Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 35., 48., 49., 51. punkta darbība daļā par pienākumu ierīkot jaunas ūdens ņemšanas vietas, 212., 213., 214., 215., 216., 217., 219., 301., 920., 926., 927., 950., 951., 957. un 977. punkta darbība ir apturēta. Sk. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 09.01.2026. rīkojumu Nr. P-1-2/7. Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 10 Bauskā 2025. gada 30. oktobrī Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI Bauskas novada domes 2025. gada 30. oktobra sēdē (prot. Nr. 13, 19. p.) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33358 izstrādātās Bauskas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 2 (Grozīts ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3) 2. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.1. Bauskas novada domes 2020. gada 30. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 11 "Bauskas novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.2. Iecavas novada domes 2017. gada 15. maija saistošos noteikumus Nr. 5 "Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; 2.3. Rundāles novada domes 2012. gada 26. jūlija saistošos noteikumus Nr. 7 "Rundāles novada teritorijas plānojums 2012.–2025. gadam"; 2.4. Vecumnieku novada domes 2013. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Vecumnieku novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; 2.5. Bauskas novada domes 2021. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 4 "Lokālplānojuma "Baldones iela 65" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiska daļa"; 2.6. Vecumnieku novada domes 2017. gada 22. novembra saistošos noteikumus Nr. 8 "Vecumnieku novada Valles pagasta Taurkalnes ciema nekustamā īpašuma "Bērzi–1" lokālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.7. Bauskas novada domes 2009. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 7 "Apbūves noteikumi un detālplānojuma grafiskā daļa teritorijai starp Zaļo ielu, Upmalas ielu, Zemgaļu ielu, Miera ielu, Mūsas upi un pilsētas robežu Bauskā"; 2.8. Iecavas novada domes 2006. gada 14. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Par detālplānojuma Iecavas novada ,"Lingas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.9. Iecavas novada domes 2006. gada 11. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada Sila ielā 1 grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.10. Iecavas novada domes 2006. gada 11. jūlija saistošos noteikumus Nr. 11 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ezeriņi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.11. Iecavas novada domes 2007. gada 14. augusta saistošos noteikumus Nr. 13 "Zemes gabala Iecavas novadā, "Vecskola" 3. z. g. izmantošanas un apbūves noteikumi; 2.12. Iecavas novada domes 2007. gada 11. decembra saistošos noteikumus Nr. 25 "Par detālplānojuma "Krasta Silenieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.13. Iecavas novada domes 2007. gada 10. jūlija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma "Dūdas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.14. Iecavas novada domes 2007. gada 9. oktobra saistošos noteikumus Nr. 20 "Par detālplānojuma "Vecsīmnieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.15. Iecavas novada domes 2007. gada 11. decembra saistošos noteikumus Nr. 26 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Velēnas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.16. Iecavas novada domes 2008. gada 15. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejas Lauči" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.17. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 4 "Par detālplānojuma "Kalna Majori" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.18. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejasstrauti" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.19. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada "Melodijas", "Liniņi", "Amandas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.20. Iecavas novada domes 2008. gada 10. jūnija saistošos noteikumus Nr. 15 "Par detālplānojuma "Pūces" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.21. Iecavas novada domes 2008. gada 8. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma "Iecavas stacijas rajonā SAS "Agrochema" īpašumu teritorija" 2008. gada grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafisko daļu" izdošanu"; 2.22. Iecavas novada domes 2008. gada 8. jūlija saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma "Āķīši" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.23. Iecavas novada domes 2008. gada 12. augusta saistošos noteikumus Nr. 22 "Par detālplānojuma "Piķi" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.24. Iecavas novada domes 2009. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 16 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kalna Vizmas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.25. Iecavas novada domes 2009. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Stropi", "Grāvmalas", "Birzīte" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.26. Iecavas novada domes 2009. gada 8. septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kupenas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.27. Iecavas novada domes 2009. gada 8. septembra saistošos noteikumus Nr. 24 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ligzdiņas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.28. Iecavas novada domes 2011. gada 14. jūnija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Airīši" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 2.29. Iecavas novada domes 2011. gada 14. jūnija saistošos noteikumus Nr. 13 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Virzīši" un "Zaļlauki" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem". 3 3. Teritorijas plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošo lokālplānojumu nekustamajam īpašumam "Cielavas", Iecavas pagasts, Bauskas novads, pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas. 4 (Grozīts ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3) 4. Izstrādes procesā esošos detālplānojumus pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas atbilstoši plānošanas dokumentiem, kas bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas brīdī. 5 Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks 1. pielikums Bauskas novada domes 2025. gada 30. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 10(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3) Bauskas novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 40900035851Uzvaras iela 1, Bauska, Bauskas nov., LV-3901pasts@bauskasnovads.lv www.bauskasnovads.lvBauskas novada teritorijas plānojumsRedakcija 3.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Zemes vienības2.4. Piekļūšana zemes vienībām2.5. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām2.6. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes2.7. Derīgo izrakteņu ieguve2.8. Dīķu ierīkošana2.9. Kultūras pieminekļi2.10. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi1. pielikums2. pielikums3. pielikums4. pielikums5. pielikums6. pielikums7. pielikums8. pielikums1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Bauskas novada (turpmāk – Novads) teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Novada administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.2. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.3. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Bauskas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – Būvvalde).1.2. DEFINĪCIJAS4. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:4.1. ainavu telpa – ainaviski vērtīga teritorija ar teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs noteiktu robežu, kurā saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu ir Latvijas, Zemgales reģiona, Bauskas novada un tā konkrētu vietu ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas;4.2. apbūves mērogs – apbūves apjoma (augstuma, garuma, platuma) izmēru un proporciju sistēma;4.3. apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp attiecībā pret ielu;4.4. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību, un saglabājamās vērtības atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves gadījumā;4.5. (svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);4.6. aizsargstādījumi – stādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;4.7. Bauskas vecpilsēta – teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" ar valsts aizsardzības Nr. 7425 un tā aizsargjosla (aizsardzības zona);4.8. cietais segums – ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts) vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi;4.9. galvenā fasāde – arhitektoniski izteiksmīgākā, reprezentatīvā ēkas fasāde, parasti pret ielu vērstā fasāde, kurā ir arī galvenā ieeja (ieejas); daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām tā parasti ir garākā fasāde, kas vērsta pret ielu, bet ēkām, kas izvietotas ar īsāko fasādi (gala fasādi) pret ielu, tā ir garākā fasāde, kurā ir galvenās ieejas ēkā;4.10. ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi – būves, konstrukcijas un paņēmieni lietus ūdeņu apsaimniekošanai – uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas; ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus u.tml.;4.11. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;4.12. mobilitātes punkta infrastruktūra – transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa stacija vai pietura, autobusu pietura, auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās auto stāvvietas, pievadceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.);4.13. pagalms – būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 5. pielikumam;4.14. palīgbūves – ēkas un inženierbūves, kas ir nepieciešamas teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai;4.15. Rundāles pils – teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Rundāles pils apbūves ansamblis" (valsts aizsardzības Nr. 6178) un tā individuālā aizsardzības zona;4.16. saules paneļu parks – saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot uz ēkas balstītie saules paneļi un jumta vai sienu materiālos integrētie elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi; par saules paneļu parku Apbūves noteikumos tiek noteikts uz zemes balstīts vienotā sistēmā saslēgts saules paneļu kopums, kas aizņem 500 m2 un lielāku platību, un tā grupas, kas izvietotas līdz 500 m attālumā cita no citas;4.17. starpkaru periods – XX gs. 20. un 30. gadi;4.18. transporta apkalpes uzņēmums – motorizētu transportlīdzekļu vai to detaļu tirdzniecības vieta, remonta un apkopes darbnīca vai transportlīdzekļu mazgātava;4.19. vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts – tirdzniecības un pakalpojumu objekts ar apbūves laukumu līdz 300 m², kas nerada transporta plūsmu lielāku par 50 automašīnām diennaktī, kas nav degvielas un gāzes uzpildes stacija (DUS, GUS), transporta apkalpes uzņēmums un kuram atbilstoši likumam Par piesārņojumu nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja;4.20. zemes vienības fronte – zemes vienības projektētā robeža gar ielu.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA5. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā ar Ministru kabineta Vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi) noteikto visās teritorijās atļauto izmantošanu, speciālo (nozaru) normatīvo aktu un šo Apbūves noteikumu prasībām, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, zemes vienībās ir atļauts:5.1. izmantot zemi un veikt būvniecību atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī palīgbūvju būvniecībai;5.2. ierīkot mākslīgos ūdensobjektus – dekoratīvos dīķus un notekas bez līmeņa regulēšanas būvēm teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām, ievērojot normatīvo aktu, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi, prasības;5.3. veikt citu objektu izvietošanu vai būvniecību, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA6. Novada teritorijā ir aizliegts, ja vien apbūve un izmantošana nav saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem un Apbūves noteikumiem:6.1. veikt teritorijas, tostarp ceļa uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus, ražošanas atkritumus un tamlīdzīgus materiālus;6.2. izmantot surogātmateriālus (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) būvniecībā;6.3. kā arī veikt jebkuru citu teritorijas izmantošanu un būvniecību, kas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai, vides kvalitātei, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzībai, publisko inženierbūvju ekspluatācijas drošumam, valsts aizsardzībai.2.3. ZEMES VIENĪBAS2.3.1. Jaunu zemes vienību veidošana7. Zemes vienības sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu veic, ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteikto minimālo zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā.8. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošo ēku un inženierbūvju izvietojumu un apkārtējo zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus (grāvji, ceļi u.tml.), pieļaujama atkāpe no jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības, bet ne vairāk kā par 10 %.9. Jaunas apbūves zemes vienības konfigurācijai jābūt tādai, lai apbūvi varētu racionāli izvietot zemes vienībā un tiktu ievērota zemes vienības minimālā fronte gar ielu vai ceļu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.3.2. apakšnodaļas noteikumiem.10. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)11. Jaunu apbūves zemes vienību, kas tieši robežojas ar valsts autoceļu (arī apdzīvotajās vietās) un kurai paredzēts veidot piekļuvi no valsts autoceļa, atļauts veidot tikai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem vai pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).12. Veidojot jaunas zemes vienības, ielu vai ceļu plāno atsevišķā zemes vienībā, izņemot piebraucamo ceļu uz vienu īpašumu.13. Aizliegts atsavināt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa vai tā atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās zemes vienību sadalīšana ir pieļaujama, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju.14. Jaunas zemes vienības minimālā platība nedrīkst būt mazāka par Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumos noteikto platību, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku piesaistāmo zemesgabalu noteikšanai un zemes vienību daļu atdalīšanai, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības.2.3.2. Zemes vienības fronte15. Vispārīgā gadījumā jaunas apbūves zemes vienības minimālā fronte ir 20 m un dzīvojamās mājas daļai (sekcijai) – 12 m.16. Ņemot vērā dabiskās robežas (ūdensnotekas, ceļus, dabiskās brauktuves), apvidum vai kvartālam raksturīgo zemes vienību struktūru un jaunās zemes vienības lietderīgas izmantošanas iespējas, atsevišķos gadījumos minimālo zemes vienības fronti var samazināt, bet ne mazāk kā 6 m.17. Prasības par zemes vienības minimālo fronti neattiecas uz dabas teritorijām un uz zemes vienībām, kurās būvē tikai inženierbūves.2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM18. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:18.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu ielu vai autoceļu vai, ja ir piebraucamais ceļš;18.2. ir izbūvēts ceļa pievienojums pie ielas vai valsts autoceļa, vai pašvaldības ceļa;18.3. ja ir iespējams izbūvēt piebraucamo ceļu, kas atbilst normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem un operatīvo un apkalpes dienestu transportam.19. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)20. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)21. Piekļuves nodrošināšanai pie valsts autoceļa īpašnieki var vienoties par kopīgu ceļa pievienojumu no divām zemes vienībām.22. Ja zemes vienība atrodas starp vairākām ielām vai ceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākās kategorijas ielas vai ceļa.23. Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie C kategorijas ielas veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, pie D un E kategorijas ielas – ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.24. Jaunu piekļuvi pie B kategorijas ielas veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma līdz krustojumam ir 50 m.25. Lauku teritorijā nobrauktuves uz zemes vienībām no pašvaldības autoceļa veido ne tuvāk kā 20 m attālumā vienu no otras.26. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)27. Sadalot vai apvienojot zemes vienības, aizliegts slēgt Novada vienotajā transporta tīkla sastāvā esošos ceļus un ielas, izņemot, ja risinājums ir izstrādāts lokālplānojumā vai detālplānojumā.28. Ja veidojot jaunas zemes vienības, maina piekļūšanu citai zemes vienībai, risinājums nedrīkst pasliktināt piekļūšanu un satiksmes drošību ielā vai ceļā, pie kura tiek paredzēts jaunais pievienojums (nobrauktuve).29. Pilsētā, ja piekļuves nepieciešamas četrām un vairāk zemes vienībām, jāparedz vietējās nozīmes iela.30. Ja zemes vienību piekļūšanai projektē jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.2.5. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM31. Publisko ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju piekļuvei ierīko gājēju un velosipēdu ceļus atbilstoši Apbūves noteikumu 5.7.4. apakšnodaļas noteikumiem noteiktajās vietās, tostarp privātajos nekustamos īpašumos kā tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai.32. Piekļuves ceļus līdz publiskiem ūdeņiem (Iecavas, Mūsas un Mēmeles upēm) Bauskas un Iecavas pilsētās ierīko ik pa 500 m. Publisko ūdeņu upes krastu pilsētā vai tā posmu labiekārto pēc vienotiem principiem, ņemot vērā upju krasta dabisko veģetāciju, Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un gājēju kustības intensitāti.33. Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta nestspējai.2.6. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES2.6.1. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas34. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās esošajās lauksaimniecības zemēs ir atļauta Ministru kabineta noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām noteiktā izmantošana.35. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās ir aizliegti vēja parki un uz zemes izvietotu saules paneļu parki.36. Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 60 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 50 ha, Ministru kabineta noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un šī Apbūves noteikumu nodaļa nav jāpiemēro.2.6.2. Lauksaimniecības zemju apmežošana37. Lauksaimniecības zemju apmežošanu (meža ieaudzēšanu) atļauts veikt, ievērojot ainaviski vērtīgo teritoriju (Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļa noteikumus un meliorētajās lauksaimniecības zemēs saņemot valsts meliorācijas objektu turētāja tehniskos noteikumus. Minētie nosacījumi neattiecas uz atsevišķu koku vai koku grupu (piemēram, aleju) stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecības zemē.38. Lauksaimniecības zemju apmežošana aizliegta bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas reģistrēti kā Eiropas Savienības nozīmes biotopi.39. Šīs apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm.2.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE2.7.1. Vispārīgās prasības derīgo izrakteņu ieguvei40. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Mežu teritorijā (M, M1), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū), ja to neierobežo citi normatīvie akti un šīs Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi.41. Derīgo izrakteņu ieguve Novada teritorijā aizliegta:41.1. pilsētā un ciemā un līdz 1 km no pilsētas (1 km attālums neattiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi);41.2. nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;41.3. Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļā noteiktajās vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;41.4. aizsargjoslās ap kapsētām;41.5. Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot, ja tiek konstatēts, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz ainavu;41.6. kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās;41.7. Apbūves noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajās vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās.42. Apbūves noteikumu 41. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi būvniecības un labiekārtojuma projektos un uz pazemes ūdeņu ieguvi.43. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 m no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas.44. Jaunu dzīvojamo vai publisko ēku izvieto ne tuvāk kā 100 m no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Tuvāk dzīvojamo vai publisko ēku atļauts izvietot, ja jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecības dokumentācijā ir paredzēti pasākumi potenciālo negatīvo ietekmju novēršanai (alternatīvs ūdensapgādes risinājums, satiksmes organizācija, aizsargstādījumi u.tml.). Minimālais attālums neattiecas uz attālumu no vēsturiski izveidotajiem karjeriem, kuriem nav pabeigta rekultivācija.45. Par derīgo izrakteņu izstrādei un derīgo izrakteņu transportēšanai noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei.46. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M, M1), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajās zonās noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem.47. Ja bijušās derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija nav pabeigta, vietas rekultivācija ir jāveic pirms jaunu attīstības projektu būvniecības uzsākšanas. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas dokumentācija nav saglabājusies, jāizstrādā rekultivācijas mets.2.7.2. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība48. Pirms derīgo izrakteņu ieguves, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu uzsākt detālplānojuma izstrādi.49. Detālplānojuma administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu iekļauj:49.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu izmantošanas kārtību, tostarp vienošanās kārtību ar īpašniekiem;49.2. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu uzturēšanas kārtību un par to atbildīgo pusi – derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāju;49.3. noteikumus drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai;49.4. citu detālplānojuma īstenošanai nepieciešamo jautājumu saskaņošanas kārtību ar Pašvaldību un īpašniekiem.50. Ja derīgo izrakteņu ieguvi paredzēts turpināt iepriekšējā ieguves vietā vai veikt ieguvi blakus īpašumā, pašvaldība var lemt par detālplānojuma nepiemērošanu. Arī šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam jānodrošina Apbūves noteikumu 50. punkta apakšpunktos noteikto prasību izpildi.51. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas.2.7.3. Prasības bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei52. Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanas, lai lemtu par atļaujā iekļaujamiem nosacījumiem, Pašvaldība var pieprasīt papildus informāciju:52.1. derīgo izrakteņu ieguves projekta paskaidrojuma rakstu, kurā tostarp, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos par derīgo izrakteņu ieguves kārtību noteiktajām izpētēm, ir raksturota derīgo izrakteņu ieguves prognozējamā ietekme uz vidi, ainavu un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļiem;52.2. rakstisko vienošanos kopijas starp derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātāju un skarto īpašumu īpašniekiem, kurās ir norādīta:52.2.1. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļu izmantošanas un uzturēšanas kārtība;52.2.2. noteikumi drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai.53. Mainoties normatīvajiem aktiem un gadījumos, kad bieži sastopamo derīgo izrakteņu s ieguves atļauju neizsniedz Pašvaldība, šie Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi attiecībā uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi paliek spēkā.2.8. DĪĶU IERĪKOŠANA54. Pilsētās un ciemos dzīvojamās apbūves zonās dīķa platība nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējās zemes vienības platības.55. Dīķi nedrīkst ierīkot tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka notariāli apstiprināta rakstiska piekrišana.2.9. KULTŪRAS PIEMINEKĻI2.9.1. Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai Novadā2.9.1.1. Prasības arheoloģiskajiem pieminekļiem56. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku, ceļu un ielu būvniecība, derīgo izrakteņu karjeru un ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.57. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama bez normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas arheoloģiskās izpētes. Izpētes rezultātā nosaka teritorijas, kurās minētā saimnieciskā darbība ir atļauta.58. Arheoloģiskajam piemineklim pieguļošajā teritorijā (aizsardzības zonā) esošu nekustamo īpašumu apbūvi, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, mežsaimniecisku un citu saimniecisko darbību veic tā, lai tā neatstātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz arheoloģisko pieminekli, tostarp, aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Ja ir notikusi iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, īpašnieks informē par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi.2.9.1.2. Prasības arhitektūras pieminekļiem59. Veicot valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā: būves telpisko risinājumu ainavā (pilsētvidē, lauku ainavā); būvmasu kārtojumu; plānojuma principus; konstruktīvo sistēmu un konstruktīvos elementus; pārsegumu risinājumus (velves); fasāžu arhitektūru; īpašus mākslinieciskos elementus fasādēs (portālus, arkādes, balustrādes, skulpturālus veidojumus, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumus u.c.); torņus; jumta formu; torņu smailes; jumta un torņu smaiļu dekoratīvos noformējuma elementus (vējrāžus, krustus, gaiļus u.c.); vitrāžas; interjeru dekoratīvo apdari (sienu, griestu, grīdu); īpašus mākslinieciskos elementus interjeros (skulpturālus veidojumus u.c.); sienu un griestu gleznojumus; kāpnes; vārtus; parkus, dārzus, skvērus (to telpisko kompozīciju, plānojumu, celiņu sistēmu u.c.); oriģinālos būvgaldniecības elementus; oriģinālos logus (to apdares elementus); oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus, virslogus); oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus).60. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, restaurācijā, atjaunošanā un pārbūvē izmanto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.61. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)62. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.1.3. Prasības vēsturisku notikumu vietām63. Veicot valsts aizsargājamo vēsturisko notikumu vietu un ar to saistīto būvju atjaunošanu, restaurāciju vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: notikumu raksturojošus un apliecinošus autentiskus elementus; telpisko izvietojumu ainavā; plānojumu; piemiņas zīmes; zinātniski pamatotu pārbūvēto vai pārveidoto daļu un eksponātus.64. Vēsturiska notikuma vietas, tās aizsardzības zonas, ar vietu saistīto būvju un labiekārtojuma elementu uzturēšanu veic savlaicīgi un regulāri, lai nepieļautu to tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, teritorijas aizaugšanu, aizsegšanu no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, piekļuves (brīvas vai daļēji ierobežotas) apgrūtināšanu un vēsturiska notikuma vietai raksturīgās vides zaudēšanu.2.9.1.4. Prasības mākslas pieminekļiem65. Veicot valsts aizsargājama mākslas pieminekļa restaurāciju, ar mākslas pieminekli saistīto būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: mākslas pieminekļa oriģinālo materiālu un izpildījuma tehniku; objektu kopumu, komplektāciju; ansambļa vienotību; vēsturisko (vietas) kontekstu; māksliniecisko kompozīciju; dizaina risinājumu; objekta formu; objekta struktūru, uzbūvi, konstrukciju; darbības mehānismu (ja tāds ir); krāsu, kolorītu; virsmas faktūru; virsmas apdari; vēsturiskos uzslāņojumus; krāsojumu, polihromiju; vēsturisko patinu; dekoratīvos rotājuma elementus, detaļas; dekoratīvo risinājumu; modelējumu; izpildījuma amatniecisko kvalitāti; māksliniecisko noformējumu; laikmetu raksturojošu tehnoloģiju.66. Aizliegta teritorijas izmantošana un būvniecība, kas var bojāt mākslas pieminekli, izmainīt mākslas pieminekļa specifikai atbilstošo interjeru un iekštelpu mikroklimatu; traucēt piekļūšanas iespēju (brīvu vai daļēji ierobežotu) mākslas piemineklim; traucēt tā uztveres iespēju ārtelpā no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, izmainīt raksturīgo, vēsturiski nozīmīgo ainavu.2.9.1.5. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai67. Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem par kultūras pieminekļu aizsardzību.68. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektos un to teritorijās ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.69. Valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūvi veic, saglabājot apkārtnei raksturīgo ainavu un vēsturiskā plānojuma struktūru, ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.70. Būvniecības dokumentācijai pievieno ēku vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas, autoceļa un citas publiskās ārtelpas.71. Jaunai ēkai, kā arī esošas ēkas pārbūvei, kas būtiski maina ēkas apjomu, ietekmes uz kultūras pieminekļu ainavu gadījumā veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.72. Būvvalde pirms lēmuma par ēkas nojaukšanu var pieprasīt izstrādāt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, veicot ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem, ēkas konstrukciju stāvoklim utt.), ja ēka atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā.2.9.2. Prasības Bauskas vecpilsētā(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.1. Pilsētbūvniecības pieminekļa vērtības un ēku iedalījums vērtību grupās(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)73. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)74. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.2. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkas (1. grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi (2. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)75. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)76. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)77. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)78. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)79. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)80. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)81. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)82. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.3. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (3. grupa) (Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)83. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)84. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)85. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)86. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)87. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)88. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)89. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.4. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (4. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)90. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)91. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)92. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)93. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)94. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)95. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.5. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (5. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)96. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)97. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)98. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)99. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)100. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.6. Fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (6. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)101. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)102. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)103. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)104. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.7. Vēsturisko vidi degradējošas būves (7. grupa)(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)105. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)106. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)107. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.8. Jaunu ēku būvniecība(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)108. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)109. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)110. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)111. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)112. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.9. Bauskas vecpilsētas ielas un apbūve ielas frontē(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)113. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)114. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)115. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)116. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)117. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)118. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)119. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)120. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)121. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.10. Ēku fasādes(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)122. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)123. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)124. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)125. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)126. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)127. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)128. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)129. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)130. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)131. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.11. Žogi un vārti(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)132. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)133. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)134. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)135. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)136. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.12. Ārtelpu un ēku ārējais apgaismojums(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)137. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)138. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)139. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)140. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)141. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.13. Palīgēkas Bauskas vecpilsētā(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)142. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)143. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)144. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)145. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)146. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)147. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)148. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)149. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.9.2.14. Pagalmi un dārzi(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)150. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)151. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)152. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)153. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)2.10. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI154. (Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)155. Applūstošo teritoriju atļauts precizēt, pamatojoties uz kompetentās institūcijas izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā, kompetentajā institūcijā iesniedzot dokumentus, kas apliecina zemes vienības faktisko applūšanu (aktuālu augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, informāciju par meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektiem, hidrotehnisko būvju darbību, informāciju par dabiskiem šķēršļiem un barjerām) vai pasūtot izpēti virszemes ūdens objekta maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai zemes vienībā.156. Sanitārās aizsargjoslās ap kapsētu, pamatojot ar izpēti, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodiku, atļauts nepiemērot Apbūves noteikumos noteiktos ierobežojumus.157. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritoriju atļauts precizēt, izstrādājot individuālo aizsardzības zonu Ministru kabineta noteikumu par kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodiku noteiktajā kārtībā.158. Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas – Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību noteiktajām prasībām.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras būvniecībai159. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā un detālplānojumā plāno vienotu ielu tīklu ar blakus esošajām zemes vienībām, kas samazina nepieciešamību veidot strupceļus.160. Sarkanās līnijas konkrētai ielai vai valsts vai pašvaldības autoceļam pilsētā vai ciemā precizē ievērojot ielas vai autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu no ielas vai autoceļa ass uz katru pusi atbilstoši Apbūves noteikumu 2. pielikumam un šādas prasības:160.1. veido pēc iespējas taisnas sarkanās līnijas;160.2. neskar esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.161. Konkrētās ielas vai autoceļa platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma platuma nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.162. Jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkano līniju precizē, ņemot vērā arī Apbūves noteikumu 2. pielikuma 1. tabulā noteikto papildus attālumu no autoceļa ass uz katru pusi, kurā būvniecību saskaņo ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).163. Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteikto C, D un E ielu kategoriju atļauts mainīt, pamatojot ar satiksmes intensitātes izmaiņām. B ielu kategoriju atļauts mainīt, ja iela ir pārņemta pašvaldības īpašumā.164. Jaunās apbūves teritoriju ceļu un ielu sasaisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, ielu un ceļu pievienojumus jāparedz pie pašvaldības vai citiem ceļiem, orientējoties uz valsts autoceļu pievienojumu kopīgā skaita un konfliktpunktu samazināšanu, savstarpēju attālināšanu un satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu.165. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana valsts autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp blakus ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu 24. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā.166. Būvējot jaunas ēkas vai palielinot esošo ēku būvapjomu zemes vienībās gar valsts autoceļiem, tostarp gar valsts autoceļiem pilsētās un ciemos, kuriem ir piešķirts nosaukums "iela", zemes vienības apbūves un piekļuves nosacījumus precizē saskaņā ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem.167. Pašvaldības ielas būvniecības gadījumā nodrošina ne vairāk kā vienu nobrauktuvi uz katru zemes vienību.168. Pilsētās ielu būvniecības gadījumā brauktuvi un ietves iesedz ar cieto segumu. Ārpus pilsētām ielas vai autoceļa segumu un konstrukciju nodrošina atbilstošu operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.169. B un C kategoriju ielās nav pieļaujami jauni satiksmes mierināšanas pasākumi, kas paredz atšķirīgus brauktuves līmeņus vai mākslīgus paaugstinājumus (izceltie krustojumi, izceltās gājēju pārejas, ātrumvaļņi).170. Dzīvojamās zonas ceļa zīmi atļauts izvietot tikai E kategorijas ielās, kuras nepilda tranzīta funkciju un veidojot dzīvojamai zonai atbilstošu dizainu, kas nodrošina autotransporta satiksmes mierināšanu.171. Ielu būvniecību Bauskas vecpilsētā veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.9. apakšnodaļas noteikumiem.3.1.2. Prasības automašīnu un velosipēdu stāvvietām172. Autostāvvietu un velostāvvietu skaitu aprēķina atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam optimālajam transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājumam. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.173. Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja:173.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;173.2. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto, vai apmeklētāju vai dzīvokļu skaita izmaiņām.174. Velosipēdu stāvvietas ierīko atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam aprēķinam.175. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.176. Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās stāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, stāvvietas ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, tostarp, blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja ielas telpa ir pietiekama apstāšanās stāvvietu izvietošanai un satiksmes organizācijas risinājums ir saskaņots ar ielas īpašnieku.177. Publiskās būves būvniecības gadījumā nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā papildus var ņemt vērā pašvaldības publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu.178. Publiskajai būvei, kurā tiek paredzēti atsevišķi (epizodiski, sezonāli) publiskie pasākumi, šo pasākumu apmeklētāju skaitu neieskaita autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā, bet ņem vērā publiskos stāvlaukumus 1000 m rādiusā ap objektu.179. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai teritorijas izmantošanas veidu ar atšķirīgu nodrošināmo autostāvvietu skaitu, tad kopējo autostāvvietu skaitu aprēķina katram objektam atsevišķi un summē.180. Vienā nekustamā īpašumā izvietotiem dažādiem objektiem plāno kopīgu transportlīdzekļu novietni, piebraucamos ceļus un pievienojumus ielai, summējot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.181. Autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumam, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā, detālplānojumā vai lokālplānojumā ir pamatots cits objekta specifikai atbilstošs stāvvietu nodrošinājums.182. Būvējot transportlīdzekļu novietni, ievēro šādas prasības:182.1. stāvvietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m līdz daudzstāvu dzīvojamās mājas logiem; attālumu var samazināt, ja nodrošina, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekrīt uz dzīvojamo māju, aprūpes iestāžu, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem, vai paredz alternatīvus risinājumus – ekrānus, apstādījumus u.c.;182.2. būvē piebraucamo ceļu un tā pievienojumu ielai; piebraucamā ceļa minimālais platums ir 3,5 metri, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 metri, ja plāno divvirzienu brauktuvi;182.3. ja atklātā autonovietnē paredzēts novietot 30 un vairāk automašīnas, laukumu un piebraucamo ceļu izbūvē ar cieto segumu;182.4. mazākas ietilpības stāvlaukumus atļauts iesegt ar blietētu granti, šķembām, ģeotekstilu, bruģi kombinācijā ar zālāju vai citiem ūdenscaurlaidīgiem materiāliem;182.5. atklātās autonovietnēs nodrošina risinājumu lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmā;182.6. jāparedz teritorija saimnieciskiem mērķiem, lai stāvlaukuma tīrīšana, atkritumu izvešana vai cita saimnieciskā darbība netiktu veikta uz pagalma pārējās platības rēķina vai izmantojot ielu;182.7. vismaz 5 % no stāvlaukuma platības paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem; ja autostāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, stādījumus veido kā dzīvžogu atbilstoši Apbūves noteikumu 277. punkta prasībām;182.8. ierīko laukuma un piebraucamo ceļu apgaismojumu, tostarp paredzot apgaismojuma sistēmu, kuru iespējams piemērot tumšā diennakts laika režīmam, lai apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūvi pasargātu no gaismas piesārņojuma, ja nav nodrošināts cits alternatīvs risinājums;182.9. nepieciešamo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru skaitu stāvvietu būvniecībā nosaka atbilstoši Ministru kabineta prasībām elektromobilitātei noteikumos par ēku iekšējo elektroinstalāciju.3.1.3. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra183. Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai ceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai ceļa pusē paredz ietvi.184. Ietvju būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālie ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumi saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.185. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.186. Ceļa klātne mežā var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu vai smilts-grants segumu vai bez ieseguma. Mežā ceļu trasējumu veido pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus platas brauktuves meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām).187. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un ceļa konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem188. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta ēku būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nodrošina vides kvalitātes prasību ievērošanu.189. Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa nodalījuma joslā vai īpaši izdalītā inženiertīklu koridorā.190. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots, un, ja nav citas pieņemamas alternatīvas, pieļaujama inženiertīklu izvietošana ārpus ielu teritorijām inženiertīklu koridoros vai joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku piekrišanu.3.2.2. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas191. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), jāpievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļas noteikumus.192. Līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei 3.2.4. punktā noteiktajās teritorijās kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdens ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.4. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumiem, ēkas būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju ierīkot pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizāc …