Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

Īsumā

Šis likums regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību Latvijā, nosakot to veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Tā mērķis ir nodrošināt vārda brīvību un informācijas pieejamību sabiedrībai.

Ko tas regulē

  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas un reģistrācijas kārtību.
  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības noteikumus.
  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību.
  • Vārda un uzskatu paušanas brīvību elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Kam tas attiecas

  • Komerciāliem, nekomerciāliem un sabiedriskiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā.
  • Citiem tiesību subjektiem, kas darbojas šajā jomā, likumā paredzētajos gadījumos.

Galvenie punkti

  • Likums definē tādus terminus kā "apraide", "audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojums", "reklāma" un "sponsorēšana".
  • Tas attiecas uz informācijas izplatīšanu elektroniskajos sakaru tīklos neatkarīgi no izplatīšanas veida.
  • Likuma mērķis ir veicināt brīvu, demokrātisku diskusiju un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
  • Likums nodrošina sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apraide — darbību kopums, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošanu, to sākotnējo izplatīšanu saskaņā ar raidījumu pārraidīšanas sarakstu un vienlaicīgu publisku uztveršanu, izmantojot elektronisko sakaru tīklus; 2) apraides aptveršanas zona — teritorija, kurā raidītāja signāla intensitāte atbilst kvalitatīvas uztveršanas kritērijiem, ko katram uztveršanas veidam nosaka starptautiskie līgumi par apraidi; 3) audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojums — pakalpojums (vai no tā nošķirama daļa), uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kura galvenais uzdevums ir, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, nodrošināt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus un audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus; 4) audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums — reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā vai lietotāja veidotā video, izvietoti pirms vai pēc raidījuma vai lietotāja veidota video par samaksu vai citu atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību; 5) bezmaksas televīzija — sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai bez maksas; 6) daļēja ekrāna reklāma — reklāma, kas kadra malā atrodas uz ekrāna vienlaikus ar raidījumu slīdošas rindas, logotipa, īsa reklāmas klipa vai citā reklāmas veidā; 7) elektroniskais plašsaziņas līdzeklis — privātpersona, kurai tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta apraides atļauja vai retranslācijas atļauja vai kura atbilstoši šim likumam ir iesniegusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei paziņojumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu; 8) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu; 9) ierobežotas piekļuves kontrole — ierīce, programmatūra vai cits risinājums, kas ļauj pakalpojumu saņemt tikai autorizētam lietotājam; 10) ilgstoša reklāma — reklāma, kuras ilgums pārsniedz 90 sekundes; 11) interaktīvā (mijiedarbības) reklāma — reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā skatītājam tiek dota iespēja piekļūt detalizētākam reklāmas saturam; 12) kabeļtelevīzija — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli; 121) lietotāja veidots video — kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas neatkarīgi no tā garuma veido atsevišķu vienību, kuru radījis lietotājs un kuru video koplietošanas platformā augšupielādējis šis vai jebkurš cits lietotājs; 122) maksas televīzija — par maksu nodrošināta piekļuve elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmai; 123) mātes uzņēmums — uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitas uzņēmumus; 124) meitas uzņēmums — uzņēmums, kuru kontrolē mātes uzņēmums, tostarp jebkurš galvenā mātes uzņēmuma meitas uzņēmums; 13) neatkarīgais producents — privātpersona, kas nav elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, bet veido filmas, reklāmu, atsevišķus radio, televīzijas raidījumus; 14) pašreklāma — paziņojumi, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata savā programmā vai raidījumu katalogā, informējot par savu vai citu tās pašas elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrību grupas programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātiem darbiem, kas tieši iegūti no programmas vai raidījumiem; 141) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

  1. a)attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā pieci procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē,
  2. b)attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks); 15) privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība; 16) produktu izvietošana — jebkurš audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums, kurā iekļauti produkti, pakalpojumi vai to preču zīmes, vai atsauces uz attiecīgajiem produktiem, pakalpojumiem vai to preču zīmēm un kurš tiek demonstrēts raidījumā vai lietotāja veidotā video par samaksu vai citu atlīdzību; 17) programma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidots raidījums vai raidījumu kopums ar kopēju nosaukumu; 171) programmas pamata audiovaloda — valoda, kas noteikta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos un kas nodrošināma neatkarīgi no televīzijas programmas izplatīšanas veida; 172) programmas izziņošana sabiedrībai — jebkura darbība, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai; 18) programmu izplatīšana — programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus; 19) publiska uztveršana — iespēja uztvert elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu vai raidījumu katalogu bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkurā vietā attiecīgās programmas izplatīšanas publisko elektronisko sakaru tīkla aptveršanas zonā; 20) (izslēgts ar 13.11.2025. likumu); 21) (izslēgts ar 13.11.2025. likumu); 22) raidījums — kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās vai audio darbs radio programmā, kurš neatkarīgi no tā garuma veido atsevišķu vienību programmā vai katalogā un kuru izveidojis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis; 23) raidīšana — programmu izplatīšana publiskai uztveršanai. Šis termins neietver pakalpojumus pēc pieprasījuma; 24) raidlaiks — diennakts laika posms, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata programmu noteiktā teritorijā; 25) raidstunda — laika posms, kas ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, to ieskaitot; 251) redakcionāls lēmums — lēmums, kuru regulāri pieņem nolūkā īstenot redakcionālo atbildību un kurš ir saistīts ar audio un audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ikdienā veicamo darbību; 26) reklāma — jebkurš paziņojums, kas tiek izplatīts par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju saistīts jebkuras personas raidījums, kas tiek veidots reklāmas nolūkā, lai veicinātu preču, tai skaitā nekustamā īpašuma vai pakalpojumu, tiesību un pienākumu, piedāvājumu par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī politiskā reklāma; 27) reklāmas klips — reklāma, kuras ilgums nepārsniedz 90 sekundes; 28) retranslācija — programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu; 29) (izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu); 291) sabiedrību grupa — mātes uzņēmums, visi tā meitas uzņēmumi un visi citi ar tiem organizatoriski, ekonomiski un juridiski saistīti uzņēmumi; 30) satelīttelevīzija un satelītradio — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot satelītu; 31) slēpts audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums — preču, pakalpojumu, nosaukumu, preču zīmju, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums vārdu vai attēlu veidā, ja šādu atveidojumu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir apzināti iecerējis kā audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu, bet tas varētu maldināt sabiedrību par šā paziņojuma būtību. Šāds atveidojums jo īpaši uzskatāms par apzināti iecerētu, ja tā izvietošana notiek par samaksu vai citu atlīdzību; 32) sponsorēšana — jebkurš audio un audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu sniegšanā, audio vai audiovizuālu darbu, programmu vai raidījumu veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu, raidījumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu vai lietotāju veidotu video finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu; 321) televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums — pakalpojums, kas nodrošina iespēju uztvert televīzijas programmu lietotāja galaiekārtā, tostarp izplatot vai retranslējot programmu. Šī definīcija neattiecas uz šā likuma 13. pantā minētajiem gadījumiem; 33) televīzijas veikala skatlogs — televīzijas veikals, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes; 34) televīzijas veikals — tiešs sabiedrībai adresēts audiovizuāls paziņojums nolūkā piedāvāt par samaksu vai citu atlīdzību preces, tai skaitā nekustamo īpašumu vai pakalpojumus, tiesības un pienākumus; 341) valodas celiņš — skaņas celiņš, kas atšķiras no programmas pamata audiovalodas; 342) video koplietošanas platformas pakalpojums — pakalpojums (vai no tā nošķirama daļa), uz kuru nav attiecināma redakcionālā atbildība un kura būtiskas funkcionalitātes galvenais nolūks ir, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, piedāvāt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus un lietotāju veidotus video, un kurā to organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs, tostarp ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, jo īpaši veidojot priekšskatījumus, marķējot un kārtojot secībā; 35) virtuālā reklāma — reklāma, kas tiek elektroniski izvietota uz kadra attēla raidījuma laikā; 36) zemes raidītājs — raidītājs, kas pārraida elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un raidījumus, izplatot signālu ar antenas palīdzību bez mākslīga vadītāja jebkuru tādu radiosakaru nodrošināšanai, kuri nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija; 37) Zemes stacija — uz zemes virsmas izvietota elektronisko sakaru tīkla galastacija elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu nogādāšanai līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izplatījumā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2012., 14.02.2013., 18.04.2013., 23.10.2014., 17.12.2015., 20.06.2018., 11.06.2020., 05.11.2020., 10.12.2020., 09.06.2022., 22.09.2022. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.) 2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1)Likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību šajā likumā paredzētajos gadījumos.
(2)Šā likuma mērķi ir šādi: 1) nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā; 2) noteikt Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību neatkarīgi no veida, kādā publiskai uztveršanai paredzētā informācija tiek izplatīta elektroniskajos sakaru tīklos; 3) (izslēgts no 01.01.
  1. ar 10.12.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu); 4) veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata; pildot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi rūpēties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu; nodrošināt tās saglabāšanu un lietošanu, nosakot sabiedrības interesēm atbilstošu kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi lieto valsts valodu raidlaikā, un vienlaikus paredzot tiesības lietot elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos mazākumtautību un citas valodas.
(3)Šā likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, ja attiecīgā programma tur tiek izplatīta nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus. Šā likuma noteikumi neattiecas uz citu veidu audiovizuālo informāciju, kas ir izvietota un pieejama interneta vidē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(4)Šā likuma noteikumi nav piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kas paredzēti uztveršanai tikai valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, un ko tieši vai netieši ar standarta galaiekārtām neuztver auditorija vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 10.12.2020. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) II nodaļa. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi 3.pants. Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji
(1)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas ir redakcionāli atbildīgi, atrodas Latvijas jurisdikcijā, ja tie saskaņā ar šā panta otro daļu ir dibināti Latvijā vai arī atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas Latvijas jurisdikcijā, ja tie sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus Latvijā.
(2)Lai noteiktu, vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā, tiek piemēroti šādi kritēriji: 1) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta un redakcionāli lēmumi par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumiem tiek pieņemti Latvijā, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā; 2) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, tad uzskatāms, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa strādā abās valstīs, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā ir tā galvenā biroja atrašanās vieta. Ja nevienā no šīm valstīm nestrādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā tas pirmoreiz sāka darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās valsts ekonomiku; 3) ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta ir Latvijā, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā, — ar nosacījumu, ka Latvijā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa.
(3)Latvijas jurisdikcijā atrodas arī tādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi, bet kuri atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tie izmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā; 2) tie neizmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā, bet izmanto Latvijai piederošos satelīta resursus.
(4)Ja to, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā atrodas elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nevar konstatēt atbilstoši šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir dalībvalsts, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 50., 51., 52., 53., 54. un 55. panta nozīmē.
(5)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis 14 dienu laikā informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par izmaiņām, kas var ietekmēt jurisdikcijas noteikšanu saskaņā ar šā panta otro daļu.
(6)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis 14 dienu laikā informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, ja tas sniegs pakalpojumu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsts uz auditoriju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to informē attiecīgo regulatīvo iestādi mērķauditorijas dalībvalstī.
(7)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido un regulāri atjaunina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kā arī norāda jurisdikciju noteicošo kritēriju saskaņā ar šā panta otro daļu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē Eiropas Komisiju par minēto sarakstu, tostarp par visiem tā atjauninājumiem.
(8)Ja, piemērojot šā panta otro daļu, nav iespējams ar citu dalībvalsti vienoties par jurisdikciju, tad 14 dienu laikā no brīža, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts atteikums vienoties par jurisdikciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jautājumu iesniedz Eiropas Komisijai. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 17.12.2015. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 4.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidi
(1)Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala pēc to darbības mērķa un izplatīšanas veida, kā arī pēc aptveršanas zonas.
(2)Pēc darbības mērķa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
(3)Pēc izplatīšanas veida elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
(4)Pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem izsniegta apraides atļauja, iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Iedalījums nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos attiecas uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas tiek izplatītas ar zemes raidītāju. 5
  1. pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana un pakalpojumu sniegšana. Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko statusu un to pārvaldību nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. 6 (10.12.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.
  3. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. punktu) 6.pants. Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
(1)Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti uzņēmējdarbības veicēji.
(2)Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām. 7 7.pants. Nekomerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
(1)Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķis nav peļņas gūšana, un to sniegtais pakalpojums ir paredzēts konkrētai auditorijai ar kopējām interesēm.
(2)Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumā vai programmā aizliegta citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu retranslācija, kā arī audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu izplatīšana.
(3)Nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto savus pakalpojuma vai programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas vai raidījumus, saņemot attiecīgā komerciālā vai nekomerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atļauju un iepriekš saskaņojot to ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. 8 8.pants. Pārrobežu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
(1)Par pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuri Latvijas teritorijā ar zemes vai satelītu raidītāju vai publisko elektronisko sakaru tīklu palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.
(2)Uz pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju. 9 9.pants. Nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
(1)Par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru sniegto pakalpojumu var saņemt vismaz 60 procenti Latvijas iedzīvotāju vai kuru programmu apraides aptveršanas zona ir valsts teritorijas lielākā daļa, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi.
(2)Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas.
(3)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut šā panta pirmajā daļā minētajiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 10.pants. Reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
(1)Par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir ne mazāk kā 20 procenti Latvijas teritorijas, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi.
(2)Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz viena Latvijai saistošos starptautiskajos nolīgumos paredzētam reģionālajam apraides zonu plānojumam atbilstoša apraides zona.
(3)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija. 11 11.pants. Vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Par vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir mazāka par šā likuma 10.pantā noteikto reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu aptveršanas zonu. 12 12.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā. 13 13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana
(1)Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina: 1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību; 2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā; 3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, vienojoties ar attiecīgajiem sabiedriskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tehniskajiem nosacījumiem programmu izplatīšanai; 4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas; 5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
(11)Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.
(2)Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi.
(3)Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4)Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(5)Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu.
(6)Par maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.
(7)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas. Maksājumus aprēķina atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai, kuru nosaka Ministru kabinets. 14 (14.02.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.
  2. un 20.06.
  3. likumu, kas stājas spēkā 12.07.
  4. Pirmās daļas
  5. punkta un sestās daļas jaunā redakcija un septītā daļa stājas spēkā 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu
  7. punktu) 14.pants. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums Nav pieļaujama elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Par dominējošo stāvokli šā likuma izpratnē uzskatāms tāds stāvoklis, kad Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus. 15 III nodaļa. Apraides atļauja, retranslācijas atļauja un to anulēšana, elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrācija un darbības izbeigšana(Nodaļas nosaukums 17.12.
  8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 15.pants. Apraides tiesības
(1)Apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā, ģeogrāfiskā teritorijā un veidā.
(2)Apraides tiesības piešķir atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai. Piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.
(3)(Izslēgta no 01.01.
  1. ar 10.12.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu)
(4)Apraides tiesības tiek piešķirtas uz personas iesnieguma pamata. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, apraides tiesības piešķir konkursa kārtībā.
(5)Ja paredzamā programmu apraides aptveršanas zona pilnībā vai galvenokārt ir citas Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts teritorija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms apraides tiesību piešķiršanas konsultējas ar attiecīgās valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi.
(6)Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju, apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par apraides atļaujas izsniegšanu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts nodevu nemaksā.
(7)Apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu plāno valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari". Par frekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem frekvences piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides tiesības, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
(8)Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari", nosakot frekvences piešķīrumus vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu raidīšanai, nodrošina, ka tie neierobežo ciparu televīzijas nacionālos un reģionālos tīklus un nepārkāpj starptautiskajos līgumos par apraidi noteikto.
(9)Par komerciālo pārrobežu televīzijas programmu vai komerciālo nacionālo televīzijas programmu apraides tiesību īstenošanas uzraudzību maksā ikgadējo valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 22.11.2017. un 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020.) 16.pants. Apraides tiesību piešķiršanas konkursa kārtība
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar šo likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju izsludina konkursu uz apraides tiesību piešķiršanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (9., 10. un 11.pants).
(2)Sludinājums par konkursu publicējams Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Sludinājumā norāda šādas ziņas: 1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis); 2) prasības attiecībā uz programmu (elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apjoms), raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteikusi konkursa nolikumā; 3) aptveršanas zona; 4) apraides atļaujas termiņš; 5) darbības uzsākšanas laiks; 6) konkursa dalības maksa; 7) iesnieguma iesniegšanas termiņš.
(3)Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.
(4)Konkursa dalībnieks iesniedz iesniegumu, kurā norādāms: 1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods; 2) juridiskajai personai un personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un informācija par īpašniekiem.
(5)Iesniegumam pievienojami: 1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, kuras Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir noteikusi konkursa nolikumā vai kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām; 2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam; 3) dokuments par konkursa dalības maksas samaksu.
(6)Ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, to piedāvāto programmu pamatnosacījumiem un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē savā tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Padome nepublicē ziņas, kuras konkursa dalībnieks ir norādījis kā komercnoslēpumu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 17.pants. Konkursa rezultātu noteikšana
(1)Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie iesniegumi. Vērtēšanas pamatkritēriji ir koncepcijas radošais, finansiālais un tehniskais nodrošinājums, kā arī valsts valodas apjoms audiovizuālā nacionālā vai reģionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotās programmas raidlaikā.
(2)Konkursa rezultāti nosakāmi ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.
(3)Par konkursa rezultātiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu, ko 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei.
(4)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
(5)Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.
  1. un 23.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2014.) 18.pants. Apraides atļauja
(1)Apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
(2)Apraides atļauja tiek izsniegta uz astoņiem gadiem.
(21)Aizliegts izsniegt apraides atļauju tādas televīzijas programmas apraidei, kura ir izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, vai par kuras retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi lēmumu.
(3)Par apraides atļaujas izsniegšanu un apraides atļaujas pamatnosacījumu pārskatīšanu maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
(4)Apraides atļaujas saņemšanai privātpersona (tostarp konkursa uzvarētājs) neatkarīgi no tās reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu, kuram pievienojama informācija par tās patieso labuma guvēju un attiecīgās programmas vai pakalpojuma izplatīšanu nodrošinošā elektronisko sakaru komersanta apliecinājums par šīs programmas vai pakalpojuma izplatīšanu. Ja programmas veidošanai un izplatīšanai nav nepieciešams radiofrekvenču resurss, iesniegumam pievienojami darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, informāciju par īpašniekiem, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam.
(41)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas saņēmis apraides atļauju, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta apraides atļauja, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu.
(42)Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām.
(43)Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai: 1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam; 4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
(44)Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt apraides atļauju, vai lēmumu par izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(45)Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.
(46)Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.
(5)Ja konkursa uzvarētājs vai tāds nacionālais vai reģionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu apstiprinātas tiesības palielināt programmas apraides aptveršanas zonu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par konkursa rezultātiem vai lēmums par aptveršanas zonas palielināšanu, neizņem apraides atļauju vai 12 mēnešu laikā neuzsāk darbību, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto lēmumu var atcelt.
(6)Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var iesniegt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa rīkošanas. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gada laikā no iesnieguma par apraides atļaujas izsniegšanu saņemšanas brīža ar spēkā stājušos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu vai tiesas spriedumu konstatētus būtiskus elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī izvērtēt valsts iestāžu sniegto informāciju par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Izvērtējot šo informāciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām pieņem motivētu lēmumu izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļauju bez konkursa vai atteikt apraides atļaujas izsniegšanu. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sešu mēnešu laikā no frekvences atbrīvošanās brīža rīko konkursu uz brīvo frekvenci.
(7)Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram izsniegta apraides atļauja šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus, ievērojot šā likuma 13.panta otrajā daļā noteikto, vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(8)Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta apraides atļauja, ir pienākums nodrošināt atļaujā noteikto apraides aptveršanas zonu.
(9)Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība tiek izbeigta, apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 24.04.2014., 22.11.2017., 20.06.2018., 11.06.2020., 29.04.
  1. un 22.09.
  2. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 19.pants. Retranslācijas atļauja, retranslācijas un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas papildnosacījumi
(1)Programmu retranslācijai un izplatīšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju.
(11)Vietējais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nedrīkst retranslēt tās televīzijas programmas, kuras jau tiek raidītas vai retranslētas televīzijas zemes apraides nacionālajos vai reģionālajos elektronisko sakaru tīklos.
(12)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs programmas saņem no attiecīgās programmas īpašnieka (turētāja) norādītā avota, ja likumā nav noteikts citādi. Pildot šā panta sestajā un 6.1 daļā paredzētos pienākumus, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, ir tiesīgs programmas uztveršanai izmantot attiecīgās televīzijas programmas signālu, ko zemes apraidē ciparformātā galalietotāji uztver bez maksas.
(2)Retranslācijas atļaujas saņemšanai privātpersona neatkarīgi no tās reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu, kuram pievienojama informācija par tās patieso labuma guvēju, retranslējamo programmu uzskaitījums un, ja nepieciešams, — dokuments, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kā arī samaksā valsts nodevu. Katru gadu līdz gada pirmā mēneša pēdējai darbdienai retranslācijas atļauju pārreģistrē, par to maksājot valsts nodevu un sniedzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tās noteikto informāciju programmas retranslācijas turpināšanai. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
(21)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas saņēmis retranslācijas atļauju, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta retranslācijas atļauja, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu.
(22)Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām.
(23)Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai: 1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam; 4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
(24)Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt retranslācijas atļauju, vai lēmumu par izsniegtās retranslācijas atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(25)Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.
(26)Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.
(3)Ja retranslācijai nepieciešams frekvenču resurss, retranslācijas atļauja tiek izsniegta šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram izsniegta retranslācijas atļauja šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus, ievērojot šā likuma 13.panta otrajā daļā noteikto, vai izmantot elektronisko sakaru komersanta sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(4)Par tādu retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas jurisdikcijā esošs elektronisko sakaru komersants, kas saņēmis attiecīgās programmas retranslācijas atļauju.
(5)(Izslēgta ar 17.12.2015. likumu)
(6)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem abonentiem nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas izplata, savukārt sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek izplatītas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kurš tā programmas izplata.
(61)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina to Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, ja vien šis plašsaziņas līdzeklis par savu programmu izplatīšanu nepieprasa maksu. Ja komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepieprasa maksu par savas programmas izplatīšanu, šādai programmu izplatīšanai publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Par šādu komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs neiekasē maksu no tā komerciālā nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas izplata. Ja nepieciešams segt satelīta signāla nodrošināšanas izmaksas, bet komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tās nesedz, televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma nodrošināt attiecīgās programmas izplatīšanu, izmantojot satelītu.
(62)Komerciālie nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina vienlīdzīgus un nediskriminējošus retranslācijas noteikumus elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri to programmas retranslē vai vēlas retranslēt.
(7)(Izslēgta no 01.01.
  1. ar 21.11.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu)
(8)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, noslēdzot atbilstošu pakalpojuma līgumu, ietver savā programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā uztveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Minētais nosacījums attiecināms uz tādu programmu izplatīšanu, kuru raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli par mazāku raidlaika apjomu. Par šādas retranslācijas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no tā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas retranslē, tāpat kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek retranslētas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas tā programmas retranslē.
(9)Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības zona pārsniedz šā panta astotajā daļā minētās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas apraides atļaujā noteikto apraides zonu zemes apraidē, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir pienākums, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas noteikumus, ietvert savā programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā uztveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, noslēdzot atbilstošu pakalpojumu līgumu, un tiesības no attiecīgā reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa par sniegto pakalpojumu pieprasīt maksu, kas nepārsniedz faktiskās izmaksas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) vietējais vai reģionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas, lai tā veidotā televīzijas programma tiktu retranslēta ārpus apraides atļaujā noteiktās apraides zonas; 2) elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir tehniskas iespējas nodrošināt attiecīgo televīzijas programmas ietveršanu savā programmu piedāvājumā; 3) ietveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli par mazāku raidlaika apjomu.
(10)Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, atbilstoši šā panta astotās vai devītās daļas nosacījumiem ir pienākums izplatīt reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, bet šāda reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programma ir saturiski nekvalitatīva vai televīzijas programmas izplatīšana tehnisku vai komerciālu apstākļu dēļ var radīt attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nesamērīgus zaudējumus, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc motivēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesnieguma izvērtēšanas ir tiesīga šo elektronisko plašsaziņas līdzekli atbrīvot no pienākuma izpildes attiecībā uz konkrētās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas izplatīšanu vai noslēgt ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli administratīvo līgumu, vienojoties par minētā pienākuma izpildes nosacījumiem.
(11)Šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā līguma noslēgšana pati par sevi neatbrīvo puses no šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā pienākuma izpildes. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto televīzijas programmu izplatīšanai attiecīgajos publiskajos elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga.
(12)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs (tai skaitā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju papildus šā panta sestajā, 6.1, astotajā un devītajā daļā paredzētajām programmām) nodrošina, ka visiem tā abonentiem nemainītā veidā tiek pievadītas šādas televīzijas programmas: 1) vismaz viena televīzijas programma, kuras raidījumu valoda vismaz 50 procentu apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda, ar nosacījumu, ka minētās programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti, programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā un ievēro apraides atļaujas noteikumus, nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu; 2) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti ziņu, analītiskie un informatīvie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 3) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti populārzinātniskie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 4) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti raidījumi bērnu un jauniešu auditorijai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
(121)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam (tai skaitā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju) ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā iekļautas šā panta sestajā, 6.1, astotajā, devītajā un divpadsmitajā daļā paredzētās televīzijas programmas, kā arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 80 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām (turpmāk — pamatpiedāvājums). Pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.
(13)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs pamatpiedāvājumā programmas iekļauj šādā secībā: sestajā, 6.1, astotajā un devītajā daļā minētās programmas, visas pamatpiedāvājumā ietilpstošās divpadsmitās daļas
  1. punktā minētās programmas un pārējās pamatpiedāvājumā esošās programmas. Televīzijas programmas, kas saskaņā ar šā panta 12.1 daļu iekļautas pamatpiedāvājumā un nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās, televīzijas programmu sarakstā seko pēc tām programmām, kuras ir veidotas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās. Televīzijas programmas, kas nav iekļautas pamatpiedāvājumā, bet atbilst šā panta divpadsmitās daļas
  2. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajā programmu piedāvājuma sarakstā iekļauj pirms citām pamatpiedāvājumā neiekļautajām programmām.
(131)Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā.
(14)Aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.
(15)Programmu iekļauj Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā noteiktajā kārtībā. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izvērtēt Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaujamas un tajā esošas programmas patieso labuma guvēju.
(16)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt programmas īpašniekam (turētājam) informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju programmas īpašnieks (turētājs) sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā.
(17)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izslēgt programmu no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, ja pēc šīs padomes pieprasījuma programmas īpašnieks (turētājs) nav iesniedzis informāciju un dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju.
(18)Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaujama tikai tāda elektronisko plašsaziņas līdzekļu programma, attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 18.04.2013., 21.11.2013., 17.12.2015., 22.11.2017., 20.06.2018., 11.06.2020., 09.06.2022., 22.09.
  1. un 13.11.
  2. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.) 19.1 pants. Programmas izziņošanas sabiedrībai ierobežojumi Atļauts izziņot sabiedrībai programmu, kura ir iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. 21 (09.06.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2022.) 20.pants. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukums
(1)Apraides atļauju vai retranslācijas atļauju var izsniegt, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukums: 1) nepārprotami atšķiras no cita Latvijā jau reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukuma; 2) atbilst Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 3) nepārprotami atšķiras no tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukuma, kura darbība izbeigta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu; 4) nepārkāpj šā panta otrajā daļā minētās prasības.
(2)Latvijā, Eiropas Savienībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, kuri attiecas uz Latviju, reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukumā aizliegts izmantot ārvalstīs reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukumu vai preču zīmi, vai tās sastāvdaļas tādā veidā, kas maldina auditoriju. Šādu preču zīmi ir atļauts lietot gadījumos, kad ārvalstīs reģistrētam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir būtiska ietekme uz Latvijas jurisdikcijā esošā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību vai persona, kurai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, atļāvusi to lietot Latvijas teritorijā.
(3)Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ievērojami arī pēc apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas izsniegšanas. 22 21.pants. Apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšana, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšana un izbeigšana
(1)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis: 1) savu darbību izbeidzis, bet izsniegto apraides atļauju vai retranslācijas atļauju nav nodevis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei; 2) darbojas neregulāri, tādējādi nepildot apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus; 3) nav samaksājis valsts nodevu attiecīgi šā likuma 15. panta devītajā daļā vai 19. panta otrās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā.
(2)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, ja tas gada laikā atkārtoti: 1) būtiski pārkāpis elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošus normatīvos aktus; 2) izplatījis programmu, kas neatbilst apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumiem.
(3)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis: 1) trīs reizes gada laikā sodīts par būtiskiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem; 2) gada laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi lēmumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanu, ir izdarījis būtiskus šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus; 3) būtiski pārkāpis apraides vai retranslācijas atļaujā ietvertos noteikumus; 4) neievēro šā likuma 18.panta astotās daļas noteikumus un šis pārkāpums ir būtisks; 5) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, nepārtrauc attiecīgā noteikuma pārkāpšanu; 6) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, atkārtoti būtiski pārkāpis attiecīgo noteikumu; 7) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis; 8) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 9) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju; 10) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.
(31)Piemērojot šā likuma 21.panta trešo daļu un izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ņem vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veiktās darbības saistībā ar pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanu, pārkāpuma ietekmi uz vispārējo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt.
(4)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojums par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības izbeigšanu publicējams Padomes tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', bet par reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli — arī vietējā laikrakstā.
(5)Šā panta piemērošanu neietekmē šā likuma III1 nodaļas noteikumu piemērošana. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 17.12.2015., 22.11.2017., 11.06.2020., 05.11.
  1. un 29.04.
  2. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2021.) III1 nodaļa. Aizliegums izplatīt citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumus pēc pieprasījuma(Nodaļa 17.12.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 21.1 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir būtiski pārkāpti šā likuma 24. panta devītās vai desmitās daļas vai 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 9. punkta noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz divas reizes.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par: 1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi; 2) pārkāpumu būtību; 3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā; 4) iespēju viena mēneša laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi paziņojumu, vienoties par pieņemamu risinājumu.
(3)Ja apspriešanās ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas brīža noslēgusies bez pieņemama risinājuma un elektroniskais plašsaziņas līdzeklis programmā pieļauj jaunu pārkāpumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(31)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lemj par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma nopietni un būtiski pārkāpj šā likuma 26. panta 7. vai 8. punktu un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz vienu reizi.
(32)Šā panta 3.1 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par: 1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi; 2) pārkāpumu būtību; 3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā.
(33)Konstatējot šā likuma
  1. panta
  2. vai
  3. punkta pārkāpumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome steidzamos gadījumos ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc iespējamā pārkāpuma var atkāpties no šā panta 3.2 daļā noteiktās kārtības un aizliegt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā.
(34)Šā panta 3.3 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc programmas izplatīšanas aizlieguma nekavējoties informē Eiropas Komisiju un attiecīgo valsti, lūdzot Eiropas Komisiju izvērtēt paziņoto pasākumu saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(4)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(5)Papildus šajā pantā minētajam, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī jau ir aizliegta kādas audiovizuālās programmas izplatīšana par šā likuma
  1. pantā minētajiem pārkāpumiem un šis aizliegums ir spēkā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sadarbojoties ar attiecīgās ārvalsts kompetento institūciju, noskaidro, vai tie paši pārkāpumi nav konstatējami programmā, kas tiek izplatīta Latvijā. Ja šādi pārkāpumi tiek konstatēti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pieņemt lēmumu par konkrētās programmas izplatīšanas aizliegumu Latvijā šajā pantā paredzētajā kārtībā. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018., 11.06.
  2. un 05.11.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 21.2 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju
(1)Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma ir pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālajā programmā ir pārkāpti tādi šā likuma vai citu normatīvo aktu noteikumi, kas paredz detalizētākus vai stingrākus programmu veidošanas nosacījumus nekā Eiropas Savienības tiesību akti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var nepiemērot šā likuma 21.1 pantu.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, lai panāktu pieņemamu risinājumu, informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo valsti par konstatētajiem pārkāpumiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lūgt attiecīgo valsti nodrošināt to, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ievēro Latvijas normatīvo aktu noteikumus.
(3)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aicināt šo lietu izskatīt kontaktkomitejā, kas izveidota atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(4)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konstatējot programmu veidošanas nosacījumu pārkāpumu, var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā, vai par soda piemērošanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas ir redakcionāli atbildīgs par attiecīgo programmu, ja ir visi šādi nosacījumi: 1) šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā divu mēnešu laikā netiek panākts pieņemams risinājums; 2) attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis jurisdikciju citā valstī, lai apietu Latvijā izvirzītos stingrākus noteikumus; 3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir paziņojusi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, attiecīgajai valstij un Eiropas Komisijai par nodomu veikt šīs daļas ievaddaļā minētos plānotos pasākumus, sniedzot to pamatojumu; 4) Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par šīs daļas ievaddaļā minēto plānoto pasākumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(5)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 25 21.3 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālais pakalpojums pēc pieprasījuma nopietni apdraud: 1) sabiedrisko kārtību, jo īpaši noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, nepilngadīgo personu aizsardzību un cīņu pret naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības vai etniskās piederības dēļ, kā arī aizskar personas cieņu; 2) sabiedrības veselības aizsardzību; 3) sabiedrības drošību, tai skaitā valsts drošību un aizsardzību; 4) patērētāju aizsardzību, tai skaitā ieguldītāju aizsardzību.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lūdz novērst pārkāpumu un informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par: 1) raidījumu, kurā konstatēts pārkāpums; 2) pārkāpuma būtību; 3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā; 4) iespēju viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas brīža vienoties par pieņemamu risinājumu.
(3)Ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis un attiecīgā valsts nav veikuši pasākumus pārkāpuma novēršanai vai šie pasākumi nav bijuši piemēroti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(4)Steidzamības gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atkāpties no šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās procedūras. Šādā gadījumā tā par veiktajiem pasākumiem iespējami īsākā laikā informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju, norādot steidzamības pamatojumu.
(5)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 21.4 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir pārkāpti Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju noteikumi.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsti par konstatētajiem pārkāpumiem un meklē pieņemamu risinājumu Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajā kārtībā.
(3)Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpti šā likuma 24.panta devītās vai desmitās daļas vai 26.panta noteikumi un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas neizdodas panākt pieņemamu risinājumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(4)Visos pārējos iespējamo pārkāpumu gadījumos, ja pārkāpums turpinās astoņus mēnešus pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atbilstoši Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajam lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(5)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 27 21.5 pants. Aizliegums izplatīt citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts, izņemot gadījumus, kad audiovizuālajā programmā vai katalogā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu vai katalogu veidošanas nosacījumi vai kad audiovizuālās programmas vai audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(21)Aizliegts sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par izplatīšanas aizliegumu Latvijā. Aizliegums ir spēkā visu programmas retranslācijas aizlieguma periodu.
(3)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2022. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 21.6 pants. Aizliegums izplatīt citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammas izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad audioprogrammā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu veidošanas nosacījumi vai kad audioprogrammas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(3)Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
  1. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.) III2 nodaļa. Aizlieguma retranslēt audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas īstenošanas kārtība(Nodaļa 23.11.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 21.7 pants. Lēmums par audiovizuālo programmu retranslācijas pārtraukšanu, ja nav saņemta retranslācijas atļauja Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka Latvijā tiek veikta audiovizuālo programmu retranslācija bez retranslācijas atļaujas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju. 30 21.8 pants. Rīcība pēc tam, kad pieņemts lēmums par audiovizuālo programmu retranslācijas pārtraukšanu
(1)Ja Padomes noteiktajā termiņā retranslācija netiek pārtraukta, netiek saņemta retranslācijas atļauja vai ar Padomi netiek panākta vienošanās par tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu, Padome īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.
(2)Ja Padomei nav iespēju īstenot šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek retranslētas audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem. Lēmuma darbības laikā tīmekļvietņu īpašniekiem vai pārstāvjiem ir tiesības vērsties Padomē ar iesniegumu retranslācijas atļaujas saņemšanai, ievērojot šā likuma 19. pantā noteikto kārtību.
(21)Ja šā panta otrajā daļā minētajā lēmumā noteiktais termiņš ir beidzies un Padomē nav saņemts šā panta otrajā daļā minētais iesniegums, nav izsniegta retranslācijas atļauja vai panākta vienošanās par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, Padome, pārliecinoties par to, ka audiovizuālās programmas tiek retranslētas bez atļaujas, ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei uz laiku līdz 24 mēnešiem, atkāpjoties no šā likuma 21.7 pantā noteiktās kārtības.
(3)Lai nodrošinātu šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto lēmumu izpildi, Padome savā tīmekļvietnē uztur un aktualizē šā panta otrajā daļā minēto tīmekļvietņu sarakstu.
(4)(Izslēgta ar 05.11.2020. likumu)
(5)Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka ir izveidotas jaunas tīmekļvietnes, kuras pēc būtības ir identiskas un aizstāj tīmekļvietnes, kuru darbība tikusi ierobežota (tas ir, tīmekļvietņu kopijas), Padomei ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve šīm tīmekļvietnēm, atkāpjoties no šā likuma 21.7 pantā noteiktās kārtības. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018., 05.11.2020., 28.10.2021. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) IV nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pēc pieprasījuma 22.pants. Tiesības sniegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma
(1)Lai sniegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz paziņojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
(2)(Izslēgta ar 17.12.2015. likumu)
(3)Paziņojumā norādāms: 1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods; 2) juridiskajai personai, personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.
(4)Paziņojumam pievienojami: 1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda kataloga nosaukumu, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi, kataloga formātu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām; 2) informācija par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets); 3) informācija par patieso labuma guvēju.
(41)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz pakalpojumu pēc pieprasījuma, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu.
(42)Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām.
(43)Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai: 1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam; 4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
(44)Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome var pieņemt lēmumu aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(45)Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.
(46)Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami iesniegtā paziņojuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.
(5)Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus nepiemēro, ja nepieciešams frekvenču resurss, lai sniegtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt apraides atļauju atbilstoši kārtībai, kāda noteikta šā likuma 16. un 17.pantā.
(6)Aizliegts sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par izplatīšanas aizliegumu Latvijā. Aizliegums ir spēkā visu programmas retranslācijas aizlieguma periodu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015., 20.06.2018., 11.06.2020. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2020.) 23.pants. Pēc pieprasījuma sniedzamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kataloga veidošanas nosacījumi un darbības ierobežošana
(1)Katalogā nedrīkst ietvert pakalpojumus, kas mudina uz naida kurināšanu vai aicina diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ.
(2)Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.
(3)Katalogā un raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.
(4)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, sniedzot pēc pieprasījuma tādus pakalpojumus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, nodrošina šiem pakalpojumiem ierobežotas piekļuves kontroli (lai parastos apstākļos tie nebūtu uztverami).
(5)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, savā katalogā vismaz 30 procentu apjomā iekļauj Eiropas audiovizuālos darbus un veicina šo darbu pieejamību un pamanāmību, tostarp marķējot tos, veltot tiem atsevišķu sadaļu vai meklēšanas rīkus.
(51)Šā panta piektajā daļā minētais pienākums neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ar zemu apgrozījumu vai šaurai auditorijai, kā arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ.
(52)Ja uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, nav attiecināma šā panta piektajā daļā noteiktā Eiropas audiovizuālo darbu kvota, tas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei šo faktu apliecinošu informāciju.
(53)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā vadlīnijas zema apgrozījuma un šauras auditorijas noteikšanai, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju un attiecīgās Eiropas Komisijas vadlīnijas.
(6)(Izslēgta ar 05.11.2020. likumu)
(7)Pastāvīgas piekļuves nenodrošināšana šā likuma 34. pantā minētajai informācijai ir pamats ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam. Ierobežojumu noteikšanai piemērojami noteikumi, kas paredzēti šajā nodaļā attiecībā uz aizliegumu sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma.
(8)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis: 1) trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par būtiskiem nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanā; 2) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis; 3) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 4) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju; 5) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.
(9)Šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10)Pēc šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas Padome veic šā likuma 23.2 panta otrajā daļā paredzētās darbības. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020., 05.11.
  1. un 07.04.
  2. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) IV1 nodaļa. Pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanas ierobežojumi un video koplietošanas platformas(Nodaļas nosaukums 09.06.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2022.) 23.1 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu, ja Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nav iesniegts paziņojums par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka Latvijā tiek sniegts Latvijas jurisdikcijā esošs pakalpojums pēc pieprasījuma bez paziņojuma iesniegšanas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu. 34 (07.04.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 23.2 pants. Rīcība pēc tam, kad pieņemts lēmums par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu vai aizliegšanu
(1)Ja Padomes noteiktajā termiņā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana netiek pārtraukta un netiek iesniegts paziņojums par šā pakalpojuma sniegšanu, Padome īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē.
(2)Ja Padomei nav iespēju īstenot šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības vai tās nav nepieciešams veikt, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, attiecībā uz kuriem Padome ir pieņēmusi lēmumu par to darbības aizliegšanu vai pārtraukšanu, un liegt piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem.
(3)Šā panta otrajā daļā noteiktā lēmuma darbības laikā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem ir tiesības iesniegt Padomei paziņojumu par šā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ievērojot šā likuma 22. pantā noteikto kārtību.
(4)Ja šā panta otrajā daļā minētajā lēmumā noteiktais termiņš ir beidzies un Padomē nav saņemts paziņojums par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, Padome, pārliecinoties par to, ka pakalpojums pēc pieprasījuma tiek sniegts, ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei uz laiku līdz 24 mēnešiem, atkāpjoties no šā likuma 23.1 pantā noteiktās kārtības. 35 (07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 23.3 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu, ja nav iespējams identificēt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju
(1)Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir identificējusi Latvijas jurisdikcijā esošu pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura sniedzēju nav iespējams noskaidrot, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuru sniedzēju nav iespējams identificēt, un liegt piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem.
(2)Lēmuma darbības laikā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem ir tiesības iesniegt Padomei paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ievērojot šā likuma 22. pantā noteikto kārtību.
(3)Pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanai piemērojama šā likuma 23.1 un 23.2 pantā noteiktā kārtība. 36 (07.04.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 23.4 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības ierobežošanu, ja tas tiek izplatīts nolūkā aizstāt tādu pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura darbību Padome ir ierobežojusi Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka ir izveidoti jauni pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuri pēc būtības ir identiski un aizstāj pakalpojumus pēc pieprasījuma, kuru darbība tikusi ierobežota (tas ir, tīmekļvietņu kopijas), Padomei ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve šiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, atkāpjoties no šā likuma 23.1 pantā noteiktās kārtības. 37 (07.04.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 23.5 pants. Vispārīgie video koplietošanas platformu noteikumi
(1)Pakalpojuma atbilstību video koplietošanas platformas būtībai šā likuma izpratnē izvērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
(2)Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs, kas nav dibināts Latvijā, tiek uzskatīts par tādu, kas ir dibināts Latvijā, ja tam ir mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, kas dibināts Latvijā, vai ja tas ir daļa no sabiedrību grupas un kāds cits attiecīgās sabiedrību grupas uzņēmums ir dibināts Latvijā.
(3)Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad mātes uzņēmums, meitas uzņēmums vai citi sabiedrību grupas uzņēmumi dibināti dažādās dalībvalstīs, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā dibināts tā mātes uzņēmums, vai, ja šāda dibinājuma nav, tajā dalībvalstī, kurā dibināts tā meitas uzņēmums, vai, ja šāda dibinājuma nav, tajā dalībvalstī, kurā dibināts cits sabiedrību grupas uzņēmums.
(4)Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki meitas uzņēmumi un katrs no tiem dibināts kādā citā dalībvalstī, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā viens no meitas uzņēmumiem pirmais sāka savu darbību, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.
(5)Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki citi uzņēmumi, kas ir daļa no sabiedrību grupas, un katrs no tiem dibināts citā dalībvalstī, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā viens no šiem uzņēmumiem pirmais sāka savu darbību, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.
(6)Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, par kuriem uzskata, ka tie dibināti Latvijā, piemēro Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 10. un 11. pantu.
(7)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido un regulāri atjaunina to video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju sarakstu, kuri dibināti vai par kuriem uzskata, ka tie dibināti Latvijā, un norāda, uz kuriem šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem kritērijiem balstās to jurisdikcija. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē Eiropas Komisiju par video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju sarakstu, tostarp par visiem tā atjauninājumiem.
(8)Ja, piemērojot šā panta noteikumus jurisdikcijas noteikšanai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nevar vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru par to, kuras valsts jurisdikcijā ir video koplietošanas platforma, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju. 38 (05.11.2020. likuma redakcijā; panta numerācija grozīta ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 23.6 pants. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi video koplietošanas platformās
(1)Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai pasargātu sabiedrību no tādiem raidījumiem un lietotāju veidotiem video un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuru: 1) saturs var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai; 2) saturs var apdraudēt plašāku sabiedrību un kuri satur kūdīšanu uz vardarbību un naida kurināšanu pret kādu personu vai personu grupu jebkura Eiropas Savienības Pamattiesību hartas
  1. pantā vai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
  2. pantā minētā iemesla dēļ; 3) satura izplatīšana ir noziedzīgs nodarījums (terorisma publiska slavināšana vai attaisnošana, publisks aicinājums uz terorismu, terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšana vai draudi īstenot terorismu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt īstenots, vai tāda pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana vai pornogrāfiska rakstura materiāla aprite, kurš satur bērnu pornogrāfiju, publisks aicinājums uz genocīdu, genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma publiska slavināšana vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma slavināšana, noliegšana, attaisnošana vai rupja noniecināšana un darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu).
(2)Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji to iespēju un kontroles robežās attiecībā uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem ievēro šā likuma
  1. panta otrās daļas 1., 4., 6.,
  2. un
  3. punkta, septītās un devītās daļas,
  4. panta otrās daļas,
  5. panta otrās daļas un
  6. panta noteikumus.
(3)Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji publicē savā tīmekļvietnē. 39 (05.11.2020. likuma redakcijā; panta numerācija grozīta ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) V nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošana un retranslācija 24.pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi
(1)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.
(2)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, ievēro cilvēktiesības un darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.
(3)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro tos darbības pamatnosacījumus, kurus tie iesnieguši Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saņemtu apraides atļauju. Ja apraides tiesības iegūtas konkursa kārtībā, darbības pamatnosacījumus var mainīt ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišanu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu formāts nav maināma darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā. Programmu pamata audiovalodas maiņa atļauta, veicot pamata audiovalodas maiņu uz valsts valodu. Valodas celiņš apraides atļaujas darbības laikā ir maināms.
(4)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.
(5)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu rīcības kodeksu, kurā norāda darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi publicē savā tīmekļvietnē.
(6)Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem. Raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.
(7)(Izslēgta no 01.01.
  1. ar 10.12.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu)
(8)(Izslēgta no 01.01.
  1. ar 10.12.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu)
(9)Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.
(10)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neizplata tāda satura audio un audiovizuālas programmas vai pakalpojumus pēc pieprasījuma, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks vai kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli. Pirms šādiem audiovizuāliem darbiem jādod akustisks brīdinājuma signāls, un tiem jābūt speciāli atzīmētiem ar vizuālu simbolu, kas raksturo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma satura iespējami kaitīgo būtību.
(101)Nepilngadīgo personas datus, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis, veicot ierobežotas piekļuves kontroli, nav atļauts izmantot komerciālos nolūkos, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pakalpojuma tiešai sniegšanai ar datu subjekta piekrišanu.
(11)Ja elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanu savos elektronisko sakaru tīklos, ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas veido savas programmas vai ar savu ieguldījumu piedalās citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, šāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidoto programmu izplatīšanai piemēro nosacījumus, kuri nediskriminē citus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2013., 20.06.2018., 05.11.2020., 10.12.2020. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2021.) 24.1 pants. Pieejamība personām ar invaliditāti
(1)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
(2)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, izstrādā rīcības plānu, kurā norāda plānotos pasākumus pieejamības nodrošināšanai. Par rīcības plānu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi 14 dienu laikā no tā apstiprināšanas brīža.
(3)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz publiskus paziņojumus un informāciju par ārkārtējām situācijām (tostarp dabas katastrofu gadījumā), to dara personām ar invaliditāti pieejamā veidā. 41 (05.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 25.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uzņemas redakcionālo atbildību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība šā panta izpratnē ir efektīva kontrole gan attiecībā uz raidījumu izvēli, gan attiecībā uz to organizāciju programmās un katalogos. Šie noteikumi neattiecas uz programmu retranslāciju. 42 26.pants. Programmu veidošanas ierobežojumi
(1)Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert: 1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība; 2) pornogrāfiska rakstura materiālus; 3) mudinājumu uz vardarbību vai naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu motīvu dēļ; 4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu; 5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu; 6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus; 7) aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 8) terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai publisku aicinājumu uz terorismu, vai terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiālus; 9) saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
(2)Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumus pēc pieprasījuma un raidījumus nedrīkst pārklāt vai grozīt komerciālos nolūkos vai bez attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atļaujas, izņemot gadījumus, kad: 1) to dara elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma saņēmējs personiskai lietošanai; 2) tā ir tehniska nepieciešamība elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma vai ierīces lietošanai; 3) to dara, lai sniegtu brīdinājuma informāciju vai sabiedrības interesēs esošu informāciju; 4) to dara subtitrēšanas nolūkos; 5) audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu ievietojis elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma sniedzējs pats; 6) tas ir paņēmiens elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pielāgošanai izplatīšanas līdzekļiem, nemainot saturu. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 27.pants. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi
(1)Ministru kabineta apstiprinātos Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgos notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko to organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procentos Latvijas teritorijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar bezmaksas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.
(2)Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem: 1) tas ir Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs valstisks vai kultūras pasākums; 2) tas ir starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās Latvijas nacionālā komanda; 3) pasākums tradicionāli ir atspoguļots ar bezmaksas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas uzmanību.
(3)Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības raidīt tādus notikumus, kurus cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts ir iekļāvusi savā sabiedrībai īpaši svarīgo notikumu sarakstā, šis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis attiecībā uz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem neizmanto savas ekskluzīvās tiesības, ja tādējādi būtiskai citas dalībvalsts sabiedrības daļai tiktu liegta iespēja sekot līdzi attiecīgajam notikumam ar bezmaksas televīzijas starpniecību.
(4)Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības atspoguļot notikumus, par kuriem ir liela sabiedrības interese, cits Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt pārraidošā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa signālam vai — ja tas nav iespējams — citiem pārraides materiāliem un iekļaut savu vispārējo ziņu reportāžās attiecīgo notikumu pārraižu fragmentus. Šādu iekļaujamo fragmentu raidlaiks nedrīkst pārsniegt 90 sekundes, un tos drīkst iekļaut vispārējo ziņu raidījumos ne vēlāk kā 30 dienas no atspoguļotā notikuma dienas. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto šādus materiālus, norāda to avotu. Par attiecīgo materiālu izmantošanu var prasīt maksu, kas nepārsniedz šo materiālu nodošanas (pārraidīšanas) vai kopēšanas izmaksas.
(41)Latvijas jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas atbilstoši šā panta ceturtajai daļai vēlas iegūt piekļuvi notikumiem, par kuriem ir liela sabiedrības interese, lūdz šo piekļuvi vispirms no Latvijas jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa.
(5)Šā panta ceturtajā daļā minētie pārraižu materiāli netiek iekļauti raidījumos, ko izplata pēc pieprasījuma. Šis nosacījums neattiecas uz to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem pēc pieprasījuma, kuri attiecīgo ziņu raidījumu pirms tā iekļaušanas katalogā ir izplatījuši kā savas programmas sastāvdaļu.
(6)Informācijas izvietošana raidījumos nav atlīdzināma. Jebkuras informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņu iekļaušana vai dalībnieka uzaicināšana piedalīties raidījumā, saņemot par to atlīdzību, uzskatāma par audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 28.pants. Programmas, raidījuma un reklāmas valoda
(1)Katrs raidījums notiek vienā valodā — raidījuma valodā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)Televīzijas raidījumi un raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu raidījuma valodā. Šis nosacījums neattiecas uz raidījumiem vai raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā.
(21)Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma ir valsts valodā vai svešvalodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, kas ir valsts valodā, tulko valsts valodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu valsts valodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, kas ir svešvalodā, var netulkot svešvalodā. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā.
(3)Demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālās skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas dublē vai ieskaņo valsts valodā. Šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.
(4)Televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.
(5)(Izslēgta no 01.01.
  1. ar 10.12.
  2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
  3. punktu)
(6)Raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.
(7)Ja Ministru kabinets konstatē, ka kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta vai arī tās lietošana vai izplatība ir būtiski nepietiekama, tas lemj par pasākumiem valsts valodas lietošanas veicināšanai attiecīgajā teritorijā. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.
  1. un 10.12.
  2. likumu, kas stājas spēkā 17.12.
  3. Grozījums par otrās daļas otrā teikumu un trešās daļas ceturtā teikuma papildināšanu ar vārdiem "kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma
  4. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā" stājas spēkā 01.01.
  5. Sk. pārejas noteikumu
  6. punktu) 29.pants. Programmu uzskaite un glabāšana
(1)Katrs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, lai visas tā izplatītās programmas, izņemot retranslētās programmas, tiktu pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj skaidri un nepārprotami konstatēt ikvienas programmas saturu. Šo ierakstu uzglabā ne mazāk kā trīs kalendāros mēnešus pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas, bet, ja programma tiek izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, pirms tautas nobalsošanas notiekošās aģitācijas periodā, par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā vai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā, — visu attiecīgo periodu un ne mazāk kā trīs kalendāros mēnešus pēc tā beigām. Tā kopija bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.
(2)Katrs programmu veidojošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzami Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.
(3)Pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieprasījuma elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz tai informāciju par programmas un raidījuma nosaukumu, pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, blakustiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem, kā arī audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Šo informāciju uzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro gadu pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas un bez maksas pēc pieprasījuma izsniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
(4)Audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma
  1. un 33.pantā minēto programmu un audiovizuālo darbu uzskaiti un reizi gadā iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārskatus par šo pantu noteikumu izpildi. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.
  2. un 24.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 30.pants. Raidījuma izlaiduma dati un raidījuma pieteikums
(1)Katra raidījuma beigās norādāmi tā izlaiduma dati.
(2)Raidījuma izlaiduma datos ietverami tā autori.
(3)Raidījuma izlaiduma dati veidojami valsts valodā. Ja raidījums veidots svešvalodā, raidījuma izlaiduma datus var norādīt raidījuma valodā.
(4)Neatkarīgā producenta veidota raidījuma pārraidīšanas un atsevišķa raidījuma retranslācijas gadījumā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis radio programmas raidījuma sākumā nepārprotami dara zināmu, ka attiecīgais raidījums ir neatkarīgā producenta veidots raidījums vai raidījuma retranslācija. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2014.) 31.pants. Eiropas audiovizuālie darbi
(1)Eiropas audiovizuālie darbi ir: 1) Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidoti literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un tamlīdzīgi radošie darbi; 2) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstoši audiovizuālie darbi, kas veidoti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.
(2)Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, par Eiropas audiovizuālajiem darbiem tiek uzskatīti arī kopražojuma audiovizuālie darbi, kas atbilst minēto nolīgumu nosacījumiem.
(3)Šā panta pirmās daļas
  1. un 2.punktā minētie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām šā panta pirmās daļas
  2. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm; 2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm; 3) šo valstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām, un kopražojumu nekontrolē viens ārpus šo valstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.
(4)Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti saskaņā ar divpusēju kopprodukcijas līgumu, kas noslēgts starp Latviju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalī

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.