Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apraide — darbību kopums, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošanu, to sākotnējo izplatīšanu saskaņā ar raidījumu pārraidīšanas sarakstu un vienlaicīgu publisku uztveršanu, izmantojot elektronisko sakaru tīklus; 2) apraides aptveršanas zona — teritorija, kurā raidītāja signāla intensitāte atbilst kvalitatīvas uztveršanas kritērijiem, ko katram uztveršanas veidam nosaka starptautiskie līgumi par apraidi; 3) audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojums — pakalpojums (vai no tā nošķirama daļa), uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kura galvenais uzdevums ir, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, nodrošināt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus un audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus; 4) audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums — reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā vai lietotāja veidotā video, izvietoti pirms vai pēc raidījuma vai lietotāja veidota video par samaksu vai citu atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību; 5) bezmaksas televīzija — sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai bez maksas; 6) daļēja ekrāna reklāma — reklāma, kas kadra malā atrodas uz ekrāna vienlaikus ar raidījumu slīdošas rindas, logotipa, īsa reklāmas klipa vai citā reklāmas veidā; 7) elektroniskais plašsaziņas līdzeklis — privātpersona, kurai tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta apraides atļauja vai retranslācijas atļauja vai kura atbilstoši šim likumam ir iesniegusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei paziņojumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu; 8) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu; 9) ierobežotas piekļuves kontrole — ierīce, programmatūra vai cits risinājums, kas ļauj pakalpojumu saņemt tikai autorizētam lietotājam; 10) ilgstoša reklāma — reklāma, kuras ilgums pārsniedz 90 sekundes; 11) interaktīvā (mijiedarbības) reklāma — reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā skatītājam tiek dota iespēja piekļūt detalizētākam reklāmas saturam; 12) kabeļtelevīzija — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli; 121) lietotāja veidots video — kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas neatkarīgi no tā garuma veido atsevišķu vienību, kuru radījis lietotājs un kuru video koplietošanas platformā augšupielādējis šis vai jebkurš cits lietotājs; 122) maksas televīzija — par maksu nodrošināta piekļuve elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmai; 123) mātes uzņēmums — uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitas uzņēmumus; 124) meitas uzņēmums — uzņēmums, kuru kontrolē mātes uzņēmums, tostarp jebkurš galvenā mātes uzņēmuma meitas uzņēmums; 13) neatkarīgais producents — privātpersona, kas nav elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, bet veido filmas, reklāmu, atsevišķus radio, televīzijas raidījumus; 14) pašreklāma — paziņojumi, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata savā programmā vai raidījumu katalogā, informējot par savu vai citu tās pašas elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrību grupas programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātiem darbiem, kas tieši iegūti no programmas vai raidījumiem; 141) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: a) attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā pieci procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks); 15) privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība; 16) produktu izvietošana — jebkurš audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums, kurā iekļauti produkti, pakalpojumi vai to preču zīmes, vai atsauces uz attiecīgajiem produktiem, pakalpojumiem vai to preču zīmēm un kurš tiek demonstrēts raidījumā vai lietotāja veidotā video par samaksu vai citu atlīdzību; 17) programma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidots raidījums vai raidījumu kopums ar kopēju nosaukumu; 171) programmas pamata audiovaloda — valoda, kas noteikta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos un kas nodrošināma neatkarīgi no televīzijas programmas izplatīšanas veida; 172) programmas izziņošana sabiedrībai — jebkura darbība, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai; 18) programmu izplatīšana — programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus; 19) publiska uztveršana — iespēja uztvert elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu vai raidījumu katalogu bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkurā vietā attiecīgās programmas izplatīšanas publisko elektronisko sakaru tīkla aptveršanas zonā; 20) (izslēgts ar 13.11.2025. likumu); 21) (izslēgts ar 13.11.2025. likumu); 22) raidījums — kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās vai audio darbs radio programmā, kurš neatkarīgi no tā garuma veido atsevišķu vienību programmā vai katalogā un kuru izveidojis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis; 23) raidīšana — programmu izplatīšana publiskai uztveršanai. Šis termins neietver pakalpojumus pēc pieprasījuma; 24) raidlaiks — diennakts laika posms, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata programmu noteiktā teritorijā; 25) raidstunda — laika posms, kas ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, to ieskaitot; 251) redakcionāls lēmums — lēmums, kuru regulāri pieņem nolūkā īstenot redakcionālo atbildību un kurš ir saistīts ar audio un audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ikdienā veicamo darbību; 26) reklāma — jebkurš paziņojums, kas tiek izplatīts par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju saistīts jebkuras personas raidījums, kas tiek veidots reklāmas nolūkā, lai veicinātu preču, tai skaitā nekustamā īpašuma vai pakalpojumu, tiesību un pienākumu, piedāvājumu par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī politiskā reklāma; 27) reklāmas klips — reklāma, kuras ilgums nepārsniedz 90 sekundes; 28) retranslācija — programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu; 29) (izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu); 291) sabiedrību grupa — mātes uzņēmums, visi tā meitas uzņēmumi un visi citi ar tiem organizatoriski, ekonomiski un juridiski saistīti uzņēmumi; 30) satelīttelevīzija un satelītradio — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot satelītu; 31) slēpts audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums — preču, pakalpojumu, nosaukumu, preču zīmju, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums vārdu vai attēlu veidā, ja šādu atveidojumu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir apzināti iecerējis kā audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu, bet tas varētu maldināt sabiedrību par šā paziņojuma būtību. Šāds atveidojums jo īpaši uzskatāms par apzināti iecerētu, ja tā izvietošana notiek par samaksu vai citu atlīdzību; 32) sponsorēšana — jebkurš audio un audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu sniegšanā, audio vai audiovizuālu darbu, programmu vai raidījumu veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu, raidījumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu vai lietotāju veidotu video finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu; 321) televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums — pakalpojums, kas nodrošina iespēju uztvert televīzijas programmu lietotāja galaiekārtā, tostarp izplatot vai retranslējot programmu. Šī definīcija neattiecas uz šā likuma 13. pantā minētajiem gadījumiem; 33) televīzijas veikala skatlogs — televīzijas veikals, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes; 34) televīzijas veikals — tiešs sabiedrībai adresēts audiovizuāls paziņojums nolūkā piedāvāt par samaksu vai citu atlīdzību preces, tai skaitā nekustamo īpašumu vai pakalpojumus, tiesības un pienākumus; 341) valodas celiņš — skaņas celiņš, kas atšķiras no programmas pamata audiovalodas; 342) video koplietošanas platformas pakalpojums — pakalpojums (vai no tā nošķirama daļa), uz kuru nav attiecināma redakcionālā atbildība un kura būtiskas funkcionalitātes galvenais nolūks ir, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, piedāvāt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus un lietotāju veidotus video, un kurā to organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs, tostarp ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, jo īpaši veidojot priekšskatījumus, marķējot un kārtojot secībā; 35) virtuālā reklāma — reklāma, kas tiek elektroniski izvietota uz kadra attēla raidījuma laikā; 36) zemes raidītājs — raidītājs, kas pārraida elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un raidījumus, izplatot signālu ar antenas palīdzību bez mākslīga vadītāja jebkuru tādu radiosakaru nodrošināšanai, kuri nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija; 37) Zemes stacija — uz zemes virsmas izvietota elektronisko sakaru tīkla galastacija elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu nogādāšanai līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izplatījumā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2012., 14.02.2013., 18.04.2013., 23.10.2014., 17.12.2015., 20.06.2018., 11.06.2020., 05.11.2020., 10.12.2020., 09.06.2022., 22.09.2022. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.) 2.pants. Likuma mērķis un darbības joma (1) Likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību šajā likumā paredzētajos gadījumos. (2) Šā likuma mērķi ir šādi: 1) nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā; 2) noteikt Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību neatkarīgi no veida, kādā publiskai uztveršanai paredzētā informācija tiek izplatīta elektroniskajos sakaru tīklos; 3) (izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu); 4) veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata; pildot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi rūpēties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu; nodrošināt tās saglabāšanu un lietošanu, nosakot sabiedrības interesēm atbilstošu kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi lieto valsts valodu raidlaikā, un vienlaikus paredzot tiesības lietot elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos mazākumtautību un citas valodas. (3) Šā likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, ja attiecīgā programma tur tiek izplatīta nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus. Šā likuma noteikumi neattiecas uz citu veidu audiovizuālo informāciju, kas ir izvietota un pieejama interneta vidē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (4) Šā likuma noteikumi nav piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kas paredzēti uztveršanai tikai valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, un ko tieši vai netieši ar standarta galaiekārtām neuztver auditorija vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 10.12.2020. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) II nodaļa. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi 3.pants. Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji (1) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas ir redakcionāli atbildīgi, atrodas Latvijas jurisdikcijā, ja tie saskaņā ar šā panta otro daļu ir dibināti Latvijā vai arī atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas Latvijas jurisdikcijā, ja tie sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus Latvijā. (2) Lai noteiktu, vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā, tiek piemēroti šādi kritēriji: 1) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta un redakcionāli lēmumi par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumiem tiek pieņemti Latvijā, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā; 2) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, tad uzskatāms, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa strādā abās valstīs, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā ir tā galvenā biroja atrašanās vieta. Ja nevienā no šīm valstīm nestrādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts tajā valstī, kurā tas pirmoreiz sāka darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās valsts ekonomiku; 3) ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā biroja atrašanās vieta ir Latvijā, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir dibināts Latvijā, — ar nosacījumu, ka Latvijā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. (3) Latvijas jurisdikcijā atrodas arī tādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi, bet kuri atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tie izmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā; 2) tie neizmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā, bet izmanto Latvijai piederošos satelīta resursus. (4) Ja to, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā atrodas elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nevar konstatēt atbilstoši šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir dalībvalsts, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 50., 51., 52., 53., 54. un 55. panta nozīmē. (5) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis 14 dienu laikā informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par izmaiņām, kas var ietekmēt jurisdikcijas noteikšanu saskaņā ar šā panta otro daļu. (6) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis 14 dienu laikā informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, ja tas sniegs pakalpojumu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsts uz auditoriju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to informē attiecīgo regulatīvo iestādi mērķauditorijas dalībvalstī. (7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido un regulāri atjaunina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kā arī norāda jurisdikciju noteicošo kritēriju saskaņā ar šā panta otro daļu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē Eiropas Komisiju par minēto sarakstu, tostarp par visiem tā atjauninājumiem. (8) Ja, piemērojot šā panta otro daļu, nav iespējams ar citu dalībvalsti vienoties par jurisdikciju, tad 14 dienu laikā no brīža, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts atteikums vienoties par jurisdikciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jautājumu iesniedz Eiropas Komisijai. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 17.12.2015. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 4.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidi (1) Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala pēc to darbības mērķa un izplatīšanas veida, kā arī pēc aptveršanas zonas. (2) Pēc darbības mērķa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. (3) Pēc izplatīšanas veida elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. (4) Pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem izsniegta apraides atļauja, iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Iedalījums nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos attiecas uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas tiek izplatītas ar zemes raidītāju. 5 5. pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana un pakalpojumu sniegšana. Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko statusu un to pārvaldību nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. 6 (10.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2020. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu) 6.pants. Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (1) Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti uzņēmējdarbības veicēji. (2) Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām. 7 7.pants. Nekomerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (1) Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķis nav peļņas gūšana, un to sniegtais pakalpojums ir paredzēts konkrētai auditorijai ar kopējām interesēm. (2) Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumā vai programmā aizliegta citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu retranslācija, kā arī audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu izplatīšana. (3) Nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto savus pakalpojuma vai programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas vai raidījumus, saņemot attiecīgā komerciālā vai nekomerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atļauju un iepriekš saskaņojot to ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. 8 8.pants. Pārrobežu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (1) Par pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuri Latvijas teritorijā ar zemes vai satelītu raidītāju vai publisko elektronisko sakaru tīklu palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas. (2) Uz pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju. 9 9.pants. Nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (1) Par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru sniegto pakalpojumu var saņemt vismaz 60 procenti Latvijas iedzīvotāju vai kuru programmu apraides aptveršanas zona ir valsts teritorijas lielākā daļa, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. (2) Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas. (3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut šā panta pirmajā daļā minētajiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 10.pants. Reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (1) Par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir ne mazāk kā 20 procenti Latvijas teritorijas, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. (2) Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz viena Latvijai saistošos starptautiskajos nolīgumos paredzētam reģionālajam apraides zonu plānojumam atbilstoša apraides zona. (3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija. 11 11.pants. Vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Par vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir mazāka par šā likuma 10.pantā noteikto reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu aptveršanas zonu. 12 12.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā. 13 13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana (1) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina: 1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību; 2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā; 3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, vienojoties ar attiecīgajiem sabiedriskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tehniskajiem nosacījumiem programmu izplatīšanai; 4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas; 5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā. (11) Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt. (2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi. (3) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (4) Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus. (5) Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu. (6) Par maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets. (7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas. Maksājumus aprēķina atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai, kuru nosaka Ministru kabinets. 14 (14.02.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pirmās daļas 3. punkta un sestās daļas jaunā redakcija un septītā daļa stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu) 14.pants. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums Nav pieļaujama elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Par dominējošo stāvokli šā likuma izpratnē uzskatāms tāds stāvoklis, kad Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus. 15 III nodaļa. Apraides atļauja, retranslācijas atļauja un to anulēšana, elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrācija un darbības izbeigšana(Nodaļas nosaukums 17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 15.pants. Apraides tiesības (1) Apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā, ģeogrāfiskā teritorijā un veidā. (2) Apraides tiesības piešķir atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai. Piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu. (3) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu) (4) Apraides tiesības tiek piešķirtas uz personas iesnieguma pamata. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, apraides tiesības piešķir konkursa kārtībā. (5) Ja paredzamā programmu apraides aptveršanas zona pilnībā vai galvenokārt ir citas Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts teritorija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms apraides tiesību piešķiršanas konsultējas ar attiecīgās valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi. (6) Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju, apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par apraides atļaujas izsniegšanu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts nodevu nemaksā. (7) Apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu plāno valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari". Par frekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem frekvences piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides tiesības, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. (8) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari", nosakot frekvences piešķīrumus vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu raidīšanai, nodrošina, ka tie neierobežo ciparu televīzijas nacionālos un reģionālos tīklus un nepārkāpj starptautiskajos līgumos par apraidi noteikto. (9) Par komerciālo pārrobežu televīzijas programmu vai komerciālo nacionālo televīzijas programmu apraides tiesību īstenošanas uzraudzību maksā ikgadējo valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 22.11.2017. un 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020.) 16.pants. Apraides tiesību piešķiršanas konkursa kārtība (1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar šo likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju izsludina konkursu uz apraides tiesību piešķiršanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (9., 10. un 11.pants). (2) Sludinājums par konkursu publicējams Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Sludinājumā norāda šādas ziņas: 1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis); 2) prasības attiecībā uz programmu (elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apjoms), raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteikusi konkursa nolikumā; 3) aptveršanas zona; 4) apraides atļaujas termiņš; 5) darbības uzsākšanas laiks; 6) konkursa dalības maksa; 7) iesnieguma iesniegšanas termiņš. (3) Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības. (4) Konkursa dalībnieks iesniedz iesniegumu, kurā norādāms: 1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods; 2) juridiskajai personai un personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un informācija par īpašniekiem. (5) Iesniegumam pievienojami: 1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, kuras Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir noteikusi konkursa nolikumā vai kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām; 2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam; 3) dokuments par konkursa dalības maksas samaksu. (6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, to piedāvāto programmu pamatnosacījumiem un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē savā tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Padome nepublicē ziņas, kuras konkursa dalībnieks ir norādījis kā komercnoslēpumu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) 17.pants. Konkursa rezultātu noteikšana (1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie iesniegumi. Vērtēšanas pamatkritēriji ir koncepcijas radošais, finansiālais un tehniskais nodrošinājums, kā arī valsts valodas apjoms audiovizuālā nacionālā vai reģionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotās programmas raidlaikā. (2) Konkursa rezultāti nosakāmi ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. (3) Par konkursa rezultātiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu, ko 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. (4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. (5) Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2014.) 18.pants. Apraides atļauja (1) Apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. (2) Apraides atļauja tiek izsniegta uz astoņiem gadiem. (21) Aizliegts izsniegt apraides atļauju tādas televīzijas programmas apraidei, kura ir izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, vai par kuras retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi lēmumu. (3) Par apraides atļaujas izsniegšanu un apraides atļaujas pamatnosacījumu pārskatīšanu maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. (4) Apraides atļaujas saņemšanai privātpersona (tostarp konkursa uzvarētājs) neatkarīgi no tās reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu, kuram pievienojama informācija par tās patieso labuma guvēju un attiecīgās programmas vai pakalpojuma izplatīšanu nodrošinošā elektronisko sakaru komersanta apliecinājums par šīs programmas vai pakalpojuma izplatīšanu. Ja programmas veidošanai un izplatīšanai nav nepieciešams radiofrekvenču resurss, iesniegumam pievienojami darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, informāciju par īpašniekiem, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam. (41) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas saņēmis apraides atļauju, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta apraides atļauja, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu. (42) Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām. (43) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai: 1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam; 4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. (44) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt apraides atļauju, vai lēmumu par izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (45) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta. (46) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām. (5) Ja konkursa uzvarētājs vai tāds nacionālais vai reģionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu apstiprinātas tiesības palielināt programmas apraides aptveršanas zonu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par konkursa rezultātiem vai lēmums par aptveršanas zonas palielināšanu, neizņem apraides atļauju vai 12 mēnešu laikā neuzsāk darbību, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto lēmumu var atcelt. (6) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var iesniegt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa rīkošanas. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gada laikā no iesnieguma par apraides atļaujas izsniegšanu saņemšanas brīža ar spēkā stājušos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu vai tiesas spriedumu konstatētus būtiskus elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī izvērtēt valsts iestāžu sniegto informāciju par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Izvērtējot šo informāciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām pieņem motivētu lēmumu izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļauju bez konkursa vai atteikt apraides atļaujas izsniegšanu. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sešu mēnešu laikā no frekvences atbrīvošanās brīža rīko konkursu uz brīvo frekvenci. (7) Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram izsniegta apraides atļauja šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus, ievērojot šā likuma 13.panta otrajā daļā noteikto, vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus. (8) Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta apraides atļauja, ir pienākums nodrošināt atļaujā noteikto apraides aptveršanas zonu. (9) Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība tiek izbeigta, apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 24.04.2014., 22.11.2017., 20.06.2018., 11.06.2020., 29.04.2021. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 19.pants. Retranslācijas atļauja, retranslācijas un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas papildnosacījumi (1) Programmu retranslācijai un izplatīšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju. (11) Vietējais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nedrīkst retranslēt tās televīzijas programmas, kuras jau tiek raidītas vai retranslētas televīzijas zemes apraides nacionālajos vai reģionālajos elektronisko sakaru tīklos. (12) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs programmas saņem no attiecīgās programmas īpašnieka (turētāja) norādītā avota, ja likumā nav noteikts citādi. Pildot šā panta sestajā un 6.1 daļā paredzētos pienākumus, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, ir tiesīgs programmas uztveršanai izmantot attiecīgās televīzijas programmas signālu, ko zemes apraidē ciparformātā galalietotāji uztver bez maksas. (2) Retranslācijas atļaujas saņemšanai privātpersona neatkarīgi no tās reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu, kuram pievienojama informācija par tās patieso labuma guvēju, retranslējamo programmu uzskaitījums un, ja nepieciešams, — dokuments, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kā arī samaksā valsts nodevu. Katru gadu līdz gada pirmā mēneša pēdējai darbdienai retranslācijas atļauju pārreģistrē, par to maksājot valsts nodevu un sniedzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tās noteikto informāciju programmas retranslācijas turpināšanai. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. (21) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas saņēmis retranslācijas atļauju, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta retranslācijas atļauja, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu. (22) Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām. (23) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai: 1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību; 2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam; 4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. (24) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt retranslācijas atļauju, vai lēmumu par izsniegtās retranslācijas atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (25) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta. (26) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām. (3) Ja retranslācijai nepieciešams frekvenču resurss, retranslācijas atļauja tiek izsniegta šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram izsniegta retranslācijas atļauja šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus, ievērojot šā likuma 13.panta otrajā daļā noteikto, vai izmantot elektronisko sakaru komersanta sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus. (4) Par tādu retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas jurisdikcijā esošs elektronisko sakaru komersants, kas saņēmis attiecīgās programmas retranslācijas atļauju. (5) (Izslēgta ar 17.12.2015. likumu) (6) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem abonentiem nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas izplata, savukārt sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek izplatītas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kurš tā programmas izplata. (61) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina to Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, ja vien šis plašsaziņas līdzeklis par savu programmu izplatīšanu nepieprasa maksu. Ja komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepieprasa maksu par savas programmas izplatīšanu, šādai programmu izplatīšanai publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Par šādu komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs neiekasē maksu no tā komerciālā nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas izplata. Ja nepieciešams segt satelīta signāla nodrošināšanas izmaksas, bet komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tās nesedz, televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma nodrošināt attiecīgās programmas izplatīšanu, izmantojot satelītu. (62) Komerciālie nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina vienlīdzīgus un nediskriminējošus retranslācijas noteikumus elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri to programmas retranslē vai vēlas retranslēt. (7) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 21.11.2013. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 25. punktu) (8) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, noslēdzot atbilstošu pakalpojuma līgumu, ietver savā programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā uztveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Minētais nosacījums attiecināms uz tādu programmu izplatīšanu, kuru raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli par mazāku raidlaika apjomu. Par šādas retranslācijas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no tā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas retranslē, tāpat kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek retranslētas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas tā programmas retranslē. (9) Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības zona pārsniedz šā panta astotajā daļā minētās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas apraides atļaujā noteikto apraides zonu zemes apraidē, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir pienākums, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas noteikumus, ietvert savā programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā uztveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, noslēdzot atbilstošu pakalpojumu līgumu, un tiesības no attiecīgā reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa par sniegto pakalpojumu pieprasīt maksu, kas nepārsniedz faktiskās izmaksas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) vietējais vai reģionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas, lai tā veidotā televīzijas programma tiktu retranslēta ārpus apraides atļaujā noteiktās apraides zonas; 2) elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir tehniskas iespējas nodrošināt attiecīgo televīzijas programmas ietveršanu savā programmu piedāvājumā; 3) ietveramās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli par mazāku raidlaika apjomu. (10) Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, atbilstoši šā panta astotās vai devītās daļas nosacījumiem ir pienākums izplatīt reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, bet šāda reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programma ir saturiski nekvalitatīva vai televīzijas programmas izplatīšana tehnisku vai komerciālu apstākļu dēļ var radīt attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nesamērīgus zaudējumus, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc motivēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesnieguma izvērtēšanas ir tiesīga šo elektronisko plašsaziņas līdzekli atbrīvot no pienākuma izpildes attiecībā uz konkrētās reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmas izplatīšanu vai noslēgt ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli administratīvo līgumu, vienojoties par minētā pienākuma izpildes nosacījumiem. (11) Šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā līguma noslēgšana pati par sevi neatbrīvo puses no šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā pienākuma izpildes. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto televīzijas programmu izplatīšanai attiecīgajos publiskajos elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. (12) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs (tai skaitā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju papildus šā panta sestajā, 6.1, astotajā un devītajā daļā paredzētajām programmām) nodrošina, ka visiem tā abonentiem nemainītā veidā tiek pievadītas šādas televīzijas programmas: 1) vismaz viena televīzijas programma, kuras raidījumu valoda vismaz 50 procentu apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda, ar nosacījumu, ka minētās programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti, programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā un ievēro apraides atļaujas noteikumus, nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu; 2) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti ziņu, analītiskie un informatīvie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 3) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti populārzinātniskie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 4) vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti raidījumi bērnu un jauniešu auditorijai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. (121) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam (tai skaitā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju) ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā iekļautas šā panta sestajā, 6.1, astotajā, devītajā un divpadsmitajā daļā paredzētās televīzijas programmas, kā arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 80 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām (turpmāk — pamatpiedāvājums). Pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. (13) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs pamatpiedāvājumā programmas iekļauj šādā secībā: sestajā, 6.1, astotajā un devītajā daļā minētās programmas, visas pamatpiedāvājumā ietilpstošās divpadsmitās daļas 1. punktā minētās programmas un pārējās pamatpiedāvājumā esošās programmas. Televīzijas programmas, kas saskaņā ar šā panta 12.1 daļu iekļautas pamatpiedāvājumā un nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās, televīzijas programmu sarakstā seko pēc tām programmām, kuras ir veidotas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās. Televīzijas programmas, kas nav iekļautas pamatpiedāvājumā, bet atbilst šā panta divpadsmitās daļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajā programmu piedāvājuma sarakstā iekļauj pirms citām pamatpiedāvājumā neiekļautajām programmām. (131) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā. (14) Aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. (15) Programmu iekļauj Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā noteiktajā kārtībā. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izvērtēt Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaujamas un tajā esošas programmas patieso labuma guvēju. (16) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt programmas īpašniekam (turētājam) informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju programmas īpašnieks (turētājs) sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā. (17) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības izslēgt programmu no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, ja pēc šīs padomes pieprasījuma programmas īpašnieks (turētājs) nav iesniedzis informāciju un dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju. (18) Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaujama tikai tāda elektronisko plašsaziņas līdzekļu programma, attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 18.04.2013., 21.11.2013., 17.12.2015., 22.11.2017., 20.06.2018., 11.06.2020., 09.06.2022., 22.09.2022. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.) 19.1 pants. Programmas izziņošanas sabiedrībai ierobežojumi Atļauts izziņot sabiedrībai programmu, kura ir iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarak …