Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro un trešo pr

Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.14 Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 15.§) Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu(Noteikumu nosaukums MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – aktivitātes otrā un trešā kārta); 1.2. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam; 1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus; 1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu. 2 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. ERAF atbalsta intensitāte – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apmērs (procentos) no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; 2.1.1 iekšējās darbības – pētniecības organizācijas radīto zināšanu pārvaldības veids, ja zināšanu un tehnoloģiju pārnesi veic: 2.1.1 1. pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.10.apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai); 2.1.1 2. pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām; 2.1.1 3. pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem atklātā konkursā; 2.2. intelektuālais īpašums – sistematizēts noteiktas informācijas kopums (zināšanas), ko vienlaikus var izmantot neierobežota skaita materiālo objektu izveidei dažādās pasaules vietās; 2.3. jauna tehnoloģija – tādas izmaiņas tehnoloģijā, metodēs, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu, tai skaitā datu apstrādes un interpretācijas metodes, datu plānošanas un sistematizēšanas metodes; 2.4. jauns produkts – preces vai pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids (tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgas īpašības). Par jaunu produktu neuzskata: 2.4.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu; 2.4.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem; 2.4.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums); 2.4.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošana klienta vajadzībām, kas neizraisa tādas jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņas, kas nodrošina augstāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem); 2.4.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju); 2.4.6. dizaina izmaiņas (tajā skaitā garša un smarža), kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības; 2.4.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu; 2.4.8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas); 2.4.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā; 2.5. komerciāla rakstura praktiskas ievirzes pētniecība – rūpnieciskais pētījums vai eksperimentālā izstrāde, kas vērsta uz rezultātu ar augstu komercializācijas potenciālu (turpmāk – pētniecība); 2.6. līdzēji – projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai līgumpētījuma izpildītājs (ja attiecināms), kas noslēdzis sadarbības līgumu par projekta īstenošanu vai līgumu par līgumpētījuma izpildi; 2.7. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai; 2.8. līgumpētījums – komersanta (turpmāk – līgumpētījuma pasūtītājs) interesēs veikta pētniecība, ko līgumpētījuma pasūtītāja uzdevumā īsteno zinātniskā institūcija, kura noteikta atklātā konkursā (turpmāk – līgumpētījuma izpildītājs). Līgumpētījumu raksturo šādi kritēriji: 2.8.1. līgumpētījuma pasūtītājam pieder projekta rezultāti un uz līgumpētījuma pasūtītāju attiecas neizdošanās risks; 2.8.2. līgumpētījuma izpildītājs līgumpētījumu veic par tirgus cenu; 2.8.3. intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no līgumpētījuma izpildītāja projekta ietvaros veiktās darbības, pilnībā piešķir līgumpētījuma pasūtītājam, kurš gūst visas ekonomiskās priekšrocības no šīm tiesībām, paturot tās pilnībā savā rīcībā, tai skaitā intelektuālā īpašuma licencēšanas tiesības; 2.8.4. līgumpētījuma pasūtītājs nosaka šā pakalpojuma noteikumus un nosacījumus, kas attiecināmi uz projekta rezultātu publicitāti un komercializāciju; 2.8.5. līgumpētījuma izpildītājs finansējumu, ko tas saņem līgumpētījuma veikšanai, izmanto tikai attiecīgā līgumpētījuma veikšanai; 2.8.1 mātes uzņēmums – tāda komercsabiedrība, kuras līdzdalības daļa citā komercsabiedrībā pārsniedz 50 procentus vai kurai citā komercsabiedrībā ir balsu vairākums; 2.9. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts – zinātība, metode, risinājums, bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanai (kas nav mikrobioloģisks paņēmiens), datorprogramma, diagnostikas paņēmieni; 2.10. pētniecības organizācija – zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 30.panta 1.punktā noteiktajai pētniecības organizācijas definīcijai; 2.11. pētniecības metodoloģija – zinātniskās teorijas veidošanas noteikumi, kas ietver šādas fāzes: 2.11.1. problēmas definēšana; 2.11.2. pētījuma aktualitātes pārbaude; 2.11.3. pētījuma metožu (paņēmienu) izvēle un sakārtošana noteiktā sistēmā, kuru piemērojot iespējams iegūt vēlamo rezultātu un sniegt zinātniski pamatotu informāciju; 2.12. rūpnieciskā īpašuma objekti – izgudrojums, dizainparaugs, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija, augu šķirne; 2.13. sadarbības projekts – projekts, kuru raksturo šādi kritēriji: 2.13.1. vismaz divi partneri piedalās projekta izstrādē, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Sadarbības partneris projekta īstenošanā var iesaistīties ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Veicot šādus ieguldījumus, finansējuma saņēmējam (vadošajam partnerim) ar sadarbības partneri nedrīkst rasties tādas tiesiskās attiecības, kas atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu vai iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; 2.13.2. ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem, ja sadarbības projektu īsteno sadarbības partneri – komersants un pētniecības organizācija: 2.13.2.1. izpētes rezultāti, kas nerada intelektuālā īpašuma tiesības, var tikt plaši izplatīti, un jebkādas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz pētniecības rezultātiem, kas izriet no pētniecības organizācijas darbības, tiek pilnībā piešķirtas pētniecības organizācijai; 2.13.2.2. pētniecības organizācija saņem no komersanta tādu atlīdzību (kompensāciju), kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no darbības, ko šī pētniecības organizācija veica projektā, un kuras nodotas sadarbības partnerim (komersantam). Ja intelektuālā īpašuma tiesības uz pētniecības organizācijas projekta daļā radīto intelektuālo īpašumu atsavina vai piešķir izņēmuma, izmantošanas vai lietošanas tiesības sadarbības partnerim (komersantam), intelektuālā īpašuma tirgus cenu samazina par mantisko, intelektuālā īpašuma vai cilvēkresursu ieguldījuma vērtību, kuru, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām (izņemot peļņas daļu), sadarbības partneris (komersants) ir ieguldījis pētniecības organizācijas projekta daļas īstenošanā, radot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības; 2.14. saistītās personas – personas, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai; 2.15. sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā noteiktajai definīcijai; 2.15.1 valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts dibināta augstskola vai valsts dibinātas augstskolas zinātniskais institūts – publiska aģentūra, atvasināta publiska persona; 2.16. zinātība – dokumentēts un pārbaudāms praktiskas informācijas kopums, kas ir nozīmīgs jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei; 2.16.1 zināšanu un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana no izstrādātāja (turpmāk – licenciārs) lietotājam (turpmāk – licenciāts) ražošanas vai lietošanas vajadzībām; 2.17. zinātnē nodarbinātie darbinieki – zinātnieki, zinātniskais personāls, zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls (turpmāk – zinātniskie darbinieki); 2.18. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti; 2.19. zinātniskās institūcijas pamatdarbība – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā. 3 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 3. ERAF finansējumu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 800/2008). 4 4. Aktivitātes mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu komercializāciju atbilstoši valstī noteiktajām prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā: 4.1. enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība); 4.2. inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas); 4.3. nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība); 4.4. sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas); 4.5. vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas. 5 5. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros atbalsts pētniecībai netiek sniegts šādās nozarēs: 5.1. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; 5.2. finanšu starpniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības; 5.3. komercpakalpojumi (operācijas ar nekustamo īpašumu; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana un līzings); 5.4. azartspēles un derības; 5.5. alkoholisko dzērienu, tai skaitā alus, ražošana; 5.6. tabakas izstrādājumu ražošana; 5.7. nozare, kas minēta Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punkta "c" apakšpunktā. 6 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 6. Aktivitātes mērķa grupa ir Latvijas Republikā Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, zinātnē un pētniecībā nodarbinātie zinātniskie darbinieki, Latvijas Republikā reģistrēti komersanti. 7 7. Aktivitātes mērķi sasniedz, veicinot šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu: 7.1. iznākuma rādītājs – atbalstīti 200 pētniecības projekti līdz 2013.gada 31.decembrim; 7.2. rezultāta rādītāji: 7.2.1. pieaudzis starptautiski atzītu publikāciju skaits gadā – līdz 800 publikācijām 2013.gadā; 7.2.2. pieaudzis pieteikto starptautisko patentu skaits gadā – līdz 43 starptautiskiem patentu pieteikumiem 2013.gadā. 8 8. Projektā var īstenot vienu vai vairākas šādas atbalstāmās darbības: 8.1. pētniecība, kas ietver vismaz vienu no šādām pētniecības kategorijām (turpmāk – pētniecība): 8.1.1. rūpnieciskie pētījumi – darbības, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 30.panta 3.punktā noteiktajai definīcijai; 8.1.2. eksperimentālā izstrāde – darbības, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 30.panta 4.punktā noteiktajai definīcijai; 8.2. tiesību nostiprināšana uz projekta ietvaros radīto rūpnieciskā īpašuma objektu (turpmāk – rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana) atbilstoši šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem; 8.3. pētniecības rezultātu komercializācija: 8.3.1. zināšanu un tehnoloģiju pārnese; 8.3.2. projekta izstrādnes ieviešana ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. 9 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 9. Aktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde: 9.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu: 9.1.1. pirms uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana, izstrādā, apstiprina un publicē atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas; 9.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku; 9.2. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija); 9.3. izstrādā un apstiprina komisijas reglamentu; 9.4. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi; 9.5. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu; 9.6. saskaņo šo noteikumu 83.punktā minētos projekta grozījumus; 9.7. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes otrās un trešās kārtas īstenošanu; 9.8. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 12.punktā noteiktais aktivitātes īstenošanai pieejamais ERAF līdzfinansējums un pieejamais saistību apmērs, un uzrauga un kontrolē pieejamā ERAF līdzfinansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk – Regula Nr. 1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī. 10 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 10. Sadarbības iestādes funkcijas nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde: 10.1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā līguma par projekta īstenošanu vai vienošanās veidlapu, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz to saskaņošanai atbildīgajā iestādē. Ja sadarbības iestāde veic grozījumus līguma vai vienošanās veidlapā, tā aktualizēto līguma vai vienošanās veidlapu iesniedz saskaņošanai atbildīgajā iestādē; 10.2. slēdz ar finansējuma saņēmēju vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību; 10.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī; 10.4. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā; 10.5. sagatavo un iesniedz informāciju atbildīgajā iestādē par aktivitātes īstenošanu un tai pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu; 10.6. sagatavo aktivitātes maksājumu prognozi un iesniedz to maksājumu iestādē; 10.7. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju; 10.8. sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par noslēgtās vienošanās vai līguma noteikumu izpildes prasībām un izpildi; 10.9. izskata un apstiprina grozījumus projektā, ievērojot šo noteikumu 83., 85. un 87.punktā noteiktos nosacījumus; 10.10. uzkrāj datus par projekta iesniegumu un projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu; 10.11. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu; 10.12. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus. 11 11. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā. 12 12. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no ERAF līdzekļiem. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 16 960 408 euro. 13 (MK 15.07.2014. noteikumu Nr.405 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.01.2015. noteikumiem Nr.17) 13. Projekta minimālais ERAF finansējums aktivitātes otrajā kārtā ir 71 143 euro, maksimālais – 426 861 euro, trešajā kārtā minimālais ERAF finansējums ir 42 686 euro, maksimālais – 569 149 euro. 14 (MK 04.02.2014. noteikumu Nr.70 redakcijā) II. Līdzējiem izvirzītās prasības 14. Projekta iesniedzējs var būt: 14.1. Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk – reģistrs) reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona vai privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola (turpmāk – zinātniskā institūcija). Zinātniskā institūcija var iesniegt šo noteikumu 15.1. vai 15.3.apakšpunktā minēto projektu; 14.2. Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – komersants). Komersants var iesniegt šo noteikumu 15.2. vai 15.3.apakšpunktā minēto projektu, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: 14.2.1. pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados komersants ir ieviesis jaunu produktu vai tehnoloģiju vai uz sava vārda ir reģistrējis rūpnieciskā īpašuma tiesības; 14.2.2. pēdējā noslēgtā pārskata gadā vismaz divi procenti no komersanta kopējā neto apgrozījuma ir izdevumi pētniecības un attīstības projektiem. 15 15. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros var īstenot šādus ar saimniecisku darbību saistītus projektus: 15.1. zinātniskās institūcijas individuāli īstenots projekts, kura ietvaros zinātniskā institūcija gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības; 15.2. komersanta – līgumpētījuma pasūtītāja – interesēs īstenots projekts, kura ietvaros līgumpētījuma pasūtītājs gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no šādām projekta ietvaros veiktām darbībām: 15.2.1. no līgumpētījuma (līgumpētījuma attiecināmās izmaksas ir 15–100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām); 15.2.2. no pētniecības, ja to īsteno līgumpētījuma pasūtītājs, kas atbilst šo noteikumu 14.2.1. un 14.2.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem; 15.3. komersanta un zinātniskās institūcijas sadarbības projekts (turpmāk – sadarbības projekts). Sadarbības projektu iesniedz vadošais partneris, kas ir atbildīgs par projekta īstenošanu un projektā plānoto rezultātu sasniegšanu. Sadarbības projekta ietvaros katrs sadarbības partneris gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no konkrētā sadarbības partnera projekta daļas ietvaros veiktās darbības (turpmāk – labuma guvējs). Aktivitātes trešās kārtas ietvaros katra labuma guvēja projekta daļas attiecināmās izmaksas veido vismaz 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 16 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 15.1 Aktivitātes trešās kārtas ietvaros pētniecības organizācija var īstenot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, ja projekts atbilst šādiem kritērijiem: 15.1 1. pētniecības organizācija projektu īsteno individuāli, nodrošinot neatkarīgu pētniecību; 15.1 2. projekta ietvaros veiktās darbības atbilst pētniecības organizācijas nesaimnieciskajai pamatdarbībai, kas ietver pētniecību un pētniecības rezultātu izplatīšanu (nodošanu) zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā; 15.1 3. pētniecības organizācija nodrošina, ka zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbībām nepiemīt saimniecisks raksturs: 15.1 3.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības ir iekšējas darbības; 15.1 3.2. visus ienākumus no zināšanu un tehnoloģiju pārneses atkārtoti iegulda pētniecības organizācijas (mātes uzņēmuma, ja attiecināms) pamatdarbībā; 15.1 3.3. intelektuālā īpašuma licences līgumu slēdz ar licenciātu, kas noteikts atklātā konkursā, tādējādi izslēdzot iespēju slēgt ekskluzīvu licences līgumu ar sadarbības partneri; 15.1 3.4. pētniecības organizācija par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības. Ja nav iespējams noteikt tirgus cenu, pierādījums tirgus cenai ir intelektuālā īpašuma publiska izsole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izsoļu organizēšanu vai dokumentēta sarunu procedūra starp pētniecības organizāciju – licenciāru – un licenciātu, kuras rezultātā licenciārs ir ieguvis maksimālo cenu par savām intelektuālā īpašuma tiesībām; 15.1 4. pētniecības organizācija veic finanšu analīzi un nosaka finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no ERAF. 17 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 16. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā līgumpētījuma pasūtītājs un līgumpētījuma izpildītājs slēdz līgumu par līgumpētījuma izpildi, kurā ietver: 16.1. šo noteikumu 2.8. un 15.2.apakšpunktā minētos kritērijus un nosacījumus; 16.2. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 73.punkta nosacījumiem; 16.3. kārtību, kādā groza vai lauž līgumu; 16.4. sankcijas, ja netiek izpildītas līgumā minētās saistības, un citus nosacījumus. 18 17. Šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā: 17.1. projekta īstenošanā var iesaistīt arī citus nesaistītus komersantus vai zinātniskās institūcijas, nodrošinot finansējuma piešķiršanu atbilstoši Regulas Nr. 1083/2006 5. un 6.pantam; 17.2. sadarbības partneris var daļēji atsavināt vai piešķirt izmantošanas vai lietošanas tiesības uz konkrētā sadarbības partnera projekta daļas ietvaros radīto intelektuālo īpašumu citam sadarbības partnerim, nodrošinot, ka nosacījumi citiem sadarbības partneriem nav labvēlīgāki kā trešajām personām. Ja projekta rezultāti pieder tikai vienam sadarbības partnerim, šādu projektu īsteno saskaņā ar šo noteikumu 15.2.apakšpunktu; 17.3. sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, kurā norāda projekta īstenošanas un rezultātu izmantošanas kārtību, tai skaitā: 17.3.1. sadarbības mērķi un principus; 17.3.2. kritērijus, kas pamato sadarbības efektivitāti, atbilstoši šo noteikumu 35.3.1. un 35.3.2.apakšpunktam; 17.3.3. plānoto kopējo sadarbības projekta finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem; 17.3.4. partneru tiesības, pienākumus un atbildību; 17.3.5. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 73.punktam; 17.3.6. tiesību uz projekta rezultātiem (tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību) sadalījumu proporcionāli katra sadarbības partnera finansiālajam un cilvēkresursu ieguldījumam (turpmāk – ieguldījums) projekta īstenošanā; 17.3.7. projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, publicitātes un komercializācijas nosacījumus, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiju pārneses nosacījumus, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus (ja attiecināms); 17.3.8. kārtību, kādā groza vai lauž sadarbības līgumu; 17.3.9. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības. 19 18. Katram līdzējam noteiktas šādas prasības: 18.1. tas nav grūtībās nonācis sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 7.punktā noteiktajai definīcijai; 18.2. tas nav grūtībās nonācis lielais komersants, kuram: 18.2.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta; 18.2.2. projekta iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, un konstatējamas šo noteikumu 18.2.4.apakšpunktā minētās pazīmes; 18.2.3. saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu finanšu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un konstatējamas šo noteikumu 18.2.4.apakšpunktā minētās pazīmes; 18.2.4. nav iespēju nosegt zaudējumus ar saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs saimnieciskās darbības veicēju līdz nespējai turpināt darbību; 18.3. tā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 142,29 euro; 18.4. tas sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei vai citai kompetentai institūcijai nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu; 18.5. tas nav saņēmis un neplāno saņemt finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai pētniecības rezultātiem; 18.6. uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 6.punkta "a" apakšpunktā; 18.7. zinātniskā institūcija atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrijā ir iesniegusi publiskos pārskatus par zinātnisko darbību par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja zinātniskā institūcija ir dibināta mazāk nekā pirms trim gadiem, ir iesniegti publiskie pārskati par noslēgtajiem pārskata gadiem atbilstoši tās reģistrācijai reģistrā). 20 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.70) III. Vispārīgie finansēšanas nosacījumi 19. Šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) ERAF finansējuma saņemšanai kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā un 1.pielikumā noteiktajai definīcijai. 21 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 20. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros kopējais maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs: 20.1. vienam šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – zinātniskajai institūcijai – nepārsniedz 30 procentus no zinātniskās institūcijas vidējiem ieņēmumiem par zinātnes projektu īstenošanu pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados, kurus var veidot transferti no pamatbudžeta, ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas, kā arī pašu ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu, bet ne vairāk kā 1 422 872 euro; 20.2. vienai šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētā projekta iesniedzēja saistīto personu grupai nepārsniedz 30 procentus no komersanta saistīto personu grupas pašu kapitāla pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, bet ne vairāk kā 1 422 872 euro. 22 (Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.70) 20.1 Aktivitātes trešās kārtas ietvaros kopējais maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs: 20.1 1. projektā iesaistītajai zinātniskajai institūcijai (projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim) nepārsniedz 50 procentus no zinātniskās institūcijas vidējiem ieņēmumiem par zinātnes projektu īstenošanu pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados, kurus var veidot transferti no pamatbudžeta, ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas, kā arī pašu ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu; 20.1 2. projektā iesaistītā komersanta saistīto personu grupai nepārsniedz 50 procentus no komersanta saistīto personu grupas pašu kapitāla pēdējā noslēgtajā pārskata gadā. 23 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 21. Šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos finansējuma saņemšanai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato projekta kopējā ERAF finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši vienam vai vairākiem stimulējošas ietekmes kritērijiem, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris atbilst lielā komersanta definīcijai: 21.1. projekta darbības jomas paplašināšanās – izveidoti jauni vai paplašināti līdz šim īstenotie pētniecības virzieni vai ieviesti jauni pakalpojumi, kas saistīti ar līdz šim īstenotiem pētniecības virzieniem, vai būtiski mainīti pētniecības procesi un palielināts pētniecībā iesaistīto zinātnisko darbinieku skaits; 21.2. projekta īstenošanas tempu pieaugums – saņemot publisko atbalstu, visas projektā plānotās darbības īsteno īsākā laikposmā; 21.3. būtiski palielinājusies kopsumma, ko projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ieguldīs pētniecībā, attīstībā un inovācijās, proporcionāli kopējam apgrozījumam (ja attiecināms). 24 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 22. Nacionālā finansējuma apmēra noteikšana: 22.1. šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) privātā finansējuma (projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošie līdzekļi no savas saimnieciskās darbības, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Nacionālā privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā ERAF finansējumu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 24.punktam; 22.2. ja sadarbības partneris ir ārvalsts zinātniskā institūcija, kas nav reģistrēta reģistrā vai nav Latvijā reģistrēta juridiska persona, sadarbības partnera projekta daļas īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina no ārvalsts zinātniskās institūcijas rīcībā esošajiem līdzekļiem, kredītresursiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts (turpmāk – sadarbības partnera dalības izmaksas); 22.3. šo noteikumu 15.1 punktā minētajā gadījumā projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu 7,5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām pētniecības organizācija nodrošina no šādiem nacionālajiem līdzekļiem: 22.3.1. valsts zinātniskā institūcija: 22.3.1.1. no publiskā finansējuma (valsts budžeta finansējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi valsts zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai); 22.3.1.2. no privātā finansējuma (valsts zinātniskās institūcijas rīcībā esošie līdzekļi no savas saimnieciskās darbības, kredītresursu līdzekļi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem); 22.3.2. privāto tiesību juridiskā persona – no privātā finansējuma (privāto tiesību juridiskās personas rīcībā esošie līdzekļi no savas saimnieciskās darbības, kredītresursu līdzekļi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). 25 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 23. Šo noteikumu ietvaros piešķirto ERAF finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kā arī ar de minimis atbalstu, kuru sniedz, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam. 26 24. ERAF finansējuma apmēra un vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes noteikšana šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos: 24.1. atbalstāmajai darbībai pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs: 24.1.1. katrai šo noteikumu 8.1.1. un 8.1.2.apakšpunktā minētajai pētniecības kategorijai pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 35.punktā minētajai ERAF atbalsta intensitātei; 24.1.2. katrai šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 40.punkta nosacījumiem; 24.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajā gadījumā projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējās attiecināmās izmaksas un zinātniskajai institūcijai pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 35. un 40.punkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem; 24.3. šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējās attiecināmās izmaksas un līgumpētījuma pasūtītājam pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem; 24.4. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā: 24.4.1. projekta iesniedzējam un katram labuma guvējam pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi, ņemot vērā projekta iesniedzēja un katra labuma guvēja projekta daļas attiecināmās izmaksas un pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem; 24.4.2. projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru un projekta vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.4.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem. 27 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 25. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas: 25.1. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu darījumiem, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi; 25.2. izmaksas, kas neatbilst pamatotas finanšu vadības principiem, īpaši naudas vērtībai un izmaksu efektivitātei; 25.3. projekta kopējās izmaksas, ja šo noteikumu 15. punktā minētā projekta īstenošana uzsākta, pirms noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu; 25.4. izmaksas, kas radušās pēc projekta aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēnesi pēc projekta aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām; 25.5. izmaksas, kas nav samērīgas un pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem vai radušās iepirkuma procedūru reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanas dēļ; 25.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu; 25.7. atgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas); 25.8. sadarbības partnera dalības izmaksas (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas) šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētajā gadījumā. 28 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039; MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.70) IV. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai 26. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros finansē tāda jauna produkta vai tehnoloģijas prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi, kuru izmanto turpmākos pētījumos, un tas nav tieši izmantojams ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Komerciāli izmantojama prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi finansē, ja tā izstrādes izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas. Ienākumus, kas gūti no prototipu vai citu eksperimentālo objektu komerciālas izmantošanas, atskaita no attiecināmajām projekta izmaksām. 29 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 27. Izstrādāto produktu, procesu vai pakalpojumu eksperimentālu ražošanu vai testēšanu ražošanas apstākļos finansē tikai tad, ja tā nepieciešama pētniecības rezultātu apstiprināšanai un pārbaudei un to tieši vai pārveidojot neizmanto ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. 30 28. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros finansē tādas jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības pakalpojumu nozarē, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 28.1. jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādā sadarbībā ar pētniecības organizāciju; 28.2. doktori vai doktorantūras studenti nodarbināti kā personāls; 28.3. pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos vai zinātniskās konferencēs. 31 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 29. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros finansē šādas jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības informācijas tehnoloģiju jomā: 29.1. pētniecība, lai izstrādātu jaunas teorētiskās datorzinātnes teorēmas un algoritmus; 29.2. informācijas tehnoloģiju izstrāde operētājsistēmu, programmēšanas valodu, datu vadības, komunikāciju programmatūras un programmatūras izstrādes rīku līmenī; 29.3. interneta tehnoloģijas izstrāde; 29.4. programmatūras projektēšanas, izstrādes, izvēršanas vai uzturēšanas metožu pētniecība; 29.5. programmatūras izstrāde, kas uzlabo informācijas ieguves, pārraides, glabāšanas, ieguves no datu glabāšanas sistēmām, izmantošanas un attēlošanas vispārējās metodes; 29.6. eksperimentālas izstrādnes, lai iegūtu trūkstošās tehnoloģiskās zināšanas, kas nepieciešamas programmatūru vai sistēmu izstrādei; 29.7. programmatūras rīku vai tehnoloģiju pētniecība un attīstība specializētās datorzinātnes jomās (attēlu apstrāde, ģeogrāfisko datu attēlojums, teksta atpazīšana, mākslīgais intelekts un citas jomas). 32 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 30. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros finansējumu nepiešķir šādām jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbībām informācijas tehnoloģiju jomā: 30.1. komercdarbībā izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrāde, izmantojot zināmas metodes vai esošus programmatūras rīkus; 30.2. esošo sistēmu atbalsts; 30.3. datoru valodu konvertēšana un translēšana; 30.4. programmu papildināšana ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem; 30.5. sistēmu atkļūdošana; 30.6. esošās programmatūras pielāgošana; 30.7. lietotāja dokumentācijas sagatavošana; 30.8. interneta mājaslapu izstrāde; 30.9. tīmekļa lietojumprogrammu izstrāde; 30.10. no gatavi izstrādātas programmatūras nenošķiramu programmu platformu izstrāde. 33 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 31. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros finansējumu nepiešķir šādām pētniecības atbalsta darbībām: 31.1. izglītība un apmācība; 31.2. saistītās zinātniskās un tehnoloģiskās darbības – zinātniskās un tehniskās informācijas pakalpojumi, datu apkopošana vispārīgiem nolūkiem, testi, kas nav saistīti ar projekta ietvaros īstenoto pētniecību (tai skaitā nacionālo standartu uzturēšana, sekundāro standartu pielāgošana, materiālu, komponentu, produktu, procesu vai citu objektu analīze); 31.3. darbības, kas nepieciešamas, lai ieviestu vai komerciāli izmantotu jaunu produktu vai tehnoloģiju, – procesi pirms ražošanas, tirgus izpēte, produktu un tehnoloģiju izplatīšana. 34 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 32. Šo noteikumu 15.1. un 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā attiecināmas ir šādas ar pētniecību tieši saistītās izmaksu pozīcijas: 32.1. atlīdzība zinātniskajam darbiniekam, ciktāl tas ir nodarbināts projektā, ja izpildīti šādi nosacījumi: 32.1.1. zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā un atlīdzību projekta ietvaros saņem atbilstoši darba vai uzņēmuma līgumam; 32.1.1.1 projektā nodarbinātās personas vidējais pilna laika ekvivalents (turpmāk – PLEvid) visā projekta īstenošanas periodā ir vismaz 0,2 PLEvid vai lielāks. PLEvid aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.2.1.apakšpunktā norādītajai metodikai; 32.1.2. ja projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks veic arī citus uzdevumus, kas nav saistīti ar projekta īstenošanu, bet par kuru izpildi viņš saņem atlīdzību saskaņā ar pamatdarba līgumu, citu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, tai skaitā citā iestādē, zinātniskais darbinieks pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma veic kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 77.punktam. Līdzējs nodrošina, ka projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā darbinieka kopējais darba laiks atbilst darba tiesiskās attiecības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un darbs projektā netiek veikts laikā, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam persona veic ar projektu nesaistītus uzdevumus, tai skaitā uzdevumus citas iestādes ietvaros; 32.1.3. darba līguma vai uzņēmuma līguma ietvaros noteiktie uzdevumi nedublējas ar veicamajiem pienākumiem projektā; 32.1.4. projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks vienlaikus nesaņem atlīdzību aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros un Eiropas Sociālā fonda atbalstu studijām vai doktora zinātniskā grāda ieguvei; 32.1.5. projekta ietvaros piemērojamas šādas darba algas un atalgojuma likmes (neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu no valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansētu pētījumu projektu īstenošanā iesaistītajiem valsts zinātnisko institūtu, valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu augstskolu zinātnisko institūtu zinātniskajiem darbiniekiem: 32.1.5.1. zinātniskajam vadītājam (zinātniekam), kas plāno un vada pētniecību, nodrošina tā īstenošanu un atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā, – līdz 14,23 euro stundā; 32.1.5.2. zinātniekiem, zinātniskajam personālam, kas iesaistīti pētniecības īstenošanā un ir atbildīgi par konkrētu pētniecības rezultātu sasniegšanu, – līdz 12,09 euro stundā; 32.1.5.3. projekta izpildītājiem, kas veic konkrētus pētniecības uzdevumus (tai skaitā zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls), – līdz 9,96 euro stundā; 32.2. pētniecībā iesaistīto zinātnisko darbinieku (izņemot doktorantu, kas saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstu studijām) komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā; 32.3. pamatlīdzekļu – tehnoloģisko iekārtu, ciktāl tās izmanto pētniecībā, – izmaksas, tai skaitā: 32.3.1. jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas), ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem projekta ietvaros aptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku; 32.3.2. amortizācijas izmaksas (attiecināms uz projekta ietvaros iegādātajiem un rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai). Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Minētās izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības. Ja pamatlīdzekļu sākotnējā iegāde tika līdzfinansēta no publiskiem līdzekļiem, pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas ir attiecināmas tikai privātā līdzfinansējuma daļai; 32.3.3. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības; 32.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 32.5. no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču (turpmāk – nemateriālie aktīvi) iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai to amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi; 32.6. ārējo pakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un kopējas ārējo pakalpojumu izmaksas nepārsniedz 25 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām: 32.6.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas; 32.6.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem). 35 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039; MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.70) 33. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā attiecināmas ir šādas ar pētniecību tieši saistītās izmaksas: 33.1. līgumpētījuma izmaksas, kas var ietvert šo noteikumu 32.punktā minētās pētniecības izmaksas, izņemot šo noteikumu 32.6.1.apakšpunktā minētās izmaksas; 33.2. šo noteikumu 32.punktā minētās pētniecības izmaksas, izņemot šo noteikumu 32.6.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja pētniecību īsteno šo noteikumu 15.2.2.apakšpunktā minētais līgumpētījumu pasūtītājs. 36 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 33.1 Šo noteikumu 15.1 punktā minētajā gadījumā attiecināmas ir šādas izmaksas: 33.1 1. šo noteikumu 32.punktā minētās pētniecības izmaksas; 33.1 2. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja projekta iesniedzējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā; 33.1 3. normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu noteiktās projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz vienu procentu no kopējām šo noteikumu 33.1 1.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām. 37 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 34. Aktivitātes otrās un trešās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas pētniecības izmaksas: 34.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 32.1.5., 32.6.1. un 33.1 2.apakšpunktā minētos ierobežojumus; 34.2. izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmās šo noteikumu 32., 33. un 33.1 punktā un pārsniedz šo noteikumu 24., 35., 35.1 un 40.punktā noteikto pieļaujamo ERAF atbalsta intensitāti; 34.3. infrastruktūras (tai skaitā iekārtu) uzturēšanas izmaksas. 38 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 35. Pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos: 35.1. rūpniecisko pētījumu veikšanai: 35.1.1. 70 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā komersanta definīcijai; 35.1.2. 60 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā komersanta definīcijai; 35.1.3. 50 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā komersanta definīcijai; 35.2. eksperimentālās izstrādes veikšanai: 35.2.1. 45 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā komersanta definīcijai; 35.2.2. 35 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā komersanta definīcijai; 35.2.3. 25 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā komersanta definīcijai; 35.3. šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakšpunktā minēto ERAF atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem efektīvas sadarbības nosacījumiem: 35.3.1. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā projekts paredz sadarbību vismaz divu savstarpēji neatkarīgu komersantu starpā un neviens no tiem nesedz vairāk par 70 procentiem no sadarbības projekta attiecināmajām izmaksām; 35.3.2. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā projekts paredz sadarbību starp komersantu un pētniecības organizāciju un ir izpildīti šādi nosacījumi rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādei – pētniecības organizācija sedz vismaz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un tai ir tiesības publicēt īstenotā pētījuma rezultātus, ciktāl tie izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktiem pētījumiem; 35.3.3. ja rūpnieciskajiem pētījumiem tiek nodrošināta pētniecības rezultātu publiska pieejamība vismaz vienā no šādiem veidiem – pētniecības rezultātu izplatīšana tehniskās un zinātniskās konferencēs un publiski pieejamās krātuvēs (datubāzes), bezmaksas programmatūras pieejamība. 39 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 35.1 Šo noteikumu 15.1 punktā minētajā gadījumā pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte pētniecības veikšanai ir 92,5 procenti. 40 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) V. Finansēšanas nosacījumi rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai 36. Projekta ietvaros finansējumu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai var saņemt aktivitātes otrajā un trešajā kārtā veiktās pētniecības rezultātā iegūto rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijai. 41 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 37. Finansējumu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai var saņemt projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris: 37.1. kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, ja īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu; 37.2. pētniecības organizācija, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu. 42 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) 38. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai ir attiecināmas Komisijas regulas Nr. 800/2008 33.panta 3.punktā minētās izmaksas. 43 39. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai nav attiecināmas šādas izmaksas: 39.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 37., 38., 40. un 40.1punkta nosacījumiem; 39.2. izmaksas, kas nav minētas Komisijas regulas Nr. 800/2008 33.panta 3.punktā. 44 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 40. Šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai pieļaujamo ERAF atbalsta intensitāti nosaka: 40.1. atbilstoši šo noteikumu 35.1. un 35.3.apakšpunkta nosacījumiem, ja rūpnieciskā īpašuma objekts izstrādāts rūpnieciskā pētījuma ietvaros; 40.2. atbilstoši šo noteikumu 35.2. un 35.3.apakšpunkta nosacījumiem, ja rūpnieciskā īpašuma objekts izstrādāts eksperimentālās izstrādes ietvaros. 45 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 40.1 Šo noteikumu 15.1 punktā minētajā gadījumā rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 92,5 procenti. 46 (MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1039 redakcijā) VI. Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu sagatavošana un iesniegšana 41. Atbildīgā iestāde izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi, publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē (www.izm.gov.lv) paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu. 47 42. Paziņojumā par projektu iesniegumu iesniegšanu norāda: 42.1. aktivitātes otrajai un trešajai kārtai pieejamo kopējo publiskā finansējuma apmēru; 42.2. projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 darbdienām no izsludināšanas dienas; 42.3. projekta iesnieguma iesniegšanas vietu un kārtību; 42.4. tīmekļa vietni, kurā publicēti projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie dokumenti. 48 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 43. Paziņojumu par otro un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu izsludina ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. 49 (Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1039) 44. Projekta iesniegumu veido aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (1.pielikums, aktivitātes trešajai kārtai – 1.1 pielikums) un šādi pielikumi: 44.1. dokumentu kopijas, kas apliecina katra līdzēja juridisko statusu (tai skaitā statūti, nolikums, reglaments vai tiem pielīdzināmi dokumenti un cita dokumentācija), vai rakstisks apliecinājums, ka atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtie juridisko statusu apliecinošie dokumenti atbilst faktiskajai situācijai; 44.2. sadarbības līguma apliecināta kopija (ja attiecināms); 44.3. līguma par līgumpētījuma izpildi apliecināta kopija; 44.4. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) rakstisks apliecinājums par projektam nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanu; 44.5. izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu (2.pielikums) projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), kas izsniegta ne agrāk kā 30 kalendāra dienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja attiecināms); 44.6. deklarācija par projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta kategorijai, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mazo, sīko (mikro) vai vidējo komercsabiedrību deklarēšanās kārtību; 44.7. Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentās iestādes izziņa, kas izdota ne agrāk kā 20 darbdienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, par nodokļu samaksu un vidējo projekta iesniedzēja un sadarbības partnera institūcijā (ja attiecināms) strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem) vai piekrišanas vēstule, kurā projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) pilnvaro atbildīgo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentās iestādes izziņu (3.pielikums). Vēstules oriģinālu iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā; 44.8. zvērināta revidenta atzinums par projekta iesniedzēja – komersanta – kopējo pētniecisko darbu apjomu (izdevumi pētniecības un attīstības projektiem) par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja attiecināms) vai rakstisks apliecinājums, ka šajā apakšpunktā minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes ietvaros, norādot atbilstošā dokumenta datumu un numuru; 44.9. zvērināta revidenta atzinums par komersanta un tā saistīto personu (ja attiecināms) eksporta rādītājiem projekta nozarē par pēdējo noslēgto pārskata gadu, aktivitātes trešajai kārtai – par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja attiecināms); 44.10. projektā iesaistītās zinātniskās institūcijas gada pārskats par budžeta izpildi (kopija) (ja attiecināms) par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanas kārtību, vai rakstisks apliecinājums (ar norādi uz konkrēta dokumenta datumu un numuru), ka minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes otrās kārtas ietvaros. Gada pārskatu kopijas iesniedz atsevišķi, neiesietas projekta iesniegumā; 44.11. katra projektā iesaistītā zinātnieka vai zinātniskā personāla dzīvesgaitas apraksts (CV) ar pielikumiem (4.pielikums); 44.12. biznesa plāns, šo noteikumu 15.1 punktā minētajā gadījumā – finanšu analīze, kas ietver: 44.12.1. finanšu plūsmas aprēķinu, kas pamato projekta rezultātu komercializācijas potenciālu un ERAF finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši šo noteikumu 21.punktam un šo noteikumu 1.pielikuma 7.3.1.apakšpunktam, nodrošinot aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību; 44.12.2. aprēķinā izmantoto pieņēmumu (finanšu prognožu), faktu un atzinumu detalizētu aprakstu (tai skaitā nozares attīstība kopumā, ekonomiskā situācija ārvalstīs, ar kurām komersantam ir attiecības, komersanta attīstības rādītāji, komersanta cenu politika, tirgus attīstība, produkcijas sortiments, ražošanas apjoms, ražošanas zudumi, pārdošanas cenas, fiksētās un mainīgās izmaksas, iekārtu lietderīgais kalpošanas periods un citi pieņēmumi) un pamatojumu (apstiprinošo dokumentu kopijas: shēmas, tabulas, diagrammas, tirgus pētījumu rezultāti, konkurences analīze, produkcijas rentabilitātes analīze, piegāžu līgumus, ar klientiem un piegādātājiem noslēgto līgumu, sertifikātu, ekspertīžu rezultātu un citu dokumentu kopijas); 44.13. pamatots projekta īstenošanai nepieciešamo iepērkamo, izveidojamo vai izīrējamo pam …