Privāto pensiju fondu likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) biometriskie riski — riski, kas saistīti ar personas nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu; 2) iemaksas veicošais darba devējs (turpmāk — darba devējs) — persona, kura ir darba devējs un veic iemaksas privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā, vai pašnodarbinātā persona, kura veic iemaksas savā labā; 3) iesaistītā valsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kura nav mītnes valsts un kurā mītnes valsts privātais pensiju fonds (turpmāk arī — pensiju fonds) sniedz savus pakalpojumus; 4) individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisko personu un pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā; 5) kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā; 6) kompetentā institūcija — valsts institūcija, kas uzrauga privātā pensiju fonda darbības atbilstību šā likuma prasībām, vai citas dalībvalsts institūcija, kas uzrauga minētajā dalībvalstī reģistrēta vai licencēta pensiju fonda darbības atbilstību attiecīgās dalībvalsts pensiju fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; 7) līdzekļu pārvaldītājs — komercsabiedrība, kas pārvalda uzkrātos līdzekļus saskaņā ar pensiju plānu; 8) līdzekļu turētājs — komercsabiedrība, kas glabā pensiju fonda aktīvus un veic citus šajā likumā un līdzekļu turētāja līgumā noteiktos pienākumus; 9) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā reģistrēts vai licencēts pensiju fonds un kurā tiek pieņemti pensiju fonda lēmumi; 10) noteikto iemaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas pensiju plāna dalībnieka regulāras vai neregulāras iemaksas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu vai garantēt noteiktu ieguldījumu atdevi; 11) noteikto izmaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas noteiktas papildpensijas izmaksas pensiju plāna dalībniekam pēc pensijas vecuma sasniegšanas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu; 12) pamatfunkcija — pensiju fonda spēja pārvaldības ietvaros uzņemties praktiskus uzdevumus, kas ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāra funkciju; 13) papildpensija — saskaņā ar noteikto iemaksu plānu uzkrātais papildpensijas kapitāls vai saskaņā ar noteikto izmaksu plānu papildpensijas saņēmējam noteiktie maksājumi vai pakalpojumi. Maksājumus var noteikt kā maksājumu papildpensijas saņēmēja mūža garumā vai maksājumu noteiktā laikposmā, vai vienreizēju izmaksu, vai jebkādu minēto izmaksu veidu kombināciju; 14) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laikposmā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti noteikto iemaksu pensiju plāna dalībnieka labā; 15) papildpensijas saņēmējs — persona, kura pēc pensiju plānā noteiktā vecuma sasniegšanas saņem papildpensiju; 16) par aktuāro funkciju atbildīgā persona — pensiju fonda amatpersona, kura novērtē pensiju plānos ietvertās saistības un izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību; 17) pārrobežu darbība — tāda pensiju plāna pārvaldīšana, kurā attiecības starp darba devēju un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosaka normatīvie akti attiecībā uz papildpensiju jomu dalībvalstī, kas nav pensiju fonda mītnes valsts; 18) pastāvīgs informācijas nesējs — instruments, kas pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam dod iespēju uzglabāt personiski viņam adresētu informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai izmantošanai informācijas mērķim atbilstošu laikposmu, un kas ļauj nemainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju; 19) pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, no kura šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensiju; 20) pensiju fonds, kurš veic nodošanu — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī; 21) pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura pati vai par kuru darba devējs vai cita fiziskā persona izdara iemaksas pensiju fondā un kurai ir tiesības saņemt papildpensiju atbilstoši šim likumam un pensiju plānam, bet kura nav papildpensijas saņēmējs vai potenciālais pensiju plāna dalībnieks; 22) pensiju plāna komiteja — pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna pārvaldību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem; 23) pensiju plāns — sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā tiek uzkrāta papildpensija, ieguldīti un izmaksāti uzkrātie līdzekļi; 24) potenciālais pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura ir tiesīga kļūt par pensiju plāna dalībnieku; 25) privātais pensiju fonds — pensiju fonds, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība, kuras vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā un kurai Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk — licence); 26) riska profils — risku līmenis, kas aptver visus riskus, kam pakļauta pensiju fonda darbība, ņemot vērā to iedarbības pakāpi; 27) saistītās personas — divas vai vairākas personas, ja tās atbilst vismaz vienai likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētai saistītu personu pazīmei; 28) saņēmējs pensiju fonds — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī; 29) stresa tests — analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli; 30) tehniskās rezerves — iespējamās pensiju fonda saistības, kas aprēķinātas atbilstoši pensiju fonda piedāvātajiem noteikto iemaksu plāniem ar garantētu ienesīgumu, noteikto izmaksu plāniem un pensiju plāniem ar paredzētu biometrisko risku segumu; 31) vides, sociālie un pārvaldības faktori — Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem atbilstoši faktori; 32) vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības — komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803) vai atbilstoši tādas valsts normatīvo aktu prasībām, kura nav dalībvalsts.

(2)Šajā likumā lietotais termins "alternatīvo ieguldījumu fonds" atbilst Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā lietotajam terminam, termins "ieguldījumu fonds" — Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietotajam terminam, bet termini "regulētais tirgus" un "tirdzniecības vieta" — Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

(3)Likumā lietotie termini "PEPP noguldītājs", "PEPP saņēmējs", "PEPP sniedzējs", "PEPP izplatītājs", "PEPP klients", "PEPP konts", "PEPP līgums", "PEPP papildpensija", "apakškonts", "turētājbanka", "pamata PEPP" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regulas (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk — Regula Nr. 2019/1238)
3. pantā lietotajiem terminiem, bet termins "PEPP plāns" tiek lietots Regulas Nr. 2019/1238
4. panta
5. punktā minētā termina "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izpratnē.

(4)Likumā lietotais termins "ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajam terminam. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1)Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus privāto pensiju fondu un PEPP sniedzēju darbībai, lai aizsargātu pensiju plānu dalībniekus, papildpensijas saņēmējus, PEPP noguldītājus un PEPP saņēmējus, nodrošinātu pensiju fondu un pensiju plānu labu pārvaldību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamību un drošību.

(2)Šis likums nosaka kārtību papildpensijas uzkrāšanai noteikto iemaksu plānā un noteikto izmaksu plānā, pensiju fondu veidus, to darbības principus, pensiju plānu veidus, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī kārtību, kādā tiek veikta minēto darbību valsts uzraudzība. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 3. pants. Privātā pensiju fonda darbības principi

(1)Pensiju fonds un PEPP sniedzējs saskaņā ar šo likumu, pensiju plāniem un PEPP plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku, PEPP noguldītāju pašu veiktās un viņu labā veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu viņiem papildpensiju.

(2)Pensiju fonds attiecībā uz pensiju plāna veidu, kuram tas ir saistoši, savā darbībā nodrošina vienlīdzīgu risku un ieguvumu sadalījumu starp paaudzēm.

(3)Pensiju fonds drīkst emitēt tikai vārda akcijas. Pensiju fonda akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

(4)Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzētās darbības.

(5)No pensiju fonda, kas piedāvā vienīgi noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem vai dalībniekiem, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

(6)Pensiju fonda pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad pensiju fonds ar Latvijas Bankas atļauju tiek reorganizēts.

(7)Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Pensiju fondu veidi

(1)Pensiju fondi var būt slēgti un atklāti.

(2)Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir viena attiecīgā pensiju fonda dibinātāja vai vairāku dibinātāju darbinieki.

(3)Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par šo pensiju plānu dalībnieku uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziskā persona šajā likumā noteiktajā kārtībā. 5

1. pants. Pensiju fonda firma Pensiju fonda firmā ietver vārdkopu "pensiju fonds" ar norādi, vai tas ir slēgts vai atklāts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot savā firmā minēto vārdkopu. 6 II nodaļa Pensiju fonda dibināšana
2. pants. Pensiju fonda akcionāri vai dalībnieki

(1)Par slēgta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai tādas personas (darba devēji), kas ar pensiju fondu noslēdz kolektīvās dalības līgumu.

(2)Par atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai: 1) kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī; 3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

(3)Persona, kas vēlas iegādāties pensiju fonda kapitāla daļu, vismaz mēnesi pirms darījuma veikšanas par to informē Latvijas Banku, norādot kapitāla daļu un personu, kura to pārdos. Latvijas Banka mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas var pieprasīt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju vai aizliegt veikt šādu darījumu.

(4)Ja pēc atklāta pensiju fonda darbības uzsākšanas tā akcionārs vai dalībnieks vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, tam piederošās kapitāla daļas atsavināmas Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Ja neviens no atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, Latvijas Banka nosaka termiņu, līdz kuram akcionāriem vai dalībniekiem ir pienākums atsavināt kapitāla daļas tādai personai, kura atbilst šā panta otrajā daļā atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām, vai nosaka citus pasākumus, kas veicami šā pensiju fonda darbības turpināšanai. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu) 7. pants. Pensiju fonda statūti

(1)Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un paraksta pensiju fonda statūtus saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu.

(2)Pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli un ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai. 8 8. pants. Pensiju fonda licencēšana

(1)Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama licence, kuru izsniedz Latvijas Banka. Pensiju fonds, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā un kura vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā, ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas licences saņemšanas. Pensiju fonds ir tiesīgs piedāvāt pensiju plānu, kas atbilst licences nosacījumiem. Licences nosacījumos norāda pensiju plāna veidu un informāciju par to, vai šajā pensiju plānā var ietvert garantēto ienesīgumu vai paredzēt biometrisko risku segumu.

(2)Licence tiek izsniegta bez termiņa ierobežojuma. Ja Latvijas Banka pensiju fondam ir anulējusi licenci, tā netiek atjaunota.

(3)Lai saņemtu licenci, pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus: 1) iesniegumu licences saņemšanai, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti; 2) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu; 3) pensiju fonda akcionāru vai dalībnieku sarakstu, norādot to firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajam; 4) paziņojumu, kuru aizpilda katrs pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) un valdes loceklis, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Paziņojumā persona norāda šādu informāciju:

1. a)pensiju fonda firma un amats, uz kuru tā kandidē,
2. b)vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds
3. ir)un pilsonība,
4. c)izglītība (zinātniskais grāds),
5. d)kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi,
6. e)vai tā ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā,
7. f)vai tai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,
8. g)iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un īss darba pienākumu apraksts; 5) šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu identificējoša dokumenta apliecinātu kopiju; 6) izrakstu no Sodu reģistra par šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu vai, ja persona ir citas tādas dalībvalsts pilsonis, kurā nav sodu reģistra, tam līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā tiesu vai administratīvā iestāde vai zvērināts notārs, kuras pilsonis ir attiecīgā persona; 7) organizatoriskās un vadības struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes (ja tāda izveidota) locekļa, valdes locekļa un citu šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu tiesības un pienākumi; 8) grāmatvedības politikas aprakstu, kurā norādīti uzskaites organizācijas galvenie principi; 9) vadības informācijas sistēmas aprakstu; 10) digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām; 11) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu; 12) aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras aprakstu; 13) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā norāda katra pensiju plāna dalībnieku skaita prognozi, iemaksu un izmaksu apmēra prognozes, atsevišķi norādot iemaksu un izmaksu apmēra prognozi biometrisko risku segumam, pensiju fonda administratīvo izdevumu prognozi un to segšanas avotus; 14) šā likuma 21. panta devītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju; 15) šā likuma 22. panta četrpadsmitās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu turētāju; 16) atbilstoši šā likuma 12. panta prasībām izstrādātu pensiju plānu. Minēto pensiju plānu iesniedz vienā no šādām formām:
9. a)elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu sagatavošanu,
10. b)papīra dokumenta formā (šajā gadījumā pensiju plānu iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi); 17) atbilstoši šā likuma 27. panta otrās daļas prasībām katram pensiju plānam izstrādātas ieguldījumu politikas aprakstu; 18) individuālās dalības līguma paraugu, ja pensiju fonda pensiju plānā paredzēta dalībnieku tieša dalība, noslēdzot individuālās dalības līgumu; 19) tās kārtības aprakstu, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk arī — dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti veic tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešām personām izsekot grozījumu izdarīšanu reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīgs pensiju fonds. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem; 20) šā likuma 20. panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā — pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu; 21) dokumentu, kurā aprakstīts un skaidrots, kā pensiju plāna ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū; 22) atklātā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekam paredzētās pamatinformācijas dokumentu.

(4)Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, tas papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz: 1) pensiju plānā paredzētā garantētā ienesīguma, papildpensijas un biometrisko risku aprakstu; 2) iemaksu aprēķināšanas metodiku, atsevišķi norādot, kā tiks aprēķinātas iemaksas biometrisko risku segumam; 3) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku; 4) tehnisko rezervju apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem; 5) darbībai nepieciešamā pašu kapitāla apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un tā nodrošināšanas kārtību.

(5)Šā panta trešās daļas 4. punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, kura paziņojumu sagatavojusi, kā arī pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.

(6)Latvijas Banka izskata pensiju fonda iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu.

(7)Ja līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par attiecīgās licences izsniegšanu, rodas izmaiņas Latvijas Bankai sniegtajā informācijā vai dokumentos izdarīti grozījumi, pensiju fondam ir pienākums nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(8)Ja pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, Latvijas Banka par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.

(9)Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, ja: 1) dibinot pensiju fondu, nav ievērots šis likums vai citi komercdarbību regulējoši normatīvie akti; 2) pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļi, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona vai par aktuāro funkciju atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām; 3) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam; 4) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 5) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasībām. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025. Trešās daļas 22. punktu piemēro no 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) 9. pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1)Ja tiek mainīta pensiju fonda firma, Latvijas Banka pārreģistrē tā licenci.

(2)Pensiju fonda iesniegumu par licences pārreģistrāciju Latvijas Bankai iesniedz piecu darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrētas izmaiņas firmā.

(3)Latvijas Banka licenci pārreģistrē piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4)Ja licence ir nozaudēta, pensiju fonds nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5)Latvijas Banka licences dublikātu izsniedz piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Licences nosacījumu maiņa

(1)Ja pensiju fonds vēlas, lai tam izsniegtajā licencē tiktu mainīti nosacījumi, tas iesniedz Latvijas Bankai attiecīgu iesniegumu un atbilstoši licences nosacījumu maiņai precizētus šā likuma

1. panta trešās daļas 13., 16.,
2. un
3. punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju.

(2)Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, tas papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai pārējos šā likuma 8. panta trešajā daļā minētos dokumentus, kā arī informāciju par personu, kas ir atbildīga par aktuāro funkciju, atbilstoši šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktam.

(3)Latvijas Banka mēneša laikā pēc visu šajā pantā paredzēto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas izskata pensiju fonda iesniegumu.

(4)Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par licences nosacījumu nemainīšanu, ja: 1) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 2) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam; 3) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasībām; 4) par aktuāro funkciju atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām; 5) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns; 6) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis Latvijas Bankas konstatētos pārkāpumus.

(5)Valsts nodeva par licences nosacījumu maiņu nav maksājama. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Ārpakalpojumu izmantošana

(1)Darbības, kas nepieciešamas pensiju fonda darbības nodrošināšanai šā likuma izpratnē, pensiju fonds var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pensiju fondu, apņemas sniegt vai sniedz pensiju fondam ārpakalpojumus un kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2)Saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem uzkrāto līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izraudzīts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 21., 22. un 23. pantā noteiktajai kārtībai.

(3)Pensiju fonda iekšējā audita funkcijā ietilpstošos pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic pensiju fonda gada pārskatu revīziju. Pensiju fonds iekšējā audita funkcijā ietilpstošos pienākumus kā ārpakalpojumu pensiju fonda dalībvalsts mātessabiedrības iekšējās revīzijas (audita) dienestam drīkst deleģēt tikai tādā gadījumā, ja izstrādā atbilstošu procedūru, nosakot, kā tiek nodrošināta efektīva interešu konflikta situāciju pārvaldīšana.

(4)Pensiju fonds nedrīkst deleģēt: 1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus; 2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

(5)Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojuma saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kurā nosaka: 1) kārtību, kādā pensiju fondā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma izmantošanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus; 4) pensiju fonda rīcību gadījumā, ja ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(6)Šā panta piektajā daļā minētās politikas un procedūras, kā arī šā panta trešajā daļā minētās procedūras aprakstu pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai pirms ārpakalpojuma saņemšanas. Latvijas Banka mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām un informē pensiju fondu par izskatīšanas rezultātiem.

(7)Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, tīklu un informācijas sistēmu pārvaldība vai attīstīšana, iekšējās kontroles sistēmas organizēšana vai risku kontroles funkcijas, iekšējā audita funkcijā un aktuāra funkcijā ietilpstošo pienākumu veikšana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(8)Ārpakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt šā panta septītajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nenosūta pensiju fondam lēmumu, ar kuru aizliedz tam saņemt attiecīgo ārpakalpojumu. Pārējo tādu ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos, kuri izriet no šā likuma prasībām un ir saistīti ar pensiju fonda pamatdarbības nodrošināšanu, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Latvijas Banku.

(9)Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) pensiju fonda un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

1. a)pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
2. b)pensiju fonda tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
3. c)pensiju fonda tiesības pieprasīt ārpakalpojuma sniedzējam un ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu; 4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar dokumentiem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama uzraudzības funkciju veikšanai.

(10)Ja šajā pantā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Latvijas Bankai.

(11)Latvijas Bankai ir tiesības veikt ārpakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vietā vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu, kā arī iepazīties ar citiem dokumentiem, kuri nepieciešami Latvijas Bankai uzraudzības funkciju veikšanai.

(12)Latvijas Banka aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojuma sniedzēja, ja: 1) nav ievērotas šā likuma prasības; 2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus pakalpojumu sniegšanā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem vai negatīvi ietekmēt šo pakalpojumu kvalitāti; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs Latvijas Bankai vai ierobežos tās iespējas veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzamo pensiju fonda un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām; 6) ārpakalpojuma izmantošana būtiski pasliktinās pensiju fonda iekšējās kontroles sistēmas un tās elementu efektīvu funkcionēšanu; 7) ārpakalpojuma saņemšana var radīt būtisku operacionālā riska palielināšanos.

(13)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds, kas saņem ārpakalpojumu, nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē, ka ir iestājies kāds no šā panta divpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14)Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 11.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) III nodaļa Pensiju plāns un dalība tajā
3. pants. Pensiju plāns un tā grozījumi

(1)Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds un reģistrē Latvijas Banka.

(2)Pensiju plāna nosaukumā iekļauj vārdkopu "pensiju plāns". Tikai to pensiju plānu nosaukumā, kuri izveidoti un reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā, var iekļaut vārdkopu "pensiju plāns".

(3)Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana pensiju fondā vai izmaksa papildpensijas nodrošināšanai var notikt vienīgi atbilstoši Latvijas Bankas reģistrētajam pensiju plānam.

(4)Pensiju fonds iesniedz dokumentus pensiju plāna reģistrācijai vienlaikus ar iesniegumu licences saņemšanai.

(5)Ja pēc licences saņemšanas pensiju fonds izstrādā jaunu pensiju plānu un vēlas to reģistrēt, tas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu pensiju plāna reģistrācijai un šā likuma

1. panta trešās daļas 16.,
2. un
3. punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju. Latvijas Banka izskata pensiju fonda iesniegtos dokumentus un lēmumu par pensiju plāna reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pensiju plānu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(6)Pensiju plānā norāda: 1) pensiju fonda veidu, firmu un juridisko adresi; 2) pensiju plāna nosaukumu; 3) informāciju par līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju, tai skaitā par šā likuma

1. panta astotās daļas noteikumu izpildi; 4) kritērijus un kārtību, kas attiecas uz dalībnieku izstāšanos no pensiju plāna; 5) līdzekļu iemaksas kārtību un sekas gadījumā, ja šī kārtība tiek pārkāpta; 6) pensiju plāna dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēmu; 7) veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumus; 8) noteikumus attiecībā uz pensijas vecumu; 9) kārtību, kādā papildpensijas saņēmējam atbilstoši noteikto iemaksu plānam izmaksājams papildpensijas kapitāls; 10) citus gadījumus, kad veicama papildpensijas kapitāla izmaksa, un kārtību, kādā tā izmaksājama; 11) ieguldīšanas noteikumus, kas tiks ievēroti pensiju plānā, un ar ieguldījumiem saistīto risku aprakstu un ienākumu sadales kārtību; 12) kārtību, kādā sedzami pensiju plāna izdevumi un sniedzama informācija par maksimālajiem maksājumiem pensiju plāna pārvaldei un līdzekļu pārvaldītājam, un līdzekļu turētājam izmaksājamās atlīdzības apmēru, kā arī kārtību, kādā pensiju plāna dalībnieki informējami par šīm pensiju plāna izmaksām; 13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam tiks nodrošināta šā likuma
2. pantā minētā informācija; 14) attiecībā uz noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu — papildus arī garantiju aprakstu; 15) attiecībā uz noteikto izmaksu plānu — papildus arī papildpensijas izmaksu apmēru un periodu, kā arī papildpensijas izmaksāšanas kārtību; 16) attiecībā uz pensiju plānu ar biometrisko risku segumu — papildus arī sedzamos biometriskos riskus, maksājumu apmēru un kārtību paredzēto risku iestāšanās gadījumā.

(7)Pensiju plānā var paredzēt, ka tā dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, var turpināt dalību šajā plānā, papildus vienojoties ar pensiju fondu par papildpensijas izmaksāšanas kārtību. Šādā gadījumā šā likuma normas, kas attiecas uz pensiju plāna dalībnieku, piemēro arī papildpensijas saņēmējam. Ja pensiju plānā ir paredzēta iespēja saņemt papildpensijas kapitālu pa daļām, pensiju fonds vienlaikus ar pensiju plānu iesniedz Latvijas Bankai pensiju fonda valdes apstiprinātu papildpensijas kapitāla izmaksāšanas metodiku.

(8)Pensiju plānam, par kura saistību izpildi atbildību uzņēmies darba devējs, drīkst būt tikai viens dalības līgums, kas noslēgts ar iemaksas veicošo darba devēju.

(9)Pēc pensiju plāna reģistrēšanas Latvijas Bankā grozījumus tajā drīkst izdarīt vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(10)Latvijas Bankas rakstveida piekrišana pensiju plāna grozījumiem nav nepieciešama, ja grozījumi tajā tiek izdarīti sakarā ar pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, pensiju fonda, pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja firmas vai juridiskās adreses maiņu. Šādā gadījumā pensiju plāna grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to apstiprināšanas un pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Latvijas Bankai.

(11)Lai saņemtu atļauju izdarīt grozījumus pensiju plānā, pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus: 1) iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā; 2) pensiju fonda valdes lēmuma apliecinātu kopiju ar pensiju plāna grozījumu nepieciešamības pamatojumu; 3) pensiju plāna tekstu, kurā iekļauti grozījumi (divos eksemplāros). Pilnu pensiju plāna tekstu pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai vienā no šā likuma 8. panta trešās daļas 16. punktā minētajām formām.

(12)Latvijas Banka iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(13)Ja pensiju plāna grozījumi attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem vai arī paredz palielināt administratīvās izmaksas vai līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam maksājamās atlīdzības apmēru, pensiju fonds nosaka to, ka pensiju plāna grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus (ja par dalību attiecīgajā pensiju plānā ir noslēgts vismaz viens kolektīvās dalības līgums) vai ne agrāk kā mēnesi (ja par dalību pensiju plānā ir noslēgti vienīgi individuālās dalības līgumi) pēc tam, kad saņemta Latvijas Bankas rakstveida piekrišana grozījumiem pensiju plānā un attiecīgā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosūtīts rakstveida paziņojums par pensiju plāna grozījumiem.

(14)Šā panta trīspadsmitajā daļā minētos termiņus pensiju fonds var neievērot, ja kopā ar pensiju plāna grozījumiem Latvijas Bankai iesniedz apliecinājumu, ka attiecīgā pensiju plāna komiteja (kolektīvās dalības gadījumā) vai pensiju plāna dalībnieki (individuālās dalības gadījumā) neiebilst pret attiecīgu grozījumu izdarīšanu pensiju plānā. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma)

(1)Pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (turpmāk –– reklāma) jebkurā formā var notikt vienīgi atbilstoši Latvijas Bankas reģistrētajam pensiju plānam. Reklamējot tādu pensiju fonda piedāvāto noteikto iemaksu plānu, kurš negarantē ienesīgumu, nav pieļaujami nekāda veida apsolījumi garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Ja tiek norādīts uz pensiju plāna ienesīgumu, nepieciešams informēt, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(2)Pensiju plāna reklāmā norāda: 1) pensiju plāna nosaukumu; 2) pensiju fonda firmu un juridisko adresi; 3) pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja firmu un juridisko adresi; 4) pensiju plāna līdzekļu turētāja firmu un juridisko adresi; 5) vietu, kur var iepazīties ar pensiju plānu un tā ieguldījumu politiku. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Pensiju plāna nodošana

(1)Atklāts pensiju fonds ir tiesīgs nodot savu pensiju plānu citam atklātam pensiju fondam. Pensiju plāna nodošanā iesaistītie pensiju fondi Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu, ko sagatavojis pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

1. a)nododamais pensiju plāns,
2. b)pensiju fonds, kuram paredzēts nodot pensiju plānu,
3. c)pensiju plāna nodošanas iemesls, norādot, kā attiecīgās izmaiņas ietekmēs pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses,
4. d)cita pensiju fonda izpratnē svarīga informācija; 2) starp pensiju fondiem noslēgto līgumu par pensiju plāna aktīvu un saistību nodošanu; 3) pensiju plāna nodošanas kalendāra plānu, ko sagatavojis pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu. Kalendāra plānā norāda veicamās darbības, datumu vai laikposmu, kad paredzēts tās īstenot, un atbildīgās personas. Kalendāra plānu paraksta abu pensiju fondu attiecīgās amatpersonas; 4) atbilstoši šā likuma 12. pantā noteiktajai kārtībai sagatavotos nododamā pensiju plāna grozījumus, precizējot informāciju par pensiju fondu, un, ja nepieciešams, pensiju plāna nosaukumu, līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju; 5) līgumu, ko pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, noslēdzis ar līdzekļu pārvaldītāju, vai grozījumus ar līdzekļu pārvaldītāju jau noslēgtajā līgumā par nododamā pensiju plāna līdzekļu pārvaldīšanu; 6) līgumu, ko pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, noslēdzis ar līdzekļu turētāju, vai grozījumus ar līdzekļu turētāju jau noslēgtajā līgumā par nododamā pensiju plāna līdzekļu turēšanu.

(2)Latvijas Banka mēneša laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī pieņem un nosūta pensiju plāna nodošanā iesaistītajiem pensiju fondiem lēmumu par atļauju vai atteikumu nodot šo plānu. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu, ja: 1) nav ievērotas pensiju fondu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības; 2) pensiju plāna nodošana aizskar vai var aizskart attiecīgā pensiju plāna dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses; 3) pensiju plāna nodošana apdraud vai var apdraudēt tā pensiju fonda darbību, kuram nodod pensiju plānu, vai visa pensiju fondu sektora stabilu darbību.

(3)Ja Latvijas Bankas administratīvais akts par atteikumu nodot attiecīgo pensiju plānu citam pensiju fondam tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(4)Pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu, mēneša laikā pēc tam, kad saņemts šā panta otrajā daļā minētais Latvijas Bankas lēmums par atļauju nodot attiecīgo pensiju plānu citam pensiju fondam, nosūta nododamā pensiju plāna dalībniekiem paziņojumu par pensiju plāna nodošanu. Paziņojumā norāda: 1) informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar pensiju plāna nodošanu; 2) datumu, ar kuru tiks sākta pensiju plāna nodošana; 3) pensiju plāna dalībnieku tiesības mainīt pensiju plānu vai pensiju fondu, pirms tiek uzsākta pensiju plāna nodošana; 4) citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju, kas nepieciešama pensiju plāna dalībniekiem.

(5)Grozījumi pensiju plānā, kas saistīti ar tā nodošanu citam pensiju fondam, stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to reģistrēšanas Latvijas Bankā. Pensiju fonds ir tiesīgs sākt pensiju plāna līdzekļu nodošanu tikai pēc šajā daļā minēto pensiju plāna grozījumu stāšanās spēkā.

(6)Pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, ir tiesīgs izdarīt jaunus grozījumus nodotajā pensiju plānā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pabeigta pensiju plāna nodošana.

(7)Pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta pensiju plāna nodošana, iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka pensiju plāna nodošana pabeigta. Apliecinājumu paraksta abi pensiju fondi, līdzekļu turētājs, ja tas netiek mainīts, vai abi līdzekļu turētāji, ja līdzekļu turētājs tiek mainīts, un līdzekļu pārvaldītājs, ja tas netiek mainīts, vai abi līdzekļu pārvaldītāji, ja līdzekļu pārvaldītājs tiek mainīts.

(8)Lai pensiju plānu nodotu citam pensiju fondam, nav nepieciešama attiecīgā pensiju plāna dalībnieku, darba devēju vai pensiju plānu komiteju piekrišana. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums trešajā daļā par vārdu "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" aizstāšanu ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Pensiju plānu apvienošana

(1)Pensiju fonds ir tiesīgs apvienot vienu pensiju plānu ar citu tā paša pensiju fonda izveidoto pensiju plānu vai plāniem, apvienojot visus pensiju plānu aktīvus un saistības. Pensiju fonds, kas vēlas apvienot pensiju plānus, sagatavo un Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu, kurā norāda pensiju plānus, kurus paredzēts apvienot, pensiju plānu apvienošanas iemeslu, norādot, kā attiecīgās izmaiņas ietekmēs pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses, kā arī citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju; 2) šā likuma

1. panta trešās daļas 16.,
2. un
3. punktā minētos dokumentus; 3) grozījumus līgumā ar līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, ja tādi ir nepieciešami; 4) pensiju fonda, līdzekļu turētāja un līdzekļu pārvaldītāja pilnvaroto personu parakstītu pensiju plānu apvienošanas kalendāra plānu un aprakstu, kurā norāda aktīvu apvienošanas un saistību izpildes kārtību, kā arī plānoto apvienošanas datumu vai laikposmu un atbildīgās personas.

(2)Latvijas Banka mēneša laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī pieņem un nosūta pensiju fondam lēmumu par atļauju vai atteikumu apvienot pensiju plānus. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu, ja: 1) nav ievērotas pensiju fondu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības; 2) pensiju plānu apvienošana aizskar vai var aizskart attiecīgo pensiju plānu dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses; 3) pensiju plānu apvienošana apdraud vai var apdraudēt pensiju fonda vai visa pensiju fondu sektora stabilu darbību.

(3)Ja Latvijas Bankas administratīvais akts par atteikumu apvienot pensiju plānus tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(4)Pensiju fonds mēneša laikā pēc tam, kad saņemts šā panta otrajā daļā minētais Latvijas Bankas lēmums par atļauju apvienot pensiju plānus, nosūta apvienojamo pensiju plānu dalībniekiem paziņojumu par paredzēto apvienošanu. Paziņojumā norāda: 1) informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar pensiju plānu apvienošanu; 2) datumu, ar kuru tiks sākta pensiju plānu apvienošana; 3) pensiju plānu dalībnieku tiesības mainīt pensiju plānu vai pensiju fondu, pirms tiek uzsākta pensiju plānu apvienošana; 4) citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju, kas nepieciešama pensiju plāna dalībniekiem, lai tie turpinātu dalību pensiju plānā.

(5)Grozījumi pensiju plānā, kas saistīti ar pensiju plānu apvienošanu, stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to reģistrēšanas Latvijas Bankā. Pensiju fonds ir tiesīgs sākt pensiju plānu līdzekļu apvienošanu tikai pēc šajā daļā minēto pensiju plānu grozījumu stāšanās spēkā.

(6)Pensiju fonds divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta pensiju plānu apvienošana, iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka pensiju plānu apvienošana pabeigta. Apliecinājumu paraksta pensiju fonds, līdzekļu turētājs un līdzekļu pārvaldītājs.

(7)Lai pensiju plānu apvienotu ar citu tā paša pensiju fonda izveidotu pensiju plānu vai plāniem, nav nepieciešama attiecīgā pensiju plāna dalībnieku, darba devēju vai pensiju plānu komiteju piekrišana. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums trešajā daļā par vārdu "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" aizstāšanu ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Dalība pensiju plānā

(1)Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt papildpensiju, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2)Pensiju plāna dalībnieks var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar sava darba devēja starpniecību.

(3)Pensiju plāna dalībnieks piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Ja individuālās dalības gadījumā iemaksas pensiju plāna dalībnieka labā veic cita persona, individuālās dalības līgumā norāda arī iemaksas veicošās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja personai nav personas koda, — dzimšanas gadu, datumu un personu apliecinoša dokumenta numuru, bet juridiskajai personai norāda komersanta firmu un reģistrācijas numuru. Individuālās dalības līguma noteikumus pensiju fonda valde iesniedz Latvijas Bankai. Pensiju fonds drīkst slēgt individuālās dalības līgumus atbilstoši Latvijas Bankai iesniegtajiem noteikumiem, ja Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc individuālās dalības līguma noteikumu saņemšanas nav cēlusi motivētus iebildumus par to neatbilstību šā likuma prasībām.

(4)Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, ja darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, turklāt kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi tādā gadījumā, ja attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem. Darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

(5)Ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju, kurā darba devēja un darbinieku pārstāvība ir vienāda. Ja pensiju plānā piedalās mazāk nekā 100 darba devēja darbinieku, pensiju plāna komitejas izveidošana nav obligāta. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Obligātie pensiju plāna, PEPP plāna un dalības līguma nosacījumi

(1)Kolektīvās vai individuālās dalības līgumi, kas pasliktina pensiju plāna dalībnieku stāvokli salīdzinājumā ar šajā likumā paredzēto, nav spēkā.

(2)Ja darba devējs apņemas garantēt noteiktu izmaksu apmēru pensiju plāna papildpensijas saņēmējiem, tad pensiju plānā un kolektīvās dalības līgumā iekļauj tādu noteikumu, ka darba devējam ir pienākums veikt iemaksas savu darbinieku labā tik lielā apjomā, lai tiktu nodrošināts minēto izmaksu apmērs.

(3)Ja darba devējs pieņem lēmumu veikt iemaksas pensiju plānā, lai nodrošinātu papildpensiju saviem darbiniekiem, šis lēmums attiecināms uz visiem darba devēja darbiniekiem atbilstoši viņu profesijai, nodarbinātības ilgumam un amatam, kā arī citiem objektīviem kritērijiem.

(4)Jautājumi par to personu dalību, uz kurām attiecas vieni un tie paši šā panta trešajā daļā minētie objektīvie kritēriji, tiek risināti vienādi, un nav pieļaujama nekāda diskriminācija — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

(5)Pensiju plāna dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, var rīkoties šādi: 1) saņemt papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem; 2) turpināt dalību pensiju plānā atbilstoši tā noteikumiem un individuālās vai kolektīvās dalības līgumam.

(6)Pensiju plānā vai PEPP plānā noteiktais pensijas vecums nevar būt mazāks par 55 gadiem, izņemot tādās speciālās profesijās strādājošos, kuru sarakstu un kuriem minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu attiecīgajā profesijā nosaka Ministru kabinets.

(7)Tiesības saņemt izmaksas atbilstoši pensiju plāna vai PEPP plāna noteikumiem pirms pensijas vecuma sasniegšanas ir pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam, kurš tiek atzīts par personu ar pirmās grupas invaliditāti uz mūžu, vai — pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja nāves gadījumā — personai, kuru pensiju plāna dalībnieks vai PEPP noguldītājs norādījis individuālās dalības līgumā vai pensiju plāna dalībnieks — kolektīvās dalības līgumā vai citā dokumentā pēc savas izvēles pensiju fonda vai PEPP sniedzēja noteiktajā kārtībā, bet, ja tāda persona nav norādīta, — pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja mantiniekiem.

(8)Pensiju plāna dalībniekam ir tiesības pārskaitīt papildpensijas kapitālu vai tā daļu uz citu pensiju plānu. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.

1. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
2. pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem un PEPP noguldītājiem

(1)Pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju.

(2)Pensiju plānu vai PEPP plānu naudas līdzekļi, finanšu instrumenti un cits īpašums turams, iegrāmatojams un pārvaldāms šķirti no pensiju fonda, līdzekļu turētāja, līdzekļu pārvaldītāja, PEPP sniedzēja, kā arī turētājbankas pašas un citiem tās pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.

(3)Ja pensiju fondu, līdzekļu turētāju, līdzekļu pārvaldītāju, PEPP sniedzēju vai turētājbanku pasludina par maksātnespējīgu vai likvidē, pensiju plānu vai PEPP plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja, līdzekļu pārvaldītāja, PEPP sniedzēja vai turētājbankas — parādnieka — mantā.

(4)Pensiju plāna dalībnieka paša vai viņa labā iemaksātie naudas līdzekļi vai PEPP noguldītāja vai viņa labā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc dienas, kad tie ieskaitīti pensiju plānam vai PEPP plānam atvērtajā kontā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja individuālajā kontā.

(5)Individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls vai PEPP papildpensija nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu. Piedziņu uz papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju drīkst vērst tikai tad, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks vai PEPP noguldītājs ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot noziedzīgu nodarījumu.

(6)Pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā vai PEPP plānā, saņemt papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem sniedzamo informāciju arī tādā gadījumā, ja viņš pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā vai PEPP plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi dalībvalstī vai citā ārvalstī. 19 (13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 19. pants. Dalības izbeigšana un papildpensijas kapitāla pārskaitīšana uz citu pensiju plānu

(1)Ja darba devējs vēlas izbeigt kolektīvās dalības līgumu, lai piedalītos citā pensiju fondā, viņš iesniedz attiecīgu pieprasījumu pensiju fondam un Latvijas Bankai vismaz mēnesi iepriekš.

(2)Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, lai piedalītos citā pensiju plānā, vai, neizbeidzot dalību pensiju plānā, pārskaitīt daļu no uzkrātā papildpensijas kapitāla uz citu pensiju plānu, viņš vismaz mēnesi iepriekš iesniedz attiecīgu pieprasījumu pensiju fondam. Ja pensiju plāna dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata un vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, viņš iesniedz attiecīgu pieprasījumu darba devējam.

(3)Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījuma veidlapa ir vienkārša, saprotama un pensiju plāna dalībniekam brīvi pieejama vismaz pensiju fonda tīmekļvietnē vai, ja pensiju fondam nav savas tīmekļvietnes, — akcionāra vai dalībnieka tīmekļvietnē (turpmāk — tīmekļvietne), un tajās vietās, kur var veikt kādu no šā panta sestajā vai septītajā daļā minētajām darbībām. Pieprasījumā pensiju plāna dalībnieks norāda šādu informāciju: 1) savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja pensiju plāna dalībniekam nav personas koda, — dzimšanas gadu, datumu un personu apliecinoša dokumenta numuru; 2) attiecīgo pensiju fondu un pensiju plānu vai vairākus pensiju plānus (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms uz vairākiem pensiju plāniem), uz kuriem pārskaitāms papildpensijas kapitāls; 3) cik lielu daļu no papildpensijas kapitāla esošajā pensiju plānā vai vairākos pensiju plānos (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms no vairākiem pensiju plāniem) pārskaitīt uz citu pensiju plānu vai vairākiem citiem pensiju plāniem; 4) cik lielu daļu no papildpensijas kapitāla pārskaitīt uz katru pensiju plānu (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms uz vairākiem citiem pensiju plāniem); 5) vai viņš vēlas turpināt dalību pensiju plānā, no kura pārskaitāms viss papildpensijas kapitāls; 6) apliecinājumu, ka viņš ir tā pensiju plāna dalībnieks, uz kuru pārskaitāms papildpensijas kapitāls.

(4)Šā panta trešās daļas

1. un
2. punktā minēto papildpensijas kapitāla apmēru var norādīt skaitļos vai procentos. Ja pārskaitījuma veikšanas brīdī norādītais apmērs pārsniedz pensiju plāna dalībnieka uzkrātos līdzekļus, pārskaita tikai papildpensijas kapitālu.

(5)Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījuma veidlapā izvēlnes veidā tiek norādīti visu Latvijā reģistrēto pensiju fondu nosaukumi un reģistrācijas numuri atbilstoši informācijai, kas pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, kā arī to pensiju fondu pensiju plānu nosaukumi, par kuriem ir publiski pieejama informācija vai kuri attiecīgajam pensiju fondam ir zināmi. Pensiju fonds nekavējoties informē citus pensiju fondus par jauniem reģistrētiem pensiju plāniem un esošo pensiju plāna rekvizītu maiņu. Pensiju fonds viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta informācija par cita pensiju fonda jauniem pensiju plāniem vai pensiju plāna rekvizītu maiņu, nodrošina šāda pensiju plāna rekvizītu norādīšanu pieprasījuma veidlapā izvēlnes veidā. Pārskaitījums veicams divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts pieprasījums par dalības izbeigšanu pensiju plānā vai papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu, neizbeidzot dalību pensiju plānā.

(6)Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījumu par papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu (neatkarīgi no tā, vai tādējādi tiek izbeigta dalība līdzšinējā pensiju plānā) pensiju plāna dalībnieks var sagatavot un iesniegt atbilstoši tādām pašām pensiju fonda vai tā pakalpojumu sniedzēja noteiktām identifikācijas vai autentifikācijas prasībām, kādas pieprasījuma iesniegšanas dienā noteiktas, lai pensiju plāna dalībnieks pievienotos pensiju fondam vai pārskaitītu papildpensijas kapitālu starp vairākiem šā pensiju fonda pensiju plāniem. Pensiju fonds informāciju par minētajām prasībām norāda vismaz tīmekļvietnē un vietās, kur pensiju plāna dalībnieks var pieprasīt papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu.

(7)Ja pensiju fonds paredzējis pensiju plāna dalībniekam tiesības izvēlēties pensiju plānu vai iegūt informāciju par to maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) tīmekļvietnē, tas nodrošina, ka pieprasījumu pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju plānu (neatkarīgi no tā, vai tādējādi tiek izbeigta dalība līdzšinējā pensiju plānā) pensiju plāna dalībnieks var sagatavot un iesniegt šāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja tīmekļvietnē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja akceptētiem klienta personalizētajiem autentifikācijas līdzekļiem, kas ir pietiekami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja klients attālināti autorizētu maksājumu.

(8)Ja pieprasījumu izbeigt kolektīvās dalības līgumu un pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu iesniedz darba devējs, kurš veic iemaksas pensiju fondā savu darbinieku labā, šādu pārskaitījumu veic tikai ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(9)Pārskaitīt drīkst vienīgi to darbinieku papildpensijas kapitālu, kuru rakstveida piekrišanu darba devējs ir saņēmis. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Pensiju fonda pārvalde

(1)Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2)Pensiju fonds nodrošina, ka tā pārvaldes institūciju veido vismaz divi locekļi. Pensiju fonds izveido padomi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

(3)Pensiju fonds izveido tā darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, pensiju plānu aktīvu efektīvu aizsardzību, pensiju fonda pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Latvijas Bankas noteikumu, citu normatīvo aktu un Latvijas Bankas lēmumu, pensiju fonda izstrādāto politiku un procedūru ievērošanu, kā arī nodrošina pensiju fonda pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību.

(31)Pensiju fonds izveido un pārvalda tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām.

(4)Pensiju fonda valdes loceklis, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, var būt persona, kas atbilst šādām prasībām: 1) tā ir kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, lai pensiju fonds būtu spējīgs pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt papildpensijas uzkrāšanu; 2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā trīs gadus ilga atbilstoša profesionālā darba pieredze; 3) tā nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā; 4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību; 5) tai ir nevainojama reputācija; 6) par aktuāro funkciju atbildīgajai personai — arī aktuārmatemātikas un finanšu matemātikas zināšanas un pieredze, kas atbilst attiecīgā pensiju fonda darbības veidam un darbībai raksturīgo risku sarežģītībai, un tas ir uzskatāmi pierādāms.

(5)Par pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) locekli drīkst būt persona, kas atbilst šādām prasībām: 1) tā ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 2) tai ir nevainojama reputācija; 3) tā nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā; 4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(6)Pensiju fonds nodrošina, ka gan pensiju fonda valdē, gan padomē (ja tāda izveidota) vismaz vienai trešdaļai no visiem tās locekļiem vai divām personām atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, nav interešu konflikta attiecībā uz pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja pārvaldes institūciju.

(7)Jebkuras pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) un valdes sastāvu, kā arī pārmaiņas attiecībā uz pensiju fonda padomes un valdes locekļu kandidātiem, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu un personām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš saskaņotas ar Latvijas Banku.

(8)Lai saskaņotu šā panta ceturtajā daļā minēto personu kandidatūras, pensiju fonds par katru no tām iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus: 1) iesniegumu, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti; 2) pensiju fonda pārvaldes institūcijas lēmumu par minētās personas iecelšanu attiecīgajā amatā (apliecināta kopija); 3) dokumentus (tos iesniedz atbilstoši šā likuma 8. panta trešās daļas 4., 5. un 6. punkta prasībām) un informāciju par personām, kuras kandidē uz attiecīgajiem amatiem.

(9)Personas, kuras kandidē uz pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļa, par risku pārvaldības funkciju atbildīgās personas, par iekšējā audita funkciju atbildīgās personas, par aktuāro funkciju atbildīgās personas amatu, sāk pildīt attiecīgā amata pienākumus, ja Latvijas Banka mēneša laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ieceltajām personām, nav izteikusi pamatotus iebildumus attiecībā uz šo personu atbilstību likuma prasībām.

(10)Pensiju fonda pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta ceturtajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(11)Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(12)Pensiju fonds nodrošina interešu konflikta situāciju efektīvu pārvaldīšanu un novēršanu vismaz attiecībā uz pensiju fonda un ar to saistīto personu pieņemtajiem lēmumiem par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem, ja minētās personas vienlaikus nodrošina šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.

(13)Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) un valdes loceklis, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda valdei vai padomei (ja tāda izveidota) par šādiem darījumiem.

(14)Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojuma sniedzējs vai darba devējs ir saistītās personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, lai nodrošinātu iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tostarp nosaka: 1) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu; 2) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic darbības, kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu; 3) ka nosacījumi pensiju fonda darījumiem ar personām, kuras ir saistītas ar pensiju fondu, neatšķiras no nosacījumiem līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar personām, kuras nav saistītas ar pensiju fondu, un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm.

(15)Par pensiju fonda darbinieku nedrīkst būt ar pensiju fondu vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbinieks, kas attiecīgajā grupā ietilpstošā komercsabiedrībā tieši pilda funkcijas saistībā ar pensiju fonda plānu līdzekļu pārvaldīšanas vai turēšanas līgumu izpildi.

(16)Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz pensiju fonda pārvaldības sistēmas un tās elementu izveidi un darbību. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 11.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) III1 nodaļa PEPP plāns, PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju aizsardzība(Nodaļa 13.10.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 20.1 pants. PEPP plāna reģistrācija un darbības uzsākšana

(1)PEPP plānu reģistrēšanai Latvijas Bankā ir tiesīgas iesniegt šādas juridiskās personas (turpmāk — PEPP sniedzējs): 1) atklātais pensiju fonds; 2) kredītiestāde; 3) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība; 4) ieguldījumu brokeru sabiedrība; 5) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība; 6) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

(2)PEPP plānu iesniedz reģistrēšanai un Latvijas Banka to reģistrē saskaņā ar Regulā Nr. 2019/1238 noteikto kārtību.

(3)PEPP plāna reģistrēšanai nepieciešamās veidlapas un veidnes nosaka Komisijas

1. gada
2. marta īstenošanas regula (ES) 2021/897, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2019/1238 piemērošanai attiecībā uz formātu, kādā uzraudzības ziņojumi sniedzami kompetentajām iestādēm, un sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — Regula Nr. 2021/897).

(4)PEPP sniedzējs, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, tāda PEPP plāna reģistrēšanai, kas paredz biometrisko risku segumu, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz dokumentus, kuri ietver informāciju par to, kā tiks nodrošināta Regulas Nr. 2019/1238 prasību izpilde un kura apdrošināšanas sabiedrība ir atbildīga par biometrisko risku segumu.

(5)PEPP sniedzējs, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrību vai kredītiestādi, tāda PEPP plāna reģistrēšanai, kas paredz kapitāla garantiju saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1238 42. pantu, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz dokumentus, kuri ietver informāciju par to, kā tiks nodrošināta Regulas Nr. 2019/1238 prasību izpilde un kura apdrošināšanas sabiedrība vai kredītiestāde ir atbildīga par kapitāla garantiju.

(6)PEPP sniedzējs nodrošina, ka ar pamata PEPP plānu saistītie izdevumi, atlīdzības un to veidi, kā arī PEPP plāna ieguldījumu stratēģijā izmantotās riska mazināšanas metodes atbilst Komisijas

1. gada
2. decembra deleģētajā regulā (ES) 2021/473, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/1238 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas Pan-Eiropas privāto pensiju produktu informācijas dokumentiem, izdevumu griestos iekļautajiem izdevumiem un atlīdzībām, kā arī riska mazināšanas metodēm piemērojamās prasības (turpmāk — Regula Nr. 2021/473) noteiktajām prasībām. 22 (13.10.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 20.2 pants. PEPP plāna izplatīšana

(1)PEPP sniedzēja reģistrētu PEPP plānu ir tiesīgs izplatīt PEPP sniedzējs, kā arī apdrošināšanas starpnieks un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nav PEPP sniedzējs šā likuma 20.1 panta pirmās daļas izpratnē, bet kura ir tiesīga sniegt vismaz ieguldījumu konsultācijas (turpmāk — PEPP izplatītājs).

(2)PEPP sniedzējs pirms PEPP plāna nodošanas PEPP izplatītājam vai mainot izplatītāju par to paziņo Latvijas Bankai.

(3)PEPP sniedzējs nodrošina, ka PEPP klientiem sniedzamā informācija par PEPP plānu, tostarp PEPP pamatinformācijas dokuments un reklāmas materiāli, tiek sagatavota un noformēta atbilstoši Regulai Nr. 2019/1238 un Regulai Nr. 2021/473.

(4)Lai izplatītu PEPP plānu, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šādus noteikumus: 1) PEPP sniedzējs attiecībā uz savu reģistrēto PEPP plānu izplatīšanu un PEPP izplatītājs, kas izplata PEPP sniedzēja reģistrētu PEPP plānu, ievēro Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma

1. panta pirmās daļas
2. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantā, izņemot tā pirmo, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu,
3. pantā un
4. pantā, izņemot tā vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas starpnieks ievēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma IV nodaļā, izņemot minētā likuma 36., 39.,
5. pantu un
6. panta sesto daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir tiesības tikai izplatīt PEPP, ievēro Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
7. panta pirmās daļas
8. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantā, izņemot tā pirmo, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu,
9. pantā un
10. pantā, izņemot tā vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus, izņemot Regulas Nr. 2019/1238
11. panta
12. punktu.

(5)Par personu, kura sniedz konsultāciju par PEPP plānu, var būt fiziskā persona, kurai ir vismaz vidējā izglītība un kurai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs ir nodrošinājis nepieciešamo apmācību par PEPP plāniem. 23 (13.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 20.3 pants. PEPP plāna dereģistrācija

(1)Lai dereģistrētu PEPP plānu, PEPP sniedzējs iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par PEPP plāna nodošanu citam PEPP sniedzējam, ievērojot šā likuma 14. pantā noteikto kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar Regulu Nr. 2019/1238.

(2)Latvijas Banka, pirms tā pieņem lēmumu par PEPP dereģistrāciju, pārliecinās par to, ka PEPP sniedzējs ir nokārtojis savas saistības pret PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem.

(3)PEPP plāna dereģistrēšanai nepieciešamās veidlapas un veidnes nosaka Regula Nr. 2021/897.

(4)PEPP sniedzēja likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā PEPP sniedzējam ir pienākums nodot PEPP plānus citam PEPP sniedzējam, ievērojot šā likuma

1. pantā noteikto kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar Regulu Nr. 2019/
2. 24 (13.10.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 20.4 pants. PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju aizsardzība

(1)PEPP sniedzējs, izņemot kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību, nodrošina, ka katram PEPP plānam aktīvu drošas glabāšanas nolūkā ir noslēgts vismaz viens līgums ar turētājbanku. Līdzekļu turēšanai turētājbankā un tās darbībai tiek piemērotas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma IV nodaļā, izņemot 40. panta 2.1 daļu, noteiktās prasības.

(2)Ārpustiesas strīdi attiecībā uz PEPP plānu tiek izskatīti saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. 25 (13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 20.5 pants. PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja uzraudzība

(1)Latvijas Banka uzrauga PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja darbību saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī ievērojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vadlīnijās noteiktās prasības attiecībā uz PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja uzraudzību. Uzraudzības pamatā ir uz nākotni vērsta un uz risku izvērtēšanu balstīta pieeja.

(2)Uzraudzības funkciju veikšanai PEPP sniedzējs nodrošina Komisijas

1. gada
2. februāra deleģētajā regulā (ES) 2021/896, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/1238 papildina attiecībā uz papildu informāciju uzraudzības pārskatu sniegšanas konverģences nolūkos minētās informācijas sniegšanu Latvijas Bankai atbilstoši Regulā Nr. 2021/897 noteiktajām prasībām. Latvijas Bankai ir tiesības noteikt šīs informācijas formātu un iesniegšanas kārtību.

(3)Ja Latvijas Banka ir saņēmusi PEPP klienta sūdzību par PEPP plānu, tā sniedz atzinumu par šo sūdzību.

(4)Sadarbību un informācijas apmaiņu starp Latvijas Banku un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kā arī starp Latvijas Banku un citas dalībvalsts kompetento institūciju, kura uzrauga PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja pārrobežu darbību, nosaka Regula Nr. 2021/897.

(5)Latvijas Banka tīmekļvietnē publisko un uztur Regulas Nr. 2019/1238

1. pantā noteikto informāciju un par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi. 26 (13.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 20.6 pants. PEPP plāna grāmatvedība, uzskaite un pārbaude

(1)PEPP sniedzējs reģistrētajam PEPP plānam kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas normatīvajiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 36. panta 1.1 daļu, ievērojot pensiju plāna grāmatvedībai un gada pārskata sagatavošanai noteiktās prasības.

(2)PEPP plāna gada pārskats tiek pievienots PEPP sniedzēja gada pārskatam. PEPP plāna gada pārskats sastāv no PEPP plāna finanšu pārskatiem un ziņojuma par attiecīgo PEPP plānu.

(3)PEPP sniedzēja sagatavoto PEPP plāna gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

(4)PEPP plāna gada pārskata iesniegšanai un publiskošanai piemēro PEPP sniedzēja gada pārskata iesniegšanai un publiskošanai noteiktās prasības. 27 (13.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. un 26.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 20.7 pants. PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja maksājumi Latvijas Bankai

(1)PEPP sniedzējs Latvijas Bankai maksā 1000 euro kalendāra gadā par katru reģistrēto PEPP plānu un papildus līdz 0,05 procentiem gadā no reģistrēto PEPP plānu vidējās aktīvu vērtības ceturksnī.

(2)PEPP izplatītājs, kas nav PEPP sniedzējs, par Latvijā reģistrēta PEPP sniedzēja PEPP plāna izplatīšanas pakalpojuma sniegšanas uzraudzību Latvijas Bankai maksā 1000 euro kalendāra gadā.

(3)PEPP sniedzējs Latvijas Bankai maksā par: 1) PEPP sniedzēja reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 1400 euro; 2) PEPP plāna reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 800 euro; 3) PEPP plāna grozījumu izskatīšanu — 400 euro; 4) citā dalībvalstī reģistrēta PEPP sniedzēja darbības uzsākšanu Latvijā — vienreizēju maksu 800 euro apmērā. 28 (13.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 20.8 pants. Papildu prasības PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam Papildus šajā nodaļā noteiktajām prasībām PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam un attiecībā uz to uzraudzību piemēro šā likuma
6. panta sesto un septīto daļu, 18.,
7. pantu,
8. panta vienpadsmito daļu,
9. pantu,
10. panta pirmās daļas
11. un
12. punktu, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu, 35.1 pantu,
13. panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu,
14. pantu,
15. panta 6.2, 6.3, 6.4 un septīto daļu,
16. pantu. 29 (13.10.
17. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) IV nodaļa Pensiju plāna līdzekļu pārvaldīšana un turēšana
18. pants. Līdzekļu pārvaldītājs

(1)Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabiedrības: 1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā; 2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā; 4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā; 5) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kurš ir tiesīgs sniegt Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus Latvijā.

(2)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļu pārvaldītājiem sava pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 25. panta prasības attiecībā uz pašu kapitālu.

(3)Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šo likumu.

(4)Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par šāda līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums ar līdzekļu pārvaldītāju un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Latvijas Bankai triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(5)Līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas īstenošanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, veic darījumus ar finanšu instrumentiem un citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Latvijas Bankas reģistrētajiem pensiju plāniem.

(6)Līdzekļu pārvaldītājs, pārvaldot pensiju plāna līdzekļus, papildus šā likuma prasībām ievēro ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pienākumiem, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, pienācīgas rūpības ievērošanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, labāko rezultātu nodrošināšanu un darījumu rīkojumu izpildi.

(7)Piemērojot šā panta sesto daļu, pensiju plāns ir pielīdzināms ieguldījumu fonda prospektam vai fonda pārvaldes nolikumam. Pensiju plāna ieguldījumu politika un tajā ietvertie ieguldījumu ierobežojumi pielīdzināmi ieguldījumu fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā noteiktajai ieguldījumu politikai un ieguldījumu ierobežojumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē.

(8)Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilst likuma prasībām un Latvijas Bankas reģistrētā pensiju plāna noteikumiem.

(9)Līgumā ar līdzekļu pārvaldītāju paredz: 1) tādu informācijas apmaiņas kārtību, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izpildi un pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu; 2) līdzekļu pārvaldītāja pienākumu informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām; 3) noteikumu, ka līguma darbība izbeidzas tikai pēc tam, kad noslēgts līgums ar jaunu līdzekļu pārvaldītāju; 4) pensiju fonda tiesības pieprasīt, lai līdzekļu pārvaldītājs pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeidz līgumu par līdzekļu pārvaldīšanu.

(10)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds izbeidz līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju, ja tā konstatē, ka līdzekļu pārvaldītājs neievēro normatīvo aktu prasības. Šādā gadījumā Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga noteikt pensiju fondam nosacījumus jauna līdzekļu pārvaldītāja piesaistīšanai.

(11)Ja atbilstoši pensiju plāna noteikumiem uzkrātos līdzekļus pārvalda pensiju fonda izraudzīts līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds par līgumu, kas noslēgts ar līdzekļu pārvaldītāju, publisko šādu informāciju: 1) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu stratēģijas un lēmumu atbilstība pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai; 2) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja lēmumu atbilstība tādas akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība); 3) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja iesaistīšanās akciju sabiedrības pārvaldībā, lai uzlabotu akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus; 4) kā līdzekļu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metode un laikposms, kā arī samaksa par līdzekļu pārvaldītāja pakalpojumiem atbilst pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai un kā tiek ņemti vērā absolūtie darbības rezultāti ilgtermiņā; 5) kā pensiju fonds uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa darbības izmaksas, kas radušās līdzekļu pārvaldītājam, un kā tas nosaka un uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa apgrozījumu; 6) līguma termiņu.

(12)Ja pensiju fonda līgumā ar līdzekļu pārvaldītāju nav ietverts kāds no šā panta devītās daļas noteikumiem, pensiju fonds sniedz šādas rīcības pamatojumu.

(13)Pensiju fonds nodrošina šā panta vienpadsmitajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē triju mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums ar līdzekļu pārvaldītāju. Pensiju fonds atjauno informāciju ne retāk kā reizi gadā.

(14)Līdzekļu pārvaldītājs pensiju fondam sniedz ziņojumu, kurā skaidro, kā ieguldījumu stratēģija un tās izpilde atbilst ar pensiju fondu noslēgtā līguma nosacījumiem un kā ieguldījumu stratēģija nodrošina pensiju plāna vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Ziņojumā ietver šādu informāciju: 1) būtiskākie vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu riski; 2) pensiju plāna ieguldījumu portfeļa sastāvs; 3) pensiju plāna ieguldījumu portfeļa darbības izmaksas un apgrozījums; 4) pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošana; 5) vērtspapīru aizņemšanās politika un šīs politikas īstenošana tās akciju sabiedrības akcionāru sapulcē, kuras akcijās veikts ieguldījums, kā arī citu akcionāru iesaistīšanas pasākumu īstenošana; 6) informācija par akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātu izvērtējuma ietekmi uz ieguldījumu lēmumu pieņemšanu; 7) informācija par interešu konfliktiem, kas radušies sakarā ar iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē, un par to, kā līdzekļu pārvaldītājs īstenojis konfliktu pārvaldību.

(15)Līdzekļu pārvaldītājs šā panta četrpadsmitajā daļā minēto informāciju sniedz pensiju fondam katru gadu līdz

1. augustam. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Līdzekļu turētājs

(1)Līdzekļu turētājs atbilstoši ar pensiju fonda valdi noslēgtajam rakstveida līgumam pieņem iemaksas pensiju plāna kontos, saņem un tur finanšu instrumentus, kā arī glabā dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju plāna aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debetēšanu pensiju plāna naudas līdzekļu turēšanai atvērtajos kontos kredītiestādē, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju plāna līdzekļu un finanšu instrumentu pārvedumiem.

(2)Pensiju fonds un līdzekļu turētājs, veicot šajā likumā noteiktos pienākumus, darbojas godīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs.

(3)Pensiju plāna līdzekļus var turēt vienīgi šādas komercsabiedrības: 1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.

(4)Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par rakstveida līguma slēgšanu ar līdzekļu turētāju naudas līdzekļu, finanšu instrumentu un cita īpašuma drošai glabāšanai. Šāds līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā Latvijas Bankai iesniedzami triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(5)Līdzekļu turētājs pieņem turēšanā tādus pensiju plānam piederošos finanšu instrumentus, kurus var iegrāmatot finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestādē, un tādus finanšu instrumentus, kurus var pārvest līdzekļu turētājam, un nodrošina to iegrāmatošanu atsevišķos līdzekļu turētāja kontos, kas atvērti uz pensiju plāna vārda, tā, lai tie jebkurā laikā būtu identificējami kā piederoši pensiju fondam vai pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(6)Līdzekļu turētājs pieņem turēšanā citus pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna aktīvus, kas nav minēti šā panta piektajā daļā, ja ir pārliecinājies, ka pensiju fondam ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem un tas glabā informāciju un dokumentāciju par šiem aktīviem. Līdzekļu turētājs pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi un atjauno uzskaiti, pamatojoties uz pensiju fonda sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem, kā arī uz informāciju, ko iegūst no publiskajiem reģistriem, ja tāda ir pieejama.

(7)Līdzekļu turētājs veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kā arī saņem un pārved finanšu instrumentus, kas attiecas uz tā veiktajiem darījumiem.

(8)Līdzekļu turētājs izpilda līdzekļu pārvaldītāja rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, pensiju plāna noteikumiem un līdzekļu turētāja līgumu.

(9)Līdzekļu turētājs nodrošina, lai darījumos, kuros iesaistīti ar pensiju plānu saistītie pensiju fonda aktīvi, jebkāda atlīdzība pensiju plānam tiek izmaksāta laikus un ienākumi no pensiju plāna aktīviem tiek izlietoti saskaņā ar šā likuma un pensiju plāna noteikumiem.

(10)Līdzekļu turētājs seko līdzi tam, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem un Latvijas Bankas reģistrēto pensiju plānu, kā arī ieguldījumu (investīciju) noteikumus. Ja līdzekļu pārvaldītājs neievēro šīs prasības un noteikumus, līdzekļu turētājs par to ziņo Latvijas Bankai un pensiju fondam.

(11)Līdzekļu turētājs nedrīkst veikt darbības, kas var radīt interešu konfliktu starp līdzekļu turētāju un pensiju fondu, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, izņemot gadījumu, kad līdzekļu turētājs ir funkcionāli un hierarhiski nošķīris no līdzekļu turētāja pienākumiem citus pienākumus, kas var radīt interešu konfliktus, un šie iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi identificēti, pārvaldīti un pārraudzīti atbilstoši iekšējām procedūrām, tas ir noteikts pensiju plānā un par to ir informēti pensiju plāna dalībnieki, papildpensijas saņēmēji un pensiju fonda valde, padome (ja tāda izveidota) un pensiju fonda darbinieki.

(12)Līdzekļu turētājs pilnā apmērā atbild pensiju fondam, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem par zaudējumiem, kas nodarīti, ja līdzekļu turētājs pārkāpis šo likumu vai līdzekļu turētāja līgumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(13)Pilnīga vai daļēja līdzekļu turētājam turēšanā nodoto finanšu instrumentu vai citu pensiju fonda aktīvu turēšana pie trešām personām neatbrīvo līdzekļu turētāju no šā panta divpadsmitajā daļā noteiktās atbildības.

(14)Līgumā ar līdzekļu turētāju paredz: 1) tādu informācijas apmaiņas kārtību, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu turētāja pienākumu un uzdevumu izpildi, kā arī pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu; 2) līdzekļu turētāja pienākumu informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām; 3) līdzekļu turētāja pienākumu sekot tam, lai līdzekļu pārvaldītāja darbība ar pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna līdzekļiem atbilst normatīvo aktu prasībām un pensiju plāna noteikumiem; 4) kontroles procedūru, kādu nosaka līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem; 5) pensiju fonda tiesības pieprasīt, lai līdzekļu turētājs pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeidz līgumu par līdzekļu turēšanu.

(15)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds izbeidz līgumu ar līdzekļu turētāju, ja tā konstatē, ka līdzekļu turētājs neievēro šā likuma vai Latvijas Bankas noteikumu prasības. Šādā gadījumā Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga noteikt pensiju fondam nosacījumus jauna līdzekļu turētāja piesaistīšanai. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums piecpadsmitajā daļā par vārdu "normatīvo noteikumu" aizstāšanu ar vārdu "noteikumu" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants. Līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņa

(1)Ja pensiju fonds nolemj mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai līdzekļu turētāju, tas triju darbdienu laikā pēc jaunā līguma noslēgšanas papildus šim līgumam iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus: 1) pamatotu pensiju fonda valdes lēmumu par līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas nepieciešamību un valdes apstiprinātu līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas kalendāra plānu; 2) informāciju par pasākumiem pensiju plāna līdzekļu aizsardzībai līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

(2)Pensiju fonds mēneša laikā pēc tam, kad noslēgts jauns līgums ar līdzekļu turētāju, iesniedz Latvijas Bankai dokumentus, kas apliecina, ka jaunais līdzekļu turētājs ir saņēmis attiecīgajā pensiju plānā uzkrātos naudas līdzekļus un citus aktīvus, kā arī naudas līdzekļus un citu aktīvu īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Ja nepieciešams, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt pensiju fonda darbības ārpuskārtas pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē pensiju fondu gada pārskatu sastādīšanu, un revidenta ziņojumu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu) 24. pants. Individuālie konti

(1)Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs katram pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam nodrošina uzkrātā papildpensijas kapitāla vai PEPP papildpensijas aprēķināšanu un uzskaiti, tostarp attiecībā uz pensiju plāna dalībnieku — neatkarīgi no tā, vai šis dalībnieks pensiju plānā piedalās uz kolektīvās vai individuālās dalības līguma pamata. Ja pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apmēru vai paredz biometrisko risku segumu, tā valde nodrošina atsevišķu visu iemaksu un izmaksu uzskaiti, kā arī tehnisko rezervju veidošanu katram pensiju plāna dalībniekam.

(2)Individuālajos kontos tiek reģistrētas visas pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju vai PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju veiktās vai to labā veiktās iemaksas, kā arī visi no ieguldījumiem gūtie ienākumi, atsevišķi reģistrējot iemaksas biometrisko risku seguma nodrošināšanai.

(3)Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība katru gadu sniedz ziņojumu par to, vai individuālie konti tiek kārtoti saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, pensiju fonda vai PEPP sniedzēja statūtiem, pensiju plāna un dalības līguma vai PEPP plāna, PEPP pamatinformācijas dokumenta un PEPP līguma noteikumiem.

(4)Uzkrātā papildpensijas kapitāla un PEPP papildpensijas aprēķināšanas vispārīgo kārtību nosaka Latvijas Banka. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Pašu kapitāls

(1)Pensiju fondam, kurš piedāvā noteiktu iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, minimālais pašu kapitāla lielums ir 3 000 000 euro. Šā panta prasības nav piemērojamas slēgtajam pensiju fondam, ja darba devējs ir uzņēmies atbildību par slēgtā pensiju fonda pensiju plānos noteikto saistību izpildi.

(2)Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālās darbības stabilitāti, tā rīcībā pastāvīgi ir šā panta prasībām atbilstošs pašu kapitāls.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētais pensiju fonds nekavējoties informē Latvijas Banku par pašu kapitāla samazināšanās iemesliem, ja tie samazinājušies par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto lielumu.

(4)Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālo stabilitāti, tas pašu kapitālu salīdzina ar maksātspējas normu. Pensiju fonds ir izpildījis maksātspējas prasību, ja tā pašu kapitāls ir vienāds ar maksātspējas normu vai lielāks par to.

(5)Maksātspējas norma nedrīkst būt mazāka par minimālo pašu kapitāla lielumu.

(6)Maksātspējas normas un pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(7)Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu kapitāls ir mazāks par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāks par minimālo pašu kapitāla lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu kapitāla atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

(8)Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu kapitāls ir mazāks par minimālo pašu kapitāla lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu kapitāla tūlītējai atjaunošanai līdz minimālajam pašu kapitāla lielumam.

(9)Pensiju fonds, kas piedāvā tikai noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi: 1) atklātā pensiju fonda apmaksātais pamatkapitāls ir ne mazāks par 400 000 euro; 2) slēgtā pensiju fonda apmaksātais pamatkapitāls ir ne mazāks par 35 000 euro; 3) ja pensiju fonda zaudējumi pārsniedz pusi no tā pamatkapitāla, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, norādot veicamās darbības un to izpildes termiņus.

(10)Ja šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos pensiju fonds atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu veikšana nenodrošina pašu kapitāla atjaunošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu: 1) aizliegt pensiju fondam brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības; 2) noteikt, ka visas pensiju fonda veicamās izmaksas vai to daļa obligāti iepriekš saskaņojamas ar Latvijas Banku; 3) anulēt pensiju fondam izsniegto licenci.

(11)PEPP sniedzēja pašu kapitāls ir ne mazāks par 400 000 euro. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(1)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus pārvalda saskaņā ar konkrētā pensiju plāna vai PEPP plāna noteikumiem un iegulda atbilstoši attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku vai PEPP noguldītāju papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus, pensiju fonds vai PEPP sniedzējs rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju vai PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju interesēs, ņemot vērā ieguldījumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna vai PEPP plāna saistībām izmaksāt attiecīgi papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju.

(2)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(3)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt: 1) Latvijas un citu dalībvalstu valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos; 2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā; 3) tādu starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis; 4) šīs daļas 1.,

1. un
2. punktā neminētu valstu un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem, atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks iekļauti tirdzniecības vietā gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai; 5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas
3. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle; 6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas
4. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle; 7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas
5. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri gada laikā no dienas, kad uzsāk parakstīšanos uz tiem, tiks iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas
6. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle; 8) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
7. gada
8. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro dalībvalstīs; 9) ieguldījumu fondos; 10) alternatīvo ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri reģistrēti šīs daļas
9. vai
10. punktā minētajā valstī, kā arī Eiropas riska kapitāla fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes
11. gada
12. aprīļa regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes
13. gada
14. aprīļa regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes
15. gada
16. aprīļa regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem; 11) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas
17. punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums pensiju fonda maksātnespējas gadījumā nav iekļaujams pensiju fonda mantā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šā punkta prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 12) atvasinātajos finanšu instrumentos; 13) kapitāla vai parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā un paredzēti kā ieguldījumi ilgākā termiņā, — uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem, un tādos komercsabiedrību emitētos parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī, bet attiecīgais emitents ir iekļāvis tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī citus kapitāla vai parāda vērtspapīrus.

(4)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvi saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteikto ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus: 1) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti vismaz no sešām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem; 2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem; 4) ieguldījumu kopsumma šā panta trešās daļas 4. punktā minētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem; 5) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet prasību kopsumma pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju; 6) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 30 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no pensiju plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu; 7) ieguldījumu kopsumma ar pensiju fondu, tā līdzekļu pārvaldītāju vai iemaksas veicošo darba devēju vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem un, veicot ieguldījumu vai atsavinot ieguldījumu attiecīgajā fondā, netiek piemērota komisijas maksa no pensiju plāna līdzekļiem; 8) ieguldījumi vienā nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamā īpašumā — 15 procentus no pensiju plāna aktīviem; 9) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību; 10) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma ar darba devēju vienā grupā ietilpstošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību; 11) ieguldījumi vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(5)Šā panta ceturtās daļas

1. un
2. punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja pirmā iemaksa, ja pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 300 euro.

(6)Vismaz 70 procentus no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu daļās iegulda tādos ieguldījumu objektos (finanšu instrumentos), kuri ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū.

(7)Izņemot šā panta astotajā daļā minēto gadījumu, pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna vai PEPP plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

(8)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot aizņēmumam līdz 10 procentiem no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot darījumos ar atpakaļpirkuma nosacījumiem vienīgi pensiju plāna vai PEPP plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Aizņēmumu īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai un darījumu ar atpakaļpirkuma nosacījumiem saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(9)Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus: 1) tas ir noteikts pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā; 2) pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu; 3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību; 4) darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem veic dalībvalstī vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū, vai atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā panta trešās daļas 8. punkta prasībām; 5) ieguldījumi viena emitenta emitētajos atvasinātajos finanšu instrumentos (ar vienu darījumu partneri slēgto darījumu kopsumma) nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(10)Noteiktu iemaksu pensiju plāna vai PEPP plāna ārvalstu valūtā, kas nav plāna saistību valūta, atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt: 1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas

1. punktā noteikto; 2) atsevišķā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valūtā — 50 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem; 3) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas
2. punktā noteikto; 4) kopumā visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valūtās — 100 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(11)Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu

(1)Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdei ir pienākums: 1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku; 2) ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu; 3) triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.

(2)Pensiju plāna ieguldījumu politikā ietverami pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un risku pārvaldīšanas sistēma. Par ieguldījumu politiku norāda vismaz šādu informāciju: 1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi; 2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām); 3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām); 4) vispārējā individuālas finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēles politika; 5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole; 6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā veida aktīvu turēšana tiek izbeigta vai ierobežota; 7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpārdevuma nosacījumiem; 8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējo atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli; 9) ja paredzēts ieguldīt šā likuma

1. panta trešās daļas
2. punktā minētajos vērtspapīros, — vērtspapīra veids un paredzamo ieguldījuma termiņš; 10) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā; 11) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes; 12) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve; 13) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas paredz piedalīšanos ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, arī lēmumu pieņemšanas par balsošanas tiesību izmantošanu procedūra; 14) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes; 15) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kura paredz, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs; 16) vai ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko sniegušas Eiropas Parlamenta un Padomes
3. gada
4. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām
5. panta
6. punkta "b" apakšpunktā definētās kredītreitingu aģentūras, un, ja kredītreitingus izmanto kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru, — kādi pasākumi tiks piemēroti, lai mazinātu mehānisku paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem; 17) kā ieguldījumu politikā tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori.

(3)Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos par to, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna vai PEPP plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes noteikto politiku un procedūrām.

(4)Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem un pensiju fonda vai PEPP sniedzēja akcionāriem vai dalībniekiem nodrošina brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē.

(5)Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu.

(6)Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testam izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu nelabvēlīgu atsevišķa faktora izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot attiecīgu notikumu vai izmaiņu cēloni.

(7)Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde apstiprina stresa testa rezultātus un stresa testā konstatēto nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā pieņem lēmumu par veicamajām darbībām. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai.

(8)Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicams stresa tests, kā arī noteikt iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(9)Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs veic ārpuskārtas stresa testu un iesniedz tai šā testa rezultātus. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Tehniskās rezerves

(1)Pensiju fonds, kurš piedāvā noteiktu iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, atbilstoši attiecīgajam pensiju plānam izveido pensiju tehniskās rezerves pietiekamā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt plānā noteiktās saistības un nodrošināt savas darbības stabilitāti.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda valde apstiprina tehnisko rezervju izveidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Pensiju fonds tehnisko rezervju izveidošanas kārtību vai izmaiņas tajā rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai 10 darbdienu laikā pēc šīs kārtības vai tās izmaiņu apstiprināšanas.

(3)Tehniskās rezerves izveido tādā pašā valūtā, kādā pensiju fonds uzņēmies saistības atbilstoši piedāvātajiem pensiju plāniem.

(4)Tehniskās rezerves ir nepārtraukti segtas ar tehnisko rezervju segumu, ņemot vērā šā likuma 26. pantā noteiktos pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principus un noteikumus. Aktīvi tehnisko rezervju segšanai tiek ieguldīti, ņemot vērā nākotnē paredzamo papildpensijas izmaksu termiņstruktūru.

(5)Pensiju fonds tehnisko rezervju segumu veido ar saviem aktīviem tādā valūtā, kādā izveidotas tehniskās rezerves, lai pildītu pensiju plāna saistības pret tā dalībniekiem. Tehnisko rezervju segums ar valūtā nesaskaņotiem aktīviem nedrīkst pārsniegt 30 procentus no tehnisko rezervju apmēra attiecīgajā valūtā.

(6)Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu kapitāla, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(7)Tehniskās rezerves katram pensiju plānam atsevišķi aprēķina ne retāk kā reizi gadā.

(8)Latvijas Banka nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes.

(9)Ja Latvijas Banka konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, tai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.

(10)Ja tehniskās rezerves nav segtas, ņemot vērā šā likuma 26. pantā noteiktos pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principus un noteikumus, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos tehnisko rezervju seguma atjaunošanas pasākumus un to izpildes termiņus. Pēc finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna saskaņošanas ar Latvijas Banku pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to. Sagatavojot finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, tiek ņemts vērā pensiju fonda esošais finansiālais stāvoklis, jo īpaši aktīvu un saistību struktūra, riska profils, likviditātes nodrošināšanas plāns, to pensiju plāna dalībnieku vecuma struktūra, kuriem ir tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksu, un pensiju plānā noteikto izmaksu finansējuma līmenis.

(11)Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu un šā panta desmitajā daļā minētā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna ietvaros norāda plānotos pasākumus, kas veicami, lai nekavējoties atjaunotu uz pārrobežu darbību attiecināmo tehnisko rezervju segumu ar attiecīgajiem aktīviem.

(12)Ja šā panta desmitajā daļā norādītā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā norādītajos termiņos pensiju plāns tiek reorganizēts, pensiju fonds par to nekavējoties informē Latvijas Banku. Pensiju fonds izstrādā procedūru attiecīgā pensiju plāna tehnisko rezervju un to segumam atbilstošo aktīvu nodošanai citam pensiju fondam un iesniedz to Latvijas Bankai. Pensiju fonds nodrošina vispārīga tehniskajām rez