Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.1019 Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§) Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22. panta 1., 2., 3., 4. un 7. punktu un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 18. panta sesto daļu​​​​​​ (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu; 1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu; 1.3. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu; 1.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos; 1.5. kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību; 1.6. atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību. 2 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm; 2.2. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali; 2.3. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija; 2.4. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem; 2.5. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža; 2.6. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un projektēto robežu leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība; 2.7. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus; 2.8. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte); 2.9. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku; 2.10. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums; 2.11. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi); 2.12. mērījumu abriss – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem; 2.13. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts; 2.14. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts; 2.15. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme; 2.16. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību; 2.17. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras; 2.18. projektētā robeža – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija; 2.19. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem; 2.20. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā; 2.21. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm; 2.22. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū; 2.23. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem; 2.24. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra); 2.25. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks; 2.26. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks; 2.27. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija); 2.28. atsavināmā zeme – zemesgabals Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma izpratnē. 3 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 3. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos. 4 4. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs). 5 4.1 Atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā. 6 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 5. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības: 5.1. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu; 5.2. personu uzaicināšanu; 5.3. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu; 5.4. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu; 5.5. robežas noteikšanu apvidū; 5.6. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū; 5.7. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi; 5.8. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū; 5.9. platību aprēķināšanu; 5.10. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu; 5.11. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. 7 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 818; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 6. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības. 8 7. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu un pēc pieprasījuma apliecinātu kopiju), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas). 9 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 8. Aktualizējot situāciju vai apgrūtinājumus zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, zemes vienības robežas situāciju vai apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas". 10 (MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā) 9. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77) 11 10. Uzmērot zemes vienību, zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus. 12 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 10.1 Pirms zemes robežu plāna sagatavošanas mērnieks novērš robežu neatbilstību, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo vienmēr, ja sagatavo zemes robežu plānu, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. 13 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 11. Zemes robežu plāns, zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns vai informācija par apgrūtinājumiem ir elektronisks dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma, kas izvietots vienā A4 vai A3 formāta lapā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma plāna grafisko attēlojumu var izvietot A2 vai A1 formāta lapā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu, un sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā dokuments sagatavots uz vairākām lapām, lapas numurē. 14 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 12. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 15 13. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:10000. 16 14. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu. 17 15. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti. 18 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 16. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotā persona iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu, vienlaikus uzrādot dokumenta oriģinālu: 16.1. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, – notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu pilnvaru; 16.2. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija, – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju, izņemot šo noteikumu 16.1 punktā minēto gadījumu. 19 (MK 23.12.2014. noteikumu Nr.818 redakcijā) 16.1 Zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru. 20 (MK 23.12.2014. noteikumu Nr.818 redakcijā) 17. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā. 21 17.1 Mērnieka iesākto darbu var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 22 (MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā) 17.2 Ja mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai pierobežnieka zemes vienībai, tad viņš par konstatētajiem faktiem rakstiski paziņo attiecīgajam mērniekam (turpmāk – iepriekšējais darbu veicējs) un paziņojumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Mērnieks aktu par konstatēto robežu neatbilstību iepriekšējam darbu veicējam nosūta vienlaikus ar ierosinātāja un pierobežnieku uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. 23 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 17.3 Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu: 17.3 1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu, kuram pievienots ierosinātāja mērniekam iesniegtais iesniegums un līgums vai līgumam pievienotā tehniskā specifikācija (darba uzdevums), izsniedz tās rīcībā esošajos valsts robežas demarkācijas dokumentos iekļauto informāciju un datus (valsts robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, valsts robežzīmju koordinātu katalogus papīra formā vai digitālā veidā); 17.3 2. mērnieks apvidū veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros elektroniski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai šo noteikumu 263.1 1.3., 263.1 1.4., 263.1 1.5., 263.1 1.6., 263.1 1.11. un 263.1 2.1. apakšpunktā minētos dokumentus un datnes par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītajiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežzīmi), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža, tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, un noteikto valsts robežas joslas robežu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu un vienu atzinuma eksemplāru nosūta informācijai Iekšlietu ministrijai; 17.3 3. mērnieks elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai pievieno šo noteikumu 17.3 2. apakšpunktā minēto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu par to, ka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vieta atbilst valsts robežas demarkācijas dokumentos attēlotajai vai noteiktajai valsts robežai, un šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža (tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī), un noteikto valsts robežas joslas robežu; 17.3 4. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757). 24 (MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 2. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana 18. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no: 18.1. ierosinātāja; 18.2. Valsts zemes dienesta; 18.3. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras; 18.4. vietējās pašvaldības; 18.5. inženiertīkla īpašnieka (turētāja). 25 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 19. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz: 19.1. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām; 19.2. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem: 19.2.1. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu; 19.2.2. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu; 19.2.3. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu; 19.2.4. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes projektētās robežas; 19.3. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu; 19.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77); 19.5. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77). 26 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 19.1 Valsts zemes dienests iesniedz mērniekam vai komersantam šādus atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos dokumentus: 19.11. tiesiskā pamatojuma dokumentu – vietējās pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu); 19.12. plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus; 19.13. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus. 27 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu): 20.1. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu; 20.2. informāciju no Meža valsts reģistra; 20.3. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu; 20.4. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu; 20.5. topogrāfisko plānu; 20.6. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajiem inženiertīkliem, ja tādi ir; 20.7. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus. 28 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 21. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu. 29 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 22. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju: 22.1. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus: 22.1.1. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas: 22.1.1.1. kadastra objekta identifikācija; 22.1.1.2. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību; 22.1.1.3. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums; 22.1.1.4. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību; 22.1.1.5. izraksts no zemes vienības pamatdatiem; 22.1.1.6. zemes vienības daļas pamatdati; 22.1.1.7. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis; 22.1.1.8. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi; 22.1.1.9. izraksts no būves pamatdatiem; 22.1.1.10. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija; 22.1.1.11. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija; 22.1.1.12. kadastra kartes telpiskie dati; 22.1.2. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas: 22.1.2.1. kadastra objekta identifikācija; 22.1.2.2. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums; 22.1.2.3. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību; 22.1.2.4. izraksts no zemes vienības pamatdatiem; 22.1.2.5. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi; 22.1.2.6. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija; 22.1.2.7. kadastra kartes telpiskie dati; 22.2. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām: 22.2.1. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu; 22.2.2. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu, atzinumu par robežas neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu; 22.2.3. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisi. 30 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 23. Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētos dokumentus, ja ir paredzēta apgrūtinājumu vai situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālā pārzīmēšana, kā arī ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža nesakrīt ar zemes vienības robežu vai tiks sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns. 31 (MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818) 23.1 Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētos dokumentus par robežojošām zemes vienībām, ja atsavināmās zemes robeža neskar sadalāmās zemes vienības robežu un tai Kadastra informācijas sistēmā nav ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību. 32 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 24. Kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība noteikta kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā. 33 25. Pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma Valsts zemes dienests papildus šo noteikumu 22.punktā minētajai informācijai izsniedz: 25.1. zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos telpiskos datus par zemes vienību un zemes vienības daļu; 25.2. citus arhīvā glabātos dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām; 25.3. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. 34 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77) 26. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība mērniekam vai komersantam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem par uzmērāmo objektu un ar to robežojošām zemes vienībām, fotoplāniem, zemes ierīcības projektiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma dokumentiem. 35 27. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 36 28. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 37 29. Kadastra informācija derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas. 38 30. Pēc šo noteikumu 29.punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa šo noteikumu 22.punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus. 39 31. Informāciju par valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem mērnieks vai komersants saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ģeodēzisko atskaites sistēmu un vietējā ģeodēziskā tīkla informācijas apriti. 40 32. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM vai, ja nav pieejami vektordati, kartogrāfisko materiālu papīra formā: 32.1. teritorijas plānošanas dokumentu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā nav pieejama Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā; 32.2. zemes ierīcības projekta grafisko daļu; 32.3. atbilstoši savai kompetencei uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju; 32.4. informāciju par esošo inženiertīklu un inženierbūvju izvietojumu. 41 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 33. Inženiertīklu īpašnieki (turētāji) pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz to rīcībā esošos digitālos datus un arhīva materiālus par virszemes un apakšzemes komunikācijām digitālā veidā vektordatu formātā LKS-92 TM vai kartogrāfisko materiālu papīra formā. 42 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 3. Personu uzaicināšana(Nodaļas nosaukums MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 34. Mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū. 43 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 34.1 Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū neaicina piedalīties ierosinātāju, un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes. 44 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 35. Ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas uzaicina piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos: 35.1. ar uzaicinājuma vēstuli, Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajām valsts iestādēm to nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai citām fiziskām un juridiskām personām nodrošinot tās piegādi uz kadastra informācijā norādīto adresi. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod piegādei vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā izvēlētā piegādātāja piegādes termiņus, tā, lai piegāde personai varētu tikt nodrošināta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu veikšanas; 35.2. ar rakstisku uzaicinājumu (2. pielikums), izsniedzot to pret parakstu personai vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Mērnieks pārliecinās par personas identitāti. 45 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 35.1 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā sadalāmās zemes vienības īpašnieku uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli vai rakstisku uzaicinājumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja zemes īpašnieks nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes. 46 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 35.2 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā uz robežas noteikšanu uzaicina piedalīties uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un informē par robežas noteikšanu šīs mājas pārvaldnieku, ja tas ir reģistrēts būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā un tā kontaktinformācija ir publiski pieejama. Mājas pārvaldnieku informē mutiski vai rakstiski, vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tā, lai informācija tiktu saņemta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un uz robežojošās zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus (kā pierobežnieku) šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uzaicina ar uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums). Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas. Ja neviens no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes. 47 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 36. Ierosinātāju un pierobežnieku, ja tā ir fiziska persona, var uzaicināt mutiski. Ja mutiski uzaicinātais ierosinātājs vai pierobežnieks (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki) uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas, mērnieks organizē darbus atkārtoti, uzaicinot ierosinātāju vai pierobežnieku ar uzaicinājuma vēstuli vai izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. 48 37. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts, pašvaldība vai juridiska persona, tās pārstāvi var uzaicināt ar rakstisku uzaicinājumu, kuru izsniedz pret parakstu valsts institūcijas, valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja), pašvaldības vai juridiskās personas par lietvedību atbildīgajai personai vai personai, kurai ir pilnvarojums pārstāvēt juridisko personu vai institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai tiesības pārstāvēt juridisko personu vai institūciju bez īpaša pilnvarojuma. 49 38. Ja uz zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaits pārsniedz 10, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, rakstisku uzaicinājumu (2. pielikums) vai uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums). Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki uzaicināti ar uzaicinājuma paziņojumu, bet neviens no viņiem neierodas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, mērnieks visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nosūta uzaicinājuma vēstuli vai izsniedz rakstisku uzaicinājumu. 50 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 39. Uzaicināšanā mērnieks ievēro šādus nosacījumus: 39.1. pirms uzaicināšanas mērnieks saskaņo ar ierosinātāju datumu, pulksteņa laiku un ierašanās vietu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai apvidū, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu; 39.2. uzaicinājuma vēstulē mērnieks norāda uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi, ja tāda ir, nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu datumu, pulksteņa laiku, ierašanās vietu, mērnieka kontakttālruni un neierašanās sekas; 39.3. kopīpašuma tiesību gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū uzaicina visus kopīpašniekus; 39.4. ja mērniekam ir iesniegta pilnvara, tai skaitā ja kopīpašnieki pilnvarojuši vienu kopīpašnieku, mērnieks uzaicina pilnvaroto personu; 39.5. ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju). 51 (Grozīts ar MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 40. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža jau ir noteikta un ir sastādīts robežas noteikšanas akts, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja robeža ir apsekota, atjaunota un uz kopējā robežposma neierīko jaunu robežzīmi. 52 41. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža apvidū vēl nav noteikta (nav veikta robežas ierādīšana vai tās instrumentāla uzmērīšana), uzaicina uz robežu apsekošanu, atjaunošanu, kā arī uz robežu noteikšanu, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi. 53 42. Pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem neuzaicina, ja: 42.1. robežojošās zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir miris. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Persona mirusi"; 42.2. mērniekam nav zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama. Šādā gadījumā dokumentos, kur tas nepieciešams, norāda "Personas adrese nav zināma". 54 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 43. Ja visus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū noteiktajā datumā nav iespējams paveikt, pierobežniekus, kuru zemes vienībām nav pabeigtas attiecīgās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, atkārtoti uzaicina, izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda termiņu, kas saskaņots ar visām attiecīgajā robežposmā uzaicināmām personām. 55 44. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzaicinātais pierobežnieks, bet kopīpašuma gadījumā – kopīpašnieki (izņemot vismaz vienu ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes, izņemot šo noteikumu 36.punktā minēto gadījumu. 56 45. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas ierosinātājs vai – kopīpašuma gadījumā – vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto gadījumu. Mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu un nosūta ierosinātājam tā apliecinātu kopiju, bet oriģinālu uzglabā savā lietvedībā. 57 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 4. Robežas izvērtēšana un atjaunošana 4.1. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas vispārīgie jautājumi 46. Robežu izvērtēšana un atjaunošana ir mērnieka veiktās darbības, lai noskaidrotu robežas stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, apsekojot zemes robežu un veicot mērījumus apvidū, kā arī, ja nepieciešams, atjaunojot robežu un novēršot konstatētās neatbilstības. 58 47. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas process ietver: 47.1. robežas priekšizpēti; 47.2. robežas apsekošanu; 47.3. robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama; 47.4. robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama. 59 48. Robežu izvērtē un atjauno šādos gadījumos: 48.1. veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes reformas ietvaros (izņemot robežas neatbilstības novēršanu); 48.2. īstenojot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu; 48.3. apvienojot zemes vienības, izņemot gadījumu, ja veic zemes vienību apvienošanu kamerālo darbu rezultātā; 48.4. uzmērot ierādīto robežu; 48.5. izveidojot zemes vienības daļu, kuras robeža sakrīt ar zemes vienības robežu; 48.6. kā atsevišķu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma; 48.7. veicot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja atsavināmās zemes robeža skar sadalāmās zemes vienības robežu. 60 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 49. Robežas stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja: 49.1. robežpunkti un robežposmi apvidū atbilst aktuālajiem zemes robežu plāniem; 49.2. robežzīmes nav iznīcinātas vai pārvietotas, tās ir nostiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir nodrošināta robežzīmes ilglaicīgā stiprība; 49.3. kupica atbilst šo noteikumu prasībām vai prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā kupicas izveidošanas brīdī; 49.4. mežos un ar krūmiem aizaugušās vietās ir ierīkotas un atbilstoši šo noteikumu prasībām uzturētas robežstigas. 61 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77) 50. Robežpunkts apvidū atbilst aktuālajam zemes robežu plānam, ja: 50.1. instrumentāli LKS-92 TM vai vietējā koordinātu sistēmā uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā dotos lielumus vai brīvā koordinātu sistēmā uzmērītu robežpunktu savstarpējo saišu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā doto lielumu divkāršu vērtību; 50.2. ierādītiem robežpunktiem: 50.2.1. zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība nepārsniedz 20 m; 50.2.2. zemes vienībām, kuru platība ir 0,5 ha vai mazāka, divu robežpunktu savstarpējā novietojuma atšķirība nepārsniedz 1 m. 62 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 51. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha. 63 4.2. Robežas priekšizpēte 52. Robežas priekšizpēte ir mērnieka veiktās darbības, lai sagatavotos robežas apsekošanas procesam. 64 53. Robežas priekšizpētē mērnieks analizē no ierosinātāja un Valsts zemes dienesta saņemtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus: 53.1. iepazīstas ar uzmērāmās un robežojošās zemes vienības noteikto robežas aprakstu (robežas nosacījumiem) un robežpunktu nostiprinājuma veidu kadastrālās uzmērīšanas dokumentos; 53.2. citā koordinātu sistēmā noteiktās zemes vienību koordinātas pārrēķina LKS-92 TM; 53.3. izvērtē robežu konfigurāciju, pārbauda, vai uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežpunkti un robežas ir savstarpēji atbilstīgas – neveido zemes platības savstarpējo pārklājumu un savstarpējo nesaisti aktuālajos zemes robežu plānos. 65 54. Priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati un uzmērīšanu apvidū mērnieks veic, ja ir konstatēta savstarpēja kadastrālās uzmērīšanas dokumentu neatbilstība, robežas ir uzmērītas citā koordinātu sistēmā vai citos gadījumos pēc mērnieka ieskatiem. 66 55. Robežas priekšizpētes darbību ietvaros, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, robežu un robežpunktu apskati apvidū mērnieks veic, pieaicinot ierosinātāju. Ja ierosinātājs nav ieradies un nav lūdzis priekšizpētes darbības apvidū pārcelt uz citu laiku, mērnieks darbības var veikt bez ierosinātāja klātbūtnes. 67 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 56. Mērnieks sagatavo aktu par konstatēto robežu neatbilstību (5.pielikums), ja priekšizpētes procesā: 56.1. konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība; 56.2. apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm (piemēram, vairākas metāla caurules, koka stabi, žoga stabi), kas neatbilst zemes robežu plāniem, bet kurus atzīst ierosinātājs. 68 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 57. Ja robežas priekšizpētes procesā ir konstatētas šo noteikumu 56.punktā minētās neatbilstības, mērnieks, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, novērš robežas neatbilstību šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā. 69 58. Aktu par konstatēto robežu neatbilstību sagatavo par vienu vai vairākiem robežposmiem. Aktu vai tā apliecinātu kopiju nosūta vai izsniedz ierosinātājam un attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Minēto aktu mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19. nodaļā noteiktajā kārtībā. 70 (MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 4.3. Robežas apsekošana 59. Mērnieks apseko robežu apvidū, konstatē tās stāvokli un noskaidro uzmērāmās zemes vienības robežas un robežpunkta stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49. un 50.punktā minētajām prasībām un sagatavo robežas apsekošanas aktu (6.pielikums) vienā eksemplārā. 71 60. Apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā. 72 61. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, uzaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Uzaicinājumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību, ja tāds ir sastādīts. 73 62. Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža. Mērnieks konstatē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes, kā arī uzdod ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes. 74 63. Pārbaudot, vai robežzīmes, robežstigas un pa situācijas elementiem noteiktie robežposmi atbilst zemes robežu plānam, mērnieks veic robežas mērījumus, lai novērtētu robežas stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām tehniskajām prasībām, ja robežas mērījumi nav veikti robežas priekšizpētē. 75 64. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem (ūdenstilpēm, ūdenstecēm, Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā attēlo apvidū esošo un zemes robežu plānos attēloto robežu novietojumu. Minēto plānu iesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniedz atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā. 76 65. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar privātīpašumā vai valdījumā esošām ūdenstilpēm un ūdenstecēm un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, robeža atzīstama atbilstoši Civillikumā noteiktajam. Ja atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai nevar vienoties, tad ieinteresētās personas strīdu risina tiesā. 77 66. Apsekojot zemes vienības robežposmu, kas noteikts pa valsts vai pašvaldības autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, robežzīmes novietojuma atšķirība nedrīkst pārsniegt 0,5 m no robežas noteikšanas laikā noteiktās ceļa zemes nodalījuma joslas malas, un robežzīme nedrīkst skart autoceļa konstrukciju. Ja robežzīmes novietojums atšķiras vairāk nekā par 0,5 m un robežzīme skar autoceļa konstrukciju, mērnieks atjauno robežzīmi šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekš noteiktajam ceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju. 78 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77) 67. Ja apvidū konstatē zemes robežu plāniem un robežas noteikšanas vai robežas atjaunošanas aktiem neatbilstošu robežas aprakstu (situācijas elements, pa kuru noteikta robeža, ir izzudis, vairs neeksistē vai ir mainījies vai pa noteikto robežu ir uzbūvēts lineārs objekts), mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda robežas nosacījuma neatbilstību pastāvošajiem situācijas elementiem. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu (5.nodaļa). 79 68. Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu. 80 69. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus pret robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. 81 70. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas apsekošanas aktā. 82 71. Ja pierobežnieka izteiktie iebildumi pret robežas izvietojumu apvidū var būt pamatoti, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu. 83 72. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu vai tā apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu. 84 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 73. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti apseko robežu. 85 74. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas apsekošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 72.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem. 86 75. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja: 75.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu; 75.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu. 87 76. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā. 88 4.4. Robežas atjaunošana 77. Ja robežas apsekošanā konstatē, ka robežzīme ir jāatjauno, vai robežzīme jāatjauno saskaņā ar tiesas nolēmumu, mērnieks organizē robežzīmes atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un attiecīgā robežposma pierobežnieku, un sagatavo robežas atjaunošanas aktu (7.pielikums) vienā eksemplārā. Robežas atjaunošanas aktu sagatavo arī tad, ja uz iepriekš noteikta robežposma nostiprina jaunu punktu, izņemot gadījumu, ja ir jāveic robežas noteikšana. 89 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77) 78. Ja robežas apsekošanas un atjaunošanas darbus veic vienlaikus, var sagatavot vienotu robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu. Sagatavojot šo aktu, tam piemēro gan šīs apakšnodaļas, gan 4.3.apakšnodaļas nosacījumus par robežas apsekošanas akta sagatavošanu. 90 79. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto: 79.1. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus; 79.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus; 79.3. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu. 91 80. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš instrumentāli uzmērītās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto: 80.1. zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā ierakstītās robežpunktu koordinātas, papildus izvērtējot robežu atbilstību situācijas elementiem uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānos un uzmērīšanas abrisos vai mērījumu abrisā; 80.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus, robežas atjaunošanas aktus un robežpunktu piesaistes abrisus. 92 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 81. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. 93 82. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas atjaunošanas aktā. 94 83. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežas izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu. 95 84. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta un pa situācijas elementiem noteiktās robežas robežposma atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu. 96 85. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavoto robežpunktu piesaistes abrisu vai to apliecinātas kopijas nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu. 97 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 86. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti atjauno robežu vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu. 98 87. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas atjaunošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 85.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem. 99 88. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja: 88.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu; 88.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu. 100 89. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā. 101 4.5. Robežas neatbilstības novēršana 90. Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (9.pielikums). 102 91. Atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks: 91.1. izvērtē uzmērāmās un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānu izgatavošanā veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām kadastrālās uzmērīšanas jomā, kas bija spēkā uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežu plānu sagatavošanas dienā; 91.2. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka apsekošanas laikā izteiktos iebildumus; 91.3. norāda pamatotus secinājumus par robežu neatbilstības iemesliem, kas balstīti uz šo noteikumu 53.punktā un 91.1.apakšpunktā minēto vērtējumu un zemes robežu apsekošanas rezultātiem; 91.4. attēlo robežu neatbilstības shēmu; 91.5. norāda savstarpējas robežas novietojuma risinājumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un situācijai apvidū, kā arī risinājuma pamatojumu. 103 (Grozīts ar MK 14.03.2023. noteikumiem Nr. 121) 92. Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību. 104 93. Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas šo noteikumu 99.punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo. 105 94. Ja mērnieks atzīst, ka uzmērāmās zemes vienības aktuālais zemes robežu plāns ir izgatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks: 94.1. atjauno un nosaka robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam; 94.2. nosaka robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū ir nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam. 106 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 95. Ja mērnieks atzīst, ka robežojošās zemes vienības zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks: 95.1. turpina uzmērāmajai zemes vienībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja robeža apvidū ir nostiprināta atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam; 95.2. atjauno robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam. 107 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 96. Šo noteikumu 95. punktā minētajos gadījumos mērnieka atzinums, ka robežojošās zemes vienības zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, ir pamats robežas neatbilstības novēršanai arī tad, ja pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežu neatbilstības novēršanu. 108 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 97. Ja mērnieks atzīst, ka uzmērāmās un robežojošās zemes vienības zemes robežu plāni ir sagatavoti, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks nosaka robežu, ievērojot šo noteikumu 98. punktā minētos principus. 109 (MK 14.03.2023. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 98. Šo noteikumu 97.punktā noteiktajos gadījumos robežu savstarpējo neatbilstību risina, ievērojot šādus robežas neatbilstības novēršanas principus: 98.1. ņem vērā ierosinātāja un pierobežnieka savstarpēji saskaņotu viedokli par robežas novietojumu, nepieļaujot robežu neatbilstības novēršanas ietvaros izdarīt slēptus darījumus, izmainot robežas; 98.2. robežām, kas noteiktas no robežpunkta uz robežpunktu, ievēro hronoloģisko secību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildē; 98.3. ievēro robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentus; 98.4. apvidū atrastām robežzīmēm vai apvidū esošām to pazīmēm, kuras atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, ir prioritāte attiecībā pret ierosinātāja vai pierobežnieka uzrādītajām, kuru pazīmes apvidū nav konstatējamas; 98.5. ievēro apvidū atrastus neapstrīdamus situācijas elementus un neapstrīdamas robežzīmes, kas norāda, ka zemes robežu plāns konkrētajā robežpunktā vai robežposmā ir kļūdains; 98.6. robežas novietojuma risinājumā ievēro to ēku atrašanās vietu, kuras uzbūvētas pirms robežposma noteikšanas darbiem; 98.7. robežas neatbilstības risinājums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības apstiprināto teritorijas plānojumu (tai skaitā saistošajiem apbūves noteikumiem). 110 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 99. Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām. 111 100. Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks sniedz atsauci uz atzinumu par robežas neatbilstību un īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā un 5.nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo. 112 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 101. Ja šo noteikumu 97.punktā minētajā gadījumā pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju un robežas neatbilstības novēršanas akta apliecinātas kopijas piecu kalendāra dienu laikā ierakstītā pasta sūtījumā nosūta ierosinātājam un pierobežniekam. Darba pārtraukšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta oriģinālus mērnieks uzglabā savā lietvedībā. Strīdu pierobežnieks un ierosinātājs risina civiltiesiskajā kārtībā. 113 102. Ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, mērnieks pēc tā iesniegšanas un ierosinātāja lūguma zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam. 114 5. Robežas noteikšana apvidū 103. Lai noteiktu robežu atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem, mērnieks apvidū: 103.1. nosprauž projektētās robežas; 103.2. nosaka robežpunktus; 103.3. sagatavo robežas noteikšanas aktu (10.pielikums). 115 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 104. Robežas nosaka šādos gadījumos: 104.1. zemes vienības pirmreizējā kadastrālā uzmērīšanā; 104.2. mainot robežas iepriekš ierādītajām vai instrumentāli uzmērītajām zemes vienībām: 104.2.1. apvienojot zemes vienības; 104.2.2. sadalot zemes vienību; 104.2.3. pārkārtojot zemes vienības robežu; 104.2.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77). 116 105. Ja detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā attēlotā projektētā robeža neatbilst apvidū esošai situācijai un tādēļ detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nevar izlikt apvidū, mērnieks pārtrauc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus atsāk pēc grozījumu izdarīšanas detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā. 117 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 106. Ja robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajā pielikumā robeža ir plānota (projektēta), pieslēdzoties situācijas elementam, to nosaka, ņemot vērā minētajā dokumentā plānoto risinājumu, pa: 106.1. ūdensteču, ūdenstilpju krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta, – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī; 106.2. upju, strautu, kanālu, grāvju vidus līniju; 106.3. izteiktu kraujas augšmalas (krotes) līniju; 106.4. aizsargdambja sausās pēdas līniju; 106.5. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu (stāvkrastam) vai pa tauvas joslas platuma sākuma robežu (no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas); 106.6. māju vai komersanta ceļa ass līniju; 106.7. māju, komersanta, valsts, pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas malu normatīvajos aktos noteiktā attālumā no ceļa ass; 106.8. lineāro objektu (inženiertīklu) joslas malu; 106.9. būves sadales līniju atbilstoši būvprojektam un veiktajām konstruktīvajām izmaiņām, ja tādas bija nepieciešamas, vai būves sienu. 118 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 107. Projektēto robežu apvidū nosprauž: 107.1. ar divu milimetru precizitāti pret kartogrāfiskajā materiālā attēlotajiem situācijas elementiem, ievērojot izstrādātā kartogrāfiskā materiāla mērogu; 107.2. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā doto projektētās robežas garumu, robežpunktu vai projektētās robežas piesaistes attālumus situācijas elementiem; 107.3. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā norādītās robežpunktu koordinātas. 119 (Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757) 108. Projektēto robežu nospraužot apvidū, robežpunktu vietas nosaka: 108.1. ja projektētā robeža ir taisna līnija – ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežposma izvietotām robežzīmēm, izņemot šo noteikumu 110.2.apakšpunktā noteiktos gadījumus; 108.2. ja projektētā robeža ir lauzta līnij …