Cēsu pilsētas lokālplānojums, grozot teritorijas plānojumu

Cēsu pilsētas lokālplānojums, grozot teritorijas plānojumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 21 Cēsīs 2024. gada 10. oktobrī Cēsu pilsētas lokālplānojums, grozot teritorijas plānojumu Apstiprināti ar Cēsu novada domes 10.10.2024. lēmumu Nr. 469 Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu un 25. pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 21 tiek apstiprināts Cēsu pilsētas lokālplānojums, kas groza spēkā esošos Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.–2026. gadam grozījumus (redakcija 2.1.), un kas sastāv no teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskās daļas. 2 2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa ir šo noteikumu saistošā daļa (publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_31338). 3 (Grozīts ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4) 3. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināti detālplānojumi: 3.1. Detālplānojums kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām (Cēsu pilsētas domes 12.07.2007. lēmums Nr. 425 (prot. Nr. 11, 23. p.), Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11 "Kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.2. Detālplānojums Cēsīs, Griezes iela 3, Griezes iela 4, Līgatnes iela 40, Līgatnes iela 44, Līgatnes iela 46, Līgatnes iela 52, Griezes un Svīres iela (24.09.2009. Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11 "Teritorijas, kas ietver zemes gabalus Griezes ielā 3, Griezes ielā 4, Līgatnes ielā 40, Līgatnes ielā 44, Līgatnes ielā 46, Līgatnes ielā 52, Griezes un Svīres ielas, Cēsīs, izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.3. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7 (24.09.2009. Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14 "Detālplānojuma zemes gabalam Krūmiņu ielā 7, Cēsīs, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.4. Detālplānojums teritorijai Cēsīs, starp Dārzniecības, Piebalgas un Raiņa ielu un perspektīvo Raiņa ielas trasi (Cēsu novada domes 18.02.2010. lēmums Nr. 104 (prot. Nr. 2 52.p.), Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 10 "Detālplānojuma teritorijai Cēsīs, starp Dārzniecības, Piebalgas un Raiņa ielu un perspektīvo Raiņa ielas trasi, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.5. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 12 (Cēsu novada domes 29.09.2011. lēmums Nr. 499 (prot. Nr. 22, 12. p.), Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 19 "Detālplānojuma zemesgabalam Egļu ielā 12, Cēsīs, Cēsu nov., teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.6. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Rūpniecības ielā 18 (Cēsu novada domes 07.10.2010. lēmums Nr. 577 (prot. Nr. 15, 4. p.) Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 42 "Detālplānojuma zemesgabaliem Rūpniecības ielā 18, Cēsīs, Cēsu novadā, un Bumbieru ielā, Cēsīs, Cēsu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"); 3.7. Pirtsupītes gravas detālplānojums (Cēsu novada domes 06.08.2015. lēmums Nr. 176 (protokols Nr. 11, 2. p.) "Par detālplānojuma Pirtsupītes gravai Cēsīs no Satekles ielas līdz Mazai Lenču ielai projekta apstiprināšanu"). 4 Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs Pielikums Cēsu novada domes 10.10.2024. lēmumam Nr. 469(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4) Apstiprinātiar Cēsu novada domes10.10.2024. lēmumu Nr. 469Cēsu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000031048Raunas ielu 4, Cēsis, Cēsu nov., LV-4100dome@cesunovads.lv http://www.cesis.lvCēsu pilsētas lokālplānojums, grozot teritorijas plānojumuRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām3.14. Prasības detālplānojumiem3.15. Prasības dīķu ierīkošanai3.16. Prasības arheoloģijai3.17. Prasības aizsargjoslām4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi1. pielikums.1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.1.1. TIAN lietotie saīsinājumi1. Būvvalde – Cēsu novada būvvalde. 2. Cēsu dabas parks – Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks.3. DUS – degvielas uzpildes stacija.4. GNP – Gaujas nacionālais parks. 5. GUS – gāzes uzpildes stacija.6. LVS – Latvijas Valsts standarti.7. NKMP – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. 8. TIAN – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. 9. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 10. Cēsu pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā – TIAN) ir Cēsu pilsētas lokālplānojuma daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai atbilstoši Cēsu lokālplānojumā noteiktajai Cēsu pilsētas teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai (funkcionālajam zonējumam).11. Ja funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem ir noteiktas atšķirīgas TIAN normas, prioritārās ir normas, kuras noteiktas teritorijās ar īpašiem noteikumiem.12. TIAN noteiktās zemes izmantošanas tiesības galvenokārt ir tiesības, kas nosaka kādam lietošanas veidam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesības būvēt.13. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)14. Skaidrojumus par TIAN un citām teritorijas izmantošanas un būvniecības normām sniedz Cēsu novada pašvaldības struktūrvienība, kas atbild par teritorijas plānošanu.15. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)1.2. Definīcijas16. Apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, tās izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu.17. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)18. Cēsu dabas parks – dabas un kultūrvēsturisku objektu komplekss, kuram ir īpaša, tikai Cēsīm raksturīga dabas un kultūrvēsturisku objektu daudzveidība un vērtība.19. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)20. Pagalms – ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.21. Maģistrālā iela – iela, kas nodrošina transporta sakarus starp pilsētas daļām un izeju uz ārpilsētas autoceļiem. Pilsētas nozīmes maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošām ielām un vietējās nozīmes ielām.22. Mājražošana – pārtikas un nepārtikas preču ražošana mājsaimniecībās, reģistrējot darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 23. Perimetrāla apbūve – vēsturiski iedibināts zemes vienības blīvas apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz ielas sarkanās līnijas. Apbūves veids, kur ēkas apjoms aizņem visu zemes vienības ielas fronti no robežas ar vienu blakus zemes vienību līdz robežai ar otru blakus zemes vienību, ir slēgta perimetrālā apbūve. Apbūves veids, kur ēkas apjoms izvietots, atkāpjoties no otras blakus zemes vienības robežas ne mazāk kā 4 m, ir atvērta perimetrālā apbūve.24. Priekšpagalms – zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu.25. Sekundārā maģistrālā iela – iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus pilsētas rajona robežās, ar ārpilsētas teritoriju un starp pilsētas daļām un pieslēdzas pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām un ārpilsētas autoceļiem. Sekundārā maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējās nozīmes ielām, bet neietver krustojumus ar pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām.26. Skvērs – labiekārtota teritorija, kura paredzēta gājēju kustībai, īslaicīgai atpūtai, vides un pilsētainavas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes paaugstināšanai.27. Stādījumi – mērķtiecīgi saglabāti, stādīti, sēti un kopti augi.28. Tiesības apbūvei – ar teritorijas plānojumu noteiktas un ar apbūves noteikumiem nodrošinātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt būvniecību.29. Treilers – kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.30. Vēsturiska ēka vai apbūve – ēka vai apbūve, kas vecāka par 50 gadiem.31. Vēsturisks zemes gabals – zemes gabals, kurš izveidots pirms 1940. gada.32. Vides konteksts – apstākļu, objektu un pilsētvides elementu kopums, kas palīdz izprast telpiskās un funkcionālās kopsakarības.33. Vietējās nozīmes ielas – dzīvojamās ielas, kravas transporta ielas, gājēju ielas, kas nodrošina gājēju un transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar pilsētas vai rajona nozīmes maģistrālajām ielām.34. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts – Cēsu novada pašvaldības noteikta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, atsevišķas ēkas un objekti, kuriem ir vēsturiska vērtība, kuru saglabāšana atbilst Cēsu novada tēla saglabāšanai un kuri ir iekļauti vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu sarakstā.2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana35. Visā Cēsu pilsētas teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, ir atļauta:35.1. esošo ielu un ceļu atjaunošana un pārbūve;35.2. objektam nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietas;35.3. stādījumi un teritorijas labiekārtojums;35.4. publiskās ārtelpas (ar vai bez labiekārtojuma) izveide;35.5. inženierkomunikāciju tīklu un objektu būvniecība;35.6. mākslīgu ūdensobjektu līdz 0,1 ha platībā būvniecība;35.7. zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana robežās līdz 0,5 m, kā arī, zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana par 0,5 m un vairāk, izstrādājot būvprojektu būvniecības normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;35.8. mājražošana, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošu normatīvo aktu.36. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)37. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)38. Cēsu novada pašvaldības Attīstības un teritorijas plānošanas komisijai pēc Būvvaldes ierosinājuma ir tiesības papildus pieprasīt Būvniecības ieceres publisko apspriešanu šādos gadījumos:38.1. ja plānojot teritorijas apbūvi, vizuāli un funkcionāli tiek mainīta publiskā ārtelpa (t.sk., būtiski mainās transporta noslodze teritorijā, cilvēku plūsma, ierastais teritorijas funkcionālais izmantojums) un plānotas būves, kuras apmeklēs vairāk par 100 apmeklētājiem vienlaicīgi vai kuras klasificējamas kā trešās grupas publiskas būves;38.2. ja vēsturiskās apbūves zonā plānota būves pārbūve, kas būtiski maina ēkas apjomu un funkciju; ja paredzēts veidot jaunbūvi ar publisku funkciju vēsturiskās apbūves zonā;38.3. ja būve var pasliktināt dzīves apstākļus apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem vai pasliktināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību;38.4. ja būvniecības iecerei, kurai savulaik veikta sabiedriskā apspriešana, taču būve nav uzbūvēta, būvprojekta izstrādes gaitā tiek būtiski mainīti iepriekš apspriestie nosacījumi.39. Ūdens novadīšanai un caurvadīšanai zemesgabalu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus sava zemesgabala robežās, saskaņojot to trasējumus un parametrus ar Cēsu novada pašvaldību.40. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)41. Ja esošās apbūves stāvu skaits pārsniedz attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu, atļauta esošās apbūves atjaunošana un pārbūve, nesamazinot esošo stāvu skaitu. Būves pārbūves gadījumā, apbūves parametri piemērojami atbilstoši funkcionālajai zonai, kurai atbilst būves likumīgi uzsāktā izmantošana.42. Apbūve ir atļauta iepriekš izveidotos zemes gabalos, kuri ir mazāki par TIAN 4. nodaļā noteikto minimālo jaunizveidojamo zemes gabala platību, ja apbūve atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam un TIAN noteiktajiem apbūves parametriem.43. Būvdarbus un remontdarbus, kas saistīti ar grunts rakšanu dziļāk par 0,3 m vai grunts uzbēršanu augstāk par 0,3 m, atļauts veikt tikai pēc Cēsu novada pašvaldības izsniegtas rakšanas darbu atļaujas saņemšanas, iepriekš pārliecinoties par inženiertīklu aizsargjoslas neesamību. 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana44. Cēsu pilsētā aizliegts būvēt motosporta un autosporta trases. 45. Izbūvēt atkritumu pārstrādes uzņēmumus, ja TIAN attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi.46. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā 1. stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā tiek izvietots tirdzniecības, pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde, kur to pieļauj šie TIAN.47. Būvēt objektus tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā.48. Novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, izņemot teritorijās un ēkās, kuras noteiktajā kārtībā projektētas un izbūvētas šādu funkciju nodrošināšanai.49. Cēsu pilsētā aizliegts izstrādāt zemes dzīļu derīgo izrakteņu iegulas (izņemot ūdens ieguvi). 50. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonas teritorijā, kā arī 100 m attālumā no izglītības iestādēm publiskajā ārtelpā aizliegta brīvstāvošu vai pie ēku fasādēm bloķētu pašapkalpošanās karsto dzērienu un uzkodu automātu izvietošana.51. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nedrīkst apgrūtināt ar jauniem piebraucamajiem ceļiem.52. Izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un novietot konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas un publiski izmantojamas telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošanu tūristu vajadzībām ir akceptējusi Cēsu novada pašvaldība. 53. Būvēt vēja parkus un biogāzes koģenerācijas stacijas.54. Ierīkot ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 1,2 m.3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.1.1. Ielu klasifikācija55. Ielu kategorijas Cēsu pilsētā dotas tabulā šo apbūves noteikumu pielikumā Nr. 1.3.1.2. Ielu parametri56. Esošām ielām ielu sarkanā līnija sakrīt ar pieguļošā zemes gabala robežu, izņemot līdz šim individuāli noteiktus un teritorijas plānojumā vai ar detālplānojumiem vai lokālplānojumiem noteiktus gadījumus.57. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)58. Esošajām ielām pārbūves gadījumā ielas platums pieņemams vienāds vai mazāks par attālumu starp ielai pieguļošo zemes gabalu robežām, vai, nepieciešamas paplašināšanas gadījumā, pamatojot ielas platumu ar projektu. 59. Satiksmes mierināšanas objektus ierīkot un/vai izvietot, tostarp paredzēt ielas daļu kā "dzīvojamo zonu", atļauts tikai pilsētas nozīmes un vietējas nozīmes ielās vai piebrauktuvēs. Tikai izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams gājēju drošības nodrošināšanai vai izglītības iestāžu tiešā tuvumā, satiksmes lēnināšanas objekti ierīkojami arī C kategorijas ielās, ja sniegts atbilstošs risinājuma pamatojums. 60. Ielu atzari, kas tiek plānoti kā strupceļi, nedrīkst būt garāki kā 150 m. Strupceļa ielas galā, ja tā garāka par 50 m, jāierīko pagaidu vai patstāvīgs autotransporta apgriešanās laukums – minimāli 12 m x 12 m. 61. Ietves platumu no jauna projektējamās ielās nosaka atbilstoši gājēju plūsmas intensitātei un ietves novietojumam attiecībā pret brauktuvi, bet ne mazāk kā 1,5 m. Šo attālumu var samazināt tikai esošajā apbūvē ielu posmos, kur nav iespējami citi risinājumi, ietves platumu nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā, bet ne šaurāku par 1,2 m.3.1.3. Prasības veloinfrastruktūras izbūvei62. Veloinfrastruktūru projektē ievērojot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā".63. Veloinfrastruktūra primāri jānodrošina Cēsu pilsētas maģistrālajās un sekundārajās maģistrālajās ielās, kā arī ielās, kur atļautais braukšanas ātrums ir virs 30 km/h.3.1.4. Ielu un ceļu būvniecība un pārbūve64. Jaunveidojamas ielas, kas nav attēlotas Cēsu novada teritorijas plānojumā ir uzskatāmas par vietējas nozīmes ielām un to izbūves parametri nosakāmi ar lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu.65. Jaunus ielu posmus veido saskaņā ar teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu. Jau apbūvētās teritorijās, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, zemes vienību ielas izbūvei var nodalīt ar zemes ierīcības projektu.66. Visām jaunbūvējamām un pārbūvējamām ielām projektējams ielu apgaismojums, lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma un gājēju ietve (izņemot ielās, kas apzīmētas ar CSN ceļazīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona"). Jaunbūvējamām ielām projektā jāparedz vismaz cietais grants vai šķembu segums. 67. Jaunbūvējamām un pārbūvējamām ietvēm paredzēt taktilās joslas vājredzīgajiem.68. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)3.1.5. Būvlaides69. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)70. Apbūvētās teritorijās, kur vismaz 50 % no kvartālu veidojošajām zemes vienībām ir apbūvētas, būvlaide ir nosakāma kā iedibinātā būvlaide.71. Maģistrālajām ielām būvlaide ir 10 m, sekundārajām maģistrālajām ielām 8 m, savienojošajām piekļūšanas ielām, iekškvartālu un vietējas nozīmes ielām 6 m, izņemot ielu posmus ar iedibinātu būvlaidi (kas var sakrist ar ielas sarkano līniju).72. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā būvlaides nosakāmas individuāli, izvērtējot blakus esošo apbūvi un vēsturisko ielu un laukumu tīklojumu. Ja teritorijai vēsturiski raksturīga perimetrālā apbūve, tad galvenās ēkas apjoms tiek novietots uz ielas sarkanās līnijas.73. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)74. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)75. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)76. Ielu posmiem apbūvētās teritorijās, kas izveidoti ar detālplānojumiem vai zemes ierīcības projektiem izdalot ielas nodalījuma joslu pēc tam, kad teritorijā jau izveidojusies apbūve, minimālo būvlaidi nenosaka; būvlaide nosakāma atbilstoši esošās apbūves atrašanās vietai.77. Pētera ielai posmā no Avotu ielas līdz Rīgas ielai būvlaide ir noteikta 30 m attālumā no Pētera ielas ass, izņemot publiskās apbūves teritorijās un gadījumos, kad detālplānojumā ir noteikts citādāk, bet tā nedrīkst būt mazāka par 10 m.3.1.6. Prasības velosipēdu un automašīnu novietnēm78. Speciāli aprīkotas velosipēdu novietnes paredz pie tirdzniecības un pakalpojumu objektiem, publiskām pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības iestādēm, sporta un atpūtas objektiem, biroju ēkām, kā arī citām publiskām būvēm. Paredzēt ar nojumi segtas velosipēdu novietnes pie publiskām ēkām un būvēm, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem.79. Nepieciešamo velosipēdu stāvvietu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objekta funkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.80. Attālumam starp divām paralēli esošām velosipēdu novietnēm jābūt ne mazākam par 1 metru. Ja tiek veidotas slīpā tipa velosipēdu novietnes (velosipēdi tajās tiek novietoti 45 grādu leņķī pret sienu vai ietvi), tad attālumam jābūt ne mazākam par 1,5 metru. Ieteicamais velosipēdu novietnes augstums ir 80 cm (+/- 10 cm), platums ir 60–80 cm.81. Automašīnu stāvvietas pie apbūves paredzamas atbilstoši LVS 190-7:2002 "Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi", papildus nosakot, ka pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām vienistabas dzīvoklim jāparedz 1 stāvvieta, divistabu un vairāk istabu dzīvoklim ne mazāk kā 1,5 stāvvietas.82. Automašīnu stāvlaukumiem ar cieto segumu (asfaltbetons, frēzētais asfalts, bruģis, biobruģis, betons u.c.) un ar ietilpību sākot no 25 autostāvvietām, ierīko smilšu ķērājus un naftas produktu filtrus, paredz virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu no naftas produktiem pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā. Automašīnu stāvlaukumos, kur nav pieejama centralizēta lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, paredzot izveidot uztvērējakas un filtrus ar attīrīto lietus ūdeņu novadīšanu vidē.83. Ja vienlīmeņa automašīnu stāvlaukumā autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 (vai sasniedz 500 m2), vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām. Ja autonovietni izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus. Papildus jāparedz zaļās zonas kā sistēmas daļas lietus ūdeņu novadīšanai no laukuma.3.1.7. Citi noteikumi84. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)85. Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai vienu kategoriju augstākas ielas. 86. Maģistrālajām ielām, sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošās piekļūšanas ielām un iekškvartālu ielām paredzams cietais segums. Būvvalde var lemt par cita seguma veida piemērošanu, izvērtējot paredzamo kustības intensitāti un apdzīvojuma blīvumu. 87. Reklāmas objektu, autostāvvietu kases automātu, bankomātu, velostāvvietu un citu tamlīdzīgu objektu izvietojums nedrīkst traucēt brīvu gājēju, bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju kustību. Minimālais vēlamais ietves brīvtelpas platums ir 1,5 m, taču ne šaurāks kā 1,2 m.88. Dzīvojamās zonas ielās ievērot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonās paredzēt ielas ar atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h (dzīvojamā zona).89. Pašvaldība izstrādā vienotus ielu dizaina principus, norādot tipveida profilus brauktuvēm, gājēju pārējām, krustojumiem, sabiedriskā transporta pieturvietām – vecpilsētas ielām un vecpilsētas loka ielām, Galvenajām maģistrālajām ielām, Cēsu pilsētas vēsturiskā centra ass līnijas ielām.89.1. Vecpilsētas lokam – Vaļņu iela, Vienības laukums, Lenču iela posmā no Vienības laukuma līdz Palasta ielai, Palasta iela;89.2. Galvenajām maģistrālajām ielām – Rīgas iela, Gaujas iela, Valmieras iela, Lenču iela, Jāņa Poruka iela un Piebalgas iela;89.3. Cēsu vēsturiskā centra ass līnijai – savienojumam Stacijas laukums – Vienības laukums – Rožu laukums – Līvu laukums.3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem90. Cēsu pilsētā elektroapgādes sadalnes un konteinertipa transformatora apakšstaciju korpusus, kā arī citu inženierietaišu korpusus paredzēt ar krāsotām virsmām.91. Jaunu vai pārbūvējamu inženiertīklu izvietojums ielas sarkano līniju robežās nosakāms, ievērojot Cēsu novada pašvaldības izdotus tehniskos noteikumus. 92. Lokālās kanalizācijas attīrīšanas iekārtas pilsētas robežās atļauts izbūvēt savrupmāju apbūves teritorijās ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, kā arī ja tās nav iekļautas TIN17. Pirms lokālās kanalizācijas attīrīšanas iekārtas izbūves jāveic vides risku izvērtējums, kā arī teritorijas ģeoloģiskā izpēte, saņemot sertificēta ģeologa atzinumu par grunts piemērotību lokālās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūvei. Ja tiek paredzēta lokālās kanalizācijas attīrīšanas sistēma, ūdensapgāde iespēju robežās jāparedz no centralizētajiem tīkliem vai, ja tie nav pieejami, – no dziļurbuma. Rūpnieciski ražotus hermētiskus lokālās kanalizācijas sistēmas krājrezervuārus atļauts izbūvēt ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, kā arī ja tās nav iekļautas TIN17, vietās, kur pieguļošās ielās nav izbūvēti sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli. Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem. 93. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, bet teritorija ir iekļauta TIN17 zonā, tad pirms ēku būvniecības paredz atbilstošas jaudas inženiertīklu izbūvi perspektīvā plānotajai apbūvei visos apbūvei paredzētajos zemes gabalos. 94. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas, tad, lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības, jānodrošina ūdensvada sacilpošana atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdens tilpne atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes būvēm. 95. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)96. Ja nav izbūvēti maģistrālie inženiertīkli (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgādes un sakaru tīkli), tad no jauna izbūvējamie inženiertīkli jābūvē atbilstoši ielu parametriem ielu sarkano līniju robežās, paredzot atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei un ugunsdzēsības vajadzību nodrošināšanai visos ielai pieguļošajos zemes gabalos. 97. 110 kV un 330 kV elektrolīniju balstus nedrīkst izbūvēt ielu sarkano līniju robežās. 98. Cēsu pilsētā, izbūvējot jaunas vai atjaunojot, vai pārbūvējot esošās elektropārvades, vai elektronisko sakaru līnijas, kabeļi ieguldāmi gruntī. 99. Teritorijās, kur lietusūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietusūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas, dabā balstīti risinājumi u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu.100. Objektu būvniecības vai pārbūves gadījumā aizliegta lietusūdeņu turpmāka novadīšana sadzīves kanalizācijas sistēmā. Lietus ūdens novadīšanai jāparedz alternatīvi lietus ūdens pārvaldības risinājumi, nodrošinot lietus ūdens savākšanu vai iesūcināšanu gruntī ar dabā balstītiem risinājumiem, piemēram, veidojot lietusdārzus, ūdens savākšanas baseinus un dīķus, bioievalkas u.tml.3.3. Prasības apbūvei101. Ja nav noteikts citādi, atļauto maksimālo būves augstumu viena līdz divu dzīvokļu dzīvojamām mājām nosaka no vidējā zemes līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai 8 m, un līdz jumta korei – 12 m.102. Jaunbūvējama ēka Cēsu pilsētas teritorijā jāorientē ar ielas fasādi paralēli būvlaidei vai atbilstoši kvartāla robežās iedibinātajam ēku asējumam. Izņēmumi pieļaujami, ja ēka izvietota ainaviski, atbilstoši reljefam un apkārtējiem dabas objektiem. 103. Jaunbūves valsts, reģionālas un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu aizsargjoslā un kultūrvēsturisko objektu tiešā tuvumā neaizsedz un nenomāc esošo apbūvi, lai nekaitētu arhitektūras pieminekļu vai kultūrvēsturisko objektu harmoniskai vēsturiskās apbūves ainavai. 104. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)105. Starp ielas sarkano līniju un būvlaidi aizliegts izvietot jebkādas ēkas. Citas būves starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts izvietot, ievērojot prasības redzamības nodrošināšanai. Paredzot apbūvi satiksmes mezglu tuvumā, jāievēro tuvošanās redzamības brīvlaukus. Redzamības brīvlauka robežās nedrīkst atrasties būves vai objekti, kas augstāki par 0,5 m. Prasības redzamības brīvlaukiem nosaka LVS. 106. No jauna apbūvējamos zemes gabalos, priekšpagalmos un uz būvlaides nedrīkst atrasties saimniecības ēkas.107. TIAN funkcionālajās zonās norādītie apbūves maksimālie augstumi nav attiecināmi uz elektroenerģijas sadales un pārvades būvēm, elektrisko mobilo sakaru torņiem, mastiem u.c. 108. Jaunu kiosku izvietošana atļauta tikai tajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem, kurās šādu apbūvi paredz šie TIAN. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.4.1. Prasības stādījumiem109. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)110. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)111. Koku stādījumiem ielu teritorijās un stāvlaukumos izmanto dižstādus, kuru stumbra augstums ir vismaz 2 m. 112. Publiski nozīmīgos objektos, rekonstruējot esošos apstādījumus vai veidojot jaunus, nepieciešams ainavu arhitekta izstrādāts teritorijas labiekārtojuma projekts. 113. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)114. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)115. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)116. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)117. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)118. Būvdarbu laikā būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus vismaz 2,5 m augstumā iežogo ar vairogiem. Ja būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas, kā arī veicami pasākumi, lai pasargātu koku saknes un augsni no sablīvēšanās, ko var izraisīt smagās tehnikas pārvietošanās būvlaukumā.3.4.2. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana119. Veicot būvniecību vai citu saimniecisko darbību zemes vienībā, jāsaglabā augsnes virskārta. Būvniecības vai reljefa izmaiņu rezultātā noņemto augsni uzglabā un, veicot labiekārtošanas darbus, izmanto projektētā reljefa veidošanai saskaņā ar vertikālo plānojumu būvprojekta sastāvā. Augsnes virskārta jāatjauno līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.120. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)121. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu (eroziju).122. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, esošie grāvji, dabīgās ūdensteces un drenāža saglabājama, izņemot, ja detālplānojumā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā ir noteikts citādi. Nav atļauta grāvju vai dabīgas noteces aizvietošana ar caurulēm, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešamas transporta inženierbūves būvniecībai vai ja ar detālplānojumu noteikts citādi.123. Ja tiek plānota meliorēto teritoriju apbūve, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmas pārkārtošanu. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves.3.4.3. Citi noteikumi124. Virs ietvēm, gājēju ceļiem un veloceliņiem nodrošina no krūmiem un kokiem brīvu telpu 2,5 m augstumā un virs ceļu un ielu braucamās daļas – 4,5 m augstumā.3.5. Prasības vides risku samazināšanai125. Zemes vienībās, kur publiskajā reģistrā ir reģistrēta piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta, pirms būvniecības ir veicama izpēte normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un sanācija, ja ir konstatēti grunts un/vai gruntsūdens piesārņojuma robežlielumu pārsniegumi.126. Papildus vides risku samazināšanas prasības ir noteiktas TIAN funkcionālo zonu un teritoriju ar īpašiem noteikumiem sadaļās.127. Upju palienēs, izņemot Gauju, nepieciešamības gadījumā applūstošās teritorijas jākonstatē individuāli pēc topogrāfiskās uzmērīšanas, pirms būvprojekta uzsākšanas.3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm128. Uzsākt būvniecību atļauts, ja nodrošināta piekļūšana zemesgabalam pašvaldības ielai vai ceļam, vai valsts autoceļam, vai ir nodibināts ceļa servitūts.129. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)130. Jaunbūvējamiem blakus esošiem publiskiem objektiem iespējams veidot apvienotu piebrauktuvi.3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai131. Atļauts veidot tikai tādus jaunus zemes gabalus: 131.1. kuriem pilsētas teritorijā ir tieša piekļūšana no ielas (robeža ar ielu); 131.2. kuru robeža ar ielu pilsētā nav mazāka par 20 m, rindu ēku apbūvei nav mazāka par 6 m , vai, attiecībā pret ielu iedziļinātiem zemes gabaliem, nav mazāka par 5 m (piekļūšanas joslas platums);131.3. (svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4). 132. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)133. Rindu ēku zemes gabalu sadalīšanas gadījumos jāparedz teritorija koplietošanas saimnieciskās piebrauktuves veidošanai, ja nav iespējama iekšpagalma apsaimniekošana caur apbūves vienību. 134. Savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts veidot divas dzīvojamās mājas uz viena zemes gabala tikai gadījumos, ja pēcāk iespējams izveidot divus zemes gabalus, kas atbilst pieļaujamajai minimālajai zemes gabala platībai. Zemes gabala sadale jāveic līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. 135. Nodalot ceļiem vai ielām paredzētus zemes gabalus vai plānojot iebrauktuves, piekļūšanas joslas uz zemes gabaliem un ceļu servitūtus, kur ir esoši koki, kuru diametrs pārsniedz 20 cm (mērot pie koka sakņu kakla), jāsaņem pašvaldības saskaņojums, kā arī, ja ir esoša apbūve, kas robežojas ar plānoto ceļu vai ielu, ir jāsaņem blakus zemes gabala īpašnieka saskaņojums. 136. Zemes gabalu var sadalīt, ja iebrauktuvi uz jaunveidojamo zemes gabalu iespējams izvietot ne tuvāk kā 50 m no krustojuma ar tranzīta ielām (B kategorija – uzskaitītas šo noteikumu 1. pielikumā).3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām137. Ja būvlaide sakrīt ar ielas sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; jaunbūvju logiem, kas paredzēti zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu.3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm138. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu, kuru izvēlas atbilstīgi materiālam – pēc NCS vai RAL krāsu skalas. Vēsturiskām ēkām krāsojums jāveic saskaņā ar krāsu zondāžās noteiktu sākotnējo fasāžu krāsojumu.139. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes gabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurulēm jābeidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves.140. Dažādu nestandarta elementu – apgaismes ķermeņu, kabeļu, kronšteinu, gāzes apkures dūmvadu, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu ārējo agregātu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu – piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm vai uz jumtiem jāsaskaņo Cēsu novada pašvaldībā, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja, vai valdītāja rakstiskai piekrišanai.141. Mazstāvu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.142. Daudzdzīvokļu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.143. Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei un sabiedriskas nozīmes apbūvei Cēsu pilsētā atļauts pielietot fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem144. Ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības (ne zemāk kā 2,2 m) un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.145. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas.146. Pie ietves izvietotie pagrabstāvu logi un vitrīnas jāaizsargā ar 0,9 m augstām (mērot no ietves līmeņa) metāla margām. Tās drīkst izvirzīties no sienas ne vairāk par 0,3 m, saglabājot ietves brīvo platumu vismaz 1,2 m. Atsevišķos gadījumos pieļaujams pagrabstāvu logiem izbūvēt mākslinieciski veidotas aizsargrestes.3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām147. Žogiem gar ielām jābūt ne augstākiem par 1,65 m, ja šajos TIAN vai ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Robežžogiem pret dzīvojamo apbūvi jābūt ne augstākiem par 2,0 m. Žogu frontālā caurskatāmība ne mazāka kā 1 pret 3. 148. Pietiekošas vēsturiskās informācijas (fotogrāfijas, projekts) gadījumā pieļaujams veidot vēsturisko žogu un vārtu kopijas. 149. Žogu un vārtu augstumam, caurskatāmībai, krāsai un materiālam jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemes gabalu žogu arhitektūru. Žogus pieskaņo ēkas stilistikai, apbūves raksturam un ielas kontekstam. 150. Pilsētas teritorijā žogus izvieto uz zemes gabala robežām, tai skaitā gar ielu, kur zemes gabala robežas sakrīt ar ielas sarkano līniju, ievērojot prasības redzamības brīvlauku (redzamības trīsstūru) nodrošināšanai. 151. Ja starp zemes gabala īpašniekiem ir noslēgta vienošanās par zemes gabala lietošanas kārtību, atļauts veidot iekšējos žogus atbilstoši vienošanās noteikumiem. Žogs nedrīkst būt augstāks par 1,65 m. 152. Žoga risinājumus jaunbūvēm vēlams izstrādāt kopīgā projektā ar ēku 153. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam. Ieteicams izcelt ielām piegulošos žoga posmus ar kvalitatīvākiem materiāliem un arhitektonisko risinājumu. Ieteicamie žoga materiāli – kalts metāls, koks, dabīgais akmens, betona dekoratīvie elementi u.tml. izpildījums. 154. Žoga materiālu un risinājuma maiņa iespējama krasos robežu lauzuma punktos vai pie dabīgiem šķēršļiem (piemēram, esošā apbūve u.tml.). 155. Būvlaukumi un jaunbūves pilsētas centrālajā daļā un ēkas avārijas stāvoklī nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem. 156. Prettrokšņu sienu izbūve ir atļauta, lai norobežotu visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijas no rūpnieciskās ražošanas teritorijām, izvietojot prettrokšņu sienu uz šo funkcionālo zonu robežas. 157. Cēsu pilsētas teritorijā ir aizliegta prettrokšņu sienu izbūve gar ielām. 158. Žogu ierīkošana kompleksos daudzdzīvokļu māju kvartālos ir aizliegta. 159. Nav atļauta žogu stabu atbalstu izvietošana ielu teritorijās. 160. Pilsētas un ciemu teritorijā nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos, izņemot ieslodzījuma vietu apbūvē.161. Īpašos gadījumos (sporta laukumi, valsts aizsardzības iestādes u.tml.) žogu augstums var būt lielāks kā noteikts šajos TIAN.3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem162. Ielu, laukumu, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai koplietošanas pagalma robežās.163. 10 m platās un šaurākās ielās (sarkanajās līnijās) vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Cēsu novada būvvaldē, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē.164. Pārbūvējot esošo daudzdzīvokļu ēku pagalmus vai būvējot jaunas daudzdzīvokļu ēkas, obligāti izbūvējams koplietošanas pagalma apgaismojums.165. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas teritorijās, ielās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem un kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Gaisvadu pielietojums pieļaujams izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums un katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi.166. Aizliegta trosēs iekārtu apgaismes ķermeņu, izņemot gājēju ielu noformējuma un svētku noformējuma, pielietošana virs ielām, laukumiem, skvēriem u.c. publiskās vietās.167. Saskaņojot ar būves īpašnieku, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus.168. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).169. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi.170. Apgaismes ķermeņu tips un izvietojums publiskas ēkas vai būves fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Cēsu novada būvvaldē.171. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem, kas atrodas tuvumā dzīvojamām teritorijām un kur paredzēts diennakts režīma apgaismojums, paredzēt iespēju nakts laikā samazināt apgaismojuma intensitāti.172. Visiem jaunveidojamiem apgaismojuma elementiem jāparedz energoefektīvus risinājumus vai iespēju samazināt apgaismojuma intensitāti.3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām173. Cēsu pilsētā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa DUS un GUS.174. DUS un GUS būvniecība atļauta tikai saskaņā ar apstiprinātiem pozitīviem publiskās apspriešanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad GUS tiek būvēta pie esošas DUS.175. Jauna DUS un GUS būvniecība atļauta tikai gadījumos, kad tiek plānota pilna servisa DUS vai GUS izveide. Pilna servisa DUS un GUS iekļauj papildus pakalpojumus degvielas uzpildei (piemēram, automazgātava, veikals un citi pakalpojumi).176. DUS un GUS būvniecība aizliegta kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu, kā arī kultūrvēsturisko objektu teritorijās un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā.177. DUS un GUS darbība atļauta līdz šim likumīgi uzsāktajās apbūves teritorijās, jaunu uzpildes staciju izveide atļauta funkcionālajās zonās – Jauktas centra apbūves teritorijās (JC9), Publiskās apbūves teritorijās (P), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1, R2, R5), vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā izvēlētajā teritorijā.178. Attālumus no DUS un GUS (to tvertnēm un pildnēm) līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, tāpat jāievēro arī šādi attālumi:178.1. 10 m no esošām ražošanas būvēm;178.2. 100 m no esošām dzīvojamām ēkām, izņemot gadījumus, ja īpašnieki notariāli vienojas citādi;178.3. 100 m no esošām izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu ēkām.3.14. Prasības detālplānojumiem179. Ja tiek atcelts spēkā esošs detālplānojums, tad spēkā stājas funkcionālajai apakšzonai atbilstošās pamatzonas (bez indeksa) noteikumi.180. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)181. Detālplānojumos obligāti ir jāattēlo valsts ģeodēziskā tīkla punkti. 182. Detālplānojumos, kuros tiek risināta jaunu ielu plānošana, jāiekļauj ielas šķērsprofila risinājums.3.15. Prasības dīķu ierīkošanai183. Dīķus atļauts izbūvēt, pārbūvēt vai atjaunot visās funkcionālajās zonās, izņemot transporta infrastruktūras teritorijās (TR).184. Mākslīgās ūdenstilpes, kas ir mazākas par 0,1 ha Cēsu pilsētā atļauts ierīkot ne tuvāk kā 4 m no blakus esošās teritorijas robežas. Dīķa ierīkošana nevar pasliktināt blakus esošā zemes gabala hidroģeoloģiskos apstākļus.185. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)3.16. Prasības arheoloģijai186. Ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem (rakšana vai reljefa pārveidošana notiek vairāk kā 30 cm dziļumā no zemes virskārtas) saistītu darbu laikā Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijā, pēc darbu apjomu un rakstura izvērtēšanas NKMP, jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi).187. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" teritorijas daļās, kur agrāk ir veikti arheoloģiskās izpētes darbi (NKMP iesniegti arheoloģiskās izpētes pārskati) un atbilstoši izpētes secinājumiem un rezultātiem nav saglabājušās arheoloģiskās liecības. Vienlaikus, ja tiek atrastas arheoloģiskas liecības (artefakti), jāinformē NKMP.188. NKMP atļauja un arheoloģiskā izpēte (izrakumi un/vai uzraudzība) nav nepieciešama arheoloģiskā pieminekļa Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijās pazemes komunikāciju remonta un renovācijas darbiem esošo komunikāciju tranšeju apjomos.189. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama atsevišķu punktveida urbumu (diametrā līdz 0.15 m) veikšanai.3.17. Prasības aizsargjoslām190. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)191. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)4.1.1.1. Pamatinformācija192. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi193. Savrupmāju apbūve (11001): Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.194. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi195. Dārza māju apbūve (11003).196. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Pakalpojumu objekti individuālā darba veicējiem, izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.197. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.198. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu privātprakses.199. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.200. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)201.Savrupmāju apbūve2000 m210līdz 25 līdz 2 170202.Vasarnīcu apbūve2000 m210līdz 25 līdz 2 170203.Dārza māju apbūve2000 m25līdz 5 līdz 1 180204.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve2000 m210līdz 25 līdz 2 160205.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve2000 m220līdz 50 līdz 2 160206.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve2000 m210līdz 25 līdz 2 160207.Labiekārtota ārtelpa2000 m25līdz 5 līdz 170208.Ārtelpa bez labiekārtojuma2000 m20līdz 0 līdz 0901 Papildus pieļaujama jumta izbūve.4.1.1.5. Citi noteikumi209. Savrupmāju apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.210. Šajā nodaļā noteiktās tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas savrupmāju apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.211. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.212. Vēsturiski izveidotiem zemes gabaliem, kas ir mazāki par 2000 m2 var tikt izskatīta iespēja palielināt maksimālās apbūves blīvumu.4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)4.1.2.1. Pamatinformācija213. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi214. Savrupmāju apbūve (11001).4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.1.2.4. Apbūves parametriNenosaka4.1.2.5. Citi noteikumi215. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:215.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 20:215.1.1. zemes vienība Egļu ielā 20, kadastra apzīmējums 4201 006 1105;215.1.2. zemes vienība Egļu ielā 20A, kadastra apzīmējums 4201 006 1118;215.1.3. zemes vienība Egļu ielā 20B, kadastra apzīmējums 4201 006 1119.216. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM5)4.2.1.1. Pamatinformācija217. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi218. Savrupmāju apbūve (11001).219. Rindu māju apbūve (11005).4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi220. Biroju ēku apbūve (12001): Uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji u.tml.221. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sadzīves un citu pakalpojumu objekti.222. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.223. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.224. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Ārstu prakses.225. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.226. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)227.Savrupmāju apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240228.Rindu māju apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240229.Biroju ēku apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240230.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240231.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240232.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240233.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1000 m230līdz 75 līdz 240234.Labiekārtota ārtelpa1000 m25līdz 5 līdz 170235.Ārtelpa bez labiekārtojuma1000 m20līdz 0 līdz 0904.2.1.5. Citi noteikumi236. Šajā nodaļā noteiktās biroju ēku apbūves, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.237. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.238. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.239. Vēsturiski izveidotiem zemes gabaliem, kas ir mazāki par 1000 m2, ēku pārbūves gadījumā var tikt izskatīta iespēja saglabāt esošo apbūves blīvumu.240. Iebrauktuves platums uz savrupmājām nedrīkst pārsniegt 3,5 m.241. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)242. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)243. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)244. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)245. (Svītrots ar Cēsu novada domes 13.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM6)4.2.2.1. Pamatinformācija246. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM6) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiemstāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi247. Savrupmāju apbūve (11001).248. Rindu māju apbūve (11005).249. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi250. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji u.tml.251. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot spēļu namus, kazino un degvielas uzpildes stacijas.252. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.253. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.254. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.255. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.256. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.2.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)257.Savrupmāju apbūve1000 m240līdz 75 līdz 340258.Rindu māju apbūve1000 m240līdz 75 līdz 340259.Daudzdzīvokļu māju apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340260.Biroju ēku apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340261.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340262.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340263.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340264.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1000 m240līdz 90 līdz 340265.Labiekārtota ārtelpa1000 m25līdz 5 līdz 170266.Ārtelpa bez labiekārtojuma1000 m20līdz 0 līdz 0904.2.2.5. Citi noteikumiNenosaka4.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM7)4.2.3.1. Pamatinformācija267. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM7) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi268. Savrupmāju apbūve (11001).269. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi270. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji u.tml.271. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot spēļu namus, kazino un degvielas uzpildes stacijas.272. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.273. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.274. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.275. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.276. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.2.3.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)277.Savrupmāju apbūve3000 m230līdz 75 līdz 250278.Daudzdzīvokļu māju …