Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma

1. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma
2. panta trešajā daļā minētās darbības. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 35., 48., 49.,
3. punkta darbība daļā par pienākumu ierīkot jaunas ūdens ņemšanas vietas, 212., 213., 214., 215., 216., 217., 219., 301., 920., 926., 927., 950., 951.,
4. un
5. punkta darbība ir apturēta. Sk. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 09.01.
6. rīkojumu Nr. P-1-2/
7. Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 10 Bauskā
8. gada
9. oktobrī Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI Bauskas novada domes
10. gada
11. oktobra sēdē (prot. Nr. 13,
12. p.) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
13. panta pirmās daļas
14. un
15. punktu un
16. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
17. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
18. gada
19. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
20. punktu
21. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33358 izstrādātās Bauskas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) daļas: 1.
22. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.
23. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 2 (Grozīts ar Bauskas novada domes 26.02.
24. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
25. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.
26. Bauskas novada domes
27. gada
28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 11 "Bauskas novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
29. Iecavas novada domes
30. gada
31. maija saistošos noteikumus Nr. 5 "Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; 2.
32. Rundāles novada domes
33. gada
34. jūlija saistošos noteikumus Nr. 7 "Rundāles novada teritorijas plānojums 2012.–
35. gadam"; 2.
36. Vecumnieku novada domes
37. gada
38. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Vecumnieku novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; 2.
39. Bauskas novada domes
40. gada
41. augusta saistošos noteikumus Nr. 4 "Lokālplānojuma "Baldones iela 65" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiska daļa"; 2.
42. Vecumnieku novada domes
43. gada
44. novembra saistošos noteikumus Nr. 8 "Vecumnieku novada Valles pagasta Taurkalnes ciema nekustamā īpašuma "Bērzi–1" lokālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
45. Bauskas novada domes
46. gada
47. septembra saistošos noteikumus Nr. 7 "Apbūves noteikumi un detālplānojuma grafiskā daļa teritorijai starp Zaļo ielu, Upmalas ielu, Zemgaļu ielu, Miera ielu, Mūsas upi un pilsētas robežu Bauskā"; 2.
48. Iecavas novada domes
49. gada
50. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Par detālplānojuma Iecavas novada ,"Lingas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
51. Iecavas novada domes
52. gada
53. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada Sila ielā 1 grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
54. Iecavas novada domes
55. gada
56. jūlija saistošos noteikumus Nr. 11 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ezeriņi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
57. Iecavas novada domes
58. gada
59. augusta saistošos noteikumus Nr. 13 "Zemes gabala Iecavas novadā, "Vecskola"
60. z. g. izmantošanas un apbūves noteikumi; 2.
61. Iecavas novada domes
62. gada
63. decembra saistošos noteikumus Nr. 25 "Par detālplānojuma "Krasta Silenieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
64. Iecavas novada domes
65. gada
66. jūlija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma "Dūdas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
67. Iecavas novada domes
68. gada
69. oktobra saistošos noteikumus Nr. 20 "Par detālplānojuma "Vecsīmnieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
70. Iecavas novada domes
71. gada
72. decembra saistošos noteikumus Nr. 26 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Velēnas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
73. Iecavas novada domes
74. gada
75. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejas Lauči" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
76. Iecavas novada domes
77. gada
78. marta saistošos noteikumus Nr. 4 "Par detālplānojuma "Kalna Majori" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
79. Iecavas novada domes
80. gada
81. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejasstrauti" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
82. Iecavas novada domes
83. gada
84. marta saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada "Melodijas", "Liniņi", "Amandas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
85. Iecavas novada domes
86. gada
87. jūnija saistošos noteikumus Nr. 15 "Par detālplānojuma "Pūces" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
88. Iecavas novada domes
89. gada
90. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma "Iecavas stacijas rajonā SAS "Agrochema" īpašumu teritorija"
91. gada grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafisko daļu" izdošanu"; 2.
92. Iecavas novada domes
93. gada
94. jūlija saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma "Āķīši" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
95. Iecavas novada domes
96. gada
97. augusta saistošos noteikumus Nr. 22 "Par detālplānojuma "Piķi" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
98. Iecavas novada domes
99. gada
100. jūlija saistošos noteikumus Nr. 16 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kalna Vizmas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
101. Iecavas novada domes
102. gada
103. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Stropi", "Grāvmalas", "Birzīte" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
104. Iecavas novada domes
105. gada
106. septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kupenas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
107. Iecavas novada domes
108. gada
109. septembra saistošos noteikumus Nr. 24 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ligzdiņas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
110. Iecavas novada domes
111. gada
112. jūnija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Airīši" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.
113. Iecavas novada domes
114. gada
115. jūnija saistošos noteikumus Nr. 13 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Virzīši" un "Zaļlauki" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem". 3
116. Teritorijas plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošo lokālplānojumu nekustamajam īpašumam "Cielavas", Iecavas pagasts, Bauskas novads, pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas. 4 (Grozīts ar Bauskas novada domes 26.02.
117. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
118. Izstrādes procesā esošos detālplānojumus pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas atbilstoši plānošanas dokumentiem, kas bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas brīdī. 5 Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks
119. pielikums Bauskas novada domes
120. gada
121. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 10(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Bauskas novada domes 26.02.
122. saistošajiem noteikumiem Nr. 3) Bauskas novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 40900035851Uzvaras iela 1, Bauska, Bauskas nov., LV-3901pasts@bauskasnovads.lv www.bauskasnovads.lvBauskas novada teritorijas plānojumsRedakcija 3.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
123. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
124. Noteikumu lietošana1.
125. Definīcijas
126. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
127. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
128. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
129. Zemes vienības2.
130. Piekļūšana zemes vienībām2.
131. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām2.
132. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes2.
133. Derīgo izrakteņu ieguve2.
134. Dīķu ierīkošana2.
135. Kultūras pieminekļi2.
136. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
137. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
138. Prasības transporta infrastruktūrai3.
139. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
140. Prasības apbūvei3.
141. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
142. Prasības vides risku samazināšanai
143. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
144. Savrupmāju apbūves teritorija4.
145. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
146. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
147. Publiskās apbūves teritorija4.
148. Jauktas centra apbūves teritorija4.
149. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
150. Transporta infrastruktūras teritorija4.
151. Tehniskās apbūves teritorija4.
152. Dabas un apstādījumu teritorija4.
153. Mežu teritorija4.
154. Lauksaimniecības teritorija4.
155. Ūdeņu teritorija
156. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
157. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
158. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
159. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
160. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
161. Ainaviski vērtīga teritorija5.
162. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
163. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
164. Degradēta teritorija
165. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
166. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi
167. pielikums
168. pielikums
169. pielikums
170. pielikums
171. pielikums
172. pielikums
173. pielikums
174. pielikums
175. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.
176. NOTEIKUMU LIETOŠANA
177. Bauskas novada (turpmāk – Novads) teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:1.
178. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Novada administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;1.
179. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.
180. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
181. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Bauskas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – Būvvalde).1.
182. DEFINĪCIJAS
183. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:4.
184. ainavu telpa – ainaviski vērtīga teritorija ar teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs noteiktu robežu, kurā saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu ir Latvijas, Zemgales reģiona, Bauskas novada un tā konkrētu vietu ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas;4.
185. apbūves mērogs – apbūves apjoma (augstuma, garuma, platuma) izmēru un proporciju sistēma;4.
186. apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp attiecībā pret ielu;4.
187. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību, un saglabājamās vērtības atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves gadījumā;4.
188. (svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
189. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);4.
190. aizsargstādījumi – stādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;4.
191. Bauskas vecpilsēta – teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" ar valsts aizsardzības Nr. 7425 un tā aizsargjosla (aizsardzības zona);4.
192. cietais segums – ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts) vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi;4.
193. galvenā fasāde – arhitektoniski izteiksmīgākā, reprezentatīvā ēkas fasāde, parasti pret ielu vērstā fasāde, kurā ir arī galvenā ieeja (ieejas); daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām tā parasti ir garākā fasāde, kas vērsta pret ielu, bet ēkām, kas izvietotas ar īsāko fasādi (gala fasādi) pret ielu, tā ir garākā fasāde, kurā ir galvenās ieejas ēkā;4.
194. ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi – būves, konstrukcijas un paņēmieni lietus ūdeņu apsaimniekošanai – uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas; ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus u.tml.;4.
195. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;4.
196. mobilitātes punkta infrastruktūra – transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa stacija vai pietura, autobusu pietura, auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās auto stāvvietas, pievadceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.);4.
197. pagalms – būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu
198. pielikumam;4.
199. palīgbūves – ēkas un inženierbūves, kas ir nepieciešamas teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai;4.
200. Rundāles pils – teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Rundāles pils apbūves ansamblis" (valsts aizsardzības Nr. 6178) un tā individuālā aizsardzības zona;4.
201. saules paneļu parks – saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot uz ēkas balstītie saules paneļi un jumta vai sienu materiālos integrētie elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi; par saules paneļu parku Apbūves noteikumos tiek noteikts uz zemes balstīts vienotā sistēmā saslēgts saules paneļu kopums, kas aizņem 500 m2 un lielāku platību, un tā grupas, kas izvietotas līdz 500 m attālumā cita no citas;4.
202. starpkaru periods – XX gs.
203. un
204. gadi;4.
205. transporta apkalpes uzņēmums – motorizētu transportlīdzekļu vai to detaļu tirdzniecības vieta, remonta un apkopes darbnīca vai transportlīdzekļu mazgātava;4.
206. vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts – tirdzniecības un pakalpojumu objekts ar apbūves laukumu līdz 300 m², kas nerada transporta plūsmu lielāku par 50 automašīnām diennaktī, kas nav degvielas un gāzes uzpildes stacija (DUS, GUS), transporta apkalpes uzņēmums un kuram atbilstoši likumam Par piesārņojumu nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja;4.
207. zemes vienības fronte – zemes vienības projektētā robeža gar ielu.
208. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.
209. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
210. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā ar Ministru kabineta Vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi) noteikto visās teritorijās atļauto izmantošanu, speciālo (nozaru) normatīvo aktu un šo Apbūves noteikumu prasībām, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, zemes vienībās ir atļauts:5.
211. izmantot zemi un veikt būvniecību atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī palīgbūvju būvniecībai;5.
212. ierīkot mākslīgos ūdensobjektus – dekoratīvos dīķus un notekas bez līmeņa regulēšanas būvēm teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām, ievērojot normatīvo aktu, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi, prasības;5.
213. veikt citu objektu izvietošanu vai būvniecību, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu.2.
214. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
215. Novada teritorijā ir aizliegts, ja vien apbūve un izmantošana nav saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem un Apbūves noteikumiem:6.
216. veikt teritorijas, tostarp ceļa uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus, ražošanas atkritumus un tamlīdzīgus materiālus;6.
217. izmantot surogātmateriālus (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) būvniecībā;6.
218. kā arī veikt jebkuru citu teritorijas izmantošanu un būvniecību, kas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai, vides kvalitātei, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzībai, publisko inženierbūvju ekspluatācijas drošumam, valsts aizsardzībai.2.
219. ZEMES VIENĪBAS2.3.
220. Jaunu zemes vienību veidošana
221. Zemes vienības sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu veic, ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumu
222. nodaļā noteikto minimālo zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā.
223. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošo ēku un inženierbūvju izvietojumu un apkārtējo zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus (grāvji, ceļi u.tml.), pieļaujama atkāpe no jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības, bet ne vairāk kā par 10 %.
224. Jaunas apbūves zemes vienības konfigurācijai jābūt tādai, lai apbūvi varētu racionāli izvietot zemes vienībā un tiktu ievērota zemes vienības minimālā fronte gar ielu vai ceļu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.3.
225. apakšnodaļas noteikumiem.
226. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
227. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
228. Jaunu apbūves zemes vienību, kas tieši robežojas ar valsts autoceļu (arī apdzīvotajās vietās) un kurai paredzēts veidot piekļuvi no valsts autoceļa, atļauts veidot tikai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem vai pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).
229. Veidojot jaunas zemes vienības, ielu vai ceļu plāno atsevišķā zemes vienībā, izņemot piebraucamo ceļu uz vienu īpašumu.
230. Aizliegts atsavināt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa vai tā atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās zemes vienību sadalīšana ir pieļaujama, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju.
231. Jaunas zemes vienības minimālā platība nedrīkst būt mazāka par Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumos noteikto platību, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku piesaistāmo zemesgabalu noteikšanai un zemes vienību daļu atdalīšanai, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības.2.3.
232. Zemes vienības fronte
233. Vispārīgā gadījumā jaunas apbūves zemes vienības minimālā fronte ir 20 m un dzīvojamās mājas daļai (sekcijai) – 12 m.
234. Ņemot vērā dabiskās robežas (ūdensnotekas, ceļus, dabiskās brauktuves), apvidum vai kvartālam raksturīgo zemes vienību struktūru un jaunās zemes vienības lietderīgas izmantošanas iespējas, atsevišķos gadījumos minimālo zemes vienības fronti var samazināt, bet ne mazāk kā 6 m.
235. Prasības par zemes vienības minimālo fronti neattiecas uz dabas teritorijām un uz zemes vienībām, kurās būvē tikai inženierbūves.2.
236. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM
237. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:18.
238. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu ielu vai autoceļu vai, ja ir piebraucamais ceļš;18.
239. ir izbūvēts ceļa pievienojums pie ielas vai valsts autoceļa, vai pašvaldības ceļa;18.
240. ja ir iespējams izbūvēt piebraucamo ceļu, kas atbilst normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem un operatīvo un apkalpes dienestu transportam.
241. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
242. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
243. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
244. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
245. Piekļuves nodrošināšanai pie valsts autoceļa īpašnieki var vienoties par kopīgu ceļa pievienojumu no divām zemes vienībām.
246. Ja zemes vienība atrodas starp vairākām ielām vai ceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākās kategorijas ielas vai ceļa.
247. Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie C kategorijas ielas veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, pie D un E kategorijas ielas – ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
248. Jaunu piekļuvi pie B kategorijas ielas veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma līdz krustojumam ir 50 m.
249. Lauku teritorijā nobrauktuves uz zemes vienībām no pašvaldības autoceļa veido ne tuvāk kā 20 m attālumā vienu no otras.
250. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
251. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
252. Sadalot vai apvienojot zemes vienības, aizliegts slēgt Novada vienotajā transporta tīkla sastāvā esošos ceļus un ielas, izņemot, ja risinājums ir izstrādāts lokālplānojumā vai detālplānojumā.
253. Ja veidojot jaunas zemes vienības, maina piekļūšanu citai zemes vienībai, risinājums nedrīkst pasliktināt piekļūšanu un satiksmes drošību ielā vai ceļā, pie kura tiek paredzēts jaunais pievienojums (nobrauktuve).
254. Pilsētā, ja piekļuves nepieciešamas četrām un vairāk zemes vienībām, jāparedz vietējās nozīmes iela.
255. Ja zemes vienību piekļūšanai projektē jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.2.
256. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM
257. Publisko ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju piekļuvei ierīko gājēju un velosipēdu ceļus atbilstoši Apbūves noteikumu 5.7.
258. apakšnodaļas noteikumiem noteiktajās vietās, tostarp privātajos nekustamos īpašumos kā tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai.
259. Piekļuves ceļus līdz publiskiem ūdeņiem (Iecavas, Mūsas un Mēmeles upēm) Bauskas un Iecavas pilsētās ierīko ik pa 500 m. Publisko ūdeņu upes krastu pilsētā vai tā posmu labiekārto pēc vienotiem principiem, ņemot vērā upju krasta dabisko veģetāciju, Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un gājēju kustības intensitāti.
260. Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta nestspējai.2.
261. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES2.6.
262. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas
263. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās esošajās lauksaimniecības zemēs ir atļauta Ministru kabineta noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām noteiktā izmantošana.
264. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās ir aizliegti vēja parki un uz zemes izvietotu saules paneļu parki.
265. Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 60 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 50 ha, Ministru kabineta noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un šī Apbūves noteikumu nodaļa nav jāpiemēro.2.6.
266. Lauksaimniecības zemju apmežošana
267. Lauksaimniecības zemju apmežošanu (meža ieaudzēšanu) atļauts veikt, ievērojot ainaviski vērtīgo teritoriju (Apbūves noteikumu 5.
268. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.
269. apakšnodaļa noteikumus un meliorētajās lauksaimniecības zemēs saņemot valsts meliorācijas objektu turētāja tehniskos noteikumus. Minētie nosacījumi neattiecas uz atsevišķu koku vai koku grupu (piemēram, aleju) stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecības zemē.
270. Lauksaimniecības zemju apmežošana aizliegta bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas reģistrēti kā Eiropas Savienības nozīmes biotopi.
271. Šīs apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm.2.
272. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE2.7.
273. Vispārīgās prasības derīgo izrakteņu ieguvei
274. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Mežu teritorijā (M, M1), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū), ja to neierobežo citi normatīvie akti un šīs Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi.
275. Derīgo izrakteņu ieguve Novada teritorijā aizliegta:41.
276. pilsētā un ciemā un līdz 1 km no pilsētas (1 km attālums neattiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi);41.
277. nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;41.
278. Apbūves noteikumu 5.
279. apakšnodaļā noteiktajās vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;41.
280. aizsargjoslās ap kapsētām;41.
281. Apbūves noteikumu 5.
282. apakšnodaļā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot, ja tiek konstatēts, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz ainavu;41.
283. kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās;41.
284. Apbūves noteikumu 5.
285. apakšnodaļā noteiktajās vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās.
286. Apbūves noteikumu
287. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi būvniecības un labiekārtojuma projektos un uz pazemes ūdeņu ieguvi.
288. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 m no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas.
289. Jaunu dzīvojamo vai publisko ēku izvieto ne tuvāk kā 100 m no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Tuvāk dzīvojamo vai publisko ēku atļauts izvietot, ja jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecības dokumentācijā ir paredzēti pasākumi potenciālo negatīvo ietekmju novēršanai (alternatīvs ūdensapgādes risinājums, satiksmes organizācija, aizsargstādījumi u.tml.). Minimālais attālums neattiecas uz attālumu no vēsturiski izveidotajiem karjeriem, kuriem nav pabeigta rekultivācija.
290. Par derīgo izrakteņu izstrādei un derīgo izrakteņu transportēšanai noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei.
291. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M, M1), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajās zonās noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
292. Ja bijušās derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija nav pabeigta, vietas rekultivācija ir jāveic pirms jaunu attīstības projektu būvniecības uzsākšanas. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas dokumentācija nav saglabājusies, jāizstrādā rekultivācijas mets.2.7.
293. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība
294. Pirms derīgo izrakteņu ieguves, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu uzsākt detālplānojuma izstrādi.
295. Detālplānojuma administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu iekļauj:49.
296. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu izmantošanas kārtību, tostarp vienošanās kārtību ar īpašniekiem;49.
297. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu uzturēšanas kārtību un par to atbildīgo pusi – derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāju;49.
298. noteikumus drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai;49.
299. citu detālplānojuma īstenošanai nepieciešamo jautājumu saskaņošanas kārtību ar Pašvaldību un īpašniekiem.
300. Ja derīgo izrakteņu ieguvi paredzēts turpināt iepriekšējā ieguves vietā vai veikt ieguvi blakus īpašumā, pašvaldība var lemt par detālplānojuma nepiemērošanu. Arī šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam jānodrošina Apbūves noteikumu
301. punkta apakšpunktos noteikto prasību izpildi.
302. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas.2.7.
303. Prasības bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei
304. Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanas, lai lemtu par atļaujā iekļaujamiem nosacījumiem, Pašvaldība var pieprasīt papildus informāciju:52.
305. derīgo izrakteņu ieguves projekta paskaidrojuma rakstu, kurā tostarp, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos par derīgo izrakteņu ieguves kārtību noteiktajām izpētēm, ir raksturota derīgo izrakteņu ieguves prognozējamā ietekme uz vidi, ainavu un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļiem;52.
306. rakstisko vienošanos kopijas starp derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātāju un skarto īpašumu īpašniekiem, kurās ir norādīta:52.2.
307. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļu izmantošanas un uzturēšanas kārtība;52.2.
308. noteikumi drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai.
309. Mainoties normatīvajiem aktiem un gadījumos, kad bieži sastopamo derīgo izrakteņu s ieguves atļauju neizsniedz Pašvaldība, šie Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi attiecībā uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi paliek spēkā.2.
310. DĪĶU IERĪKOŠANA
311. Pilsētās un ciemos dzīvojamās apbūves zonās dīķa platība nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējās zemes vienības platības.
312. Dīķi nedrīkst ierīkot tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka notariāli apstiprināta rakstiska piekrišana.2.
313. KULTŪRAS PIEMINEKĻI2.9.
314. Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai Novadā2.9.1.
315. Prasības arheoloģiskajiem pieminekļiem
316. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku, ceļu un ielu būvniecība, derīgo izrakteņu karjeru un ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.
317. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama bez normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas arheoloģiskās izpētes. Izpētes rezultātā nosaka teritorijas, kurās minētā saimnieciskā darbība ir atļauta.
318. Arheoloģiskajam piemineklim pieguļošajā teritorijā (aizsardzības zonā) esošu nekustamo īpašumu apbūvi, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, mežsaimniecisku un citu saimniecisko darbību veic tā, lai tā neatstātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz arheoloģisko pieminekli, tostarp, aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Ja ir notikusi iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, īpašnieks informē par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi.2.9.1.
319. Prasības arhitektūras pieminekļiem
320. Veicot valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā: būves telpisko risinājumu ainavā (pilsētvidē, lauku ainavā); būvmasu kārtojumu; plānojuma principus; konstruktīvo sistēmu un konstruktīvos elementus; pārsegumu risinājumus (velves); fasāžu arhitektūru; īpašus mākslinieciskos elementus fasādēs (portālus, arkādes, balustrādes, skulpturālus veidojumus, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumus u.c.); torņus; jumta formu; torņu smailes; jumta un torņu smaiļu dekoratīvos noformējuma elementus (vējrāžus, krustus, gaiļus u.c.); vitrāžas; interjeru dekoratīvo apdari (sienu, griestu, grīdu); īpašus mākslinieciskos elementus interjeros (skulpturālus veidojumus u.c.); sienu un griestu gleznojumus; kāpnes; vārtus; parkus, dārzus, skvērus (to telpisko kompozīciju, plānojumu, celiņu sistēmu u.c.); oriģinālos būvgaldniecības elementus; oriģinālos logus (to apdares elementus); oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus, virslogus); oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus).
321. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, restaurācijā, atjaunošanā un pārbūvē izmanto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.
322. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
323. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
324. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
325. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.1.
326. Prasības vēsturisku notikumu vietām
327. Veicot valsts aizsargājamo vēsturisko notikumu vietu un ar to saistīto būvju atjaunošanu, restaurāciju vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: notikumu raksturojošus un apliecinošus autentiskus elementus; telpisko izvietojumu ainavā; plānojumu; piemiņas zīmes; zinātniski pamatotu pārbūvēto vai pārveidoto daļu un eksponātus.
328. Vēsturiska notikuma vietas, tās aizsardzības zonas, ar vietu saistīto būvju un labiekārtojuma elementu uzturēšanu veic savlaicīgi un regulāri, lai nepieļautu to tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, teritorijas aizaugšanu, aizsegšanu no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, piekļuves (brīvas vai daļēji ierobežotas) apgrūtināšanu un vēsturiska notikuma vietai raksturīgās vides zaudēšanu.2.9.1.
329. Prasības mākslas pieminekļiem
330. Veicot valsts aizsargājama mākslas pieminekļa restaurāciju, ar mākslas pieminekli saistīto būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: mākslas pieminekļa oriģinālo materiālu un izpildījuma tehniku; objektu kopumu, komplektāciju; ansambļa vienotību; vēsturisko (vietas) kontekstu; māksliniecisko kompozīciju; dizaina risinājumu; objekta formu; objekta struktūru, uzbūvi, konstrukciju; darbības mehānismu (ja tāds ir); krāsu, kolorītu; virsmas faktūru; virsmas apdari; vēsturiskos uzslāņojumus; krāsojumu, polihromiju; vēsturisko patinu; dekoratīvos rotājuma elementus, detaļas; dekoratīvo risinājumu; modelējumu; izpildījuma amatniecisko kvalitāti; māksliniecisko noformējumu; laikmetu raksturojošu tehnoloģiju.
331. Aizliegta teritorijas izmantošana un būvniecība, kas var bojāt mākslas pieminekli, izmainīt mākslas pieminekļa specifikai atbilstošo interjeru un iekštelpu mikroklimatu; traucēt piekļūšanas iespēju (brīvu vai daļēji ierobežotu) mākslas piemineklim; traucēt tā uztveres iespēju ārtelpā no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, izmainīt raksturīgo, vēsturiski nozīmīgo ainavu.2.9.1.
332. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai
333. Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem par kultūras pieminekļu aizsardzību.
334. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektos un to teritorijās ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.
335. Valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūvi veic, saglabājot apkārtnei raksturīgo ainavu un vēsturiskā plānojuma struktūru, ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.
336. Būvniecības dokumentācijai pievieno ēku vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas, autoceļa un citas publiskās ārtelpas.
337. Jaunai ēkai, kā arī esošas ēkas pārbūvei, kas būtiski maina ēkas apjomu, ietekmes uz kultūras pieminekļu ainavu gadījumā veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
338. Būvvalde pirms lēmuma par ēkas nojaukšanu var pieprasīt izstrādāt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, veicot ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem, ēkas konstrukciju stāvoklim utt.), ja ēka atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā.2.9.
339. Prasības Bauskas vecpilsētā(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
340. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
341. Pilsētbūvniecības pieminekļa vērtības un ēku iedalījums vērtību grupās(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
342. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
343. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
344. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
345. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
346. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
347. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkas (
348. grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi (
349. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
350. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
351. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
352. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
353. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
354. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
355. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
356. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
357. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
358. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
359. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
360. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
361. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
362. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
363. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
364. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
365. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
366. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
367. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (
368. grupa) (Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
369. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
370. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
371. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
372. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
373. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
374. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
375. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
376. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
377. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
378. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
379. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
380. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
381. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
382. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
383. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
384. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (
385. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
386. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
387. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
388. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
389. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
390. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
391. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
392. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
393. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
394. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
395. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
396. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
397. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
398. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
399. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (
400. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
401. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
402. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
403. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
404. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
405. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
406. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
407. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
408. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
409. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
410. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
411. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
412. Fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (
413. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
414. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
415. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
416. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
417. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
418. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
419. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
420. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
421. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
422. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
423. Vēsturisko vidi degradējošas būves (
424. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
425. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
426. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
427. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
428. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
429. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
430. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
431. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
432. Jaunu ēku būvniecība(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
433. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
434. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
435. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
436. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
437. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
438. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
439. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
440. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
441. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
442. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
443. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
444. Bauskas vecpilsētas ielas un apbūve ielas frontē(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
445. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
446. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
447. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
448. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
449. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
450. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
451. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
452. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
453. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
454. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
455. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
456. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
457. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
458. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
459. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
460. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
461. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
462. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
463. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
464. Ēku fasādes(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
465. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
466. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
467. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
468. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
469. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
470. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
471. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
472. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
473. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
474. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
475. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
476. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
477. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
478. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
479. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
480. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
481. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
482. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
483. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
484. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
485. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
486. Žogi un vārti(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
487. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
488. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
489. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
490. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
491. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
492. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
493. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
494. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
495. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
496. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
497. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
498. Ārtelpu un ēku ārējais apgaismojums(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
499. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
500. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
501. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
502. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
503. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
504. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
505. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
506. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
507. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
508. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
509. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
510. Palīgēkas Bauskas vecpilsētā(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
511. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
512. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
513. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
514. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
515. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
516. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
517. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
518. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
519. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
520. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
521. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
522. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
523. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
524. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
525. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
526. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
527. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.
528. Pagalmi un dārzi(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.
529. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
530. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
531. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
532. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
533. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
534. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
535. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
536. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
537. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.
538. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
539. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
540. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
541. Applūstošo teritoriju atļauts precizēt, pamatojoties uz kompetentās institūcijas izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā, kompetentajā institūcijā iesniedzot dokumentus, kas apliecina zemes vienības faktisko applūšanu (aktuālu augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, informāciju par meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektiem, hidrotehnisko būvju darbību, informāciju par dabiskiem šķēršļiem un barjerām) vai pasūtot izpēti virszemes ūdens objekta maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai zemes vienībā.
542. Sanitārās aizsargjoslās ap kapsētu, pamatojot ar izpēti, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodiku, atļauts nepiemērot Apbūves noteikumos noteiktos ierobežojumus.
543. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritoriju atļauts precizēt, izstrādājot individuālo aizsardzības zonu Ministru kabineta noteikumu par kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodiku noteiktajā kārtībā.
544. Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas – Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību noteiktajām prasībām.
545. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.
546. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.
547. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras būvniecībai
548. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā un detālplānojumā plāno vienotu ielu tīklu ar blakus esošajām zemes vienībām, kas samazina nepieciešamību veidot strupceļus.
549. Sarkanās līnijas konkrētai ielai vai valsts vai pašvaldības autoceļam pilsētā vai ciemā precizē ievērojot ielas vai autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu no ielas vai autoceļa ass uz katru pusi atbilstoši Apbūves noteikumu
550. pielikumam un šādas prasības:160.
551. veido pēc iespējas taisnas sarkanās līnijas;160.
552. neskar esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.
553. Konkrētās ielas vai autoceļa platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu
554. pielikumā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma platuma nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.
555. Jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkano līniju precizē, ņemot vērā arī Apbūves noteikumu
556. pielikuma
557. tabulā noteikto papildus attālumu no autoceļa ass uz katru pusi, kurā būvniecību saskaņo ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).
558. Apbūves noteikumu
559. pielikumā noteikto C, D un E ielu kategoriju atļauts mainīt, pamatojot ar satiksmes intensitātes izmaiņām. B ielu kategoriju atļauts mainīt, ja iela ir pārņemta pašvaldības īpašumā.
560. Jaunās apbūves teritoriju ceļu un ielu sasaisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, ielu un ceļu pievienojumus jāparedz pie pašvaldības vai citiem ceļiem, orientējoties uz valsts autoceļu pievienojumu kopīgā skaita un konfliktpunktu samazināšanu, savstarpēju attālināšanu un satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu.
561. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana valsts autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp blakus ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu
562. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā.
563. Būvējot jaunas ēkas vai palielinot esošo ēku būvapjomu zemes vienībās gar valsts autoceļiem, tostarp gar valsts autoceļiem pilsētās un ciemos, kuriem ir piešķirts nosaukums "iela", zemes vienības apbūves un piekļuves nosacījumus precizē saskaņā ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem.
564. Pašvaldības ielas būvniecības gadījumā nodrošina ne vairāk kā vienu nobrauktuvi uz katru zemes vienību.
565. Pilsētās ielu būvniecības gadījumā brauktuvi un ietves iesedz ar cieto segumu. Ārpus pilsētām ielas vai autoceļa segumu un konstrukciju nodrošina atbilstošu operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.
566. B un C kategoriju ielās nav pieļaujami jauni satiksmes mierināšanas pasākumi, kas paredz atšķirīgus brauktuves līmeņus vai mākslīgus paaugstinājumus (izceltie krustojumi, izceltās gājēju pārejas, ātrumvaļņi).
567. Dzīvojamās zonas ceļa zīmi atļauts izvietot tikai E kategorijas ielās, kuras nepilda tranzīta funkciju un veidojot dzīvojamai zonai atbilstošu dizainu, kas nodrošina autotransporta satiksmes mierināšanu.
568. Ielu būvniecību Bauskas vecpilsētā veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.
569. apakšnodaļas noteikumiem.3.1.
570. Prasības automašīnu un velosipēdu stāvvietām
571. Autostāvvietu un velostāvvietu skaitu aprēķina atbilstoši Apbūves noteikumu
572. pielikumā noteiktajam optimālajam transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājumam. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
573. Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja:173.
574. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;173.
575. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto, vai apmeklētāju vai dzīvokļu skaita izmaiņām.
576. Velosipēdu stāvvietas ierīko atbilstoši Apbūves noteikumu
577. pielikumā noteiktajam aprēķinam.
578. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
579. Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās stāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, stāvvietas ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, tostarp, blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja ielas telpa ir pietiekama apstāšanās stāvvietu izvietošanai un satiksmes organizācijas risinājums ir saskaņots ar ielas īpašnieku.
580. Publiskās būves būvniecības gadījumā nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā papildus var ņemt vērā pašvaldības publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu.
581. Publiskajai būvei, kurā tiek paredzēti atsevišķi (epizodiski, sezonāli) publiskie pasākumi, šo pasākumu apmeklētāju skaitu neieskaita autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā, bet ņem vērā publiskos stāvlaukumus 1000 m rādiusā ap objektu.
582. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai teritorijas izmantošanas veidu ar atšķirīgu nodrošināmo autostāvvietu skaitu, tad kopējo autostāvvietu skaitu aprēķina katram objektam atsevišķi un summē.
583. Vienā nekustamā īpašumā izvietotiem dažādiem objektiem plāno kopīgu transportlīdzekļu novietni, piebraucamos ceļus un pievienojumus ielai, summējot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.
584. Autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu
585. pielikumam, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā, detālplānojumā vai lokālplānojumā ir pamatots cits objekta specifikai atbilstošs stāvvietu nodrošinājums.
586. Būvējot transportlīdzekļu novietni, ievēro šādas prasības:182.
587. stāvvietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m līdz daudzstāvu dzīvojamās mājas logiem; attālumu var samazināt, ja nodrošina, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekrīt uz dzīvojamo māju, aprūpes iestāžu, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem, vai paredz alternatīvus risinājumus – ekrānus, apstādījumus u.c.;182.
588. būvē piebraucamo ceļu un tā pievienojumu ielai; piebraucamā ceļa minimālais platums ir 3,5 metri, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 metri, ja plāno divvirzienu brauktuvi;182.
589. ja atklātā autonovietnē paredzēts novietot 30 un vairāk automašīnas, laukumu un piebraucamo ceļu izbūvē ar cieto segumu;182.
590. mazākas ietilpības stāvlaukumus atļauts iesegt ar blietētu granti, šķembām, ģeotekstilu, bruģi kombinācijā ar zālāju vai citiem ūdenscaurlaidīgiem materiāliem;182.
591. atklātās autonovietnēs nodrošina risinājumu lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmā;182.
592. jāparedz teritorija saimnieciskiem mērķiem, lai stāvlaukuma tīrīšana, atkritumu izvešana vai cita saimnieciskā darbība netiktu veikta uz pagalma pārējās platības rēķina vai izmantojot ielu;182.
593. vismaz 5 % no stāvlaukuma platības paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem; ja autostāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, stādījumus veido kā dzīvžogu atbilstoši Apbūves noteikumu
594. punkta prasībām;182.
595. ierīko laukuma un piebraucamo ceļu apgaismojumu, tostarp paredzot apgaismojuma sistēmu, kuru iespējams piemērot tumšā diennakts laika režīmam, lai apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūvi pasargātu no gaismas piesārņojuma, ja nav nodrošināts cits alternatīvs risinājums;182.
596. nepieciešamo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru skaitu stāvvietu būvniecībā nosaka atbilstoši Ministru kabineta prasībām elektromobilitātei noteikumos par ēku iekšējo elektroinstalāciju.3.1.
597. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra
598. Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai ceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai ceļa pusē paredz ietvi.
599. Ietvju būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālie ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumi saskaņā ar Apbūves noteikumu
600. pielikumu.
601. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.
602. Ceļa klātne mežā var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu vai smilts-grants segumu vai bez ieseguma. Mežā ceļu trasējumu veido pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus platas brauktuves meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām).
603. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un ceļa konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.3.
604. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.
605. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
606. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta ēku būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nodrošina vides kvalitātes prasību ievērošanu.
607. Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa nodalījuma joslā vai īpaši izdalītā inženiertīklu koridorā.
608. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots, un, ja nav citas pieņemamas alternatīvas, pieļaujama inženiertīklu izvietošana ārpus ielu teritorijām inženiertīklu koridoros vai joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku piekrišanu.3.2.
609. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas
610. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), jāpievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.
611. apakšnodaļas noteikumus.
612. Līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei 3.2.
613. punktā noteiktajās teritorijās kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdens ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.
614. apakšnodaļas un 3.2.
615. apakšnodaļas noteikumiem, ēkas būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju ierīkot pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.3.2.
616. Vietējā ūdensapgāde
617. Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās ūdensapgādes tīklu, objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ir atļautas grodu akas vai urbumi. Akas vai urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
618. Vietējo ūdens ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu un aprobežojumiem tajā. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.).3.2.
619. Decentralizētā kanalizācijas sistēma
620. Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās kanalizācijas tīklu, objektu ar kanalizācijas ūdeņu daudzumu līdz 5 m3 diennaktī notekūdeņu savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana:195.
621. notekūdeņu savākšanas ietaises ar hermētiski izolētiem krājrezervuāriem, no kuriem uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;195.
622. zemes vienībās, kuru platība ir 1000 m2 vai lielāka, pieļaujamas arī individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (attiecīgi sertificētas).
623. Decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.3.2.
624. Ugunsdzēsības ūdensapgāde
625. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju izmērus jāparedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; atkāpes ir pieļaujamas Bauskas vecpilsētā.
626. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu.
627. Piekļūšanai pie atklāta ūdensobjekta, kuru izmanto ugunsdzēsības ūdens ņemšanai, paredz piebraucamo ceļu, kā arī laukumu ugunsdzēsības transportam un citai tehnikai atbilstoši Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos noteiktajiem izmēriem.3.2.
628. Lietus ūdens kanalizācija un meliorācija
629. Būvniecības dokumentācijā izstrādā risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un veicinot arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju.
630. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
631. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
632. Pirms būvniecības uzsākšanas neapbūvētā zemes vienībā būvniecības dokumentācijā izstrādā lietus ūdeņu savākšanas risinājumu. Lietus ūdeņu novadīšanas risinājumi nedrīkst pasliktināt meliorācijas būvju stāvokli un darbību.
633. Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti un inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem.
634. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas.3.2.
635. Elektronisko sakaru būves
636. Veicot ielu būvniecību, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.
637. Būvējot sakaru, kabeļtelevīzijas u.c. inženiertīklus pilsētā vai ciemā, to trases jāiebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju būvniecība atļauta tikai atsevišķos gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas, un tās apzīmējot ar inženiertīklu turētāja zīmi.3.2.
638. Elektropārvades būves
639. Elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar 110 kV un augstāku nominālo spriegumu balstus neiekļauj teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām.
640. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
641. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)3.2.
642. Elektroapgādes būves
643. Jaunu transformatoru apakšstaciju izvieto ielu sarkano līniju robežās vai, ja tas tehniski nav iespējams, to izvieto zemes vienībā, ēkā vai inženierbūvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.
644. Pilsētā un ciemā dzīvojamās, publiskās un jauktas centra apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvniecību paredz pazemes kabeļu līnijās. Elektrisko tīklu būvniecība gaisvadu līnijās ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.3.2.
645. Alternatīvā energoapgāde
646. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M, M1), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamām un publiskām ēkām, nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām un ņemot vērā šajos Apbūves noteikumos noteiktās teritorijas, kurās 20 kW un lielākas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.
647. Vēja elektrostaciju un saules paneļu parku izvietojumu plāno ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.
648. Vēja elektrostaciju izvietojumam un krāsojumam vizuāli veiksmīgi jāiekļaujas ainavā.
649. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, iekārtu balstus izvieto tā, lai attālums no valsts un pašvaldības autoceļu ass un publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes ir vismaz 1,5 reizes lielāks par maksimālo vēja elektrostacijas augstumu.
650. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot, ja minimālais attālums no iekārtas balsta līdz blakus zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes pārsniedz vēja elektrostacijas augstumu. Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienību īpašniekiem.
651. Saules paneļu parku izvietošanā ir jāievēro nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 2.6.
652. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6.
653. apakšnodaļa) noteikumi.
654. Pilsētā un ciemā saules paneļu iekārtas uz zemes izvieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas un ievērojot insolācijas prasības blakus zemes vienībā (Apbūves noteikumu 3.3.
655. apakšnodaļa). Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienības īpašnieku.
656. Vēja elektrostacijas un saules paneļu parkus izvieto ārpus kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām.
657. Biogāzes koģenerācijas staciju, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, izvietošana ir pieļaujama tikai ārpus pilsētām un ciemiem Lauksaimniecības (L), Rūpnieciskās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA). Biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai ir jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana, izņemot, ja koģenerācijas iekārtas uzstāda pie esoša lauksaimniecības uzņēmuma.3.
658. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.
659. Vispārīgās prasības teritoriju apbūvei
660. Apbūvējot zemes vienību, ievēro apbūves parametrus atbilstoši Apbūves noteikumu
661. nodaļas noteikumiem attiecīgajai funkcionālajai zonai un teritorijas izmantošanas veidam.
662. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
663. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
664. Zemes vienībai, kas atrodas vairākās funkcionālās zonās, apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālai zonai.
665. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
666. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
667. Apbūves noteikumu
668. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves augstuma parametrus funkcionālajā zonā savrupmājām piemēro, ņemot vērā, ka jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Maksimālo būvju augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5xL, kur H – būves augstums metros; L – attālums no zemes vienības robežas līdz būves punktam, kurā mēra būves augstumu metros. Šādi aprēķinātu būves augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanu, ko noformē kā vienošanos
669. Ēku būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve atbilstoši Apbūves noteikumu 2.
670. apakšnodaļas noteikumiem.3.3.
671. Pagalmu noteikumi
672. Apbūves zemes vienības priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar būvlaides platumu, izņemot perimetrālās apbūves gadījumos.
673. Pilsētās un ciemos priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu aizliegts izmantot būvmateriālu, kurināmā, citu materiālu un priekšmetu atklātai uzglabāšanai.
674. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos izvieto bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, veļas žāvētavas u.c. saimnieciskus objektus un palīgbūves, ierīko stādījumus, laukumus atkritumu konteineriem, piebraucamos ceļus un gājēju ceļus, autostāvvietas un velonovietnes.
675. Šķūnīši u.tml. būves daudzdzīvokļu māju pagalmos ir atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās. Jauni malkas šķūnīši atļauti tikai pie dzīvojamām mājām, kurām ir funkcionālā nepieciešamība (malkas apkure), veidojot vienotu arhitektonisko risinājumu ar galveno ēku.3.3.
676. Būvlaides
677. Būvlaide pilsētās un ciemos ir 6 m vai iedibinātā būvlaide, izņemot Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM2) un Lauksaimniecības teritorijā (L2), kur būvlaide 3 m vai iedibinātā būvlaide.
678. Ja pilsētā vai ciemā esoša zemes vienība robežojas ar vietējas nozīmes ielu, kurai nav sarkano līniju, vai ar piebraucamo ceļu, būvlaide ir 6 m no ielas vai ceļa ass.
679. Būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m vai iedibinātā būvlaide. Jaunos apbūves kvartālos būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m, ņemot vērā Apbūves noteikumu
680. pielikuma 1.tabulā noteikto minimālo autoceļa zemes nodalījuma joslu un papildu attālumu no autoceļa ass uz katru pusi.
681. Lauku teritorijā būvlaide gar pašvaldības autoceļiem – 15 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, gar pārējiem ceļiem – 10 m no autoceļa ass.
682. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot Būvvaldes saskaņojumu, inženiertīklu turētāju saskaņojumu, ja teritorijā atrodas inženiertīkli, un valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) saskaņojumu, ja teritorija atrodas pie valsts autoceļiem, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi.
683. Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, vides pieejamības elementus ēku pielāgošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem u.tml.3.3.
684. Insolācijas prasības
685. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu – istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no
686. marta līdz
687. septembrim.
688. Pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no
689. marta līdz
690. septembrim.
691. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību.
692. Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu.3.3.
693. Būvju novietojums zemes vienībā
694. Zemes vienību ir atļauts apbūvēt, ja iespējams izvietot būves ievērojot insolācijas un ugunsdrošības prasības, Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus starp ēkām, inženierbūvēm un līdz zemes vienības robežām.
695. Ielai tuvāk novieto galveno ēku.
696. Palīgbūves izvieto aizmugures pagalmā un iekšējā sānpagalmā, bet ne tuvāk kā 5 m no būvlaides.
697. Apbūves noteikumu
698. punkta un
699. punkta prasības neattiecas uz palīgēkām, kurās izvieto atkritumu konteinerus (tvertnes) un kuras atļauts novietot arī priekšpagalmā.
700. Izņēmumu gadījumā, ja zemes vienība robežojas ar E kategorijas ielu un būvniecības dokumentācijā ir pamatots, ka pārējā zemes vienībā esošās apbūves, apgrūtinājumu, reljefa vai zemes vienības konfigurācijas dēļ palīgbūvi nav iespējams izvietot, palīgbūvi ir atļauts novietot priekšpagalmā un sānpagalmos.
701. Pilsētās un ciemos priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā ir aizliegts izvietot vagonus, konteinerus un ceļojumu treilerus.
702. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm.
703. Ēkas zemes vienībās Bauskas pilsētā un ciemos gar Mūsas, Mēmeles un Lielupes upēm novieto ne tuvāk kā 10 m no tauvas joslas.
704. Nav atļauta būves vai tās daļu projicēšanās aiz zemes vienības robežas. Minētā prasība neattiecas uz Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, kā arī:249.
705. ja būve ir žogs starp zemes vienībām;249.
706. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkas ielas fasādē ir arhitektonisks elements, kas atrodas ārpus zemes vienības robežas, bet ne vairāk kā 1 m; minimālais augstums virs zemes ir 4 m;249.
707. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkai tiek veikta siltināšana.3.3.
708. Redzamības brīvlauki
709. Stūra zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nodrošina redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu
710. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām.
711. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.
712. Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.3.3.
713. Žogi
714. Zemes vienības nožogošanai atļauta žogu būvniecība, dzīvžogu vai koku un krūmu stādījumu ierīkošana, kā arī šo nožogojuma veidu kombinēšana.
715. Zemes vienības iežogo pa instrumentāli ar globālās pozicionēšanas metodi uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, ņemot vērā arī šādus noteikumus žoga novietošanai:254.
716. ielas pusē – pa sarkano līniju;254.
717. 0,5 m līdz 1 m attālumā no valsts autoceļa zemes nodalījuma joslas robežas pilsētās un ciemos;254.
718. 6 m vai šaurākas ielas vai autoceļa pusē – ne tuvāk kā 3,5 m no ielas vai autoceļa ass;254.
719. servitūta ceļa pusē – atbilstoši vienošanās noteikumiem par ceļa servitūta nodibināšanu, bet ne tuvāk kā 3,5 m no ceļa ass;254.
720. (svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
721. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);254.
722. ūdensobjekta pusē – pa tauvas joslu; izņemot nenožogo applūstošajās teritorijās;254.
723. ja nepieciešams, – atļauti funkcionālie žogi zemes vienības iekšpusē.
724. Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.).
725. Žoga augstumu mēra ielas pusē no zemes līmeņa pie žoga. Žoga caurredzamību nosaka ielas pusē perpendikulāri pret žoga plakni.
726. Žogus ielas pusē viena kvartāla robežās būvē pēc iespējas uz vienas līnijas.
727. Būvējot žogu, ir jāņem vērā ielas apbūvē dominējošais žogu augstums.
728. Nav atļauts žogu stabus un atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.
729. Žoga materiālus un arhitektūru stilistiski saskaņo ar galveno ēku.
730. Žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu; dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso.
731. Atļautie žogu materiāli: metāla kalumi vai koka latu vairogi, metāla, koka, ķieģeļu mūrējuma (tonis vēsturiski pamatots), dabīgā akmens mūrējuma vai rūpnieciski lietos betona balstos.
732. Aizliegta dzeloņdrātu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.
733. Žogus ielas vai ceļa pusē būvē ne augstākus par 1,7 m un vismaz 20 % caurredzamus.
734. Žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.
735. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
736. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
737. Žoga augstuma un caurredzamības prasības neattiecas uz būvlaukumu žogiem, izņemot, ja būvdarbi ir paredzēti pilsētas vai ciema centrā, plaši apmeklētu publisku objektu tuvumā u.tml. sabiedriski nozīmīgās vietās, būvžoga un fasādes sieta vizuālo risinājumu iekļauj būvniecības dokumentācijā.
738. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu, žoga augstumu nosakot atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam un pieskaņojot ēkas arhitektūras stilam.
739. Rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritorijām veido caurredzamus žogus, izņemot atklātas uzglabāšanas laukumus un saimnieciskos objektus nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
740. Pilsētās un ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās gar ielām un autoceļiem blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība pieļaujama, ja šāds žogs ir nepieciešams aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma un izņemot Apbūves noteikumu
741. punktā un
742. punktā noteiktajos gadījumos.
743. Daudzdzīvokļu māju un publiskās apbūves zemes vienības aizliegts nožogot, izņemot:271.
744. ja nožogojums netraucē brīvu piekļuvi un tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements;271.
745. ja žogs ir obligāts publiskās ēkas drošības un funkcionalitātes nodrošināšanai;271.
746. Ir atļauts nožogot atsevišķas pagalma daļas (ap inženierapgādes objektiem u.tml.) ar funkcionāliem žogiem.
747. Atļauts nožogot stāvparkus un atklātās autonovietnes, kas paredzētas vairāk nekā 50 transportlīdzekļiem, ar žogu, kura augstums nepārsniedz 1,50 m un kas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.
748. Ja pret ielu vai autoceļu nožogojumu veido, kombinējot žogu un dzīvžogu, tad žogu izvieto atbilstoši Apbūves noteikumu
749. punktam un dzīvžogu stāda žoga iekšpusē.
750. Atsevišķus kokus un krūmus stāda tādā attālumā no ielas sarkanās līnijas un blakus esošās apbūves zemes vienības robežas, kas ir proporcionāls to potenciālajam zaru kuplumam un sakņu sistēmas izplatībai.
751. Dzīvžoga maksimālais augstums pret ielu – 2,5 m.
752. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
753. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
754. Dzīvžogs un koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas vai ceļa satiksmes telpā un traucēt gājēju un transporta satiksmi. Stādījumu zari virs ietvēm jāapgriež vismaz 2,5 m augstumā.
755. Dzīvžogu starp rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritoriju un publiskās vai dzīvojamās apbūves teritoriju veido kā aizsargstādījumus.
756. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā, ja nepieciešams, atvirza žogu un būvē priekšlaukumu.
757. Zemes vienības nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošajiem ārējiem inženiertīkliem un inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu.
758. Lai nodrošinātu brīvu piekļuvi no ielas vai citas publiskās teritorijas inženierbūvju apkalpošanai, attiecīgajā posmā žogu novieto dziļāk zemes vienībā aiz inženierbūvēm,
759. Žogu vārtu platumu un augstumu paredz atbilstošu operatīvo dienestu transporta gabarītiem.3.3.
760. Jumti, notekcaurules, fasādes
761. Jumtu būvniecībā nav atļauts izmantot azbestu saturošus materiālus.
762. Jumtus būvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu nekustamiem īpašumiem.
763. Ēkas vismaz ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu.
764. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
765. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
766. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
767. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
768. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.
769. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)
770. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir paredzēta ēkas projektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis.
771. Pilsētās un ciemos pie ēku galvenajām fasādēm būvējamiem sauljumiem (markīzēm) jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa un vismaz 1,2 m attālumā no ielas brauktuves.
772. Prasības pagrabstāviem ēkas ielas fasādē pilsētā un ciemos:291.
773. gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m; ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm;291.
774. pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobežo ar 0,9 m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50 %;291.
775. ietvēs aizliegts ierīkot saimniecisko pagrabu ieejas;291.
776. pagrabstāvu ieejas nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.3.3.
777. Palīgbūves
778. Palīgēku maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, bet ne augstākas kā 8 m.
779. Inženierbūvju augstumu un novietojumu paredz atbilstoši tehnoloģiskajam risinājumam un ievērojot normatīvos aktus un Apbūves noteikumu 3.
780. apakšnodaļas noteikumus.
781. Pilsētā dzīvojamo un publisko ēku zemes vienībās atklāta uzglabāšana nevar pārsniegt 10 % no kopējās zemes vienības platības.
782. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) novietnes bez kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanas nedrīkst izvietot tuvāk par 1,5 m no robežas.3.3.
783. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem
784. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē