Zaudējis spēku - Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati

Zaudējis spēku - Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.2 Rīgā 2000.gada 4.februārī Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta trešo daļu un Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" 176.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) transportlīdzekļu reģistrā noteiktā kārtībā reģistrēto transportlīdzekļu, izņemot sniega motociklus, (turpmāk - transportlīdzekļi), tehniskajam stāvoklim un to aprīkojumam izvirzītās prasības, šo prasību izpildes pārbaudes kārtību valsts tehniskajā apskatē (turpmāk - tehniskā apskate) un pārbaudes slēdziena pārsūdzēšanas kārtību. 2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, veicot valsts tehnisko apskati un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma pārbaudes uz ceļiem. 3. Tehniskās apskates mērķis ir periodiski kontrolēt transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tā aprīkojumu, vienlaikus aktualizējot transportlīdzekļu reģistru, transportlīdzekļu vadītāju reģistru un atklājot meklēšanā esošos transportlīdzekļus, kā arī veicot tiesību aktos noteiktās, ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē saistītās kontroles funkcijas (nodevu nomaksas, transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - apdrošināšana) nomaksas u.c.). II. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un to aprīkojums 4. Transportlīdzekļiem piedaloties ceļu satiksmē, to tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam pastāvīgi jāatbilst noteikumu 1.pielikumā dotajām prasībām. Šī pielikuma 1. - 8.grupas prasības attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, bet 9. - 13.grupas prasības - attiecīgi uz autobusiem, vieglajiem taksometriem, operatīvajiem transportlīdzekļiem, bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem un "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem. 5. Visām transportlīdzekļu iekārtām, aprīkojumam, mehānismiem un ierīcēm jāatbilst izgatavotāja prasībām un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. 6. Veicot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma kontroli, konstatētie trūkumi vai bojājumi tiek novērtēti atkarībā no to nozīmīguma ar kādu no šādiem vērtējumiem atbilstoši 2.pielikuma nosacījumiem: 6.1. sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību ("1"); 6.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt satiksmes drošību ("2"); 6.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud satiksmes drošību ("3"). 7. Ja vienam un tam pašam trūkumam vai bojājumam iespējami vairāki vērtējumi, transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (eksperts) (turpmāk - inspektors) novērtē trūkuma vai bojājuma nozīmīgumu, vadoties no tā faktiskās ietekmes uz satiksmes drošību. 8. Atkarībā no konstatēto trūkumu vai bojājumu nozīmīguma transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā tiek novērtēts ar vienu no šādiem novērtējumiem: 8.1. pārbaudītajam transportlīdzeklim nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tas ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un apkārtējās vides aizsardzības prasībām ("0"); 8.2. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti sīki trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("1"); 8.3. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, kas var ietekmēt satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("2"); 8.4. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("3"). 9. Transportlīdzekļu klasifikācija pēc to kategorijām dota noteikumu 3.pielikumā. III. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate 10. Tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā 5 dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk ne retāk kā vienu reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem tehniskā apskate veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Lai nodrošinātu tehnisko apskašu skaita vienmērīgu sadalījumu kalendārā mēneša ietvaros, datums tekošajā gadā vai nākošā gada tajā pašā kalendārajā mēnesī, līdz kuram jāveic nākošā tehniskā apskate, tiek nozīmēts ar speciālas datorprogrammas palīdzību. 11. Tehnisko apskati veic CSDD vai CSDD šim nolūkam akreditēta juridiska persona tikai speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās (turpmāk - tehniskās apskates vieta). Akreditētā juridiskā persona nevar veikt tehnisko apskati tās īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem. 12. Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates vietā. 13. Tehniskās apskates vietas iedalās speciāli aprīkotos tehniskās apskates punktos (turpmāk - tehniskās apskates punkts) un Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumos Nr.41 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijām" noteiktajām prasībām atbilstošās tehniskās apskates stacijās (turpmāk - tehniskās apskates stacija). 14. Pēc reģionālās attiecīgā tipa tehniskās apskates stacijas izveides šajā reģionā funkcionējošie tehniskās apskates punkti var tikt slēgti ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 15. Tehnisko apskati atļauts veikt atbilstoši Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumu Nr.42 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoriem (ekspertiem)" noteiktajām prasībām atestētiem inspektoriem. 16. Samaksas apmēru par tehnisko apskati un atvieglojumus nosaka satiksmes ministrs. 17. Tehniskās apskates process sastāv no datu salīdzināšanas un transportlīdzekļa tehniskās kontroles. 17.1. Datu salīdzināšana ietver transportlīdzekļa identifikācijas un reģistrācijas datu salīdzināšanu ar transportlīdzekļu reģistra datiem, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas summas pārbaudi atbilstoši transportlīdzekļa tipam, pilnajai masai un izlaiduma gadam. 17.2. Tehniskā kontrole iedalās trīs pārbaužu veidos - pamatpārbaude, atkārtotā pārbaude un papildpārbaude: 17.2.1. pamatpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude atbilstoši 1. pielikuma 1. - 9. grupas prasībām. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) pieprasījuma pamatpārbaudes laikā papildus tiek novērtēta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atbilstība starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām; 17.2.2. atkārtotā pārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atkārtota pārbaude, ja pamatpārbaudē transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums novērtēts ar "2" un kopš pamatpārbaudes veikšanas nav pagājušas vairāk nekā 30 dienas. Šīs pārbaudes laikā galvenokārt tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas tika konstatēti veicot pamatpārbaudi, tomēr gadījumā, ja transportlīdzeklim pēc pamatpārbaudes ir radušies citi trūkumi vai bojājumi, tos novērtē un atzīmē tehniskās apskates protokolā; 17.2.3. papildpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude, kad tehniskā apskate jau veikta iepriekš un transportlīdzeklim ir derīga tehniskās apskates uzlīme (talons), ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēlas transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma novērtēšanu atbilstoši starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām. 18. Gadījumā, ja transportlīdzekļa pamatpārbaude veikta tehniskās apskates stacijā, arī atkārtotā pārbaude veicama tehniskās apskates stacijā. IV. Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtība 19. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību (izņemot CSDD noteiktos gadījumus), samaksā transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un maksu par tehnisko apskati, norādot attiecīgo pārbaudes veidu. Ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par spēkā esošu apdrošināšanas polisi, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda spēkā esošu apdrošināšanas polisi. Ja transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājums un samaksa par tehnisko apskati veikta ar pārskaitījumu, CSDD darbinieks pārliecinās par pārskaitījuma summas saņemšanu. 20. Pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas tiek noformēts tehniskās apskates protokols. Pēc tehniskās apskates protokola noformēšanas, transportlīdzeklis kopā ar tā reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību un tehniskās apskates protokolu nododams inspektora rīcībā. 21. Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek uzsākta, ja: 21.1. motocikls, kas reģistrēts kā "motocikls ar blakusvāģi", tehniskajai apskatei tiek uzrādīts bez blakusvāģa; 21.2. piekabe tehniskai apskatei netiek uzrādīta sakabē ar mehānisko transportlīdzekli; 22. Inspektors tehnisko apskati sāk ar datu salīdzināšanu. Uzskaites tehnisko datu neatbilstības vai bojātas transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības gadījumos inspektors turpina veikt tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi tehniskās apskates protokolā. Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, pie tam tehniskā apskate netiek turpināta un tehniskās apskates protokols tiek anulēts. 23. Pēc transportlīdzekļa uzskaites datu salīdzināšanas tiek veikta transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole, izmantojot tehniskās apskates vietā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. 24. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "0" vai "1" novērtējumu, inspektors: 24.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā; 24.2. noformē tehniskās apskates uzlīmi (talonu), tajā atzīmējot: 24.2.1. transportlīdzekļa marku un modeli (tikai tehniskās apskates talonā); 24.2.2. transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura pēdējās 6 zīmes tehniskās apskates uzlīmē vai visu numuru - tehniskās apskates talonā; 24.2.3. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru; 24.2.4. datumu tekošajā vai nākošajā gadā, pēc kura tiek uzskatīts, ka transportlīdzeklim nav veikta tehniskā apskate; 24.3. pielīmē tehniskās apskates uzlīmi automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla iekšpusē, labajā apakšējā stūrī vai izsniedz tehniskās apskates talonu transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam); 24.4. ja konstatēta uzskaites tehnisko datu neatbilstība vai bojāta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, pielīmē tehniskās apskates uzlīmi vai izsniedz talonu tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas; 24.5. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu; 24.6. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ETMK "zaļāka un droša" ("S") transportlīdzekļa sertifikātu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzeklis atbilst "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām; 24.7. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ADR vai ADR LV sertifikātu vai pagarina tā derīguma termiņu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis atbilst bīstamu kravu pārvadājumiem ar autotransportu noteiktajām prasībām. 25. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, inspektors: 25.1 pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā vai kas jānovērš; 25.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz; 25.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu. 26. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, transportlīdzekli atļauts ekspluatēt 30 dienas, t.i., ne vēlāk par tehniskās apskates protokolā norādīto datumu. Šajā laikā transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un veic atkārtotu tehnisko apskati. 27. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā ir novērtēts ar "3" novērtējumu, inspektors: 27.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kas jānovērš, lai varētu piedalīties ceļu satiksmē un veikt atkārtotu pamatpārbaudi; 27.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz; 27.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu. 28. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "3" novērtējumu, atļauts tajā pašā dienā aizbraukt transportlīdzekli līdz stāvvietai vai remonta vietai. Transportlīdzekļa tālāka ekspluatācija ir aizliegta līdz trūkumu vai bojājumu novēršanai un atkārtotas pamatpārbaudes veikšanai. 29. Persona, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, ar savu parakstu tehniskās apskates protokolā apliecina, ka transportlīdzekļa novērtējums ir izskaidrots un 20. punktā minētie dokumenti ir atdoti. 30. Tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai talonu izsniedz par maksu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas šādos gadījumos, iepriekš pārliecinoties par transportlīdzekļa uzskaites datu atbilstību transportlīdzekļu reģistram: 30.1. jaunam transportlīdzeklim, kas izgatavots tekošajā vai iepriekšējā gadā - 6 mēnešu laikā pēc pirmreizējās reģistrācijas Latvijā; 30.2. ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme (talons) ir nozaudēta vai bojāta; 30.3. ja mainījušies transportlīdzekļa uzskaites dati, kas tiek norādīti transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē (talonā). 31. Ja transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, inspektors drīkst pieņemt lēmumu pielīmēt tehniskās apskates uzlīmi vai izsniegt talonu tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas. 32. Ja 30.punktā minētajos gadījumos tiek konstatēta transportlīdzekļa uzskaites datu neatbilstība vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir bojāta, tehniskās apskates uzlīme tiek pielīmēta vai talons izsniegts tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. 33. Pirms jaunas tehniskās apskates uzlīmes pielīmēšanas no automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla noplēšamas iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmes, neatbilstošas vai nederīgas apdrošināšanas uzlīmes un jebkuras citas normatīvajos aktos neparedzētas uzlīmes. V. Slēdziena pārsūdzēšanas kārtība 34. Ja transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) 3 darba dienu laikā pēc tehniskās apskates veikšanas var pārsūdzēt tehniskās apskates slēdzienu, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD. Pēc iesnieguma saņemšanas iesnieguma iesniedzējs 3 darba dienu laikā tiek rakstiski informēts par atkārtotās pārbaudes veikšanas vietu un laiku. 35. Atkārtoto pārbaudi veic satiksmes ministra izveidota komisija un dod slēdzienu par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību šo noteikumu prasībām. 36. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) var pārsūdzēt komisijas slēdzienu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. VI. Noslēguma jautājumi 37. Noteikumi stājas spēkā 2000.gada 1.martā. 38. Noteikumu 1.pielikuma 110.7. un 110.8.apak™punktu prasības par atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām sertificētu un marķētu pazīšanas zīmju lietošanu un 627.punkta aizliegums lietot priekšējos stiklus, kas nav sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. 39. Līdz 2000.gada 31.decembrim 1.pielikuma 804.punkta prasība, ka dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtība brīvā paātrinājuma režīmā nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto, attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot starptautiskajos pārvadājumos. Pārējiem transportlīdzekļiem līdz minētajam datumam piemērojamas 8.1.tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības. 40. Līdz 2000.gada 31.decembrim piemērojamas 1.pielikuma 8.2.tabulā dotās pieļaujamās CO koncentrācijas un 805.2.apakšpunktā minētās CH koncentrācijas robežvērtības. 41. Noteikumu 1.pielikuma 502.1.5.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī. 42. Noteikumu 1.pielikuma 503.2.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.decembrī. 43. Noteikumu 1.pielikuma 501.1.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2001.gada 1.decembrī. 44. Noteikumu 1.pielikuma 604. un 605.punktu, 214.2. un 702.2.apakšpunktu prasības stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 45. No 2000.gada 1.marta atzīt par spēku zaudējušiem: 45.1. Satiksmes ministrijas 1997.gada 19.decembra noteikumus Nr.43 "Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates noteikumi"; 45.2. Satiksmes ministrijas 1995.gada 4.janvāra pavēli Nr.2 un ar šo pavēli apstiprinātos "Noteikumus "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli"". Ministrs A. Gorbunovs Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 1. pielikums Transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzītās prasības 1. GRUPA. APRĪKOJUMS 101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte 101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem. Pēc 1998. gada 1. janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, jābūt marķētiem atbilstoši Latvijas standarta LVS 88-1997 prasībām. 101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem. 102. Valsts reģistrācijas numura zīmes 102.1. Numura zīmēm jābūt tīrām, salasāmām, bez mehāniskiem bojājumiem. Tām jāatbilst transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt atbilstoši piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās. Valsts reģistrācijas numura zīmju tipam un novietojumam jāatbilst spēkā esošā Latvijas standarta prasībām. 102.2. Aizliegts krāsot numura zīmes atstarojošo virsmu vai lietot papildus pārklājumus. 103. Atpakaļskata spoguļi 103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību (1.1.att.), transportlīdzeklim jābūt sekojoši aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem: 103.1.1. vieglajiem automobiļiem: ārējais spogulis kreisajā pusē un iekšējais spogulis salonā vai ārējais labajā pusē. Ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar ārējiem atpakaļskata spoguļiem abās pusēs; 103.1.2. kravas automobiļiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē; 103.1.3. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem (turpmāk - motocikli): pa vienam atpakaļskata spogulim labajā un kreisajā pusē; 103.1.4. autobusiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē un salona spogulis. 103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu* Nr.46 vai ES direktīvas 71/127/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.2.att.) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. II kategorijas atpakaļskata spogulis ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 012439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.46 prasībām, ietverot 01 sērijas labojumus. 103.3. Spoguļiem nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi un pārklājumi. 103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem. 104. Skaņas signālierīce 104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto un efektīvi darbojošos skaņas signālierīci. 104.2. Skaņas signālierīcēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 vai ES direktīvas 70/388/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.3.att.) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Skaņas signālierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 prasībām. 104.3. Atļauts uzstādīt vienu papildus skaņas signālierīci ar nosacījumu, ka abas signālierīces nevar darbināt vienlaicīgi. Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem). 105. Mēraparātu panelis Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jāveic paredzētās funkcijas. Latvijas Automobiļu federācijā noteiktā kārtībā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem, kam izsniegta sporta automobiļa tehniskā pase (turpmāk - sporta automobiļi), pieļaujama vadības, mērīšanas un indikācijas ierīču dublēšana vai pārnešana uz citu vietu. 106. Tahogrāfs 106.1. M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr.458 "Autotransportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumi" prasībām jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu tahogrāfu. Šī prasība, izņemot augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu 3.punktā minētos gadījumus, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, attiecināma arī uz iekšzemes pārvadājumiem. 106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients "W", riteņu aploces garums "I" un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados. 106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā. 106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam. 1071). Ātruma ierobežošanas ierīce 107.1. Pēc 1988.gada 1.janvāra izgatavotajiem N3 un M3 (ar pilnu masu lielāku par 10 t) kategoriju transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 un ES direktīvu 92/6/EEC un 92/24/EEC prasībām. 107.2. Ātruma ierobežošanas ierīcei jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, kā arī pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Ierīces pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados. 107.3. Ātruma ierobežošanas ierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā. 108. Riteņu paliktņi 108.1. N2, N3 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.1.tabula). 108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. 1.1. tabula Paliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusa Riteņa Paliktņa izmēri, mm . rādiuss, mm Pamata garums Pamata platums Augstums Paliktņa rādiuss 380 260 120 150 360 480 320 160 190 460 600 400 200 230 560 800 600 250 330 700 109. Papildaprīkojums 109.1. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt avārijas apstāšanās zīmei no sarkanas krāsas gaismu atstarojoša materiāla - vienādmalu trīsstūrim ar šķautnes garumu no 450 līdz 550 mm, platumu lielāku vai vienādu ar 50 mm un atstarojošās virsmas laukumu lielāku par 315 cm2. Avārijas apstāšanās zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām (1.4. att.). Avārijas apstāšanās zīmei jābūt bez bojājumiem, tās konstrukcijai jānodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Avārijas apstāšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 03216. Pēc apstiprinājuma numura pirmajiem trim simboliem redzams, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām, ietverot 03 sērijas labojumus. 109.2. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, motocikliem ar blakusvāģi jābūt medicīniskai aptieciņai, nokomplektētai atbilstoši LM Veselības departamenta noteiktajām prasībām. Autobusiem ar 25 un vairāk sēdvietām jābūt divām šādām medicīniskajām aptieciņām. 109.3. M1, M2, N1, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vienam ugunsdzēšamajam aparātam, bet M3 kategorijas transportlīdzekļiem - diviem. Ugunsdzēšamajam aparātam nedrīkst būt beidzies derīguma termiņš. Ugunsdzēšamais aparāts jānostiprina vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, bet ja šādas vietas nav, ugunsdzēšamais aparāts jāglabā viegli pieejamā vietā. M3 kategorijas transportlīdzeklī vienam ugunsdzēšamajam aparātam jāatrodas kabīnē, otram - pasažieru salonā. 110. Atšķirības un pazīšanas zīmes 110.1. Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - CSN) 190.punkta prasībām. Šādu pazīšanas zīmi drīkst uzstādīt arī jebkuram citam Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim. Aizliegts uzstādīt vienas valsts pazīšanas zīmes kopā ar citas valsts reģistrācijas numura zīmēm, izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku. 110.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam uzstādītas riepas ar radzēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN 191.punkta prasībām. 110.3. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar pazīšanas zīmi atbilstoši CSN 194.punkta prasībām. 110.4. Sevišķi smagas un/vai lielgabarīta kravas pārvadājošiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par CSN 72.punktā norādīto, aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) pazīšanas zīme atbilstoši CSN 195.punkta prasībām. Šādas pazīšanas zīmes ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu var būt uzstādītas arī citiem transportlīdzekļiem, ja pazīšanas zīmē norādītais ātrums nav lielāks par 100 km/h. 110.5. Transportlīdzekļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN 193.punkta prasībām. 110.6. Uz transportlīdzekļiem nedrīkst atrasties jebkāda cita veida informācija vai zīmes, kas nav noteiktas CSN 6.pielikumā un kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 110.7. N3 kategorijas transportlīdzekļiem un posmainajiem tūristu autobusiem, izņemot kravas automobiļus seglu vilcējus, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN 198.punkta prasībām. Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām2) (1.5.att.). Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, salūzušas un tml.). 110.8. Visiem O4 kategorijas transportlīdzekļiem un O3 transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8m, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN 199.punkta prasībām. Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām2) (1.3.att.). Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, salūzušas un tml.). Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Pazīšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 01148. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70, to sākotnējā redakcijā, prasībām. Simbols "RF" norāda, ka šī ir 1 vai 2 klases (atstarojoši/fluorescenti materiāli) pazīšanas zīme. 3 vai 4 klases (tikai atstarojoši materiāli) pazīšanās zīmes apzīmē ar simbolu "RR" 2. GRUPA. GAISMAS IERĪCES 201. Galvenie lukturi 201.1. Pieļaujamie lukturu veidi 201.1.1. Asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētie lukturi. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 (2.1.att.) vai ES direktīvu 76/761/EEC, 93/92/EEC prasībām (2.2.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST u.tml.) prasībām, ja to marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 2.1.tabulā norādītajiem apzīmējumiem. 201.1.2. Simetrisku vai asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Amerikas tipa labās puses kustībai paredzētie lukturi, ja to uzstādīšanu paredz izgatavotājs. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši nacionālo standartu (SAE u.tml.) prasībām, un marķējumā jābūt norādītam luktura tipam. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.8 ar 04 (04) sērijas labojumiem tuvajām un tālajām gaismām (HCR), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi (2.1. a att.), pa brauktuves kreiso pusi (2.1. b att.), pa brauktuves abām pusēm (2.1. c att.). Skaitlis 30 (kontrolskaitlis) norāda, ka gaismas stiprums ir no 86250 līdz 111250 kandelām. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 0011471 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām tuvajām un tālajām gaismām (C/R), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi. Apzīmējums "/" norāda, ka tuvās gaismas kvēldiegs neiedegas vienlaicīgi ar tālās gaismas kvēldiegu. 2.1. tabula Eiropas tipa galveno lukturu un signāllukturu apzīmējumi Nr. Apzīmējums Apzīmējuma (simbola) atšifrējums 1. C Tuvās gaismas lukturis 2. R Tālās gaismas lukturis 3. CR Tuvās - tālās gaismas lukturis 4. C/R Tuvās/tālās gaismas lukturis (/ - norāda, ka tuvā gaisma neieslēdzās vienlaicīgi ar tālo gaismu) 5. H Halogēnais lukturis 6. PL Lukturis ar plastikāta izkliedētāju 7. S Hermetizētais lukturis ("sealed beam" SB) 8. HS Hermetizētais halogēntipa lukturis (HSB) 9. D Gāzu lokizlādes lukturis 10. MB Motocikla lukturis 11. RL Dienas gaitas gaismas lukturis 12. B Priekšējais miglas lukturis 13. F Pakaļējais miglas lukturis 14. S1; S2; S3 Bremžu signāllukturis 15. AR Atpakaļgaitas lukturis 16. L Numura zīmes apgaismojuma lukturis 17. 1; 1a; 1b Priekšējais virzienrādītājs ([Ę] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa ārējo malu) 18. 3;4 Priekšējais sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu) 19. 2a; 2b Pakaļējais virzienrādītājs 20. 5 Papildus sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu) 21. 6 Papildus sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu) (R - labās, L - kreisās puses) 22. A Priekšējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis 23. R Pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis 24. SM1; SM2 Sānu gabarītgaismas lukturis 25. D Aiz luktura tipa apzīmējuma (piem. RD, S1D, 1aD), ierīcēm, kas var tikt izmantotas gan kā atsevišķas gaismas, gan kā divu gaismu kombinācijas sastāvdaļa 26. IA;IB; IIIA;IVA Atstarotājs 201.2. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu, gaismas filtru vai papildus elementu izmantošana. Atļauts uzstādīt lukturu aizsargrežģus no metāla stieplēm, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm. 201.3. Lukturos atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un izgatavotāja paredzētās jaudas spuldzes. Tām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.37 (2.3.att.) vai ES direktīvas 76/761/EEC (2.4.att.) prasībām. Atbilstoši nacionālo standartu prasībām sertificētas un marķētas spuldzes atļauts uzstādīt tikai Amerikas tipa lukturos. Aizliegts izmantot tuvās un tālās gaismas spuldžu ārējos apvalkus, kas pārveido balto gaismu citas krāsas gaismā. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (E11) ar kodu A1 atbilstoši prasībām, kuras izvirza Noteikumi Nr.37 ar 02 sērijas papildinājumiem. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 011471 atbilstoši Direktīvas 76/761/EEC prasībām. 201.4. Galveno lukturu gaismas staru kūļa noliekuma korekcijas mehāniskajai vai automātiskajai ierīcei jādarbojas. 202. Tuvās gaismas lukturi 202.1. Tips, skaits un novietojums 202.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem: 202.1.1.1. Automobiļiem - ar diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām: 202.1.1.1.1. divi tuvās gaismas lukturi [C+C]; 202.1.1.1.2. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR]; 202.1.1.1.3. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR], ja tuvās gaismas režīmā darbojas tikai divi apakšējie. 202.1.1.2. Motocikliem - ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām: 202.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR]; 202.1.1.2.2. viens tuvās gaismas lukturis [C]; 202.1.1.2.3. viens tuvās gaismas lukturis un viens tuvās-tālās gaismas lukturis [C+CR]; 202.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR]. 202.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu. Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.5.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500mm. Ja to paredz izgtavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700mm. Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm un augstākā punkta - lielāks par 1200 mm. 202.2. Ieslēdzot tuvās gaismas, jādeg visiem tuvās gaismas lukturiem, izņemot 202.1.1.1.apakšpunktā minēto gadījumu, kā arī gabarītlukturiem un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. 202.3. Eiropas tipa lukturu regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Tuvās gaismas staru kūļa noliekumam attiecībā pret horizontu jāatbilst izgatavotāja prasībām, ja šādi dati nav pieejami, tad jāatbilst 2.2.tabulā norādītajiem parametriem. 2.2. tabula. Tuvās gaismas staru kūļa noliekums pret horizontu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai Tuvās gaismas Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā staru kūļa nolie- punkta attāluma līdz ceļa virsmai h (m) kums pret . horizontu (%) h < 0,8 0,8 £ h £ 1,0 1,0 < h £ 1,2 h > 1,2 Izgatavotāja noteiktais -1,0 līdz -1,5 -1,0 līdz -2,0 -1,5 līdz -2,0 -2,0 līdz -2,5 Pieļaujamais intervāls -0,5 līdz -2,5 -0,5 līdz -3,0 -1,0 līdz -3,0 Pareizi noregulētu Eiropas tipa tuvās gaismas lukturu gaismas kūļiem pārbaudes ekrānu jāizgaismo tā, lai tuvo gaismas staru kūļa norobežojošā (augšējā) lauztā līnija nebūtu augstāka par šādas līnijas attēlu uz pareizā attālumā novietota pārbaudes ekrāna (2.6.a att.) vai ne augstāka par tuvo gaismu norobežojošo līniju pareizi novietotam regloskopam (2.7.a att.). Amerikas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums (2.6.b att.). Piezīme . Veicot lukturu regulējuma pārbaudi transportlīdzeklim ar vadītāju un bez kravas, lukturu regulēšanas ierīcei jāatrodas neitrālajā ("0") stāvoklī. Ar kravu slogotam transportlīdzeklim jāņem vērā slodzes ietekme uz gaismas stara kūļa noliekumu. 2.6. att. Galveno lukturu regulējuma pārbaude a) Eiropas tipa divlukturu sistēmas tuvās/tālās gaismas lukturu pārbaude; b) Amerikas tipa tuvās/tālās gaismas lukturu pārbaude. H - lukturu augstums virs ceļa, A, D - gaismas kūļu noliekums pret horizontu, B - lukturu centru attālums no automobiļa viduslīnijas. 202.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). 2.7. att. Eiropas tipa galveno lukturu regulējuma pārbaude: a) tuvās gaismas staru kūļa attēls regloskopā; b) tālās gaismas staru kūļa attēls regloskopā. 203. Tālās gaismas lukturi 203.1. Tips, skaits un novietojums 203.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt uzstādītiem: 203.1.1.1. Automobiļiem - diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām: 203.1.1.1.1. divi tālās gaismas lukturi [R+R]; 203.1.1.1.2. divi tuvās - tālās gaismas lukturi [CR+CR]; 203.1.1.1.3. divi tālās gaismas lukturi un divi tuvās-tālās gaismas lukturi [R+R+CR+CR]; 203.1.1.1.4. četri tuvās -tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR]. 203.1.1.2. Motocikliem - vienam vai diviem tālās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām: 203.1.1.2.1. viens tuvās - tālās gaismas lukturis [CR]; 203.1.1.2.2. viens tālās gaismas lukturis [R]; 203.1.1.2.3. viens tālās gaismas lukturis un otrs tuvās-tālās gaismas lukturis [R+CR]; 203.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR]. Piezīme . Ja automobilis aprīkots ar četriem lukturiem, kuri izslēgtā stāvoklī ir daļēji vai pilnīgi nosegti (kustīgs aizvars un tml.), drīkst uzstādīt divus papildus tālās gaismas lukturus, kurus izmanto vienīgi kā gaismas signalizāciju (ieslēgt-izslēgt) gaišā diennakts laikā, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību atbilstoši CSN 134.punkta nosacījumiem. 203.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai no citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu. Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt uzstādīti tālāk no automobiļa vidējās garenplaknes nekā tuvās gaismas lukturi. Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, un augstākā punkta - lielāks par 1300 mm. 203.2. Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties vienlaicīgi visi tālās gaismas lukturi vai arī atsevišķi tālās gaismas lukturu pāri. Taču jebkurā gadījumā tālās gaismas režīmā vienlaicīgi ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 225000 cd jeb lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības. Kontrolskaitlis atrodams luktura marķējumā pa labi no Eiropas tipa apzīmējuma "E'' (2.1.att.). Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem. 203.3. Eiropas tipa divlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tuvās gaismas regulējums nosaka arī tālās gaismas staru kūļa orientāciju telpā (2.6. a un 2.7. b att.), bet Eiropas tipa četrlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tālās gaismas [R] jeb iekšējiem lukturiem jābūt noregulētiem ne augstāk kā ārējiem tālās gaismas lukturiem (2.8.att.). Amerikas tipa lukturiem tālās gaismas regulējumu nosaka standarts SAE J599. Tālās gaismas luktura gaismas staru kūļa centrs nedrīkst būt augstāks par luktura gaismu izstarojošās virsmas centru (2.6. b att., 2.7. b att.). 203.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). 204. Priekšējie miglas lukturi 204.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums 204.1.1. Miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 vai ES direktīvas 76/762/EEC prasībām (2.9.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja luktura marķējumā norādīts luktura tips ([B], u.tml.). Gadījumā, ja pēc luktura marķējuma nav iespējams noteikt luktura tipu, bet tā gaismas kūļa izkliede nodrošina miglas luktura funkcijas, tas tiek uzskatīts par miglas lukturi. 204.1.2. Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem - viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma - abiem balta vai abiem dzeltena. 204.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas staru kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši - atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu. Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.10. attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstāka punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu. Motocikliem - viena miglas luktura gadījumā - tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni, vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm. Divu lukturu gadījumā attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. 204.2. Ieslēdzot miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojums. 204.3. Miglas luktura gaismas kūļa regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48. un ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Tā augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par tādā pašā augstumā uzstādīta un pareizi noregulēta tuvās gaismas luktura gaismas kūļa horizontālo gaismu norobežojošo līniju (2.11.att.). Amerikas tipa miglas lukturu regulējumam jāatbilst standarta SAE J599 prasībām, un miglas luktura gaismas kūļa augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par pareizi noregulēta tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas horizontālo viduslīniju (2.11. attēla kreisais zīmējums). 204.4 Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Miglas luktura izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu un papildus elementu izmantošana. 205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas 205.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums 205.1.1. Gabarītlukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7. (sānu gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.91 prasībām) vai ES direktīvas 76/758/EEC prasībām (2.12.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs. 205.1.2. Skaits un krāsa 205.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm, kuru platums lielāks par 1600mm un kas izgatavotas pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt diviem (motociklam - vienam vai diviem) baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs. 205.1.2.2. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītlukturiem [R]. 205.1.2.3. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildus pakaļējie gabarītlukturi. 205.1.2.4. Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m (piekabēm šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenas krāsas gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (pakaļējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai ja tas ir sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar pakaļējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]). 205.1.2.5. M2, M3, N1 ,N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2,10m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [A] lukturiem transportlīdzekļa priekšā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [R] lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē (2.16. att.). Kravas automobiļiem, kam nav kravas tilpnes, un pārējiem augstāk minēto kategoriju transportlīdzekļiem augšējo kontūrgaismas lukturu uzstādīšana ir brīvprātīga. Ja priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi ir uzstādīti uz transportlīdzekļa kravas tilpnes, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz to kabīnes jumta drīkst būt uzstādīti divi attiecīga tipa baltu gaismu izstarojoši papildus priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi. N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu izstarojošus papildus apakšējos kontūrgaismas vai divus papildus apakšējos kontūrgaismas lukturus, kas uz priekšu izstaro baltu gaismu, bet uz aizmuguri - sarkanu gaismu. 205.1.2.6. Automobiļiem un autobusiem, kuru garums nepārsniedz 6m un platums - 2m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi. 205.1.3. Novietojums 205.1.3.1. Transportlīdzekļu priekšējiem un pakaļējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 2.13. un 2.14.attēlos norādīto izvietojumu. Pakaļējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa pakaļējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm. Ja motociklam ir viens priekšējais un pakaļējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Ja motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta - lielāks par 1200 mm. Attālums no pakaļējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta - lielāks par 1500 mm. Speciālajiem kravas automobiļiem pakaļējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot augstāk minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildus pakaļējiem gabarītlukturiem, tad drīkst neievērot gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam. Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa vai autobusa pusē atsevišķi. 205.1.3.2. Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.15. attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm. Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m. 205.1.3.3. Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.16.a) attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja šis attālums nav lielāks par 400 mm) un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas. Pakaļējo papildus apakšējo kontūrgaismas lukturu (2.16.b att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un tie ar speciālu, elastīgu stiprinājumu palīdzību drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 250 mm. N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildus priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja šis attālums nav lielāks par 400 mm). 205.2. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismām un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. Ieslēdzot stāvgaismas, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām. 205.3. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un stāvgaismas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem un cita rakstura bojājumiem. 206. Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums 206.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums 206.1.1. Lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.4 vai ES direktīvas 76/760/EEC prasībām (2.17.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs. 206.1.2. Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L]. 206.1.3. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa pakaļējo numura zīmi un neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass. 206.2. Numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas vienlaicīgi ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām. 206.3. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.c. bojājumiem. 207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija 207.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums 207.1.1 Virzienrādītājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.6 vai ES direktīvas 76/759/EEC prasībām (2.18.att.), vai nacionālo standartu (GOST, SAE un tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs. 207.1.2. Skaits un krāsa 207.1.2.1. Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem [1], [1a] vai [1b] un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. Katrā automobiļa pusē var būt uzstādīts viens vai divi sānu virzienrādītāji [3], [4], [5] vai [6]. Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildus pakaļējie virzienrādītāji. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt diviem virzienrādītājiem, ja to paredzējis izgatavotājs. 207.1.2.2. Visiem virzienrādītājiem jāizstaro dzeltenas krāsas gaismu. Sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs. Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši GOST standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs. 207.1.3. Novietojums 207.1.3.1. Automobiļiem un to piekabēm virzienrādītājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.19. attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm. Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts pakaļējos virzienrādītājus izvietot, neievērojot šī apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildus pakaļējiem virzienrādītājiem, tad var neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm. 207.1.3.2. Motociklu priekšējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem. Pakaļējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā pakaļējā gabarītā punkta. Virzienrādītāja gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm. 207.2. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītājiem. Virzienrādītāja lukturu darbības frekvencei jābūt 60 - 120 gaismas impulsi minūtē (1 - 2 Hz). 207.3. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1986.gada 1.aprīļa, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju. Konstrukcijā paredzētās avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem. 207.4. Virzienrādītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis. 208. Bremzēšanas signāllukturi 208.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums 208.1.1. Signāllukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 vai ES direktīvas 76/758/EEC prasībām (2.20.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs. Lukturiem jābūt aprīkotiem ar atbilstošas jaudas spuldzēm. Ja bremzēšanas signāllukturi atrodas kopējā blokā ar gabarītgaismas lukturiem vai novietoti tuvu tiem, bremzēšanas signāllukturiem jābūt ar lielāku gaismas stiprumu. 208.1.2. Skaits un krāsa 208.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem [S1] vai [S2]. Ja automobilis vai piekabe izgatavoti pirms 1971.gada 1.janvāra, pieļaujams viens bremzēšanas signāllukturis [S1] vai [S2]. 208.1.2.2. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu [S3] vai divus [S1], [S2] vai [S3] sarkanu gaismu izstarojošus papildus bremzēšanas signāllukturus. M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus vai četrus sarkanu gaismu izstarojošus papildus bremzēšanas signāllukturus [S1] vai [S2]. 208.1.3. Novietojums 208.1.3.1. Automobiļu un to piekabju bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.21. attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremzēšanas signāllukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm. Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremzēšanas signāllukturus izvietot, neievērojot šī apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs. Motocikla bremzēšanas signāllukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta - lielāks par 1500 mm. 208.1.3.2. M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem [S3] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturim jābūt uzstādītam (2.21.att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstād …