Ugunsdrošības noteikumi

Attēlotā redakcija Tiesību akts zaudēs spēku

1. gada
2. janvārī. Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 Rīgā
3. gada
4. aprīlī (prot. Nr. 19
5. §) Ugunsdrošības noteikumi Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma
6. pantu
7. Vispārīgie jautājumi
8. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. 2
9. Šo noteikumu izpratnē lieto šādus terminus: 2.
10. atbildīgā persona – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma
11. pantā noteiktais tiesību subjekts; 2.
12. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvdarbi; 2.
13. daudzdzīvokļu objekts – objekts, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk; 2.
14. elektroinstalācija – elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei; 2.
15. evakuācijas plāns – vizuāli noformēti nepārprotami norādījumi, kā fiziskai personai rīkoties ugunsgrēka, avārijas vai bīstamas situācijas gadījumā un kā visātrāk nokļūt drošībā; 2.
16. meža atbildīgā persona – Meža likuma
17. panta pirmajā daļā noteiktais tiesību subjekts; 2.
18. meža objekts – Meža likuma
19. panta pirmajā daļā noteiktais objekts; 2.7.1 meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti – meža zemē ierīkots autoceļš, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis; 2.
20. mineralizētā josla – līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta vismaz 1,5 m plata augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos; 2.8.1 nodarbinātais – visi objektā nodarbinātie, organizatoriski iesaistītās personas, kā arī personas, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā; 2.
21. objekts – būve vai tās daļa; 2.
22. publisks objekts – objekts, kurā tiek organizēts publisks pasākums, vai objekts, kurš neatkarīgi no tā faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kurš par maksu vai bez maksas ir pieejams ikvienai personai; 2.
23. saimnieciskās darbības objekts – objekts, kurā privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, vai fiziskā persona savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu, piedāvā vai pārdod preci, izgatavo vai atjauno preci, vai publiska persona, publiskas personas institūcija, publisko tiesību juridiska persona pilda valsts pārvaldes funkcijas; 2.
24. teritorija – zemesgabals, kurā atrodas objekts, un zemesgabals, kas robežojas ar objektu, vai neapbūvēts zemesgabals; 2.
25. ugunsbīstamie darbi – darbi, kuros izmanto atklātu liesmu vai kuros rodas dzirksteles, kā arī citi darbi, kas var izraisīt aizdegšanos; 2.
26. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts ugunsdzēsības ūdens resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem; 2.
27. viendzīvokļa objekts – brīvi stāvoša savrupmāja (piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja; 2.
28. dzelzceļa objekts – ritošais sastāvs, kā arī būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai. 3 (Grozīts ar MK 15.09.
29. noteikumiem Nr. 585) 2.1 Publiskā objektā ievēro arī tās šajos noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu. 4 (MK 15.09.
30. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
31. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka Nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. 5
32. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo prasību izpildei. 6
33. Ja ugunsdrošības prasības ir izstrādātas atbilstoši publicēto piemērojamo standartu prasībām, uzskatāms, ka ugunsdrošības prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti. 7 5.1 Atbildīgā persona var izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar ugunsdrošību objektā saistīto procesu dokumentēšanā. Ar ugunsdrošību objektā saistītos elektroniskos dokumentus paraksta atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbildīgā persona nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iespēju piekļūt ar ugunsdrošību objektā saistītajiem elektroniskajiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti. 8 (MK 15.09.
34. noteikumu Nr. 585 redakcijā; sk.
35. punktu)
36. Fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos. 9 (MK 15.09.
37. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 6.1 Atrodoties objektā, fiziskās personas pienākums, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ir nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, ja nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt). 10 (MK 15.09.
38. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
39. Pienākumi ugunsgrēka gadījumā
40. Ja izcēlies ugunsgrēks: 7.
41. fiziskajai personai ir pienākums: 7.1.
42. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku; 7.1.
43. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem; 7.
44. saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.
45. apakšpunktā minētajiem pienākumiem līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības instrukcijā noteikto rīcību ugunsgrēka gadījumā atbilstoši šo noteikumu 180.
46. apakšpunktam. 11 (Grozīts ar MK 15.09.
47. noteikumiem Nr. 585)
48. Vispārīgās ugunsdrošības prasības
49. Atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar tādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju, ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām un ierīcēm, kas atbilst normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajām ugunsdrošības prasībām. 12
50. Objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā. 13
51. Šo noteikumu prasības objektos, kuros kompetentās iestādes ir ierobežojušas personām pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties. 14 3.
52. Vispārīgās ugunsdrošības prasības objektā
53. Būvkonstrukcijas ugunsaizsarglīdzekļa bojājuma vietu vai tās ugunsdrošo īpašību zudumu novērš. 15
54. Ugunsdrošās konstrukcijas neblīvo vietu aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā ugunsizturības robeža. 16
55. Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu. 17
56. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt: 14.
57. ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās; 14.
58. inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 18
59. Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu. 19
60. Pagrabā, cokolstāvā vai pazemes stāvā vietas, kur pazemes inženiertīklu ievadi šķērso objekta konstrukcijas, ir hermētiskas (gāzu necaurlaidīgas). 20
61. Atkritumu vadu lūku vāki ir cieši aizverami, bez defektiem un pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā. 21
62. Objektā, kas augstāks par diviem stāviem, katru kāpņu telpas stāvu nodrošina ar attiecīgā stāva kārtas numuru. Šā punkta prasības neattiecas uz objektu, kas ir viendzīvokļa objekts. 22
63. Lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, aprīko ar pašaizveres mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Šā punkta prasības neattiecas uz durvīm, kas atdala dzīvokli no kāpņu telpas. 23
64. Durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā ir pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, ja to aizvēršanu nenodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma vai automātiskā ugunsdzēsības sistēma. 24
65. Ierīci, kas paredzēta ciešai durvju, vārtu un aizkara aizvēršanai ugunsdrošā konstrukcijā, uztur darba kārtībā. 25
66. Objekta dūmu aizsardzība atbilst būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētajiem ugunsdrošības risinājumiem. 26 (MK 15.09.
67. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
68. Ugunsgrēka gadījumā evakuācijai aizliegts izmantot liftu. 27
69. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide. 28 (MK 15.09.
70. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
71. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem. 29 (MK 15.09.
72. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
73. Objektā aizliegts: 26.
74. uzkopšanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam; 26.
75. atstāt bez uzraudzības iekurtas apkures ierīces, kā arī elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektroiekārtas un elektroierīces, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ierīces ekspluatācijas instrukcija; 26.
76. izmantojot atklātu uguni, atkausēt aizsalušus cauruļvadus; 26.
77. novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām; 26.
78. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (turpmāk – transportlīdzeklis) sprādzienbīstamā vidē, izņemot šim mērķim speciāli aprīkotus transportlīdzekļus; 26.
79. sprādzienbīstamā vidē iebraukt transportlīdzekļiem, kuru riepas aprīkotas ar radzēm vai ķēdēm. 30 (Grozīts ar MK 15.09.
80. noteikumiem Nr. 585) 3.
81. Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā
82. Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. 31
83. Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. 32
84. Ceļus un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Automātiski atveramiem vārtiem un barjerām nodrošina manuālu atvēršanu. 33
85. Pie katras ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētas iebrauktuves teritorijā, ja tās platība ir lielāka par 6400 m2 vai ja attālums no iebrauktuves līdz teritorijā esošajai ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai pārsniedz 80 m, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu. 34 (MK 15.09.
86. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
87. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda teritorijas plānojumu, ugunsdzēsības ūdensvada hidrantus, aizbīdņus, vadības mezglus, sūkņu, putu koncentrāta un atklātas un slēgtas ugunsdzēsības ūdensņemšanas atrašanās vietas, izmantojot 3.1., 3.2., 3.3., 3.
88. un 3.
89. zīmi (
90. pielikums). Shēma ir viegli uztverama, un tās minimālais izmērs ir 1 x 1 m. 35
91. Teritoriju (izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju) nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atbilstoši šo noteikumu
92. nodaļā minētajām prasībām. 36
93. Uzglabājot vielas un priekšmetus konteineros teritorijā, izveido 5 m platu ugunsdrošības atstarpi starp konteineru rindām. Konteineru rindas garums nedrīkst pārsniegt 100 m. 37
94. Ja teritorijā izlijušas šķidras degtspējīgas vielas, tās nekavējoties savāc, un vietas, kur tās izlijušas, apkaisa ar absorbējošu vielu. Absorbējošo vielu pēc tam savāc un uzglabā speciāli iekārtotā un apzīmētā vietā. 38
95. Transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, aizliegts novietot tuvāk par 50 m no publiska objekta, dzīvošanai paredzēta objekta, tilta, tuneļa un viadukta. 39
96. Par plānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Par neplānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru
97. 40
98. (Svītrots ar MK 15.09.
99. noteikumiem Nr. 585) 41
100. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide. 42 (MK 15.09.
101. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
102. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem. 43 (MK 15.09.
103. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
104. Teritorijā aizliegts: 40.
105. ugunsdrošības atstarpēs novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus; 40.
106. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana objektam; 40.
107. izliet šķidras degtspējīgas vielas kanalizācijas sistēmā; 40.
108. uzglabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām; 40.
109. smēķēt neatļautā vietā, kā arī ārpus īpaši aprīkotas un apzīmētas vietas, izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju. 44 3.
110. Vispārīgās ugunsdrošības prasības būvobjektā
111. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu veicēja pienākums ir ievērot šajos noteikumos minētās prasības. 45
112. Ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, tad, lai nesamazinātu objekta ugunsdrošību, objektā nodrošina attiecīgus kompensējošus ugunsdrošības pasākumus. Kompensējošos ugunsdrošības pasākumus norāda būvobjekta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.
113. apakšpunktu. 46
114. Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdensapgādi vai pielāgot esošās ūdensņemšanas vietas. 47
115. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (
116. pielikums). 48
117. Būvlaukumā ierīko piebrauktuvi un caurbrauktuvi ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. Piebrauktuvi apzīmē ar 7.1., 7.2., 7.
118. vai 7.
119. zīmi (
120. pielikums). 49
121. Ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētās piebrauktuves un caurbrauktuves platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Strupceļā ierīko vismaz 12 x 12 m lielu laukumu vai loku, kur apgriezties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. 50
122. Pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu izvieto ne tuvāk par 6 m no būvējama un uzbūvēta objekta, izņemot gadījumu, ja to izvieto pie objekta konstrukcijas, kura būvēta no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem. 51
123. Būvobjektu nodrošina ar ugunsgrēka izziņošanas ierīcēm un evakuācijas ceļiem nodarbināto evakuācijai. Evakuācijas ceļus nodrošina ar apgaismojumu. 52
124. Būvobjektā, kas augstāks par trim stāviem, kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām. 53
125. Būvobjektā, kas augstāks par 10 m, būvju sastatnes ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem. 54
126. Būvju sastatnes pa būves perimetru ik pēc 50 m aprīko ar sastatņu kāpnēm. 55
127. Slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām, kuras var veidot sprādzienbīstamu koncentrāciju, atļauts atsākt būvdarbus tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija. 56
128. Būvobjektā katrā būves stāvā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem: 53.
129. ja stāva platība ir līdz 800 m2, nodrošina ugunsdzēsības aparātus ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B; 53.
130. ja stāva platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos stāva platības 250 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 21A 113B; 53.
131. attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m; 53.
132. ugunsbīstamo darbu vietas papildus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu
133. punktam. 57 (MK 15.09.
134. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
135. Inženiertīklu ugunsdrošības prasības 4.
136. Elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce
137. Elektroinstalācija (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīce) atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, to uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām. 58 (Grozīts ar MK 15.09.
138. noteikumiem Nr. 585)
139. Elektroiekārtu un elektroierīci uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām (turpmāk – ražotāja prasības). 59
140. Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir: 56.
141. sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados; 56.
142. ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā. 60
143. Par elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (
144. pielikums). 61 (MK 15.09.
145. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
146. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar šo noteikumu
147. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (
148. pielikums). 62
149. Elektroiekārtu un elektroierīci attīra no putekļiem un nosēdumiem. 63
150. Elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroinstalāciju tehnoloģiskajā iekārtā. 64
151. Objektā un teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošā izpildījumā. 65
152. Aizliegts: 62.
153. izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci; 62.
154. ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi); 62.
155. lietot nekalibrētu vai paštaisītu elektroinstalācijas, elektroiekārtas vai elektroierīces aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi); 62.
156. ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība; 62.
157. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav atbilstoši aizsargāta (sprādziendrošā izpildījumā) un kurai nav 1.
158. marķējuma (
159. pielikums); 62.
160. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no gaismas ķermeņiem, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs; 62.
161. elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus; 62.
162. izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs. 66 (Grozīts ar MK 15.09.
163. noteikumiem Nr. 585) 4.
164. Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce
165. Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām. 67 63.1 Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā. 68 (MK 15.09.
166. noteikumu Nr. 585 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2021., sk.
167. punktu)
168. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz: 64.
169. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām; 64.
170. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām. 69
171. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz: 65.
172. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām; 65.
173. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām. 70
174. Šo noteikumu
175. un
176. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi. 71
177. Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra. 72
178. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz
179. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no
180. novembra līdz nākamā gada
181. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām. 73
182. Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu
183. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz
184. novembrim). 74
185. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (
186. pielikums). 75 (Grozīts ar MK 15.09.
187. noteikumiem Nr. 585)
188. Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtām un ierīcēm, kā arī apkures iekārtām un ierīcēm, kurās par kurināmo izmanto gāzi, dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos: 71.
189. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā; 71.
190. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados; 71.
191. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados; 71.
192. metāla dūmvadus un dūmvadus, kas izbūvēti no materiāliem, kuri nav minēti šo noteikumu 71.1., 71.
193. un 71.
194. apakšpunktā, – ne retāk kā reizi divos gados. 76 (Grozīts ar MK 15.09.
195. noteikumiem Nr. 585)
196. Par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta atbildīgā persona. Aktā norāda šādu informāciju: 72.
197. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums; 72.
198. dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts; 72.
199. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu; 72.
200. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu; 72.
201. atzinums par veiktā darba rezultātu. 77 (MK 15.09.
202. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
203. Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. 78
204. Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados. 79 (MK 15.09.
205. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
206. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (
207. pielikums). 80 (Grozīts ar MK 15.09.
208. noteikumiem Nr. 585)
209. Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus. 81
210. Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā. 82 (Grozīts ar MK 15.09.
211. noteikumiem Nr. 585)
212. Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību. 83 (Grozīts ar MK 15.09.
213. noteikumiem Nr. 585)
214. Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (
215. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam. 84
216. Dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic: 80.
217. ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai; 80.
218. ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā, izņemot telpas, kuras minētas šo noteikumu 80.
219. apakšpunktā; 80.
220. ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos. 85 (MK 15.09.
221. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
222. Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta. 86
223. Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda. 87
224. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu krāsu. Šī prasība neattiecas uz metāla dūmvadiem. 88 (MK 15.09.
225. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
226. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme. 89 (Grozīts ar MK 15.09.
227. noteikumiem Nr. 585)
228. Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar: 85.
229. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60; 85.
230. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60; 85.
231. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-
232. 90
233. Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m
234. 91 (Grozīts ar MK 15.09.
235. noteikumiem Nr. 585)
236. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas. 92
237. Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas. 93
238. Aizliegts: 89.
239. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu; 89.
240. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci; 89.
241. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs; 89.
242. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces; 89.
243. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m; 89.
244. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m; 89.
245. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus; 89.
246. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; 89.
247. izmantot dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai; 89.
248. daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves; 89.
249. dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot; 89.
250. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce; 89.
251. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam). 94 (Grozīts ar MK 15.09.
252. noteikumiem Nr. 585)
253. Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē. 95 (Grozīts ar MK 15.09.
254. noteikumiem Nr. 585)
255. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados. 96
256. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju: 92.
257. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums; 92.
258. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts; 92.
259. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi; 92.
260. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona; 92.
261. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām; 92.
262. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 92.
263. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām; 92.
264. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona. 97 92.1 Aktā par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu nenorāda šo noteikumu 92.5., 92.
265. un 92.
266. apakšpunktā minēto informāciju. 98 (MK 15.09.
267. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
268. Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus. 99
269. Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā. 100
270. Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē. 101
271. Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem. 102
272. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope. 103
273. Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu. 104
274. Aizliegts: 99.
275. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas; 99.
276. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus; 99.
277. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā. 105
278. Ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas 5.
279. Ugunsdzēsības ūdensapgāde
280. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai. 106 (Grozīts ar MK 15.09.
281. noteikumiem Nr. 585)
282. Ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai tās montāžas kārtas, kā arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar pieņemšanas aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 107
283. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus novērš pēc iespējas īsākā laikposmā, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža. Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru
284. 108
285. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, kā arī piebraukšanas ceļu pie tās apzīmē ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.
286. un 4.
287. zīmi (
288. pielikums). 109 (Grozīts ar MK 15.09.
289. noteikumiem Nr. 585)
290. Ugunsdzēsības hidrantu akas vāku un virszemes ugunsdzēsības hidrantu krāso sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā. 110
291. Virszemes putu šķīduma ugunsdzēsības hidrantu marķē vidusdaļā ar 50 mm platu violeta krāsojuma (piemēram, RAL-4001) gredzenu. 111
292. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības hidranta pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. 112
293. Par ugunsdzēsības hidranta pārbaudes rezultātiem persona, kura veica pārbaudi, sastāda pārbaudes aktu (1.1 pielikums). Pārbaudes aktam pievieno ārējā ūdensapgādes tīkla plānu (vizuāli uztveramā mērogā), kurā norādīta ugunsdzēsības hidranta atrašanās vieta. 113 (MK 15.09.
294. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
295. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā. 114
296. Aizliegts: 109.
297. ierīkot stāvvietu, novietot vielas, priekšmetus un transportlīdzekļus 1,5 m rādiusā no ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un aizkraut piekļūšanu tām; 109.
298. novietot vielas un priekšmetus tuvāk par 1 m no iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāna un aizkraut piekļūšanu tam; 109.
299. transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt zīmes "Vieta ugunsdzēsības transportam" (
300. pielikums) darbības zonā. 115 (MK 15.09.
301. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
302. Ugunsdzēsības rezervuāra un mākslīgas atklātas ūdens tilpnes atbildīgā persona nodrošina ūdensņemšanas vietas pārbaudi ne retāk kā divas reizes gadā (vasaras un ziemas periodā). 116
303. Mākslīgi izveidotajās ugunsdzēsības ūdens krātuvēs nodrošina būvprojektā paredzēto ūdens daudzumu objekta ugunsgrēka dzēšanai. Mākslīgās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas nodrošina ar stacionāru mērīšanas ierīci, kas ļauj kontrolēt ūdenslīmeni. Uz mērīšanas ierīces norāda maksimālo un minimālo ūdens līmeni. 117
304. Piebrauktuvi ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu pa to pārvietoties jebkurā gadalaikā. 118
305. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpā novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu. 119
306. Elektroaizbīdni, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmā, nodrošina ar dublējošu manuālās atvēršanas ierīci. 120
307. Ugunsdzēsības sūkņa un elektroaizbīdņa manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīci izvieto pieejamā vietā, nodrošina ar paskaidrojošu uzrakstu un aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu. 121
308. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī, nišā vai speciālās ierīcēs, kurās ir vēdināšanas atvere, krānam pievieno šļūteni un stobru. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna šļūtenes garums ir vismaz 20 m. Šļūtenei pievienotais stobrs nodrošina kompaktu strūklu un ir noslēdzams. 122 (Grozīts ar MK 15.09.
309. noteikumiem Nr. 585)
310. Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm, nišā vai uz speciālās ierīces redzamā vietā norāda krāna kārtas numuru, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, izvieto 4.
311. zīmi (
312. pielikums), kā arī izvieto informāciju par iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi (
313. pielikums). Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas, ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. 123 (MK 15.09.
314. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
315. Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens krājumu aizliegts izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām. 124 (Grozīts ar MK 15.09.
316. noteikumiem Nr. 585) 5.
317. Ugunsaizsardzības ierīce un sistēma
318. Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. 125
319. Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības. 126
320. Izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā veic saskaņā ar ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām. 127 5.
321. Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas prasības
322. Ugunsaizsardzības sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai to montāžas kārtas, arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 128
323. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. 129
324. Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma ir nepārtraukti ieslēgta automātiskajā darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā pilda tai noteiktās funkcijas. 130 (MK 15.09.
325. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
326. Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, uzglabā ugunsaizsardzības sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Telpā pie uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas (turpmāk – panelis) uzglabā: 125.
327. instrukciju, kurā norādīta šo noteikumu
328. punktā, 180.
329. un 180.
330. apakšpunktā minētā informācija; 125.
331. ugunsaizsardzības sistēmas aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu vai grafisku aizsargājamo telpu (zonu) un sistēmas tīklu attēlojumu telpās (var būt elektroniski, ja tas redzams datora monitorā, iedarbojoties ugunsaizsardzības sistēmai); 125.
332. ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (
333. pielikums). 131 (MK 15.09.
334. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 125.1 Šo noteikumu
335. punkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu un daudzdzīvokļu objekta dzīvokli. 132 (MK 15.09.
336. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
337. Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signālu vai signālu par sistēmas un sakaru kanāla bojājumu pārraida uz paneli, kuru pastāvīgi (diennakti) uzrauga šo noteikumu
338. punktā minētajā kārtībā instruēta persona. 133
339. Atbildīgā persona nodrošina personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ugunsdrošības instruktāžu par: 127.
340. ugunsaizsardzības sistēmas darbības principu un darbspējas noteikšanas kārtību; 127.
341. ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem; 127.
342. aizsargājamo telpu nosaukumiem un atrašanās vietām. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz objekta personālu, kas neatrodas vienā objektā ar uzstādīto ugunsaizsardzības sistēmu; 127.
343. rīcību gadījumā, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes. 134 (Grozīts ar MK 15.09.
344. noteikumiem Nr. 585)
345. Personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ir pienākums zināt šo noteikumu
346. punktā minēto informāciju. Atbildīgā persona nodrošina, lai publiskā pasākuma norises laikā pie ugunsaizsardzības sistēmas paneļa pastāvīgi atrastos persona, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu. 135 (Grozīts ar MK 15.09.
347. noteikumiem Nr. 585)
348. Objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkopi un tehniskās apkopes kontroli. 136
349. Ugunsaizsardzības sistēmai nodrošina tehnisko apkopi un remontu atbilstoši: 130.
350. ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām; 130.
351. piemērojamo standartu prasībām; 130.
352. ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām; 130.
353. objekta ekspluatācijas īpatnībām. 137
354. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus (tai skaitā iedarbošanās gadījumus tehniskās apkopes gaitā) un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (
355. pielikums). 138
356. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža. 139
357. Ja darbspējas atjaunošanai nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas. Ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, izstrādā rakstveidā un par tiem veic nodarbināto instruktāžu. Par veikto ugunsdrošības instruktāžu veic ierakstus Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (
358. pielikums). 140
359. Ugunsaizsardzības sistēmas ierīču ekspluatācijas termiņš nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto ekspluatācijas termiņu. 141
360. Ugunsaizsardzības sistēmas iekārtas un ierīces nodrošina ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm, ja tās var mehāniski bojāt. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības parametrus. 142
361. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem valsts valodā un apzīmē ar 4.
362. zīmi (
363. pielikums). 143 (Grozīts ar MK 01.06.
364. noteikumiem Nr. 349)
365. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu. 144
366. Ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un elektroinstalāciju, kas paredzēta uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē. Objektā vai teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, ugunsaizsardzības sistēmas, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošas. 145 (Grozīts ar MK 15.09.
367. noteikumiem Nr. 585)
368. Ekspluatējot ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas, aizliegts: 139.
369. pārbūvēt vai demontēt ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas vai to daļas un ierīces, neievērojot būvniecību un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darbības vai izmaiņas ugunsdrošībai nozīmīgajā inženiertehniskajā sistēmā un aizsargājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi; 139.
370. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot gadījumu, ja būvdarbu vai citu darbu laikā šī sistēma var tikt bojāta; 139.
371. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, mainīt sistēmas darbības režīmu; 139.
372. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm un iekārtām; 139.
373. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm, iekārtām, cauruļvadiem un kabeļiem. 146 5.
374. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma
375. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas panelis signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem un, ja nepieciešams, nodrošina: 140.
376. tehnoloģiskā procesa vadību; 140.
377. inženiertehnisko sistēmu, iekārtu un inženiertīklu vadību; 140.
378. citu ugunsaizsardzības sistēmu vadību. 147
379. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām nodrošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli. 148
380. Ekspluatējot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, aizliegts: 142.
381. būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru, ja tiek ietekmēta sistēmas darbspēja un funkciju izpilde; 142.
382. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no ugunsgrēka detektoriem; 142.
383. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no ugunsgrēka detektora vai paneļa; 142.
384. izvietot ventilācijas iekārtas un ierīces vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un ierīces ugunsgrēka detektora tuvumā, ja tās var ietekmēt detektora darbību. 149 (Grozīts ar MK 15.09.
385. noteikumiem Nr. 585) 5.
386. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas
387. Stacionārās automātiskās ugunsdzēsības sprinkleru sistēmas sprinklers nodrošina automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas siltuma ugunsgrēka detektora funkcijas. 150 (MK 15.09.
388. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
389. Stacionāro automātisko ugunsdzēsības sistēmu (izņemot sprinkleru sistēmu) nodrošina ar tālvadības un manuālām iedarbināšanas ierīcēm. 151
390. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu un sūkņu telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu. Šā punkta prasības neattiecas uz telpu, ja tā atrodas iežogotā un apsargātā objektā vai citādi ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšanai. 152
391. Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu zīmi "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas stacijās – "Gāzes ugunsdzēsības stacija". 153
392. Pie stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtu telpas ieejas un iekārtām teritorijā uzstāda izgaismotu vai gaismu atstarojošu zīmi "Ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas". 154
393. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas telpā un sūkņu telpā izvieto: 148.
394. sistēmas kopējo shēmu; 148.
395. sistēmas piesaistes shēmu; 148.
396. instrukciju par sistēmas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā; 148.
397. instrukciju par sistēmas pārbaudes kārtību; 148.
398. sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). 155 (Grozīts ar MK 15.09.
399. noteikumiem Nr. 585)
400. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem valsts valodā. 156
401. Pie katras stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu. 157
402. Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, attiecīgo aizsardzības grupu numuru, kā arī darba spiedienu. 158
403. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas noslēgarmatūru apzīmē un numurē saskaņā ar sistēmas piesaistes shēmu. Ja noslēgarmatūras darba režīms netiek kontrolēts automātiski, to noplombē, saglabājot darba režīmu. 159
404. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu krāso atbilstoši šo noteikumu prasībām. 160
405. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Neienākt! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci. 161
406. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci. 162
407. Iedarbojoties gāzes ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Neienākt! Gāze!" un "Atstāt telpu! Gāze!" un skaņas signalizācijas ierīce. 163
408. Vietā, kur ierīkota gāzes ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks. 164
409. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci. 165
410. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Aerosols!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci. 166
411. Iedarbojoties aerosola ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un "Atstāt telpu! Aerosols!" un skaņas signalizācijas ierīce. 167
412. Vietā, kur ierīkota aerosola ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks. 168
413. Pie ieejas telpā, kurā atrodas gāzes baloni (vienā balonā var būt dažādu gāzu maisījums), novieto 1.
414. zīmi (
415. pielikums). 169
416. Ja objektā ierīkota stacionārā gāzes, aerosola vai pulvera ugunsdzēsības sistēma, telpu durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm. 170
417. Aizliegts: 164.
418. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 m no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem); 164.
419. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no sprinkleriem; 164.
420. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem; 164.
421. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem, ja tas nav paredzēts būvniecības ieceres dokumentācijā. 171 (Grozīts ar MK 15.09.
422. noteikumiem Nr. 585) 5.
423. Gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēma
424. Atbildīgā persona nodrošina, ka: 165.
425. gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas šahtas un vārsti (lūkas) ir hermētiski noslēgti; 165.
426. dūmu vārsti (lūkas) ir aizvērti; 165.
427. pie vadības ierīces, kas paredzēta gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas tālvadības un manuālai iedarbināšanai, ir izvietoti paskaidrojoši uzraksti valsts valodā par gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas iedarbināšanu. 172
428. Aizliegts: 166.
429. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē gaisa virsspiediena sistēmas vārsta (žalūziju) un dūmu vārsta (lūkas) darbību un tehnisko apkopi; 166.
430. pieslēgt ventilācijas iekārtas pie gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmām; 166.
431. dūmu novadīšanas šahtās izvietot kabeļus, iekārtas, ierīces un citus materiālus; 166.
432. izmantot vēdināšanai dūmu un karstuma izvades sistēmas ar mehānisko vilkmi. 173 (Grozīts ar MK 15.09.
433. noteikumiem Nr. 585)
434. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā, vienu no pārbaudēm veicot laikposmā no
435. decembra līdz
436. martam. 174 5.
437. Automātiskā ugunsgrēka izziņošanas sistēma
438. Automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšana automātiskajā vadības režīmā ir pieļaujama ar laika aizturi līdz četrām minūtēm, ja aizsargājamā objektā pastāvīgi atrodas persona, kura uzrauga šo ugunsaizsardzības sistēmu. Laika aizture nav pieļaujama, ja automātisko ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu iedarbina manuāli. Tiesības uzraudzīt automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši šo noteikumu
439. punktam. Persona, kura aizsargājamā objektā uzrauga attiecīgo sistēmu, pārzina šo noteikumu
440. punktā minēto informāciju un trauksmes signāla saņemšanas gadījumā pārbauda tā iemeslu. 175 (MK 15.09.
441. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
442. Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes ierīču un skaļruņu skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 65 dB (telpās, kur cilvēki tiek izmitināti naktī, – 75 dB) un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, lai to būtu iespējams dzirdēt jebkurā telpā, kurā var atrasties cilvēks. 176 (MK 15.09.
443. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
444. Iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas paziņojumu translē ne mazāk kā 30 minūtes. 177
445. Evakuācijas paziņojumu translē visu evakuācijas laiku šādā secībā: 171.
446. uzmanību piesaistošs signāls (4–10 sekundes); 171.
447. īss klusuma brīdis (1–2 sekundes); 171.
448. evakuācijas ziņojums; 171.
449. klusuma brīdis (1–5 sekundes). 178
450. Atbildīgā persona nodrošina, ka skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam bez atvienošanas iespējas. 179
451. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1 m attālumā no skaļruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB. 180
452. Ugunsgrēka balss izziņošanas tekstu translē valsts valodā, bet, ja objektā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, tekstu papildus translē angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles. 181 (MK 11.06.
453. noteikumu Nr. 355 redakcijā)
454. Atbildīgā persona nodrošina, ka ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība (prioritārā secībā): 175.
455. ugunsgrēka trauksmes mikrofons; 175.
456. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums; 175.
457. citas pārraides un paziņojumi. 182
458. Ugunsdrošības instrukcija un ugunsdrošības instruktāža
459. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvdarbi). Ugunsdrošības instrukcija ir objekta un teritorijas lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums. 183 (MK 15.09.
460. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
461. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj šo noteikumu 180.1.5., 180.2., 180.
462. un 180.
463. apakšpunktā minēto informāciju. 184
464. Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā: 178.
465. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām); 178.
466. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām). 185
467. Šo noteikumu 178.
468. apakšpunktā minēto mācību programmu ir tiesīgas īstenot izglītības iestādes, kas īsteno šo noteikumu 178.
469. apakšpunktā minēto mācību programmu. 186
470. Ugunsdrošības instrukcijā (izņemot ugunsdrošības instrukciju kūdras ieguves objektam) norāda šādu informāciju: 180.
471. saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija: 180.1.
472. objekta un teritorijas lietošanas veidu; 180.1.
473. teritorijā, objektā, tā ugunsdrošības nodalījumos un stāvos esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas; 180.1.
474. apkures sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība; 180.1.
475. ventilācijas sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība; 180.1.
476. maksimāli pieļaujamā ugunsslodze (MJ/m2) vai maksimāli pieļaujamais vielu un priekšmetu daudzums, kas vienlaikus var atrasties ražošanas vai noliktavas objektā; 180.1.
477. esošo ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ierīču, iekārtu, tehnikas, inventāra un aprīkojuma (turpmāk – ugunsdzēsības līdzekļi) raksturojums; 180.1.
478. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai; 180.1.
479. maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits objektā, ja objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, stāvā vai atsevišķā telpā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot daudzdzīvokļu objektu); 180.
480. atbilstoši objekta vai teritorijas lietošanas veidam – citas ugunsdrošības prasības un norādījumi, kas nav minēti šajos noteikumos; 180.
481. kārtība, kādā tiek uzturēti evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie objekta; 180.
482. objekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas prasības, drošības pasākumi, kas veicami ugunsaizsardzības sistēmas bojājuma laikā, un ugunsaizsardzības sistēmas iekārtu (ierīču) ekspluatācijas termiņš; 180.
483. tehnoloģiskā procesa apraksts, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, lietojamo un uzglabājamo vielu un priekšmetu sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un priekšmetu izmantošanas, uzglabāšanas un transportēšanas kārtība; 180.
484. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība; 180.
485. rīcība ugunsgrēka gadījumā: 180.7.
486. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība; 180.7.
487. cilvēku evakuācijas kārtība; 180.7.
488. kārtība, kādā tiek evakuēti cilvēki ar īpašām vajadzībām, un pasākumi evakuācijas nodrošināšanai; 180.7.
489. tehnoloģisko iekārtu un inženiertīklu darbības apturēšanas kārtība; 180.7.
490. elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanas kārtība; 180.7.
491. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanas kārtība; 180.7.
492. ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanas kārtība; 180.7.
493. materiālo vērtību evakuācijas kārtība. 187 (Grozīts ar MK 15.09.
494. noteikumiem Nr. 585) 180.1 Kūdras ieguves objektam un teritorijai ugunsdrošības instrukcijā norāda šādu informāciju: 180.1
495. kūdras ieguves objekta un teritorijas vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija: 180.1 1.
496. objekta un teritorijas adrese, lietošanas veids; 180.1 1.
497. kūdras ieguves objekta un teritorijas nodrošinājums ar ugunsdzēsībai paredzēto inventāru un aprīkojumu; 180.1
498. ugunsdrošības prasības un norādījumi kūdras ieguves objektā un teritorijā; 180.1
499. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās iemesli kūdras ieguves objektā un teritorijā, preventīvo pasākumu plāns ugunsgrēka novēršanai; 180.1
500. sākotnējai ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ugunsdzēsības līdzekļu raksturojums un izmantošanas kārtība; 180.1
501. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība; 180.1
502. kūdras ieguves tehnoloģisko darbu apturēšanas kārtība, ja paaugstinās ugunsbīstamības risks, ko var izraisīt meteoroloģiskie apstākļi; 180.1
503. rīcība ugunsgrēka gadījumā. 188 (MK 15.09.
504. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 180.2 Kūdras ieguves objekta un teritorijas ugunsdrošības instrukcijai pievieno: 180.2
505. teritorijas plānu, kurā norādītas piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, citi pārvietošanās ceļi un maršruti pa objektu un teritoriju; 180.2
506. tehnoloģisko ceļu shēmu; 180.2
507. ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu. 189 (MK 15.09.
508. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
509. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj patiesu un ar ugunsdrošību saistītu informāciju par objektu, lietojot šajos noteikumos minēto terminoloģiju. Ugunsdrošības instrukcija var sastāvēt no atsevišķām instrukcijām, kurās norādīta šo noteikumu
510. punktā minētā informācija. 190
511. Ugunsdrošības instrukciju izstrādā valsts valodā un, ja nepieciešams, tulko visiem objektā nodarbinātajiem saprotamā valodā. 191 (MK 15.09.
512. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
513. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja: 183.
514. veiktas izmaiņas saimnieciskajā darbībā, kas ietekmē ugunsdrošību objektā; 183.
515. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē objekta ugunsdrošību; 183.
516. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, izejvielu vai izejmateriālu sortimentā; 183.
517. veiktas izmaiņas objekta plānojumā un ugunsdrošības risinājumos; 183.
518. veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas ugunsdrošības instrukcijā iekļaujamā informācijā. 192
519. Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instruktāžu visiem nodarbinātajiem. 193
520. Ugunsdrošības instruktāžu veic par ugunsdrošības instrukcijā norādīto informāciju, kas tieši attiecas uz nodarbināto. Šajos noteikumos minētajos gadījumos, ja nodarbinātajam nepieciešams ievērot īpašas ugunsdrošības prasības, nodarbinātajam veic atsevišķu ugunsdrošības instruktāžu. 194
521. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus. 195
522. Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina veiktās ugunsdrošības instruktāžas reģistrēšanu Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (
523. pielikums). 196
524. Nodarbinātā pienākums ir apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, un ugunsgrēka gadījumā izpildīt šo noteikumu 7.1.
525. un 7.1.
526. apakšpunktā, kā arī ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības. 197
527. Kārtību, kādā ar ugunsdrošības prasībām iepazīstināma persona, kas nav nodarbinātais, nosaka atbildīgā persona. 198
528. Ugunsdrošības instruktāžu veic: 190.
529. izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā reizi sešos mēnešos; 190.
530. citos objektos – ne retāk kā reizi gadā 199 (MK 15.09.
531. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
532. Atkārtotu ugunsdrošības instruktāžu veic, ja: 191.
533. izdarīti grozījumi ugunsdrošības instrukcijā; 191.
534. nodarbinātie nav ievērojuši šajos noteikumos vai ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības; 191.
535. objektā noticis ugunsgrēks (šajā gadījumā izvērtē ugunsgrēka apstākļus). 200
536. Saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā". 201
537. Praktiskās nodarbības reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (
538. pielikums). 202
539. Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības instrukcijā. 203
540. Ugunsdrošībai lietojamās zīmes un signālkrāsojums
541. Saimnieciskās darbības objektu un teritoriju nodrošina ar ugunsdrošības zīmēm (
542. pielikums), lai sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem objektā. 204
543. Ugunsdrošības pasākumu īstenošanai lieto šādas zīmes: 196.
544. izgaismota zīme – zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu un ir no iekšpuses vai ārpuses izgaismota. Izgaismotas zīmes darbībai nepieciešama elektroenerģija, kas nodrošināta ar autonomu elektroenerģijas avotu, ja atslēdzas pastāvīgais elektroenerģijas avots. Zīme ir ieslēgta pastāvīgi vai to ieslēdz automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ugunsgrēka gadījumā; 196.
545. luminiscējoša zīme – zīme, kuras pigmentāciju var ierosināt ar redzamās gaismas vai ultravioleto starojumu un kura bez tālākas ierosmes pati izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm; 196.
546. gaismu atstarojoša zīme – zīme, kas aprīkota vismaz ar
547. klases gaismu atstarojošo virsmu; 196.
548. zīme, kuras redzamību nodrošina dabiskais vai telpu mākslīgais apgaismojums. 205 (Grozīts ar MK 15.09.
549. noteikumiem Nr. 585)
550. Zīme ir plakanas projekcijas vai telpiskas formas ar vienpusēju vai abpusēju piktogrammu. Piktogramma ir vienkārša un satur būtisko informāciju. 206
551. Zīme ir no mehāniski izturīga un pret dažādiem darba vides un klimatiskajiem laikapstākļiem izturīga materiāla. Ja vides iedarbības vai citu apstākļu dēļ zīme zaudējusi krāsojumu, saprotamību, nozīmi vai bojāta vairāk par 10 procentiem, to atjauno. 207
552. Zīmi izvieto tā, lai tā nemaldinātu lietotāju. Zīmes minimālie izmēri nav mazāki par šo noteikumu
553. pielikumā noteiktajiem. Cilvēku kustības virziena zīmes ir redzamas katrā evakuācijas ceļa posmā. 208 (Grozīts ar MK 15.09.
554. noteikumiem Nr. 585)
555. Ja nepieciešams, zīmes vienu no otras izvieto tā, lai tās sniegtu secīgu informāciju un būtu viegli saskatāmas. 209
556. Zīmes redzamību nodrošina: 201.
557. iekšējais apgaismojums no pastāvīga un papildu autonoma elektroenerģijas avota vai avārijas apgaismojuma, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā; 201.
558. ārējais apgaismojums no pastāvīga un avārijas elektroenerģijas avota, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā; 201.
559. izstarojoši luminiscējoši elementi (zīmes fons vai piktogramma). 210
560. Izgaismota zīme izstaro pārtrauktu vai nepārtrauktu gaismas signālu. Pārtraukts gaismas signāls informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu rīcību. Pārtraukta gaismas signāla frekvence un izstarojuma ilgums ir tāds, lai to nevarētu sajaukt ar nepārtraukti izgaismotu zīmi un nodrošinātu pareizu informācijas uztveri. 211
561. Objektu, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki ar dzirdes traucējumiem vai kurā fona trokšņa līmenis pārsniedz 80 dB, nodrošina ar 4.
562. zīmi (
563. pielikums), kas ieslēdzas ugunsgrēka gadījumā un sniedz vizuālu informāciju par ugunsgrēka izcelšanos. 4.
564. zīme ir labi redzama katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā. 212 (MK 15.09.
565. noteikumu Nr. 585 redakcijā; grozījums, kas paredz, ka 4.
566. zīme atrodas labi redzamā vietā katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā, stājas spēkā 01.09.2023., sk.
567. punktu)
568. No iekšpuses izgaismotā zīme ir ar indikāciju, kas norāda, ka tā ir ieslēgta un ka tai ir radies bojājums. 213
569. Izgaismotai zīmei ar autonomu elektroenerģijas avotu pastāvīgā elektroenerģijas avota avārijas gadījumā jānodrošina gaismas izstarojums vismaz 30 minūtes. 214
570. (Svītrots ar MK 15.09.
571. noteikumiem Nr. 585) 215
572. Gaiteņos, ja zīmi nav iespējams piestiprināt pie griestiem un tā nemaldinās lietotāju, zīmi stiprina pie sienām 90 vai 100 grādu leņķī attiecībā pret sienu tā, lai to iespējams redzēt no gaiteņa gala. Zīme nedrīkst traucēt cilvēku evakuāciju. 216
573. Objektu un teritoriju, kur uzglabājas vai tiek lietotas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi (turpmāk – bīstamas vielas), apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 4.
574. un 6.
575. zīmi (
576. pielikums). 217 (Grozīts ar MK 15.09.
577. noteikumiem Nr. 585)
578. Brīdinājuma zīmi piestiprina pie objekta un objekta ieejas durvīm telpai, kurā atrodas bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avots. Teritorijā zīmi piestiprina uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avota. 218
579. 1.
580. un 1.
581. brīdinājuma zīmi (
582. pielikums) uz cauruļvadiem novieto labi redzamā vietā ne tālāk kā 1 m attālumā no vārstiem, aizbīdņiem vai savienojumiem. 219
583. 2.1., 2.
584. un 2.
585. aizlieguma zīmi (
586. pielikums) papildina ar paskaidrojošu uzrakstu, kas norāda zīmes darbības attālumu metros, vai paskaidrojošu uzrakstu par to, ka zīme tiek attiecināta uz visu objektu. 220
587. Zīmei, kura apzīmē ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, izmērs ir vismaz 200 x 200 mm. 221
588. 4.
589. zīmi "Virziens uz ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietu" (
590. pielikums) lieto kopā ar 4.1., 4.3., 4.
591. un 4.
592. zīmi (
593. pielikums). 222
594. 5.
595. zīmi "Virziens uz evakuācijas izeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem" (
596. pielikums) lieto kopā ar 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.
597. un 5.
598. zīmi (
599. pielikums). 223
600. Teritorijā uzstādītās zīmes, kas paredzētas ugunsdzēsības dienesta darbībai, pastāvīgi izgaismo vai tās ir gaismu atstarojošas. Attālums starp vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmēm, kas uzstādītas teritorijā, nedrīkst būt lielāks par 60 m. 224
601. Attālums no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 20 m. Lidlaukos attālumu no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai atļauts palielināt līdz 50 m. 225 (Grozīts ar MK 15.09.
602. noteikumiem Nr. 585)
603. Lai sniegtu papildu informāciju (ja zīmi nevar uztvert viennozīmīgi un nepārprotami), pie ugunsdrošības zīmes izvieto informācijas zīmi (paskaidrojošu uzrakstu). Informācijas grafiskajai formai jābūt signālmelnā (piemēram, RAL-9004) vai signālbaltā (piemēram, RAL-9003) krāsā. Zīmes izmērs nedrīkst traucēt ugunsdrošības zīmes informācijas uztveršanu. 226
604. Ugunsdzēsības sūkņu telpas un ugunsdzēsības vadības iekārtas telpas un vietas zīmi papildina ar informāciju par ugunsdzēsīgo vielu. 227
605. Ja ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums neatbilst tā saturam (tas pastāvīgi nesatur attiecīgo vielu), vadības iekārtas vai noslēgarmatūras tuvumā tas tiek marķēts ar attiecīgā signālkrāsojuma gredzenu pa cauruļvada aploci. 228
606. Ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada marķējumu veido atbilstoši šo noteikumu
607. pielikuma prasībām. 229 (MK 15.09.
608. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
609. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu. 230 (Grozīts ar MK 15.09.
610. noteikumiem Nr. 585)
611. Uz ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada izvietoto ugunsdzēsības iekārtu vai vadības mezglu krāsojums ir sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā. 231
612. 7.1., 7.
613. un 7.
614. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (
615. pielikums) izvieto slēgtā vai iežogotā ražošanas un noliktavu objekta teritorijā. 232
616. 7.1., 7.
617. un 7.
618. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (
619. pielikums) darbības zonā aizliegts apstāties un stāvēt visu veidu transportlīdzekļiem, izņemot operatīvos transportlīdzekļus. 233
620. 7.1., 7.
621. un 7.
622. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (
623. pielikums) darbības zonu un tās virzienu nosaka, ņemot vērā zīmes izvietošanas vietas īpatnības. Zīmes minimālā darbības zona ir 5 m. 234
624. 7.1., 7.
625. un 7.
626. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (
627. pielikums) izvieto: 226.
628. vietās, kur atrodas ugunsdzēsības tehnikas pieslēgšanas ierīces objekta iekšējai un ārējai ugunsdzēsības sistēmai; 226.
629. pie ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm. 235
630. 7.1., 7.
631. un 7.
632. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (
633. pielikums) izvieto ne augstāk par 2,5 m no teritorijas planējuma atzīmes. Zīmes minimālais izmērs ir 200 x 400 mm. 236
634. 7.
635. zīmi "Vieta ugunsdzēsības transportam" (
636. pielikums) izvieto pie objekta, kas ir augstāks par 10 stāviem, un vietās, kurās paredzēta autokāpņu vai autopacēlāju novietošana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Zīmes minimālais izmērs ir 400 x 400 mm. Zīmes minimālā darbības zona ir 10 m. 237 (Grozīts ar MK 15.09.
637. noteikumiem Nr. 585)
638. Evakuācija 8.
639. Evakuācijas plāns
640. Saimnieciskās darbības objektā, kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem, izstrādā un izvieto evakuācijas plānu. 238 (Grozīts ar MK 15.09.
641. noteikumiem Nr. 585)
642. Evakuācijas plāna minimālais izmērs ir 210 x 297 mm. Evakuācijas plānam ir grafiskā un teksta daļa. 239
643. Evakuācijas plāna grafisko daļu izstrādā, pamatojoties uz būvprojekta arhitektūras daļas vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas stāvu plāniem (tehniskās inventarizācijas lietas stāvu plāniem), norādot: 231.
644. evakuācijas izejas, evakuācijas maršrutus un virzienus (piemēram, RAL-6032 krāsas nepārtraukta līnija ar virziena norādi); 231.
645. evakuācijai un glābšanai izmantojamās kāpnes (piemēram, signālkrāsojums RAL–6032); 231.
646. ugunsdzēsības un evakuācijas ārējās kāpnes; 231.
647. ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas; 231.
648. evakuācijas plāna izvietojuma vietu "Jūs atrodaties šeit" (apzīmē ar oranžu punktu); 231.
649. manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu iedarbināšanas ierīču atrašanās vietas. 240
650. Evakuācijas plāna teksta daļā iekļauj īsu informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā. 241
651. Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, evakuācijas plāna tekstu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles. 242 (MK 11.06.
652. noteikumu Nr. 355 redakcijā)
653. Evakuācijas plāns ir aktuāls, pārskatāms un izvietots katrā stāvā labi redzamā un apgaismotā vietā. Ja evakuācijas plānu nav iespējams izvietot apgaismotā vietā, to izgatavo no luminiscējošiem materiāliem, kuru luminiscenci var ierosināt ar redzamo gaismu vai ultravioleto starojumu un kuri bez tālākas ierosmes paši izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm. 243 (Grozīts ar MK 15.09.
654. noteikumiem Nr. 585)
655. Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu. Šā punkta prasības neattiecas uz vienstāva publiska objekta telpām, kurām ir tieša evakuācijas izeja uz āru un kurās vienlaikus nakšņo ne vairāk kā 10 cilvēki. 244 (MK 15.09.
656. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
657. Evakuācijas plānus izvieto evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu vai izejām no objekta. Attālums starp evakuācijas plāniem nedrīkst pārsniegt 40 m. 245
658. Ja stāva platība pārsniedz 1000 m2, evakuācijas plānā norāda tikai tuvākos evakuācijas ceļus un izejas. 246 8.
659. Evakuācijas ceļi un izejas
660. Publiskā objektā vai saimnieciskās darbības objektā, kurā izbūvēts ugunsdrošs priekškars vai vārti, tie ir ar elastīgu blīvējumu, lai nepieļautu uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā. Ugunsdrošo priekškaru un vārtus uztur darba kārtībā atbilstoši būvprojekta nosacījumiem. 247 (Grozīts ar MK 15.09.
661. noteikumiem Nr. 585)
662. Publiskā vai saimnieciskās darbības objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, objekta stāvā un telpā aizliegts atrasties: 239.
663. vairāk par 50 cilvēkiem, ja ir viena evakuācijas izeja; 239.
664. vairāk par 500 cilvēkiem, ja ir divas evakuācijas izejas; 239.
665. vairāk par 1000 cilvēkiem, ja ir trīs evakuācijas izejas. 248
666. Šo noteikumu
667. punkta prasības neattiecas uz objektu, kura būvprojektā paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā ir paredzēti citi evakuācijas risinājumi, tos norāda ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.
668. apakšpunktu. 249
669. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1 m, pa to atļauts evakuēt cilvēkus, kuru skaits nepārsniedz
670. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1–1,2 m, pa to atļauts evakuēt 51–250 cilvēkus. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summārais platums katriem nākamajiem 100 lietotājiem ir par 50 cm lielāks. Ārstniecības un aprūpes iestādēs, ja evakuējamo cilvēku skaits pārsniedz 50, evakuācijas ceļa brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 1,80 m. 250
671. Šo noteikumu
672. punkta prasības attiecībā uz evakuācijas ceļa platumu neattiecas uz objektiem, kuru būvprojektos paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā noteikti citi evakuācijas risinājumi, kas neatbilst šo noteikumu
673. punkta prasībām, tos apraksta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.
674. apakšpunktu. 251
675. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā. 252 (MK 15.09.
676. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 243.1 Lidostās ugunsgrēka vai cita apdraudējuma gadījumā durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Lidostās durvju atvēršanu evakuācijas ceļos nodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. 253 (MK 15.09.
677. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
678. Evakuācijas ceļus un izejas apzīmē ar 5.1., 5.2., 5.
679. un 5.
680. zīmi (
681. pielikums). 254 (MK 15.09.
682. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
683. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā. Evakuācijas apgaismojuma (evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju) rezerves elektroapgādes elementi nodrošina tīkla darbību vismaz 30 minūtes. Evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju zīmes ir ieslēgtas pastāvīgi vai ieslēdzas evakuācijas laikā. 255
684. Evakuācijas ceļos aizliegts: 246.
685. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī ugunsgrēka gadījumā (izņemot objektu, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem); 246.
686. iestiklot atklātās zonas uz dūmaizsargātu kāpņu telpu; 246.
687. cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses; 246.
688. kāpņu telpās ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim (veidam), izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem; 246.
689. evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem; 246.
690. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības; 246.
691. izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm; 246.
692. novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem; 246.
693. izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju; 246.
694. izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos. 256 (Grozīts ar MK 15.09.
695. noteikumiem Nr. 585) 246.1 Evakuācijas ceļā kāpņu telpā ir atļauts izvietot pacēlāju personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, samazinot evakuācijas ceļa platumu. 257 (MK 25.06.
696. noteikumu Nr. 381 redakcijā)
697. Ugunsdzēsības līdzekļi
698. Saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus. 258
699. Ja objektā un teritorijā var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēku klasēm, ugunsdzēsības aparātus izvēlas tādus, lai tie atbilstu katrai no šīm klasēm. 259
700. Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaitu A un B ugunsgrēku klasēm nosaka saskaņā ar šo noteikumu
701. pielikumu šādā kārtībā: 249.
702. nosaka objektu un objekta ugunsbīstamības līmeni saskaņā ar šo noteikumu
703. pielikuma
704. tabulu; 249.
705. atbilstoši objekta ugunsbīstamības līmenim nosaka minimālo ugunsdzēsības aparātu dzēstspēju uz noteiktu objekta platību saskaņā ar šo noteikumu
706. pielikuma
707. tabulu; 249.
708. šo noteikumu
709. pielikuma
710. tabulā minētās dzēstspējas klases skaitļus dala ar izvēlētā ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju, lai noteiktu nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu. 260 249.1 Ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem: 249.1
711. ja teritorijas platība ir līdz 800 m2, ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 55A 233B; 249.1
712. ja teritorijas platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos 800 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B; 249.1
713. attālums no jebkuras vietas ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m. 261 (MK 15.09.
714. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 249.2 Ja ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorija ir aizsargāta ar ugunsdzēsības hidrantu, kas gatavs lietošanai un nokomplektēts ar ugunsdzēsības šļūteni un noslēdzamu ugunsdzēsības stobru ārējai ugunsdzēsībai, ugunsdzēsības hidranta darbības zonas robežās ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 25 procentiem. Ugunsdzēsības hidranta darbības zona šā punkta izpratnē ir vienāda ar šļūteņu kopējo garumu, ar ko ir nodrošināts ugunsdzēsības hidrants, bet ne garāka par 200 m. 262 (MK 15.09.
715. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 249.3 Serveru telpas, elektrosadalnes un citas tehniskās telpas, kas paredzētas elektroiekārtu vai elektroierīču izvietošanai, var aprīkot ar ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātiem, nodrošinot dzēstspēju 8B uz telpas katru 1 m
716. 263 (MK 15.09.
717. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
718. Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu un iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 30 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem. 264 (MK 15.09.
719. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
720. Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 15 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem. 265 (MK 15.09.
721. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
722. Ugunsdzēsības aparātu var aizstāt ar pārvietojamu vai pārnēsājamu ugunsdzēsības ierīci, ja tiek nodrošināta šo noteikumu
723. pielikumā minētā dzēstspēja. 266
724. Objektu nodrošina ar pārvietojamiem ugunsdzēsības aparātiem saskaņā ar šo noteikumu
725. pielikuma
726. tabulu. 267
727. Ja objekta platība vai noteiktā attiecīgā aprēķina mērvienība ir mazāka par šo noteikumu
728. pielikuma
729. tabulā norādīto, aprēķinam piemēro šo noteikumu
730. pielikuma
731. tabulā norādīto minimālo ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju. 268
732. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu objektus (virtuves, ēdnīcas, kafejnīcas, restorānus) un ražotnes, kur ēdiena pagatavošanai vai ražošanai izmanto augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus, papildus nodrošina ar F klases ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu
733. pielikuma
734. tabulai. 269
735. Viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. 270
736. Degvielas uzpildes stacijās katru degvielas sūkni nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. 271
737. (Svītrots ar MK 15.09.
738. noteikumiem Nr. 585) 272
739. Katru dzelzceļa ritošā sastāva vienību (izņemot vagonu, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai) nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja katrai dzelzceļa ritošā sastāva vienībai ir vismaz 21A 113B. Pasažieru vagonu elektroaparātu skapjos uzstāda pulvera pašiedarbes ugunsdzēsības aparātu vai tam līdzvērtīgu ugunsdzēsības aparātu. 273
740. Ugunsdzēsības pārklāju skaitu objektam un teritorijai nosaka atbilstoši šo noteikumu
741. pielikuma
742. tabulai. 274
743. Ja objektā vai teritorijā atrodas elektroiekārtas ar darba spriegumu līdz 1000 voltiem, vismaz 50 procentiem ugunsdzēsības aparātu jābūt piemērotiem elektroiekārtu dzēšanai. 275
744. Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparāta atrašanās vietai: 262.
745. saimnieciskās darbības objektā nedrīkst pārsniegt 20 m; 262.
746. sprādzienbīstamā objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt 15 m; 262.
747. ražošanas un noliktavu objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt: 262.3.
748. 40 m, ja ugunsslodze ir 300 MJ/m2 vai mazāka; 262.3.
749. 30 m, ja ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m
750. 276 (Grozīts ar MK 15.09.
751. noteikumiem Nr. 585)
752. Ja objektā ir iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, attālumu no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātam atļauts palielināt par 20 m. 277
753. Ugunsdzēsības līdzekļus izvieto un ekspluatē atbilstoši to ražotāja prasībām. 278
754. Ugunsdzēsības līdzekļus novieto redzamās, viegli pieejamās vietās. Šīs vietas apzīmē ar 4.1., 4.2., 4.
755. vai 4.
756. zīmi (
757. pielikums). 279
758. Ugunsdzēsības aparāta novietojums no ugunsdzēsības aparāta roktura līdz grīdai vai pamatnei nedrīkst pārsniegt 1,5 m. 280
759. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi. 281
760. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas: 268.
761. publiskā objektā, pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, pasažieru sabiedriskajā dzelzceļa vagonā vai pasažieru sabiedriskajā kuģošanas līdzeklī (izņemot ugunsdzēsības aparātus, kas ievietoti speciāli aprīkotā skapī), – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šā apakšpunkta izpratnē pasažieru sabiedriskais kuģošanas līdzeklis ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens pasažieru pārvadāšanai; 268.
762. neapkurinātā objektā vai teritorijā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. 282 (Grozīts ar MK 15.09.
763. noteikumiem Nr. 585)
764. Par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) izdara atzīmi attiecīgajā uzlīmē uz ugunsdzēsības aparāta (
765. pielikums). 283
766. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates (novērtējuma) gaitā konstatēts ugunsdzēsības aparāta bojājums, ugunsdzēsības aparātam nodrošina tehnisko apkopi. 284
767. Par ugunsdzēsības aparāta bojājumu tiek uzskatīts: 271.
768. korozija vai mehānisks bojājums uz aparāta korpusa vai tā daļām; 271.
769. šļūtenes, sprauslas, taures, iedarbināšanas mehānisma, spiediena indikācijas ierīces bojājums; 271.
770. neatbilstošs spiediena rādījums spiediena indikācijas ierīcē, spiediena indikācijas ierīces rādījuma nesalasāmība vai ugunsdzēsīgās vielas (svara) trūkums ugunsdzēsības aparātā; 271.
771. marķējuma vai lietošanas instrukcijas nesalasāmība vai to trūkums; 271.
772. ražotāja noteiktās pazīmes, kas norāda uz ekspluatācijai nederīgu ugunsdzēsības aparātu. 285 (Grozīts ar MK 15.09.
773. noteikumiem Nr. 585)
774. Ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu un uzpildi veic atbilstoši ražotāja prasībām. 286
775. Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām. 287
776. Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados. 288
777. Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā. 289
778. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietu nodrošina ar atbilstošām iekārtām un ierīcēm, lai varētu veikt ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā ir pieejama ugunsdzēsības aparātu ražotāju informācija (valsts valodā) par ugunsdzēsības aparātu specifikāciju un tehniskās apkopes kārtību. 290
779. Atbildīgā persona, ekspluatējot ugunsdzēsības aparātus vidē vai apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi ugunsdzēsības aparāta tehniskajam stāvoklim, izvērtē ugunsdzēsības aparāta ekspluatācijas riskus, veic papildu tehniskā stāvokļa vizuālās apskates un izskata nepieciešamību veikt biežākas tehniskās apkopes, nekā minēts šo noteikumu
780. punktā. 291
781. Ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi izdara atzīmi uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi. 292
782. Uzlīme par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi satur šo noteikumu
783. pielikumā minēto informāciju. 293
784. Uzlīmei par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi jābūt izgatavotai no materiāla, kuru: 280.
785. neietekmē saules vai vides iedarbība; 280.
786. pēc uzlīmēšanas uz ugunsdzēsības aparāta nav iespējams noņemt vai noplēst, nesabojājot uzlīmi. 294
787. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes gaitā tiek konstatēts, ka ugunsdzēsības aparāts nav derīgs ekspluatācijai, ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par to informē ugunsdzēsības aparāta īpašnieku. 295
788. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa jābūt sērijas vai partijas numuram. Ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsai jābūt sarkanai (piemēram, RAL-3000). 296 (Grozīts ar MK 15.09.
789. noteikumiem Nr. 585)
790. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ugunsdzēsības aparāta ražotājs vai izplatītājs (ja to nav izdarījis ražotājs) piestiprina lietošanas instrukciju (turpmāk – informatīvā uzlīme) valsts valodā. Informatīvās uzlīmes krāsai ir jābūt kontrastā ar ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsu. 297
791. Ugunsdzēsības aparāta informatīvo uzlīmi izvieto tā, lai to varētu skaidri izlasīt un to nenosegtu ugunsdzēsības aparāta stiprinājums. 298
792. Ugunsdzēsības aparāta informatīvā uzlīme satur šādu informāciju: 285.
793. ugunsdzēsības aparāta tips; 285.
794. ugunsdzēsības aparāta tilpums; 285.
795. ugunsdzēsīgās vielas nosaukums; 285.
796. ugunsdzēsīgās vielas veids un tās nominālā pildījuma svars vai tilpums, ugunsdzēsības aparāta (tikai ogļskābās gāzes) svars bez ugunsdzēsīgās vielas; 285.
797. ugunsdzēsības aparāta dzēstspējas klase; 285.
798. lietošanas pamācība, kurā jāietver viena vai vairākas pietiekami izskaidrotas piktogrammas; 285.
799. ekspluatācijas nosacījumi; 285.
800. jebkuri lietošanas ierobežojumi vai briesmas, it sevišķi attiecībā uz toksiskumu un elektrotraumu risku; 285.
801. ugunsdzēsības aparāta piemērotība ieslēgtu elektroiekārtu (līdz 1000 voltiem) dzēšanai un drošības attālums; 285.
802. ugunsdzēsības aparāta darbības temperatūru robežas; 285.
803. atsauce uz piemērojamo standartu, atbilstoši kura prasībām testēts ugunsdzēsības aparāts; 285.
804. ražotāja un piegādātāja nosaukums un adrese; 285.
805. ugunsdzēsības aparāta izgatavošanas gads. 299
806. Aizliegts: 286.
807. izmantot ugunsdzēsības līdzekli (tai skaitā ugunsdzēsības aparātu) saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām; 286.
808. pārkāpt ugunsdzēsības līdzekļa (tai skaitā ugunsdzēsības aparāta) ražotāja ekspluatācijas noteikumus; 286.
809. ekspluatēt bojātu ugunsdzēsības aparātu; 286.
810. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātu, kuram noteiktajā kārtībā nav veikta tehniskā apkope; 286.
811. veicot ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu vai uzpildi, mainīt ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktos kvalitātes un darbspējas rādītājus. 300 (Grozīts ar MK 15.09.
812. noteikumiem Nr. 585)
813. Tehnoloģiskās iekārtas
814. Tehnoloģiskās iekārtas ierīko atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un ekspluatē atbilstoši ražotāja prasībām. 301
815. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ierīcēm un nodrošina sazemēšanu pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas. Zemējuma ierīces nodrošina ar 6.
816. zīmi (
817. pielikums). 302 (MK 15.09.
818. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
819. Degtspējīgu šķidrumu ražošanas procesā konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties. 303
820. Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē. 304
821. Vannas, kurās izmanto maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem izstrādājumu attaukošanai, mazgāšanai vai krāsošanai ar iegremdēšanas metodi, darba pārtraukumā nosedz ar vāku. 305
822. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus (ugunsreakcijas klase A1) materiālus. 306
823. Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīcēm. 307
824. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē atsevišķi ugunsdroši atdalītā telpā, kas aprīkota ar atsevišķu ventilāciju. 308
825. Tehnoloģisko iekārtu, kurā darbības laikā rodas degtspējīgi putekļi (līdz 1 mm), aprīko ar nosūces ventilāciju, kas ieslēdzas pirms tehnoloģiskās iekārtas iedarbošanās vai vienlaikus ar to. 309
826. Elektroiekrāvējus lādē un uzglabā atsevišķā ugunsdroši nodalītā telpā, kas aprīkota ar mehānisko ventilācijas sistēmu. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroiekrāvējiem, ja to akumulatori lādēšanas procesā neizdala sprādzienbīstamus tvaikus. 310
827. Elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpas nodrošina ar atsevišķu elektrības pievadu. Pie ieejas elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpā izvieto elektrības slēdzi lādēšanas apturēšanai. 311
828. Aizliegts: 298.
829. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas; 298.
830. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kontroles un mērīšanas ierīces. 312
831. Ugunsbīstamie darbi
832. Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām. 313
833. Ugunsbīstamos darbus veic: 300.
834. īpaši iekārtotās vietās; 300.
835. pagaidu vietās. 314
836. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona sastāda un izsniedz darba veicējam norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk – norīkojums). Norīkojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu
837. pielikumam. 315
838. Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs – pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to uzglabā vismaz trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas. 316
839. Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus objektā var veikt atbildīgās personas vai tās rakstveidā pilnvarotas personas klātbūtnē bez norīkojuma. 317
840. Pirms norīkojuma izdošanas atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona nodrošina iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē darba veikšanas vietā, nosakot: 304.
841. sagatavošanās darbus un to izpildes secību; 304.
842. ugunsdrošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības līdzekļus; 304.
843. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanas kārtību un līdzekļus; 304.
844. gaisa kontroles kārtību sprādzienbīstamas vides noteikšanai; 304.
845. darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos; 304.
846. izpildītāju, kas atbildīgs par vietas sagatavošanu ugunsbīstamiem darbiem; 304.
847. izpildītāju, kas atbildīgs par darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba pabeigšanas vai pārtraukumos; 304.
848. darba veicēju. 318
849. Šo noteikumu 304.
850. apakšpunktā minētajam darba veicējam ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša kvalifikācija, un tas ir speciāli instruēts ugunsbīstamo darbu veikšanai. 319
851. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzību nodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas. Šā punkta prasības neattiecas uz ugunsbīstamo darbu transformatoru apakšstacijās. 320
852. Pabeidzot ugunsbīstamos darbus, darba veicējs: 307.
853. norīkojumā izdara ierakstu par datumu un laiku, kad darbi pabeigti; 307.
854. norīkojumā izdara ierakstu par darba vietas pārbaudes datumu un laiku; 307.
855. paraksta norīkojumu. 321
856. Atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas un darba vietas pārbaudes paraksta norīkojumu. 322
857. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar aparātiem, kuru kopējā dzēstspēja ir vismaz 55A 233B. 323 (MK 15.09.
858. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
859. Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem. 324
860. Ja vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā nav iespējams atbrīvot no degtspējīgiem materiāliem, tos aizsargā no aizdegšanās. 325
861. Ugunsbīstamo darbu pastāvīgā vieta: 312.
862. atrodas teritorijā vismaz 10 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta konstrukcijām; 312.
863. atrodas no cita lietošanas veida ugunsdroši atdalītā telpā; 312.
864. atrodas telpā ar degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1FL) grīdu; 312.
865. ir norobežota no citām darba vietām ar vismaz 2,5 m augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla. 326
866. Ugunsbīstamo darbu vietu pastāvīgi attīra no degtspējīgiem materiāliem. 327
867. Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts: 314.
868. metināt, griezt, lodēt un karsēt: 314.1.
869. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu šķidrumu pārklājumi; 314.1.
870. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem vai kurās ir sprādzienbīstama koncentrācija; 314.1.
871. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) siltumizolāciju; 314.1.
872. vietās, kur ir sprādzienbīstama koncentrācija; 314.1.
873. dobjas konstrukcijas, nepārliecinoties par to saturu; 314.
874. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas, taukvielu vai degtspējīgu šķidrumu traipiem; 314.
875. novietot degvielu tuvāk par 10 m no darbu veikšanas vietas; 314.
876. elektrometināšanā par atpakaļvadu izmantot zemējuma tīklu, kā arī objekta inženiertīklu un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas. 328
877. Darbi ar degtspējīgiem šķidrumiem
878. Degtspējīgus šķidrumus sagatavo speciāli šim nolūkam paredzētās telpās ar atsevišķu ventilācijas sistēmu. 329
879. Ierīces un rīki, kurus izmanto degtspējīgu šķidrumu sagatavošanas un lietošanas procesā, nedrīkst šķilt dzirksteles, un tiem ir 1.
880. marķējums (
881. pielikums). 330 (Grozīts ar MK 15.09.
882. noteikumiem Nr. 585)
883. Apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, nepieļauj sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, nodrošinot telpu vēdināšanu. Objekta apstrādi sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejas. 331
884. Objektā, kurā sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, grīdas ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1FL) un dzirksteļdrošas. 332
885. Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma. 333
886. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu vilkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm. 334
887. Krāsošanas kameras katru dienu attīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem. 335
888. Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā šo vielu uzglabāšanai paredzētā vietā. 336
889. Maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem pārvieto neplīstošā un blīvi noslēgtā kannā, tvertnē vai speciāli tam paredzētā iepakojumā. 337
890. Speciālās prasības saimnieciskās darbības objektiem 13.
891. Publisks objekts
892. Ja atbildīgā persona nav publiska pasākuma organizators, katram publiskam pasākumam izstrādā individuālu ugunsdrošības instrukciju, iekļaujot objekta ugunsdrošības instrukcijā ietverto informāciju. 338
893. Publiska pasākuma atbildīgā persona (turpmāk – pasākuma atbildīgā persona) nodrošina ugunsdrošības instruktāžu pasākuma norisē nodarbinātajām un organizatoriski iesaistītajām personām. Veikto ugunsdrošības instruktāžu reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (
894. pielikums). 339
895. Publiskajā objektā cilvēku skaits un tiem paredzēto vietu skaits nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos vai būvprojektā paredzēto skaitu. Minimālā platība vienam cilvēkam ir 1 m2 (izņemot izglītības iestādes un telpas ar stacionāri pie grīdas piestiprinātām sēdvietām). 340
896. Publiska pasākuma norises telpā, kurā ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un nodrošina, lai tie evakuācijas gadījumā nesagāztos. Publiska pasākuma norises telpā, kurā sēdvietas izvietotas ar grīdas līmeņu starpību, krēslus piestiprina pie grīdas. 341
897. Pārvietojamas būves publiskam pasākumam būvē no grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) vai degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) būvkonstrukcijām un materiāliem. 342
898. Objektā, kurā notiek publisks pasākums, cietā kurināmā apkures ierīču kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma. 343
899. Publiskā objektā atklātu uguni un pirotehniku izmanto tikai ar pasākuma atbildīgās personas rakstisku atļauju, ja nodrošināti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. 344
900. Ja publiskā pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro pirotehnisko izstrādājumu apriti regulējošo normatīvo aktu un pirotehnisko izstrādājumu ražotāja prasības. 345
901. Ja publiskā pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtu un ierīču ražotāja noteiktos ekspluatācijas noteikumus un šajos noteikumos minētās ugunsdrošības prasības. 346
902. Pasākuma atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanu un uzraudzību visa pasākuma norises laikā. Nodarbināto, kurš uzrauga ugunsdrošības prasību ievērošanu visa pasākuma norises laikā, īpaši instruē par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā. 347
903. Publisku pasākumu, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, aizliegts rīkot: 334.
904. telpā ar aizrestotiem logiem vai logiem, kas nav atverami vai viegli izsitami, vai ja ir citi šķēršļi cilvēku glābšanai; 334.
905. telpā, kurā nav paredzēti dūmu izvades risinājumi; 334.
906. būvē, kuras platība pārsniedz 300 m2 un kurā nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz atklātām pagaidu būvēm; 334.
907. būvē un telpā, kuras evakuācijas ceļi un izejas neatbilst šo noteikumu prasībām. 348 (Grozīts ar MK 15.09.
908. noteikumiem Nr. 585)
909. Publiska objekta atbildīgā persona vai pasākuma atbildīgā persona nodrošina, ka degtspējīgs transformējams (pārvietojams) skatuves noformējums un skatuves dekorācijas ir apstrādātas ar ugunsaizsarglīdzekļiem (nodrošinot to ugunsreakcijas klasi vismaz A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1 vai B-s3,d2) vai ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1). 349
910. Persona, kura apstrādā degtspējīgas transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējumu ar ugunsaizsarglīdzekļiem, par minēto darbu veikšanu sagatavo aktu. Aktā norāda šādu informāciju: 336.
911. vārds un uzvārds; 336.
912. apstrādes darbu veikšanas datums; 336.
913. apstrādes darbu apjoms, norādot, kāds transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējums tika apstrādāts; 336.
914. ugunsaizsarglīdzekļa nosaukums un atbilstību apliecinošs dokuments (ugunsaizsarglīdzekļa atbilstību apliecinošo dokumentu pievieno aktam); 336.
915. ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja norādītie apstrādes nosacījumi; 336.
916. apliecinājums, ka apstrādes darbi veikti, ievērojot ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja nosacījumus. 350
917. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties aizver, lai norobežotu skatuvi no skatītāju zāles. 351
918. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodrošina vismaz 1 m platu eju pa skatuves perimetru. 352
919. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformējumu. 353
920. Publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja: 340.
921. objektā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma; 340.
922. objekts ir nodrošināts ar balss izziņošanas ierīcēm (piemēram, ruporiem, megafoniem, mikrofoniem ar skaļruņiem), kas paredzētas cilvēku apziņošanai ugunsgrēka vai citu apdraudējumu gadījumā; 340.
923. evakuācijas ceļu skaits un platums ir atbilstošs izmitināto cilvēku skaitam; 340.
924. evakuācija ir nodrošināta tieši uz āru no būves zemes virmas līmenī, ja personas tiek izmitinātas ne augstāk par trešo stāvu, vai, ja personas tiek izmitinātas augstāk par trešo stāvu, evakuācija ir nodrošināta caur aizsargātu evakuācijas ceļu vai dūmaizsargātu un ugunsaizsargātu kāpņu telpu. 354 (Grozīts ar MK 15.09.
925. noteikumiem Nr. 585)
926. Publiskā objektā aizliegts: 341.
927. uzglabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās; 341.
928. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus; 341.
929. skatītāju zāles un balkonu ejās novietot papildkrēslus; 341.
930. ekspluatēt un uzglabāt sašķidrinātas naftas gāzes balonus vietās, kur notiek publisks pasākums, ja gāzes svars balonos var pārsniegt 14 kilogramus. 355 13.
931. Tirdzniecības objekts
932. Tirdzniecības objektā aizliegts ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekšmetus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts šo noteikumu
933. punktā minētais evakuācijas ceļu platums. 356
934. Aizliegts pārdot un uzglabāt degtspējīgus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā kannā, tvertnē vai iepakojumā. 357
935. Kannu, tvertni vai iepakojumu, kurā atrodas degtspējīgs šķidrums, novieto stabili. 358
936. Sašķidrinātas gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus. 359
937. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās: 346.
938. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām vismaz 2 m platas ejas, un pēc katriem 30 m tirdzniecības rindu ierīko vismaz 1,2 m platu šķērseju; 346.
939. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m2 platību (brīvo platību ieskaitot). Starp grupām nodrošina vismaz 6 m attālumu; 346.
940. aizliegts uzglabāt materiālus uz tirdzniecības objekta rampas; 346.
941. nojumes iekārto ne tuvāk par 10 m no būvēm. 360 13.
942. Noliktavu objekts un teritorija
943. Noliktavu objektā pretim noliktavas durvju ailām evakuācijas ceļos atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par 1 m. 361 (Grozīts ar MK 15.09.
944. noteikumiem Nr. 585)
945. (Svītrots ar MK 15.09.
946. noteikumiem Nr. 585) 362
947. Noliktavā, kurā glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apkurei izmanto ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apkures ierīču sildelementus. 363
948. Atklātu uguni izmanto ar atbildīgās personas vai tās pilnvarotas personas rakstisku atļauju. Atbildīgā persona izvērtē ugunsgrēka iespējamos izcelšanās riskus un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. Atļaujā norāda atklātas uguns izmantošanas laikā par ugunsdrošību atbildīgo nodarbināto. 364
949. Aizliegts pēc darba beigām darba vietās un tam neparedzētās vietās atstāt degtspējīgus atkritumus, degtspējīgas šķidras bīstamas vielas un izmantotos slaukāmos materiālus. 365
950. Noliktavu objektā aizliegts: 352.
951. uzstādīt cietā kurināmā vietējās apkures ierīces; 352.
952. uzglabāt materiālus uz noliktavas rampas; 352.
953. (svītrots ar MK 15.09.
954. noteikumiem Nr. 585). 366 13.
955. Gāzes iekārtu, ierīču un balonu ekspluatācijas prasības objektā un teritorijā(Apakšnodaļas nosaukums MK 15.09.
956. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
957. Objektā, kurā iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos. 367
958. Objektā, kur atrodas apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi ar kopējo nominālo siltuma jaudu, lielāku par 50 kW, kā arī ja apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi (neatkarīgi no apkures iekārtas vai ierīces jaudas), atrodas pagrabā vai cokolstāvā, uzstāda detektoru, kas signalizē par gāzes noplūdi. Detektoru uztur darba kārtībā. 368 (MK 15.09.
959. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
960. Sašķidrinātas naftas gāzes tvertņu uzpildes laikā, lai nepieļautu gāzes noplūdi teritorijā esošajos pazemes inženiertīklos, to lūkas hermētiski noslēdz. 369
961. Uzglabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no siltuma avotu iedarbības. 370
962. Gāzes balonus novieto ne tuvāk par 1 m no siltuma avotiem un ne tuvāk par 5 m no atklātas liesmas. 371
963. Degtspējīgu gāzu kompresoru stacijā pie ieejas izvieto ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas ierīces. 372
964. Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai oksidējošām gāzēm un vielām (izņemot balonus, kas pievienoti inženiertīkliem vai darba aprīkojumam) uzglabā ārpus objekta metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm pie objekta būves ugunsdrošām ārsienām bez logiem vai ne mazāk par 6 m no būvēm. Veselības aprūpes iestāžu telpās atļauts uzglabāt oksidējošo gāzu balonu rezervi ar kopējo ietilpību līdz 24 litriem, ja šīs gāzes paredzētas cilvēka dzīvības nodrošināšanas iekārtai. 373 (Grozīts ar MK 15.09.
965. noteikumiem Nr. 585)
966. Teritorijā, uzglabājot gāzes balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 m. Gāzes balonu ventiļi ir pavērsti uz vienu pusi. Starp gāzes baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas. 374
967. Attiecībā uz tukšiem un uzpildītiem gāzes baloniem ievēro vienādus drošības pasākumus. 375
968. Aizliegts: 362.
969. rīkojoties ar skābekļa balonu, pieļaut tā saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem; 362.
970. pārvietojot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem; 362.
971. objektā un teritorijā, kurā veic darbības ar degtspējīgām un oksidējošām gāzēm, nodarbinātajiem nēsāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles. 376 13.
972. Akmeņogļu, kūdras, kokapstrādes, kokmateriālu un cietu degtspējīgu materiālu un vielu ražošanas un uzglabāšanas objekti un teritorijas(Apakšnodaļas nosaukums MK 15.09.
973. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
974. Objektu un teritoriju, kur paredzēts uzglabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degtspējīgiem atkritumiem un kultūraugu atliekām, grunti noplanē un noblietē. 377
975. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltuma avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadiem, silta gaisa kanāliem). 378
976. Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grēdās. 379
977. Kraujot dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru grēdās, nepieļauj degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā. 380
978. Akmeņogļu, skaidu, sasmalcinātu šķiedru vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi. 381 (Grozīts ar MK 15.09.
979. noteikumiem Nr. 585)
980. Aizliegts dzēst ar ūdeni aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdā. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā. 382
981. Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu grēdas maksimālā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2 un augstums 20 m. Minimālais ugunsdrošības attālums starp grēdām ir 8 m, bet ne mazāks par grēdu augstumu. Ugunsdrošības attālums no grēdām līdz ēkām un būvēm ir 8 m, bet ne mazāks par grēdas augstumu. Pie grēdām gar to garākajām malām nodrošina piebrauktuves vismaz no divām pusēm. 383 (13.
982. Apakšnodaļas nosaukums svītrots ar MK 15.09.
983. noteikumiem Nr. 585)
984. Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Tehnoloģiskās iekārtas, elektroiekārtas, apkures ierīces un iekārtas reizi diennaktī atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. 384
985. Aizliegts teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem. 385
986. Kokapstrādes iekārtas, kurām darba procesā rodas putekļi, kas ir smalkāki par 1 mm, aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām, ja to ražotājs ir paredzējis putekļu nosūces sistēmu. Aizliegts strādāt ar izslēgtām mehāniskās ventilācijas, skaidu un putekļu nosūces sistēmām. 386
987. Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus. Ciklonus nedrīkst pārpildīt. 387
988. Ekspluatējot ar eļļu pildītu tehnoloģisko iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina kokmateriālus un koka konstrukcijas. 388
989. Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, uzglabā ugunsdroši nodalītās noliktavās vai metāla kastēs. 389
990. Kokmateriālu kaltei temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskiem temperatūras regulatoriem. 390
991. Ja kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apstājas konveijers, apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas. 391
992. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos un teritorijā kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm. 392
993. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos aizliegts ierīkot cietā kurināmā vietējās apkures iekārtas un ierīces. 393
994. Vietu, kur paredzēts izkraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degtspējīgiem atkritumiem. 394
995. Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas. 395
996. Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni. 396 13.
997. Šķiedraugu uzglabāšanas objekts un teritorija
998. Teritorijā maksimāli pieļaujamā vienas grēdas, stirpas vai gubas (turpmāk – krautne) platība nedrīkst pārsniegt 320 m2, bet augstums – 10 m. 397
999. Šķiedraugu krautnes atrodas drošā attālumā no objekta, bet ne tuvāk par 30 m. Attālums no krautnes līdz elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu. 398
1000. Starp krautnēm nodrošina 15 m platas atstarpes. 399
1001. Krautnes nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla. 400
1002. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla. 401
1003. Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, kurus izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, nodrošina ar dzirksteļu slāpētājiem. 402
1004. Šķiedraugu uzglabāšanas objektā: 389.
1005. maksimālais krautnes laukums nedrīkst pārsniegt 22 x 11 m, bet augstums – 8 m; 389.
1006. attālums no krautnēm līdz elektroiekārtām un elektroierīcēm nedrīkst būt mazāks par 1 m; 389.
1007. attālums starp krautnēm nedrīkst būt mazāks par 2 m; 389.
1008. attālums no krautnēm līdz objekta norobežojošām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 0,7 m. 403 13.
1009. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekts un teritorija
1010. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu. 404
1011. Lauksaimniecības transportlīdzekļa, traktortehnikas, agregāta un tehnoloģiskās iekārtas rotējošo detaļu un mezglu vārpstas regulāri attīra no degtspējīgiem materiāliem. 405
1012. Starp salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 m platas atstarpes. 406
1013. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekta elektroenerģijas atslēgšanas ierīci uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1) sienas, bet, ja siena ir degtspējīga (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F), – uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no objekta sienas. 407
1014. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru novieto objekta ārpusē 1 m attālumā no degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) sienām un 2,5 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta norobežojošām konstrukcijām. Gaisa plūsmas caurules ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem. 408
1015. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru nožogo ar degtnespējīga materiāla sietu, lai nepieļautu svešķermeņu nokļūšanu ventilatorā. 409
1016. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru iedarbināšanas ierīci uzstāda uz degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) konstrukcijām. 410
1017. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama putekļu veidošanās, izmanto elektroierīces un iekārtas sprādziendrošā izpildījumā un ar attiecīgu marķējumu. 411
1018. Lauksaimniecības produktu kaltes objektu nodrošina ar temperatūras kontroles ierīci, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. 412
1019. Ja lauksaimniecības produktu kaltes tehnoloģija netiek regulēta automātiski, kaltes laikā atbildīgā persona nodrošina nepārtrauktu kaltes objekta uzraudzību. 413
1020. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama ražošanas putekļu veidošanās: 400.
1021. uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos objektā; 400.
1022. objekta konstrukcijas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos; 400.
1023. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī. 414
1024. Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, uztur brīvus un viegli atveramus. 415
1025. Uzglabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) 1 m attālumā ierīko nožogojumu. 416 13.
1026. Kūdras ieguves objekts un teritorija
1027. Izstrādājot kūdras ieguves teritoriju, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Transportlīdzekļus, kūdras ieguves tehniskos līdzekļus un iekārtas reizi diennaktī attīra no putekļiem un citiem degtspējīgiem nosēdumiem. 417
1028. Katru transportlīdzekli un kūdras ieguves tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, spaini un 5 m garu virvi. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja kūdras ieguves tehniskajam līdzeklim ir vismaz 34A 233B. 418
1029. Kūdras ieguves teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem (
1030. pielikums). 419
1031. Kūdras ieguves teritorijā izmantojamā motorsūkņa ražība ir vismaz 600 litru minūtē. 420
1032. Katru motorsūkni aprīko ar: 407.
1033. vismaz vienu divzaru dalītāju; 407.
1034. diviem noslēdzamiem ugunsdzēsības stobriem; 407.
1035. šļūtenēm, kuru diametrs ir lielāks par 51 mm un kuru kopējais garums ir vismaz 120 m; 407.
1036. šļūtenēm, kuru diametrs ir 51 mm, kopējais garums vismaz 200 m un kas aprīkotas ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem. 421 (Grozīts ar MK 15.09.
1037. noteikumiem Nr. 585; grozījums 407.
1038. apakšpunktā, kas paredz, ka šļūtenēm jābūt aprīkotām ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem, stājas spēkā 01.09.2022., sk.
1039. punktu)
1040. Lai ierobežotu ugunsgrēka