📄 Likuma teksts
Ugunsdrošības noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts zaudēs spēku 2027. gada 2. janvārī.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238
Rīgā 2016. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 19 10. §)
Ugunsdrošības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma
12. pantu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.
2
2. Šo noteikumu izpratnē lieto šādus terminus:
2.1. atbildīgā persona – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantā noteiktais tiesību subjekts;
2.2. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvdarbi;
2.3. daudzdzīvokļu objekts – objekts, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk;
2.4. elektroinstalācija – elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei;
2.5. evakuācijas plāns – vizuāli noformēti nepārprotami norādījumi, kā fiziskai personai rīkoties ugunsgrēka, avārijas vai bīstamas situācijas gadījumā un kā visātrāk nokļūt drošībā;
2.6. meža atbildīgā persona – Meža likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktais tiesību subjekts;
2.7. meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktais objekts;
2.7.1 meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti – meža zemē ierīkots autoceļš, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis;
2.8. mineralizētā josla – līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta vismaz 1,5 m plata augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos;
2.8.1 nodarbinātais – visi objektā nodarbinātie, organizatoriski iesaistītās personas, kā arī personas, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā;
2.9. objekts – būve vai tās daļa;
2.10. publisks objekts – objekts, kurā tiek organizēts publisks pasākums, vai objekts, kurš neatkarīgi no tā faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kurš par maksu vai bez maksas ir pieejams ikvienai personai;
2.11. saimnieciskās darbības objekts – objekts, kurā privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, vai fiziskā persona savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu, piedāvā vai pārdod preci, izgatavo vai atjauno preci, vai publiska persona, publiskas personas institūcija, publisko tiesību juridiska persona pilda valsts pārvaldes funkcijas;
2.12. teritorija – zemesgabals, kurā atrodas objekts, un zemesgabals, kas robežojas ar objektu, vai neapbūvēts zemesgabals;
2.13. ugunsbīstamie darbi – darbi, kuros izmanto atklātu liesmu vai kuros rodas dzirksteles, kā arī citi darbi, kas var izraisīt aizdegšanos;
2.14. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts ugunsdzēsības ūdens resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;
2.15. viendzīvokļa objekts – brīvi stāvoša savrupmāja (piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja;
2.16. dzelzceļa objekts – ritošais sastāvs, kā arī būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.
3
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
2.1 Publiskā objektā ievēro arī tās šajos noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu.
4
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka Nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
5
4. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo prasību izpildei.
6
5. Ja ugunsdrošības prasības ir izstrādātas atbilstoši publicēto piemērojamo standartu prasībām, uzskatāms, ka ugunsdrošības prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti.
7
5.1 Atbildīgā persona var izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar ugunsdrošību objektā saistīto procesu dokumentēšanā. Ar ugunsdrošību objektā saistītos elektroniskos dokumentus paraksta atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbildīgā persona nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iespēju piekļūt ar ugunsdrošību objektā saistītajiem elektroniskajiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti.
8
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; sk. 528. punktu)
6. Fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
9
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
6.1 Atrodoties objektā, fiziskās personas pienākums, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ir nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, ja nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt).
10
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
2. Pienākumi ugunsgrēka gadījumā
7. Ja izcēlies ugunsgrēks:
7.1. fiziskajai personai ir pienākums:
7.1.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;
7.1.2. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;
7.2. saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem pienākumiem līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības instrukcijā noteikto rīcību ugunsgrēka gadījumā atbilstoši šo noteikumu 180.7. apakšpunktam.
11
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
3. Vispārīgās ugunsdrošības prasības
8. Atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar tādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju, ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām un ierīcēm, kas atbilst normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
12
9. Objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā.
13
10. Šo noteikumu prasības objektos, kuros kompetentās iestādes ir ierobežojušas personām pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.
14
3.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības objektā
11. Būvkonstrukcijas ugunsaizsarglīdzekļa bojājuma vietu vai tās ugunsdrošo īpašību zudumu novērš.
15
12. Ugunsdrošās konstrukcijas neblīvo vietu aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā ugunsizturības robeža.
16
13. Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu.
17
14. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt:
14.1. ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās;
14.2. inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
18
15. Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.
19
16. Pagrabā, cokolstāvā vai pazemes stāvā vietas, kur pazemes inženiertīklu ievadi šķērso objekta konstrukcijas, ir hermētiskas (gāzu necaurlaidīgas).
20
17. Atkritumu vadu lūku vāki ir cieši aizverami, bez defektiem un pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā.
21
18. Objektā, kas augstāks par diviem stāviem, katru kāpņu telpas stāvu nodrošina ar attiecīgā stāva kārtas numuru. Šā punkta prasības neattiecas uz objektu, kas ir viendzīvokļa objekts.
22
19. Lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, aprīko ar pašaizveres mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Šā punkta prasības neattiecas uz durvīm, kas atdala dzīvokli no kāpņu telpas.
23
20. Durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā ir pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, ja to aizvēršanu nenodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma vai automātiskā ugunsdzēsības sistēma.
24
21. Ierīci, kas paredzēta ciešai durvju, vārtu un aizkara aizvēršanai ugunsdrošā konstrukcijā, uztur darba kārtībā.
25
22. Objekta dūmu aizsardzība atbilst būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētajiem ugunsdrošības risinājumiem.
26
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
23. Ugunsgrēka gadījumā evakuācijai aizliegts izmantot liftu.
27
24. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide.
28
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
25. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem.
29
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
26. Objektā aizliegts:
26.1. uzkopšanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;
26.2. atstāt bez uzraudzības iekurtas apkures ierīces, kā arī elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektroiekārtas un elektroierīces, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ierīces ekspluatācijas instrukcija;
26.3. izmantojot atklātu uguni, atkausēt aizsalušus cauruļvadus;
26.4. novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;
26.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (turpmāk – transportlīdzeklis) sprādzienbīstamā vidē, izņemot šim mērķim speciāli aprīkotus transportlīdzekļus;
26.6. sprādzienbīstamā vidē iebraukt transportlīdzekļiem, kuru riepas aprīkotas ar radzēm vai ķēdēm.
30
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
3.2. Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā
27. Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām.
31
28. Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
32
29. Ceļus un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Automātiski atveramiem vārtiem un barjerām nodrošina manuālu atvēršanu.
33
30. Pie katras ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētas iebrauktuves teritorijā, ja tās platība ir lielāka par 6400 m2 vai ja attālums no iebrauktuves līdz teritorijā esošajai ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai pārsniedz 80 m, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.
34
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
31. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda teritorijas plānojumu, ugunsdzēsības ūdensvada hidrantus, aizbīdņus, vadības mezglus, sūkņu, putu koncentrāta un atklātas un slēgtas ugunsdzēsības ūdensņemšanas atrašanās vietas, izmantojot 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. zīmi (1. pielikums). Shēma ir viegli uztverama, un tās minimālais izmērs ir 1 x 1 m.
35
32. Teritoriju (izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju) nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajām prasībām.
36
33. Uzglabājot vielas un priekšmetus konteineros teritorijā, izveido 5 m platu ugunsdrošības atstarpi starp konteineru rindām. Konteineru rindas garums nedrīkst pārsniegt 100 m.
37
34. Ja teritorijā izlijušas šķidras degtspējīgas vielas, tās nekavējoties savāc, un vietas, kur tās izlijušas, apkaisa ar absorbējošu vielu. Absorbējošo vielu pēc tam savāc un uzglabā speciāli iekārtotā un apzīmētā vietā.
38
35. Transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, aizliegts novietot tuvāk par 50 m no publiska objekta, dzīvošanai paredzēta objekta, tilta, tuneļa un viadukta.
39
36. Par plānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Par neplānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
40
37. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
41
38. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide.
42
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
39. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem.
43
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
40. Teritorijā aizliegts:
40.1. ugunsdrošības atstarpēs novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus;
40.2. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana objektam;
40.3. izliet šķidras degtspējīgas vielas kanalizācijas sistēmā;
40.4. uzglabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;
40.5. smēķēt neatļautā vietā, kā arī ārpus īpaši aprīkotas un apzīmētas vietas, izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju.
44
3.3. Vispārīgās ugunsdrošības prasības būvobjektā
41. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu veicēja pienākums ir ievērot šajos noteikumos minētās prasības.
45
42. Ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, tad, lai nesamazinātu objekta ugunsdrošību, objektā nodrošina attiecīgus kompensējošus ugunsdrošības pasākumus. Kompensējošos ugunsdrošības pasākumus norāda būvobjekta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.
46
43. Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdensapgādi vai pielāgot esošās ūdensņemšanas vietas.
47
44. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (1. pielikums).
48
45. Būvlaukumā ierīko piebrauktuvi un caurbrauktuvi ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. Piebrauktuvi apzīmē ar 7.1., 7.2., 7.3. vai 7.4. zīmi (1. pielikums).
49
46. Ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētās piebrauktuves un caurbrauktuves platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Strupceļā ierīko vismaz 12 x 12 m lielu laukumu vai loku, kur apgriezties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.
50
47. Pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu izvieto ne tuvāk par 6 m no būvējama un uzbūvēta objekta, izņemot gadījumu, ja to izvieto pie objekta konstrukcijas, kura būvēta no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.
51
48. Būvobjektu nodrošina ar ugunsgrēka izziņošanas ierīcēm un evakuācijas ceļiem nodarbināto evakuācijai. Evakuācijas ceļus nodrošina ar apgaismojumu.
52
49. Būvobjektā, kas augstāks par trim stāviem, kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām.
53
50. Būvobjektā, kas augstāks par 10 m, būvju sastatnes ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.
54
51. Būvju sastatnes pa būves perimetru ik pēc 50 m aprīko ar sastatņu kāpnēm.
55
52. Slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām, kuras var veidot sprādzienbīstamu koncentrāciju, atļauts atsākt būvdarbus tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.
56
53. Būvobjektā katrā būves stāvā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem:
53.1. ja stāva platība ir līdz 800 m2, nodrošina ugunsdzēsības aparātus ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B;
53.2. ja stāva platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos stāva platības 250 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 21A 113B;
53.3. attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m;
53.4. ugunsbīstamo darbu vietas papildus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 309. punktam.
57
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
4. Inženiertīklu ugunsdrošības prasības
4.1. Elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce
54. Elektroinstalācija (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīce) atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, to uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
58
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
55. Elektroiekārtu un elektroierīci uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām (turpmāk – ražotāja prasības).
59
56. Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir:
56.1. sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados;
56.2. ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā.
60
57. Par elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (6. pielikums).
61
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
58. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar šo noteikumu 56. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (7. pielikums).
62
59. Elektroiekārtu un elektroierīci attīra no putekļiem un nosēdumiem.
63
60. Elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroinstalāciju tehnoloģiskajā iekārtā.
64
61. Objektā un teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošā izpildījumā.
65
62. Aizliegts:
62.1. izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci;
62.2. ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);
62.3. lietot nekalibrētu vai paštaisītu elektroinstalācijas, elektroiekārtas vai elektroierīces aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);
62.4. ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība;
62.5. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav atbilstoši aizsargāta (sprādziendrošā izpildījumā) un kurai nav 1.5. marķējuma (1. pielikums);
62.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no gaismas ķermeņiem, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;
62.7. elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus;
62.8. izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs.
66
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
4.2. Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce
63. Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.
67
63.1 Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā.
68
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2021., sk. 529. punktu)
64. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:
64.1. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;
64.2. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.
69
65. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:
65.1. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;
65.2. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.
70
66. Šo noteikumu 64. un 65. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi.
71
67. Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.
72
68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.
73
69. Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
74
70. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).
75
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
71. Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtām un ierīcēm, kā arī apkures iekārtām un ierīcēm, kurās par kurināmo izmanto gāzi, dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos:
71.1. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;
71.2. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;
71.3. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados;
71.4. metāla dūmvadus un dūmvadus, kas izbūvēti no materiāliem, kuri nav minēti šo noteikumu 71.1., 71.2. un 71.3. apakšpunktā, – ne retāk kā reizi divos gados.
76
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
72. Par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta atbildīgā persona. Aktā norāda šādu informāciju:
72.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;
72.2. dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts;
72.3. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu;
72.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu;
72.5. atzinums par veiktā darba rezultātu.
77
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
73. Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.
78
74. Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.
79
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
75. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).
80
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
76. Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.
81
77. Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā.
82
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
78. Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību.
83
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
79. Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam.
84
80. Dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic:
80.1. ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai;
80.2. ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā, izņemot telpas, kuras minētas šo noteikumu 80.1. apakšpunktā;
80.3. ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos.
85
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
81. Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta.
86
82. Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda.
87
83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu krāsu. Šī prasība neattiecas uz metāla dūmvadiem.
88
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
84. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.
89
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
85. Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar:
85.1. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60;
85.2. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60;
85.3. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-30.
90
86. Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m2.
91
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
87. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas.
92
88. Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas.
93
89. Aizliegts:
89.1. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;
89.2. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;
89.3. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;
89.4. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;
89.5. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;
89.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;
89.7. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;
89.8. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
89.9. izmantot dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;
89.10. daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;
89.11. dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot;
89.12. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;
89.13. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).
94
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
90. Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.
95
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
91. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.
96
92. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:
92.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;
92.2. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts;
92.3. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi;
92.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;
92.5. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām;
92.6. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
92.7. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām;
92.8. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.
97
92.1 Aktā par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu nenorāda šo noteikumu 92.5., 92.6. un 92.7. apakšpunktā minēto informāciju.
98
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
93. Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.
99
94. Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.
100
95. Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē.
101
96. Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.
102
97. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope.
103
98. Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu.
104
99. Aizliegts:
99.1. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas;
99.2. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus;
99.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā.
105
5. Ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas
5.1. Ugunsdzēsības ūdensapgāde
100. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai.
106
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
101. Ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai tās montāžas kārtas, kā arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar pieņemšanas aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
107
102. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus novērš pēc iespējas īsākā laikposmā, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža. Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
108
103. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, kā arī piebraukšanas ceļu pie tās apzīmē ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 4.2. zīmi (1. pielikums).
109
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
104. Ugunsdzēsības hidrantu akas vāku un virszemes ugunsdzēsības hidrantu krāso sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.
110
105. Virszemes putu šķīduma ugunsdzēsības hidrantu marķē vidusdaļā ar 50 mm platu violeta krāsojuma (piemēram, RAL-4001) gredzenu.
111
106. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības hidranta pārbaudi ne retāk kā reizi gadā.
112
107. Par ugunsdzēsības hidranta pārbaudes rezultātiem persona, kura veica pārbaudi, sastāda pārbaudes aktu (1.1 pielikums). Pārbaudes aktam pievieno ārējā ūdensapgādes tīkla plānu (vizuāli uztveramā mērogā), kurā norādīta ugunsdzēsības hidranta atrašanās vieta.
113
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
108. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.
114
109. Aizliegts:
109.1. ierīkot stāvvietu, novietot vielas, priekšmetus un transportlīdzekļus 1,5 m rādiusā no ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un aizkraut piekļūšanu tām;
109.2. novietot vielas un priekšmetus tuvāk par 1 m no iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāna un aizkraut piekļūšanu tam;
109.3. transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt zīmes "Vieta ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonā.
115
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
110. Ugunsdzēsības rezervuāra un mākslīgas atklātas ūdens tilpnes atbildīgā persona nodrošina ūdensņemšanas vietas pārbaudi ne retāk kā divas reizes gadā (vasaras un ziemas periodā).
116
111. Mākslīgi izveidotajās ugunsdzēsības ūdens krātuvēs nodrošina būvprojektā paredzēto ūdens daudzumu objekta ugunsgrēka dzēšanai. Mākslīgās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas nodrošina ar stacionāru mērīšanas ierīci, kas ļauj kontrolēt ūdenslīmeni. Uz mērīšanas ierīces norāda maksimālo un minimālo ūdens līmeni.
117
112. Piebrauktuvi ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu pa to pārvietoties jebkurā gadalaikā.
118
113. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpā novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu.
119
114. Elektroaizbīdni, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmā, nodrošina ar dublējošu manuālās atvēršanas ierīci.
120
115. Ugunsdzēsības sūkņa un elektroaizbīdņa manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīci izvieto pieejamā vietā, nodrošina ar paskaidrojošu uzrakstu un aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu.
121
116. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī, nišā vai speciālās ierīcēs, kurās ir vēdināšanas atvere, krānam pievieno šļūteni un stobru. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna šļūtenes garums ir vismaz 20 m. Šļūtenei pievienotais stobrs nodrošina kompaktu strūklu un ir noslēdzams.
122
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
117. Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm, nišā vai uz speciālās ierīces redzamā vietā norāda krāna kārtas numuru, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, izvieto 4.4. zīmi (1. pielikums), kā arī izvieto informāciju par iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi (2. pielikums). Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas, ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā.
123
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
118. Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens krājumu aizliegts izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
124
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
5.2. Ugunsaizsardzības ierīce un sistēma
119. Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
125
120. Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.
126
121. Izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā veic saskaņā ar ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām.
127
5.3. Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas prasības
122. Ugunsaizsardzības sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai to montāžas kārtas, arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
128
123. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.
129
124. Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma ir nepārtraukti ieslēgta automātiskajā darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā pilda tai noteiktās funkcijas.
130
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
125. Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, uzglabā ugunsaizsardzības sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Telpā pie uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas (turpmāk – panelis) uzglabā:
125.1. instrukciju, kurā norādīta šo noteikumu 127. punktā, 180.4. un 180.7. apakšpunktā minētā informācija;
125.2. ugunsaizsardzības sistēmas aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu vai grafisku aizsargājamo telpu (zonu) un sistēmas tīklu attēlojumu telpās (var būt elektroniski, ja tas redzams datora monitorā, iedarbojoties ugunsaizsardzības sistēmai);
125.3. ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (9. pielikums).
131
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
125.1 Šo noteikumu 125. punkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu un daudzdzīvokļu objekta dzīvokli.
132
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
126. Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signālu vai signālu par sistēmas un sakaru kanāla bojājumu pārraida uz paneli, kuru pastāvīgi (diennakti) uzrauga šo noteikumu 127. punktā minētajā kārtībā instruēta persona.
133
127. Atbildīgā persona nodrošina personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ugunsdrošības instruktāžu par:
127.1. ugunsaizsardzības sistēmas darbības principu un darbspējas noteikšanas kārtību;
127.2. ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem;
127.3. aizsargājamo telpu nosaukumiem un atrašanās vietām. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz objekta personālu, kas neatrodas vienā objektā ar uzstādīto ugunsaizsardzības sistēmu;
127.4. rīcību gadījumā, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.
134
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
128. Personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ir pienākums zināt šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju. Atbildīgā persona nodrošina, lai publiskā pasākuma norises laikā pie ugunsaizsardzības sistēmas paneļa pastāvīgi atrastos persona, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu.
135
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
129. Objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkopi un tehniskās apkopes kontroli.
136
130. Ugunsaizsardzības sistēmai nodrošina tehnisko apkopi un remontu atbilstoši:
130.1. ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām;
130.2. piemērojamo standartu prasībām;
130.3. ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām;
130.4. objekta ekspluatācijas īpatnībām.
137
131. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus (tai skaitā iedarbošanās gadījumus tehniskās apkopes gaitā) un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (9. pielikums).
138
132. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.
139
133. Ja darbspējas atjaunošanai nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas. Ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, izstrādā rakstveidā un par tiem veic nodarbināto instruktāžu. Par veikto ugunsdrošības instruktāžu veic ierakstus Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).
140
134. Ugunsaizsardzības sistēmas ierīču ekspluatācijas termiņš nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto ekspluatācijas termiņu.
141
135. Ugunsaizsardzības sistēmas iekārtas un ierīces nodrošina ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm, ja tās var mehāniski bojāt. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības parametrus.
142
136. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem valsts valodā un apzīmē ar 4.6. zīmi (1. pielikums).
143
(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 349)
137. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu.
144
138. Ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un elektroinstalāciju, kas paredzēta uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē. Objektā vai teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, ugunsaizsardzības sistēmas, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošas.
145
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
139. Ekspluatējot ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas, aizliegts:
139.1. pārbūvēt vai demontēt ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas vai to daļas un ierīces, neievērojot būvniecību un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darbības vai izmaiņas ugunsdrošībai nozīmīgajā inženiertehniskajā sistēmā un aizsargājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi;
139.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot gadījumu, ja būvdarbu vai citu darbu laikā šī sistēma var tikt bojāta;
139.3. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, mainīt sistēmas darbības režīmu;
139.4. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm un iekārtām;
139.5. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm, iekārtām, cauruļvadiem un kabeļiem.
146
5.4. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma
140. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas panelis signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem un, ja nepieciešams, nodrošina:
140.1. tehnoloģiskā procesa vadību;
140.2. inženiertehnisko sistēmu, iekārtu un inženiertīklu vadību;
140.3. citu ugunsaizsardzības sistēmu vadību.
147
141. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām nodrošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli.
148
142. Ekspluatējot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, aizliegts:
142.1. būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru, ja tiek ietekmēta sistēmas darbspēja un funkciju izpilde;
142.2. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no ugunsgrēka detektoriem;
142.3. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no ugunsgrēka detektora vai paneļa;
142.4. izvietot ventilācijas iekārtas un ierīces vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un ierīces ugunsgrēka detektora tuvumā, ja tās var ietekmēt detektora darbību.
149
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
5.5. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas
143. Stacionārās automātiskās ugunsdzēsības sprinkleru sistēmas sprinklers nodrošina automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas siltuma ugunsgrēka detektora funkcijas.
150
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
144. Stacionāro automātisko ugunsdzēsības sistēmu (izņemot sprinkleru sistēmu) nodrošina ar tālvadības un manuālām iedarbināšanas ierīcēm.
151
145. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu un sūkņu telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu. Šā punkta prasības neattiecas uz telpu, ja tā atrodas iežogotā un apsargātā objektā vai citādi ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšanai.
152
146. Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu zīmi "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas stacijās – "Gāzes ugunsdzēsības stacija".
153
147. Pie stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtu telpas ieejas un iekārtām teritorijā uzstāda izgaismotu vai gaismu atstarojošu zīmi "Ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas".
154
148. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas telpā un sūkņu telpā izvieto:
148.1. sistēmas kopējo shēmu;
148.2. sistēmas piesaistes shēmu;
148.3. instrukciju par sistēmas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā;
148.4. instrukciju par sistēmas pārbaudes kārtību;
148.5. sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
155
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
149. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem valsts valodā.
156
150. Pie katras stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu.
157
151. Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, attiecīgo aizsardzības grupu numuru, kā arī darba spiedienu.
158
152. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas noslēgarmatūru apzīmē un numurē saskaņā ar sistēmas piesaistes shēmu. Ja noslēgarmatūras darba režīms netiek kontrolēts automātiski, to noplombē, saglabājot darba režīmu.
159
153. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu krāso atbilstoši šo noteikumu prasībām.
160
154. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Neienākt! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.
161
155. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.
162
156. Iedarbojoties gāzes ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Neienākt! Gāze!" un "Atstāt telpu! Gāze!" un skaņas signalizācijas ierīce.
163
157. Vietā, kur ierīkota gāzes ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.
164
158. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.
165
159. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Aerosols!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.
166
160. Iedarbojoties aerosola ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un "Atstāt telpu! Aerosols!" un skaņas signalizācijas ierīce.
167
161. Vietā, kur ierīkota aerosola ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.
168
162. Pie ieejas telpā, kurā atrodas gāzes baloni (vienā balonā var būt dažādu gāzu maisījums), novieto 1.4. zīmi (1. pielikums).
169
163. Ja objektā ierīkota stacionārā gāzes, aerosola vai pulvera ugunsdzēsības sistēma, telpu durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.
170
164. Aizliegts:
164.1. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 m no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem);
164.2. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no sprinkleriem;
164.3. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem;
164.4. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem, ja tas nav paredzēts būvniecības ieceres dokumentācijā.
171
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
5.6. Gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēma
165. Atbildīgā persona nodrošina, ka:
165.1. gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas šahtas un vārsti (lūkas) ir hermētiski noslēgti;
165.2. dūmu vārsti (lūkas) ir aizvērti;
165.3. pie vadības ierīces, kas paredzēta gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas tālvadības un manuālai iedarbināšanai, ir izvietoti paskaidrojoši uzraksti valsts valodā par gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas iedarbināšanu.
172
166. Aizliegts:
166.1. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē gaisa virsspiediena sistēmas vārsta (žalūziju) un dūmu vārsta (lūkas) darbību un tehnisko apkopi;
166.2. pieslēgt ventilācijas iekārtas pie gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmām;
166.3. dūmu novadīšanas šahtās izvietot kabeļus, iekārtas, ierīces un citus materiālus;
166.4. izmantot vēdināšanai dūmu un karstuma izvades sistēmas ar mehānisko vilkmi.
173
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)
167. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā, vienu no pārbaudēm veicot laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.
174
5.7. Automātiskā ugunsgrēka izziņošanas sistēma
168. Automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšana automātiskajā vadības režīmā ir pieļaujama ar laika aizturi līdz četrām minūtēm, ja aizsargājamā objektā pastāvīgi atrodas persona, kura uzrauga šo ugunsaizsardzības sistēmu. Laika aizture nav pieļaujama, ja automātisko ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu iedarbina manuāli. Tiesības uzraudzīt automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši šo noteikumu 178. punktam. Persona, kura aizsargājamā objektā uzrauga attiecīgo sistēmu, pārzina šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju un trauksmes signāla saņemšanas gadījumā pārbauda tā iemeslu.
175
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
169. Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes ierīču un skaļruņu skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 65 dB (telpās, kur cilvēki tiek izmitināti naktī, – 75 dB) un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, lai to būtu iespējams dzirdēt jebkurā telpā, kurā var atrasties cilvēks.
176
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
170. Iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas paziņojumu translē ne mazāk kā 30 minūtes.
177
171. Evakuācijas paziņojumu translē visu evakuācijas laiku šādā secībā:
171.1. uzmanību piesaistošs signāls (4–10 sekundes);
171.2. īss klusuma brīdis (1–2 sekundes);
171.3. evakuācijas ziņojums;
171.4. klusuma brīdis (1–5 sekundes).
178
172. Atbildīgā persona nodrošina, ka skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam bez atvienošanas iespējas.
179
173. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1 m attālumā no skaļruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB.
180
174. Ugunsgrēka balss izziņošanas tekstu translē valsts valodā, bet, ja objektā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, tekstu papildus translē angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles.
181
(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 355 redakcijā)
175. Atbildīgā persona nodrošina, ka ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība (prioritārā secībā):
175.1. ugunsgrēka trauksmes mikrofons;
175.2. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;
175.3. citas pārraides un paziņojumi.
182
6. Ugunsdrošības instrukcija un ugunsdrošības instruktāža
176. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvdarbi). Ugunsdrošības instrukcija ir objekta un teritorijas lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums.
183
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)
177. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj šo noteikumu 180.1.5., 180.2., 180.4. un 180.7. apakšpunktā minēto informāciju.
184
178. Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā:
178.1. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām);
178.2. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).
185
179. Šo noteikumu 178.1. apakšpunktā minēto mācību programmu ir tiesīgas īstenot izglītības iestādes, kas īsteno šo noteikumu 178.2. apakšpunktā minēto mācību programmu.
186
180. Ugunsdrošības instrukcijā (izņemot ugunsdrošības instrukciju kūdras ieguves objektam) norāda šādu informāciju:
180.1. saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija:
180.1.1. objekta un teritorijas lietošanas veidu;
180.1.2. teritorijā, objektā, tā ugunsdrošības nodalījumos un stāvos esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas;
180.1.3. apkures sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;
180.1.4. ventilācijas sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;
180.1.5. maksimāli pieļaujamā ugunsslodze (MJ/m2) vai maksimāli pieļaujamais vielu un priekšmetu daudzums, kas vienlaikus var atrasties ražošanas vai noliktavas objektā;
180.1.6. esošo ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ierīču, iekārtu, tehnikas, inventāra un aprīkojuma (turpmāk – ugunsdzēsības līdzekļi) raksturojums;
180.1.7. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai;
180.1.8. maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits objektā, ja objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, stāvā vai atsevišķā telpā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot daudzdzīvokļu objektu);
180.2. atbilstoši objekta vai teritorijas lietošanas veidam – citas ugunsdrošības prasības un norādījumi, kas nav minēti šajos noteikumos;
180.3. kārtība, kādā tiek uzturēti evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie objekta;
180.4. objekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas prasības, drošības pasākumi, kas veicami ugunsaizsardzības sistēmas bojājuma laikā, un ugunsaizsardzības sistēmas iekārtu (ierīču) ekspluatācijas termiņš;
180.5. tehnoloģiskā procesa apraksts, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, lietojamo un uzglabājamo vielu un priekšmetu sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un priekšmetu izmantošanas, uzglabāšanas un transportēšanas kārtība;
180.6. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;
180.7. rīcība ugunsgrēka gadījumā:
180.7.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;
180.7.2. cilvēku evakuācijas kārtība;
180.7.3. kārtība, kādā tiek eva …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.