Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.1019 Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§) Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma

1. panta 1., 2., 3.,
2. un
3. punktu un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma
4. panta sesto daļu​​​​​​ (MK 14.03.
5. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
6. Vispārīgie jautājumi
7. Noteikumi nosaka: 1.
8. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu; 1.
9. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu; 1.
10. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu; 1.
11. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos; 1.
12. kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību; 1.
13. atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību. 2 (Grozīts ar MK 04.02.
14. noteikumiem Nr. 77; MK 14.03.
15. noteikumiem Nr. 121)
16. Noteikumos lietotie termini: 2.
17. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm; 2.
18. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali; 2.
19. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija; 2.
20. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem; 2.
21. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža; 2.
22. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un projektēto robežu leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība; 2.
23. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus; 2.
24. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte); 2.
25. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku; 2.
26. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums; 2.
27. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi); 2.
28. mērījumu abriss – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem; 2.
29. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts; 2.
30. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts; 2.
31. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme; 2.
32. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību; 2.
33. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras; 2.
34. projektētā robeža – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija; 2.
35. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem; 2.
36. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā; 2.
37. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm; 2.
38. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū; 2.
39. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem; 2.
40. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra); 2.
41. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks; 2.
42. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks; 2.
43. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija); 2.
44. atsavināmā zeme – zemesgabals Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma izpratnē. 3 (Grozīts ar MK 16.11.
45. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.
46. noteikumiem Nr. 121)
47. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos. 4
48. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs). 5 4.1 Atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā. 6 (MK 14.03.
49. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
50. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības: 5.
51. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu; 5.
52. personu uzaicināšanu; 5.
53. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu; 5.
54. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu; 5.
55. robežas noteikšanu apvidū; 5.
56. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū; 5.
57. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi; 5.
58. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū; 5.
59. platību aprēķināšanu; 5.
60. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu; 5.
61. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. 7 (Grozīts ar MK 04.02.
62. noteikumiem Nr. 77; MK 23.12.
63. noteikumiem Nr. 818; MK 14.03.
64. noteikumiem Nr. 121)
65. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības. 8
66. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu un pēc pieprasījuma apliecinātu kopiju), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas). 9 (Grozīts ar MK 16.11.
67. noteikumiem Nr. 757)
68. Aktualizējot situāciju vai apgrūtinājumus zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, zemes vienības robežas situāciju vai apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas". 10 (MK 04.02.
69. noteikumu Nr.77 redakcijā)
70. (Svītrots ar MK 04.02.
71. noteikumiem Nr.77) 11
72. Uzmērot zemes vienību, zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus. 12 (Grozīts ar MK 16.11.
73. noteikumiem Nr. 757) 10.1 Pirms zemes robežu plāna sagatavošanas mērnieks novērš robežu neatbilstību, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo vienmēr, ja sagatavo zemes robežu plānu, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. 13 (MK 16.11.
74. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
75. Zemes robežu plāns, zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns vai informācija par apgrūtinājumiem ir elektronisks dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma, kas izvietots vienā A4 vai A3 formāta lapā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma plāna grafisko attēlojumu var izvietot A2 vai A1 formāta lapā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu, un sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā dokuments sagatavots uz vairākām lapām, lapas numurē. 14 (MK 16.11.
76. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
77. (Svītrots ar MK 16.11.
78. noteikumiem Nr. 757) 15
79. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:
80. 16
81. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu. 17
82. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti. 18 (Grozīts ar MK 16.11.
83. noteikumiem Nr. 757)
84. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotā persona iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu, vienlaikus uzrādot dokumenta oriģinālu: 16.
85. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, – notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu pilnvaru; 16.
86. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija, – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju, izņemot šo noteikumu 16.1 punktā minēto gadījumu. 19 (MK 23.12.
87. noteikumu Nr.818 redakcijā) 16.1 Zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru. 20 (MK 23.12.
88. noteikumu Nr.818 redakcijā)
89. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā. 21 17.1 Mērnieka iesākto darbu var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 22 (MK 04.02.
90. noteikumu Nr.77 redakcijā) 17.2 Ja mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai pierobežnieka zemes vienībai, tad viņš par konstatētajiem faktiem rakstiski paziņo attiecīgajam mērniekam (turpmāk – iepriekšējais darbu veicējs) un paziņojumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Mērnieks aktu par konstatēto robežu neatbilstību iepriekšējam darbu veicējam nosūta vienlaikus ar ierosinātāja un pierobežnieku uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. 23 (MK 16.11.
91. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 17.3 Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu: 17.3
92. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu, kuram pievienots ierosinātāja mērniekam iesniegtais iesniegums un līgums vai līgumam pievienotā tehniskā specifikācija (darba uzdevums), izsniedz tās rīcībā esošajos valsts robežas demarkācijas dokumentos iekļauto informāciju un datus (valsts robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, valsts robežzīmju koordinātu katalogus papīra formā vai digitālā veidā); 17.3
93. mērnieks apvidū veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros elektroniski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai šo noteikumu 263.1 1.3., 263.1 1.4., 263.1 1.5., 263.1 1.6., 263.1 1.
94. un 263.1 2.
95. apakšpunktā minētos dokumentus un datnes par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītajiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežzīmi), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Šo noteikumu 263.1 2.
96. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža, tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, un noteikto valsts robežas joslas robežu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu un vienu atzinuma eksemplāru nosūta informācijai Iekšlietu ministrijai; 17.3
97. mērnieks elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai pievieno šo noteikumu 17.3
98. apakšpunktā minēto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu par to, ka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vieta atbilst valsts robežas demarkācijas dokumentos attēlotajai vai noteiktajai valsts robežai, un šo noteikumu 263.1 2.
99. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža (tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī), un noteikto valsts robežas joslas robežu; 17.3
100. (svītrots ar MK 16.11.
101. noteikumiem Nr. 757). 24 (MK 04.02.
102. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.
103. noteikumiem Nr. 757)
104. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana
105. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no: 18.
106. ierosinātāja; 18.
107. Valsts zemes dienesta; 18.
108. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras; 18.
109. vietējās pašvaldības; 18.
110. inženiertīkla īpašnieka (turētāja). 25 (Grozīts ar MK 04.02.
111. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.
112. noteikumiem Nr. 757)
113. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz: 19.
114. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām; 19.
115. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem: 19.2.
116. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu; 19.2.
117. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu; 19.2.
118. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu; 19.2.
119. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes projektētās robežas; 19.
120. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu; 19.
121. (svītrots ar MK 04.02.
122. noteikumiem Nr.77); 19.
123. (svītrots ar MK 04.02.
124. noteikumiem Nr.77). 26 (Grozīts ar MK 16.11.
125. noteikumiem Nr. 757) 19.1 Valsts zemes dienests iesniedz mērniekam vai komersantam šādus atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos dokumentus: 19.
126. tiesiskā pamatojuma dokumentu – vietējās pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu); 19.
127. plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus; 19.
128. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus. 27 (MK 14.03.
129. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
130. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu): 20.
131. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu; 20.
132. informāciju no Meža valsts reģistra; 20.
133. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu; 20.
134. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu; 20.
135. topogrāfisko plānu; 20.
136. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajiem inženiertīkliem, ja tādi ir; 20.
137. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus. 28 (Grozīts ar MK 16.11.
138. noteikumiem Nr. 757)
139. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu. 29 (MK 14.03.
140. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
141. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju: 22.
142. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus: 22.1.
143. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas: 22.1.1.
144. kadastra objekta identifikācija; 22.1.1.
145. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību; 22.1.1.
146. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums; 22.1.1.
147. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību; 22.1.1.
148. izraksts no zemes vienības pamatdatiem; 22.1.1.
149. zemes vienības daļas pamatdati; 22.1.1.
150. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis; 22.1.1.
151. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi; 22.1.1.
152. izraksts no būves pamatdatiem; 22.1.1.
153. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija; 22.1.1.
154. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija; 22.1.1.
155. kadastra kartes telpiskie dati; 22.1.
156. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas: 22.1.2.
157. kadastra objekta identifikācija; 22.1.2.
158. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums; 22.1.2.
159. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību; 22.1.2.
160. izraksts no zemes vienības pamatdatiem; 22.1.2.
161. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi; 22.1.2.
162. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija; 22.1.2.
163. kadastra kartes telpiskie dati; 22.
164. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām: 22.2.
165. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu; 22.2.
166. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu, atzinumu par robežas neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu; 22.2.
167. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisi. 30 (Grozīts ar MK 16.11.
168. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.
169. noteikumiem Nr. 121)
170. Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.
171. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.
172. apakšpunktā minētos dokumentus, ja ir paredzēta apgrūtinājumu vai situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālā pārzīmēšana, kā arī ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža nesakrīt ar zemes vienības robežu vai tiks sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns. 31 (MK 04.02.
173. noteikumu Nr.77 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.12.
174. noteikumiem Nr.818) 23.1 Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.
175. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.
176. apakšpunktā minētos dokumentus par robežojošām zemes vienībām, ja atsavināmās zemes robeža neskar sadalāmās zemes vienības robežu un tai Kadastra informācijas sistēmā nav ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību. 32 (MK 14.03.
177. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
178. Kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība noteikta kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā. 33
179. Pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma Valsts zemes dienests papildus šo noteikumu 22.punktā minētajai informācijai izsniedz: 25.
180. zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos telpiskos datus par zemes vienību un zemes vienības daļu; 25.
181. citus arhīvā glabātos dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām; 25.
182. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. 34 (Grozīts ar MK 04.02.
183. noteikumiem Nr.77)
184. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība mērniekam vai komersantam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem par uzmērāmo objektu un ar to robežojošām zemes vienībām, fotoplāniem, zemes ierīcības projektiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma dokumentiem. 35
185. (Svītrots ar MK 16.11.
186. noteikumiem Nr. 757) 36
187. (Svītrots ar MK 16.11.
188. noteikumiem Nr. 757) 37
189. Kadastra informācija derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas. 38
190. Pēc šo noteikumu 29.punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa šo noteikumu 22.punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus. 39
191. Informāciju par valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem mērnieks vai komersants saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ģeodēzisko atskaites sistēmu un vietējā ģeodēziskā tīkla informācijas apriti. 40
192. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM vai, ja nav pieejami vektordati, kartogrāfisko materiālu papīra formā: 32.
193. teritorijas plānošanas dokumentu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā nav pieejama Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā; 32.
194. zemes ierīcības projekta grafisko daļu; 32.
195. atbilstoši savai kompetencei uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju; 32.
196. informāciju par esošo inženiertīklu un inženierbūvju izvietojumu. 41 (Grozīts ar MK 16.11.
197. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.
198. noteikumiem Nr. 121)
199. Inženiertīklu īpašnieki (turētāji) pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz to rīcībā esošos digitālos datus un arhīva materiālus par virszemes un apakšzemes komunikācijām digitālā veidā vektordatu formātā LKS-92 TM vai kartogrāfisko materiālu papīra formā. 42 (Grozīts ar MK 16.11.
200. noteikumiem Nr. 757)
201. Personu uzaicināšana(Nodaļas nosaukums MK 14.03.
202. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
203. Mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū. 43 (MK 14.03.
204. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 34.1 Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū neaicina piedalīties ierosinātāju, un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes. 44 (MK 14.03.
205. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
206. Ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas uzaicina piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos: 35.
207. ar uzaicinājuma vēstuli, Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajām valsts iestādēm to nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai citām fiziskām un juridiskām personām nodrošinot tās piegādi uz kadastra informācijā norādīto adresi. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod piegādei vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā izvēlētā piegādātāja piegādes termiņus, tā, lai piegāde personai varētu tikt nodrošināta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu veikšanas; 35.
208. ar rakstisku uzaicinājumu (
209. pielikums), izsniedzot to pret parakstu personai vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Mērnieks pārliecinās par personas identitāti. 45 (MK 14.03.
210. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 35.1 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā sadalāmās zemes vienības īpašnieku uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli vai rakstisku uzaicinājumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja zemes īpašnieks nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes. 46 (MK 14.03.
211. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 35.2 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā uz robežas noteikšanu uzaicina piedalīties uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un informē par robežas noteikšanu šīs mājas pārvaldnieku, ja tas ir reģistrēts būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā un tā kontaktinformācija ir publiski pieejama. Mājas pārvaldnieku informē mutiski vai rakstiski, vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tā, lai informācija tiktu saņemta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un uz robežojošās zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus (kā pierobežnieku) šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uzaicina ar uzaicinājuma paziņojumu (
212. pielikums). Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas. Ja neviens no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes. 47 (MK 14.03.
213. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
214. Ierosinātāju un pierobežnieku, ja tā ir fiziska persona, var uzaicināt mutiski. Ja mutiski uzaicinātais ierosinātājs vai pierobežnieks (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki) uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas, mērnieks organizē darbus atkārtoti, uzaicinot ierosinātāju vai pierobežnieku ar uzaicinājuma vēstuli vai izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. 48
215. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts, pašvaldība vai juridiska persona, tās pārstāvi var uzaicināt ar rakstisku uzaicinājumu, kuru izsniedz pret parakstu valsts institūcijas, valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja), pašvaldības vai juridiskās personas par lietvedību atbildīgajai personai vai personai, kurai ir pilnvarojums pārstāvēt juridisko personu vai institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai tiesības pārstāvēt juridisko personu vai institūciju bez īpaša pilnvarojuma. 49
216. Ja uz zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaits pārsniedz 10, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, rakstisku uzaicinājumu (
217. pielikums) vai uzaicinājuma paziņojumu (
218. pielikums). Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki uzaicināti ar uzaicinājuma paziņojumu, bet neviens no viņiem neierodas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, mērnieks visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nosūta uzaicinājuma vēstuli vai izsniedz rakstisku uzaicinājumu. 50 (MK 16.11.
219. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
220. Uzaicināšanā mērnieks ievēro šādus nosacījumus: 39.
221. pirms uzaicināšanas mērnieks saskaņo ar ierosinātāju datumu, pulksteņa laiku un ierašanās vietu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai apvidū, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu; 39.
222. uzaicinājuma vēstulē mērnieks norāda uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi, ja tāda ir, nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu datumu, pulksteņa laiku, ierašanās vietu, mērnieka kontakttālruni un neierašanās sekas; 39.
223. kopīpašuma tiesību gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū uzaicina visus kopīpašniekus; 39.
224. ja mērniekam ir iesniegta pilnvara, tai skaitā ja kopīpašnieki pilnvarojuši vienu kopīpašnieku, mērnieks uzaicina pilnvaroto personu; 39.
225. ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju). 51 (Grozīts ar MK 14.03.
226. noteikumiem Nr. 121)
227. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža jau ir noteikta un ir sastādīts robežas noteikšanas akts, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja robeža ir apsekota, atjaunota un uz kopējā robežposma neierīko jaunu robežzīmi. 52
228. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža apvidū vēl nav noteikta (nav veikta robežas ierādīšana vai tās instrumentāla uzmērīšana), uzaicina uz robežu apsekošanu, atjaunošanu, kā arī uz robežu noteikšanu, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi. 53
229. Pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem neuzaicina, ja: 42.
230. robežojošās zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir miris. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Persona mirusi"; 42.
231. mērniekam nav zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama. Šādā gadījumā dokumentos, kur tas nepieciešams, norāda "Personas adrese nav zināma". 54 (MK 16.11.
232. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
233. Ja visus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū noteiktajā datumā nav iespējams paveikt, pierobežniekus, kuru zemes vienībām nav pabeigtas attiecīgās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, atkārtoti uzaicina, izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda termiņu, kas saskaņots ar visām attiecīgajā robežposmā uzaicināmām personām. 55
234. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzaicinātais pierobežnieks, bet kopīpašuma gadījumā – kopīpašnieki (izņemot vismaz vienu ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes, izņemot šo noteikumu 36.punktā minēto gadījumu. 56
235. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas ierosinātājs vai – kopīpašuma gadījumā – vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto gadījumu. Mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu un nosūta ierosinātājam tā apliecinātu kopiju, bet oriģinālu uzglabā savā lietvedībā. 57 (MK 14.03.
236. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
237. Robežas izvērtēšana un atjaunošana 4.
238. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas vispārīgie jautājumi
239. Robežu izvērtēšana un atjaunošana ir mērnieka veiktās darbības, lai noskaidrotu robežas stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, apsekojot zemes robežu un veicot mērījumus apvidū, kā arī, ja nepieciešams, atjaunojot robežu un novēršot konstatētās neatbilstības. 58
240. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas process ietver: 47.
241. robežas priekšizpēti; 47.
242. robežas apsekošanu; 47.
243. robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama; 47.
244. robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama. 59
245. Robežu izvērtē un atjauno šādos gadījumos: 48.
246. veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes reformas ietvaros (izņemot robežas neatbilstības novēršanu); 48.
247. īstenojot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu; 48.
248. apvienojot zemes vienības, izņemot gadījumu, ja veic zemes vienību apvienošanu kamerālo darbu rezultātā; 48.
249. uzmērot ierādīto robežu; 48.
250. izveidojot zemes vienības daļu, kuras robeža sakrīt ar zemes vienības robežu; 48.
251. kā atsevišķu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma; 48.
252. veicot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja atsavināmās zemes robeža skar sadalāmās zemes vienības robežu. 60 (Grozīts ar MK 16.11.
253. noteikumiem Nr. 757; MK 14.03.
254. noteikumiem Nr. 121)
255. Robežas stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja: 49.
256. robežpunkti un robežposmi apvidū atbilst aktuālajiem zemes robežu plāniem; 49.
257. robežzīmes nav iznīcinātas vai pārvietotas, tās ir nostiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir nodrošināta robežzīmes ilglaicīgā stiprība; 49.
258. kupica atbilst šo noteikumu prasībām vai prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā kupicas izveidošanas brīdī; 49.
259. mežos un ar krūmiem aizaugušās vietās ir ierīkotas un atbilstoši šo noteikumu prasībām uzturētas robežstigas. 61 (Grozīts ar MK 04.02.
260. noteikumiem Nr.77)
261. Robežpunkts apvidū atbilst aktuālajam zemes robežu plānam, ja: 50.
262. instrumentāli LKS-92 TM vai vietējā koordinātu sistēmā uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā dotos lielumus vai brīvā koordinātu sistēmā uzmērītu robežpunktu savstarpējo saišu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā doto lielumu divkāršu vērtību; 50.
263. ierādītiem robežpunktiem: 50.2.
264. zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība nepārsniedz 20 m; 50.2.
265. zemes vienībām, kuru platība ir 0,5 ha vai mazāka, divu robežpunktu savstarpējā novietojuma atšķirība nepārsniedz 1 m. 62 (Grozīts ar MK 16.11.
266. noteikumiem Nr. 757)
267. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha. 63 4.
268. Robežas priekšizpēte
269. Robežas priekšizpēte ir mērnieka veiktās darbības, lai sagatavotos robežas apsekošanas procesam. 64
270. Robežas priekšizpētē mērnieks analizē no ierosinātāja un Valsts zemes dienesta saņemtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus: 53.
271. iepazīstas ar uzmērāmās un robežojošās zemes vienības noteikto robežas aprakstu (robežas nosacījumiem) un robežpunktu nostiprinājuma veidu kadastrālās uzmērīšanas dokumentos; 53.
272. citā koordinātu sistēmā noteiktās zemes vienību koordinātas pārrēķina LKS-92 TM; 53.
273. izvērtē robežu konfigurāciju, pārbauda, vai uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežpunkti un robežas ir savstarpēji atbilstīgas – neveido zemes platības savstarpējo pārklājumu un savstarpējo nesaisti aktuālajos zemes robežu plānos. 65
274. Priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati un uzmērīšanu apvidū mērnieks veic, ja ir konstatēta savstarpēja kadastrālās uzmērīšanas dokumentu neatbilstība, robežas ir uzmērītas citā koordinātu sistēmā vai citos gadījumos pēc mērnieka ieskatiem. 66
275. Robežas priekšizpētes darbību ietvaros, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, robežu un robežpunktu apskati apvidū mērnieks veic, pieaicinot ierosinātāju. Ja ierosinātājs nav ieradies un nav lūdzis priekšizpētes darbības apvidū pārcelt uz citu laiku, mērnieks darbības var veikt bez ierosinātāja klātbūtnes. 67 (MK 14.03.
276. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
277. Mērnieks sagatavo aktu par konstatēto robežu neatbilstību (5.pielikums), ja priekšizpētes procesā: 56.
278. konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība; 56.
279. apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm (piemēram, vairākas metāla caurules, koka stabi, žoga stabi), kas neatbilst zemes robežu plāniem, bet kurus atzīst ierosinātājs. 68 (Grozīts ar MK 16.11.
280. noteikumiem Nr. 757)
281. Ja robežas priekšizpētes procesā ir konstatētas šo noteikumu 56.punktā minētās neatbilstības, mērnieks, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, novērš robežas neatbilstību šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā. 69
282. Aktu par konstatēto robežu neatbilstību sagatavo par vienu vai vairākiem robežposmiem. Aktu vai tā apliecinātu kopiju nosūta vai izsniedz ierosinātājam un attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Minēto aktu mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu
283. nodaļā noteiktajā kārtībā. 70 (MK 16.11.
284. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 4.
285. Robežas apsekošana
286. Mērnieks apseko robežu apvidū, konstatē tās stāvokli un noskaidro uzmērāmās zemes vienības robežas un robežpunkta stāvokļa atbilstību šo noteikumu
287. un 50.punktā minētajām prasībām un sagatavo robežas apsekošanas aktu (6.pielikums) vienā eksemplārā. 71
288. Apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā. 72
289. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, uzaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Uzaicinājumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību, ja tāds ir sastādīts. 73
290. Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža. Mērnieks konstatē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes, kā arī uzdod ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes. 74
291. Pārbaudot, vai robežzīmes, robežstigas un pa situācijas elementiem noteiktie robežposmi atbilst zemes robežu plānam, mērnieks veic robežas mērījumus, lai novērtētu robežas stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām tehniskajām prasībām, ja robežas mērījumi nav veikti robežas priekšizpētē. 75
292. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem (ūdenstilpēm, ūdenstecēm, Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā attēlo apvidū esošo un zemes robežu plānos attēloto robežu novietojumu. Minēto plānu iesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniedz atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā. 76
293. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar privātīpašumā vai valdījumā esošām ūdenstilpēm un ūdenstecēm un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, robeža atzīstama atbilstoši Civillikumā noteiktajam. Ja atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai nevar vienoties, tad ieinteresētās personas strīdu risina tiesā. 77
294. Apsekojot zemes vienības robežposmu, kas noteikts pa valsts vai pašvaldības autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, robežzīmes novietojuma atšķirība nedrīkst pārsniegt 0,5 m no robežas noteikšanas laikā noteiktās ceļa zemes nodalījuma joslas malas, un robežzīme nedrīkst skart autoceļa konstrukciju. Ja robežzīmes novietojums atšķiras vairāk nekā par 0,5 m un robežzīme skar autoceļa konstrukciju, mērnieks atjauno robežzīmi šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekš noteiktajam ceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju. 78 (Grozīts ar MK 04.02.
295. noteikumiem Nr.77)
296. Ja apvidū konstatē zemes robežu plāniem un robežas noteikšanas vai robežas atjaunošanas aktiem neatbilstošu robežas aprakstu (situācijas elements, pa kuru noteikta robeža, ir izzudis, vairs neeksistē vai ir mainījies vai pa noteikto robežu ir uzbūvēts lineārs objekts), mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda robežas nosacījuma neatbilstību pastāvošajiem situācijas elementiem. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu (5.nodaļa). 79
297. Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu. 80
298. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus pret robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. 81
299. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas apsekošanas aktā. 82
300. Ja pierobežnieka izteiktie iebildumi pret robežas izvietojumu apvidū var būt pamatoti, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu. 83
301. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu vai tā apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu. 84 (Grozīts ar MK 16.11.
302. noteikumiem Nr. 757)
303. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti apseko robežu. 85
304. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas apsekošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 72.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem. 86
305. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja: 75.
306. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu; 75.
307. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu. 87
308. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā. 88 4.
309. Robežas atjaunošana
310. Ja robežas apsekošanā konstatē, ka robežzīme ir jāatjauno, vai robežzīme jāatjauno saskaņā ar tiesas nolēmumu, mērnieks organizē robežzīmes atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un attiecīgā robežposma pierobežnieku, un sagatavo robežas atjaunošanas aktu (7.pielikums) vienā eksemplārā. Robežas atjaunošanas aktu sagatavo arī tad, ja uz iepriekš noteikta robežposma nostiprina jaunu punktu, izņemot gadījumu, ja ir jāveic robežas noteikšana. 89 (Grozīts ar MK 04.02.
311. noteikumiem Nr.77)
312. Ja robežas apsekošanas un atjaunošanas darbus veic vienlaikus, var sagatavot vienotu robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu. Sagatavojot šo aktu, tam piemēro gan šīs apakšnodaļas, gan 4.3.apakšnodaļas nosacījumus par robežas apsekošanas akta sagatavošanu. 90
313. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto: 79.
314. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus; 79.
315. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus; 79.
316. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu. 91
317. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš instrumentāli uzmērītās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto: 80.
318. zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā ierakstītās robežpunktu koordinātas, papildus izvērtējot robežu atbilstību situācijas elementiem uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānos un uzmērīšanas abrisos vai mērījumu abrisā; 80.
319. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus, robežas atjaunošanas aktus un robežpunktu piesaistes abrisus. 92 (Grozīts ar MK 16.11.
320. noteikumiem Nr. 757)
321. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. 93
322. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas atjaunošanas aktā. 94
323. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežas izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu. 95
324. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta un pa situācijas elementiem noteiktās robežas robežposma atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu. 96
325. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavoto robežpunktu piesaistes abrisu vai to apliecinātas kopijas nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu. 97 (Grozīts ar MK 16.11.
326. noteikumiem Nr. 757)
327. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti atjauno robežu vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu. 98
328. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas atjaunošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 85.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem. 99
329. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja: 88.
330. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu; 88.
331. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu. 100
332. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā. 101 4.
333. Robežas neatbilstības novēršana
334. Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (9.pielikums). 102
335. Atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks: 91.
336. izvērtē uzmērāmās un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānu izgatavošanā veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām kadastrālās uzmērīšanas jomā, kas bija spēkā uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežu plānu sagatavošanas dienā; 91.
337. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka apsekošanas laikā izteiktos iebildumus; 91.
338. norāda pamatotus secinājumus par robežu neatbilstības iemesliem, kas balstīti uz šo noteikumu 53.punktā un 91.1.apakšpunktā minēto vērtējumu un zemes robežu apsekošanas rezultātiem; 91.
339. attēlo robežu neatbilstības shēmu; 91.
340. norāda savstarpējas robežas novietojuma risinājumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un situācijai apvidū, kā arī risinājuma pamatojumu. 103 (Grozīts ar MK 14.03.
341. noteikumiem Nr. 121)
342. Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību. 104
343. Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas šo noteikumu 99.punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo. 105
344. Ja mērnieks atzīst, ka uzmērāmās zemes vienības aktuālais zemes robežu plāns ir izgatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks: 94.
345. atjauno un nosaka robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam; 94.
346. nosaka robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū ir nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam. 106 (MK 14.03.
347. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
348. Ja mērnieks atzīst, ka robežojošās zemes vienības zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks: 95.
349. turpina uzmērāmajai zemes vienībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja robeža apvidū ir nostiprināta atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam; 95.
350. atjauno robežu uzmērāmajai zemes vienībai atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānam. 107 (MK 14.03.
351. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
352. Šo noteikumu
353. punktā minētajos gadījumos mērnieka atzinums, ka robežojošās zemes vienības zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, ir pamats robežas neatbilstības novēršanai arī tad, ja pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežu neatbilstības novēršanu. 108 (MK 14.03.
354. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
355. Ja mērnieks atzīst, ka uzmērāmās un robežojošās zemes vienības zemes robežu plāni ir sagatavoti, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks nosaka robežu, ievērojot šo noteikumu
356. punktā minētos principus. 109 (MK 14.03.
357. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
358. Šo noteikumu 97.punktā noteiktajos gadījumos robežu savstarpējo neatbilstību risina, ievērojot šādus robežas neatbilstības novēršanas principus: 98.
359. ņem vērā ierosinātāja un pierobežnieka savstarpēji saskaņotu viedokli par robežas novietojumu, nepieļaujot robežu neatbilstības novēršanas ietvaros izdarīt slēptus darījumus, izmainot robežas; 98.
360. robežām, kas noteiktas no robežpunkta uz robežpunktu, ievēro hronoloģisko secību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildē; 98.
361. ievēro robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentus; 98.
362. apvidū atrastām robežzīmēm vai apvidū esošām to pazīmēm, kuras atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, ir prioritāte attiecībā pret ierosinātāja vai pierobežnieka uzrādītajām, kuru pazīmes apvidū nav konstatējamas; 98.
363. ievēro apvidū atrastus neapstrīdamus situācijas elementus un neapstrīdamas robežzīmes, kas norāda, ka zemes robežu plāns konkrētajā robežpunktā vai robežposmā ir kļūdains; 98.
364. robežas novietojuma risinājumā ievēro to ēku atrašanās vietu, kuras uzbūvētas pirms robežposma noteikšanas darbiem; 98.
365. robežas neatbilstības risinājums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības apstiprināto teritorijas plānojumu (tai skaitā saistošajiem apbūves noteikumiem). 110 (Grozīts ar MK 16.11.
366. noteikumiem Nr. 757)
367. Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām. 111
368. Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks sniedz atsauci uz atzinumu par robežas neatbilstību un īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā un 5.nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo. 112 (Grozīts ar MK 16.11.
369. noteikumiem Nr. 757)
370. Ja šo noteikumu 97.punktā minētajā gadījumā pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju un robežas neatbilstības novēršanas akta apliecinātas kopijas piecu kalendāra dienu laikā ierakstītā pasta sūtījumā nosūta ierosinātājam un pierobežniekam. Darba pārtraukšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta oriģinālus mērnieks uzglabā savā lietvedībā. Strīdu pierobežnieks un ierosinātājs risina civiltiesiskajā kārtībā. 113
371. Ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, mērnieks pēc tā iesniegšanas un ierosinātāja lūguma zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam. 114
372. Robežas noteikšana apvidū
373. Lai noteiktu robežu atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem, mērnieks apvidū: 103.
374. nosprauž projektētās robežas; 103.
375. nosaka robežpunktus; 103.
376. sagatavo robežas noteikšanas aktu (10.pielikums). 115 (Grozīts ar MK 16.11.
377. noteikumiem Nr. 757)
378. Robežas nosaka šādos gadījumos: 104.
379. zemes vienības pirmreizējā kadastrālā uzmērīšanā; 104.
380. mainot robežas iepriekš ierādītajām vai instrumentāli uzmērītajām zemes vienībām: 104.2.
381. apvienojot zemes vienības; 104.2.
382. sadalot zemes vienību; 104.2.
383. pārkārtojot zemes vienības robežu; 104.2.
384. (svītrots ar MK 04.02.
385. noteikumiem Nr.77). 116
386. Ja detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā attēlotā projektētā robeža neatbilst apvidū esošai situācijai un tādēļ detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nevar izlikt apvidū, mērnieks pārtrauc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus atsāk pēc grozījumu izdarīšanas detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā. 117 (Grozīts ar MK 16.11.
387. noteikumiem Nr. 757)
388. Ja robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajā pielikumā robeža ir plānota (projektēta), pieslēdzoties situācijas elementam, to nosaka, ņemot vērā minētajā dokumentā plānoto risinājumu, pa: 106.
389. ūdensteču, ūdenstilpju krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta, – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī; 106.
390. upju, strautu, kanālu, grāvju vidus līniju; 106.
391. izteiktu kraujas augšmalas (krotes) līniju; 106.
392. aizsargdambja sausās pēdas līniju; 106.
393. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu (stāvkrastam) vai pa tauvas joslas platuma sākuma robežu (no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas); 106.
394. māju vai komersanta ceļa ass līniju; 106.
395. māju, komersanta, valsts, pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas malu normatīvajos aktos noteiktā attālumā no ceļa ass; 106.
396. lineāro objektu (inženiertīklu) joslas malu; 106.
397. būves sadales līniju atbilstoši būvprojektam un veiktajām konstruktīvajām izmaiņām, ja tādas bija nepieciešamas, vai būves sienu. 118 (Grozīts ar MK 16.11.
398. noteikumiem Nr. 757)
399. Projektēto robežu apvidū nosprauž: 107.
400. ar divu milimetru precizitāti pret kartogrāfiskajā materiālā attēlotajiem situācijas elementiem, ievērojot izstrādātā kartogrāfiskā materiāla mērogu; 107.
401. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā doto projektētās robežas garumu, robežpunktu vai projektētās robežas piesaistes attālumus situācijas elementiem; 107.
402. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā norādītās robežpunktu koordinātas. 119 (Grozīts ar MK 16.11.
403. noteikumiem Nr. 757)
404. Projektēto robežu nospraužot apvidū, robežpunktu vietas nosaka: 108.
405. ja projektētā robeža ir taisna līnija – ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežposma izvietotām robežzīmēm, izņemot šo noteikumu 110.2.apakšpunktā noteiktos gadījumus; 108.
406. ja projektētā robeža ir lauzta līnija – robežas pagriezienu punktos atbilstoši tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajam pielikumam; 108.
407. ja projektētā robeža ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un projektēto robežu lauku apvidos nepārsniegtu 1 m, bet pilsētās – 0,20 m. 120 (Grozīts ar MK 16.11.
408. noteikumiem Nr. 757)
409. Robežpunktus nostiprina ar robežzīmēm: 109.
410. robežas pagriezienu un sazarošanās punktos; 109.
411. vietās, kur robeža pieslēdzas vai atzarojas no situācijas elementa, pēc iespējas tuvāk situācijas elementam, nodrošinot robežzīmes ilglaicīgu saglabāšanos; 109.
412. valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemiem un vietās, kur autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi – 1,5 m aiz uzbēruma vai nogāzes pēdas, ierakuma ārējās šķautnes vai pārējiem situācijas elementiem vai citā attālumā, vienojoties ar autoceļa turētāju (pārvaldītāju); 109.
413. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos. 121
414. Robežpunktus ar robežzīmēm nenostiprina: 110.
415. vietās, kur robeža noteikta pa situācijas elementiem, tai skaitā ūdenstecēm, ūdenstilpēm; 110.
416. zem ēkām, ēku stūros, autoceļu kompleksu veidojošā konstrukcijā, purvos, pārpurvojušās vietās un citās grūti pieejamās vai nepieejamās vietās. 122
417. Mērnieks ierosinātāja un attiecīgā pierobežnieka klātbūtnē ierāda vietu robežzīmju nostiprināšanai un robežstigas ierīkošanai. Ierosinātājs ierādīto robežzīmes vietu nekavējoties nostiprina ar robežzīmi. Kupicu izveido un vizūrstigu ierīko ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, izņemot šo noteikumu 112.punktā minēto gadījumu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā norāda, ka darbības zemes vienības robežas ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka kupica izveidota atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga. 123
418. Mērnieks var iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pirms kupicas izveidošanas, ja kupicu nav iespējams izveidot zemes sasaluma dēļ. Šajā gadījumā ierosinātājs vienojas ar mērnieku par citu kupicas izveidošanas termiņu. Mērnieks noteiktajā termiņā apvidū pieņem izveidoto kupicu un sagatavo robežas pieņemšanas aktu, norādot informāciju arī par ierīkoto robežstigu, ja tāda ir ierīkota uz akta sastādīšanas brīdi. Sagatavoto aktu mērnieks līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. 124
419. Vizūrstigas vietā ierosinātājs ierīko 0,5 līdz 1 m platu robežstigu, izcērtot vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu tajā augošos kokus. 125
420. Ja pierobežnieks nepiekrīt robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem un izsaka iebildumus pret robežpunkta atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. 126
421. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas noteikšanas aktā. 127
422. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu. 128
423. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu. 129
424. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavoto robežpunktu piesaistes abrisu vai to apliecinātas kopijas nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu. 130 (Grozīts ar MK 16.11.
425. noteikumiem Nr. 757)
426. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš robežpunktu nosaka atkārtoti. 131
427. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežpunkta noteikšanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 118.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem. 132
428. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja: 121.
429. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu; 121.
430. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu. 133
431. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā. 134
432. Robežpunkta centru nostiprina ar vienu no šādām robežzīmēm (11.pielikums): 123.
433. vietās bez cietā seguma: 123.1.
434. krustakmens – vismaz 60 kg smags laukakmens ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā; 123.1.
435. betona stabs – 130 cm garš stabs ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi; 123.1.
436. koka stabs – 130 cm garš stabs ar diametru 15–20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 123.1.
437. metāla caurule vai stienis – 80 cm gara caurule vai stienis ar diametru 2–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 123.1.
438. plastmasas caurule vai stienis – 130 cm gara caurule vai stienis ar diametru 3–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 123.
439. cietajā segumā (piemēram, flīzēta virsma, asfaltbetons, cementbetons) – metāla stienis vai tapa, kuras garums ir 8–50 cm; 123.
440. gruntī – metāla caurule, stienis vai tapa, kuras garums ir 50–80 cm. 135 (Grozīts ar MK 04.02.
441. noteikumiem Nr.77)
442. Par robežzīmi var noteikt šādus pastāvošus situācijas elementus: 124.
443. žoga staba (kuram nodrošināta ilglaicīga saglabāšanās) centru vai stūri; 124.
444. būves pamatu (virszemes daļas) vai sienu stūri; 124.
445. valsts ģeodēzisko zīmi, ja tā atrodas nostiprināmā robežpunkta vietā. 136
446. Slēpto robežzīmi var ierīkot vietā, kur tās virszemes nostiprinājums traucētu zemes izmantošanu vai saimniecisko darbību vai ir nevēlams estētisku apsvērumu dēļ. Slēpto robežpunktu nostiprina ar krustakmeni, metāla vai plastmasas cauruli vai stieni, ierīkojot to vismaz 30 cm dziļumā no zemes virsmas. 137
447. Pagaidu robežzīmes ierīkošanai izmanto koka mietiņu, metāla cauruli vai stieni bez apakšā nostiprināta šķērša. 138
448. Lauku apvidū vietās bez cietā seguma izveido kupicu. Pilsētās un ciemos kupicu izveido tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma vietās bez cietā seguma. Kupicu neveido pagaidu robežzīmei, slēptai robežzīmei, žoga stabam, būves stūrim un valsts ģeodēziskajai zīmei. Ap metāla cauruli, stieni, koka stabu, plastmasas cauruli vai stieni un betona stabu rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 75 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums – 30 cm, platums zemes virsmas līmenī – 50 cm, grāvīša dibena platums – 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Ja kupica jāveido pilsētās un ciemos, to veido ar 1 m diametru. Kupicas izveidošanai mērnieks izsniedz ierosinātājam šajos noteikumos noteikto kupicas shematisko attēlojumu. 139
449. Ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks nekavējoties likvidē robežzīmi, kas atzīta par likvidējamu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā apliecina, ka robežzīme ir likvidēta. Ja ierosinātājs ir vienojies ar mērnieku par citu robežzīmes likvidēšanas termiņu līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, mērnieks noteiktajā termiņā pārbauda robežzīmes likvidēšanas faktu apvidū un sagatavo robežzīmes likvidēšanas aktu. 140
450. Pēc robežzīmju nostiprināšanas mērnieks sagatavo robežas noteikšanas aktu. Robežas noteikšanas aktu sagatavo vienā eksemplārā un iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ierosinātājam izsniedz apliecinātu akta kopiju. Pierobežniekam apliecinātu minētā akta kopiju mērnieks izsniedz pēc pieprasījuma. 141
451. Robežzīmju nostiprinājumu aktā norāda ar šādu apzīmējumu: 130.
452. a – krustakmens; 130.
453. bst – betona stabs; 130.
454. ks – koka stabs; 130.
455. mc – metāla caurule; 130.
456. ms – metāla stienis; 130.
457. mrs – mūra stabs; 130.
458. bss – būves sienas stūris; 130.
459. bps – būves pamatu stūris; 130.
460. pc – plastmasas caurule; 130.
461. ps – plastmasas stienis; 130.
462. pz – pagaidu robežzīme; 130.
463. vģz – valsts ģeodēziskā zīme. 142
464. Ja robežzīme ir žoga stabs, tad pirms attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "ž" ("žms", "žks" u.tml.). Ja robežzīme ir žoga staba stūris, to norāda robežas aprakstā un attēlo robežas shēmā. Robežzīmei ar kupicu pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "k". Slēptai robežzīmei pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "z". 143
465. Apvidū nenostiprinātiem robežpunktiem nostiprinājuma veidu norāda ar apzīmējumu "np" – nenostiprināts punkts. 144
466. Pagaidu robežzīmei kopā ar tās veida apzīmējumu "pz" norāda izmantoto robežzīmi (piemēram, "pzmc"). 145
467. Instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un nenostiprinātiem robežpunktiem saglabā piešķirtos robežpunktu numurus un koordinātas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā noteiktajām prasībām. 146
468. Robežpunktus numurē pulksteņrādītāja kustības virzienā, augošā secībā, ņemot pēc kārtas mazākos brīvos numurus. Robežpunktu numurus, kuri zemes vienībā atkārtojas, papildina ar indeksu, sākot ar viens (piemēram, "1.1.", "1.2." utt.). 147
469. Šo noteikumu 106., 107., 108., 109., 110., 111.,
470. un 113., kā arī 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133.,
471. un 135.punktu piemēro arī zemes robežas apsekošanā, robežas atjaunošanā un robežas neatbilstības novēršanā. 148
472. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte
473. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem mērnieks izvēlas tādus ģeodēziskos mērniecības instrumentus un uzmērīšanas metodes, kas nodrošina šajos noteikumos noteikto mērījumu precizitāti. 149
474. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot pārbaudītus ģeodēziskos instrumentus. Instrumentus pārbauda atbilstoši ražotāja norādītajām precizitātes prasībām ne retāk kā reizi gadā. 150
475. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām. Precizitātes prasības attiecina uz: 139.
476. mērījumiem; 139.
477. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu; 139.
478. robežpunktu koordinātām. 151
479. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības (šo noteikumu 4.pielikuma 1.,
480. un 3.tabula): 140.
481. pilsētā – 1.precizitātes kategorija; 140.
482. ciemā – 2.precizitātes kategorija; 140.
483. lauku apvidū – 3.precizitātes kategorija. 152
484. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasības mērījumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi uzmērīšanas tīkla izveidošanā un robežpunktu noteikšanā (tajā skaitā pa situācijas elementiem noteikto robežu pagrieziena punktu, kā arī jaunu robežpunktu noteikšanā uz esoša robežposma), norādītas šo noteikumu 4.pielikuma
485. un 2.tabulā. 153
486. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst mērījumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību standartnovirzes. Standartnovirze ir trīs reizes mazāka par iespējamo (maksimālo) novirzi. 154
487. Mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi veic saskaņā ar vispārpieņemtajiem globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijas nosacījumiem, kas nodrošina satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu. Ģeodēzisko mērījumu sesijas ilgumu izvēlas atbilstoši nepieciešamajai precizitātei saskaņā ar globālās pozicionēšanas uztvērēja ražotāja tehniskajos noteikumos noteikto laiku. 155
488. Uzmērīšanas tīkla ierīkošana
489. Zemes kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz: 144.
490. valsts ģeodēzisko tīklu; 144.
491. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos); 144.
492. vietējo ģeodēzisko tīklu vai uz pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu, izņemot LatPos, kura ir pārbaudīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tiek nodrošināta šo noteikumu
493. punktā minētā precizitāte attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu vai LatPos. 156 (Grozīts ar MK 04.02.
494. noteikumiem Nr. 77; MK 10.04.
495. noteikumiem Nr. 203)
496. Izmantoto ģeodēziskā tīkla punktu savstarpējā stāvokļa koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,03 m. 157
497. Uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc koordinātu standartnovirzēm pret ģeodēziskā tīkla punktiem. Uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,02 m. 158
498. Uzmērīšanas tīklu veido un uzmēra, balstoties vismaz uz trim šo noteikumu 144.punktā minēto ģeodēzisko tīklu punktiem. 159
499. Uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie uzmērīšanas tīkla punkti. 160
500. Uzmērīšanas tīkla punktus apvidū nostiprina tā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai. 161
501. Ierīkojot uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra pilnā paņēmienā. 162
502. Uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū koordinētie uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un mērījumu abrisā attēlota uzmērīšanas tīkla shēma. 163 (Grozīts ar MK 16.11.
503. noteikumiem Nr. 757)
504. Robežas uzmērīšana apvidū
505. Robežas uzmērīšana apvidū ietver robežpunktu un pa situācijas elementiem noteiktās robežas uzmērīšanu. Robežpunktu un robežas uzmērīšanu var veikt vienlaikus ar uzmērīšanas tīkla veidošanu. 164
506. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto horizontālās uzmērīšanas metodes, globālās pozicionēšanas metodi un tālizpētes uzmērīšanas metodi. 165
507. 3.precizitātes kategorijas teritorijā tālizpētes (lāzerskenēšanas) materiālus var izmantot: 154.
508. lai uzmērītu grāvi, ūdensteci vai ūdenstilpi, pa kuru noteikta robeža, ja mērnieks kopā ar ierosinātāju apvidū ir izvērtējis un salīdzinājis attiecīgo situācijas elementu, pa kuru noteikta robeža, ar tālizpētes materiālos attēloto un apvidū esošo elementu, kā arī veicis kontrolmērījumus situācijas elementu noteiktās robežas galapunktos un ne mazāk kā ik pēc katriem 500 m. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem lielumiem; 154.
509. situācijas elementu (grāvja, ūdensteces, ūdenstilpes vai zemes lietošanas veida) kontūru attēlošanai situācijas plānos, ja tie ir izvērtēti un salīdzināti ar apvidū esošajiem elementiem, kā arī veikti vismaz divu situācijas elementu kontūru kontrolmērījumi apvidū uz katriem 50 ha. Uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 178.punktā minēto lielumu. 166
510. Tālizpētes materiālus, mērījuma datus un aprēķinu rezultātus par veiktajiem kontrolmērījumiem apvidū pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 167
511. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu. 168
512. Robežpunktu noteikšanas precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteikto. 169
513. Ja robeža noteikta pa autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, mērnieks uzmēra ceļa klātnes šķautnes, nosaka ceļa ass līniju un aprēķina ceļa zemes nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas. 170
514. Ja robeža noteikta pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Robežu nosaka pa dabīgo ūdensteces viduslīniju vai pa ūdenstilpes normālo ūdenslīniju, izvērtējot veģetāciju. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī apvidū iezīmē meldru veģetācija, kas ietilpst ūdenstilpes vai ūdensteces teritorijā. Posmos, kur meldri nav raksturīgi, uzmēra augstuma atzīmes, lai varētu novilkt atbilstoša augstuma horizontāli no posma, kur skaidri izsekojama ūdens līmeņa līnija normālā ūdensstāvoklī. 171
515. Ja robeža noteikta pa grāvja viduslīniju, uzmēra abas grāvja augšējās malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas. Ja grāvja malas nav vienā līmenī, uzmēra abas grāvja ūdens līmeņa malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas. 172 (Grozīts ar MK 04.02.
516. noteikumiem Nr.77)
517. Uzmērot robežu, mērnieks papildus uzmēra un mērījumu abrisā attēlo robežojošā zemes vienībā esošo: 161.
518. būves daļu, kas atrodas līdz četru metru attālumā no robežas, ja ir iespējama piekļūšana pie tās; 161.
519. valsts, pašvaldības, komersanta vai māju ceļu vai ielas klātni, ja robeža noteikta pa zemes nodalījuma joslas malu; 161.
520. dzelzceļa tuvāko sliedi; 161.
521. ūdensteces vai ūdenstilpes ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī; 161.
522. Baltijas jūras, Rīgas jūras līča ūdenslīmeņa līniju, ja robeža noteikta pa Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu. 173 (Grozīts ar MK 16.11.
523. noteikumiem Nr. 757)
524. Nenostiprinātā robežpunkta koordinātas nosaka, uzmērot robežas punktu apvidū vai aprēķinot analītiski. 174
525. Nostiprinot robežzīmi, kurai nav izveidojama kupica, veic vismaz trīs piesaistes mērījumus, izņemot gadījumu, ja robežzīme ir šo noteikumu 124.punktā noteiktais situācijas elements, un attēlo tos mērījumu abrisā. 175 (Grozīts ar MK 16.11.
526. noteikumiem Nr. 757)
527. Piesaistes mērījumus veic arī robežzīmei ar kupicu lauku apvidos un ārpus blīvi apdzīvotām (pilsētas un vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem) vietām – vismaz četrām zemes vienības robežzīmēm vai vienai robežzīmei uz katru kilometru, ja robežas noteikšanas darbi veicami posmā, kas ir garāks par diviem kilometriem. 176
528. Apvidū veiktos mērījumus mērnieks atspoguļo mērījumu abrisā (12.pielikums). 177 (Grozīts ar MK 16.11.
529. noteikumiem Nr. 757)
530. Šajos noteikumos minētajos gadījumos veikto kontrolmērījumu datus un rezultātus mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 178
531. Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM. 179
532. Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz šo noteikumu
533. punktā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību. 180 (Grozīts ar MK 04.02.
534. noteikumiem Nr.77)
535. Pieslēdzoties iepriekš noteiktām robežām vai atkārtotā zemes kadastrālā uzmērīšanā konstatējot, ka vienam robežpunktam kopējā robežposmā zemes robežu plānos vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstos ir atšķirīgas koordinātas un numuri, apvidū atjaunojama un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā uzrādāma iepriekš (sākotnēji) uzmērītā robežpunkta koordināta (izņemot šo noteikumu
536. punktā noteiktos gadījumus) un numurs. 181 (MK 16.11.
537. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
538. Visas zemes vienības vai zemes vienības daļas uzmērīto un aprēķināto robežpunktu koordinātas norāda zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā. Zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktu koordinātu sarakstu sagatavo katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai, norādot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, robežpunkta numuru atbilstoši zemes robežu plānam vai zemes vienības daļas robežu plānam un atbilstošu robežpunkta koordinātu (x, y) metros ar centimetra precizitāti. 182
539. Situācijas elementu uzmērīšana apvidū
540. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā: 171.
541. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra kontūras; 171.
542. uzmēra šādus situācijas elementus: 171.2.
543. ēkas (ēkas apbūves laukuma noteikšanai ēku uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā); 171.2.
544. atsevišķus objektus, kas nepieciešami piesaistes abrisu sagatavošanai un apgrūtinājumu teritoriju noteikšanai (atsevišķi stāvošs koks, gājēju celiņš u.tml.); 171.2.
545. ceļus, dzelzceļu, sliežu ceļus; 171.2.
546. ūdenstilpes un ūdensteces; 171.2.
547. grāvjus, kas vienādi ar vai platāki par diviem metriem; 171.2.
548. (svītrots ar MK 16.11.
549. noteikumiem Nr. 757); 171.2.
550. citus situācijas elementus atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam. 183 (Grozīts ar MK 04.02.
551. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.
552. noteikumiem Nr. 757)
553. (Svītrots ar MK 16.11.
554. noteikumiem Nr. 757) 184
555. Situācijas elementu uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus: 173.
556. būves un būves daļas uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā; 173.
557. uzmērot autoceļa kompleksu, uzmēra visas tā veidojošās konstrukcijas un attēlo tos situācijas plānā; 173.
558. situācijas elementa (izņemot šo noteikumu 174.punktā minētos situācijas elementus) mazākā teritorija un zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir: 173.3.
559. mērogā 1:500 – 0,0005 ha; 173.3.
560. mērogā 1:1000 – 0,002 ha; 173.3.
561. mērogā 1:2000 – 0,008 ha; 173.3.
562. mērogā 1:5000 – 0,04 ha; 173.3.
563. mērogā 1:10000 – 0,15 ha. 185 (Grozīts ar MK 04.02.
564. noteikumiem Nr.77)
565. Situācijas elementu uzmērīšanā neatkarīgi no to aizņemtās platības uzmēra: 174.
566. pagalmus un tajos esošās būves; 174.
567. ūdensteču, ūdenstilpju kontūras un šo noteikumu 171.2.5.apakšpunktā minētos grāvjus; 174.
568. ceļus, ievērojot šo noteikumu 173.2.apakšpunkta nosacījumus. 186 (Grozīts ar MK 04.02.
569. noteikumiem Nr.77)
570. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus nosaka mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem. 187
571. Ja aktualizē situācijas plānu, mērnieks: 176.
572. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu un šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda ir; 176.
573. uzmēra situācijas elementu izmaiņas. 188
574. Ēku uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas minēta šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā. Ēkas uzmēra, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes. 189 (Grozīts ar MK 16.11.
575. noteikumiem Nr. 757)
576. Situācijas elementu, izņemot ēkas, uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību – 0,3 mm. 190 (Grozīts ar MK 16.11.
577. noteikumiem Nr. 757)
578. Platības aprēķināšana
579. Platību aprēķina: 179.
580. zemes vienībai; 179.
581. zemes vienības daļai; 179.
582. zemes lietošanas veida teritorijai; 179.
583. apgrūtinājuma teritorijai. 191
584. Platību aprēķina analītiski: 180.
585. zemes vienībai vai zemes vienības daļai – izmantojot robežpunktu koordinātas; 180.
586. zemes lietošanas veida teritorijai – izmantojot zemes lietošanas veida kontūras punktu koordinātas; 180.
587. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai: 180.3.
588. izmantojot apgrūtinājumu robežas pagrieziena punktu koordinātas, kas iegūtas: 180.3.1.
589. apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta digitālā materiāla; 180.3.1.
590. (svītrots ar MK 16.11.
591. noteikumiem Nr. 757); 180.3.1.
592. apgrūtinājumu robežas pārnesot no normatīvajiem aktiem par apgrūtinājuma robežām; 180.3.
593. ņemot vērā apgrūtinājumu izraisošajam objektam apvidū noteiktās koordinātas. 192
594. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 TM plaknes projekcijas sagrozījumus. 193
595. Platības aprēķina ar šādu noteiktību: 182.
596. pilsētas, ciema teritorijā – 0,0001 ha; 182.
597. lauku apvidū: 182.2.
598. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) – 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, – 0,01 ha; 182.2.
599. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, – 0,01 ha. 194 182.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas lauku apvidū, tās platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 182.
600. apakšpunktam. 195 (MK 16.11.
601. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
602. Zemes vienību daļas, zemes lietošanas veida kontūras un apgrūtinājuma teritorijas platības aprēķina atbilstoši noteiktībai, ar kādu noteikta zemes vienības platība. 196 (Grozīts ar MK 16.11.
603. noteikumiem Nr. 757)
604. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto situācijas plāna sagatavi, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas (turpmāk – kontūrplāns). Kontūrplānu nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids. 197 (MK 16.11.
605. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
606. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā (aprēķinā) un kontūrplānā. Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību, bet nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām. 198 (Grozīts ar MK 16.11.
607. noteikumiem Nr. 757)
608. Uzmērot iepriekš instrumentāli uzmērītu zemes vienību, aprēķinātā zemes vienības platība nedrīkst atšķirties no iepriekšējā uzmērīšanā aprēķinātās zemes vienības platības. Ja zemes vienību sadala, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības. Noapaļojot radušās platību atšķirības izlīdzina. 199
609. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, var veidoties zemes vienības platību atšķirība starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas: 187.
610. norādīta tiesiskā pamatojuma dokumentā; 187.
611. noteikta zemes vienībai, izmantojot ierādīšanas (grafiskās) metodes. 200
612. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt: 188.
613. pilsētā – šo noteikumu 4.pielikuma 4.tabulā minēto atšķirību; 188.
614. ciemā, lauku apvidū: 188.2.
615. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir vienāda ar 1,0 ha vai mazāka; 188.2.
616. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha, bet nepārsniedz 200 ha; 188.2.
617. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha. 201 188.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas pilsētā, tās pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 188.
618. apakšpunktā noteikto atšķirību. 202 (MK 16.11.
619. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
620. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šo noteikumu prasībām, mērnieks sagatavo platību neatbilstības aktu (13.pielikums), norādot tajā neatbilstības iemeslus. 203
621. Platību neatbilstības aktu sagatavo arī instrumentāli uzmērītai zemes vienībai, ja platības izmaiņas notikušas kļūdainas robežpunktu koordinātu noteikšanas dēļ, kopplatības aprēķināšanas vai robežu savstarpējas neatbilstības novēršanas dēļ. 204
622. Platību neatbilstības aktu paraksta ierosinātājs, apliecinot, ka ir informēts par aprēķināto platību un tās neatbilstības iemesliem. Ja ierosinātājs nepiekrīt aprēķinātajai platībai, mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju mērnieks nosūta ierosinātājam, bet tā oriģinālu uzglabā savā lietvedībā. Ja veic atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, platību neatbilstības aktu paraksta tikai mērnieks. 205 (MK 14.03.
623. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
624. Zemes robežu plāna sagatavošana
625. Zemes robežu plāna titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām un 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem. 206
626. Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. 207 (Grozīts ar MK 16.11.
627. noteikumiem Nr. 757) 193.1 Zemes robežu plānu sagatavo, ja: 193.1
628. zemes vienībai nosaka robežu; 193.1
629. zemes robežu plānu kamerāli pārzīmē; 193.1
630. uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību. 208 (MK 16.11.
631. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 193.2 Zemes robežu plānu var sagatavot arī pēc atsevišķiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem – robežas vai tās atsevišķa robežpunkta vai robežposma izvērtēšanas un atjaunošanas, tai skaitā robežu neatbilstības novēršanas. Šādā gadījumā zemes robežu plānā iekļauj aktuālo informāciju par zemes vienības robežām, kā arī atbilstoši atsevišķu zemes kadastrālo darbu ietvaros veikto darbu apjomam, bet pārējā daļā informāciju pārraksta un pārzīmē. 209 (MK 16.11.
632. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
633. Zemes robežu plāna titullapā kā sagatavošanas pamatojumu norāda: 194.
634. vienu no šajos noteikumos minētajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem; 194.
635. datumu, kad, nosakot robežu, sagatavots zemes robežu plāns, ja kadastrāli uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību. 210 (Grozīts ar MK 16.11.
636. noteikumiem Nr. 757) 194.1 Zemes robežu plāna titullapā papildus šo noteikumu
637. punktā minētajam pamatojumam norāda atzinumu par robežas neatbilstību tai zemes vienībai, kuras robežposms atzīts par kļūdainu robežu neatbilstības risinājumā. 211 (MK 16.11.
638. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
639. Ja zemes vienību sadala, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai sagatavo atsevišķu zemes robežu plānu. 212
640. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību, sagatavo: 196.
641. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība; 196.
642. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība. 213
643. Zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība, zemes robežu plānā: 197.
644. titullapā ieraksta "No zemes vienības nodalīta zemes platība __ ha, kas pievienota zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu _________"; 197.
645. attēlo pēc zemes platības nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas; 197.
646. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību. 214
647. Zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība, zemes robežu plānā: 198.
648. titullapā ieraksta "Zemes vienībai pievienota zemes platība ___ ha, kas nodalīta no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu __________"; 198.
649. attēlo pēc zemes platības pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas; 198.
650. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemes platību. 215 198.1 Zemes vienībai, kas izveidota no vairāku zemes vienību nodalītām zemes platībām: 198.1
651. titullapā ieraksta zemes vienību kadastra apzīmējumus un platības, no kurām izveidota jaunā zemes vienība; 198.1
652. attēlo izveidotās zemes vienības robežas pēc zemes platības nodalīšanas no citām zemes vienībām; 198.1
653. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību. 216 (MK 16.11.
654. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
655. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus situācijas elementus, robežas grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām. 217
656. (Svītrots ar MK 16.11.
657. noteikumiem Nr. 757) 218
658. Situācijas plāna sagatavošana
659. Situācijas plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā minētajām prasībām. 219
660. Situācijas plāna sastādīšanai vai aktualizācijai mērnieks uzmēra situācijas elementus, bet, ja situācija jau ir uzmērīta, uzmēra situācijas aktuālās izmaiņas. Situācijas plāna sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu ar mērogu 1:250, 1:500 vai 1:1000, ja tas atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū, lai no tā pārnestu situācijas elementus, bet lauku apvidos (izņemot blīvi apbūvētās teritorijas) – arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178.punktā minētās precizitātes prasības. 220 202.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja situācijas plānu neaktualizē, bet pārzīmē, situācijas plāna titullapā norāda pārzīmētā situācijas plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā situācijas plāna informācija". 221 (MK 16.11.
661. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
662. Situācijas plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. 222 (Grozīts ar MK 16.11.
663. noteikumiem Nr. 757)
664. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu situācijas elementus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet situācijas plānā attēlo to kontūras. 223
665. Grāvim vidējo platumu nosaka ar viena metra noteiktību, kā arī ar bultiņu norāda ūdens tecēšanas virzienu, ja to var noteikt. 224 (MK 04.02.
666. noteikumu Nr.77 redakcijā)
667. Situācijas plāna grafiskajā attēlojumā attēlo ēkas apbūves laukuma kontūras un ieraksta ēkas kadastra apzīmējumu. 225 (MK 16.11.
668. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
669. Situācijas plānā var ierakstīt skaidrojošus uzrakstus pie situācijas elementa, ja šo noteikumu 15.pielikumā nav noteikts apzīmējums, ar kādu apzīmē attiecīgu situācijas elementu, kā arī izmantot augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izgatavošanā lietotos apzīmējumus. 226 (Grozīts ar MK 04.02.
670. noteikumiem Nr.77)
671. Situācijas plāna grafisko attēlojumu sagatavo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānā tos var attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā vai uz atsevišķas lapas (lapām). 227 (Grozīts ar MK 16.11.
672. noteikumiem Nr. 757)
673. (Svītrots ar MK 16.11.
674. noteikumiem Nr. 757) 228
675. Apgrūtinājumu plāna sagatavošana
676. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā minētajām prasībām. 229 210.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja apgrūtinājumu plānu neaktualizē, bet pārzīmē, apgrūtinājumu plāna titullapā norāda pārzīmētā apgrūtinājumu plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā apgrūtinājumu plāna informācija". 230 (MK 16.11.
677. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
678. Ja zemes vienībā vai zemes vienības daļā nav nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, mērnieks sagatavo informāciju par apgrūtinājumiem (18.pielikums). Informācijai par apgrūtinājumiem grafisko attēlojumu nenoformē. 231 (Grozīts ar MK 04.02.
679. noteikumiem Nr.77)
680. Apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. 232 (Grozīts ar MK 16.11.
681. noteikumiem Nr. 757)
682. Apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai. 233
683. (Svītrots ar MK 04.02.
684. noteikumiem Nr.77) 234
685. Apgrūtinājumu plānā attēlo visus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot: 215.
686. informāciju par zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem; 215.
687. informāciju no detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta; 215.
688. vietējās pašvaldības informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem; 215.
689. vietējās pašvaldības un inženiertīklu īpašnieku (turētāju) sniegto informāciju par inženiertīkliem; 215.
690. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu; 215.
691. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu; 215.
692. aktuālo topogrāfisko plānu; 215.
693. mērnieka iegūto informāciju par apgrūtinājumu izraisošiem objektiem apvidū; 215.
694. normatīvajos aktos noteikto informāciju par apgrūtinājumiem, tai skaitā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežām; 215.
695. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. 235 (Grozīts ar MK 04.02.
696. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.
697. noteikumiem Nr. 757) 215.1 Informāciju par inženiertīkliem mērnieks izmanto tikai nekustamā īpašuma apgrūtinājuma teritorijas noteikšanai. Uzmērītos inženiertīklus attēlo mērījumu abrisā. Apakšzemes inženiertīklus uzmēra, ja ierosinātājs ir nodrošinājis, ka objektu atrašanās vietas apvidū ir viennozīmīgi identificējamas. 236 (MK 16.11.
698. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
699. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru: 216.
700. mazākā aizņemtā zemes platība ir: 216.1.
701. mērogā 1:500 – 0,0005 ha; 216.1.
702. mērogā 1:1000 – 0,0020 ha; 216.1.
703. mērogā 1:2000 – 0,0080 ha; 216.1.
704. mērogā 1:5000 – 0,04 ha; 216.1.
705. mērogā 1:10000 – 0,15 ha; 216.
706. aizņemtā teritorija ap vai gar lineāro objektu veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir: 216.2.
707. mērogā 1:500 – 1 m; 216.2.
708. mērogā 1:1000 – 2 m; 216.2.
709. mērogā 1:2000 – 4 m; 216.2.
710. mērogā 1:5000 – 10 m; 216.2.
711. mērogā 1:10000 – 20 m. 237
712. Apgrūtinājumu, kuru nav iespējams attēlot kā laukumu, apgrūtinājumu plānā attēlo kā līniju, līnijas vidū norādot tās platumu. 238
713. Ja vienā vietā pārklājas vairākas viena veida nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas, attēlojot apgrūtinājuma plānā, tās apvieno. Apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu sagatavo uz vairākām lapām. 239
714. Apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem elektroniska dokumenta veidā iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējās pašvaldības pārstāvis apgrūtinājumus saskaņo elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem elektronisko dokumentu jomā. 240 (MK 16.11.
715. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
716. (Svītrots ar MK 16.11.
717. noteikumiem Nr. 757) 241
718. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana un plāna sagatavošana
719. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā: 221.
720. izvērtē un atjauno robežposmus, kur zemes vienības daļas robeža sakrīt ar zemes vienības robežu; 221.
721. uzmēra zemes vienības daļas robežu un situācijas elementus; 221.
722. sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu; 221.
723. sagatavo zemes vienības daļas robežu plānu; 221.
724. sagatavo situācijas plānu; 221.
725. sagatavo apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem. 242 (Grozīts ar MK 04.02.
726. noteikumiem Nr.77)
727. Zemes vienības daļas robežu nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtā zemes robežu plāna kopijā vai citā kartogrāfiskajā materiālā attēlotajām zemes vienības daļas robežām. Izmantojot citu kartogrāfisko materiālu, tajā attēlo arī zemes vienības robežu. Par zemes vienības daļas robežas noteikšanu sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu. 243 (MK 16.11.
728. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
729. Zemes vienības daļas robežu uzmēra atbilstoši vispārīgām zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežpunktu apvidū nostiprina ar robežzīmi vai pagaidu robežzīmi atbilstoši šo noteikumu 5.nodaļai. Zemes vienības daļas robežzīmei, kas nav zemes vienības robežzīme, robežposmā, kas sakrīt ar zemes vienības robežposmu, kupicu neveido. 244
730. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu zemes vienībai, kuras robežas ierādītas, mērnieks instrumentāli uzmēra apsekoto un atjaunoto robežpunktu. Ja zemes vienības robeža ir instrumentāli uzmērīta, robežas uzmēra tiem zemes vienības daļas robežposmiem, kas norobežos zemes vienības daļu zemes vienībā. 245
731. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu valstij vai pašvaldībai piekritīgai vai piederošai zemes vienībai, kuras robežas nav uzmērītas, mērnieks pirms zemes vienības daļas robežas noteikšanas nosaka zemes vienības robežu saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļu. 246
732. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 19.pielikumā minētajām prasībām. 247
733. Zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. 248 (Grozīts ar MK 16.11.
734. noteikumiem Nr. 757)
735. Zemes vienības robežas apsekošanas akta, robežas atjaunošanas akta un zemes vienības daļas robežas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu prasības par robežas izvērtēšanu un atjaunošanu un robežas noteikšanu zemes vienībai. 249
736. Katrai zemes vienības daļai sagatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes vienības daļas robežu plāna mērogu. 250
737. (Svītrots ar MK 16.11.
738. noteikumiem Nr. 757) 251
739. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu zemes vienības daļai sagatavo atbilstoši šo noteikumu
740. un 13.nodaļas prasībām. 252 14.1 Atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana(Nodaļa MK 14.03.
741. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 231.1 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā mērnieks veic šo noteikumu ​
742. punktā minētās darbības, ievērojot šādus nosacījumus: 231.
743. izvērtē un atjauno sadalāmās zemes vienības robežu tajos robežposmos, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti, un uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, bet pārējās robežas pārzīmē; 231.
744. novērš konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjauno kupicu vai robežstigu, likvidē neatbilstošas robežzīmes; 231.
745. sadalošās projektētās robežas nospraušanas laikā noteiktās robežpunktu vietas nostiprina ar robežzīmēm un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos izveido kupicu; 231.
746. izveidotajām zemes vienībām nosaka robežu un sagatavo robežas noteikšanas aktus, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta, ja kādā robežposmā veikta robežas neatbilstības novēršana, un papildina to ar informāciju par jaunu robežposmu. 253 (MK 14.03.
747. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 231.2 Ja sadalāmās zemes vienības īpašnieks vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Robežas noteikšanas aktā pieraksta arī uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, ja tādi izteikti, un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā uzaicināto personu iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū nav šķērslis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanai. 254 (MK 14.03.
748. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 231.3 Ja sadalāmajai zemes vienībai konstatēta robežas neatbilstība, mērnieks rīkojas atbilstoši šo noteikumu
749. punktam. 255 (MK 14.03.
750. noteikumu Nr. 121 redakcijā) 231.4 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā šo noteikumu 61., 62., 68., 92.,
751. punkta un 91.2., 98.1., 98.
752. apakšpunkta izpratnē par ierosinātāju uzskatāms sadalāmās zemes vienības īpašnieks. 256 (MK 14.03.
753. noteikumu Nr. 121 redakcijā)
754. Būves instrumentālā uzmērīšana un robežu plāna sastādīšana būves ierakstīšanai zemesgrāmatā(Nodaļa svītrota ar MK 23.12.
755. noteikumiem Nr.818)
756. (Svītrots ar MK 23.12.
757. noteikumiem Nr.818) 257
758. (Svītrots ar MK 23.12.
759. noteikumiem Nr.818) 258
760. (Svītrots ar MK 23.12.
761. noteikumiem Nr.818) 259
762. (Svītrots ar MK 23.12.
763. noteikumiem Nr.818) 260
764. (Svītrots ar MK 23.12.
765. noteikumiem Nr.818) 261
766. (Svītrots ar MK 23.12.
767. noteikumiem Nr.818) 262
768. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošana(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 04.02.
769. noteikumiem Nr.77)
770. Izgatavojot atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu, mērnieks: 238.
771. apvidū nosaka tās robežu, atzīmējot ar pagaidu robežzīmēm; 238.
772. uzmēra atmežojamās meža zemes robežu; 238.
773. sagatavo atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu. 263 (Grozīts ar MK 04.02.
774. noteikumiem Nr.77)
775. Atmežojamās meža zemes robežas uzmēra atbilstoši situācijas elementu uzmērīšanas prasībām, pamatojoties uz ierosinātāja rakstisku iesniegumu un tam pievienoto grafisko pielikumu. 264 (Grozīts ar MK 04.02.
776. noteikumiem Nr.77)
777. Par iesnieguma grafisko pielikumu var izmantot zemes robežu plāna, situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna kopiju, kurā attēlota atmežojamās meža zemes robeža. 265 (Grozīts ar MK 04.02.
778. noteikumiem Nr.77)
779. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānam titullapu nenoformē. Plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 21.pielikumā minētajām prasībām. 266 (Grozīts ar MK 04.02.
780. noteikumiem Nr.77)
781. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu (oriģinālu) mērnieks sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam) un vienu eksemplāru uzglabāt savā lietvedībā. 267 (Grozīts ar MK 04.02.
782. noteikumiem Nr.77)
783. Zemes vienības vienkāršota uzmērīšana
784. Zemes vienības vienkāršotā uzmērīšana ir sadalei, apvienošanai vai robežu pārkārtošanai veiktie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi, kur vienai no jaunveidojamām zemes vienībām, apvienojamām zemes vienībām vai zemes vienībām, kurām paredzēta robežu pārkārtošana, var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus tikai atsevišķos robežposmos, pārējā daļā izpildot kamerālos darbus. 268
785. Zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu var veikt, ja: 244.
786. sadalāmā zemes vienība atrodas 3.precizitātes kategorijas teritorijā, tās platība ir lielāka par 10 ha un pēc sadalīšanas kādai no jaunveidojamām zemes vienībām platība veido vismaz 90 % no sadalāmās zemes vienības platības; 244.
787. apvieno zemes vienības, kas noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā; 244.
788. pārkārtojot robežas, no zemes vienības nodalāmā vai zemes vienībai pievienojamā platība nepārsniedz 10 % no zemes vienības kopējās platības un abas ir noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā. 269
789. Robežposmā, kurā robežas izvērtēšanā atbilstoši šo noteikumu
790. nodaļai mērnieks konstatē šo noteikumu
791. punktā minēto robežu neatbilstību, vai gadījumā, ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību, mērnieks veic vienu no šādiem darbiem: 245.
792. novērš zemes vienības robežu neatbilstību, ja robežu neatbilstība iepriekš nav novērsta; 245.
793. izpilda kamerālos darbus, pārrakstot un pārzīmējot informāciju atbilstoši iepriekš sagatavotajiem zemes vienības robežas neatbilstības novēršanas dokumentiem. 270 (MK 16.11.
794. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
795. Ja, veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu, jaunveidojamā robežposmā konstatē situācijas elementu vai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu neatbilstību, zemes vienībai aktualizē situācijas vai apgrūtinājuma plānu. Aktualizējot situācijas vai apgrūtinājuma plānu, ievēro šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus. 271 (Grozīts ar MK 04.02.
796. noteikumiem Nr.77)
797. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.1.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē un kadastrālo uzmērīšanu veic tai jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir mazāka par 10 % no sadalāmās zemes vienības platības. Jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir 90 % no sadalāmās zemes vienības platības vai lielāka, robežu izvērtē un atjauno robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti. Kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, pārējās robežas pārzīmē. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē. 272 (Grozīts ar MK 16.11.
798. noteikumiem Nr. 757)
799. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti, un kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, pārējās robežas pārzīmē. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē. 273 (Grozīts ar MK 16.11.
800. noteikumiem Nr. 757)
801. Zemes vienībai, kurai sadales, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas dēļ veikta vienkāršotā uzmērīšana, sagatavo zemes robežas noteikšanas aktu, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta un papildinot to ar informāciju par jaunu robežposmu vai robežposma likvidēšanu un par apvidū likvidējamām robežzīmēm. 274
802. Zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālā pārzīmēšana
803. Zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu apvidū, kamerāli pārzīmē: 250.
804. ja vienā zemes robežu plānā attēlotas divas vai vairākas zemes vienības un ierosinātājs ir pieprasījis veikt zemes robežu plāna kamerālo pārzīmēšanu tā, lai attēlotu katru zemes vienību atsevišķā plānā, arī ja plānā attēlotas vairākas zemes vienības un kādu no tām instrumentāli uzmēra; 250.
805. šo noteikumu 251.punktā minētajā gadījumā. 275 (Grozīts ar MK 16.11.
806. noteikumiem Nr. 757)
807. Veicot situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju zemes vienībai, kurai izgatavots apvienotais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns, plānu, kas netiek aktualizēts, kamerāli pārzīmē atsevišķā zemes robežu, situācijas vai apgrūtinājumu plānā. Ja plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, atlikušās zemes vienības, kuras netiek aktualizētas, kamerāli pārzīmē zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānā, nedalot atsevišķos zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānos. 276 (Grozīts ar MK 04.02.
808. noteikumiem Nr.77)
809. Kamerāli pārzīmējot apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu, kurā ir attēlotas vairākas zemes vienības, katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu. 277
810. Kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Ja aktuālais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns ir jau kamerāli pārzīmēts vai Valsts zemes dienests ir sagatavojis zemes robežu plānu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus, tad kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu (izņemot situācijas vai apgrūtinājumu plānu, ja ir veikta situācijas plāna vai apgrūtinājumu plāna aktualizācija), kas tika izmantots pirmreizējai kamerālai plāna pārzīmēšanai vai zemes robežu plāna sagatavošanai, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus. 278 (MK 04.02.
811. noteikumu Nr.77 redakcijā)
812. Ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību, mērnieks zemes robežu plāna titullapā norāda uzrakstu: "Zemes vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta atzīme par robežu neatbilstību. Dati skatīti (datums)". 279 (MK 16.11.
813. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
814. Kamerāli pārzīmējot: 255.
815. plāna grafiskā attēlojuma pusē: 255.1.
816. norāda ierādītās zemes vienības robežas, konstruējot ar precizitāti 0,2 mm; 255.1.
817. zemes robežu plānā instrumentāli uzmērīto robežpunktu koordinātas neattēlo, bet pārraksta zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna; 255.1.
818. pārraksta visu informāciju no iepriekš izgatavotā plāna; 255.
819. titullapā norāda: 255.2.
820. visu informāciju, kas norādīta pārzīmējamā plānā; 255.2.
821. robežu plānā robežu noteikšanas datumu norāda atbilstoši zemes vienības robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas aktam; 255.2.
822. uzrakstu "Zemes vienība ir kamerāli pārzīmēta". Ja zemes vienības robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai robežas noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, papildus norāda uzrakstu "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas". 280 (Grozīts ar MK 04.02.
823. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.
824. noteikumiem Nr. 757)
825. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanā, veicot zemes vienības zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālo pārzīmēšanu, ievēro vispārīgās šajos noteikumos noteiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas prasības. 281 (MK 16.11.
826. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
827. Kamerāli pārzīmēto apgrūtinājumu plānu nesaskaņo ar vietējo pašvaldību. 282 18.1 Kadastrālās uzmērīšanas datu labošana(Nodaļa MK 04.02.
828. noteikumu Nr. 77 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 16.11.
829. noteikumiem Nr. 757) 257.1 Mērnieks, kurš pieļāvis robežu neatbilstību, bez atlīdzības labo zemes kadastrālās uzmērīšanas datus, sagatavojot jaunu zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu, 10 gadu laikā no to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, neņemot vērā kamerāli pārzīmēto plānu reģistrāciju. 283 (MK 16.11.
830. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 257.2 Ja ierosinātājs vēršas pie cita mērnieka, zemes kadastrālās uzmērīšanas datu labošanu, sagatavojot jaunu zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistīto dokumentu labošanu ierosinātājs nodrošina par saviem līdzekļiem. 284 (MK 16.11.
831. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 257.3 Mērnieks veic priekšizpēti un labo zemes kadastrālās uzmērīšanas datus dokumentos tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai novērstu konstatēto robežu neatbilstību vai šo noteikumu 257.6 punktā minēto kļūdu. 285 (MK 16.11.
832. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 257.4 Mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas datus labo, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, ievērojot šo noteikumu prasības, tai skaitā šo noteikumu 4.
833. apakšnodaļā minētās prasības par robežas neatbilstības novēršanu un
834. nodaļā minētās prasības par zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu (robežposmam, kuram nav jānovērš robežas neatbilstība, var veikt zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu). 286 (MK 16.11.
835. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 257.5 Mērniekam nav pienākuma zemes kadastrālās uzmērīšanas datus bez atlīdzības labot, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, ja ierosinātājs ilgāk par trim mēnešiem pēc darba pārtraukšanas akta sagatavošanas un nosūtīšanas ierosinātājam: 257.5
836. bez attaisnojoša iemesla neierodas uz iepriekš noteikto zemes robežu apsekošanu vai atjaunošanu; 257.5
837. bez attaisnojoša iemesla neparaksta šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus; 257.5
838. nav izpildījis šo noteikumu prasības un tādēļ nav iespējams veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu. 287 (MK 16.11.
839. noteikumu Nr. 757 redakcijā) 257.6 Ja kļūda zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu datos nav saistīta ar robežas neatbilstību un ierosinātājs lūdz labot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, mērnieks kļūdu labo 10 gadu laikā no dokumentu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, sagatavojot jaunu (izlabotu) dokumentu un aktu par datu labošanu dokumentā (
840. pielikums). Ja kļūda labota zemes robežu plānā, tad jaunā (izlabotā) zemes robežu plāna titullapā papildus norāda aktu par datu labošanu dokumentā. Aktu par datu labošanu dokumentā nosūta (izsniedz) ierosinātājam. 288 (MK 16.11.
841. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
842. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana un iesniegšana Valsts zemes dienestā
843. Mērnieks sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts zemes dienestā. 289 (MK 16.11.
844. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
845. (Svītrots ar MK 16.11.
846. noteikumiem Nr. 757) 290
847. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo: 260.
848. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienībām, kas ietilpst vienā nekustamajā īpašumā; 260.
849. par atsevišķām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām; 260.
850. (svītrots ar MK 23.12.
851. noteikumiem Nr.818); 260.
852. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienības daļām, kas ietilpst vienā zemes vienībā. 291 260.1 Par visām vienā detālplānojumā vai vienā zemes ierīcības projektā iekļautajām zemes vienībām var sagatavot vienu elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu. 292 (MK 16.11.
853. noteikumu Nr. 757 redakcijā)
854. (Svītrots ar MK 16.11.
855. noteikumiem Nr. 757) 293
856. (Svītrots ar MK 16.11.
857. noteikumiem Nr. 757) 294
858. (Svītrots ar MK 16.11.
859. noteikumiem Nr. 757) 295 263.1 Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo kā pakotni, ko mērnieks paraksta ar drošu elektronisko parakstu un kas satur laika zīmogu eDOC datņu formātā. Tajā ievieto: 263.1
860. elektroniskos dokumentus portatīvā dokumenta (PDF) vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā: 263.1 1.
861. kadastra informāciju; 263.1 1.
862. citā koordinātu sistēmā noteikto zemes vienību koordinātu pārrēķinu LKS-92 TM; 263.1 1.
863. informāciju par uzmērīšanā izmantotajiem ģeodēziskajiem punktiem (par izmantotajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, par zemes vienībai kadastrālajā uzmērīšanā izmantotajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem); 263.1 1.
864. mērījumu datu izdruku, kurā norādīts instrumenta nosaukums (modelis), numurs, uzmērīšanas datums un laiks, iestatītās mērījumu korekcijas, mērīto punktu numurs, kods, horizontālā leņķa nolasījums, attāluma nolasījums, vertikālā leņķa nolasījums; 263.1 1.
865. ar globālās pozicionēšanas metodi iegūto mērījumu datu izdruku, kurā norādīts instrumenta nosaukums (modelis), numurs, izmantotās pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai sistēmas nosaukums vai kods un koordinātas, uzmērīto punktu numuri, x, y koordinātas, uzmērītā punkta standartnovirzes pēc x, y, pozicionālās precizitātes (PDOP) skaitlis, punkta uzmērīšanas laiks; 263.1 1.
866. aprēķinu rezultātus (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšanas rezultāts, uzmērīšanas tīkla un uzmērīto punktu koordinātu aprēķins, noteiktības novērtējums un aprēķināto zemes vienības robežpunktu koordinātu saraksts); 263.1 1.
867. tālizpētes mērījumu krāsu attēlu, kurā norādīta noteiktā robeža, robežposmu lūzuma vietas un koordinātu tīkls; 263.1 1.
868. kontūrplānu; 263.1 1.
869. zemes lietošanas veidu platību sarakstu (aprēķinu); 263.1 1.
870. piesaistes abrisu strīdus robežpunktam; 263.1 1.
871. zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu; 263.1 1.
872. citus mērnieka sagatavotos dokumentus, kas pamato veiktos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus; 263.1 1.
873. elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas pakotnē esošo dokumentu sarakstu; 263.1
874. elektroniskus dokumentus Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) vai Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā: 263.1 2.
875. mērījumu abrisu; 263.1 2.
876. tālizpētes materiālu, kurā iekļautas horizontāles ar intervālu, kas pārskatāmi raksturo situācijas elementa kontūru, noteiktā situācijas elementa kontūru un pa to noteikto robežposmu lūzuma vietas; 263.1 2.
877. zemes robežu plānu; 263.1 2.
878. zemes vienības daļas robežu plānu; 263.1 2.
879. situācijas plānu; 263.1 2.
880. apgrūtinājumu plānu; 263.1 2.
881. kadastra informācijas grafisko daļu; 263.1 2.
882. speciāli sakārtotu robežu datni; 263.1
883. elektroniskos dokumentus portatīvā dokumenta (PDF) vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā, kas katrs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu eDOC datņu formātā: 263.1 3.
884. atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu; 263.1 3.
885. atzinumu par robežas neatbilstību; 263.1 3.
886. aktu par datu labošanu dokumentā; 263.1 3.
887. zemes robežu plānu; 263.1 3.
888. zemes vienības daļas robežu plānu; 263.1 3.
889. situācijas plānu; 263.1 3.
890. apgrūtinājumu plānu; 263.1 3.
891. saskaņoto apgrūtinājumu plānu; 263.1 3.
892. info