Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 32 Rīgā 2025. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 35. §) Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam 1. Apstiprināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plānā norādītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) plānā paredzētos pasākumus 2025. gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par papildu finansējuma piesaisti pasākumiem, kuru īstenošanai finansējums nav nodrošināts, risināt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai, ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļiem plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4 4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2028. gada 1. februārim iesniegt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā: 4.1. informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi; 4.2. priekšlikumus par jauniem pasākumiem. 5 5. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi un priekšlikumus par jauniem pasākumiem ietvert Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2028.–2034. gadam. 6 6. Lai panāktu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības kopējo drošību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm. 7 Ministru prezidente E. Siliņa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa (Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 32) Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam Rīga, 2025SatursSaīsinājumu sarakstsIevadsKopsavilkums1. Esošās situācijas raksturojums2. Plāna mērķis un rīcības virzieni3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītājiPielikumi1. pielikums. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem2. pielikums. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstāSaīsinājumu sarakstsAERAtjaunojamie energoresursiAiMAizsardzības ministrijaANMAtveseļošanas un noturības mehānismsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCSPCentrālā statistikas pārvaldeEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESPONEiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīklsFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaIeM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIINIedzīvotāju ienākuma nodoklisIKPIekšzemes kopproduktsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJCJaunsardzes centrsJSPAJaunatnes starptautisko programmu aģentūraKEMKlimata un enerģētikas ministrijaKLP SPLatvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadamKMKultūras ministrijaLATOLatvijas Transatlantiskā organizācijaLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLEADER/SVAAEiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervence "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanaLIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLMLabklājības ministrijaLPRLatgales plānošanas reģionsLTRKLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLVCVSIA "Latvijas Valsts ceļi"LVRTCLatvijas Valsts radio un televīzijas centrsMAFMediju atbalsta fondsMFFES daudzgadu finanšu shēmaMKMinistru kabinetsMPKMilitārais pamatkurssMVUMazie un vidējie uzņēmumiNAP2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNATOZiemeļatlantijas līguma organizācijaNBSNacionālie bruņotie spēkiNĪNNekustamā īpašuma nodoklisNMPDNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienestsNVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiskā organizācijaOECDEkonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijaP&APētniecība un attīstībaPMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldePPPPubliskā – privātā partnerībaRŠVRobežšķērsošanas vietaRTARēzeknes Tehnoloģiju akadēmijaRTURīgas Tehniskā universitāteSIASabiedrība ar ierobežotu atbildībuSEZSpeciālā ekonomiskā zonaSMSatiksmes ministrijaTAPTiesību aktu projektsTPFTaisnīgas pārkārtošanās fondsUINUzņēmumu ienākuma nodoklisVADValsts aizsardzības dienestsVAMValsts aizsardzības mācībaVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVKValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVNĪVAS "Valsts nekustamie īpašumi"VPValsts policijaVPRVidzemes plānošanas reģionsVRSValsts robežsardzeVRKValsts Robežsardzes koledžaVSCIekšlietu ministrijas veselības un sporta centrsVUGDValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsVVAVisaptveroša valsts aizsardzībaZMZemkopības ministrijaZPRZemgales plānošanas reģionsZSZemessardzeIevadsRīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam1 ietvertos mērķus un uzdevumus.Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) plānu ir izstrādājusi, ņemot vērā Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022. gada 23. augusta sēdes protokola Nr. 41 39. § 2. punktā doto uzdevumu2,3, kas ir sniegts, ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem.Uzsākot plāna izstrādi 2022. gadā, tas galvenokārt tika vērsts uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību, mazinot reģionālās attīstības atšķirības, līdz ar to iekļaujot pamatā VARAM pārziņā esošos pasākumus. Bet, ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Austrumu pierobežas reģioniem, jautājums ir vērsies plašāk.2023. gada 12. maijā VARAM organizēja starptautisku konferenci "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem", kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju – Polijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēc šīs konferences Austrumu pierobežas drošības jautājumi tiek daudzkārt analizēti kā kopējais izaicinājums visām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, un ES kopējās drošības kontekstā (sk. par aktuālajiem starptautiskajiem projektiem nodaļā "Esošās situācijas raksturojums").Apkopojot konferencē izskanējušo citu valstu pieredzi un nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, tai skaitā ņemot vērā drošības aspektus, izkristalizējās nepieciešamība pēc visu politiku, kas ietekmē Austrumu pierobežu, kopīga piedāvājuma un plašāka starpinstitucionāla sadarbības modeļa Austrumu pierobežas attīstībai. Tādējādi 2023. gadā un 2024. gadā4 plāns papildināts ar nozaru ministriju sniegto informāciju par pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti Austrumu pierobežā, sekmējot tās attīstību un nostiprinot tās drošību.Līdz ar to izstrādes procesā plāns ir pārveidots par dokumentu, kas vērsts uz plašākas teritorijas – Latvijas Austrumu pierobežas (kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju) – attīstību, un tam ir paplašināts tematiskais tvērums, aptverot arī pasākumus drošības stiprināšanai.Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.Plāna projekta izstrādē un apspriešanā tika iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks.5 Tas vairākkārt apspriests arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā, t.sk. pieaicinot nozaru ministriju pārstāvjus un citas ieinteresētās puses. Īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, savu redzējumu par plāna pilnveides nepieciešamību 2024. gada 13. martā sniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Par pilnveidoto plānu tika diskutēts MK Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskajā komitejā6 2024. gada 2. maijā, 11. jūnijā un 17. septembrī.Izstrādājot plānu, tika ņemta vērā arī citu ES Austrumu pierobežas valstu pieredze – arī Igaunijā7 un Somijā8 ir izstrādātas īpašas atbalsta programmas Austrumu pierobežas teritoriju atbalstam. Šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, tāpat kā Somijā, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Būtiska tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību.Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā. Papildus Igaunijā tiek aptverti arī sociālie pakalpojumi. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā atbalsta ietvaros Austrumu pierobežai aptvertas arī vides un zaļās tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija, dabas resursu izmantošana (īpaši jaunu tehnoloģiju ieguvei un kritisko zemes metālu ieguvei), aprites ekonomika, ūdeņraža ražošana un tūrisma nozare.Plāna struktūra veidota, ievērojot MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 4.nodaļā noteiktos nosacījumus plāna saturam.KopsavilkumsLatgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā  jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.Plāns izstrādāts, ņemot vērā MK doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.Būtiskākie izaicinājumi, ko nepieciešams risināt Austrumu pierobežā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmē, kas kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā:- pastiprināta jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus;- negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību;- negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.9Plānā ir ietverti pasākumi un aktivitātes, kas papildina/paplašina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kas tiek īstenotas vai nu tikai austrumu pierobežā vai Latgalē, vai cita starpā arī Austrumu pierobežā vai Latgalē, kuriem ir piešķirts finansējums vai tie tiks īstenoti esošo resursu ietvaros, vai arī finansējums tiks rasts atbildīgās nozares ministrijas budžeta ietvaros – 59 pasākumi10, no kuriem 58 pasākumu kopējais piešķirtais finansējums ir 644 598 937 euro (nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji").DROŠĪBAŅemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu Austrumu, šī virziena ietvaros piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēta:• infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē)11;• Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem;• sešu militāro bāzu (Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novads), Preiļos, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novads), Alūksnē) darbības nodrošināšana un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā;• divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas;• pasākumu īstenošana informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora spēcināšanai;• Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājuma virzīšana un finansējuma piesaistīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada.EKONOMIKAAustrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.:• 1 80012 jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, t.sk. eksportējošos uzņēmumos, Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas instrumenta darbības ietvaros, industriālajā parkā u.c.;• investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpils valstspilsētā, kā arī citās Austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. euro privāto investīciju;• Latgales un Rēzeknes SEZ atbalsta turpināšana un robežu paplašināšana (iekļaujot Alūksnes novadu), paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti;• atbalsta sniegšana 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju klāsteru programmas ietvaros;• aizdevumu sniegšana ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 milj. euro apmērā;• atbalsta sniegšana ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām;• atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu 674,25 CO2 ekvivalenta tonnas gadā;• publiskās privātās partnerības modeļa ieviešana mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām;• 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība;• ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, samazinot primārās enerģijas patēriņu 1 390,65 MWh gadā;• pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, panākot primārās enerģijas patēriņa pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazinājumu vismaz par 1 218 856 kWh/gadā;• investīciju ieguldīšana mobilitātes veicināšanai, t.sk. valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, nodrošinot novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamību13, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija;• uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. ceļu infrastruktūra un viedie risinājumi rindu mazināšanai;• 18 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām, uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei un vienlaikus veicinot skolu tīkla sasniedzamību;• ieguldījumu veikšana publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 392 m2 platībā;• viedo pašvaldību attīstības sekmēšana, izveidojot vismaz vienu viedu risinājumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā;• atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām;• investīciju veikšana platjoslas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā, 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citā sabiedriskām ēkām nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu.CILVĒKRESURSIAustrumu pierobežas drošības un ekonomiskās attīstības jautājumi ir cieši saistīti ar teritorijas apdzīvotību, Austrumu pierobežas pievilcīgumam īstenojot šādus pasākumus:• uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana;• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija14 Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem;• Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu;• reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgās Malnavas koledžas darbības turpināšana koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas, kā arī vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolu (t.sk. Kārsavas vidusskola, Kaunatas vidusskola, Dagdas vidusskola un Tilžas pamatskola) nodrošināšana;• šķēršļu mazināšana vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā;• vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī;• slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas;• Veselības ministrijas (turpmāk – VM) līdzdalības nodrošināšana Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem;• remigrācijas veicināšana, nodrošinot 95 atgriezušās personas gadā;• jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) tīklu – Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18).Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturu, attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada, norādāmas:- atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;- atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;- ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem;- rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.Plāns pašlaik paredz tiešus ieguldījumus un to sasniedzamos rezultātus, vienlaikus plāna ieviešanas ietvaros jāveic monitorings par ieguvumiem plāna pasākumu ieviešanā (netiešā ietekme) – ietekme uz uzņēmējdarbību/nodarbinātību un pakalpojumu sniegšanu, ar infrastruktūras izveidi un pasākumu nodrošināšanu saistīto netiešo ieņēmumu analīze. Plāna īstenošanas uzraudzībai VARAM aicinās Latvijas Bankas ekspertus veikt šo izvērtējumu.Plāna ieviešana notiks, strādājot partnerībā ar nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un ieinteresētajām pusēm.1. Esošās situācijas raksturojumsLaika periodā no 2018. līdz 2021. gadam iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem visstraujāk pieaudzis reģionos ārpus Rīgas reģiona – Latgales reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25% (sasniedzot 8 833 euro), Vidzemes reģionā par 23%, Zemgales reģionā par 22%, Kurzemes reģionā par 18%, Rīgas reģionā tikai par 13%:1. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos 2018.–2021. gadā. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem samazinās, piemēram, ja 2018. gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 3,1 reizi lielāks nekā Latgales reģiona, tad 2021. gadā tas ir samazinājies līdz 2,8 reizēm.Divi galvenie aspekti, kas raksturo izaicinājumus Austrumu pierobežā, ir:• reģionālās attīstības atšķirības15 salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un valsts vidējiem rādītājiem (nelabvēlīgas tendences teritorijas sociālekonomiskajos rādītājos16, kas pastāv ilgtermiņā);• Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītā ietekme.2. attēls. Galvenie statistikas dati, kas raksturo Austrumu pierobežas/Latgales plānošanas reģiona izaicinājumus. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.Kā jau minēts ievadā, plāns tā sākotnējā izstrādes posmā bija vērsts galvenokārt uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un reģionālo atšķirību mazināšanu. Taču, izvērtējot ģeopolitisko situāciju, ko pamato arī zemāk norādītie pētījumi, būtiska loma plānā tika iezīmēta Latgales reģiona un visas Austrumu pierobežas drošības jautājumiem. Sadarbībā ar nozaru ministrijām pilnveidotā plāna pašreizējā redakcija saturiski ir daudz plašāka, nekā tās sākotnējais priekšlikums, ietverot arī tādus jautājumus kā uzņēmējdarbība, mobilitāte, mājokļi u.c.Ņemot vērā cita starpā Somijas pieredzi, nepieciešams padarīt Latvijas Austrumu pierobežu par pievilcīgāku vietu gan tautsaimniecības attīstības veicināšanai un investoru piesaistei, gan iedzīvotāju noturēšanai un piesaistei Austrumu pierobežas teritorijai. Robežas aizvēršana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties cita starpā pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums un vienlaikus arī stimuls Austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus. Cita starpā, iedvesmojoties no Somijas piemēra, arī šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Dominējošā tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību. Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā.No pētījumiem, kas veikti pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanas, Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (turpmāk – ESPON) pētījuma "BusDev – Uzņēmējdarbības attīstības iespējas pie ES ārējām robežām" ziņojumā17 norādīts, ka robeža izjauc ekonomisko telpu un slēdz tirgus tās otrā pusē. Apvienojumā ar perifēro atrašanās vietu un reto apdzīvotību tas negatīvi ietekmē reģionālo ekonomiku. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar problēmām, kas saistītas ar piekļuvi visu veidu tirgiem, jo īpaši darbaspēkam un finansēm. Uzņēmējdarbības atbalsta finansējuma apguve bieži vien ir krietni zemāka par vidējo rādītāju valstī. Nepietiekami attīstītā pieejamība/sasniedzamība tiek uzskatīta par izšķirošu šķērsli Austrumu pierobežas attīstībai. Austrumu pierobežas atrašanās vieta palielina izmaksas, kas padara uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk lielākajiem transporta tīkliem. Reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā.18 Attiecīgi plānā tiek piedāvātas rīcības uzņēmējdarbības veicināšanai (piemēram, Latgales un Rēzeknes Speciālo ekonomisko zonu atbalsta pilnveidošana), mobilitātes uzlabošanai (piemēram, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana).3. attēls. Izaicinājumi Austrumu pierobežā pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.No pētījumiem, kas veikti pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās, izriet - iepriekšminētie aspekti kavēja Austrumu pierobežas attīstību miera laikos, kad arī šīs teritorijas saskarās ar tādiem nozīmīgiem izaicinājumiem kā depopulācija un zema ekonomiskā aktivitāte, taču ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies līdz ar Krievijas pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu.4. attēls. Jauni izaicinājumi Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.Pēc VARAM iniciatīvas SIA ERNST & YOUNG BALTIC sagatavoja pētījumu par Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi19. Pētījumā tika identificēta ietekme – izaicinājumi tādos aspektos kā drošība20, ekonomika21, energoapgāde22, bēgļu krīze23 un transports un infrastruktūra24.5. attēls. Izaicinājumi un attīstības iespējas Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.25 (Avots: izaicinājumi pēc iepriekšminēto pētījumu informācijas, attīstības iespējas pēc ministriju sniegtās informācijas)Kā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) tīmekļvietnē raksta bijušais Polijas diplomāts un NATO amatpersona Roberts Pzcels (Robert Pszczel), "Krievijas neizprovocētais, nepamatotais un barbariskais iebrukums Ukrainā ir ne tikai milzīgu drošības briesmu izpausme, kas sagrāvusi mieru Eiropā. Tas ir salauzis visu kontinentā pacietīgi daudzu desmitgažu laikā uzbūvēto drošības arhitektūru, ieskaitot starptautiskās saistības, par kurām panākta vienošanās pēdējo 30 gadu laikā. Ar kodoldraudu dimensiju vai bez tās Krievijas kaimiņiem jau ir pamatoti iemesli baidīties no Krievijas. Viņi jūt, ka, ja to neapturēs Ukrainā un pie tās, tad Putins var vērst agresiju pret citām teritorijām. Uz šo draudu smagumu norāda gan Somijas, gan Zviedrijas vēsturiskais lēmums pieteikties dalībai NATO. Mazās valstis, piemēram, Moldova un Gruzija, bet arī Maskavas formālie sabiedrotie, piemēram, Kazahstāna, var baidīties kļūt par Putina nākamo mērķi. Kremlis nav mēģinājis šīs bailes kliedēt, bet tā vietā pastiprinājis tās ar tiešu draudu, propagandas un iebiedēšanas sviru palīdzību. Krievija ir sākusi izbaudīt savu plēsēja lomu, un tā izmanto brutālu spēku savu imperiālistisko mērķu sasniegšanai. Pat novājināta Krievija joprojām spēj nodarīt smagus zaudējumus citiem. Apturēt to spēs tikai spēcīga atturēšana un uzticams spēks NATO pusē. Būtiski, ka sabiedrotie beidzot ir piedēvējuši atbildību tur, kur tā slēpjas, jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā nosaucot Krieviju par "būtiskāko un tiešāko apdraudējumu sabiedroto drošībai"."Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (izskatīts MK 2023. gada 28. novembrī, protokols Nr.59 56.§), ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, infrastruktūras attīstībā būtu jāpiemēro jauna plānošanas pieeja, piedāvājot divējādas lietojamības risinājumus, nodrošinot objektu militāro un civilo pielietojumu, piemēram, mobilitātes un pretmobilitātes infrastruktūra, kas reizē var nodrošināt būtisku potenciālo ietekmi reģionālai attīstībai (saistībā ar reģionālo mobilitāti, ekonomisko aktivitāti un pakalpojumu pieejamību) un klimata pielāgošanās pasākumiem. Līdzīgi divējādo lietojamību var skatīt jebkurai pakalpojumu infrastruktūrai, kad, to izveidojot vai sakārtojot, var nodrošināt gan pakalpojumu pieejamību, gan reizē var rast risinājumu civilai aizsardzībai (piemēram, bumbu patvertnes u.tml.) (par divējādā lietojuma risinājumiem sk. plašāk 2.pielikumā).Papildus nozīmīgs izaicinājums Austrumu pierobežā ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (2023.gadā 22,7% saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktu pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā"26).Vienlaikus, izpildot augstāk minētā informatīvā ziņojuma protokollēmuma 3. un 4. punktā noteiktos uzdevumus, plāna 2.pielikumā atspoguļoti vērtēšanas kritēriji, uz kā pamata tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi par aktuālām infrastruktūras izveides un atjaunošanas vajadzībām mobilitātes un pakalpojumu jomās, kas apkopoti augstāk minētā informatīvā ziņojuma 1. un 2.pielikumā, nodrošinot divējādas lietojamības infrastruktūras attīstību Austrumu pierobežas reģionā. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiks sagatavots divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējums un informācija par šo projektu ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu.Starptautiskā dimensijaPapildus starptautiskā mērogā ir uzsāktas vairākas iniciatīvas Eiropas Austrumu pierobežas stiprināšanai, kas var sniegt pienesumu plāna izstrādē un pasākumu īstenošanā:• ESPON CHANEBO projekts "Izaicinājumi pie ES ziemeļaustrumu ārējām robežām" (Challenges at EU’s North-East External Borders)27Šīs analīzes mērķis ir iegūt pierādījumus par reģionu attīstības iespējām pie ES ziemeļaustrumu ārējās robežas, ņemot vērā to, ka ir apturētas pārrobežu sadarbības programmas, un palīdzēt pārorientēt cilvēkkapitālu un politikas instrumentus uz jauniem starptautiskās sadarbības ģeogrāfiskajiem virzieniem. Šis pētījums palīdzēs iesaistītajiem reģioniem stiprināt to noturību pret nākotnes izaicinājumiem saistībā ar kohēziju un drošību.Kā norādīts ESPON CHANEBO projekta sākotnējā ziņojumā28, Austrumu pierobežā drošība un stabilitāte ir ekonomikas attīstības atslēga, piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus un saglabājot cilvēkkapitālu. Līdz ar ES valstu reģionu pārrobežu sadarbības programmu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, pēc ESPON aplēsēm tika pārvirzīti prom no pierobežas reģioniem kopā 257 miljoni euro finansējuma, nepiedāvājot neko citu vietā, kas ir bijis nozīmīgs zaudējums attiecīgajām teritorijām.• EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei" (Baltic States Catching-up Regions Initiative Estonia, Latvia & Lithuania: Strengthening Border Regions for Resilience and Growth)EK Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāts (turpmāk – DG REGIO) ir parakstījis līgumu ar Pasaules Banku par šo iniciatīvu, kas veltīta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reģionu, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, noturības stiprināšanai.Iniciatīvas mērķis ir sadarbībā ar vietējām un reģionālajām ieinteresētajām pusēm un Pasaules Bankas ekspertiem sagatavot priekšlikumus ilgtspējīgām ieguldījumu iespējām, ko varētu izmantot, plānojot turpmāko valsts un ES Kohēzijas politikas fondu atbalstu.2024. gada septembrī VARAM saņemts projekta ietvaros sagatavots Tvēruma ziņojuma projekts (Draft scoping report) izvērtēšanai. Tajā identificēti šādi izaicinājumi Latgales reģionā:o kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā Latgale ir zaudējusi gandrīz 100 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir kritiska problēma, un turpmākajās desmitgadēs tiek prognozēts, ka tā joprojām būs aktuāla;o Latgale saskaras ar izteiktu ekonomisko izolāciju, atrodoties vistālāk no valsts ekonomiskajiem centriem. Transporta infrastruktūra un sasniedzamība ir kritiski Latgales attīstības jautājumi. Piekļuve un attālums līdz galvenajiem transporta mezgliem rada papildu izmaksas Latgales uzņēmumiem, kas samazina to konkurētspēju. Latgalē ir autoceļu un dzelzceļu tīkls, kas to savieno ar lielākajiem pilsētu centriem, taču, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi, ir jāuzlabo šīs infrastruktūras kvalitāte un pārklājums;o tautsaimniecības attīstību kavē neatbilstoša rūpniecisko jaudu izmantošana un darbaspēka nepietiekamā profesionālā kvalifikācija, Latgales ekonomiskajā struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes;o darba tirgum Latgalē raksturīgs augsts bezdarba līmenis un ierobežotas iespējas, starp reģionālajām izglītības iestādēm un darba tirgu ir nepietiekama sinerģija;o neskatoties uz potenciālu, reģions saskaras ar ierobežojumiem tūrisma infrastruktūrā un izmitināšanas kapacitātē, kas kavē šīs nozares izaugsmi;o Latgalē energoefektivitāte joprojām tiek risināta nepietiekami;o mājokļu trūkums kavē pozitīvas remigrācijas tendences Latgalē29;o finansiālās grūtības pašvaldību līmenī Latgalē izpaužas īpaši spilgti;o ierobežota piekļuve sabiedriskajiem medijiem un ierobežota uzticēšanās tiem veicina sociālo plaisu Latgalē.• Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (turpmāk – OECD) sadarbībā ar EK īsteno projektu "Apsverot reģionālo pievilcību zaļai un iekļaujošai globalizācijai" (Rethinking regional attractiveness for green and inclusive globalisation), kas cita starpā aptver Latgali kā Austrumu pierobežas reģionu.Ar EK DG REGIO atbalstu OECD palīdzēs 11 reģioniem 6 Eiropas valstīs (Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Polijā, Portugālē un Spānijā) pārskatīt savas pievilcības stratēģijas. OECD misijas (īstenota 2024. gada maijā) Latgalē mērķis bija mācīties no dažādu internacionalizācijas un pievilcības politikas veidošanā iesaistīto dalībnieku pieredzes. Tas ir jautājums par labāku izpratni par galvenajiem uzdevumiem, iespējām un labo praksi, tieši runājot ar praktizējošiem speciālistiem uz vietas. Rezultātā tiks apkopoti statistikas dati un tiks sniegti visaptveroši ieteikumi politiku pilnveidošanai ilgtspējīgai Latgales attīstībai. Rekomendācijas ir saņemtas 2024. gada IV ceturksnī.• INTERREG Eiropas politikas mācīšanās platformas projekts, kas risina reģionālās attīstības problēmas Eiropas austrumu pierobežas reģionos, kurus visvairāk skāris Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tam sekojošā robežu slēgšana (Regio-Silience: Targeted policy learning project addressing the regional development challenges for Europe’s Eastern border regions most affected by Russia’s aggressive war on Ukraine and the subsequent closure of borders)30Projekta ietvaros, piedaloties ieinteresētajām pusēm no skartajām valstīm un to reģioniem, tiek diskutēts par kopīgajiem izaicinājumiem un tiek plānots nodrošināt politiku savstarpējas mācīšanās procesu.2. Plāna mērķis un rīcības virzieniAtbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu.Šī plāna mērķis ir specifiski fokusēts uz Austrumu pierobežu, vienlaikus esot saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ietvaru – Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm31, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā​.Plāns paredz arī Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu, daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada panākot finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.Šī plāna rezultatīvie rādītāji 2027. gadam Latvijas Austrumu pierobežā:6. attēls. Plāna galvenie rezultatīvie rādītāji.Plāna trīs rīcības virzienu – drošības stiprināšana, ekonomiskā attīstība, cilvēkresursu attīstība3233 – ietvaros īstenojamie pasākumi detalizēti apskatīti 3.nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji".Plāna 3.nodaļā ietverti 59 pasākumi, no kuriem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā ir 644 598 937 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269 635 946 euro un ES fondu un cits ārvalstu finansējums 374 962 991euro.Attiecībā uz ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu norādāms, ka VARAM pārziņā īstenojamo pasākumu finansējums pa reģioniem ir sadalīts saskaņā ar teritoriālo pieeju34, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, līdz ar to novirzot Latgales plānošanas reģionam lielāko finansējuma apjomu (sk. attēlu zemāk).7. attēls. Plānošanas reģioniem noteiktais ES fondu finansējums saskaņā ar teritoriālo pieeju35, (kopā 363,59 milj. euro), milj. euro. Avots: VARAM aprēķins.Plāna pasākumi 2025. gadā īstenojami atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju budžeta resursu ietvaros, savukārt jautājumu par papildu finansējumu nepieciešams risināt ES fondu ietvaros vai papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā turpmākajos gados (no 2026.gada) skatīt MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, un, ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad atbildīgās institūcijas nodrošina, ka tiek īstenoti tie rīcības plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.Plānā paredzētie pasākumi, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tiks ieviesti, piemērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no attiecīgā regulējuma tiesiskā ietvara.3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji36, 37Plāna mērķisLatvijas Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPolitikas rezultāts: uzlabota reģiona konkurētspēja un uzņēmējdarbības vide Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam rādītājs: reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % (no 47% uz 55%) – šī plāna ieguldījums, rēķinot pēc plānotajām jaunizveidotajām darbavietām un piesaistītajām privātajām investīcijām – 2 procentpunkti no 8 procentpunktiem.Rezultatīvie rādītāji:- Drošībai piesaistītas valsts un ES fondu investīcijas Austrumu pierobežā 283,4 milj. euro apmērā- Drošības jomā radītas vairāk kā 100 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem- Radītas vismaz 1 80038 jaunas darba vietas uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%- Piesaistītās privātās investīcijas vismaz 56,9 milj. euro apmērā- Iedzīvotāju skaita krituma gadā samazināšana no 2% uz 1,5%391. Rīcības virziens – drošības stiprināšana40,41 Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz ES valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, plānojot Austrumu pierobežas attīstību, jāparedz pasākumi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.Papildus divējādas lietojamības risinājumu īstenošanai plānā paredzēta sešu militārās infrastruktūras bāzu/poligonu attīstība Latgalē; aizsardzības industrijas attīstība Latgalē, t.sk. attiecībā uz divējādā lietojuma precēm; ietverts Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; kā viena no rīcībām ietverta 550 jauniesaukto VAD karavīru izvietošana Latgalē.Tāpat šī rīcības virziena ietvaros tiks uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. attīstīti viedās robežas risinājumi (tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai), kā arī tiks veikti trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi.Attiecībā uz iekšējās drošības stiprināšanu Austrumu pierobežā tiks izbūvēti 11 katastrofas pārvaldības centri (šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība).Papildus iecerēts apzināt un ierīkot ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.Visbeidzot, drošības jomā plānā paredzētas rīcības, kas ir papildinošas ārējo un iekšējo drošību veicinošajām rīcībām. T.sk. ietverta informatīvās telpas stiprināšana Austrumu pierobežā, palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Plāns ietver arī pasākumu īstenošanu informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.Skatoties plašākā perspektīvā, paredzēts starptautiskos forumos iestāties par Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājumu un papildus finansējuma piesaistīšanu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ES daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada. Kā liecina OECD, EK un Pasaules Bankas aktivitātes, kas aprakstītas iepriekš, jautājumu jau ir izdevies aktualizēt starptautiskā mērogā.        Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājs42Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņšFinansējums1.1.Informatīvā telpa Austrumu pierobežā: Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams:(1) palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;(2) atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO43;(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību(1) Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē (2) stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpaVeicināta Latgales reģionā dzīvojošo viedokļu līderu un iedzīvotāju izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali* (2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību*Regulāri sadarbojoties ar medijiem un NVO, stiprināta informatīvā telpa*Visaptverošas valsts aizsardzības (turpmāk – VVA) reģionālo semināru cikli – 3-4 pasākumi gadā Latvijas reģionos*(3) Regulārs (vairākas reizes gadā) tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu*(1) Izveidota Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla studija Daugavpilī**(2)-(3):50% sabiedrības uzticas sabiedriskajiem medijiem**35% pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību**50% sabiedrības uzticas komerciālajiem medijiem**KM, AiM VK, IZM31.12.2027.1. punkts tiks īstenots VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" esošā budžeta ietvaros – 2025. gadā 350 000 euro, 2026. gadā un turpmāk – 315 000 euro gadā. Kopējais plāna perioda finansējums: 980 000 euro2. un 3. punkts tiks īstenots AiM esošā budžeta ietvaros44(valsts budžets)1.2.Komunikācijas aktivitātes – krīzes vadība: (1) Komunikācija ar Austrumu pierobežas pašvaldībām45.(2) Regulāra sabiedrības informēšana par aktualitātēm Austrumu robežā: regulāra sadaļas "Robežas stiprināšana" papildināšana AiM mājas lapā, informatīvie materiāli un video par Austrumu robežas stiprināšanu, Sargs.lv portāls un AiM sociālie tīkli, diskusiju tēmas AiM organizētos pasākumos, piemēram, Lampa festivāls.(3) Sabiedrības informēšana par rīcību krīzes situācijās un gatavības kultūras veicināšana.(4) Ikgadēji nodrošināts lekciju cikls skolām 7.–9. klasēm "Kā mēs sargājam Latviju?, kur lekcijas tiek sniegtas arī Latgales reģionā.(5) Regulāras tikšanās ar pierobežas medijiem.Veicināta pašvaldību vadītāju, viedokļu līderu, mediju, skolēnu un sabiedrības kopumā izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm Veicināta sabiedrības gatavības kultūra un informētība, kā rīkoties krīzes gadījumosRezultāti Latvijā kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm (Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāmi): Semināri "Rupors" – 4 semināri Latvijas reģionos un mācības "Pilskalns" atbilstoši NBS plānam*VVA reģionālo semināru cikli – pasākumi 3-4 gadā Latvijas reģionos*Lekciju cikls "Kā mēs sargājam Latviju?" – tiek izsūtīts mācību gada sākumā visam skolu sarakstam, lekcijas pēc pieprasījuma (100–200 gadā provizoriski)*Regulāri nodrošināta informācija medijiem preses relīžu un klātienes tikšanos formātā*Stiprināta informatīvā telpa un veicināta gatavības kultūra**46Informēta un izglītota sabiedrība**AiM 31.12.2027.Finansējums Latvijā (pasākums tiek īstenots kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm, Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāms): AiM esošā budžeta ietvaros47 (valsts budžets)1.3.Sniegt atbalstu reģionālajiem un vietējiem Latgales medijiem, kas nodrošina reģiona iedzīvotājiem sabiedriski nozīmīgu saturuLatgales iedzīvotājiem pieejams kvalitatīvs sabiedriski nozīmīgs satursMediju atbalsta fonda ietvaros ik gadu Latvijā 70 projekti, t.sk. Latgalē apstiprināti vismaz 7 projekti**KMSIF31.12.2027.Finansējums Latvijā: 4 599 558 euro Latgalē:200 000 euro ik gadu, plāna periodā kopā 600 000 euro(valsts budžets)1.4.Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas48Nevalstiskajām organizācijām un kopienas pārstāvjiem stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturībuKatrā pašvaldībā tiek īstenotas vismaz 5 praktiskas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai*KMCFLA2025. gada IV cet. – 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšanaFinansējums Latvijā: 3 663 679 euro pieciem reģionālajiem NVO atbalsta centriem kopā (tai skaitā Latgalē) Latgalē: nav iesniegts projekta iesniegums, līdz ar to nevar pateikt precīzu finansējumu Latgalei, indikatīvi mazāk par 1/5 daļu no kopējā finansējuma.(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam)1.5.Militārā infrastruktūras (bāzes/poligonu) attīstība Latgales reģionā: o Daugavpils militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Rēzeknes militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Lūznavas militārā bāze: Militārās bāzes l labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Preiļu militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Poligons/Militārā bāze "Meža Mackeviči": Poligona un bāzes attīstība NBS apmācību nodrošināšanai;o Alūksnes bāzes attīstība: Lāčusils poligona infrastruktūras attīstība;o Lūznavas un Daugavpils militāro bāzu infrastruktūras pielāgošana Latgalē izvietoto VAD karavīru vajadzībām (sk. arī 1.8.pasākumu).Plānotā infrastruktūra līdz 2027. gada beigām: VAD vajadzībām plānots izbūvēt 2 kazarmas, pielāgot esošo izmitināšanas infrastruktūru, atjaunot un izbūvēt labklājības infrastruktūru, izbūvēt jaunu ēdnīcu un pielāgot esošo ēdnīcu infrastruktūru.Uzlabotas karavīru kaujas spējasPielāgota infrastruktūra militārās tehnikas, ekipējuma uzglabāšanaiTiks palielināta VAD iesaucamo karavīru uzņemšanas kapacitāte līdz 550 karavīriem* Militārajos poligonos plānota šautuvju izbūve, nesprāgušās munīcijas zonas, mācību lauku, kā arī granātas mešanas laukuma atjaunošana*Militārajās bāzēs plānota 3 individuālā ekipējuma noliktavu un bruņojuma noliktavas izbūve, kā arī vairāku transportlīdzekļu novietņu izbūve militārajai tehnikai un jaunajām spējām*Izbūvēta izmitināmā infrastruktūra, kas ļaus palielināt karavīru skaitu Latgales reģionā**Uzlabota infrastruktūra, kas ļaus palielināt materiāltehnisko līdzekļu (turpmāk – MTL) un kaujas tehnikas izvietošanas kapacitātes**Tiks stiprināta kaujas spēja, uzlabojot un izbūvējot infrastruktūru militārajos poligonos**AiM 31.12.2027.57 600 000 euro (valsts budžets)NATO Drošības investīciju programma 2 983 916 euro(cits ārvalstu finansējums)1.6.Aizsardzības industrija Latgalē / divējāda lietojuma preces: (1) Uzņēmumu kartēšana ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālu: AiM plāno reģionālos seminārus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī 2024./2025. gadā.49(2) Lai celtu divējādās pielietojamības preču ražošanas kapacitāti, EM sadarbībā ar FM virzīt priekšlikumus Eiropas Savienības līmenī par Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu un Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, valsts atbalsta intensitātes palielinājumu divējādās pielietojamības preču ražošanai.Kartēšanas rezultātā tiks izveidots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālsSagatavots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciāls* Sagatavots katalogs par vietējās industrijas spējām ir pieejams ārvalstu uzņēmumiem lielo spēju iepirkumos**AiMEM31.12.2027.AiM esošā budžeta ietvaros50 (valsts budžets)1.7.Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns (apstiprināts MK 2024. gada 5. martā), kas ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides51 Plāns ietver sekojošus pasākumus:o lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, tiks īstenoti pretmobilitātes pasākumi, piemēram, esošo ceļu pārrakšana, izveidojot prettanku grāvjus, dažāda tipa šķēršļu izvietošana;o pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai;o tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.Plāna ieviešanas gaitā plānots sekmēt vietējās industrijas un darbaspēka iesaisti robežas stiprināšanas darbu īstenošanā, līdz ar to daļu no plānotā finansējuma būs iespējams apgūt Latgales uzņēmumiem.Meliorācijas grāvju pilnveidošana un pielāgošana par prettanku grāvjiem, turpmāka uzturēšana / sakopšana, iesaistot vietējos iedzīvotājus / uzņēmējus No jauna izbūvējamajos ceļos, tiltos iestrādāti pretmobilitātes pasākumi (piemēram, nišas ātrai bloķēšanai)Pretmobilitātes pasākumu ieviešanā ir nodrošinātas vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem* No pretmobilitātes materiāliem ir izveidotas šķēršļu grupas A-pierobežā, kas ierobežo mobilitāti / strauju iekļūšanu Latvijas teritorijā ar militāro tehniku**Tiks iegādātas un izvietotas 30 km zonā no austrumu robežas munīcijas un bruņojuma noliktavas*Ir izveidoti pretmobilitātes materiālu parki, kopā 25 vietās**AiM, ZM, SM EM 31.12.2027.21 500 000 euro52 (valsts budžets)1.8.Programma "NVO fonds"53Sekmēta iedzīvotāju sadarbība, solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās Nodrošināts atbalsts aktivitātēm, kas ietver pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās izglītības, interešu aizstāvības un sabiedrības izpratnes par demokrātiskiem procesiem valstī, brīvprātīgā darba, filantropijas un citu svarīgu demokrātisku un sociālu kopienu veicināšanas pasākumusVeicināta pilsoniskās sabiedrības attīstība un ilgtspējaKatru gadu NVO fonda ietvaros sniegts pielāgots atbalsts (atbalsts, kas pieejams dažādām mērķa grupām un dažāda profila organizācijām) vismaz 75 nevalstisko organizāciju projektiem Latvijā, tostarp projektu īstenošanai Austrumu pierobežas teritorijā* Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai**KM 31.12.2026.2 500 000 euro/gadā jeb 7 500 000 euro plāna īstenošanas periodam54 Austrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts, jo finansējums tiks piešķirts konkursa kārtībā(valsts budžets)1.9.Jauniesaukto Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgalē un VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gadaPlānots, ka 2025. gada jūlijā Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā 11 mēnešu ilgu dienestu uzsāks 150 VAD karavīri. No 2027. gada plānots, ka VAD apmācības tiks īstenotas arī militārajā bāzē "Daugavpils"550 karavīri, kas būs izvietoti Latgalē, pēc VAD pabeigšanas tiks ieskaitīti NBS augstas gatavības rezervē* Izveidots un nokomplektēts augstas gatavības rezerves bataljons**AiM 31.12.2027.AiM esošā budžeta ietvaros55 (valsts budžets)1.10.Atbalsts ES Austrumu pierobežas drošības56 un konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot iespēju piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, kas sekmē pieejamību sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību – sagatavošanās darbi programmas izveidei 1. Sagatavots kartējums ar divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstību Latvijā ES Austrumu pierobežas drošības un konkurētspējas stiprināšanai, iekļaujot tajā šo projektu ieviešanai nepieciešamo finansējuma apjomu 2. ES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada ir nodrošināts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu pierobežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveideiES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada sniegts atbalsts ES Austrumu pierobežas attīstībai, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveidei* Piesaistītas privātās investīcijas Latvijas Austrumu pierobežā, pārsniedzot 2022., 2023. un 2024. gadā piesaistītās investīcijas gada griezumā**VARAMAM, EM, IEM, SM, ZM, IZM, LM, VM, KM, LPR, VPR, pašvaldības, VRG1.darbības rezultāts: 31.12.2025. 2.darbības rezultāts: 31.12.2027.VARAM esošā budžeta ietvaros57 (valsts budžets)1.11.Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana: izbūvēti katastrofu pārvaldības centri58, tajā skaitā reģionā: - augstas gatavības projektu īstenošanas ietvaros (Dagda, Ilūkste);- Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros (Daugavpils, Līvāni, Viļāni, Alūksne);- drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros (Preiļi)Papildus nepieciešams finansējums 4 katastrofu pārvaldības centriem (Balvi, Krāslava, Ludza, Rēzekne) 43 062 840 euro apmērā.597 jauni katastrofu pārvaldības centri Austrumu pierobežā (pavisam Austrumu pierobežā plānoti 11, Latvijā – 34) Rezultāti Latvijā (vienots modelis Latvijā): Palielinās glābšanas darbos izmantojamās tehnikas apjoms (glābšanas laivas, kvadricikli, ūdensvedēju cisternas)*Samazinās VUGD un NMPD ierašanās laiks notikuma vietā**IeMNVA, VUGD, VP, PMLP, IeM IC, VSC, VRS, NMPDIndividuāli katram centram atkarībā no projekta gatavības pakāpesFinansējums Latvijā 2025.gadā60: 63 547 374 euroT.sk. Austrumu pierobežai 2025.gadam:32 478 696 eurot.sk. valsts budžets13 527 972euro, ANM:18 950 724 euro(ES fondi: ANM, valsts budžets: augstas gatavības projekti un drošības stiprināšanas pasākumi)1.12.Valsts un pašvaldības iestāžu infr …