Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Tas nosaka atbildīgās institūcijas un finansējuma piesaistes kārtību plāna īstenošanai.

Ko tas regulē

Rīcības plāna apstiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas noteikšanu par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
Kārtību, kādā plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas īsteno pasākumus un risina jautājumus par papildu finansējumu.
Informācijas iesniegšanas termiņus par plāna pasākumu izpildi un priekšlikumiem par jauniem pasākumiem.

Kam tas attiecas

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
Plānā norādītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām.

Galvenie punkti

Rīcības plāns ir apstiprināts periodam no 2025. līdz 2027. gadam.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīgā institūcija par plāna īstenošanu.
Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2028. gada 1. februārim jāiesniedz informācija par pasākumu izpildi un priekšlikumi par jauniem pasākumiem.
Jautājumu par papildu finansējumu risina Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai valsts budžeta sagatavošanas procesā.

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 32 Rīgā

gada
janvārī (prot. Nr. 2
§) Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–
gadam
Apstiprināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–
gadam (turpmāk – plāns). 2
Noteikt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3
Plānā norādītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) plānā paredzētos pasākumus
gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par papildu finansējuma piesaisti pasākumiem, kuru īstenošanai finansējums nav nodrošināts, risināt Eiropas Savienības fondu 2021.–
gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai, ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļiem plānā paredzēto pasākumu īstenošanai
gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4
Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz
gada
februārim iesniegt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā: 4.
informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi; 4.
priekšlikumus par jauniem pasākumiem. 5
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi un priekšlikumus par jauniem pasākumiem ietvert Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2028.–
gadam. 6
Lai panāktu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc
gada tiek paredzēts atbalsts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības kopējo drošību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm. 7 Ministru prezidente E. Siliņa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa (Ministru kabineta
gada
janvāra rīkojums Nr. 32) Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–
gadam Rīga, 2025SatursSaīsinājumu sarakstsIevadsKopsavilkums
Esošās situācijas raksturojums
Plāna mērķis un rīcības virzieni
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītājiPielikumi
pielikums. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem
pielikums. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstāSaīsinājumu sarakstsAERAtjaunojamie energoresursiAiMAizsardzības ministrijaANMAtveseļošanas un noturības mehānismsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCSPCentrālā statistikas pārvaldeEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESPONEiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīklsFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaIeM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIINIedzīvotāju ienākuma nodoklisIKPIekšzemes kopproduktsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJCJaunsardzes centrsJSPAJaunatnes starptautisko programmu aģentūraKEMKlimata un enerģētikas ministrijaKLP SPLatvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–
gadamKMKultūras ministrijaLATOLatvijas Transatlantiskā organizācijaLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLEADER/SVAAEiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervence "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanaLIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLMLabklājības ministrijaLPRLatgales plānošanas reģionsLTRKLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLVCVSIA "Latvijas Valsts ceļi"LVRTCLatvijas Valsts radio un televīzijas centrsMAFMediju atbalsta fondsMFFES daudzgadu finanšu shēmaMKMinistru kabinetsMPKMilitārais pamatkurssMVUMazie un vidējie uzņēmumiNAP2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–
gadamNATOZiemeļatlantijas līguma organizācijaNBSNacionālie bruņotie spēkiNĪNNekustamā īpašuma nodoklisNMPDNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienestsNVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiskā organizācijaOECDEkonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijaP&APētniecība un attīstībaPMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldePPPPubliskā – privātā partnerībaRŠVRobežšķērsošanas vietaRTARēzeknes Tehnoloģiju akadēmijaRTURīgas Tehniskā universitāteSIASabiedrība ar ierobežotu atbildībuSEZSpeciālā ekonomiskā zonaSMSatiksmes ministrijaTAPTiesību aktu projektsTPFTaisnīgas pārkārtošanās fondsUINUzņēmumu ienākuma nodoklisVADValsts aizsardzības dienestsVAMValsts aizsardzības mācībaVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVKValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVNĪVAS "Valsts nekustamie īpašumi"VPValsts policijaVPRVidzemes plānošanas reģionsVRSValsts robežsardzeVRKValsts Robežsardzes koledžaVSCIekšlietu ministrijas veselības un sporta centrsVUGDValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsVVAVisaptveroša valsts aizsardzībaZMZemkopības ministrijaZPRZemgales plānošanas reģionsZSZemessardzeIevadsRīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–
gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–
gadam1 ietvertos mērķus un uzdevumus.Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) plānu ir izstrādājusi, ņemot vērā Ministru kabineta (turpmāk – MK)
gada
augusta sēdes protokola Nr. 41
§
punktā doto uzdevumu2,3, kas ir sniegts, ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–
gadam, 2015.–
gadam un 2018.–
gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem.Uzsākot plāna izstrādi
gadā, tas galvenokārt tika vērsts uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību, mazinot reģionālās attīstības atšķirības, līdz ar to iekļaujot pamatā VARAM pārziņā esošos pasākumus. Bet, ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Austrumu pierobežas reģioniem, jautājums ir vērsies plašāk.
gada
maijā VARAM organizēja starptautisku konferenci "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem", kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju – Polijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēc šīs konferences Austrumu pierobežas drošības jautājumi tiek daudzkārt analizēti kā kopējais izaicinājums visām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, un ES kopējās drošības kontekstā (sk. par aktuālajiem starptautiskajiem projektiem nodaļā "Esošās situācijas raksturojums").Apkopojot konferencē izskanējušo citu valstu pieredzi un nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, tai skaitā ņemot vērā drošības aspektus, izkristalizējās nepieciešamība pēc visu politiku, kas ietekmē Austrumu pierobežu, kopīga piedāvājuma un plašāka starpinstitucionāla sadarbības modeļa Austrumu pierobežas attīstībai. Tādējādi
gadā un
gadā4 plāns papildināts ar nozaru ministriju sniegto informāciju par pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti Austrumu pierobežā, sekmējot tās attīstību un nostiprinot tās drošību.Līdz ar to izstrādes procesā plāns ir pārveidots par dokumentu, kas vērsts uz plašākas teritorijas – Latvijas Austrumu pierobežas (kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju) – attīstību, un tam ir paplašināts tematiskais tvērums, aptverot arī pasākumus drošības stiprināšanai.Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.Plāna projekta izstrādē un apspriešanā tika iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks.5 Tas vairākkārt apspriests arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā, t.sk. pieaicinot nozaru ministriju pārstāvjus un citas ieinteresētās puses. Īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, savu redzējumu par plāna pilnveides nepieciešamību
gada
martā sniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Par pilnveidoto plānu tika diskutēts MK Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskajā komitejā6
gada
maijā,
jūnijā un
septembrī.Izstrādājot plānu, tika ņemta vērā arī citu ES Austrumu pierobežas valstu pieredze – arī Igaunijā7 un Somijā8 ir izstrādātas īpašas atbalsta programmas Austrumu pierobežas teritoriju atbalstam. Šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, tāpat kā Somijā, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Būtiska tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību.Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā. Papildus Igaunijā tiek aptverti arī sociālie pakalpojumi. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā atbalsta ietvaros Austrumu pierobežai aptvertas arī vides un zaļās tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija, dabas resursu izmantošana (īpaši jaunu tehnoloģiju ieguvei un kritisko zemes metālu ieguvei), aprites ekonomika, ūdeņraža ražošana un tūrisma nozare.Plāna struktūra veidota, ievērojot MK
gada
decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 4.nodaļā noteiktos nosacījumus plāna saturam.KopsavilkumsLatgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.Plāns izstrādāts, ņemot vērā MK doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.Būtiskākie izaicinājumi, ko nepieciešams risināt Austrumu pierobežā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmē, kas kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā:- pastiprināta jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus;- negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību;- negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.9Plānā ir ietverti pasākumi un aktivitātes, kas papildina/paplašina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kas tiek īstenotas vai nu tikai austrumu pierobežā vai Latgalē, vai cita starpā arī Austrumu pierobežā vai Latgalē, kuriem ir piešķirts finansējums vai tie tiks īstenoti esošo resursu ietvaros, vai arī finansējums tiks rasts atbildīgās nozares ministrijas budžeta ietvaros – 59 pasākumi10, no kuriem 58 pasākumu kopējais piešķirtais finansējums ir 644 598 937 euro (nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji").DROŠĪBAŅemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu Austrumu, šī virziena ietvaros piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēta:• infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē)11;• Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem;• sešu militāro bāzu (Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novads), Preiļos, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novads), Alūksnē) darbības nodrošināšana un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā;• divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas;• pasākumu īstenošana informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora spēcināšanai;• Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājuma virzīšana un finansējuma piesaistīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc
gada.EKONOMIKAAustrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.:• 1 80012 jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, t.sk. eksportējošos uzņēmumos, Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas instrumenta darbības ietvaros, industriālajā parkā u.c.;• investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpils valstspilsētā, kā arī citās Austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. euro privāto investīciju;• Latgales un Rēzeknes SEZ atbalsta turpināšana un robežu paplašināšana (iekļaujot Alūksnes novadu), paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti;• atbalsta sniegšana 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju klāsteru programmas ietvaros;• aizdevumu sniegšana ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 milj. euro apmērā;• atbalsta sniegšana ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām;• atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu 674,25 CO2 ekvivalenta tonnas gadā;• publiskās privātās partnerības modeļa ieviešana mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām;• 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība;• ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, samazinot primārās enerģijas patēriņu 1 390,65 MWh gadā;• pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, panākot primārās enerģijas patēriņa pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazinājumu vismaz par 1 218 856 kWh/gadā;• investīciju ieguldīšana mobilitātes veicināšanai, t.sk. valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, nodrošinot novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamību13, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija;• uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. ceļu infrastruktūra un viedie risinājumi rindu mazināšanai;• 18 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām, uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei un vienlaikus veicinot skolu tīkla sasniedzamību;• ieguldījumu veikšana publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 392 m2 platībā;• viedo pašvaldību attīstības sekmēšana, izveidojot vismaz vienu viedu risinājumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā;• atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām;• investīciju veikšana platjoslas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā, 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citā sabiedriskām ēkām nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu.CILVĒKRESURSIAustrumu pierobežas drošības un ekonomiskās attīstības jautājumi ir cieši saistīti ar teritorijas apdzīvotību, Austrumu pierobežas pievilcīgumam īstenojot šādus pasākumus:• uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana;• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija14 Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem;• Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu;• reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgās Malnavas koledžas darbības turpināšana koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas, kā arī vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolu (t.sk. Kārsavas vidusskola, Kaunatas vidusskola, Dagdas vidusskola un Tilžas pamatskola) nodrošināšana;• šķēršļu mazināšana vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā;• vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī;• slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas;• Veselības ministrijas (turpmāk – VM) līdzdalības nodrošināšana Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem;• remigrācijas veicināšana, nodrošinot 95 atgriezušās personas gadā;• jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) tīklu – Balvu novadā

(3), Līvānu novadā

(2), Preiļu novadā

(3), Augšdaugavas novadā

(5), Ludzas novadā

(18).Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturu, attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc

gada, norādāmas:- atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;- atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;- ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem;- rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.Plāns pašlaik paredz tiešus ieguldījumus un to sasniedzamos rezultātus, vienlaikus plāna ieviešanas ietvaros jāveic monitorings par ieguvumiem plāna pasākumu ieviešanā (netiešā ietekme) – ietekme uz uzņēmējdarbību/nodarbinātību un pakalpojumu sniegšanu, ar infrastruktūras izveidi un pasākumu nodrošināšanu saistīto netiešo ieņēmumu analīze. Plāna īstenošanas uzraudzībai VARAM aicinās Latvijas Bankas ekspertus veikt šo izvērtējumu.Plāna ieviešana notiks, strādājot partnerībā ar nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un ieinteresētajām pusēm.
Esošās situācijas raksturojumsLaika periodā no
līdz
gadam iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem visstraujāk pieaudzis reģionos ārpus Rīgas reģiona – Latgales reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25% (sasniedzot 8 833 euro), Vidzemes reģionā par 23%, Zemgales reģionā par 22%, Kurzemes reģionā par 18%, Rīgas reģionā tikai par 13%:
attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos 2018.–
gadā. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem samazinās, piemēram, ja
gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 3,1 reizi lielāks nekā Latgales reģiona, tad
gadā tas ir samazinājies līdz 2,8 reizēm.Divi galvenie aspekti, kas raksturo izaicinājumus Austrumu pierobežā, ir:• reģionālās attīstības atšķirības15 salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un valsts vidējiem rādītājiem (nelabvēlīgas tendences teritorijas sociālekonomiskajos rādītājos16, kas pastāv ilgtermiņā);• Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītā ietekme.
attēls. Galvenie statistikas dati, kas raksturo Austrumu pierobežas/Latgales plānošanas reģiona izaicinājumus. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.Kā jau minēts ievadā, plāns tā sākotnējā izstrādes posmā bija vērsts galvenokārt uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un reģionālo atšķirību mazināšanu. Taču, izvērtējot ģeopolitisko situāciju, ko pamato arī zemāk norādītie pētījumi, būtiska loma plānā tika iezīmēta Latgales reģiona un visas Austrumu pierobežas drošības jautājumiem. Sadarbībā ar nozaru ministrijām pilnveidotā plāna pašreizējā redakcija saturiski ir daudz plašāka, nekā tās sākotnējais priekšlikums, ietverot arī tādus jautājumus kā uzņēmējdarbība, mobilitāte, mājokļi u.c.Ņemot vērā cita starpā Somijas pieredzi, nepieciešams padarīt Latvijas Austrumu pierobežu par pievilcīgāku vietu gan tautsaimniecības attīstības veicināšanai un investoru piesaistei, gan iedzīvotāju noturēšanai un piesaistei Austrumu pierobežas teritorijai. Robežas aizvēršana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties cita starpā pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums un vienlaikus arī stimuls Austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus. Cita starpā, iedvesmojoties no Somijas piemēra, arī šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Dominējošā tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību. Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā.No pētījumiem, kas veikti pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanas, Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (turpmāk – ESPON) pētījuma "BusDev – Uzņēmējdarbības attīstības iespējas pie ES ārējām robežām" ziņojumā17 norādīts, ka robeža izjauc ekonomisko telpu un slēdz tirgus tās otrā pusē. Apvienojumā ar perifēro atrašanās vietu un reto apdzīvotību tas negatīvi ietekmē reģionālo ekonomiku. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar problēmām, kas saistītas ar piekļuvi visu veidu tirgiem, jo īpaši darbaspēkam un finansēm. Uzņēmējdarbības atbalsta finansējuma apguve bieži vien ir krietni zemāka par vidējo rādītāju valstī. Nepietiekami attīstītā pieejamība/sasniedzamība tiek uzskatīta par izšķirošu šķērsli Austrumu pierobežas attīstībai. Austrumu pierobežas atrašanās vieta palielina izmaksas, kas padara uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk lielākajiem transporta tīkliem. Reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā.18 Attiecīgi plānā tiek piedāvātas rīcības uzņēmējdarbības veicināšanai (piemēram, Latgales un Rēzeknes Speciālo ekonomisko zonu atbalsta pilnveidošana), mobilitātes uzlabošanai (piemēram, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana).
attēls. Izaicinājumi Austrumu pierobežā pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.No pētījumiem, kas veikti pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās, izriet - iepriekšminētie aspekti kavēja Austrumu pierobežas attīstību miera laikos, kad arī šīs teritorijas saskarās ar tādiem nozīmīgiem izaicinājumiem kā depopulācija un zema ekonomiskā aktivitāte, taču ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies līdz ar Krievijas pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu.
attēls. Jauni izaicinājumi Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.Pēc VARAM iniciatīvas SIA ERNST & YOUNG BALTIC sagatavoja pētījumu par Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi
Pētījumā tika identificēta ietekme – izaicinājumi tādos aspektos kā drošība20, ekonomika21, energoapgāde22, bēgļu krīze23 un transports un infrastruktūra24.
attēls. Izaicinājumi un attīstības iespējas Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.25 (Avots: izaicinājumi pēc iepriekšminēto pētījumu informācijas, attīstības iespējas pēc ministriju sniegtās informācijas)Kā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) tīmekļvietnē raksta bijušais Polijas diplomāts un NATO amatpersona Roberts Pzcels (Robert Pszczel), "Krievijas neizprovocētais, nepamatotais un barbariskais iebrukums Ukrainā ir ne tikai milzīgu drošības briesmu izpausme, kas sagrāvusi mieru Eiropā. Tas ir salauzis visu kontinentā pacietīgi daudzu desmitgažu laikā uzbūvēto drošības arhitektūru, ieskaitot starptautiskās saistības, par kurām panākta vienošanās pēdējo 30 gadu laikā. Ar kodoldraudu dimensiju vai bez tās Krievijas kaimiņiem jau ir pamatoti iemesli baidīties no Krievijas. Viņi jūt, ka, ja to neapturēs Ukrainā un pie tās, tad Putins var vērst agresiju pret citām teritorijām. Uz šo draudu smagumu norāda gan Somijas, gan Zviedrijas vēsturiskais lēmums pieteikties dalībai NATO. Mazās valstis, piemēram, Moldova un Gruzija, bet arī Maskavas formālie sabiedrotie, piemēram, Kazahstāna, var baidīties kļūt par Putina nākamo mērķi. Kremlis nav mēģinājis šīs bailes kliedēt, bet tā vietā pastiprinājis tās ar tiešu draudu, propagandas un iebiedēšanas sviru palīdzību. Krievija ir sākusi izbaudīt savu plēsēja lomu, un tā izmanto brutālu spēku savu imperiālistisko mērķu sasniegšanai. Pat novājināta Krievija joprojām spēj nodarīt smagus zaudējumus citiem. Apturēt to spēs tikai spēcīga atturēšana un uzticams spēks NATO pusē. Būtiski, ka sabiedrotie beidzot ir piedēvējuši atbildību tur, kur tā slēpjas, jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā nosaucot Krieviju par "būtiskāko un tiešāko apdraudējumu sabiedroto drošībai"."Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (izskatīts MK
gada
novembrī, protokols Nr.59 56.§), ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, infrastruktūras attīstībā būtu jāpiemēro jauna plānošanas pieeja, piedāvājot divējādas lietojamības risinājumus, nodrošinot objektu militāro un civilo pielietojumu, piemēram, mobilitātes un pretmobilitātes infrastruktūra, kas reizē var nodrošināt būtisku potenciālo ietekmi reģionālai attīstībai (saistībā ar reģionālo mobilitāti, ekonomisko aktivitāti un pakalpojumu pieejamību) un klimata pielāgošanās pasākumiem. Līdzīgi divējādo lietojamību var skatīt jebkurai pakalpojumu infrastruktūrai, kad, to izveidojot vai sakārtojot, var nodrošināt gan pakalpojumu pieejamību, gan reizē var rast risinājumu civilai aizsardzībai (piemēram, bumbu patvertnes u.tml.) (par divējādā lietojuma risinājumiem sk. plašāk 2.pielikumā).Papildus nozīmīgs izaicinājums Austrumu pierobežā ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (2023.gadā 22,7% saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktu pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–
gadā"26).Vienlaikus, izpildot augstāk minētā informatīvā ziņojuma protokollēmuma
un
punktā noteiktos uzdevumus, plāna 2.pielikumā atspoguļoti vērtēšanas kritēriji, uz kā pamata tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi par aktuālām infrastruktūras izveides un atjaunošanas vajadzībām mobilitātes un pakalpojumu jomās, kas apkopoti augstāk minētā informatīvā ziņojuma
un 2.pielikumā, nodrošinot divējādas lietojamības infrastruktūras attīstību Austrumu pierobežas reģionā. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiks sagatavots divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējums un informācija par šo projektu ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu.Starptautiskā dimensijaPapildus starptautiskā mērogā ir uzsāktas vairākas iniciatīvas Eiropas Austrumu pierobežas stiprināšanai, kas var sniegt pienesumu plāna izstrādē un pasākumu īstenošanā:• ESPON CHANEBO projekts "Izaicinājumi pie ES ziemeļaustrumu ārējām robežām" (Challenges at EU’s North-East External Borders)27Šīs analīzes mērķis ir iegūt pierādījumus par reģionu attīstības iespējām pie ES ziemeļaustrumu ārējās robežas, ņemot vērā to, ka ir apturētas pārrobežu sadarbības programmas, un palīdzēt pārorientēt cilvēkkapitālu un politikas instrumentus uz jauniem starptautiskās sadarbības ģeogrāfiskajiem virzieniem. Šis pētījums palīdzēs iesaistītajiem reģioniem stiprināt to noturību pret nākotnes izaicinājumiem saistībā ar kohēziju un drošību.Kā norādīts ESPON CHANEBO projekta sākotnējā ziņojumā28, Austrumu pierobežā drošība un stabilitāte ir ekonomikas attīstības atslēga, piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus un saglabājot cilvēkkapitālu. Līdz ar ES valstu reģionu pārrobežu sadarbības programmu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, pēc ESPON aplēsēm tika pārvirzīti prom no pierobežas reģioniem kopā 257 miljoni euro finansējuma, nepiedāvājot neko citu vietā, kas ir bijis nozīmīgs zaudējums attiecīgajām teritorijām.• EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei" (Baltic States Catching-up Regions Initiative Estonia, Latvia & Lithuania: Strengthening Border Regions for Resilience and Growth)EK Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāts (turpmāk – DG REGIO) ir parakstījis līgumu ar Pasaules Banku par šo iniciatīvu, kas veltīta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reģionu, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, noturības stiprināšanai.Iniciatīvas mērķis ir sadarbībā ar vietējām un reģionālajām ieinteresētajām pusēm un Pasaules Bankas ekspertiem sagatavot priekšlikumus ilgtspējīgām ieguldījumu iespējām, ko varētu izmantot, plānojot turpmāko valsts un ES Kohēzijas politikas fondu atbalstu.
gada septembrī VARAM saņemts projekta ietvaros sagatavots Tvēruma ziņojuma projekts (Draft scoping report) izvērtēšanai. Tajā identificēti šādi izaicinājumi Latgales reģionā:o kopš Latvijas iestāšanās ES
gadā Latgale ir zaudējusi gandrīz 100 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir kritiska problēma, un turpmākajās desmitgadēs tiek prognozēts, ka tā joprojām būs aktuāla;o Latgale saskaras ar izteiktu ekonomisko izolāciju, atrodoties vistālāk no valsts ekonomiskajiem centriem. Transporta infrastruktūra un sasniedzamība ir kritiski Latgales attīstības jautājumi. Piekļuve un attālums līdz galvenajiem transporta mezgliem rada papildu izmaksas Latgales uzņēmumiem, kas samazina to konkurētspēju. Latgalē ir autoceļu un dzelzceļu tīkls, kas to savieno ar lielākajiem pilsētu centriem, taču, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi, ir jāuzlabo šīs infrastruktūras kvalitāte un pārklājums;o tautsaimniecības attīstību kavē neatbilstoša rūpniecisko jaudu izmantošana un darbaspēka nepietiekamā profesionālā kvalifikācija, Latgales ekonomiskajā struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes;o darba tirgum Latgalē raksturīgs augsts bezdarba līmenis un ierobežotas iespējas, starp reģionālajām izglītības iestādēm un darba tirgu ir nepietiekama sinerģija;o neskatoties uz potenciālu, reģions saskaras ar ierobežojumiem tūrisma infrastruktūrā un izmitināšanas kapacitātē, kas kavē šīs nozares izaugsmi;o Latgalē energoefektivitāte joprojām tiek risināta nepietiekami;o mājokļu trūkums kavē pozitīvas remigrācijas tendences Latgalē29;o finansiālās grūtības pašvaldību līmenī Latgalē izpaužas īpaši spilgti;o ierobežota piekļuve sabiedriskajiem medijiem un ierobežota uzticēšanās tiem veicina sociālo plaisu Latgalē.• Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (turpmāk – OECD) sadarbībā ar EK īsteno projektu "Apsverot reģionālo pievilcību zaļai un iekļaujošai globalizācijai" (Rethinking regional attractiveness for green and inclusive globalisation), kas cita starpā aptver Latgali kā Austrumu pierobežas reģionu.Ar EK DG REGIO atbalstu OECD palīdzēs 11 reģioniem 6 Eiropas valstīs (Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Polijā, Portugālē un Spānijā) pārskatīt savas pievilcības stratēģijas. OECD misijas (īstenota
gada maijā) Latgalē mērķis bija mācīties no dažādu internacionalizācijas un pievilcības politikas veidošanā iesaistīto dalībnieku pieredzes. Tas ir jautājums par labāku izpratni par galvenajiem uzdevumiem, iespējām un labo praksi, tieši runājot ar praktizējošiem speciālistiem uz vietas. Rezultātā tiks apkopoti statistikas dati un tiks sniegti visaptveroši ieteikumi politiku pilnveidošanai ilgtspējīgai Latgales attīstībai. Rekomendācijas ir saņemtas
gada IV ceturksnī.• INTERREG Eiropas politikas mācīšanās platformas projekts, kas risina reģionālās attīstības problēmas Eiropas austrumu pierobežas reģionos, kurus visvairāk skāris Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tam sekojošā robežu slēgšana (Regio-Silience: Targeted policy learning project addressing the regional development challenges for Europe’s Eastern border regions most affected by Russia’s aggressive war on Ukraine and the subsequent closure of borders)30Projekta ietvaros, piedaloties ieinteresētajām pusēm no skartajām valstīm un to reģioniem, tiek diskutēts par kopīgajiem izaicinājumiem un tiek plānots nodrošināt politiku savstarpējas mācīšanās procesu.
Plāna mērķis un rīcības virzieniAtbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–
gadam reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu.Šī plāna mērķis ir specifiski fokusēts uz Austrumu pierobežu, vienlaikus esot saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–
gadam ietvaru – Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm31, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā.Plāns paredz arī Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu, daudzgadu budžeta ietvarā pēc
gada panākot finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.Šī plāna rezultatīvie rādītāji
gadam Latvijas Austrumu pierobežā:
attēls. Plāna galvenie rezultatīvie rādītāji.Plāna trīs rīcības virzienu – drošības stiprināšana, ekonomiskā attīstība, cilvēkresursu attīstība3233 – ietvaros īstenojamie pasākumi detalizēti apskatīti 3.nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji".Plāna 3.nodaļā ietverti 59 pasākumi, no kuriem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā ir 644 598 937 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269 635 946 euro un ES fondu un cits ārvalstu finansējums 374 962 991euro.Attiecībā uz ES fondu 2021.-
gada plānošanas perioda finansējumu norādāms, ka VARAM pārziņā īstenojamo pasākumu finansējums pa reģioniem ir sadalīts saskaņā ar teritoriālo pieeju34, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, līdz ar to novirzot Latgales plānošanas reģionam lielāko finansējuma apjomu (sk. attēlu zemāk).
attēls. Plānošanas reģioniem noteiktais ES fondu finansējums saskaņā ar teritoriālo pieeju35, (kopā 363,59 milj. euro), milj. euro. Avots: VARAM aprēķins.Plāna pasākumi
gadā īstenojami atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju budžeta resursu ietvaros, savukārt jautājumu par papildu finansējumu nepieciešams risināt ES fondu ietvaros vai papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā turpmākajos gados (no 2026.gada) skatīt MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, un, ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad atbildīgās institūcijas nodrošina, ka tiek īstenoti tie rīcības plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.Plānā paredzētie pasākumi, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tiks ieviesti, piemērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no attiecīgā regulējuma tiesiskā ietvara.
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji36, 37Plāna mērķisLatvijas Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPolitikas rezultāts: uzlabota reģiona konkurētspēja un uzņēmējdarbības vide Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam rādītājs: reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % (no 47% uz 55%) – šī plāna ieguldījums, rēķinot pēc plānotajām jaunizveidotajām darbavietām un piesaistītajām privātajām investīcijām – 2 procentpunkti no 8 procentpunktiem.Rezultatīvie rādītāji:- Drošībai piesaistītas valsts un ES fondu investīcijas Austrumu pierobežā 283,4 milj. euro apmērā- Drošības jomā radītas vairāk kā 100 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem- Radītas vismaz 1 80038 jaunas darba vietas uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%- Piesaistītās privātās investīcijas vismaz 56,9 milj. euro apmērā- Iedzīvotāju skaita krituma gadā samazināšana no 2% uz 1,5%
Rīcības virziens – drošības stiprināšana40,41 Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz ES valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, plānojot Austrumu pierobežas attīstību, jāparedz pasākumi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.Papildus divējādas lietojamības risinājumu īstenošanai plānā paredzēta sešu militārās infrastruktūras bāzu/poligonu attīstība Latgalē; aizsardzības industrijas attīstība Latgalē, t.sk. attiecībā uz divējādā lietojuma precēm; ietverts Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; kā viena no rīcībām ietverta 550 jauniesaukto VAD karavīru izvietošana Latgalē.Tāpat šī rīcības virziena ietvaros tiks uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. attīstīti viedās robežas risinājumi (tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai), kā arī tiks veikti trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi.Attiecībā uz iekšējās drošības stiprināšanu Austrumu pierobežā tiks izbūvēti 11 katastrofas pārvaldības centri (šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība).Papildus iecerēts apzināt un ierīkot ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.Visbeidzot, drošības jomā plānā paredzētas rīcības, kas ir papildinošas ārējo un iekšējo drošību veicinošajām rīcībām. T.sk. ietverta informatīvās telpas stiprināšana Austrumu pierobežā, palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Plāns ietver arī pasākumu īstenošanu informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.Skatoties plašākā perspektīvā, paredzēts starptautiskos forumos iestāties par Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājumu un papildus finansējuma piesaistīšanu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ES daudzgadu budžeta ietvarā pēc
gada. Kā liecina OECD, EK un Pasaules Bankas aktivitātes, kas aprakstītas iepriekš, jautājumu jau ir izdevies aktualizēt starptautiskā mērogā. Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājs42Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņšFinansējums1.1.Informatīvā telpa Austrumu pierobežā: Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams:

(1)palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;

(2)atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO43;

(3)veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību

(1)Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē

(2)stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpaVeicināta Latgales reģionā dzīvojošo viedokļu līderu un iedzīvotāju izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm

(3)Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību

(4)katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī

(1)Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali*

(2)Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību*Regulāri sadarbojoties ar medijiem un NVO, stiprināta informatīvā telpa*Visaptverošas valsts aizsardzības (turpmāk – VVA) reģionālo semināru cikli – 3-4 pasākumi gadā Latvijas reģionos*

(3)Regulārs (vairākas reizes gadā) tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu*

(1)Izveidota Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla studija Daugavpilī**

(2)-

(3):50% sabiedrības uzticas sabiedriskajiem medijiem**35% pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību**50% sabiedrības uzticas komerciālajiem medijiem**KM, AiM VK, IZM31.12.2027.

punkts tiks īstenots VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" esošā budžeta ietvaros –
gadā 350 000 euro,
gadā un turpmāk – 315 000 euro gadā. Kopējais plāna perioda finansējums: 980 000 euro
un
punkts tiks īstenots AiM esošā budžeta ietvaros44(valsts budžets)1.2.Komunikācijas aktivitātes – krīzes vadība:

(1)Komunikācija ar Austrumu pierobežas pašvaldībām45.

(2)Regulāra sabiedrības informēšana par aktualitātēm Austrumu robežā: regulāra sadaļas "Robežas stiprināšana" papildināšana AiM mājas lapā, informatīvie materiāli un video par Austrumu robežas stiprināšanu, Sargs.lv portāls un AiM sociālie tīkli, diskusiju tēmas AiM organizētos pasākumos, piemēram, Lampa festivāls.

(3)Sabiedrības informēšana par rīcību krīzes situācijās un gatavības kultūras veicināšana.

(4)Ikgadēji nodrošināts lekciju cikls skolām 7.–9. klasēm "Kā mēs sargājam Latviju?, kur lekcijas tiek sniegtas arī Latgales reģionā.

(5)Regulāras tikšanās ar pierobežas medijiem.Veicināta pašvaldību vadītāju, viedokļu līderu, mediju, skolēnu un sabiedrības kopumā izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm Veicināta sabiedrības gatavības kultūra un informētība, kā rīkoties krīzes gadījumosRezultāti Latvijā kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm (Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāmi): Semināri "Rupors" – 4 semināri Latvijas reģionos un mācības "Pilskalns" atbilstoši NBS plānam*VVA reģionālo semināru cikli – pasākumi 3-4 gadā Latvijas reģionos*Lekciju cikls "Kā mēs sargājam Latviju?" – tiek izsūtīts mācību gada sākumā visam skolu sarakstam, lekcijas pēc pieprasījuma (100–200 gadā provizoriski)*Regulāri nodrošināta informācija medijiem preses relīžu un klātienes tikšanos formātā*Stiprināta informatīvā telpa un veicināta gatavības kultūra**46Informēta un izglītota sabiedrība**AiM 31.12.2027.Finansējums Latvijā (pasākums tiek īstenots kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm, Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāms): AiM esošā budžeta ietvaros47 (valsts budžets)1.3.Sniegt atbalstu reģionālajiem un vietējiem Latgales medijiem, kas nodrošina reģiona iedzīvotājiem sabiedriski nozīmīgu saturuLatgales iedzīvotājiem pieejams kvalitatīvs sabiedriski nozīmīgs satursMediju atbalsta fonda ietvaros ik gadu Latvijā 70 projekti, t.sk. Latgalē apstiprināti vismaz 7 projekti**KMSIF31.12.2027.Finansējums Latvijā: 4 599 558 euro Latgalē:200 000 euro ik gadu, plāna periodā kopā 600 000 euro(valsts budžets)1.4.Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas48Nevalstiskajām organizācijām un kopienas pārstāvjiem stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturībuKatrā pašvaldībā tiek īstenotas vismaz 5 praktiskas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai*KMCFLA

gada IV cet. – 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 3 663 679 euro pieciem reģionālajiem NVO atbalsta centriem kopā (tai skaitā Latgalē) Latgalē: nav iesniegts projekta iesniegums, līdz ar to nevar pateikt precīzu finansējumu Latgalei, indikatīvi mazāk par 1/5 daļu no kopējā finansējuma.(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)1.5.Militārā infrastruktūras (bāzes/poligonu) attīstība Latgales reģionā: o Daugavpils militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Rēzeknes militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Lūznavas militārā bāze: Militārās bāzes l labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Preiļu militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Poligons/Militārā bāze "Meža Mackeviči": Poligona un bāzes attīstība NBS apmācību nodrošināšanai;o Alūksnes bāzes attīstība: Lāčusils poligona infrastruktūras attīstība;o Lūznavas un Daugavpils militāro bāzu infrastruktūras pielāgošana Latgalē izvietoto VAD karavīru vajadzībām (sk. arī 1.8.pasākumu).Plānotā infrastruktūra līdz
gada beigām: VAD vajadzībām plānots izbūvēt 2 kazarmas, pielāgot esošo izmitināšanas infrastruktūru, atjaunot un izbūvēt labklājības infrastruktūru, izbūvēt jaunu ēdnīcu un pielāgot esošo ēdnīcu infrastruktūru.Uzlabotas karavīru kaujas spējasPielāgota infrastruktūra militārās tehnikas, ekipējuma uzglabāšanaiTiks palielināta VAD iesaucamo karavīru uzņemšanas kapacitāte līdz 550 karavīriem* Militārajos poligonos plānota šautuvju izbūve, nesprāgušās munīcijas zonas, mācību lauku, kā arī granātas mešanas laukuma atjaunošana*Militārajās bāzēs plānota 3 individuālā ekipējuma noliktavu un bruņojuma noliktavas izbūve, kā arī vairāku transportlīdzekļu novietņu izbūve militārajai tehnikai un jaunajām spējām*Izbūvēta izmitināmā infrastruktūra, kas ļaus palielināt karavīru skaitu Latgales reģionā**Uzlabota infrastruktūra, kas ļaus palielināt materiāltehnisko līdzekļu (turpmāk – MTL) un kaujas tehnikas izvietošanas kapacitātes**Tiks stiprināta kaujas spēja, uzlabojot un izbūvējot infrastruktūru militārajos poligonos**AiM 31.12.2027.57 600 000 euro (valsts budžets)NATO Drošības investīciju programma 2 983 916 euro(cits ārvalstu finansējums)1.6.Aizsardzības industrija Latgalē / divējāda lietojuma preces:

(1)Uzņēmumu kartēšana ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālu: AiM plāno reģionālos seminārus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī 2024./2025. gadā.49

(2)Lai celtu divējādās pielietojamības preču ražošanas kapacitāti, EM sadarbībā ar FM virzīt priekšlikumus Eiropas Savienības līmenī par Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma

un
pantu un Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību
un
panta piemērošanu de minimis atbalstam, valsts atbalsta intensitātes palielinājumu divējādās pielietojamības preču ražošanai.Kartēšanas rezultātā tiks izveidots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālsSagatavots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciāls* Sagatavots katalogs par vietējās industrijas spējām ir pieejams ārvalstu uzņēmumiem lielo spēju iepirkumos**AiMEM31.12.2027.AiM esošā budžeta ietvaros50 (valsts budžets)1.7.Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns (apstiprināts MK
gada
martā), kas ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides51 Plāns ietver sekojošus pasākumus:o lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, tiks īstenoti pretmobilitātes pasākumi, piemēram, esošo ceļu pārrakšana, izveidojot prettanku grāvjus, dažāda tipa šķēršļu izvietošana;o pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai;o tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.Plāna ieviešanas gaitā plānots sekmēt vietējās industrijas un darbaspēka iesaisti robežas stiprināšanas darbu īstenošanā, līdz ar to daļu no plānotā finansējuma būs iespējams apgūt Latgales uzņēmumiem.Meliorācijas grāvju pilnveidošana un pielāgošana par prettanku grāvjiem, turpmāka uzturēšana / sakopšana, iesaistot vietējos iedzīvotājus / uzņēmējus No jauna izbūvējamajos ceļos, tiltos iestrādāti pretmobilitātes pasākumi (piemēram, nišas ātrai bloķēšanai)Pretmobilitātes pasākumu ieviešanā ir nodrošinātas vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem* No pretmobilitātes materiāliem ir izveidotas šķēršļu grupas A-pierobežā, kas ierobežo mobilitāti / strauju iekļūšanu Latvijas teritorijā ar militāro tehniku**Tiks iegādātas un izvietotas 30 km zonā no austrumu robežas munīcijas un bruņojuma noliktavas*Ir izveidoti pretmobilitātes materiālu parki, kopā 25 vietās**AiM, ZM, SM EM 31.12.2027.21 500 000 euro52 (valsts budžets)1.8.Programma "NVO fonds"53Sekmēta iedzīvotāju sadarbība, solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās Nodrošināts atbalsts aktivitātēm, kas ietver pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās izglītības, interešu aizstāvības un sabiedrības izpratnes par demokrātiskiem procesiem valstī, brīvprātīgā darba, filantropijas un citu svarīgu demokrātisku un sociālu kopienu veicināšanas pasākumusVeicināta pilsoniskās sabiedrības attīstība un ilgtspējaKatru gadu NVO fonda ietvaros sniegts pielāgots atbalsts (atbalsts, kas pieejams dažādām mērķa grupām un dažāda profila organizācijām) vismaz 75 nevalstisko organizāciju projektiem Latvijā, tostarp projektu īstenošanai Austrumu pierobežas teritorijā* Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai**KM 31.12.2026.2 500 000 euro/gadā jeb 7 500 000 euro plāna īstenošanas periodam54 Austrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts, jo finansējums tiks piešķirts konkursa kārtībā(valsts budžets)1.9.Jauniesaukto Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgalē un VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc
gadaPlānots, ka
gada jūlijā Zemessardzes
kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā 11 mēnešu ilgu dienestu uzsāks 150 VAD karavīri. No
gada plānots, ka VAD apmācības tiks īstenotas arī militārajā bāzē "Daugavpils"550 karavīri, kas būs izvietoti Latgalē, pēc VAD pabeigšanas tiks ieskaitīti NBS augstas gatavības rezervē* Izveidots un nokomplektēts augstas gatavības rezerves bataljons**AiM 31.12.2027.AiM esošā budžeta ietvaros55 (valsts budžets)1.10.Atbalsts ES Austrumu pierobežas drošības56 un konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot iespēju piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, kas sekmē pieejamību sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību – sagatavošanās darbi programmas izveidei
Sagatavots kartējums ar divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstību Latvijā ES Austrumu pierobežas drošības un konkurētspējas stiprināšanai, iekļaujot tajā šo projektu ieviešanai nepieciešamo finansējuma apjomu
ES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada ir nodrošināts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu pierobežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveideiES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada sniegts atbalsts ES Austrumu pierobežas attīstībai, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveidei* Piesaistītas privātās investīcijas Latvijas Austrumu pierobežā, pārsniedzot 2022.,
un
gadā piesaistītās investīcijas gada griezumā**VARAMAM, EM, IEM, SM, ZM, IZM, LM, VM, KM, LPR, VPR, pašvaldības, VRG1.darbības rezultāts: 31.12.
2.darbības rezultāts: 31.12.2027.VARAM esošā budžeta ietvaros57 (valsts budžets)1.11.Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana: izbūvēti katastrofu pārvaldības centri58, tajā skaitā reģionā: - augstas gatavības projektu īstenošanas ietvaros (Dagda, Ilūkste);- Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros (Daugavpils, Līvāni, Viļāni, Alūksne);- drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros (Preiļi)Papildus nepieciešams finansējums 4 katastrofu pārvaldības centriem (Balvi, Krāslava, Ludza, Rēzekne) 43 062 840 euro apmērā.597 jauni katastrofu pārvaldības centri Austrumu pierobežā (pavisam Austrumu pierobežā plānoti 11, Latvijā – 34) Rezultāti Latvijā (vienots modelis Latvijā): Palielinās glābšanas darbos izmantojamās tehnikas apjoms (glābšanas laivas, kvadricikli, ūdensvedēju cisternas)*Samazinās VUGD un NMPD ierašanās laiks notikuma vietā**IeMNVA, VUGD, VP, PMLP, IeM IC, VSC, VRS, NMPDIndividuāli katram centram atkarībā no projekta gatavības pakāpesFinansējums Latvijā 2025.gadā60: 63 547 374 euroT.sk. Austrumu pierobežai 2025.gadam:32 478 696 eurot.sk. valsts budžets13 527 972euro, ANM:18 950 724 euro(ES fondi: ANM, valsts budžets: augstas gatavības projekti un drošības stiprināšanas pasākumi)1.12.Valsts un pašvaldības iestāžu infrastruktūras noturība iedzīvotāju aizsardzībai: Valsts un pašvaldību iestādes ir apzinājušas, aprīkojušas un nodrošinājušas to rīcībā esošo infrastruktūru, kurā iespējams iedzīvotājiem patverties apdraudējuma situācijās.Austrumu pierobežas pašvaldībās esošās valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kuras nodrošina kritisko pakalpojumu sniegšanu ir apzinājuši nepieciešamos kritiskos resursus, Valsts un pašvaldības iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem un pēc iespējas pašvaldību izvirzītajām prioritātēm nodrošina savas infrastruktūras izveidošanu, lai izveidota patvertnēm pielāgotas telpas.Apzinātas un ierīkotas ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām. Pie minētajām ēkām ir izvietotas zīmes "Patvertnes". Esošā informācija ir pieejama sabiedrībai.* Visas ministrijas un pašvaldības 01.01.2026-31.12.2027 (līdz
gadam)Finansējuma apmērs, t.sk. A pierobežai, un avots tiks precizēts atbalsta pasākuma izstrādes ietvaros611.13.Valsts ārējās robežas infrastruktūras attīstība 1.13.1.Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas
un
būvdarbu kārtā paredzēta infrastruktūras izbūves pabeigšana (tajā skaitā laipu izbūve purvainās zonās), defektu novēršana (tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi) un infrastruktūras nodošana pasūtītājam,
būvdarbu kārtā paredzēts pabeigt sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecību un patrulēšanas takas izbūvi posmā gar Daugavu,
būvdarbu kārtā paredzēts nodrošināt rokādes ceļu (tajā skaitā caurteku un laivu (kuteru) nolaišanas vietu) izbūvi pie Riču ezera, kuru paredzēts pabeigt 6,5 mēnešu laikā no brīža, kad ir nodrošināta atsavināšanas un atmežošanas darbu pabeigšana infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Vienlaikus turpināsies valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas –
gadā tiks turpināta žoga izbūve purvainajās teritorijās ar ~28,35 km kopgarumu un paredzēta jau iepriekš izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un pasūtītājam.Saskaņā ar aktuālo laika grafiku tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas un uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas plānots pabeigt līdz
gada beigām.Nodrošināta ārējās sauszemes robežas neaizskaramība un maksimāli ierobežoti robežas nelikumīgas šķērsošanas riski* Nodrošināta nepārtraukta Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas apsardzība, minimizējot hibrīdās karadarbības apdraudējumu, kā arī nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu*IeMFM (VNĪ), SM (LVRTC)31.12.2026.Kopā: 124 158 919 euro 78 476 313 euro valsts budžeta finansējums45 682 606 euro ES fondu finansējums(valsts budžets, ES fondi: IeM atbildībā esošā Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–
gada plānošanas perioda nacionālās programmas līdzekļi)1.13.2.Viedās robežas risinājumi: Visaptverošas robežas aizsardzības nodrošināšanai paredzēts ieviest viedās robežas risinājumus, proti, tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai. 62Efektivizēts kompetento iestāžu darbs un ieviesta transportlīdzekļu elektroniska reģistrēšanās rindā robežšķērsošanai, tādējādi mazinot drošības apdraudējuma riskus uz valsts robežas un radot pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus robežšķērsotājiemTransportlīdzekļiem nodrošināta ātra robežšķērsošanas procedūru uzsākšana, izvairoties no ilgstošas stāvēšanas pirms robežas* T/l plūsmas jaudas saglabāšana RŠV LV pusē pie samazinātiem personālresursiem robežās šķērsošanas kontroles procesā*Rezultatīva muitas kontrole*Robežu šķērsojušo transportlīdzekļu skaits diennaktī**Muitas fizisko kontroļu rezultativitāte**SM, FM (VID), LVRTCVARAM, IeM31.12.2026.7 118 530 euro: 2 125 000 euro pirmajam posmam un 4 993 530 euro otrajam posmam(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam, ir piešķirts)1.14.Trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbiVeikta trīs robežšķērsošanas vietu modernizācijaTrīs objekti, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība* Robežšķērsošanas vietās ("Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki") uz Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas veikti infrastruktūras modernizācijas darbi**FM (VID), VNĪIeM31.12.2027.35 727 489 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)1.15.Stratēģiskās komunikācijas aktivitātes informatīvās telpas drošības stiprināšanai: 1.15.1.Austrumu pierobežas reģiona pašvaldību komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālo spēju celšana un iesaistīšana vienotā valsts stratēģiskās komunikācijas īstenošanā, nododot stratēģiskās komunikācijas vēstījumus auditorijām reģionos.Stiprināta pašvaldību komunikatoru kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomāDalība valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas spēju attīstības pasākumos (konferencēs, vebināros, meistarklasēs, krīžu simulāciju izspēlēs u.c.). Konferences apmeklējums 350 cilvēki (no visas Latvijas)*Stiprināta pašvaldību komunikatoru (vismaz 40) kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomā**VK 31.
2027.217 800 euro (valsts budžsets)1.15.2.Stratēģiskās komunikācijas naratīvu un tiem pakārtotu vēstījumu sistēmas Latgales auditorijām (un par Latgali) izstrāde un to izmantošanas veicināšana valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijā un iedzīvināšanā plašākā sabiedrībā.Radīti jauni komunikācijas naratīvi par Latgali, tās iedzīvotājiem, veicinot Latgales iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī uzlabojot Latgales tēlu Latvijas sabiedrībā.Naratīvi iekļaujas un ir savietojami ar ilgtermiņa valsts stratēģiskās komunikācijas naratīviem, kas noformulēti rokasgrāmatā "Latvijas valsts stāsts: stratēģiskās komunikācijas naratīvi un vēstījumi" (Valsts kanceleja, 2023).* Naratīvi tiek izmantoti valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijā**Tiek veicināta Latgales iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij (regulāri mērījumi ar aptauju rezultātiem pret
gadu)**VKVisas ministrijas31.12.2027.12 100 euro (valsts budžets)
Rīcības virziens – ekonomiskā attīstībaAustrumu pierobežas straujākas izaugsmes veicināšanai un iedzīvotāju labklājības celšanai būtiski ir uz reģiona ekonomikas attīstību vērsti atbalsta pasākumi. Nepieciešams radīt jaunas darbavietas, reģionā izveidojoties vai ienākot jauniem uzņēmumiem vai paplašinoties/attīstoties esošajiem, kā arī privāto investīciju piesaiste63.Šajā rīcības virzienā iekļauti vairāki pasākumi uzņēmumu atbalstam, t.sk. turpinot un paplašinot Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu (turpmāk – SEZ) atbalstu un robežas, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti64, sniedzot atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos, paredzot atbalstu 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pētniecībai un internacionalizācijai. Tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos un citas infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam finansēšanai, t.sk. Austrumu pierobežā.65 Atbalsta pasākumos tiks sniegti aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem un aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumi. Tāpat tiks sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā.Papildus svarīgs aspekts ir teritoriju sasniedzamība, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespējas nokļūt darba vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās un uzņēmumu iespējas transportēt izejvielas un/vai saražotās preces vai sniegt pakalpojumus. Līdz ar to ekonomikas rīcības virziena ietvaros tiek iekļauti arī vairāki pasākumi Austrumu pierobežas teritorijas sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. valsts vietējo un reģionālo autoceļu atjaunošana vai pārbūvēšana Latgales plānošanas reģionā, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija. Atbalsta pasākumos tiks iegādāti 18 bezemisiju transportlīdzekļi Austrumu pierobežas pašvaldību vajadzībām. Notiks darbs pie gaisa satiksmes infrastruktūras izpētes pasākumiem66.Tiks veikta publiskās – privātās partnerības (turpmāk – PPP) modeļa ieviešana pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu.Papildus tiks sniegts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai lauksaimnieciskās darbības un nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veikts ieguldījumus ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiem tās īstenojamo pasākumu ietvaros, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām.Tiks veikti ieguldījumi publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 392 m2 platībā, un viedo pašvaldību attīstībā.Tiks īstenots atbalsts pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai un atbalsts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.Austrumu pierobežas pašvaldībās plānots atjaunot indikatīvi 143 sociālos mājokļus atbalsta programmas pirmās kārtas ietvaros67.Tiks īstenots platjoslas infrastruktūras attīstības (pēdējā jūdze) pasākums - mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu –
Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājs68Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņšFinansējums692.1.Sniegt atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos: 1.2.3.
pasākuma "Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai"70 izveide jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un nepieciešamās loģistikas infrastruktūras izveidei. Tiktu piešķirti aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 5 000 000 euro uz eksportu orientētiem komersantiem71Atbalstīta uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes pilnveidošana, attīstība un produktivitāte, kā arī sekmēta uzņēmumu vadības prakses un darbavietu pilnveidošanaAr finanšu instrumentiem atbalstīti uzņēmumi – 10 Latvijā, t.sk. 3 Austrumu pierobežā72* Jaunradītas darba vietas – vismaz 50 Latvijā, vismaz t.sk. 25 Austrumu pierobežā**Piesaistītas privātās investīcijas – Latvijā 10 milj. euro, t.sk. Austrumu pierobežā 5 milj. euro**EM Līdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 25 619 201 euro T.sk. potenciāli 5 000 000 euro Austrumu pierobežai73(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.2.Sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU) – pētniecība un internacionalizācija: Lai sekmētu reģionu nevienlīdzības mazināšanu un vienlīdzīgu izaugsmi, EM ir izstrādājusi jaunu atbalsta pasākumu 1.2.1.
"Inovāciju klasteri" (
un 3.kārta), kur komersantiem plānots sniegt atbalstu internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoruPasākuma 3.kārtā paredzēts piemērot labvēlīgākus atlases nosacījumus, priekšroku dodot komersantiem no Latvijas statistiskā reģiona ar zemāku IKP.2.kārta – atbalstītas aktivitātes sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru, tādējādi vecinot internacionalizāciju un eksporta apjoma pieaugumu 3.kārta – atbalstīt komersantu pētniecības aktivitātes, atbalstot jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, nepieciešamības gadījumā radot jaunas, konkurētspējīgas darbavietas, tādējādi stiprinot P&AAr grantiem atbalstītie uzņēmumi – 40 Latvijā, t.sk. 10 Austrumu pierobežā (3.kārta)* Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 137 Latvijā, t.sk. 34 Austrumu pierobežā (2.kārta)*Piesaistītās privātās investīcijas - 15,1 milj. euro Latvijā, t.sk. 4 milj. Austrumu pierobežā (abās kārtās kopā)**EM, AiM Līdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 1.2.1.
pasākuma otrā kārta – 9 869 476 euro1.2.1.
pasākuma trešajai kārtai – 27 626 486 euroT.sk. potenciāli 3 000 000 euro Austrumu pierobežai(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.3.Īstenot PPP modeli pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu74 Papildus nepieciešamais finansējums tiks precizēts pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.Īstenota pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma, kura tai skaitā ir vērsta uz dzīvokļu izbūvi Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā un veicina tās ekonomisko izaugsmiRezultāti Latvijā: Tiek īstenots PPP modelis kvalitatīvu, izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai ar īres subsīdiju atbilstoši teritorijas īres tirgus cenai*Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta pieejama īres maksa un ilgtspējīgu investīciju nodrošināšanai tiks piesaistīts privātais kapitāls**FM (CFLA, VNĪ)EM, VNĪ30.10.2026.2025.gadam: 402 500 euro75 (valsts budžets)2.4.5.1.1.
pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP.Projektā atbalstāmās darbības ietver investīcijas publiskās ārtelpas attīstībai:• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;• dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama.Publiskās ārtelpas attīstībai piesaistītais finansējums: 26 736 305 euro Latvijā, t.sk. 6 647 433 euro Austrumu pierobežā* Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē – 132 944 m2 Latvijā, t.sk. 245 392 m2 Austrumu pierobežā (pēc fakta, nevis plānotais)**VARAMCFLA, pašvaldības31.12.2026.Finansējums Latvijā: 26 736 305 euroT.sk. Austrumu pierobežas pašvaldībām:6 647 433 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.5.3.1.1.3.i. investīcija "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos"76• Jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana; • industriālo pieslēgumu ierīkošana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un to saistītās jaudas palielināšana;• pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām;• komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.Pabeigta nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos - vismaz četri Latvijā, t.sk. vismaz viens Latgalē* Latvijā parakstīti vismaz četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem investoriem, radot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā, t.sk. Latgalē - vismaz viens nodomu protokols vai līgums, radot nefinanšu investīcijas vismaz 18 360 000 euro apmērā**Radītas Latvijā vismaz 328 darba vietas industriālajos parkos viedās specializācijas jomās ar algu, kas pārsniedz attiecīgā plānošanas reģiona vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, t.sk. Latgalē - 82**VARAMPašvaldības31.12.2026.Finansējums Latvijā: 80 000 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:20 000 000 euro(ES fondi: ANM)2.6.Atbalsts Latgales SEZ kapacitātei, Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, kā arī izvērtēt iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozaresStiprināta Latgales SEZ kapacitāte, t.sk. kvalitatīvu investīciju piedāvājumu sagatavošanai un tālākaiārvalstu investīciju projektu apkalpošanai, izmantojot visas Latgales SEZ kā instrumentapiedāvātās priekšrocībasPaplašināta Latgales SEZ teritorija, iekļaujot Alūksnes novada pašvaldībuIzvērtētas iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozaresNoslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits), gadā – 16* Jaunizveidotās darba vietas (skaits), gadā – 70**VARAMLPR31.12.2027.400 000 euro gadā jeb plāna īstenošanas periodā 1 200 000 euro (valsts budžets)2.7.5.1.1.
pasākums "Viedās pašvaldības" Nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi (t.sk. Latgales plānošanas reģionā – 1) risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanāRezultāti Latvijā: Attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā*Vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās)**Rezultāti Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā:Attīstīts vismaz viens vieds risinājums pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā*1 radīta vieda ēkas siltumapgādes un siltumenerģijas patēriņa vadības sistēma**ietaupīti vismaz 10% enerģijas patēriņa pašvaldību ēkās**Ieviesta vienota drošības pārvaldības sistēma 2 pašvaldības vidusskolās**par vismaz 10% samazināts pašvaldības policijas sniegto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais laiks**VARAMCFLA, pašvaldībasLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 15 529 500 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:3 105 900 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.8.3.1.1.6.i. investīcija "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde"77Sniegts atbalsts jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu iegādei, kuri darbojas ar elektroenerģiju (bezemisiju transportlīdzeklis), kā arī nepieciešamās uzlādes punkta infrastruktūras izveidei Noslēgti civiltiesiskie līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanas tiesību piešķiršanu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un pārvaldes uzdevumu izpildei par kopējo vērtību Latvijā 8 799 261 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 2 747 068 euro * Iegādāts Latvijā 21 elektriskais bezemisiju transportlīdzeklis, t.sk. Austrumu pierobežā - 7**VARAMCFLA, pašvaldības31.12.2025.Finansējums Latvijā: 8 799 261 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 2 747 068 euro(ES fondi: ANM)2.9.6.1.1.6.pasākums "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniemSniegts atbalsts jaunu M1 (specializēto), M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidei, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem par projekta īstenošanu, kā arī projekta vadības nodrošināšanai Pirmajā atlases kārtā (uz
gada maiju) Austrumu pierobežā pieteikti četri projekti, kas paredz 11 bezemisiju transportlīdzekļu iegādi par kopējo TPF finansējumu 3,3 milj. euroIegādāti bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai – Latvijā vismaz 38, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 11* Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāji gadā – Latvijā vismaz 323 000 lietotāji gadā, t.sk. Austrumu pierobežā - vismaz 69 720 lietotāji gadā **VARAMCFLA, pašvaldībasLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 21 179 311 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:6 074 995 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.10.3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana"Atjaunoti vai pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu drošai sasniedzamībai un jauno pašvaldību pilnvērtīgai funkcionēšanai Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai vai pārbūvei piesaistītais finansējums: Latvijā 92 300 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā – 6 754 908 euro * Atjaunoti vai pārbūvēti valsts vietējie un reģionālie autoceļi, km – Latvijā 225,73, t.sk. Latgalē 67,44**78VARAMSM, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"31.12.2025.Finansējums Latvijā: 92 300 000 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:6 754 908 euro(ES fondi: ANM)2.11.1.2.1.3.i. investīcija "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti"Sniegts atbalsts ēkas energosertifikātā paredzētām darbībām: • esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;• ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai;• apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai;• atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu iegādei un uzstādīšanai;• pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai.Piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības Latvijā vismaz 27 838 800 euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 4 481 638 euro apmērā* Primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts Latvijā vismaz par 4 544 563 kWh/gadā, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz par 1 218 856 kWh/gadā **VARAMPašvaldības31.12.2026Finansējums Latvijā: 29 304 000 euroT.sk. Austrumu pierobežas pašvaldībās:4 481 638 euro(ES fondi: ANM)2.12.6.1.1.
pasākums "Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstība pārejā uz klimatneitralitāti" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP.Atbalstāmās darbības uzņēmējdarbības teritorijās infrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, tai skaitā atbalstāmi pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti, saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu: • industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);• ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;• uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa
nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.
klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE R sadaļa
nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa;• videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai.Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras – Latvijā 25, t.sk. Latgalē79 – vismaz 8* To komersantu izveidotas darbavietas, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras –Latvijā 422, t.sk. Latgalē 121**Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – Latvijā 32 853 186 euro, t.sk. Latgalē - 9 423 486 euro **VARAMPašvaldībasLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 46 043 092 euroT.sk. Latgalē:14 135 229 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.13.5.1.1.
pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūrai" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP.Atbalstāmas darbības komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai pilsētu funkcionālajās teritorijās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto: • līdz
gada
decembrim uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.red. I sadaļas
nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE 2.red. S sadaļas 96.
klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.red. R sadaļas
nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.red. P sadaļa). No
gada
janvāra uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.
red. I sadaļas
nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.
red. T sadaļas 96.23 klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.
red. S sadaļas
nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.
red. Q sadaļa);• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;• industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;• inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa;• videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai.Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras – Latvijā vismaz 44, t.sk. Latgalē80 – vismaz 10* Darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos –Latvijā vismaz 65 018 848 euro, t.sk. Latgalē vismaz 14 516 645 euro**Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – Latvijā vismaz 86 691 797 euro, t.sk. Latgalē vismaz 19 355 527 euro**VARAMPašvaldībasLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 130 037 695 euroT.sk. Latgalē:29 033 290 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.14.3.1.1.2.i investīcija "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai"Celta pašvaldību kapacitāte to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēmĪstenoti kapacitāti stiprinoši pasākumi (semināri, darba grupa, pieredzes apmaiņas vizītes u.tml.* Īstenoti divi novērtējumi Latvijā – viens par izaicinājumiem publisko pakalpojumu sniegšanā, sniedzot priekšlikumus par pakalpojumiem, kuru efektivitāte būtu uzlabojama, kā arī par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistiem; otrs par īstenotā atbalsta ietekmi uz plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanos, kā arī publisko pakalpojumu efektivitātes celšanu*Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits projekta īstenošanas laikā – Latvijā 1 300, t.sk. Austrumu pierobežā 260**VARAMPlānošanas reģioni31.08.2026.Finansējums Latvijā: 3 025 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:443 734 euro(ES fondi: ANM)2.15.6.1.1.
pasākums "Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos"81Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot pašvaldību un plānošanas reģionu identificētās vajadzības Atbalsts reģionālās attīstības pasākumiem virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, to plānošanai, īstenošanas koordinācijai un novērtēšanaiĪstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai – Latvija četras, t.sk. Austrumu pierobežā divas par sekojošām tēmām: - Latgales plānošanas reģionā: par atjaunojamo energoresursu pielietojumu komunālo pakalpojumu nodrošināšanā;- Vidzemes plānošanas reģionā (Alūksnes novadā): par infrastruktūras un būvniecības risinājumiem klimata mērķu sasniegšanā.Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos - Latvijā vismaz 19082, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 48VARAMPlānošanas reģioni31.05.2027.Finansējums Latvijā: 1 432 238 euroT.sk. Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām:229 158 euro(ES fondi: TPF)2.16.Aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstamSniegts atbalsts lieliem investīciju projektiem aizdevumu ar kapitāla atlaidi formā Aizdevumu programmas pirmās un slēgtās atlases kārtā Austrumu pierobežā noslēgti līgumi par atbalsta piešķiršanu 2 investīciju projektiem, kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 19,19 milj. euro un 2 investīciju projekti apstiprināti (LIAA) trešajā atlases kārtā (vēl tiek vērtēti pie ALTUM), kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 15,31 milj. euroAizdevumiem piesaistītais finansējums: Latvijā 282 565 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 34 500 000 euro * Radītas jaunas labi apmaksātas darba vieta Latvijā vismaz 1584, t.sk. Austrumu pierobežā 280 **Nodrošināts eksporta apjoms - Latvijā 497,52 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 96,63 milj. euro **Veikti ieguldījumi P&A - Latvijā 23,64 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 2,76 milj. euro**EMALTUM31.12.2026.Finansējums Latvijā: 282 565 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:34 500 000 euro(valsts budžets83)2.17.4.3.1.
pasākums "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana"Atbalsts sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai pašvaldībām Atbalsta pasākuma 1.kārtas ietvaros uz 01.10.
ir apstiprināti/noslēgtas vienošanās par 29 projektu īstenošanu. No tiem 7 projekti apstiprināti un vienošanās noslēgtas par ēku un dzīvokļu atjaunošanu Austrumu pierobežas pašvaldībās, pieprasot ERAF finansējumu 2.76 milj. euro apmērā (kopējais plānotais publiskais finansējums 3.97 milj. euro apmērā) un izveidojot 143 sociālos mājokļusJaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte – Latvijā 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā 143 personas* Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits –Latvijā vismaz 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 143 personas**EMCFLALīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 60 900 001 euroT.sk. Austrumu pierobežā
kārtas ietvaros:2 760 000 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.18.Atbalsta programma "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi)Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiemAtbalstīti uzņēmumi: Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 8* Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas: Latvijā 5 000 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 800 000 euro**EMALTUMLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 28 062 858,00 euroT.sk. Austrumu pierobežā:1 300 000 euro(ES fondi)2.19.1.2.1.2.i. investīcija "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.
pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)"Sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē) Uz
gada III ceturksni kopumā saņemti 322 projekta pieteikumi, no kuriem 12 projekti īstenoti Austrumu pierobežā, tiem piešķirot kapitāla atlaidi 1 420 928,99 euro apmērāPiešķirtā kapitāla atlaide: Latvijā 4 221 182 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 1 452 060 euro* Latvijā 71 projekts atbalstīts, t.sk. Austrumu pierobežā 14 projekti atbalstīti*Aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 7 581,98 CO2 ekvivalenta tonnas gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 674,25 CO2 ekvivalenta tonnas gadā **EMALTUM30.06.
Finansējums Latvijā: 80 586 000 euroAustrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi(ES fondi: ANM)2.20.1.2.1.1.i. investīcija "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu"84Sniegts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Uz
gada III ceturksni saņemti 148 projekta pieteikumi, no kuriem 6 projekti atrodas Austrumu pierobežā – 3 no šiem projektiem rezervēta kapitāla atlaide 927 524,14 euro apmērā un 3 projekti atrodas izskatīšanāLatvijā atbalstīti 0 projekti (plānoti 166)* Rezervētā kapitāla atlaide (uz 10.10.2024.), euro: Latvijā 42 223 055, t.sk. Austrumu pierobežā 1 904 747*Aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 1358 t CO2 ekv. gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 157,24 CO2 ekvivalenta t gadā**Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti: Latvijā 14 423 MWh gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 1 390,65 MWh gadā **EMALTUM30.06.2026.Finansējums Latvijā: 57 282 000 euroAustrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi(ES fondi: ANM)2.21.1.2.3.
pasākums "Starta, izaugsmes aizdevumi"Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiemSniegts atbalsts aizdevumiem: Latvijā 15 662 858 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 669 000 euro * Atbalstīti Latvijā 247 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 20 uzņēmumi**Atbalstīti Latvijā 90 jaunuzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 7 jaunuzņēmumi**EMALTUMLīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 15 662 858 euroT.sk. Austrumu pierobežā:669 000 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.22.1.2.3.1.pasākums "Atbalsts MVU"Kopumā nodrošinātas LIAA 22 pārstāvniecības, t.sk., Rēzeknē, Daugavpilī, Alūksnē. Visās pārstāvniecībās līdz šim uzņemti 96 komersanti, kas saņems biznesa inkubācijas pakalpojumus Eksporta veicināšanas aktivitātē atbalstīti 200 komersanti, no tiem 181 ar grantiemAr grantiem atbalstītie uzņēmumi – Latvijā 353 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 185 uzņēmumi* Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi –Latvijā 591 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 167 uzņēmumi*Atbalstītie jaunie uzņēmumi – Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50*Radītā inkubācijas kapacitāte – Latvijā 488, t.sk. Austrumu pierobežā 70 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits)*Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos –Latvijā 1000 pilnslodzes ekvivalenti, t.sk. Austrumu pierobežā 100 pilnslodzes ekvivalenti **Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū, –Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50 uzņēmumi**EMLIAALīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 87 249 026 euroT.sk. Austrumu pierobežā:7 447 290 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.23.Atbalsts par apsaimniekotajiem hektāriem jeb platībmaksājums: ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiemSniegts ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts novados ar īpašiem apstākļiemAtbalstītā platība – Latvijā 599 tūkst. ha, t.sk. Austrumu pierobežā 337 tūkst. ha * Atbalstīto saimniecību skaits - Latvijā vairāk kā 30 tūkst., t.sk. Austrumu pierobežā vairāk kā 10 tūkst.**ZMLAD31.12.2027.Indikatīvais finansējums Latvijā 2025.-
gadā: 189 000 000 euro (100% ES finansējums)T.sk. indikatīvais finansējums Austrumu pierobežā 2025.-2027.gadā:101 500 000 euro(ES fondi: ELGF)2.24.Atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībai, atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-
gadam intervencēs (LA4.1.1.; LA5; LA6), nodrošinot finansējumu pieejamību reģionālā sadalījumā, tostarp Austrumu pierobežaiSniegts ieguldījumu atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībaiAtbalstīto projektu skaits –Latvijā 3300, t.sk. Austrumu pierobežā 650* Atbalstīto saimniecību skaits – Latvijā 2200, t.sk. Austrumu pierobežā - 570**ZMLAD31.12.2029..Finansējums Latvijā: 145 194 260 euro T.sk. Austrumu pierobežā:22 300 000 euro(ES fondi: ELFLA)2.25.Atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-
gadam intervencē LA19 Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģijuSniegts ieguldījumu atbalsts nelauksaimnieciskās darbības attīstībaiAtbalstīti Latvijā 550 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 130 uzņēmumi* Radītas darba vietas –Latvijā 100, t.sk. Austrumu pierobežā 24**ZMLAD un Austrumu pierobežas VRG31.12.2029..Kopējais finansējums Latvijā: 24 900 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:7 600 000 euro(ES fondi: ELFLA)2.26.2.4.1.2.i. investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"85 Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļosPlatjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībai piesaistītais finansējums: Latvijā 16 500 000 euro, t.sk. Latgalē 3 300 000 euro* Mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu –Latvijā 6200, t.sk. Latgalē 1240**SMCFLA30.06.2026.Finansējums Latvijā: 16 500 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:3 300 000 euro86(ES fondi: ANM)2.27.1.4.1.
pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)"Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļosPapildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (mājsaimniecību skaits) –Latvijā 1565, t.sk. Latgalē 313* Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (uzņēmumu skaits) – Latvijā 521, t.sk. Latgalē 104Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (mājsaimniecību skaits) –Latvijā 782, t.sk. Latgalē 156**Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (uzņēmumu skaits) – Latvijā 260, t.sk. Austrumu pierobežā 52**SMCFLALīdz 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 8 700 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:1 245 724 euro87(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)2.28.Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijaUzlabota sasniedzamība Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežāĪstenota Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija* Uzlabota iedzīvotāju mobilitāte Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā**SM 31.12.2027Ar MK 19.09.
sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 38
§ 4.punkts) ir iezīmēts, ka Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai ir novirzāms ES fondu finansējums882.29.Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas attīstība Austrumu pierobežāUzstādīta jauna atjaunīgās elektroenerģijas jaudaVismaz 2 projekti* Vismaz 10 MW**KEMAiM31.12.2027.891 000 000 euro/ 1 MW uzstādītās jaudas Privātais finansējums902.30.Tehniskā palīdzība, lai izpētītu un izplatītu Prasmju pakta91 izvēles un iespējas, iespējams, kopīgi izstrādājot rīcības plānus, kas saistīti ar uzņēmumiem un izglītības iestādēm (EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei")Pirmais solis būtu pakta dalībnieku identificēšana galvenajos reģionos un pēc tam iespēju noteikšana, lai paātrinātu iesaistīšanos un rīcību vietējā līmenī. Tas varētu izpausties kā vietēji saskaņoti rīcības plāni, kuros iekļautas uzņēmējdarbības un izglītības iestādes.Prasmju pakta virzība* Risināts jautājums par darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanu**LPR92VARAM31.12.2027.Projekta finansējuma ietvaros93
Rīcības virziens – Cilvēkresursu attīstība Cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā. Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā.Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas; nodrošināt, ka reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas; izveidojot Kadetu vidusskolu; panākot uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģiju Latgalē.Tāpat tiek veikta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Vienlaikus tiks turpināta Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu.Tiks mazināti šķēršļi vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.Tiks stiprināts slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbs, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas Austrumu pierobežā.Tiks nodrošināta VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem.Plānā iekļautas rīcības, kas ietver pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmju attīstīšanu, apmācot vismaz 200 jauniešus Militārā pamatkursa pirmajā līmenī.Tiks īstenoti pasākumi remigrācijas veicināšanai (95 atgriezušās personas gadā), kas ir būtiska Austrumu pierobežas depopulācijas samazināšanai.2025.gadā paredzēta jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo VPVKAC tīklu – Balvu novadā

(3), Līvānu novadā

(2), Preiļu novadā

(3), Augšdaugavas novadā

(5), Ludzas novadā

(18). Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājs94Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņšFinansējums953.1.Pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēs, balstoties reģiona uzņēmēju vajadzību apsekošanā un zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātos un rekomendācijās96Izvērtēta Latgales augstākās izglītības un zinātnes institūciju piedāvājuma atbilstība reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēsRezultāti Latvijā: Viens dokuments par starptautiskā novērtējuma rezultātiem Latvijā un katras zinātniskās institūcijas ziņojums, kas iekļauj rekomendācijas:Izstrādāts katras zinātniskās institūcijas, kas piedalījusies 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā konsolidētais ziņojums par to zinātnisko darbību un rekomendācijām to attīstībai. Rezultāti izmantojami gan zinātnisko institūciju stratēģiskai attīstības plānošanai, gan valstī veidojot augstākās izglītības un zinātnes politiku*Izstrādāts 1 ziņojums par reģiona augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību uzņēmēju vajadzībām*Ir apzināta reģiona augstākās izglītības un zinātnes atbilstība reģiona vajadzībām un ņemta vērā, veidojot augstākās izglītības un zinātnes politiku**IZM97, EMLDDK, LPR, LTRK31.12.

(indikatīvi)Finansējums Latvijā: IZM esošā budžeta ietvaros – finansējuma apjoms tiks precizēts pēc iepirkuma(valsts budžets)3.2.Stiprinātas slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, lai pacients vēršoties jebkurā slimnīcā atbilstoši slimnīcas līmenim varētu saņemt neatliekamo palīdzību visu diennakti Austrumu pierobežā98Iedzīvotājiem Austrumu pierobežā nodrošināta iespēja saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti jebkurā slimnīcā atbilstoši līmenimLatvijā slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ir papildu 211 pacientu aprūpes atbalsta personas, t.sk. Austrumu pierobežā 3499* Nodrošināts papildu aprūpes medicīnas personāls neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās**VM 31.12.2027.Latvijā slimnīcām piešķirts papildus finansējums no
gada ik gadu 22 665 085 euro apmērā T.sk. Austrumu pierobežā: 2 630 090 gadā jeb kopā 10 520 360 euroLatvijā pacientu observācijai
gadā un turpmāk ik gadu 4 779 569 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 657 592 gadā jeb kopā 2 630 368 euro(valsts budžets)3.3.VM līdzdalības nodrošināšana SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", lai veicinātu vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem100VM līdzdalības iegūšanas SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" izvērtējums, iespējams, parādīs ieguvumus vienlīdzīgas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latgales reģionā, kas veicinās tā sekmīgu norisi VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"* Ar valsts līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība, turpinot sniegt neatliekamos un plānveida pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem un nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību krīžu un katastrofu gadījumos**VMDaugavpils valstspilsētas pašvaldība31.12.2027.4 619 668 euro (valsts budžets)3.4.Veicināt izglītības iestāžu attīstību un visa līmeņa programmu pieejamību Austrumu pierobežā101 (Malnavas koledža) Reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmasVeikti grozījumi Profesionālās izglītības likuma 161.panta

(5)daļas 4) apakšpunktā, izslēdzot izglītības programmu attiecību nosacījumu Malnavas koledža turpina savu darbību reģionam unikālā koledžas statusāIZM, ZM 31.12.2025.Esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros (valsts budžets)3.5.Attīstīt pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmes: Organizēt Valsts aizsardzības mācības (turpmāk – VAM) vasaras nometnes austrumu pierobežā, ik gadu iesaistot ~218 VAM izglītojamos katrā nometnes vietā pēc

klases vai
vai
kursa. Potenciālās norises vietas: Alūksne (Lāčusila poligons), Lūznava, Daugavpils (Meža Mackeviči)200 jaunieši (VAM izglītojamie) apmācīti Militārā pamatkursa (turpmāk – MPK) pirmā līmenīLatgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni* 200 Latgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni**JC 31.12.2027.AiM esošā budžeta ietvaros JC bāzes budžets102(valsts budžets)3.6.Finansēšanas modeļa "PROGRAMMA SKOLĀ" ieviešanas gaitā noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji skolām Austrumu pierobežā:Pierobežas pašvaldībās atrodošajām izglītības iestādēm, kam netiek noteikts optimālās klases kritērijs 1.-
klašu posmā, tiks noteikts minimālais izglītojamo skaits klasē: 5 izglītojamie Nodrošināt vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas103Sniegts atbalsts ES ārējās robežas pašvaldībām izglītības jomāAustrumu pierobežā izglītības iestādēm tiek noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji šādās klašu grupās: 1.-3.klašu grupa – 15 skolēni,4.-6.klašu grupa – 15 skolēni,7.-9.klašu grupa – 15 skolēni,10.-12.klašu grupa – 45 skolēni*Nodrošināta izglītības pieejamība mazākapdzīvotās teritorijās**IZMVARAMNo 01.09.2025.Kopējās izmaksas gadam ir 103 404 659 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 14 312 698 euro Plāna periodam Austrumu pierobežā 42 938 094 euroŠobrīd modelim daļa finansējuma
gadam ir rezervēta budžeta resorā "
gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums"(valsts budžets)3.7.5.2.1.1.i. investīcija "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārta "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti"104 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā; STEM un pedagogu sagatavošanas programmu kvalitātes uzlabošana, izmantojot ANM granta atbalstu un koplietojot resursus RTU ietvaros4 jaunas studiju programmas - vides un klimata jautājumos, digitālās pedagoģijas didaktikas, mehānikas inženieris un biotehnoloģiju jomās* Doktorantūras granti RTU/RTA - 14/7, postdoktorantūras granti RTU/RTA - 6/3, zinātnieku granti RTU/RTA - 8/4, iekšējie pētniecības granti RTU/RTA - 8/4**IZMCFLA05.2026.7 186 042 euro (ES fondi: ANM)3.8.2.3.2.3.i. investīcija "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs"Investīcijas mērķis ir mazināt šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei:
nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām;
nodrošinot datu pārraides pieejamību kvalitatīvai, jēgpilnai un plānveidīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesāPiesaistīts finansējums digitālās plaisas mazināšanai sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs – Latvijā 18 090 300 euro* Nodrošinātas Latvijā vismaz 26 620 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamiem)**Veikts datu apkopojums un analīze par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs un sagatavoti priekšlikumi datu pārraides iespēju pilnveidošanai, tostarp izglītības iestāžu iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem (priekšizpēte)**Rezultāti Austrumu pierobežā nav atsevišķi izdalāmi (sk. zemsvītras piezīmi kolonnā "Finansējums")IZMPašvaldības un profesionālās izglītības iestādes31.12.2026.Finansējums Latvijā: 18 090 300 euroAustrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts105 (ES fondi: ANM)3.9.3.1.1.5.i investīcija "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinot efektīvu resursu koncentrāciju un izmantošanu un stiprinot visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā izveidotās pamatskolas, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriemPiesaistīts finansējums izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai – Latvijā 31 890 739 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 0* Pilnveidota un aprīkota infrastruktūra 21 pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē, t.sk. Austrumu pierobežā 0 (pēc fakta, nevis plānotais)106**IZMPašvaldības31.12.2026.Finansējums Latvijā: 31 890 739 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 0 (pēc fakta, nevis plānotais) (sk. zemsvītras piezīmi)(ES fondi: ANM)3.10.Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī107Atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībāsAtbalstīti pašvaldību īstenotie projekti jaunatnes politikas attīstībai vietējā līmenī – Latvijā 16 projekti
g. un 16 projekti
g., kopā 32 projekti108, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 4 projekti gadā, kopā 8 projekti109 IZM, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) 31.12.2026.Finansējums Latvijā: 160 000 euro/gadā, kopā 320 000 euro110T.sk. Austrumu pierobežā: atbilstoši pašvaldību interesei, aptuveni 40 000 euro/gadā, kopā 80 000 euro 111(valsts budžets)3.11.4.2.1.
pasākums "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei"Profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un IeM koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšana nozarēm aktuālo prasmju apguveiJaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība (izglītojamie) – Latvijā:
kārta: Latvijā 3611, t.sk. Austrumu pierobežā
kārta: Latvijā 550, t.sk. Austrumu pierobežā
kārta: Latvijā
kārta: Latvijā 775Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā (izglītojamie) -
kārta: Latvijā 8374, t.sk. Austrumu pierobežā
kārta: Latvijā 1350, t.sk. Austrumu pierobežā
kārta: Latvijā
kārta: Latvijā 775IZM, IeM, KM 31.12.2029.Finansējums Latvijā: 47 033 261 euro
kārta: 21 409 176 euro,
kārta: 7 163 621 euro,
kārta: 8 995 895 euro,
kārta: 9 619 280 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 5 689 607 euro –
kārta: 1 620 000 euro,
kārta: 3 000 000 euro,
kārta: 1 069 607 euro,
kārta: n/a3.12.Kadetu vidusskolas izveide112Tiks stiprināta patriotiska jaunā paaudze un tās gatavošana profesionālajam militārajam dienestam; stiprināts bruņoto spēku tēls un klātbūtne reģiona aktivitātēs; izglītoti jaunieši inženierzinātnēs, līdervadībā un militārajās prasmēsSkola ikgadēji uzņemtu 30-50 skolēnus, nodrošinot profesionālo vidējo izglītību ar militāru ievirzi* Skolas izveides rezultātā radītas 50 – 60 jaunas darba vietas**AiM 2026./
mācību gadsVeicot izvērtējumu par skolas izveidi, tiks identificēts arī nepieciešamais finansējums113 3.13.Remigrācijas veicināšana Sagatavoti personalizēti informācijas piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem unremigrantiem; arkoordinatoru atbalstuLatvijā ir atgriezušaspersonas pēc ilgstošasprombūtnes ārvalstīsAtbalsts jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstībai reģionālā mērogā, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumusSagatavoti personalizēti piedāvājumi gadā – Latvijā 1 500, t.sk. Austrumu pierobežā 300* Atbalstīti remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam, gadā – Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 10**Latvijā ar koordinatoru atbalstu ir atgriezušās personas gadā – Latvijā 1 750, t.sk. Austrumu pierobežā 95**VARAMPlānošanas reģioni31.12.2027.Finansējums Latvijā: 905 932 euro T.sk. Austrumu pierobežā (Latgales plānošanas reģionam, orientējoši): 233 271 euro(valsts budžets, līdz
gadam)1143.14.Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība115Saglabāt, aizsargāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekļus, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanāLatvijā atbalstīti 4, t.sk. Latgales plānošanas reģionā atbalstīts vismaz viens valsts nozīmes kultūras piemineklis, kur pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, iesaistot vietējās iedzīvotāju kopienas un uzlabojot sabiedrības līdzdalību kultūras procesosKMCFLA
gada IV cet. – 31.12.
– projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 7 395 000 euro Latgalē:Latgales plānošanas reģionam Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 848 750 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–
gadam)Vienlaikus ir jāņem vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturs. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus norādītos aspektus. Papildus nepieciešama arī ekonomikas struktūras maiņa, lai pilnībā pārorientētos no tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju ar citiem partneriem. Budžeta 2025.–
gada periodā kā vienīgā prioritāte, kas paredz papildus līdzekļus jomām, kas saistīta ar aizsardzības un valsts drošības stiprināšanu. Papildu ir jāņem vērā demogrāfijas izaicinājumi – Latvijā, īpaši pierobežā, dramatiski saruks iedzīvotāju skaits darbaspēka vecumā, kas radīs būtisku ietekmi uz reģiona tautsaimniecību, pakalpojumu pieejamību, infrastruktūras uzturēšanu un konverģenci kopumā.Līdz ar to attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc
gada, indikatīvi norādāmas:- atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai116, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;- atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;- ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem117;- rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.Lai panāktu, ka ES daudzgadu budžetā pēc
gada tiek paredzēts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot ES kopējo drošību, ir turpināmas diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm.1 Apstiprinātas ar MK
gada
novembra rīkojumu Nr. 587.2 VARAM izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz
gada
decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.–
gadam.3 Ar šo plānu tiek izpildīts arī MK 2023.gada 21.novembra sēdes protokola Nr. 58
§ 7.punktā dotais uzdevums (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz
gada
martam sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.)4 T.sk. pamatojoties uz Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas lēmumu.5 Tas tika apspriests vietējās diskusijās – 2023.gada 14.septembrī Daugavpilī un 15.septembrī Rēzeknē. No 2023.gada 27.novembra līdz 8.decembrim norisinājās plāna publiskā apspriešana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Plāna izstrādes ietvaros pēc konsultācijām ar nozaru ministrijām daļēji ņemti vērā individuāli saņemti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi plānā ietveramajiem pasākumiem, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses priekšlikumi.6 Izveidota ar Ministru prezidenta 2024.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-158.7 Igaunijas austrumu pierobežas Ida-Viru reģiona attīstības plāns apstiprināts
gadā un tā darbības termiņš ir 2030.gads, attiecīgi kara ietekme tajā nav ievērtēta.8 Somijas valdības apstiprinātais dokuments "Austrumsomija – jauns virziens" izstrādāts
gadā, tieši reaģējot uz Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākšanos.9 Plānā detalizēti tiek ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu.10 No tie

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.