt var apliecināt ar: 1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi piecos iepriekšējos gados. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam; 2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piecos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes, izņemot gadījumu, ja pircējs ir bijusi privāta persona un atsauksmes vairs nav iespējams iegūt. Šādā gadījumā pievieno piegādātāja apliecinājumu; 3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā; 4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai, pētījumu un izmēģinājumu veikšanai, kā arī noteikumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu; 5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja valsts kompetenta institūcija. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai piegādātāja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz pētījumu un izmēģinājumu metodēm un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks; 6) dokumentiem, kas apliecina piegādātāja — būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā piegādes līguma ietvaros; 7) būvdarbu un pakalpojumu līgumiem — aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu; 8) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā; 9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju, kā arī piegādes avotiem (norādot to atrašanās vietu, ja tie atrodas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kas pieejami piegādātājam līguma izpildei, tajā skaitā piegādājamo preču modernizēšanai vai pielāgošanai, kā arī nepieciešamajiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem krīzes gadījumā; 10) pierādījumiem par piegādātāja spēju nodrošināt aizsargājamas informācijas aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijas dienesta vajadzībām un valsts noslēpuma aizsardzības jomā. Par šādu pierādījumu galvenokārt uzskata atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) un speciālo atļauju (fiziskajai personai) vai aprakstu par konkrētiem pasākumiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nodrošināšanai; 11) attiecībā uz piegādājamām precēm: a) paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa, b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem. (2) Ja iepirkuma līgums ietver būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, piegādātāja spēju veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus izvērtē, galvenokārt ņemot vērā tā pieredzi, kvalifikāciju, darbības efektivitāti un uzticamību. (3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kurus no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājs iesniedz. (4) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām. (5) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savas tehniskās un profesionālās spējas ar jebkuriem citiem dokumentiem, kurus pasūtītājs uzskata par piemērotiem. (6) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto prasību par atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) iesniegšanu ārvalstī reģistrēts piegādātājs vai piegādātājs ar ārvalsts pilsonību ir tiesīgs izpildīt, iesniedzot atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, speciālo atļauju vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcija (drošības iestāde) ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai). Jebkurā no šiem gadījumiem pasūtītājs lūdz Satversmes aizsardzības biroju sniegt apliecinājumu par to, ka piegādātājs ir saņēmis atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai), kas atzīstama par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā. (7) Ja nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs kandidātam dot papildu laiku šā panta pirmās daļas 10.punktā minēto pierādījumu saņemšanai, ja šāda iespēja un termiņš ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. (8) Papildus šā panta pirmās daļas 10.punkta prasību izpildei pasūtītājs ir tiesīgs lūgt Satversmes aizsardzības biroju, ja nepieciešams, sadarbībā ar piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts kompetento institūciju (drošības iestādi) pārbaudīt līguma izpildei nepieciešamās piegādātāja telpas un iekārtas, ražošanas un administratīvās procedūras, informācijas aprites kārtību, kā arī ziņas par piegādātāja personālu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 16.pants. Kvalitātes vadības sistēmas Pasūtītājs var pieprasīt, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes vadības sistēma. Šādā gadījumā pasūtītājs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Pasūtītājs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem. 18 17.pants. Vides vadības standarti Ja pasūtītājs, ņemot vērā būvdarbu vai pakalpojumu raksturu, kvantitāti un būtiskumu, saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu pieprasa, lai piegādātājs apliecina, ka, izpildot līgumu, spēs īstenot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, piegādātājs to ir tiesīgs apliecināt: 1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS); 2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina tā atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības standartiem; 3) ar citiem pierādījumiem par līdzvērtīgiem vides aizsardzības prasību nodrošinājuma pasākumiem. 19 18.pants. Kandidātu, apspriežamo risinājumu un piedāvājumu skaita samazināšana (1) Pasūtītājs var noteikt kandidātu skaitu, ko tas uzaicinās iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās vai dialogā. Šādā gadījumā iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas piemēros, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt. Minimālais nosakāmais uzaicināmo kandidātu skaits ir trīs kandidāti. (2) Pasūtītājs var noteikt, ka sarunu procedūra, publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialogs norisināsies vairākos secīgos posmos, lai sarunu vai dialoga laikā samazinātu attiecīgi to piedāvājumu vai risinājumu skaitu, ko tas novērtēs saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju. Šādā gadījumā  iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda, ka tas izmantos šo iespēju. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 19.pants. Tehniskās specifikācijas (1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās. (2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, ražošanas procesus un metodes, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības iepakojumam, marķēšanai un lietotāja instrukcijām. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. (3) Tehniskajās specifikācijās attiecībā uz piegādes un pakalpojumu līgumiem ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības, piemēram, kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. Pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī rezultātu. (4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem: 1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie starptautiskie standarti, citi starptautiskie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas, kā arī ražotāju izstrādātas un savstarpēji atzītas tehniskās specifikācijas, standarti militārajā jomā (nozares standarti, kas var nebūt publiski pieejama informācija) vai tiem līdzīgas militāro preču tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”; 2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kas var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus; 3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām; 4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu. (5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā …