Par Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020. gadam

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 256 Rīgā

1. gada
2. aprīlī (prot. Nr. 17
3. §) Par Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–
4. gadam
5. Apstiprināt Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–
6. gadam (turpmāk – plāns). 2
7. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3
8. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz
9. gada
10. maijam atbilstoši kompetencei iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanu. 4 (Grozīts ar MK 10.07.
11. rīkojumu Nr. 311)
12. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz
13. gada
14. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi 2016.,
15. un
16. gadā. 5 (MK 10.07.
17. rīkojuma Nr. 311 redakcijā)
18. Izglītības un zinātnes ministrijai
19. un
20. gadā nodrošināt pastāvīgu jaunatnes politikas īstenošanas monitoringu. 6
21. Atbildīgajām ministrijām plānā ietvertos pasākumus pamatfunkciju īstenošanai
22. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 7
23. Atbildīgajām ministrijām plānā ietvertos pasākumus, kurus finansē Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros,
24. gadā un turpmākajos gados īstenot atbilstoši šim mērķim piešķirtajam finansējumam. 8
25. Izglītības un zinātnes ministrijai, ja nepieciešams, nodrošināt plāna: 8.
26. aktualizēšanu atbilstoši saņemtajiem Eiropas Komisijas komentāriem par plānā ietverto informāciju saistībā ar Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu; 8.
27. iesniegšanu atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. 9
28. Jautājumu par plānā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu
29. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem par jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 10
30. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
31. gada
32. aprīļa rīkojumu Nr. 246 "Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–
33. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 61., 106.,
34. nr.; 2012,
35. nr.; 2014,
36. nr.). 11 Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta
37. gada
38. aprīļa rīkojums Nr. 256) JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNS 2016.–2020.GADAM(Plāns grozīts ar MK 10.07.
39. rīkojumu Nr. 312) SATURA RĀDĪTĀJSTERMINU SKAIDROJUMSSAĪSINĀJUMU SARAKSTSI. PLĀNA KOPSAVILKUMSII. ESOŠAS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJĀS IETEKMES (EX-ANTE) NOVĒRTĒJUMSIII. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMIIV. PLĀNA SASAISTE AR CITIEM ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM UN LATVIJAI SAISTOŠAJIEM STARPTAUTISKAJIEM TIESĪBU AKTIEM UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEMV. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAIVI. VEICAMIE PASĀKUMIVII. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETUVIII. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS RAKSTUROJUMSTERMINU SKAIDROJUMSjaunatnes politikamērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.jaunietissaskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis Latvijā ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiemjaunatnes lietu speciālistspersona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni.1darbs ar jaunatniuz jauniešiem vērsts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanossociālās atstumtības riskam pakļautie jauniešiiedzīvotāju grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.SAĪSINĀJUMU SARAKSTSAMAizsardzības ministrijaAPKAdministratīvo pārkāpumu kodekssESEiropas SavienībaEKEiropas KomisijaEPEiropas PadomeESFEiropas Sociālais fondsFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJSPAJaunatnes starptautisko programmu aģentūraJNIJauniešu nodarbinātības iniciatīvaJPIJaunā politikas iniciatīvaKPPKonkurētspējas paaugstināšanas pasākumiKMKultūras ministrijaLBASLatvijas Brīvo arodbiedrību savienībaLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLMLabklājības ministrijaLPSLatvijas Pašvaldību savienībaMKMinistru kabinetsNEETJaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)NVANodarbinātības valsts aģentūraNVDNacionālais veselības dienestsPVOPasaules Veselības organizācijaSAMSpecifiskais atbalsta mērķisSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsTMTieslietu ministrijaVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVBValsts budžetsVIAAValsts izglītības attīstības aģentūraVISCValsts Izglītības satura centrsVMVeselības ministrijaZMZemkopības ministrijaI. PLĀNA KOPSAVILKUMSSaskaņā ar 2009.gada 20.aprīļa MK rīkojuma Nr.246 "Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam" 5.1.apakšpunktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu no 2009.gada līdz 2013.gadam". Informatīvā ziņojuma mērķis – atspoguļot Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes 2009.–2018.gadam) ietverto politikas rezultātu sasniegšanu atbilstoši sadaļā "Rīcības virzieni un darbības rezultāti" noteiktajam. Pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam kopumā iekļauti 100 rezultatīvie rādītāji trīs rīcības virzienos un 14 apakšnodaļās. Politikas rezultāti tika vērtēti pēc 12 rādītājiem, definējot četrus politikas sasniedzamos rezultātus.Ņemot vērā pamatnostādņu 2009.–2018.gadam analīzē konstatētās būtiskās nepilnības, nepieciešams izstrādāt jaunu vidēja termiņa jaunatnes politikas plānošanas dokumentu, kurā tiktu novērstas pamatnostādnēs konstatētās nepilnības un iestrādāta jaunatnes politikas sasaiste kā ar ES līmeņa dokumentiem, tā nacionālās attīstības plānošanas dokumentiem.2013.gadā noslēdzās Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.–2013.gadam2 īstenošanas termiņš. Jaunatnes politikas valsts programma 2009.–2013.gadam ir politikas plānošanas dokuments Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam3 noteikto mērķu sasniegšanai. Ievērojot minēto, nepieciešams strādāt pie atbalsta modeļa pilnveides darbam ar jaunatni, īpaši pievēršoties līdzdalības veicināšanai, izveidojot jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. 2014.gada 14.augustā notikušajā Jaunatnes konsultatīvās padomes sēdē, tika izskatīts progresa pārskats par Pamatnostādņu 2009.–2013.gada rezultātiem un nolemts atbalstīt jauna plānošanas dokumenta izstrādi.Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.–2020.gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 5 gadiem, kura mērķis ir jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, panākot saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju visos līmeņos, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus. Plānā ir noteikti jaunatnes politikas pamatprincipi, vērtības, būtiskākie izaicinājumi, identificēti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti nākamajiem gadiem saskaņā ar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras mērķis ir definēt Kohēzijas politikas (KP) fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Eiropas Savienības stratēģiju "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei"" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, kā arī ar Eiropas Padomes 2015.gada rekomendācijām Latvijas Nacionālās reformu programmas ieviešanai, Jauniešu garantijas īstenošanas plānu Latvijā 2014.–2018.gadā, Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020.gadam (NAP 2020), Nacionālo reformu programmu (NRP), Eiropas Savienības (ES) Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016.gada konverģences programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.Latvijā pakāpeniski attīstās izpratne par jaunatnes politiku un tās lomu kā Eiropas, tā arī Latvijas valsts kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas jauniešus neuztver tikai kā problēmgrupu, bet gan kā pilnvērtīgu sabiedrības attīstības resursu. Plānā jaunatnes politikas īstenošana tiek aplūkota kā iespēja dot nozīmīgu ieguldījumu tādu izaicinājumu risināšanā, kā straujā sabiedrības novecošanās, nodarbinātība, radošo industriju, tehnoloģiju, inovāciju attīstība kā Latvijas, tā arī Eiropas mērogā. Jaunatnes politika ir paredzēta visām jauniešu sociālajām grupām. Visiem jauniešiem ir līdzvērtīgas tiesības, neatkarīgi no viņu izglītības, funkcionālo traucējumu veida, etniskās piederības, ģeogrāfiskās lokācijas, ekonomiskā stāvokļa un veselības stāvokļa.Jaunatnes politikas būtiskākais uzdevums ir nodrošināt jauniešiem efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, paredzot atbilstošas aktivitātes jaunieša personības attīstībai, attīstot pakalpojumus un aktivitātes, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, darba tirgū. Pievēršoties jaunatnes politikas mūsdienu izaicinājumiem būtiski stiprināt un veicināt jauniešu uzņēmību, lai vairāk jaunieši iesaistītos uzņēmējdarībā un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Nepieciešams ir veicināt jauniešu piederīguma apziņu, kas stiprinās viņu lojalitāti, pienākuma apziņu un ieinteresētu attieksmi pret vidi, no kuras viņš nāk – kā lokālā, tā reģionālā, tā nacionālā līmenī. Pamatnostādnēs īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu personības pilnveidei un attīstībai, sekmējot tādu zināšanu un prasmju apguvi, kas pilnveido jaunieša vispusīgu attīstību garīgi, intelektuāli un emocionāli.Investīcijas jaunatnes personības attīstībā pēc iespējas agrīnā vecumā, ilgtermiņā palielinās jauniešu potenciālu un konkurētspēju.Apzinoties,– ka Latvijas valstij ir nepieciešama sabiedrība ar pilsonisko apziņu un piederības atbildības sajūtu,– ka jauniešiem ir būtiska vide, kurā, jūtoties droši un piederīgi, spēs sevi attīstīt fiziski, emocionāli, intelektuāli un garīgi,– ka jaunatnes politika ir izteikta starpnozaru politika.Ir nepieciešams balstīties uz trīs galvenajām prioritātēm:VIDE – veicināt jauniešiem atbalstošas un iekļaujošas vides izveidi, nodrošinot tās pieejamību un uzlabojot darbā ar jauniešiem iesaistīto personu kompetences;LĪDZDARBOŠANĀS – veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;PERSONĪBAS PILNVEIDE –veicināt jauniešu uzņēmīgumu, savu spēju apzināšanos, kā arī atbildības uzņemšanos par savas veselības saglabāšanuŠī plāna ietvaros tiek definēti jaunatnes politikas mērķi, būtiskākie principi, darbības virzieni jaunatnes politikas īstenošanai visos jaunatnes politikas saistošajos līmeņos un arī sabiedrības ikdienas attieksmes pieejā.Jaunatnes politikas īstenošanas pamatprincipi:1) līdzdalības princips — attīstīt jauniešos lokālo patriotismu un nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas;2) informācijas pieejamības princips — sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības vajadzībām atbilstošu informāciju;3) vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs;4) jauniešu interešu ievērošanas princips — risinot ar jaunatni saistītus jautājumus, izvērtēt jauniešu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;5) labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips — veicināt tādu apstākļu veidošanos, kuros jauniešiem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem.6) mobilitātes un starptautiskās sadarbības nodrošināšanas princips – nodrošināt iespēju jauniešu mobilitātei, zināšanu un prasmju apguvei ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu valstu rekomendāciju un labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā;7) teritoriju attīstības īpatnības un interešu ievērošanas princips – nodrošināt jaunatnes politiku kā būtisku aspektu reģionālo politiku attīstībā;8) starpnozaru sadarbības nodrošināšanas princips – nodrošināt politikas īstenošanas efektivitāti un publiskā finansējuma pārdomātu un efektīvu izlietojumu, gan politikas, gan investīciju plānošanas ietvaros savstarpēji saskaņojot jaunatnes politikas un citu nozaru politiku ietvaros plānotos pasākumus, kas tieši ietekmē viens otru.Īstenojot Pamatnostādņu principus, tiks veicinātas sekojošas jauniešu attieksmju veidošana un nostiprināšana:1) attieksme pret vidi: lojalitāte, pienākuma apziņa, aktīva, ieinteresēta, sargājoša.2) attieksme pret līdzcilvēkiem:– vienlīdzība, cieņpilna izturēšanās un tolerance pret atšķirīgo jeb nediskriminējoša attieksme;– spēja ierobežot savas brīvības izpausmes, lai nepārkāptu otra tiesības.3) attieksme pret sevi:– vispusīga attīstība (garīga, intelektuāla, emocionāla, fiziska);– veselīgs dzīvesveids).II. ESOŠAS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJĀS IETEKMES (EX-ANTE) NOVĒRTĒJUMSJa vēl pirms 10–15 gadiem bija novērojams, ka lielākas iespējas dzīvē ir tiem, kuri ieguvuši augstāku izglītības līmeni, kuri apguvuši darba tirgū pieprasītu profesiju, kuri dzīvo ekonomiski attīstītākos reģionos u. tml., tad šodien šādas kopsakarības vairs nav tik izteiktas. Protams, joprojām izglītība sniedz lielākas iespējas gūt panākumus, veiksmīga profesijas izvēle ļauj sasniegt karjeras mērķus, un dzīve pilsētās nodrošina lielākas izvēles iespējas, tomēr tie nebūt vairs nav noteicošie faktori. Piemēram, ekonomiskās krīzes ietekmē izglītība vairs negarantē nodarbinātību – arī jaunieši ar augstāko izglītību kļūst par bezdarbniekiem. Globālās attīstības tendences un to ietekme uz darba tirgus struktūru vairs neļauj kādas konkrētas profesijas nosaukt par nākotnē pieprasītākajām. Pirms 10–20 gadiem nebija lielas daļas to profesiju, kuras šodien darba tirgū ir vienas no pieprasītākajām. Savukārt konkrētas dzīvesvietas izvēle tikai daļēji nosaka pieejamās iespējas – transporta un jauno tehnoloģiju attīstība nodrošina ātras mobilitātes un tiešsaistes komunikācijas iespējas neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas.Dzīves kvalitāti mūsdienās vairāk ietekmē iespējas un prakse būt aktīvam sabiedriskajos un sociālajos procesos, būt mobilam izglītībā, praksē un nodarbinātībā, būt iesaistītam pilsoniskajās, brīvā laika, kultūras un veselīga dzīvesveida aktivitātēs. Kur un kā iesaistīties un būt aktīvam – tās lielā mērā ir pašu jauniešu izvēles, bet jaunatnes politikas plānotāju un īstenotāju dienaskārtībā aktuālam jābūt šo iespēju pieejamības un daudzveidības nodrošināšanas jautājumam.Mūsdienu atvērtajā pasaulē jauniešu dzīves kvalitāti jebkurā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ietekmē globālās sociāli ekonomiskās attīstības tendences. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nosaka nepieciešamību pēc būtiskām strukturālām pārmaiņām sabiedrībā kopumā un jaunatnes politikā, ir demogrāfiskie izaicinājumi. Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis Latvijā ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Saskaņā ar CSP datiem 2014.gada sākumā Latvijā dzīvoja 291 964 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no kuriem 150 102 (51%) vīrieši un 141 862 (49%) – sievietes. Pēdējo 20 gadu laikā jauniešu skaits Latvijā ir būtiski samazinājies. Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā laika periodā no
40. gada līdz 2014.gadam samazinājies par 25%, tad jauniešu skaits – par 39%. Salīdzinot ar 1990.gadu, šodien Latvijā ir aptuveni par 188 000 jauniešu mazāk, bet salīdzinot ar 2004.gadu – aptuveni par 157 000 jauniešu mazāk. Tātad pēdējo desmit gadu laikā ir novērojams īpaši izteikts jauniešu skaita kritums. Eiropas iedzīvotāju straujā novecošanās jau tuvāko 5–10 gadu laikā radīs vairākas sociālas konsekvences – darbavietu skaits būs lielāks nekā darbspējīgo skaits, palielināsies starppaaudžu nevienlīdzība, pieaugs migrācijas intensitāte, mainīsies vērtības un dzīves stili. Lai efektīvi reaģētu uz šiem izaicinājumiem, nepietiks ar esošās politikas korekcijām – demogrāfiskās tendences prasa pārdomātu, bet līdztekus ambiciozu nacionālo un ES līmeņa politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu. Īpaši aktuāla ir nepieciešamība savlaicīgi reformēt ES dalībvalstu sociālās apdrošināšanas sistēmu, kā arī pievērst pastiprinātu uzmanību nodarbinātības formu un veidu dažādošanai.Otrs būtisks izaicinājums kā Latvijā, tā arī Eiropas jauniešu kontekstā ir nodarbinātība. Latvijā plānošanas dokumentos jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām4, īstenojot iedzīvotāju nodarbinātību veicinošus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus. Galvenie darbības virzieni šajās politikas jomās ir vērsti uz jauniešu bezdarba mazināšanu un integrēšanu darba tirgū, jauniešu sociālo aizsardzību, bērnu un jauniešu nabadzības mazināšanu, jauniešu izglītības kvalitātes un prasmju attīstības nodrošināšanu.Ekonomiskā krīze ļoti smagi ietekmējusi nodarbinātību tieši jauniešu vidū – atsevišķās valstīs jauniešu bezdarbs pieauga divas un pat trīs reizes. 2013.gadā bez darba Eiropā bija gandrīz seši miljoni jauniešu. Īpaši satraucošs ir ilgstošā bezdarba rādītājs – gandrīz katrs trešais jaunietis bez darba ir ilgāk nekā gadu. Tāpat augsti ir jauniešu nabadzības un sociālās atstumtības riska rādītāji. Saskaņā ar Eurostat datiem nabadzības riskam pakļauto 18–24 gadu veco jauniešu īpatsvars Latvijā 2012.gadā bijis 20%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā (bet joprojām viens no augstākiem rādītājiem pēdējo sešu gadu laikā). Latvijā kopumā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2012.gadā bijis 19% un pēdējo četru gadu laikā tas ik gadu samazinājies. Tātad situācija jauniešu mērķa grupā ir līdzīga situācijai Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā. Tajā pašā laikā negatīvāka ir situācija nepilngadīgo jauniešu un bērnu mērķa grupā – katrs ceturtais jaunietis tajā ir pakļauts nabadzības riskam, un šis rādītājs ir bijis stabils pēdējo piecu gadu laikā. Dienaskārtībā īpaši aktuāls ir arī jautājums par jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Minētās tendences izvirza vairākus izaicinājumus jaunatnes jomā – izglītības sistēmas pārorientācija no formālu zināšanu nodrošināšanas uz prasmju un spēju attīstīšanu, jauniešu līdzdalības un iesaistīšanas formu dažādošana, mērķētu atbalsta aktivitāšu ieviešana īpaši mazaizsargātām jauniešu mērķa grupām.Jauno tehnoloģiju straujā attīstība ir trešais būtiskais pārmaiņu virzītājs – tās rada gan apdraudējumus, gan iespējas. Personalizēta mācīšanās, jaunas komunikācijas platformas, vietai nepiesaistīta mācīšanās, skolotāju lomas pārmaiņas – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, kurus nosaka tehnoloģiju attīstība. Tajā pašā laikā tehnoloģijas nevar uzskatīt par aizvietotāju skolotājiem, mācību procesam, personīgai saskarsmei, tās uzskatāmas tikai par līdzekli, kas ļauj uzlabot un paplašināt mācīšanās, komunikācijas un pieredzes ieguves iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.Jauniešu nākotni būtiski ietekmē arī daudzas citas globālās pasaules iezīmes: ekoloģijas un ilgtspējas izaicinājumi, jauniešu vērtību maiņa, reģionālā attīstība, pilsoniskuma izpratnes un līdzdalības veidu maiņa. Daudzveidīgās globālās attīstības ietekmes un daudzšķautņainais jauniešu ikdienas dzīves raksturs jaunatnes politikai arvien vairāk prasa būt starpsektorālai
41. Mūsdienās vairs nav iespējams izglītību skatīt atrauti no darba tirgus, kultūras pieejamību no reģionālās attīstības, veselību no izglītības, līdzdalību no labklājības utt.. Tas savukārt no visām iesaistītajām pusēm prasa kā skaidru koordināciju, tā atvērtību sadarbībai, iesaistot ne tikai valsts un pašvaldības institūcijas, bet arī nevalstiskā sektora un pašu jauniešu pārstāvjus.Minētie izaicinājumi ir ņemti vērā, izstrādājot Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020.gadam. Plāna izstrādes nepieciešamību noteica Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam vidusposma novērtējumā konstatētie fakti par būtiskām šī dokumenta nepilnībām, kas liedz pilnvērtīgi plānot un īstenot jaunatnes politiku Latvijā
42. Pamatnostādnes 2009.–2018.gadam atbilst formālajiem plānošanas dokumenta raksturojumiem, taču pastāv būtiskas normatīvas, strukturālas un saturiskas nepilnības, kuras rada nozīmīgus sekmīgas Pamatnostādņu ieviešanas riskus. Pamatnostādņu vieta kopējā politikas dokumentu sistēmā ir neprecīza, ko rada vāja dokumenta ārējā saskaņotība ar ES un nacionālā līmeņa plānošanas cikliem (2007.–2013.; 2014.–2020.), turklāt, pastāv dokumenta neatbilstība pašreiz spēkā esošajai attīstības politikas plānošanas dokumentu tipoloģijai (pamatnostādnes – vidējā termiņa (5–7 gadi) nozaru politikas plānošanas dokuments) būtiski palielina plānoto politikas rezultātu sasniegšanas risku. Viena no būtiskākajām Pamatnostādņu strukturālajām nepilnībām ir saistīta ar faktu, ka tajā ir sniegts jaunatnes problēmu raksturojums, taču nav definēta problēmu hierarhiskā struktūra un vajadzību apmierināšanas prioritātes, kas neļauj konstatēt galveno plānoto rīcībpolitikas vīziju jeb fokusu. Turklāt politikas mērķa un apakšmērķu atrautība gan no esošās situācijas raksturojumiem (hierarhiski augstāk esošajiem dokumenta strukturālajiem elementiem), gan no plānotajiem uzdevumiem rīcības virzienu ietvaros (zemākajiem dokumenta strukturālajiem elementiem) rada riskus, ka jaunatnes politikas ietvaros īstenotās darbības nebūs vērstas uz aktuālo dažādu jaunatnes grupas segmentu specifisko problēmu risinājumu.Jānorāda arī uz vairākām nepilnībām saturiskā aspektā. Nepilnīgs uzdevumu definējums rīcības virzienu ietvaros rada riskus, ka ilgstoši netiek īstenotas būtiskas darbības jaunatnes grupai aktuālu problēmu risināšanai. Turklāt neprecīzs uzdevumu definējums liedz veikt korektu plānošanas dokumenta izvērtējumu. Rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pamatnostādnēs ir noteikti pietiekami konkrēti, tie lielākajā daļā gadījumu izmērāmi, taču ne vienmēr ļauj objektīvi izvērtēt politikas un darbības rezultātus vispusīgi un pēc būtības. Rezultatīvo rādītāju definēšanā dominējusi datu pieejamības metode (rezultatīvo rādītāju sarakstā iekļauti tie, kas dokumenta izstrādes stadijā tika mērīti dažādos pētījumos, uz kuriem arī sniegtas atsauces, nevis pazīmes, kas ir rezultātam atbilstošs indikators pēc būtības), kas noteicis tādu rezultatīvo rādītāju izvēli, kuriem raksturīga maza informatīvā slodze. Būtiskas problēmas dokumenta korekta novērtējuma un rezultātu/rezultatīvo rādītāju analīzes un interpretācijas veikšanā rada mērķa formulējumā izmantoto atslēgas jēdzienu (jauniešu dzīves kvalitātes un pāreja no bērna uz pieaugušā statusu) definējuma trūkums. Rīcības virzienu ietekmes novērtējuma korektas veikšanas priekšnoteikums ir plānošanas dokumenta strukturāla pēctecība un daudzdimensionālu jēdzienu operacionalizēšana. It īpaši dzīves kvalitātes jēdziena izpratnes precizējuma trūkums liedz korekti konstatēt saikni starp darbības rezultātiem un jauniešu dzīves kvalitātes izmaiņām, kas ir galvenais politikas veidotāju intereses objekts politikas novērtēšanas kontekstā.Balstoties šajos secinājumos par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam normatīvajām un saturiskajām nepilnībām, izstrādātajā jaunajā vidēja termiņa jaunatnes politikas plānošanas dokumentā novērstas konstatētās nepilnības un veikti vairāki būtiski politikas plānošanas uzlabojumi.Pirmkārt, veikta plānojamo un īstenojamo rīcības virzienu un aktivitāšu pārskatīšana un koncentrēšana būtiskākajās problēmjomās. Ņemot vērā jaunatnes politikas starpsektorālo raksturu un ļoti plašo iesaistīto institūciju un mērķauditoriju daudzumu, vēlamo un nepieciešamo aktivitāšu loks ir izteikti plašs. Tāpēc būtiska ir to prioretizēšana un potenciāli efektīvāko aktivitāšu identificēšana. Tas ļāvis Plāna izstrādes procesā, izmantojot plašu datu un informācijas klāstu, kā arī konsultējoties ar dažādu jomu ekspertiem, definēt būtiskākās jaunatnes jomas problēmas un efektīvākos to risināšanas rīkus (aktivitātes), tādējādi koncentrējot plānotās rīcības tajās jomās, kur darbs ar jaunatni potenciāli sniegs lielāko atdevi vidējā un ilgtermiņā.Otrkārt, Plāna izstrādi raksturo sistēmiska pieeja – tikai skatot kontekstā politikas plānošanu, īstenošanas iespējas un ierobežojumus, iespējams efektivizēt veicamās aktivitātes. Plāna īstenošanas efektivitāti nosaka rīcības virzienos un sasniedzamajos rezultātos iekļautā iekšējā loģika – pierādījumos balstīta jaunatnes politikas izstrāde ir tās efektivitātes būtisks priekšnoteikums, tāpat kā dažādo un daudzveidīgo jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība un kopīgs darbs, kā arī darbā ar jaunatni iesaistīto personu un institūciju kapacitātes stiprināšana. Veicot uzlabojumus šajos rīcības virzienos, iespējams būtiski uzlabot jauniešu līdzdalību, sabiedrisko aktivitāti, sekmīgu iekļaušanos darba tirgū, kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.Treškārt, Plāna struktūra īpaši akcentē nepieciešamību plānotās aktivitātes īstenot kompleksi un kontekstuāli, nevis kā nodalītu, atsevišķu aktivitāšu kopumu. Izstrādātie rīcības virzieni ir savstarpēji papildinoši – to efektivitāti noteiks sinerģiska to īstenošana.Īstenojot Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020.gadam, jaunatnes politikai būs būtiska sociāli ekonomiskā ietekme kā īstermiņā, tā vidējā un ilgtermiņā. Īstermiņā plānotā jaunatnes politika būtiski uzlabos jauniešiem pieejamās iespējas, sniegs atbalstu jauniešu profesionālai, personīgai un sociāli aktīvai izaugsmei, sekojoši nodrošinot jaunatnes politikas aktivitāšu pozitīvu ietekmi uz socioālekonomisko attīstību kā pašvaldību, tā reģionālā un nacionālā mērogā. Vidējā un ilgtermiņā sagaidāma jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanās – jauniešiem pieejamo līdzdalības un aktivitāšu iespēju paplašināšanās, informācijas un konsultāciju atbalsta pieejamība, veselīga un aktīva dzīvesveida praktizēšanas popularitāte. Savukārt jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanās minētajos aspektos ilgtermiņā samazinās budžeta izdevumus, kas jānovirza jauniešu sociālo, psiholoģisko, veselības u.c. veida problēmu (neveselīga dzīvesveida sekas, sportisko aktivitāšu trūkums, brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums u.tml.) risināšanai. Tādejādi plānotā jaunatnes politika radīs ne tikai sociāli ekonomiskus efektus, bet arī nodrošinās pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, samazinās saistīto izmaksu apjomu, pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi un teritoriju attīstību.Sīkāku situācijas aprakstu skatīt pielikumā.III. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMIJaunatnes politikas mērķis – uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti veidojot jauniešiem atbalstošu un iekļaujošu vidi, atbalstot viņu iniciatīvas un līdzdalību, kā arī stiprinot jauniešu uzņēmīgumu, veselīgu dzīvesveidu.Ņemot vērā rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018.gads) minētos jaunatnes politikas astoņus aspektus: līdzdalība, izglītības un apmācība, jaunrade un kultūra, sociālā iekļaušana, jaunatnes un pasaule, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība un uzņēmējdarbība un veselība un labklājība ir izstrādāts rīcības plāns.Balstoties uz šiem aspektiem un ņemot vērā Latvijā esošo situāciju jaunatnes politikas jomā ir izstrādāti šādi rīcības virzieni:
43. VIDE1.
44. Izglītība un apmācība1.1.
45. attīstīt pašvaldību darbinieku profesionālo pilnveidi darba ar jaunatni īstenošanā1.1.
46. paplašināt, atbalstīt un attīstīt jaunatnes informācijas punktu tīklojumu reģionos un regulāri profesionāli pilnveidot jaunatnes lietu speciālistu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenci jaunatnes informācijas jomā1.1.
47. izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un atzīšanai valsts mērogā, veicinot arī neformālās izglītības metožu izmantošanu1.1.
48. veicināt jauniešu mobilitāti (jo īpaši, kas veicina izglītošanos un brīvprātīgo darbu) un dalību dažādās mobilitātes programmās1.1.
49. veicināt un nodrošināt jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu efektīvu savstarpējo sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu jaunatnes politikas izstrādes, īstenošanas un politikas rezultātu izvērtēšanas procesā.1.
50. Sociālā iekļaušana1.2.
51. pilnveidot valsts atbalsta mehānismu darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem
52. LĪDZDARBOŠANĀS2.
53. Līdzdalība2.1.1 veicināt un nodrošināt jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu efektīvu savstarpējo sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu jaunatnes politikas izstrādes, īstenošanas un rezultātu izvērtēšanas procesā2.1.2 attīstīt regulāru situācijas monitoringu, izpēti un analīzi jaunatnes politikā2.1.3 nodrošināt Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās institūcijās, starptautiskajās jaunatnes organizācijās un sadarbības tīklos jaunatnes jomā2.1.4 nodrošināt jauniešiem iespēju līdzdarboties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību mērogā, sekmēt jauniešu līdzdalību pārstāvniecības demokrātijā un stiprināt jaunatnes organizāciju kapacitāti2.1.5 popularizēt brīvprātīgā darba ieguvumus sabiedriskā labuma darbības jomās un veicināt jauniešu motivāciju veikt brīvprātīgo darbu2.1.6 nodrošināt aktuālas, viegli uztveramas informācijas pieejamību jauniešiem par viņu tiesībām, pienākumiem, atbildību un iespējām2.1.7 aktualizēt normatīvo bāzi jaunatnes politikas jomā
54. PERSONĪBAS PILNVEIDE3.
55. Nodarbinātība un uzņēmējdarbība, uzņēmīgums3.1.
56. pilnveidot un nodrošināt pieejamu finanšu, metodisko un informatīvo atbalsta mehānismu jauniešiem, kas vēlas uzsākt komercdarbību3.1.
57. nodrošināt karjeras atbalstu jauniešiem, ar kura palīdzību varētu jau agrīnā attīstības posmā palīdzēt noteikt bērna un jaunieša interesēm un spējām vispiemērotāko nākotnes profesiju3.
58. Veselība un labklājība3.2.
59. popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu jauniešu vidū3.2.
60. uzlabot jauniešu informētību par veselības aprūpes sistēmu valstī un pieejamajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības veicināšanas iespējām.IV. PLĀNA SASAISTE AR CITIEM ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM UN LATVIJAI SAISTOŠAJIEM STARPTAUTISKAJIEM TIESĪBU AKTIEM UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEMES līmeņa dokumenti.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā.Lisabonas līguma 165.pantā ir noteikts, ka ES rīcība ir vērsta uz to, lai "palīdzētu attīstīties jaunatnes apmaiņai", ar piebildi, ka tās mērķis ir arī "sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē".Eiropas Jaunatnes pakts (turpmāk – Pakts) ir instruments, ar kura palīdzību ir plānots sasniegt Lisabonas mērķus, vairojot darbavietas un izaugsmi. Paktā uzmanība pievērsta trim jomām: i) jaunatnes nodarbinātība, integrācija un sociālā labklājība, ii) izglītība, apmācība un mobilitāte, un iii) darba dzīves un ģimenes dzīves saskaņošana."ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus" balstās uz divām pieejām − ieguldījums jaunatnē, kas nozīmē "lielāku resursu piešķiršanu, lai izstrādātu politikas jomas, kas ikdienā ietekmē jauniešus, un uzlabotu viņu labklājību" un jauniešu līdzdalības veicināšana, kas paredz "jauniešu potenciāla veicināšanu, lai atjauninātu sabiedrību un palīdzētu sasniegt ES vērtības un mērķus".Rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018.gads) ir noteikti šādi mērķi: i) vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem izglītības jomā un darba tirgū, un ii) visu jauniešu aktīva pilsonība, sociāla iekļaušana un solidaritāte."Eiropas 2020" stratēģijā tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izstrādāt un īstenot tādus politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdzēs iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes un zināšanas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē."Eiropa 2020" noteiktās prioritātes "Gudra izaugsme" un "Iekļaujoša izaugsme" tiešā veidā skar jaunatnes politikas jautājumus – izglītības kvalitātes uzlabošanu, jauniešu bezdarba mazināšanu, jauniešu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas veicināšanu un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET grupas jaunieši) integrēšanu.Īrijas Prezidentūras laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi par jaunatnes politikas potenciāla palielināšanu, sasniedzot "Eiropa 2020" stratēģijas mērķus. Šajos secinājumos tika izteikts aicinājums veidot spēcīgāku saikni un lielāku kohēziju starp jaunatnes politiku (jaunatnes stratēģijām) un "Eiropa 2020"stratēģiju.Lietuva savā Prezidentūrā apņēmās šo aicinājumu iedzīvināt, izstrādājot rīcības plānu, kas skars arī nākamo triju prezidējošo ES valstu ("TRIO") periodu.Šie secinājumi noveda pie jaunu ES finanšu programmu izveides: iniciatīva "Jauniešu garantija" un EK programma "Erasmus +".Nacionālā līmeņa dokumenti.2009.gada 1.janvārī stājās spēkā Jaunatnes likums. Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.Ilgtermiņa konceptuālais dokuments "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Galvenais izaugsmes resurss ir katra iedzīvotāja zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana. Mērķis – ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, kas sasniedzams, aktīvi izmantojot iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība.*Jaunrade – spēja radīt jaunas idejas, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. *Tolerance paredz visu veidu sociālās atstumtības un diskriminācijas mazināšanu, ieskaitot ienākumu nevienlīdzību, vecuma un dzimuma diskrimināciju darba tirgū, etniskos aizspriedumus un lingvistiskās institucionālās barjeras. *Sadarbība ir horizontālā un vertikālā starp institūcijām un iedzīvotājiem. *Līdzdalība – katrs ir atbildīgs par savu rīcību.Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam – kā prioritāte ir izvirzīta "Cilvēka drošumspēja" – jauniešu nodarbinātības veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana jauniešiem un pieeja neformālās izglītības aktivitātēm, jauniešu līdzdalība un iesaistīšana, jauniešu veselīgā dzīves veida veicināšana, sociālā iekļaušana.Atbildīgo nozaru ministriju pamatnostādnes (izglītības sektorā, sociālajā jomā, veselības, sporta jomā utt.).Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496). Reģionālās politikas pamatnostādnes nosaka, ka galvenais uzsvars reģionālās politikas ietvaros ir reģionu ekonomika, aplūkojot teritorijas attīstības jautājumus no reģionālas perspektīvas, t.i., pievēršot uzmanību situācijas atšķirībām starp reģioniem/pašvaldībām un līdz ar to paredzot iespējas īstenot diferencētus risinājumus. Balstoties uz reģionu ekonomiku kā centrālo uzstādījumu, Latvijas reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz uzņēmējdarbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā.Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–
61. gadam7 – kā virsmērķi nosaka palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Pamatnostādnēs paredzēti pasākumi dažādām sabiedrības veselības mērķa grupām (t.sk. bērniem un jauniešiem) veselīga dzīvesveida veicināšanā, tādējādi samazinot hronisko neinfekcijas slimību riska faktoru izplatību (aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu lietošana u.c.) Latvijas sabiedrībā.Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā) par virsmērķi izglītības attīstības politikai izvirza kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nākamo septiņu gadu laikā sekmētu iekļaujošāka darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darba vietu kvalitāti 8.Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam ietverti uzdevumi ģimenes vērtību stiprināšanai. Pamatnostādnēs noteiktais ģimenes valsts politikas virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā9.Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.–2020.gadam ar mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību – kā viens no apakšmērķiem tiek izvirzīts – uzlabot sociālā darba pieejamību, kvalitāti un efektivitāti10.Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–
62. gadam11, kuru mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1–2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi: 1) veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti, 2) sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, 3) uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, 4) sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, 5) nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi.Informatīvais ziņojums "Par Jaunsardzes attīstību 2015.–
63. gadā", kas paredz, ka līdz 2018.gadam ap 9500 jauniešu būs iespēja piedalīties Jaunsardzes kustībā, kas būs nodrošināta katrā Latvijas pašvaldībā ar proporcionāli plašāku pieejamību lielākajās republikas pilsētās. Savukārt līdz 2024.gadam plānots iesaistīt Jaunsardzē un Valsts aizsardzības mācības kā izvēles priekšmeta skolās apguvē ap 16 000 jauniešu. Pašlaik Jaunsardzē iesaistījušies ap 6500 jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam.12"Jaunsardzes un jaunatnes valstiskās audzināšanas attīstības vadlīnijas 2015.–2019.gadam" kas apstiprinātas ar aizsardzības ministra 2015.gada 7.jūlija pavēli Nr.94.V. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAI Bāzes vērtība2017.gads2020.gadsPolitikas rezultāts 1:Nodrošināta aktuālāko datu un informācijas pieejamība par jaunatni un jaunatnes politikuRezultatīvais rādītājs 1.1:jauniešu īpatsvars, kuri vismaz reizi mēnesī apmeklē interneta platformu020%45%Rezultatīvais rādītājs 1.2:darbā ar jaunatni iesaistīto personu īpatsvars, kuri vismaz reizi mēnesī apmeklē interneta platformu www.jaunatneslietas.lv030%60%Rezultatīvais rādītājs 1.3:Izveidoto informācijas centru skaits jauniešu centros17 jaunatnes multifunkcionālajos centros