Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10 Daugavpilī 2026. gada 19. martā (prot. Nr. 5, 24. §) Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2026. gada 19. marta lēmumu Nr. 158 (prot. Nr. 5, 24. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. un 92. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem (turpmāk – noteikumi) tiek apstiprinātas Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas 1.2 saistošās daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pieejami Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33954; 1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas (pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33954. 2 (Grozīts ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14) Noslēguma jautājumi 2. Ar noteikumu īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.1. (svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14); 2.2. Daugavpils pilsētas domes 2016. gada 25. augusta saistošos noteikumus Nr. 28 "Lokālplānojuma "Lokālplānojums zemes vienībām Križu mikrorajonā, Viršu ielas rajonā ražošanas objektu apbūves teritorijas izveidei" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi"; 2.3. Daugavpils pilsētas domes 2017. gada 25. maija saistošos noteikumus Nr. 19 ""Lokālplānojuma zemes vienībām Jaunbūves mikrorajonā Višķu, Kauņas un Slāvu ielu rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi"; 2.4. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 8. februāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Lokālplānojuma "Zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 05000082964 un 05000082943, mazstāvu dzīvojamās objektu apbūves teritorijas izveidei Artilērijas iela 34 rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi"; 2.5. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 26. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 16 "Lokālplānojuma "Lokālplānojums zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000012401, Rīgas ielā 39, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi"; 2.6. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 26. jūlija saistošos noteikumus Nr. 25 "Lokālplānojuma "Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000360009, ražošanas objektu apbūves teritorijas izveidei Vaļņu ielas 30 rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi"; 2.7. Daugavpils domes 2022. gada 24. novembra saistošos noteikumus Nr. 32 "Lokālplānojuma "Zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 05000050701 un 05000050706, rūpnieciskās apbūves teritorijas izveidei Višķu ielā 34, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa"; 2.8. Daugavpils pilsētas domes 2006. gada 23. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Lakstīgalu ielas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.9. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 26. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Dzintaru ielā 29 un 31 ar kadastra Nr. 05000292505 un Nr. 05000292501 un tiem piegulošajām Dzintaru un Turaidas ielu teritorijām grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.10. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 14. maija saistošos noteikumus Nr. 13 "Zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 037 1503 Daugavpilī, Liepziedu ielā 1 detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.11. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 13. augusta saistošos noteikumus Nr. 19 "Detālplānojuma zemesgabaliem ar kadastra Nr. 0500 029 3003, Nr. 0500 029 3401, Nr. 0500 029 3006, Daugavpilī, Jauno Stropu mikrorajonā, Dzintaru ielā 20, 20A, 22 grafiskā daļa un apbūves noteikumi"; 2.12. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 10. decembra saistošos noteikumus Nr. 36 "Daugavpils pilsētas zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 039 1126 "Meža ielas rajonā" un tā pieguļošās teritorijas detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.13. Daugavpils pilsētas domes 2010. gada 23. decembra saistošos noteikumus Nr. 51 "Zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 037 2211, Daugavpilī, Ventas ielā 7A detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.14. Daugavpils pilsētas domes 2011. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 27 "Detālplānojuma "Tūrisma un aktīvās atpūtas infrastruktūras izveide Jauno Stropu mikrorajonā" grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.15. Daugavpils pilsētas domes 2012. gada 27. septembra saistošos noteikumus Nr. 20 "Nekustamā īpašuma "Krimuldas ielā 43, Daugavpilī" detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi". 3 Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks I. Prelatovs 1. pielikums Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2026. gada 19. marta saistošiem noteikumiem Nr. 10(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14) Daugavpils valstspilsētas pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000077325K. Valdemāra iela 1, Daugavpils, LV-5401info@daugavpils.lv http://www.daugavpils.lvDaugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiRedakcija 1.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.4. Piekļūšanas noteikumi2.5. Prasības vides piekļūstamības nodrošināšanai2.6. Novadgrāvju sistēmas un dabīgās noteces2.7. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai7.2. Pilsētas nozīmes kultūrvēsturiski objekti7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas7.4. Noslēguma jautājumiPielikumi1. pielikums. Daugavpils valstspilsētas apkaimes2. pielikums. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas3. pielikums. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai4. pielikums. Piekļuves pie publiskajiem ūdeņiem1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – TIAN) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums). TIAN lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo Teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32816.2. TIAN saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes vienību īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu un izmantošanu, lokālplānojumu, detālplānojumu un zemes ierīcības projektu izstrādi, zemes vienību apvienošanu, būvju projektēšanu un būvdarbus.3. Pašvaldības administratīvajās robežās vēsturiski izveidotas 25 pēc apbūves struktūras atšķirīgas apkaimes: Centrs, Esplanāde, Cietoksnis, Vizbuļi, Dzintari, Mežciems, Viduspoguļanka, Jaunā Forštadte, Vecā Forštadte, Ezermala, Dzelzceļnieks, Ķīmija, Jaunbūve, Gajoks, Ruģeļi, Čerepova, Grīva, Niderkūni, Kalkūni, Judovka, Ligiņiški, Jaunie Stropi, Mazie Stropi, Vecstropi un Križi. 1. pielikums. Daugavpils valstspilsētas apkaimes1.2. DEFINĪCIJAS4. Apkaime – TIAN 3. punktā noteikta nosacīta lieluma apdzīvota vide Pašvaldībā ar savu identitāti, ko nosaka apbūves raksturs, ainava un iedzīvotāju kopības izjūta.5. Mobilitātes infrastruktūra:5.1. ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;5.2. īpaši ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;5.3. lēnā uzlādes iekārta – maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;5.4. uzlādes pieslēgvieta – kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.5. uzlādes stacija – uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā inženiertīklu infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.6. vidēji ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;6. Pašvaldība – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.7. Vēsturiskā būve – TIN11 esošā būvē, kuras ekspluatācija uzsākta līdz 1960.gadam.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA8. Visā Pašvaldības teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, atļauts izmantot zemi un būves atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai, kā arī:8.1. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošanai;8.2. alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru – izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām;8.3. teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai atļautās izmantošanas veikšanai;8.4. citu objektu izvietošanai vai ierīkošanai, kā arī tādu darbību veikšanai, kuru nepieciešamība pamatota ar būtiskiem sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem, tai skaitā patvertnes ierīkošanai vai būvniecībai.9. Papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA10. Aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.11. Visā Pašvaldības teritorijā aizliegts:11.1. izvietot transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;11.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, konteinerus, saliekamas konstrukcijas, kas nav projektētas kā dzīvojamās mājas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir būvlaukuma statuss;11.3. novietot, savākt vai glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus un to daļas, izņemot gadījumus, kad izmantotā teritorija noteiktā normatīvā kārtībā ir ierīkota kā nolietoto transporta līdzekļu laukums vai iekļauta ēkā;11.4. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas u.tml.) vai piesārņotu grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;11.5. veikt derīgo izrakteņu ieguvi būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;11.6. veikt bīstamu, sadzīves un ražošanas atkritumu apglabāšanu;11.7. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus;11.8. veikt būvniecību piesārņotās teritorijās, ja nav veikta to rekultivācija un/vai sanācija, kā arī izmantot būves pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums, izņemot pagaidu lietošanas būves teritorijas rekultivācijai un/vai sanācijai;11.9. bīstamo atkritumu, sadzīves atkritumu vai no atkritumiem iegūtā kurināmā sadedzināšanas iekārtu būvniecība, novietošana, uzstādīšana un darbība. Iekārtas, kas likumīgi uzstādītās līdz teritorijas plānojuma stāšanās spēkā brīdim, var turpināt darboties, nepārsniedzot atļauto jaudu un atļauto sadedzināmo atkritumu daudzumu gadā;11.10. izveidot azartspēļu organizēšanas vietas – spēļu zāles, izņemot gadījumus, kad spēļu zāli plānots atvērt:11.10.1. trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15;11.10.2. atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2, kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2;11.11. izveidot azartspēļu organizēšanas vietas – kazino, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās un gadījumus, kad kazino plānots atvērt:11.11.1. trīs zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15;11.11.2. atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2, kuru plānots izmantot tikai kazino funkcijām vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2.2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA12. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu konfigurāciju, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 5 %.13. Esošās zemes vienības sadalīšanas rezultātā nedrīkst tikt izveidota zemes vienība, kuras konfigurācija, ievērojot tās aprobežojumus, neļauj racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m).2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI14. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana – zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts.15. Zemes vienībās nodrošina operatīvo un apkalpes dienestu autotransporta piekļūstamību ēkām un inženierbūvēm tās zemes vienības robežās, kurā atrodas būve.2.5. PRASĪBAS VIDES PIEKĻŪSTAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI16. Esošās būvēs, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar kustību traucējumiem, vai, ja vides piekļūstamības nodrošināšana kultūrvēsturiski vērtīgā būvē tehniski iespējama tikai tādā veidā, ka var tikt apdraudēta tās kultūrvēsturiskā vērtība, personām ar kustību traucējumiem nodrošina iespējas attiecīgo pakalpojumu saņemt citā veidā.17. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās būves, nodrošina atbilstību spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildi attiecībā uz vides piekļūstamības nodrošināšanu.2.6. NOVADGRĀVJU SISTĒMAS UN DABĪGĀS NOTECES18. Zemes īpašniekam ir pienākums saglabāt un uzturēt savā īpašumā esošos novadgrāvjus lietus ūdens savākšanai un vai novadīšanai un citas būves, lai nodrošinātu to funkcionēšanu vienotā novadgrāvju sistēmā. Gar novadgrāvjiem, to uzturēšanas darbu nodrošināšanai, ievēro būvlaidi: Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) – 1,5 m plata būvlaide uz katru pusi no atklātā novadgrāvja malas, citās teritorijās – 5 m plata būvlaide uz katru pusi no atklātā novadgrāvja malas.19. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot novadgrāvju sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.20. Gadījumos, kad novadgrāvi vai citu novadgrāvju sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu vai jaunu novadgrāvju sistēmas elementu blakus esošajā zemes vienībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.21. Neattīrītus notekūdeņus ir aizliegts novadīt virszemes ūdeņos – upēs, ezeros un novadgrāvjos, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā.2.7. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA22. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka detālplānojumā vai būvprojektā.23. Ja būvdarbi saistīti ar rakšanas darbiem, augsnes auglīgo kārtu noņem un uzglabā atsevišķi, lai pēc attiecīgo darbu pabeigšanas tiktu nodrošināta rakšanas darbu vietas augsnes virskārtas atjaunošana.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Ielu iedalījums24. Pašvaldības ielu iedalījums B (galvenā iela), C (maģistrālā iela), D (pilsētas nozīmes iela) un E (vietējas nozīmes iela) kategorijās un sarkano līniju platums ir ietverts TIAN 2. pielikuma. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas tabulā.3.1.2. Ielu sarkanās līnijas25. Veicot jaunu ielu būvniecību vai esošo ielu atjaunošanu vai pārbūvi, pieņem TIAN noteiktos attālumus starp ielas sarkanajām līnijām. 2. pielikums. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas.26. Ielu teritorijā sarkano līniju robežās atļauts:26.1. izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, ja tas neietekmē ielas vai ceļa ekspluatāciju un nodrošina vides pieejamību;26.2. izvietot sezonas rakstura būves (kafejnīcas, restorānu un kafejnīcu terases), saskaņojot ar Pašvaldības institūciju;26.3. saglabāt esošo žogu, kas uzbūvēts pa zemes vienības robežu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, līdz laikam, kad tiek uzsākta ielas infrastruktūras attīstība.27. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām ir aizliegts:27.1. patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus;27.2. veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras u.tml.), kas ierobežo transporta kustības pārvietošanos, neatkarīgi no ielas platuma un piederības.28. Gaisa telpā starp sarkanajām līnijām, ja tas netraucē esošās satiksmes infrastruktūras funkcionēšanai un esošo inženiertīklu un būvju ekspluatācijai un apkalpošanai, var izvietot satiksmes infrastruktūras elementus, gājēju tiltiņus un platformas.29. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā atkarībā no izvēlētā mēroga noteiktības.3.1.3. Ielu būvniecība, pārbūve, atjaunošana30. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā plāno racionālu ielu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām.31. Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu ierīkošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.32. Ielu tīkla veidošanā ievēro dažādu kategoriju ielu savienojumu hierarhijas principu. Ielu savienojumus var veidot, ja ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par divām kārtām.33. Būvējot jaunas ielas vai pārbūvējot, atjaunojot esošās, izvērtējot esošo situāciju, paredz ielu stādījumu joslu izveidi ielas sarkano līniju robežās.34. Būvējot jaunas ielas vai pārbūvējot, atjaunojot esošās, nodrošina piekļūšanu pie visām zemes vienībām, ar kuriem iela robežojas.35. Vietās, kur ielas platums sarkanajās līnijās nepieļauj atsevišķas ietves un velosipēdu ceļa būvniecību, atļauta apvienota ietves un velosipēdu ceļa būvniecība.36. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, gadījumos, kad ir paredzēta lietus ūdens kanalizācijas ierīkošana, lietus ūdens kanalizācijas savākšanas sistēmu iebūvē ietvju apmalēs/bortakmeņos, izņemot TIN11, TIN4, TIN43, TIN44, TIN45 un TIN46 teritorijās, ja ielu apmales tiek izpildītas no granīta vai cita vēsturiski (līdz 1940. gadam) atbilstoša materiāla.37. Veicot ielu, ietvju un velosipēdu ceļu jaunu būvniecību vai pārbūvi, ierīko slēptās taisnstūrveida inženiertīklu lūkas ar iestrādājamu segumu, ja tās atrodas uz cietā seguma (brauktuves vai ietves), izņemot TIN11, TIN4, TIN43, TIN44, TIN45 un TIN46, ja lūkas tiek izpildītas pēc vēsturiskā (līdz 1940. gadam) parauga.38. Veicot ielu, ietvju un velosipēdu ceļu jaunu būvniecību vai pārbūvi, žogu būvniecība ielu sarkanajās līnijās ir pieļaujama tikai vietās ar lielu augstuma līmeņa starpību un augstas intensitātes B kategorijas ielās, kur tas nepieciešams satiksmes drošības nodrošināšanai, to atsevišķi saskaņojot ar Pašvaldības institūciju.3.1.4. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi39. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus būvē no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.40. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielu vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.41. Zemes vienības pieslēguma veidošana pie D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.42. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldības institūcija attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.43. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.3.1.5. Prasības transportlīdzekļu novietošanai44. Esošām būvēm nepieciešamo autostāvvietu skaitu pārrēķina un nodrošina šādos gadījumos:44.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;44.2. tiek palielināta būves platība;44.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;44.4. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.45. Minimālo autostāvvietu skaitu nosaka, saskaņā ar 3. pielikumu. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai.46. Autonovietni ar 50 un vairāk transportlīdzekļu autostāvvietām nodrošina ar atkritumu konteineru (tvertņu) novietni tādā platībā, lai tajā būtu iespējams novietot vienu atkritumu tvertni uz katriem 50 transportlīdzekļiem.47. Ja publiskajā ārtelpā būvē vai ierīko atsevišķu atklātu virszemes transportlīdzekļu autonovietni ar 50 un vairāk transportlīdzekļu ietilpību, to labiekārto, intensīvi izmantojot piemērotus apstādījumus.48. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, tad kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram mērķim vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.49. Autostāvvietas vienai izmantošanai nevar uzskatīt par autonovietni jebkādai citai izmantošanai, izņemot, ja šai citai izmantošanai nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiki nesakrīt.50. Vairākām viena kvartāla būvēm var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.51. Pašvaldības institūcija var noteikt autostāvvietu skaita ierobežojumus, ņemot vērā šādus faktorus:51.1. pilsētas nozīmes publiska objekta apmeklējumam ir epizodisks raksturs;51.2. 300 m rādiusā no objekta ir publiska transportlīdzekļu autonovietne;51.3. objekts atrodas valsts vai reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un nav iespējams izveidot transportlīdzekļu novietnes risinājumu, kas nepasliktina pilsētainavas kvalitāti. Norādīto minimālo autostāvvietu skaitu var samazināt 3 reizes. Ja minimālais autostāvvietu skaits ir 3 vai mazāks, tad to minimālais skaits netiek noteikts;51.4. atbilstoši transporta plūsmu analīzei, būtiski palielinās satiksmes intensitāte tuvējās ielās un transporta mezglos.52. Transportlīdzekļu autostāvvietas būvprojekta sastāvā izstrādā tā labiekārtojuma un apstādījumu risinājumu:52.1. apstādījumus iespēju robežās organizē sadalošās joslās un norobežojošos stādījumos;52.2. autonovietnes apzaļumo ar ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumu;52.3. esošo koku saglabāšanai dod priekšroku salīdzinājumā ar jauniem apstādījumiem.53. Nepieciešamo velosipēdu novietņu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objekta funkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvprojektā.54. Transportlīdzekļu novietnes, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar jaunbūvējamo, pārbūvējamo vai atjaunojamo objektu, vai uzsākot jaunu izmantošanu esošās telpās.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības55. Visās funkcionālajās zonās nodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot šos TIAN, lokālplānojumu, detālplānojumu vai plānoto inženiertīklu tehniskās shēmas.3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija56. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN12).57. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), kuras nav iekļautas teritorijās ar īpašiem noteikumiem (TIN12), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu ierīkošanai var ierīkot individuālo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to ierīkošanas. Pēc centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu ierīkošanas pieslēgums tiem ir obligāts.58. Esošajās apbūves teritorijās, vietās, kur nav ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu ierīkošanai ar zemes vienību robežojošā ielā vai piebraucamā ceļā, pieļaujama:58.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;58.2. decentralizētā kanalizācija – hermētiski noslēgts krājrezervuārs – zemes vienībās ar platību līdz 1200 m2 vai 1 % plūdu riska teritorijās;58.3. decentralizētā kanalizācija – bioloģiskās attīrīšanas iekārta vai hermētiski noslēgts krājrezervuārs – zemes vienībās ar platību lielāku par 1200 m2.59. Ierīko attiecīgas attīrīšanas ietaises ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanai pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Attīrīšanas ietaišu būvniecību veic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un Pašvaldības institūcijās.60. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu Pašvaldības institūcijā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi Pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.61. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz novadgrāvju sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.3.2.3. Lietusūdeņu savākšana62. Rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objektu darbības teritorijās ierīko attiecīgas attīrīšanas ietaises lietusūdens priekšattīrīšanai pirms to novadīšanas centralizētajā lietus notekūdeņu novadīšanas sistēmā. Attīrīšanas ietaišu būvniecību veic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un Pašvaldības institūcijās.63. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt Pašvaldības sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu.3.2.4. Mobilitātes infrastruktūra64. Pilsētvides ielu malu autostāvvietās un autonovietnēs blakus publiskām būvēm, parkiem, tirdzniecības veikalu autonovietnēs, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo ēku pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas, ātrās uzlādes iekārtas.65. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā, ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz četras pieslēgvietas.66. Vidēji ātrās uzlādes stacijā, ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu autostāvvietas ir blakus.67. Vidēji ātrās uzlādes stacijas, ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredzēt fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.68. Vilcienu staciju vai autoostu tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports – autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.69. Jauni būvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.3.2.5. Elektroapgāde70. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunas vai pārbūvējot, atjaunojot vecās elektroapgādes sistēmas, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīnijas.71. Plānojot būvniecību novērtē nepieciešamību veikt 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīniju pārbūvi ar mērķi ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus saskaņā ar ārējo normatīvo akti prasībām.72. Plānojot elektroapgādes objektu un elektroietaišu izvietojumu, nodrošina to netraucētuapkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.73. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 m no 110 kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādā un saskaņo ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu veikšanas projektu.3.2.6. Elektronisko sakaru sistēmas74. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, ja šāda ierīkošana tehnoloģiski ir iespējama.3.2.7. Siltumapgāde75. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), kur ir ierīkotas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību, esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, tās, bet, ja nepieciešams – arī citas būves, pieslēdz pilsētas centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.76. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto videi draudzīgu kurināmo, kuru dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada būtisku gaisa piesārņojumu.77. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.3.2.8. Gāzapgāde78. Veicot būvju un inženiertīklu būvniecības darbus, ievēro ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap pārvades gāzesvadu un sadales gāzesvadu sistēmām un to iekārtām.3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Būvlaides79. Apbūves teritorijās, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus attālumus:79.1. B kategorijas ielai – 9 m;79.2. C un D kategorijas ielai – 6 m;79.3. E kategorijas ielai – 3 m.80. Būvi var izvietot ar atkāpi no iedibinātās vai obligātās būvlaides izņēmuma gadījumos, piemēram, lai saglabātu dižkoku vai ainaviski izteiksmīgu koku, veidotu publiski pieejamu priekšpagalmu, kas nepieciešams pilsētas zaļā tīklojuma sistēmas papildināšanai u.tml.3.3.2. Zemes vienības minimālā platība ēkas izvietošanai81. Minimālā platība zemes vienībā vienas būves vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:81.1. savrupmājai:81.1.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM1) – 600 m2, pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;81.1.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM2) – 1200 m2​, pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;81.1.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM3) – 1816 m2, pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;81.1.4. Jauktas centra apbūves teritorijās (JC):81.1.4.1. Gajoka, Jaunbūves, Ruģeļu, Kalkūnu, Niderkūnu, Judovkas, Grīvas, Ķīmijas un Mazo Stropu apkaimēs – 600 m2;81.1.4.2. Jauno Stropu apkaimē – 1816 m2​;81.1.4.3. TIN11 – 300 m2;81.1.4.4. pārējās apkaimēs – 1200 m2​;81.2. vienai rindu mājas sekcijai:81.2.1. Jauno Stropu un Mežciema apkaimēs – 600 m2;81.2.2. pārējās apkaimēs – 300 m2​;81.3. vienai daudzdzīvokļu ēkai:81.3.1. kuras augstums nepārsniedz 3 stāvus – 2200 m2;81.3.2. kuras augstums ir lielāks par 3 stāviem – 3000 m2;81.4. nedzīvojamai ēkai Transporta infrastruktūras teritorijās (TR) atbilstoši apbūves parametriem, TIN11 teritorijās ne mazāk kā 300 m2, Mežu teritorijā (M, M1) ne mazāk ka 3000 m2, parējās apbūves teritorijās ne mazāk kā 600 m2.82. Gadījumā, ja bijusi iepriekšējā apbūve, atļauta būves nojaukšana un jaunas būves būvniecība, ievērojot attiecīgā funkcionālā zonējuma noteiktus apbūves parametrus.3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām83. Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot, šādus gadījumus:83.1. būve ir žogs starp zemes vienībām;83.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un būves ielas fasādē ir izvirzījums (erkers, balkons un jumtiņš virs ieejas vai cits arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām, bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3 m TIN11 teritorijās un 3,5 m pilsētas pārējā teritorijā;83.3. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).3.3.4. Prasības būvju konstruktīvajām daļām un elementiem84. Prasības būvju fasādēm, jumtiem, ūdens notekcaurulēm:84.1. būves fasādes krāsojumu saskaņo ar Pašvaldības institūciju. Būves fasādi krāso saskaņā ar saskaņotu fasādes krāsojumu risinājumu vai būvprojektā saskaņotu krāsojumu. Pašvaldības institūcija var pieprasīt būves fasādes vizualizāciju, kā arī var pieprasīt kopējo būvju fasāžu krāsojuma koncepciju daudzdzīvokļu dzīvojamā kvartāla robežās;84.2. būvju fasādes krāsojumu izvēlas, ievērojot šādas prasības:84.2.1. perimetrālās apbūves teritorijā būvju fasādēm veido harmonisku, tonāli sabalansētu krāsojumu (blakus esošu būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums);84.2.2. fasāžu pamatplakņu krāsošanai neizmanto tīrus toņus. Krāsu dizainu risina dabas toņu gammā. Spožus krāsu toņus atļauts izmantot detaļās un dekoru akcentos;84.2.3. aizliegts atšķirīgi krāsot būves fasādes fragmentu, būves daļu arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretuguns mūris u.c.) krāso vienā tonī;84.2.4. fasāžu krāsojumā izmanto krāsojamai virsmai piemērota sastāva un toņa intensitātes krāsas;84.2.5. daudzdzīvokļu namos aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir būvprojektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis;84.3. nav atļauta tehnisko iekārtu, piemēram, antenu vai gaisa kondicionētāju, uzstādīšana un izvadīšana, dūmvadu, ventilācijas cauruļvadu izvietošana dzīvojamo un publisko būvju fasādēs, kas vērstas pret ielu. Citos gadījumos tehnisko iekārtu izvietojumu uz fasādēm un jumtiem, saskaņo ar būves īpašnieku un apsaimniekotāju;84.4. jumtus būvē tā, lai lietusūdeņi neplūstu uz blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai uz ietves un blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem.85. Prasības lodžijām, balkoniem, logiem, durvīm un skatlogiem:85.1. daudzdzīvokļu māju lodžiju pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret logiem ar atšķirīgām formām un dalījumu, kā arī arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu atļauts veikt tikai pēc vienota, visas būves fasādes risinājuma (saskaņā ar izstrādāto būvprojektu);85.2. nav pieļaujama balkonu iestiklošana, norobežošana;85.3. aizliegta ieejas mezglu ierīkošana paneļu mājās, kur nepieciešama paneļa zāģēšana, kas pasliktina mājas konstruktīvo noturību;85.4. jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās būvēs atļauta vienīgi tad, ja tie atbilst būves arhitektoniskajam stilam, ievērojot vienotas augstuma atzīmes, izstrādājot būvprojektu. Skatlogu noformējums saskaņojams ar Pašvaldības institūciju;85.5. virs skatlogiem atļauts būvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves līmeņa;85.6. aizliegts aizsegt skatlogus ar tirdzniecības iekārtām, preču izvietošanai paredzētajiem plauktiem vai stendiem, ja nav izveidota skatloga ekspozīcija.86. Prasības pagrabu ieejām, lūkām un logiem:86.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs;86.2. veicot būvju pārbūvi, ietvēs esošās, TIAN prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas nojauc vai būvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām;86.3. būvju publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas aprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumus nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu;86.4. būvju publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu;86.5. pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas norobežo ar ne mazāk kā 0,7 m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām, vismaz ar 50 % caurskatāmību. Atsevišķos gadījumos, ievērojot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, pieļaujams pagrabstāvu logiem ierīkot mākslinieciski veidotas aizsargrestes;86.6. pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m. Ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm.3.3.5. Prasības degvielas uzpildes un automobiļu gāzes uzpildes staciju, automazgātavu izvietošanai87. Jaunu degvielas uzpildes staciju un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta funkcionālajās zonās – Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), Publiskās apbūves teritorijās (P), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijās (TR), vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā izvēlētajā teritorijā.88. Degvielas uzpildes staciju un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība nav atļauta kultūras pieminekļu teritorijās, kā arī memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā.89. Attālumus no degvielas uzpildes stacijām un automobiļu gāzes uzpildes stacijām (to tvertnēm un pildnēm) līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, papildus ievēro šādus attālumus:89.1. 10 m no ražošanas būvēm;89.2. 50 m no dzīvojamām būvēm, izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu būvēm.90. Degvielas uzpildes stacijas un automobiļu gāzes uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot vienīgi Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA).91. Būvējot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām.3.3.6. Prasības insolācijai(Sadaļa svītrota ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)92. (Svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)93. (Svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)94. (Svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)95. (Svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 14.05.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)3.3.7. Prasības dabas daudzveidības saglabāšanai96. Paredzot jaunu apbūvi vai infrastruktūras ierīkošanu neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.97. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības jāsaņem sugu un biotopu eksperta slēdziens ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.98. Meža zemes atmežošana atļauta tikai ielu sarkanajās līnijās, zem ēkām un būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem. Konkrētās atmežojamās platības nosaka būvprojektā.3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.1. Pagalma noteikumi99. Galvenajai būvei uz zemes vienības ir viens vai vairāki pagalmi – priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms un aizmugures pagalms.100. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3) ielai tuvāk novieto galveno būvi. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām, galveno būvi novieto pret augstākas kategorijas ielu.101. Palīgēkas un brīvi stāvošus saules paneļus nedrīkst ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemes vienības gadījumā, ārējā sānpagalmā.102. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma teritoriju nedrīkst aizņemt būve vai tās daļa, izņemot:102.1. arhitektoniskas detaļas un veidojumi – sliekšņi, karnīzes, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;102.2. dekoratīvie stādījumi, labiekārtojuma elementi un vides dizaina objekti, piemēram, saulessargi (markīzes), dekoratīvas strūklakas, skulptūras, reklāmas objekti, skulptūras, piemiņas plāksnes, atklātas terases, žogi, iesegti celiņi, laukumi, piebraucamie ceļi un apgaismes ķermeņi;102.3. erkeri un balkoni, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;102.4. atklātas kāpnes, kas projicējas ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas un nepārsniedz pirmā stāva grīdas līmeni;102.5. atklātas ugunsdzēsības kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas.103. Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fasādes ar logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par:103.1. bērnu rotaļu laukumam – 12 m;103.2. atpūtas vietai – 10 m;103.3. vietai sporta nodarbībām – 10-40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida);103.4. vietai saimnieciskām darbībām – 10 m.104. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos jaunas apbūves iecere un tās izvietojums izvērtējams, ņemot vērā apbūves intensitātes, brīvās teritorijas rādītāja un insolācijas prasības, kā arī atkarībā no zemes īpašuma situācijas:104.1. ja iekšpagalmā izveidojusies daudzdzīvokļu mājai nepiesaistīta teritorija, jaunai apbūvei piemēro būvniecības ieceres publisko apspriešanu;104.2. ja iekšpagalmā atrodas esoša īslaicīgas lietošanas būve – autostāvvieta, kuras ekspluatācijas termiņš ir beidzies, jaunas īslaicīgas autostāvvietas būvniecībai esošās būves vietā un apjomā izstrādājams būvprojekts, neveicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Gar autostāvvietas robežu veido divpakāpju stādījumu joslu.105. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, kā arī tuvāk kā 1,5 m no blakus esošās zemes vienības robežas, ja nav saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.3.4.2. Žogi, prettrokšņa ekrāni106. Žogu būvniecība:106.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;106.2. ielas pusē – pa ielas sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju, ja tā neatrodas sarkanajās līnijās;106.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;106.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – pa tauvas joslām, neierobežot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu.107. Žogu augstums un caurredzamība:107.1. vispārējā gadījumā – žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,8 m. Žoga minimālā caurredzamība – 30%;107.2. vēsturiskajai apbūvei raksturīgajiem koka, mūra un metāla kaluma žogiem un dzīvžogiem augstums un caurredzamība netiek noteikta;107.3. savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3) žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam, atļauts būvēt blīvus (necaurredzamus) un līdz 1,8 m augstus, blakus esošo zemes vienību īpašniekiem savstarpēji vienojoties, to saskaņojot rakstveidā;107.4. rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA) žoga maksimālais augstums ir 2,2 m. Teritoriju drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu;107.5. visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,2 m;107.6. žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.108. Žogu arhitektūra:108.1. žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem. Kvartāla robežās žogus būvē (ierīko) vienā augstumā;108.2. žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso;108.3. pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un zemes vienībās ap kultūras pieminekļiem žogu dizainu veido attiecīgajā apkaimē raksturīgajā vēsturiskajā stilā;108.4. aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.109. Žoga augstums gar ielu nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo ietves vai brauktuves (ja ietves nav) līmeni ielas pusē.110. Žogu vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.111. Nav atļauts nožogot zemes vienības, kurās atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.). Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma plānu un saskaņojot ar Pašvaldības institūciju, zemes vienības robežas var iezīmēt ar dzīvžogiem.112. Aizliegts ar žogiem sadalīt zemes vienību, ja ar citām normatīvo aktu prasībām nav noteikts savādāk. Zemes vienību funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem.113. Zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 1,6 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu par to blakus esošo zemes vienību īpašniekiem savstarpēji vienojoties, to saskaņojot rakstveidā.114. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato būvprojektā. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR). Īpašos gadījumos par prettrokšņa ekrānu drīkst izmantot blīvu un necaurredzamu žogu, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju.3.4.3. Apgaismes ķermeņi115. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtas vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā.116. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebraucamajos ceļos var izmantot pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.117. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.118. Ierīkojot un pārbūvējot galvenos gājēju ceļus parkos, mežaparkos, kapsētās un citās publiskās ārtelpas teritorijās, tajos ierīko ielu apgaismojuma infrastruktūru un nodrošina apgaismojumu diennakts tumšajā laikā.119. Apgaismes ķermeņus pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.120. Dzīvojamo un publisko ēku ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas publiskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. To nodrošina attiecīgās teritorijas īpašnieks.121. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskās vietās, to novietojums nedrīkst traucēt satiksmes kustības drošību un pasliktināt iedzīvotāju sadzīves apstākļus.122. Informējot būves īpašnieku, Pašvaldības institūcijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismošanas, satiksmes regulēšanas, tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.3.4.4. Ārtelpas elementu un sezonas būvju izvietošanas kārtība123. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kuru etalonmodelis saskaņots Pašvaldības institūcijā.124. Sezonas rakstura tirdzniecības nojumes un/vai āra kafejnīcas tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem atļauts iekārtot tikai saskaņā ar Pašvaldības institūcijas saskaņojumu.125. Pie sezonas rakstura kafejnīcām, ielu tirdzniecības punktiem un citu pakalpojumu objektiem (piemēram, biļešu kasēm brīvdabas pasākumos, saldējumu, sakņu un puķu stendiem ielas tirdzniecībā un citos publiskos pasākumos) novieto pieejamu atkritumu urnu vai konteineru. Par atkritumu savākšanu un atkritumu urnu novietošanu atbild pasākuma rīkotājs.3.4.5. Apstādījumi126. Apbūvējot zemes vienību, maksimāli saglabā esošos kokus:126.1. dižkoka jeb aizsargājamā koka teritorijā (ap koku vainaga projekcijas platībā, kā arī 10 m platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas)) nav pieļaujams plānot darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;126.2. citos gadījumos attālums, kurā aizliegts veikt būvniecību saglabājama koka tuvumā, ir vienāds: ar 20 koka stumbra diametriem. Šo attālumu mēra no koka stumbra. Šo attālumu var samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un augšanai, kurus apstiprinājis kvalificēts arborists. Šī prasība vispārīgā gadījumā attiecas arī uz apdobes parametriem esošiem un plānotiem kokaugiem, kas atrodas slēgtā vai daļēji slēgtā segumā. Apdobi var samazināt ar kvalificēta arborista apstiprinātiem risinājumiem, kas nodrošina gaisa un ūdens caurlaidību, kā arī augsnes nenoblietēšanu.127. Pašvaldības institūcija būvatļaujas projektēšanas nosacījumos var noteikt stādījumu veidu un izvietošanas principus.128. Veicot ielu pārbūvi, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus, inženiertīklu izvietojumu, Pašvaldības institūcijas būvatļaujas projektēšanas nosacījumos noteiktās prasības apstādījumu veidošanai, kā arī inženiertīklu turētāju tehniskos noteikumus.129. Pārbūvējamo un jaunveidojamo ielu stādījumus un atklātu autonovietņu apstādījumus ierīko, izmantojot dižstādus un izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju un esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu. Paredz risinājumus koku aizsardzībai pret ziemas apstākļos izmantojamo pretslīdes materiālu šķīdumu (sāls) nokļūšanu uz koku stumbriem un sakņu zonā, lai novērstu koku augtspējas samazināšanos un nokalšanu.130. Ielas stādījumiem paredz un nodrošina tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai. Ja kokam apkārtējās grunts līmenis tiek paaugstināts vai pazemināts, īsteno koka saglabāšanas pasākumus, kurus nosaka būvprojektā.131. Ielās, kur starp esošiem vai plānotajiem kokiem ir atļauta vai plānota transportlīdzekļu iebraukšana vai stāvēšana, nodrošina koku stumbru aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem, ierīkojot speciālas stumbra aizsargierīces vai apdobju vertikālās apmales.132. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu un stumbru.133. Veicot būvdarbus:133.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;133.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, aizliegts bojāt koku pamatsaknes tās nocērtot, kā arī atsegt koku saknes izteikta sausuma vai karstuma periodā. Atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas.133.3. teritoriju ap kokiem noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos, kā arī lai novērstu sakņu bojājumus.134. Kokaugu stādījumiem ielu teritorijās (ielu stādījumos) un stāvlaukumos izmanto dižstādus, kuru stumbra augstums ir vismaz 2 m.135. Pēc būvdarbu pabeigšanas augsnes segu ap kokiem atjauno ar iepriekšējai augsnei iespējami līdzīgākām fizikālajām, ķīmiskajām īpašībām un granulometrisko sastāvu, kā arī ievērojot augsnes iepriekšējo līmeni.136. Suņu pastaigu un dresūras laukumos nodrošina augsnes, stādījumu un kokaugu aizsardzību.137. Gadījumos, kad būvniecības ieceres dēļ nepieciešams pārstādīt, likvidēt apstādījumu elementus, būvprojektā nepieciešams paredzēt apstādījumu atjaunošanu.3.4.6. Nosacījumi labiekārtotu publisko ārtelpu teritoriju izveidei138. Nosacījumi parku, skvēru, koplietošanas pagalmu un citu mierīgai vai aktīvai atpūtai paredzētu labiekārtotu teritoriju ierīkošanai, pārbūvei un izmantošanai:138.1. Parka, skvēru būvniecības, pārbūves būvprojekta ietvaros veic šādas izpētes:138.1.1. parka, skvēra funkcionālo izpēti (auditu), lai novērtētu nepieciešamību attīstīt parkā, skvērā jaunas funkcijas, tostarp, papildināt labiekārtojumu vai arī samazināt funkciju klāstu (gājēju plūsmas, vienlaicīgie apmeklētāji, nodarbes u.tml.);138.1.2. bioloģiskās daudzveidības izpēti;138.1.3. dendroloģisko izpēti;138.1.4. kultūras mantojuma izpēti;138.1.5. gājēju un velobraucēju kustības izpēti.138.2. Minimālais nepieciešamais labiekārtojums parkā, skvērā (kurā ir arī stacionāras aktivitātes) ir soli, celiņu apgaismojums, atkritumu urnas, speciāli aprīkotas velosipēdu stāvvietas, vismaz viena publiskā tualete, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta. Labiekārtojuma elementu izvietojumu un skaitu nosaka parka, skvēra būvprojektā, veicot paredzamā apmeklētāju skaita aplēses;138.3. Parka, skvēra, koplietošanas pagalma un citu labiekārtotu teritoriju labiekārtojumu izvēlas atbilstoši pilsētbūvnieciskajai situācijai un funkcijām (mierīgā atpūta un gājēju kustība; rotaļu un aktīvās atpūtas laukumi u.tml.);138.4. Parka, skvērā, koplietošanas pagalmā un citās labiekārtotās teritorijās ierīko apstādījumus, to īpatsvaru, veidu, kompozīciju un sortimentu nosakot labiekārtojuma projektā.139. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai un izmantošanai:139.1. Ūdensmalas labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi;139.2. Minimālais labiekārtojums: atkritumu savākšanas tvertnes un pārvietojamās tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, speciāli aprīkotas velosipēdu stāvvietas, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta;139.3. Ierīkojot labiekārtotu ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot veloceļu tīklā; nodrošina sasniedzamību ar sabiedrisko transportu;139.4. Ūdensmalās ar augstu labiekārtojuma līmeni izvieto atkritumu savākšanas tvertnes un stacionārās tualetes, nodrošina ērtu sasniedzamību ar velosipēdu, veidojot labiekārtotās teritorijas tiešā veloceļu tuvumā vai integrējot teritoriju veloceļu tīklā, nodrošina autostāvvietu tiešā labiekārtotās teritorijas tuvumā.140. Nosacījumi peldvietu ierīkošanai un izmantošanai:140.1. Peldvietas kopējo platību nosaka, summējot sauszemes zonas platību un peldēšanās sektora platību. Peldvietu iedalījums:140.1.1. mazas peldvietas, kuru kopējā platība nepārsniedz 0,2 ha …