Zaudējis spēku - Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu"

Zaudējis spēku - Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.114 Rīgā 2015.gada 9.martā (prot. Nr.12 26.§) Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" 1. Atbalstīt koncepcijas "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu. 2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 3 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanai 2016. gadā 4 733 989 euro apmērā, 2017. gadā 5 159 969 euro apmērā, 2018. gadā 10 627 860 euro apmērā un 2019. gadā 12 618 978 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim, un tieslietu ministram, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. 5 5. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanā, un labklājības ministram līdz 2022. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmākās finansēšanas kārtības iespējamiem risinājumiem bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai. 6 (Grozīts ar MK 31.05.2017. rīkojumu Nr. 265; MK 07.05.2019. rīkojumu Nr. 219; MK 14.04.2021. rīkojumu Nr. 243) Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojums Nr.114) Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu (informatīvā daļa)(Koncepcija grozīta ar MK 31.05.2017. rīkojumu Nr. 266; MK 07.05.2019. rīkojumu Nr. 219; MK 14.04.2021. rīkojumu Nr. 243) Rīga, 2015Satura rādītājsIevads1. Adopcija1.1. Esošās situācijas apraksts1.2. Adoptētāju tiesības uz finansiālo atbalstu1.3.  Potenciālo adoptētāju apmācības1.4.  Problēmas formulējums1.5.  Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas2. Bērnu ārpusģimenes aprūpe2.1.  Esošās situācijas apraksts2.2.  Bērna aprūpe aizbildnībā2.3. Bērna aprūpe audžuģimenē2.4. Problēmas formulējums2.5. Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas3. Turpmākā rīcība koncepcijas īstenošanai4. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem1.pielikums2.pielikums3.pielikums4.pielikumsIevadsPriekšnosacījums ikviena bērna pilnvērtīgai attīstībai ir aprūpe ģimenē, kur bērnam ir iespēja saņemt nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu. ANO 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērnu tiesībām1 paredz, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā. ANO pamatnostādnēs par bērnu alternatīvo aprūpi2 teikts, ka ģimene ir dabīgā vide bērna augšanai, labklājībai un aizsardzībai, vispirms jācenšas panākt to, lai bērns paliktu vai atgrieztos savu vecāku vai tuvu ģimenes locekļu aizgādībā.ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 20.panta pirmajā daļā teikts, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Rokasgrāmatā "Konvencijas par bērna tiesībām ieviešana praksē" minēts, ka bērnam, kas uz laiku vai pastāvīgi šķirts no ģimenes, ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi hierarhijā – vispirms ģimenes radinieki, tad aizvietojošā ģimene ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai treškārt pieļaujama bērna kopšana iestādē.Sociālo investīciju pakotnē iekļautajā 2013.gada 20.februāra Eiropas Komisijas ieteikumā "Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana" ES dalībvalstis ir aicinātas organizēt un īstenot politiku, kas novērstu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot integrētu stratēģisku pieeju. Eiropas Komisija aicina nacionālajās politikās kā mērķi izvirzīt iespēju bērniem palikt vai atgriezties vecāku aprūpē, piemēram, atrisinot ģimenes materiālo nenodrošinātību, apturēt tādu aprūpes iestāžu izplatīšanos, kas domātas bērniem bez vecāku aprūpes, tā vietā veicināt kvalitatīvu vietējās sabiedrības nodrošinātu aprūpi un sekmēt aprūpi ģimenes vidē, kur bērnu viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā u.c.Neskatoties uz normatīvajos aktos noteikto, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā, vēl aizvien bērni prioritāri tiek ievietoti aprūpes institūcijās. Pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas veiktajām pārbaudēm bērnu aprūpes institūcijās un bāriņtiesās, secināms, ja bez vecāku gādības palikušais bērns ir vecumā līdz diviem gadiem, daudzām pašvaldībām ir zema motivācija nodrošināt aprūpei institūcijā alternatīvu, ģimeniskai videi atbilstošu pakalpojumu, jo izmaksas par aprūpi institūcijā patlaban tiek segtas no valsts budžeta un pašvaldībai tādejādi nav papildu finanšu izdevumi laikā, kamēr bērns uzturas valsts sociālās aprūpes centrā.Viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam mērķiem ir panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, plānojot, ka ģimeniskā vidē (aizbildnībā un audžuģimenē) dzīvojošo bērnu skaits attiecībā pret visiem bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē, pakāpeniski palielinātos no 77,8% 2011.gadā līdz 85% 2020.gadā3.Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589) identificē šādas problēmas ārpusģimenes aprūpē:• nepietiekami attīstīti aprūpes ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) pakalpojumi, kas bieži vien ir iemesls bērna nonākšanai aprūpes institūcijā;• pašvaldībām nav stratēģiju un atbilstošu plānu institūcijās sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu aizstāšanai ar ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē;• ārpusģimenes aprūpes jomā netiek izmantots starpdisciplinārā darba princips un sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un speciālistiem ir nepietiekama;• nepietiekams finansiālais atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzību nodrošināšanai;• audžuģimenēm un aizbildņiem ir nepietiekamas zināšanas par aprūpes procesa nodrošināšanu, problēmsituāciju risināšanu;• pilngadību sasniegušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās trūkst nepieciešamā atbalsta un nepieciešamo zināšanu un prasmju sekmīgai patstāvīgās dzīves uzsākšanai.Lai risinātu daļu no minētajām problēmām, Pamatnostādnes paredz uzdevumu pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene, kā arī, pārskatīt atlīdzības aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu apmēru un nosacījumus, pie kuriem atlīdzība tiek piešķirta. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo audžuģimeņu institūciju.Tāpat arī saskaņā ar Rīcības plāna pamatnostādņu "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam" (Ministru kabineta 07.12.2012 gada rīkojums Nr.584) 5.5.2. un 5.5.3.punktu Labklājības ministrijai ir paredzēts izstrādāt koncepcijas projektu par aizbildnim noteikto valsts sociālo pabalstu – pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu – apmēru palielināšanu, bet atbilstoši 2.3.7.2.punktam – izvērtēt iespēju noteikt tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm.1. ADOPCIJA1.1. Esošās situācijas aprakstsAdopcija ir viens no iespējamiem variantiem bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpei, ja tiem nav iespēja atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tādā veidā nodrošinot iespēju bērnam iegūt nepieciešamo ģimenisko vidi, kas ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā. Adopcijā bērna vislabākajām interesēm jābūt "svarīgākajam" apsvērumam, nevis tikai vienkārši "primārajam" apsvērumam – nevienas citas intereses, ne ekonomiskās, politiskās, valsts drošības vai adoptētāju intereses nav uzskatāmas par svarīgākām vai līdzvērtīgām bērna interesēm.Saskaņā ar Civillikuma 162.panta otro daļu nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāka attiecības.Saskaņā ar Darba likuma 153.panta pirmo daļu darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam.Adoptējot bērnu, adoptētais bērns attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.  Ja bērns tiek adoptēts, tad viņam atbalsts tiek nodrošināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, jo vecāku pienākums rūpēties un gādāt par savu bērnu saglabājas līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.Adopcijas procesā izšķir šādus pamata posmus:1) bāriņtiesa izvērtē personu iesniegto adopcijas pieteikumu un pieņem lēmumu par to, vai personas ir atzīstamas par piemērotiem adopcijai;2) bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna pirmsadopcijas aprūpi un šajā laikā (periods var ilgt līdz 6 mēnešiem) turpina vērtēt un sniegt atbalstu ģimenei, lai saprastu, vai ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētājiem un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāka attiecības;3) pēc pirmsadopcijas aprūpes laika beigām bāriņtiesa sagatavo atzinumu par to, vai bērna adopcija ģimenē atbilst viņa interesēm, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī pagarina bērna aprūpi un uzraudzību adoptētāju ģimenē līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā (praksē šis periods ilgst apmēram līdz 3 mēnešiem);4) bērna adopciju apstiprina tiesa.2013.gada 31.decembrī adopcijas reģistrā bija iekļautas ziņas par 1 368 bērniem (skat. 1.piel. 1.tab. un 2.tab.) jeb par 5,7% vairāk nekā 2012.gada 31.decembrī. No kopējā adopcijas reģistrā iekļautā bērnu skaita 2013.gada 31.decembrī vecumā līdz trim gadiem bija 5,8% bērnu (2012.gadā – 5,6% bērnu), savukārt 36,3% bērnu bija noteikta invaliditāte vai bija ievērojami veselības traucējumi (2012.gadā – 40,3% bērnu). Adoptētāji 2014.gadā jāmeklē 875 bērniem jeb 64% (par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā) no visiem bērniem, kas reģistrēti adopcijas reģistrā, jo 493 bērniem jeb 36% (par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā) jau bija nodrošināta augšana ģimenē (bērni atradās pirmsadopcijas aprūpē vai bērnu radinieki bija izteikuši vēlmi uzņemties rūpes par bērnu) vai arī bērni nepiekrita adopcijai.2013.gadā pavisam adoptēti 243 bērni, tai skaitā Latvijā adoptēti 112 bērni (skat. 1.att.), bet uz ārvalstīm adoptēts 131 bērns4. Latvijas adoptētāji galvenokārt izvēlas adoptēt vienu bērnu līdz 3 gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem, lielākoties meitenes. 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem bija 59 bērni jeb 53%, bet vecumā līdz 8 gadiem – jau 99 bērni jeb 89% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (skat. 1.piel. 1.att.). Savukārt no visiem bērniem, kuriem 2014.gadā ir jāmeklē adoptētāji, lielākais īpatsvars ir vēlākā vecumā, proti, vecumā līdz 3 gadiem adoptētāji jāmeklē 5% bērnu, vecumā no 3–8 gadiem – 20% bērnu, bet vecumā no 8–19 gadiem – 75% bērnu. Tā kā Latvijas adoptētāji reti izvēlas adoptēt vienlaikus vairākus bērnus (2013.gadā vienlaikus divus bērnus adoptēja 11 Latvijas adoptētāji jeb par 4 vairāk nekā 2012.gadā, bet 3 bērnus vienlaikus adoptēt neizvēlējās neviena ģimene), tas ir nepietiekami, jo lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas.1.att.Avots: Labklājības ministrijas informācijaPuse no 2013.gadā Latvijā adoptētajiem bērniem tāpat kā iepriekšējā gadā bija no bērnu aprūpes iestādēm – 50,9% no visiem adoptētajiem bērniem, savukārt no aizbildnības tika adoptēti 28,6%, bet no audžuģimenēm – 20,5% bērnu (skat. 1.piel. 2.att.). Jāatzīmē, ka pēc Labklājības ministrijas novērtējuma Latvijā turpat visus aizbildnībā esošus bērnus adoptēja tikai bijušie bērnu aizbildņi, bet audžuģimenēs esošos bērnus pašas audžuģimenes adoptēja vidēji apmēram 27% gadījumu5.1.2. Adoptētāju tiesības uz finansiālo atbalstuPersonai vai ģimenei, kura ņēmusi bērnu pirms adopcijas aprūpē vai ir adoptējusi bērnu, pienākas ģimenēm ar bērniem paredzētie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (atkarīgi no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un kompensē personai darbā gūstamos ienākumus) un valsts sociālie pabalsti (universāls valsts atbalsts naudas izmaksu veidā pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas) (skat. 1.tab.).1.tab.Adoptētāju tiesības uz sociālās apdrošināšanas un valsts sociālajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniemVispārīgais atbalsts ģimenēm ar bērniemPabalstsIzmaksas avotsPabalsta apmērsAprūpes laikā (pirms adopcijas)Pēc adopcijas apstiprināšanasMaternitātes pabalstsSociālās apdrošināšanas speciālais budžets80% no vidējās iemaksu algas6X Paternitātes pabalstsSociālās apdrošināšanas speciālais budžets80% no vidējās iemaksu algas5––Vecāku pabalsts7Sociālās apdrošināšanas speciālais budžetslīdz bērna 1 gadam – 60% no vidējās iemaksu algas; vai līdz bērna 1,5 gada vecumam – 43,75%4XXBērna piedzimšanas pabalsts8Valsts pamatbudžets421,17 EUR––Bērna kopšanas pabalsts9Valsts pamatbudžetsLīdz bērna 1,5 gadiem – 171 EUR mēnesī;No bērna 1,5–2 gadiem – 42,69 EUR  mēnesīXXPiemaksa pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem7Valsts pamatbudžetsPapildus bērna kopšanas pabalsta apmēram un/vai vecāku pabalsta apmēram: līdz bērna 1,5 gadiem – 171 EUR mēnesī par katru nākamo bērnu;no bērna 1,5 – 2 gadiem, – 42,69 EUR mēnesī par katru nākamo bērnuXXĢimenes valsts pabalsts10Valsts pamatbudžets11,38 EUR mēnesī par katru bērnuXXSlimības pabalsts līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai11Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets80% no vidējās iemaksu algas (ievērojot pabalsta izmaksājamā apmēra ierobežojumu – 16,38 EUR dienā un 50% no summas virs 16,38 EUR)XXBērna invalīda kopšanas pabalsts12Valsts pamatbudžets213,43 EUR  mēnesīXXPiemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu13Valsts pamatbudžets106,72 EUR mēnesīXXPabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās14Valsts pamatbudžets79,68 EUR par katru sešu mēnešu perioduXXAtbalsts ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte15Valsts pamatbudžets106,72 EUR mēnesīXXPabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu16Valsts pamatbudžets45,53 EUR mēnesī––Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu17Valsts pamatbudžets54,07 EUR mēnesī––Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu18Valsts pamatbudžets113,83 EUR mēnesī––Speciālais atbalsts adoptētājiemAtlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi19Valsts pamatbudžets49,80 EUR  mēnesīX Uzturlīdzekļi vai pabalsts bērna uzturam un aprūpeiBērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājsAtkarībā no ārpusģimenes aprūpes veida, no kura bērns nodots aprūpeiX Vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju20Valsts pamatbudžets1 422,87 EUR XValsts iemaksas sociālajai apdrošināšanaiValsts pamatbudžetsPensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu no 71,14 EURX Maternitātes pabalsts kompensē sievietei zaudētos ienākumus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā. Īpašs izņēmuma gadījums saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" II nodaļu ir situācija, ja maternitātes pabalstu piešķir citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70.dzīvības dienai, ja māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas vai bērns ir atradenis. Faktiski tas nozīmē, ka maternitātes pabalsts tiek izmaksāts adoptētājam, kurš faktiski kopj mājās adoptējamo bērnu vecumā līdz 70.dzīvības dienai.Bērna piedzimšanas pabalsts netiek piešķirts adoptētājiem, jo pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem vienam no adoptētājiem (tikai vietējās adopcijas gadījumos) izmaksā citu valsts sociālo pabalstu – vienreizēju atlīdzību par bērna adopciju. Atlīdzību par adopciju izmaksā par katru adoptēto bērnu 1 422,87 EUR apmērā (skat. 1.piel. 3.att.).Ar mērķi bērna tēvam iesaistīties jaundzimušā bērna aprūpē, saskaņā ar Darba likuma 155.panta pirmo daļu bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, ko tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Savukārt saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" IIA nodaļā noteiktā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām izmaksā paternitātes pabalstu. Tā kā minētais 10 kalendāra dienu ilgais atvaļinājums piešķirams bērna tēvam saistībā ar bērna piedzimšanas faktu un tā mērķis ir dot iespēju bērna tēvam būt kopā ar jaundzimušo un bērna māti, lai nodrošinātu nepieciešamo bērna aprūpi, šis atvaļinājums netiek piešķirts un attiecīgi paternitātes pabalsts netiek izmaksāts adoptētājiem.Savukārt saskaņā ar Darba likuma 155.panta piekto daļu ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Darba likums uzliek pienākumu darba devējam piešķirt atvaļinājumu, ja darbinieks ir izteicis šādu vēlmi, taču neuzliek darba devējam par pienākumu apmaksāt šādu darbinieka atvaļinājumu. Arī valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz izmaksas šāda atvaļinājuma laikā.Jāatzīmē, ka gan pirms, gan pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētāji vienlaikus ar vispārīgajiem ģimenēm ar bērniem paredzētajiem pabalstiem ir tiesīgi saņemt arī īpaši adoptētājiem paredzētas atlīdzības.Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 6.1pantu un Ministru kabineta noteikto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita un ir 49,80 EUR mēnesī (skat. 1.piel. 4.att.). Atlīdzības apmērs nav mainījies kopš 2005.gada, kad tas tika noteikts nedaudz lielākā apmērā nekā tobrīd esošais bērna kopšanas pabalsta apmērs. Iespējams, ka papildus atbalsta sniegšanu adoptētājiem varētu nodrošināt, ja atlīdzība tiktu izmaksāta neatkarīgi no nodarbinātības fakta.Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumiem Nr.111 "Adopcijas kārtība" bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs izmaksā adoptētājam par katru adoptējamo bērnu uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē:1) 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR21mēnesī, bet pašvaldības aprūpes iestāde – vidēji 76,5 EUR mēnesī;2) ja adoptējamajam bērnam ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta nevis institūcijā, bet aizbildnībā, adoptētājs ir tiesīgs saņemt aizbildnim paredzēto pabalstu par bērna uzturēšanu, kas saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 9.pantu ir 45,53 EUR22;3) ja adoptētājs ņem aprūpē bērnu, kurš ir ievietots audžuģimenē, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" no pašvaldības budžeta līdzekļiem adoptētājs ir tiesīgs saņemt audžuģimenei paredzēto pabalstu bērna uzturam (mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam – atkarībā no bērna vecuma tie 80 EUR vai 96 EUR23, ņemot vērā 2014.gadā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 320 EUR).Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.panta ceturto un piekto daļu personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek apdrošinātas pensijām un bezdarbam. Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" nosaka, ka par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi:1) pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas 20% apmērā no 71,14 EUR;2) apdrošināšanai pret bezdarbu no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas Ministru kabineta noteiktajā apmērā atbilstoši obligāto iemaksu likmes sadalījumam pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem no 71,14 EUR. Savukārt par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu, iemaksas pensiju apdrošināšanai, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai tiek veiktas 20% apmērā no 142,29 EUR24.Lai gan atvaļinājums bērna pirmsadopcijas aprūpei tiek piešķirts neatkarīgi no bērna vecuma, tomēr atvaļinājums ir saistīts ar bērna ienākšanu ģimenē, tā aprūpi un uzraudzību. Līdz ar to gan apdrošināšanas veidiem, kādiem persona tiek apdrošināta, gan iemaksu objektiem vajadzētu būt analoģiskiem. Veicot apdrošināšanas iemaksas no lielāka objekta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, personai palielināsies sociālās apdrošināšanas pakalpojums, piemēram, personai palielināsies uzkrātais pensijas kapitāls.Kopumā izvērtējot adoptētājiem bērna aprūpes laikā (pirms adopcijas) un pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā pieejamos pabalstus, secināms, ka, lai gan adoptētājiem teorētiski ir tiesības uz tiem pašiem pabalstiem kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem, tomēr faktiski tiesības saņemt šos pabalstus ir tieši saistītas ar adoptētāju ģimenē ienākušā bērna vecumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēma vislielāko atbalstu sniedz līdz bērna 1 gada vai pusotra gada vecumam, kad tiek izmaksāts vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, nepietiekams atbalsts ir vērojams, ja adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais pabalsts. Piemēram, ja ģimenē pirmsadopcijas aprūpē nonāk bērns vecāks par 1 gadu (pēc 2014.gada 1.oktobra – arī pusotru gadu), šādā gadījumā adoptētājam nav iespējams saņemt vecāku pabalstu (bērna kopšanas pabalstu adoptētājs saņems tikai par bērna kopšanu līdz bērna pusotra gada vecumam 171 EUR apmērā, bet par bērna vecumā no pusotra līdz 2 gadu vecumam kopšanu – 42,69 EUR apmērā). Līdz ar to adoptētājiem faktiski jāizvēlas starp divām alternatīvām: turpināt strādāt, nodrošinot iztiku, vai doties atvaļinājumā, lai ikdienā būtu kopā ar bērnu, tādējādi veicinot bērna labāku un ātrāku adaptēšanos jaunajā ģimenē, bet saņemot tikai atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi (49,80 EUR mēnesī neatkarīgi no adoptējamo bērnu skaita) un uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, kas tikai minimālā apmērā var nodrošināt bērna pamatvajadzības pēc uztura.Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem par personām, kuras saņēma atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi 2012.gadā (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), 82% personu bērna aprūpes laikā nebija darba ienākumu vai tie bija ievērojami samazināti un tikai 18% personu bērna aprūpes laikā turpināja saņemt darba ienākumus. Pēc atsevišķu bāriņtiesu (Rīgas, Daugavpils un Liepājas bāriņtiesas) sniegtās informācijas ģimenes bērna ienākšanai ģimenē jau iepriekš ir rūpīgi gatavojušās, bērna aprūpes laikā izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, iekrāto ikgadējo atvaļinājumu, vecvecāku palīdzību vai auklītes pakalpojumus.Citas Eiropas valstis dažādi risina adoptētājiem sniedzamā finansiālā atbalsta izmaksas jautājumus, un atbalsts tiek sniegts gan universālu, gan no personas ienākumiem atkarīgu pabalstu veidā (piemēram, Norvēģija, Dānija, Beļģija, Somija, Francija, Īrija, Luksmeburga). Tāpat valstīs atšķiras risinājumi, vai atbalsts adoptētājiem tiek sniegts to pašu valstī noteikto vispārīgo pabalstu sistēmas ietvaros kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem (piemēram, Lielbritānija, Kipra, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Slovākija), vai arī tiek noteikti speciāli adoptētājiem izmaksājami pabalsti. Atsevišķās valstīs (piemēram, Dānija, Somija, Islande, Zviedrija) tiek izmaksāts arī īpašs vienreizējs adopcijas pabalsts, ja tiek adoptēts bērns no ārvalstīm. Prakse liecina, ka valstis mēdz sasaistīt tiesības uz no personas ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem ar adoptējamā bērna vecumu, piemēram, Somijā bērna aprūpes pabalsts atkarībā no personas gada izpeļņas tiek maksāts par 158 darba dienām, ja adoptētais bērns nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, bet Beļģijā adoptētājs ir tiesīgs saņemt vecāku pabalstu, ja pārtrauc darbu, lai aprūpētu bērnu, turklāt adoptētājam jābūt atvaļinājumā (ne vairāk kā trīs mēnešus, pārtraucot pilnas slodzes darbu, un ne vairāk kā sešus mēnešus, pārtraucot nepilnas darba dienas nodarbinātību) kopš adopcijas un pirms bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.Latvijā esošā finansiālā atbalsta sistēma adoptētājiem pamatā līdzinās Lietuvā noteiktajai. Lietuvā laikā, kamēr bērna adopcija vēl nav apstiprināta tiesā un persona aprūpē bērnu, tiek maksāts ikmēneša pabalsts – 151 EUR apmērā. Tāpat Lietuvā pēc bērna adopcijas tiek izmaksāts arī vienreizējs konstantas summas bērnu pabalsts 414 EUR apmērā, neskatoties uz faktu, ka šis pabalsts varētu būt bijis izmaksāts par bērnu, tam piedzimstot. Savukārt Igaunijā adoptētājam vai aprūpētājam (noslēgts attiecīgs līgums par audžuģimenes aprūpi) ir tādas pašas tiesības uz ģimenes pabalstiem un vecāku pabalstu kā citiem vecākiem – pabalstu maksājumi ir atkarīgi no bērna vecuma. Adoptētājam par bērniem, kas nav sasnieguši 4 gadu vecumu, tiek maksāts adopcijas pabalsts par 70 kalendārajām dienām, kas ir 100% apmērā no algas (analoģiski maternitātes pabalstam). Ja adoptējamais bērns ir jaunāks par 18 mēnešiem, vispirms tiek maksāts adopcijas pabalsts un pēc tam – vecāku pabalsts. Ja vecāks pirms adopcijas ir bijis bērna aprūpētājs, aprūpētājam tiek maksāts vecāku pabalsts, pēc tam – adopcijas pabalsts, un pēc tam atkal vecāku pabalsts. Igaunijā tiek izmaksāts arī vienreizējs adopcijas pabalsts par katru adoptēto bērnu (320 EUR).Tā kā visvairāk bērnu no Latvijas tiek adoptēti uz ASV, Franciju un Itāliju, koncepcijā iekļauts detalizētāks arī šo valstu atbalsta sistēmu adoptētājiem apraksts.Francijā adopcijas gadījumā ir tiesības uz maternitātes/paternitātes pabalstu, ja persona ir bijusi apdrošināta vismaz 10 mēnešus pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Adopcijas atvaļinājums ilgst 10 nedēļas, bet vairāku bērnu adopcijas gadījumā – 22 nedēļas. Pabalsta summa dienā ir vienāda ar pēdējo trīs mēnešu dienas vidējo izpeļņu, nepārsniedzot noteikto sociālā nodrošinājuma maksimumu (dienas pabalsta summa nedrīkst būt mazāka par noteiktu minimumu).Vienreizējs adopcijas pabalsts 1833,41 EUR tiek izmaksāts par bērna jaunāka par 20 gadiem adopciju (uz ienākumu pārbaudi balstīts).Pamata pabalsts 183,34 EUR mēnesī tiek izmaksāts 3 gadus no mēneša, ka bērns adoptēts, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecumam (analoģiski kā bērna piedzimšanas gadījumā, kad pabalstu maksā no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam).Itālijā maternitātes pabalsts tiek maksāts arī adoptētājiem, kuri adoptē bērnu līdz 6 gadu vecumam. Pabalsta izmaksas ilgums – līdz 3 mēnešiem, apmērs – 80% no algas.Abi adoptētājvecāki kopā ir tiesīgi izmantot vecāku atvaļinājumu līdz 11 mēnešiem, kamēr bērns ir jaunāks par 8 gadiem. Vecāku atvaļinājuma kompensācija ir 30% apmērā no algas. Vecāku pabalstu adoptētājiem izmaksā par 6 mēnešu periodu un atvaļinājums jāizmanto pirmo trīs gadu laikā, pēc bērna ienākšanas ģimenē.Bērna adopcijas gadījumā tiek sniegta finansiāla palīdzība – dzīvesvietas pašvaldība 13 mēnešus izmaksā pabalstu 131,87 EUR (apmērs pašvaldībās var būt atšķirīgs), kā arī dzīvesvietas pašvaldība 5 mēnešus izmaksā maternitātes pabalstu 316,25 EUR (kopā 1 581,25 EUR). Pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar citiem maternitātes pabalstiem; tiek piemaksāta starpība, ja cits pabalsts ir lielāks. Pabalsts ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem, ienākumu griesti tiek vērtēti katru gadu un var atšķirties dažādās pašvaldībās.Bez saistības ar ienākumiem par bērna dzimšanu vai adopciju tiek izmaksāts valsts maternitātes pabalsts – 1 946,88 EUR gadā. Pabalsts netiek izmaksāts kopā ar pašvaldības maternitātes pabalstu vai kādu citu maternitātes pabalstu; tiek izmaksāta starpība, ja kāds cits pabalsts ir lielāks.ASV nav valstī vienotas atbalsta sistēmas adoptētājiem, un katrā štatā tās atšķiras25. Kopumā atbalsta veidi ietver gan nodokļu atlaides, darba devēju pabalstus, atbalsta grupas, apmācību programmas u.c. pasākumus.1.3. Potenciālo adoptētāju apmācībasKopš 2007.gada saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" potenciālajām audžuģimenēm (personām) pirms statusa iegūšanas (bāriņtiesas pieņemtais lēmums par statusu) ir jāiziet obligātās audžuģimeņu apmācības, kopumā apmeklējot 68 akadēmiskās stundas un kursa beigās kārtojot pārbaudes darbu.Adoptētājiem patlaban nav noteikts pienākums apmeklēt šāda veida apmācības, taču Labklājības ministrija Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadā ietvaros īstenoja pilotprojektu, kura ietvaros tika apmācīti 17 potenciālie adoptētāji (ieguvuši apliecības, kopumā piedaloties 80 stundu programmā), kā arī tika izstrādāti ieteikumi apmācības programmas pilnveidošanai.Pilotprojektu potenciālo adoptētāju apmācībai iepirkumu rezultātā īstenoja nodibinājums "Centrs Dardedze". Savukārt grupas veidošana notika sadarbībā ar Rīgas bāriņtiesas speciālistiem. Divas nedēļas pirms apmācību sākuma Rīgas bāriņtiesa nodibinājumam "Centrs Dardedze" nosūtīja sarakstu, kurā savu piekrišanu dalībai grupā bija devušas 14 ģimenes (21 dalībnieks). Tomēr, uzsākot reālas apmācības, tajās piedalījās 10 ģimenes (16 dalībnieki), apliecinot, ka apmācību apmeklēšanas izteiktāka vēlme bija tiem potenciālajiem adoptētājiem, kuru ģimenēs pirmsadopcijas procesa ietvaros jau atradās bērni. Apmācību īstenošanai par pamatu tika ņemts "Potenciālo adoptētāju apmācību programmas" apraksts, kas ietvēra 10 astoņu akadēmisko stundu nodarbību ciklu. Programmas saturu veidoja 6 tematiskie bloki: juridiskais un psiholoģiskais bloks, bērna ienākšana ģimenē, izmaiņas ģimenes sistēmā, kā arī sociālais bloks un sabiedrības veselības jautājumi.Apmācību programmas mērķi bija:1) veicināt reālistiskas gaidas un apmierinātību ar adopciju;2) palielināt atbalstu un veicināt atbalsta iespēju izmantošanu;3) mazināt bērna grūtības, iekļaujoties ģimenē;4) uzlabot vecākiem bērnu audzināšanas prasmes un iemaņas.Pilotprojekta kopējās izmaksas (apmācītas 16 personas) 2013.gadā bija 2 845,74 EUR. Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopoto statistiku par bāriņtiesu darbu 2012.gada 31.decembrī ar bāriņtiesas lēmumu par adoptētājiem tika atzītas 325 personas (aptuveni 20 reizes vairāk kā apmācītās personas).Latvijā 2013.gadā adopcijas reģistrā tika reģistrēti 120 adoptētāji no Latvijas un 33 adoptētāji no ārvalstīm, kuri vēl nav uzsākuši bērna adopcijas procesu, kā arī pēdējos gados Latvijā adoptē nedaudz vairāk kā 100 bērnus.26 Katru gadu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īsteno bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa apmācības, kā arī informatīvi izglītojošos seminārus. To ietvaros Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairākkārt ir saņēmusi priekšlikumus attiecībā uz adopcijas sistēmas pilnveidošanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt potenciālo adoptētāju apmācības (pirms adopcijas procesa uzsākšanas). Šādas apmācības ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt adoptētāju gatavību adopcijai, kā arī sniegt padziļinātas zināšanas un izpratni par adoptējamo bērnu emocionālajām vajadzībām, jautājumiem, kas saistīti ar bērna veselības aprūpi, un citiem bērnam un ģimenei kopumā svarīgiem jautājumiem. Analoģiski nepieciešamība apgūt līdzīga satura (t.sk. par mūsu valsts tradīcijām, ieražām u.c. ar bērnu saistītiem būtiskiem jautājumiem) apmācības savā valstī tiks prasīta arī ārvalstu adoptētājiem.1.4. Problēmas formulējumsAdopcija bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina iespēju iegūt nepieciešamo ģimenisko vidi, kas ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā. Lai gan izšķiršanās par bērna adopciju ir pašu potenciālo vecāku griba un izvēle, kā arī veids, kā personas var palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem, vienlaikus īstenojot dzīvē savas prasmes un vēlmes bērnu audzināšanā, tomēr valsts uzdevums ir atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos, īpaši vecāku bērnu adopciju (ņemot vērā, ka Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt jaunāka vecuma bērnus). Vienlaikus, lai varētu nodrošināt maksimāli kvalitatīvāku adoptētā bērna aprūpi un pēc iespējas mazināt riskus, kas saistīti ar adoptētā bērna aprūpi, audzināšanu un adopcijas procesu kopumā, ir nepieciešamas obligātās potenciālo adoptētāju apmācības pirms bērna nonākšanas adoptētāju ģimenē.Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku integrāciju jaunajā ģimenē, ļaujot adoptētājam pirmsadopcijas aprūpes laikā atrasties atvaļinājumā un pilnvērtīgi veltīt laiku un uzmanību bērnam, kā arī lai nodrošinātu pabalstu izmaksu adoptētājiem pēc iespējas līdzvērtīgi bērnu bioloģiskajām ģimenēm, Labklājības ministrija ierosina:1) pārskatīt esošo atbalsta sistēmu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā un sniegt lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas;2) bērna pirmsdadopcijas aprūpes laikā par personu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī tiek dubultots iemaksu objektu;3) paredzēt ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem apmaksāt atbilstoši Darba likuma 155.panta piektajai daļai piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu, piešķirot attiecīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu;4) nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas, lai potenciālie adoptētāji iegūtu zināšanas par adopcijas procesu kopumā un turpmāko bērna audzināšanu ģimenē27.1.5. Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksasI Valsts atbalsta sniegšana adoptētājam bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, to pēc būtības pietuvinot bērna kopšanas atvaļinājumam neatkarīgi no bērna vecuma1.solis – ar 2016.gadu pārskatīt no valsts pamatbudžeta izmaksājamās atlīdzības (49,80 EUR) par adoptējamā bērna aprūpi apmēru un noteikt to tādā apmērā, kas atbilst bērna kopšanas pabalsta apmēram par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu jeb 171 EUR mēnesī. Atlīdzība tiek izmaksāta neatkarīgi no bērna vecuma. Atlīdzība netiek izmaksāta, ja bērnu adoptē audžuģimene vai aizbildnis, kura aprūpē bērns iepriekš atradies (līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā tiek izmaksāti audžuģimenei un aizbildnim noteiktie pabalsti), kā arī adoptējot otra laulātā bērnu.Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1534 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi".Detalizēts izdevumu aprēķinsAtbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" plānots šāds vidējais atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi saņēmēju skaits un izdevumi:Vidējais saņēmēju skaits mēnesī2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads20192021Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksaiIzdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gadseuro17 55520 31921 38922 458Tiek pieņemts, ka kontingents palielināsies par 5% salīdzinājumā ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto un 2016.gadā būs 21 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam no 2014.gada 1.janvāra – 171 EUR .Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksai:2016.gadā: 21 x 12 mēn. x 171 EUR = 43 092 EURPapildus nepieciešamais finansējums pamatbudžetā, salīdzinājumā ar valsts budžetā plānoto konkrētajā gadā:2016.gadā: 43 092 EUR –21 389 EUR = 21 703 EUR2.solis:• ar 2017.gadu atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam (pēc analoģijas ar Darba likuma 156.panta pirmo daļu, ka bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērns sasniedz 8 gadu vecumu), tiek izmaksāts pirmsadopcijas aprūpē esoša bērna aprūpes pabalsts 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.  Pabalsta izmaksas periods – laiks, uz kuru ar bāriņtiesas lēmumu bērns nodots pirmsadopcijas aprūpē un kas nepārsniedz 6 mēnešus (pēc tam tiek maksāti vispārīgie pabalsti ģimenēm ar bērniem, piemēram, vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 vai 1,5 gadiem, bērna kopšanas pabalsts u.c.) (vienlaikus tiek izmaksāts tikai viens sociālās apdrošināšanas pakalpojums, piemēram, no iemaksām atkarīga bērna aprūpes pabalsta saņemšanas laikā netiek izmaksāts vecāku pabalsts);• adoptētājiem, kuri nav sociāli apdrošināti, kā arī par bērnu vecumā no 8–18 gadiem aprūpi, adoptējamā bērna aprūpes pabalsts tiek noteikts konstantā apmērā, kas atbilst bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam jeb 171 EUR un tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta;• pabalsts netiek izmaksāts, ja bērnu adoptē audžuģimene vai aizbildnis, kura aprūpē bērns iepriekš atradies (līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā tiek izmaksāti audžuģimenei un aizbildnim noteiktie pabalsti), kā arī adoptējot otra laulātā bērnu;• pirmsadopcijas aprūpes laikā /netiek izmaksāta uzturnauda vai pabalsts bērna uzturam un aprūpei.Nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos:1) grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā;2) grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu";3) grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība";4)  grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1534 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi".Detalizēts izdevumu aprēķinsAtbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" plānots šāds vidējais atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi saņēmēju skaits un izdevumi:Vidējais saņēmēju skaits2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads20192021Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksaiIzdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gadseuro17 55520 31921 38922 458Tiek pieņemts, ka kontingents palielināsies par 5% salīdzinājumā ar konkrētajā gadā plānoto un 2017.gadā būs 22 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.Valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, kas izmantots sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumu  aprēķinos: 2017.gadā – 735.82EUR vidēji mēnesī.No sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīgā adoptējamā bērna aprūpes pabalsta apmērs tiek aprēķināts 70% apmērā no valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, un 2017.gadā vidēji mēnesī ir 515.07 EUR.Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam no 2014.gada 1.janvāra – 171 EUR.Saskaņā ar VSAA datiem 2012.gadā atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi unikālais saņēmēju skaits 73 personas – 61 sieviete un 12 vīrieši. No šīm personām obligāti sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēja, pašnodarbinātas personas) statuss bija 60 personām (82,2%) – 51 sievietei un 9 vīriešiem. Atbilstoši statistikas datiem 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 8 gadiem bija 99 bērni jeb 89% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (112 bērni).Attiecinot minētos procentuālos īpatsvarus arī uz adoptējamā bērna aprūpes pabalsta saņēmējiem, noapaļojot aprēķināts, ka:1) 1) no sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīga pabalsta saņēmēju skaits 2017.gadā – 16 personas vidēji mēnesī;2) konstanta (sociāli neapdrošinātu personu un to, kuri aprūpē bērnu virs 8 gadu vecuma) pabalsta 171 EUR apmērā saņēmēju skaits 2017.gadā – 6 personas vidēji mēnesī.Izdevumi adoptējamā bērna aprūpes pabalstam no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets) jeb papildus nepieciešams:2017.gadā: 16 x 515,07 EUR x12 mēn. = 98 893 EURIzdevumi adoptējamā bērna aprūpes pabalstam no pamatbudžeta:2017.gadā:  6 x 171 EUR x 12 mēn. =  12 312 EURLīdzekļu samazinājums pamatbudžetā, salīdzinājumā ar valsts budžetā plānoto konkrētajā gadā:2017.gadā: –10 146 EURTā kā risinājums paredz adoptētājam bērnu pirmsdopcijas aprūpes laikā turpmāk neizmaksāt uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, sagaidāms līdzekļu ietaupījums. Tomēr detalizētus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav iespējams prognozēt, no kura ārpusģimenes aprūpes formas bērni tiks ņemti pirmsadopcijas aprūpē.Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.I salīdzinājums 1.solis2.solisPriekšrocībasPalielinās valsts sniegtais finansiāls atbalsts adoptētājiem bērna pirmsadopcijas aprūpes laikāAdoptētājs par katru pirmsadopcijas aprūpē esošo bērnu pirmsdopcijas aprūpes laikā turpina saņemt uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpeiKopumā lielāks atbalsts arī adoptētājiem, kuri adoptē bērnus  pēc pusotra gada vecumaNeprasa būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas sistēmās un ir viegli administrējamsAtbalsts pirmsadopcijas aprūpes laikā atbilst personas veiktajam ieguldījumam sociālās apdrošināšanas sistēmāTrūkumiProblēma situācijā, kad adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais sociālās apdrošināšanas pabalsts (piemēram, ja ģimenē pirmsadopcijas aprūpē nonāk bērns vecāks par 1 gadu) tiek risināta daļējiNepieciešamas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas sistēmās, sarežģītāka administrēšana28Pieaug sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, kas var negatīvi ietekmēt tā stabilitātiII Praktiskie piemēri291.varianta piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli apdrošinātai personai (EUR)Bērna vecumsPakalpojums0–1 gadam1–1.5 gadam1.5–2 gadiemAtlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi171171171171Uzturnauda3058,3058,3058,3058,30Vecāku pabalsts31398,55 (60% atvietojums)290,61(43,75% atvietojums)00Bērna kopšanas pabalsts17117142.690Ģimenes valsts pabalsts32011,3811,3811,38Kopā798,85702,29283,37240,681.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli neapdrošinātai personai (EUR)Bērna vecumsPakalpojums0–1 gadam1–1.5 gadam1.5–2 gadiem> 2 gadiAtlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi171171171171Uzturnauda3358,3058,3058,3058,30Bērna kopšanas pabalsts17117142.690Ģimenes valsts pabalsts011,3811,3811,38Kopā400.30411.68283.37240.682.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli apdrošinātai personai par bērna adopciju vecumā līdz 8 gadiem (EUR)Bērna vecumsPakalpojums0–1 gadam1–1.5 gadam1.5–2 gadiem2–8 gadi>8 gadiAprūpes pabalsts (70%)464,98464,98464,98464,98171Vecāku pabalsts3400000Bērna kopšanas pabalsts17117142.6900Ģimenes valsts pabalsts011,3811,3811,3811,38Kopā635,98647,36519,05476,36182,382.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli neapdrošinātai personai un sociāli apdrošinātai personai par bērna adopciju vecumā virs 8 gadiem (EUR)Bērna vecumsPakalpojums0–1 gadam1–1.5 gadam1.5–2 gadiem>2 gadiAprūpes pabalsts171171171171Bērna kopšanas pabalsts17117142.690Ģimenes valsts pabalsts011,3811,3811,38Kopā342353,38225,07182,38II Nodrošināt invaliditātes apdrošināšanas stāža uzkrāšanu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā no 142,29 EUR, kā arī dubultot iemaksu objektu pensiju un bezdarba apdrošināšanai, nosakot to 142,29 EUR apmērā.Nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos:1) likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu";2) Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem".Detalizēts izdevumu aprēķins1. No 2016.gada iemaksu veikšana atbilstoši I daļas 1.solim, ja  pabalsts pirmsadopcijas aprūpes laikā tiek izmaksāts no pamatbudžetaBudžetā plānotie izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu) par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, LM pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" :Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gadsEUR2 5611 7081 7081 708Budžetā plānotie izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu) par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, LM pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai":Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gadseuro216183182180Patlaban atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi maksā, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta netiek veiktas par tiem atlīdzības saņēmējiem, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku, jo par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas jau veic darba devējs. Palielinot atlīdzības apmēru laikā, kad adoptētājs aprūpē bērnu, tiek pieņemts, ka adoptētāji izvēlēsies atrasties atvaļinājumā un nestrādāt nepilnu darba laiku. Līdz ar to plānotais personu skaits, par kurām veicamas iemaksas, tiek pieņemts tādā pat apmērā kā atlīdzības saņēmēju skaits:2016.gadā – 21 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.2016.gadā plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2,06%, invaliditātes apdrošināšanai: 3,21%.Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):2016.gadā = 142,29 EUR x 20% x 21 x 12 mēn.= 7 171EURIzdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):2016.gadā = 142,29 EUR x 2,06% x 21 x 12 mēn.= 739EURIzdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):2016.gadā = 142,29 EUR x 3,21% x 21 x 12 mēn.= 1 151EURKopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām:2016.gadā: = 9 061 EURPapildus nepieciešamie līdzekļi sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinot ar attiecīgajā gadā plānoto:2016.gadā:9 061 EUR – 1 890 EUR =  7 171 EUR2. Iemaksu veikšana no 2017.gada atbilstoši I daļas 2.solim, kad iemaksas tiek veiktas no valsts pamatbudžeta vai speciālā budžeta atkarībā no pabalsta bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā izmaksas avota3) Apdrošināto personu skaits 2017.gadā – 22 personas:4) 1) no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta – 16 personas vidēji mēnesī.5) 2) no pamatbudžeta – 6 personas vidēji mēnesī.2017.gadā plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2,04%; invaliditātes apdrošināšanai: 3,22%.A Iemaksas no speciālā budžetaIzdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 20% x 16 x 12 mēn. = 5 464 EURIzdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 2,04% x 16 x 12 mēn. = 557  EURIzdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 3,22% x 16 x 12 mēn. = 880 EURKopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām no speciālā budžeta jeb papildus nepieciešamais finansējums speciālajā budžetā:2016.gadā: = 6 901 EURTiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.2. B iemaksas no valsts pamatbudžetaIzdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 20% x 6 x 12 mēn. = 2 049 EURIzdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 2,04% x 6 x 12 mēn. = 209 EURIzdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):2017.gadā = 142,29 EUR x 3,22% x 6 x 12 mēn. = 330 EURKopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām no valsts pamatbudžeta:2017.gadā: = 2 588 EURPapildus nepieciešamais finansējums sociālās apdrošināšanas iemaksām no pamatbudžeta uz speciālo budžetu, salīdzinot ar attiecīgajā gadā plānoto:2017.gadā: 2588 EUR – 1 888 EUR =  700 EURTiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.III Nodrošināt, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem atbilstoši Darba likuma 155.panta piektajai daļai piešķirtais 10 kalendāra dienas ilgais atvaļinājums tiek apmaksāts, izmaksājot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī par šo laiku veicot iemaksas sociālajai apdrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (analoģiski pašreizējai kārtībai attiecībā uz paternitātes pabalstu).Nepieciešami grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vērtējama nepieciešamība grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem").Detalizēts izdevumu aprēķinsI Izdevumi sociālās apdrošināšanas pabalsta izmaksai – 80% apmērā no vidējās iemaksu algasAtbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" plānots šāds vidējais atlīdzības par bērna adopciju saņēmēju skaits mēnesī:2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads12131516Prognozēts, ka adoptētāju skaits pieaugs par aptuveni 5% salīdzinājumā ar attiecīgajā gadā plānoto, un 2016.gadā būs 16 personas, bet 2017.gadā – 17 personas vidēji mēnesī.Atbilstoši statistikas datiem 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem bija 59 bērni jeb 53% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (112 bērni). Līdz ar to priekšlikums 2016.–2017.gadā skartu vidēji 8 personas mēnesī. Aprēķinos tiek pieņemts, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiktu noteikts 80% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz ar to turpmākiem aprēķiniem tiek izmantots budžetā plānotais paternitātes pabalsta apmērs.Vidējais plānotais pabalsta apmērs, kas atbilst paternitātes pabalsta apmēram 2016.–2017.gadam:2016.gadā –278,76 EUR vidēji mēnesī;2017.gadā –293,49 EUR vidēji mēnesī.Papildus nepieciešamie izdevumi pabalsta izmaksai no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (2015.gada budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):2016.gadā: 8 x 12 mēn. x 278,76 EUR = 26 761 EUR2017.gadā: 8 x 12 mēn. x 293,49 EUR = 28 175 EURTiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.II Izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām pabalsta saņemšanas laikāPlānotais personu skaits 2016.–2017.gadā – 8 personas vidēji mēnesī.Plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2016.gadā – 2,06 %, 2017.gadā –2,04%; invaliditātes apdrošināšanai: 2016.gadā – 3,21%, 2017.gadā – 3,22%.Plānotais iemaksu objekts:2016.gadā –278,76 EUR vidēji mēnesī;2017.gadā –293,49 EUR vidēji mēnesī.Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu)2016.gadā = 278,76 EUR x 20% x 8 x 12 mēn.= 5 352 EUR2017.gadā = 293,49 EUR x 20% x 8 x 12 mēn. = 5 635 EURIzdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu)2016.gadā = 278,76 EUR x 2,06% x 8 x 12 mēn.= 551 EUR2017.gadā = 293,49 EUR x 2,04% x 8 x 12 mēn. =575 EURIzdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu)2016.gadā = 278,76 EUR x 3,21% x 8 x 12 mēn.= 859 EUR2017.gadā = 293,49 EUR x 3,22% x 8 x 12 mēn. = 907 EURKopējie papildus nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):2016.gadā: = 6 762 EUR2017.gadā: = 7 117 EURTiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.IV Nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms adoptētāja statusa piešķiršanas.Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība".Detalizēts izdevumu aprēķinsSaskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopoto statistiku par bāriņtiesu darbu 2012.gada 31.decembrī ar bāriņtiesas lēmumu par adoptētājiem tika atzītas 325 personas – tātad šādam personu skaitam 2013.gadā būtu nodrošināmas apmācības.Prognozēts, ka adoptētāju skaits pieaugs par aptuveni 5% un apmācības būtu jānodrošina:2014.gadā – 341 potenciālie adoptētāji;2015.gadā – 358 potenciālie adoptētāji;2016.gadā – 376 potenciālie adoptētāji;2017.gadā – 395 potenciālie adoptētāji.Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadā ietvaros īstenotā pilotprojekta izmaksas kopumā bija 2 845.74 EUR vai 178 EUR uz 1 personu (16 personas apmācītas). Šādas izmaksas uz 1 personu tiek izmantotas arī turpmākiem aprēķiniem.Papildus nepieciešamie izdevumi potenciālo adoptētāju apmācībai, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):2016.gadā: 376x 178 EUR = 66 928 EUR 2017.gadā: 395 x 178 EUR = 70 310 EURTiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.2. Bērnu ārpusģimenes aprūpe2.1. Esošās situācijas aprakstsLatvijā spēkā esošais vecāku un bērnu attiecību tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu bērnam ģimenes jeb vecāku aprūpi. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Latvijā alternatīva vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir ārpusģimenes aprūpe, t.i., aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, attīstīt bērna centienus būt patstāvīgam35.Gadījumi, kad bērnam ir jānodibina ārpusģimenes aprūpe, ir noteikti Civillikumā, Bāriņtiesu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu var šķirt no ģimenes, ja:1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;3) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu36.Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, kā arī valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādēs vai palīdzība sociālās rehabilitācijas iestādēs. Bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē37.Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 30.pantu un Ministru kabineta noteikto kārtību38 vecākiem ir pienākums samaksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē, pašvaldības finansētā bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto pakalpojumu ir Ministru kabineta bērnam noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Ja bērns ievietots valsts institūcijā, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā institūcija. Ja bērns ievietots pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā pašvaldība. Tomēr izdevumu par bez vecāku gādības palikuša bērna ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē atgūšana no vecākiem nav pilnībā iespējama šo vecāku finansiālā stāvokļa dēļ, tāpat pašvaldību dienesti izsaka bažas, ka lielākā vecāku daļa neizrāda iniciatīvu labot situāciju, lai uzsāktu maksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu vai atjaunotu ģimeni (skat. 2.tab.). Gadījumā, ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.2.tab.Vecāku maksājumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem par 2013.gadu Bērnu skaits, par kuriem vecākiem ir jāveic samaksaVecāku skaits, kuriem ir jāveic samaksa par bērnu aprūpiKopējā parādu summa uz 2013.gada 31.decembri, EURVecāku skaits, kuri veica iemaksas 2013.gadā2013.gadā  iemaksātā summa, EURValsts sociālās aprūpes centri6018001 354 648297 923Pašvaldību sociālās aprūpes centri10318871 749 8386411 908KOPĀ163216873 104 4869319 831Avots: Valsts sociālās aprūpes centru un pašvaldību sniegtā informācija Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī (kas šobrīd vēl ir nepilnīga, jo 38 pašvaldības vēl nav iesniegušas datus)Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotajiem bāriņtiesu datiem uz 2013.gada 31.decembri ārpusģimenes aprūpē atradās pavisam 7 967 bērni. Aprūpe ģimeniskā vidē tika nodrošināta …