Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums

Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Informatīvais ziņojums VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS OTRAIS ZIŅOJUMS RĪGA, 2020 SATURS IEVADS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI KOPSAVILKUMS 1. RIS3 KONCEPTS 2. MONITORINGA METODOLOĢIJA 3. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI 4. TAUTSAIMNIECĪBAS TRANSFORMĀCIJA 5. VALSTS INTERVENCE 6. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU ATTĪSTĪBA 7. REKOMENDĀCIJAS RIS3 2021-2027 IZSTRĀDEI IEVADS Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" (turpmāk - ziņojums) ir otrais Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) ieviešanas izvērtējums. Tas izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra uzdevumam - Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai nodrošināt RIS3 monitoringa īstenošanu, tostarp RIS3 progresa ziņojumu izstrādi un ietekmes vērtēšanu, un nepieciešamo tematisko pētījumu pasūtīšanu (prot. Nr.47, 35.§). Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un rekomendācijas RIS3 izstrādei 2021. - 2027.gadā. RIS3 monitoringa ietvaros veiktā analīze ir veikta balstoties uz situāciju uz 2019.gada III ceturksnī un jaunāka informācija, kura var būtiski monitoringa rezultātus un secinājumus par tautsaimniecības transformāciju, tiks izmanota turpmākam RIS3 monitoringam nākotnē. RIS3 monitoringa otrā ziņojuma mērķi: - izvērtēt RIS3 ieviešanas progresu kopumā un katrā RIS3 specializācijas jomā; - sniegt analītisku pārskatu par RIS3 ieviešanas rezultātiem un izvērtēt RIS3 mērķu sasniegšanai paredzēto politikas instrumentu efektivitāti, lai plānotu savstarpējo saskaņotību ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam izstrādi (atbilstoši 2018.gada 27.februāra MK protokollēmuma 46.§ "Par informatīvo ziņojumu "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"" 8.punktam) ; - nodrošināt analītisko pamatojumu tālākai pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) instrumentu īstenošanai tematisku projektu pieteikumu atlases veidā (atbilstoši 2018. gada 27. februāra MK protokollēmuma 46.§ "Par informatīvo ziņojumu "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"" 5. punktam). Papildus tam ziņojumā apkopotas atziņas par esošo definēto rezultātu un mērķrādītāju novērtējamību, kā arī sniegti priekšlikumi pārvaldības modeļa un instrumentu arhitektūras pieejas maiņai 2021. - 2027.gada plānošanas periodā un RIS3 monitoringa sistēmas pilnveidei. Ietekmes vērtēšana šaja ziņojumā galvenokārt ir saistīta ar veikto ieguldījumu apmēra analīzi, kas ļauj ieraudzīt katras RIS3 jomas galveno tematisko fokusu un galvenos jomas izaicinājumus, kā arī padziļinātu RIS rādītāju sasniegšanas progresa aprakstu, kurš šobrīd arī ļauj definēt nepieciešamās sasniedzamo rādītāju izmaiņas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā. Ar P&A instrumentiem šajā ziņojumā veiktajā analīzē ir galvenokārt saprasts IZM un EM ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atbalsts, kas aptver šādus darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumus - 1.1.1.1. Praktiskas ievirzes pētījumi, 1.1.1.2. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts, 1.1.1.3 Inovāciju granti studentiem, 1.1.1.4 P&A infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana, 1.1.1.5 Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās, 1.2.1.1. Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros, 1.2.1.2. Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, 1.2.1.4. Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā, 1.2.2.2. Inovāciju motivācijas programma, atbilstošās ZM ELFLA, EJZF atbalsts inovācijām aktivitātēs "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei", "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas EIP darba grupu projektu īstenošanai", "Inovācija" un VARAM īstenotās aktivitātes, kā arī informāciju par atsevišķām IZM valsts budžeta P&A programmām (Valsts pētījumu programmas, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma) un Eiropas Komisijas finansējumu ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020" Ziņojumā ir 7 pamatnodaļas un 4 pielikumi, kurās aprakstīts RIS3 koncepts un sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem, raksturoti tautsaimniecības attīstības izaicinājumi un strukturālās transformācijas virzieni, izvērtēti politikas rezultātu mērķa sasniegšanas rādītāji, kā arī analizēti RIS3 mikro līmeņa rādītāji. Ziņojuma nobeigumā ir iekļautas rekomendācijas 2021-2027.gada RIS3 izstrādei. Ziņojumu ilustrē 56 attēli, tiem pildot papildinošu un ilustratīvu funkciju ziņojumā iekļautajai informācijai. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI AFI Attīstības finanšu institūcija CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CSP Centrālā statistikas pārvalde EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība EM Ekonomikas ministrija ESF Eiropas Sociālais fonds ESFRI Eiropas stratēģiskais forums par Pētniecības infrastruktūrām (European Strategy Forum on Research Infrastructures) IKP iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KM LAD Lauku atbalsta dienests LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LPKC Latvijas pārtikas kompetences centrs LPPEVĀVP Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes MK Ministru kabinets MVU mazie un vidējie uzņēmumi NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam NRP Latvijas nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija P&A pētniecība un attīstība P&A&I pētniecība un attīstība un inovācija P&I Pētniecība un inovācijas PKC Pārresoru koordinācijas centrs PLE pilna laika ekvivalents RIS3 Latvijas Viedās specializācijas stratēģija SM Satiksmes mjinistrija STEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (Science, Technology, Engineering and Mathematics) VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VM Veselības ministrija ZM Zemkopības ministrija ZTAIP Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes KOPSAVILKUMS • RIS3 monitoringa ziņojums sniedz analītisku pārskatu par pētniecības un inovācijas vides un uzņēmējdarbības atklājuma procesa attīstību un Latvijas tautsaimniecības transformācijas uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu progresu laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam. • Monitoringa ietvaros tika novērtēta IZM un EM pētniecības un inovācijas rīcībpolitikas pasākumu un instrumentu efektivitāte attiecībā uz pētniecības cilvēkkapitāla kapacitātes un infrastruktūras attīstību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un eksportspējīgu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. • Kopumā starp 2014.-2020.gadu EM un IZM instrumentos ir veikti 499 milj. euro lieli ieguldījumi tiešā saistībā ar RIS3 mērķu sasniegšanu, no kuriem liela daļa ir tieši saistīti ar P&A un vislielākie ieguldījumi kopumā ir bijuši tieši Viedo materiālu jomā. Jāņem arī vērā, ka papildus IZM un EM instrumentiem ZM ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu kopējā Bioekonomikas jomas P&A. Kopā ar tiem bioekonomika kļūst par otru visvairāk tieši atbalstīto RIS3 jomu P&A. • Makro līmenī galvenie veiktās analīzes rezultāti parāda to, ka Latvijas tautsaimiecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību progresē, taču mazākā apmērā, nekā tas ir paredzēts noteiktajos RIS3 mērķos. Latvija ir sasniegusi noteikto mērķi Eiropas Inovāciju rādītāju grupā, un ir bijuši uzlabojumi produktivitātē apstrādes rūpniecībā, taču joprojām ieguldījumu apmērs pētniecībā un inovācijā ir ļoti zems un nepietiekams, tam praktiski nesasniedzot nekādu vērā ņemamu progresu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā (mainoties 0.44 - 0.69 % no IKP robežā, svārstībai galvenokārt saistoties ar ES fondu ieguldījumu cikliem). Tas ir arī īpaši aktuāli, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli, kuriem ir tieša saistība ar pētniecību. • Ienākošie rezultāti par IZM un EM P&A investīciju programmām, tos analizējot RIS3 jomu griezumā mikro detalizācijas līmenī, parāda skaidru nepieciešamību 2021. - 2027.gada P&A investīciju programmās noteikt tematisko pieeju, ņemot vērā katras RIS3 jomas atšķirīgos risināmos izaicinājumus, specifiskās vajadzības un jomas ietvaros esošās tematiskās specializācijas nišas. Šiem ieguldījumiem ir izteikta ietekme un tieši šīs galvenās tematiskās nišas arī potenciāli būs tās, kurām nākamajā plānošanas periodā būs vislielākā sasaiste ar stratēģisko ekosistēmu attīstību. • Papildus, šobrīd ir skaidri redzams, ka izvēlētā pieeja, analīzi veicot lielākā detalizācijā RIS3 jomu ietvarā, sniegs lielākus rezultātus ar katru nākamo gadu, kurā ienāks informācija par jauniem P&A projektiem un to ietvaros iegūtajiem rezultātiem. • Nākamā perioda RIS3 īstenošanā liels uzsvars ir jāliek tieši uz stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanu, kuras pamatā ir nodrošināts strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā, veidojot efektīvu sadarbības platformu. Šādas pieejas izvirzīšana priekšplānā ir saistīta ar to, ka tiešu uzņēmējdarbības atklājuma principa sekmīga īstenošana ir viena no aktuālākajām nākamā perioda RIS3 prioritātēm. • Ir nepieciešams mainīt esošo Latvijas RIS3 pārvaldības modeli, RIS3 nākamā perioda konceptu ietverot kā daļu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm. Tajā pašā laikā, nākamā perioda RIS3 tiek īstenots turpmākā sadarbībā starp EM ar IZM un paralēli notiek VARAM un ZM pilnvērtīga integrācija RIS3 procesā gan attiecībā uz attiecīgo nozaru rīcībpolitiku plānošanu, gan saistībā ar RIS3 ieviešanu un monitoringu. • 2021. - 2027.gada plānošanas periodā ir skaidri nepieciešams nodrošināt lielāku saskaņotību RIS3 monitoringa sistēmas īstenošanā jau sākotnējā posmā, definējot un saskaņojot sasniedzamos mērķus un mērķrādītājus un to detalizācijas līmeņus. Tas nozīmē arī papildus darbu pie ciešākas informācijas sistēmu salāgošanas, kurās tiek uzkrāti tieši un pastarpināti saistītie dati par RIS3 P&A finansēšanas instrumentiem. • Nākamā perioda P&A finansēšanas instrumentu izstrādē ir jānodrošina lielāks fokuss uz zinātnisko izcilību veicinošajiem stimuliem, jo tieši šajā jomā ir vērojama vislielākā atšķirība no pārējās Eiropas valstīm. Šo stimulu izstrādē liela loma ir arī P&A programmu internacionalizācijas palielināšanai. Šādu stimulu ieviešanā ir jāņem vērā RIS3 jomas specifika, jo ir RIS3 jomas (piemēram, biomedicīnā), kurās ir ilgstoši bijuši ļoti augsti zinātniskās izcilības rezultāti un lielākam fokusam ir jāpievēršas tieši kapacitātes celšanai un tehnoloģiju pārneses nodrošināšanai, kas ir sasniedzams ar zinātnes izcilības centru ciešu sasaisti ar kompetences centriem uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai. 1. RIS3 KONCEPTS Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. 1. attēls RIS3 2014.gadā noteiktie tautsaimniecības transformācijas virzieni, prioritātes un specializācijas jomas RIS3 uzdevumi: 1. palielināt Latvijas inovācijas kopējo kapacitāti, izveidojot mērķfokusētus publisko investīciju instrumentus starptautiski konkurētspējīga cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras veidošanai un atjaunotnei, t.sk. prasmju un digitalizācijas attītībai, publiskajā un privātajā sektorā; 2. attīstīt pētniecību un inovācijas stratēģiski prioritārajās RIS3 specializācijas jomās, izveidojot atbilstošus mērķfokusētus un savstarpēji papildinošus publisko investīciju instrumentus; 3. sekmēt publiskās un privātās pētniecības rezultātu, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un absorbciju uzņēmējdarbībā stratēģiski prioritārajās RIS3 specializācijas jomās; 4. stimulēt tehnoloģiju-ietilpīgāku, augstākas pievienotās vērtības un eksportpotenciālu produktu un pakalpojumu ražošanu un iekļaušanos augstākos globālo vērtību ķēžu līmeņos; 5. izvērtēt RIS3 izvirzīto mērķu, sasniegto rezultātu un ieguldīto publisko investīciju efektivitāti(un identificēt perspektīvās RIS3 specializācijas jomu un ekosistēmu pētniecības un tehnoloģiju attīstības nišas un to atrašanos globālo vērtību ķēdēs. Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam RIS3 paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Ievērojot RIS3 mērķus, RIS3 publisko investīciju programmas ir vērstas uz Latvijas tautsaimniecības inovācijas kapacitātes stiprināšanu un uz inovācijas šķēršļu mazināšanu. Kopš 2014.gada Latvija ir pievienojusies ES RIS3 platformai1, lai attīstītu kompetenci RIS3 īstenošanā un veidotu pētniecības un inovāciju sadarbību ar citiem ES reģioniem. 2015.gadā ir izveidots ekosistēmas analītisks apraksts katrai RIS3 jomai, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kā nozarēs ar horizontālu ietekmi, kuros ir apskatīta tā ekosistēmas daļa, kas ir tieši saistīta ar zināšanām un ietekmējama ar valsts intervenci caur pētniecības, attīstības, inovāciju investīcijām vai atbalstu. Šie apraksti ir pieejami IZM tīmekļvietnē2 RIS3 ieviešanas progresa un ieguldītā finansējuma efektivitātes izvērtēšanai kopš 2016.gada ir ieviesta RIS3 monitoringa sistēma. RIS3 monitoringa mērķis ir izvērtēt ekonomiskās transformācijas progresu konkrētā laika periodā atbilstoši definētajiem sasniedzamo mērķu un rezultātu rādītājiem. RIS3 monitoringa ietvaros veiktie datu analīzes rezultāti un secinājumi veidos pamatu jaunā RIS3 izstrādei un atbilstošu, savstarpēji integrētu nacionālo rīcībpolitiku un politikas instrumentu arhitektūras veidošanai. RIS3 pirmais monitoringa ziņojums 2018.gada 27.februārī ir apstiprināts Ministru kabinetā3 2. MONITORINGA METODOLOĢIJA RIS3 mērķu un uzdevumu izpilde vērtēta, ņemot vērā galvenos rādītājus, kas liecina par uzņēmējdarbības atklājuma procesa attīstību - pētniecības un inovācijas kritiskās masas veidošanās, P&I aktivitāšu un uzņēmējdarbības aktivitāšu papildinātība, dažādošana un modernizēšana. Monitoringa otrajā posmā veikti vairāki tematiskie kartējumi RIS3 jomu ietvaros. Sākotnēji katrā RIS3 jomā veikts Latvijā attīstīto pētniecības un inovāciju tēmu kartējums P&A atbalsta instrumentu griezumā, galvenokārt liekot uzsvaru uz IZM un EM programmām. Tematiskās grupas jomu ietvaros veidotas atbilstoši Apvārsnis 2020 tēmām. Pētniecības un inovāciju tēmu attīstība P&A atbalsta instrumentu griezumā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam veikta, lai novērtētu pētniecības un inovācijas kapacitāti un potenciālu ar mērķi iegūt kopskatu par P&A atbalsta instrumentu savstarpējo saskaņotību un papildinātību. Līdzīgi tika veikts Latvijas zinātniskajās institūcijās attīstīto pētniecības un inovāciju tēmu kartējums katrā RIS3 jomā. Kartējums veikts, iezīmējot tematiskās jomas, kurās Latvijas zinātniskā institūcija veic pētniecību un veido kompetenci, kā avotu izmantojot publikāciju un pētniecības un inovāciju projektu tēmas dažādos P&A atbalsta instrumentos, ar mērķi identificēt RIS3 jomu tālākās specializācijas potenciālos virzienus. Savukārt pētniecības rezultāti tika analizēti par laika periodu no 2014. - 2018.gadam. Pētniecības rezultātu analīze tika veikta gan balstoties uz finansētajiem, gan arī pieteiktajiem projektiem, kuri savukārt labi atspoguļo zinātnes nozares interesi. Būtiska loma RIS3 monitoringa ietvaros veiktajā analīzē ir arī tam, ka uz tā veikšanas brīdi darbojas Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma, kuras ietvaros pieejamā informācija un dati par zinātni un tās darbības rezultātiem ļauj kopš 2018.gada detalizētāk apzināt visu Latvijas P&A sabiedrību. RIS3 pirmajā monitoringa ziņojumā tika identificētas iespējamās konkurētspējas nišas katras specializācijas jomas ietvaros, lai liktu uzsvaru uz uzņēmējdarbības vides veidošanu, kas veicina inovatīvas darbības un cilvēkresursu attīstību. Visvairāk identificēto nišu ir zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomā (6), ņemot vērā tajā ietverto tēmu daudzveidību, bet vismazāk ir viedās enerģētikas jomā (4). Savukārt RIS3 monitoringa otrajā ziņojumā šo nišu griezumā katras jomas ietvaros tika apkopots pētniecības un inovāciju projektu piesaistītais finansējums dažādos P&A atbalsta instrumentos, lai gūtu priekšstatu par nišu kapacitāti piesaistīt ārējo finansējumu. 2. attēls. RIS3 monitoringa loģikas modelis 3. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI 3. attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji 4.attēls. EIROPAS INOVĀCIJU RĀDĪTĀJU GRUPA (EIS POZĪCIJA)  Saskaņā ar Eiropas Inovāciju pārskata 2019.gada novērtējumu Latvija ierindojas 24.vietā starp 28 pētījumā iekļautām ES dalībvalstīm, saglabājot pozīciju grupā vidējie inovatori, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90% no ES vidējā līmeņa. Latvijas inovācijas sniegums (Summary Innovation Index) kopš 2011.gada ir palielinājies par 17,7% (ES vidēji - par 8,8%) salīdzinājumā ar 2011.gada ES-28 vidējo rādītāju. Inovāciju pamatnosacījumi, kas ietver inovācijām labvēlīgu vidi un finansiālo atbalstu ir atzīmēti kā Latvijas spēcīgākie inovācijas snieguma virzītāji. Kopš 2011.gada paaugstinājās vērtējums tādām inovāciju snieguma dimensijām, kā kvalificēta un izglītota darbaspēka pieejamība un pētniecības sistēmas pievilcība. Tomēr Latvijas uzņēmēju aktivitātes inovāciju jomā ilgstoši saglabājās salīdzinoši vājas. Par to liecina uzņēmēju nelieli ieguldījumi P&A un mazs inovatīvo uzņēmumu īpatsvars. 5.attēls. IEGULDĪJUMI PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ 2020.GADĀ SASNIEDZ 1,5% NO IKP  Latvijas kopējie izdevumi P&A būtiski atpaliek no mērķa rādītāja (1,5% no IKP). 2018.gadā tie bija 186,2 milj. euro un veidoja 0,63% no IKP. Lai gan kopējais finansējuma pieaugums ir 35% salīdzinājumā ar 2017.gadu, tas ir ievērojami mazāk kā 2018.gadā bija plānots (1,2% no IKP). Pieaugumu noteica Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējuma palielināšana. Uzņēmumu pašu finansiālie ieguldījumi pieauga par 8,3 milj. EUR, ko lielā mērā ietekmējis darbs ar valsts kapitālsabiedrību inovāciju veicināšanas pasākumiem. Ieguldījumi P&A Latvijā laikā no 2013. līdz 2018.gadam vidēji bija aptuveni 0,6% no IKP un to ikgadējā dinamika bija mērena. Saglabājoties esošām tendencēm izvirzītais mērķis P&A ieguldījumiem (1,5% no IKP) netiks sasniegts. 6.attēls. PRODUKTIVITĀTE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ (TŪKST. euro UZ 1 STRĀDĀJOŠO, SALĪDZINĀMĀS CENĀS) Produktivitātes pieaugums Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāks nekā vidēji ES. Laikā no 2011. līdz 2018.gadam produktivitāte ir pieaugusi par 24,7% (vidēji ES-28 - par 6,8%) un produktivitātes plaisa mazinājās par 12 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām ir ļoti liela starpība. 2018.gadā produktivitātes līmenis Latvijā bija tikai 49,4 % (67,3 % pēc pirktspējas paritātes standarta)4 no ES vidējā līmeņa un tas ir viens no zemākiem rādītājiem ES. Latvijas tautsaimniecības kopējo produktivitātes zemo līmeni ietekmē izteikti zema produktivitāte apstrādes rūpniecībā. 2018.gadā apstrādes rūpniecības produktivitāte (pievienotā vērtība salīdzināmās cenās uz vienu nodarbināto) bija 22,2 tūkst. euro (25,7 tūkst. euro faktiskajās cenās). Salīdzinot ar 2011.gadu tā pieauga par 18%, jeb gandrīz 1,7 reizes straujāk nekā vidēji ES valstīs. Nozares produktivitātes straujāka nekā vidēji ES dinamika sekmēja Latvijas konverģences procesu, tomēr produktivitātes atpalicība joprojām ir liela - 35% no ES vidējā līmeņa. Zemo produktivitātes līmeni Latvijas apstrādes rūpniecībā galvenokārt nosaka zemo tehnoloģiju nozaru dominance nozares struktūrā. Lai gan augsto tehnoloģiju nozaru daļa pakāpeniski palielinās, tomēr to ietekme uz nozares un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību pasaules vērtības ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības kopumā strukturālai transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm. Ņemot vērā strukturālo un tehnoloģisko faktoru būtisku ietekmi uz apstrādes rūpniecības produktivitāti, izvirzītais mērķis 2020.gadā visdrīzāk netiks sasniegts. 7.attēls. ZINĀTNISKO DARBINIEKU SKAITS PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ  Lai arī liela daļa ES struktūrfondu līdzekļu ir ieguldīti aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, laika periodā no 2014.-2017.gadam zinātnē nodarbināto skaits (PLE izteiksmē) nedaudz palielinājies no 5739 uz 6039, turklāt tikai nedaudz vairāk kā puse ir nodarbināti pilna laika slodzē. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē nodarbināto (PLE izteiksmē) īpatsvars no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62%) salīdzinājumā ar ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39% (Lietuvā - 0,88%, Igaunijā - 0,97%). Zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar studējošo un doktorantu skaita dinamiku. 2014.-2018.gada periodā doktorantūras absolventu skaits RIS3 jomās ir samazinājies no 223 uz 132. 8.attēls. GRĀDU VAI KVALIFIKĀCIJU IEGUVUŠO STUDENTU SKAITS AUGSTSKOLĀS UN KOLEDŽĀS Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies no 27 tūkstošiem 2010.gadā uz 15 tūkstošiem 2018.gadā. Galvenokārt šī samazinājuma cēlonis ir saistīs ar imatrikulēto studentu skaita kritumu (demogrāfisko faktoru dēļ). Piemēram, 2010.gadā imatrikulēto studējošo kopskaits samazinājās par 25 %, kā rezultātā pēc 4 gadiem bija līdzvērtīgs 20 % absolventu skaita samazinājums 2014.gadā. Uzņemšanas tendences pēdējos gados savukārt ļauj prognozēt šī rādītāja nostabilizēšanos ap 15 tūkst. līmeni tuvākajos gados. Pēdējos gados atsevišķās jomās (piemēram, lielā daļā STEM studiju programmu) ir ievērojami pieaudzis studējošo atbirums, kas ir nopietns izaicinājums, kas ir jāatrisina, lai nodrošinātu grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita stabilizāciju. 9.attēls. IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS 30-34 GADU VECUMĀ AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU  Augstākās izglītības jomā Latvijas NRP noteiktais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā 34-36% iedzīvotāju (30-34 gadu vecumā) ir ar augstāko izglītību. NRP noteiktais mērķis 2020.gadam attiecībā uz iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvaru tika pārsniegts 2012.gadā. 2018.gadā rādītājs sasniedza 42,8%. Taču rādītāja pozitīvais pieaugums saistīts ar izmaiņām demogrāfiskajā situācijā un kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos, nevis studējošo skaita pieaugumu, jo Latvijā jau 10 gadus vērojama studējošo skaita samazināšanās tendence. 2018./2019. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības institūcijās kopā studēja 80 500 studenti. Salīdzinājumā ar 2005./2006. akadēmisko gadu, kad studentu skaits Latvijā sasniedza maksimāli augstāko līmeni, studentu skaits ir samazinājies par 39%. Tajā pašā laikā pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis studentu un absolventu skaits STEM jomās, veidojot 20-25% studējošo no absolventu skaita. 2018.gadā tika ieviests absolventu reģistrs, kas ļaus novērtēt, kāds īpatsvars no konkrētu studiju programmu absolventiem turpina strādāt specialitātē. 10.attēls.MAZĀKS SKAITS SPĒCĪGĀKU VALSTS FINANSĒTU ZINĀTNISKO INSTITŪCIJU Strukturālo reformu rezultātā zinātnisko institūtu skaits konsolidēts no 40 uz 22, ir mainīti zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas nosacījumi, finansējot tikai starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas un ieviešot finansējuma formulu, kas stimulē pētniecības kvalitāti un ārējā finansējuma piesaisti. 2020.gadā tiks veikts otrais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums, kurā tiks izvērtēta zinātnisko institūciju zinātniskās darbības kapacitāte un sniegums, kā arī pārvaldības efektivitāte, kas būs par pamatu turpmākai publiskā finansējuma piešķiršanai un lēmumu pieņemšanai pārvaldības nodrošināšanai šajā jomā. 11.attēls. ZINĀTNISKIE RAKSTI, KAS PUBLICĒTI STARPTAUTISKĀS DATU BĀZĒS  Kopš rādītāja ieviešanas kā viena no kritērijiem snieguma finansējuma piešķiršanai, publicēšanās apjoms ir pakāpeniski pieaudzis, t.sk. koppublikāciju skaits ar ārvalstu autoriem no 2014. - 2018. gadam ir pieaudzis no 36,3% līdz 43,2%. Arī publikāciju skaits attiecībā uz zinātnē nodarbināto skaitu (PLE izteiksmē) Latvijā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot līmeni, kāds ir lielā daļā ES valstu, kas parāda to, ka kvantitatīvie mērķi zinātnisko rakstu skaitā ir lielā mērā izpildīti. Vienlaikus publikāciju skaits jāskatās kontekstā ar zinātnisko žurnālu, kuros Latvijas zinātnieki publicējas, kvalitāti, kas ir viens no kritērijiem, pēc kura var spriest arī par publikācijas kvalitāti, starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, un kas liecina par zinātnisko izcilību. Latvijas zinātnieku publikāciju īpatsvars starp top 10 % citētāko žurnālu (CiteScore) ir pieaudzis no 15,3 % 2014.gadā uz 21,3 % 2018.gadā, kas liecina, ka kvantitātes pieaugums ir noticis arī paralēli pieaugot vidējai kvalitātei. Latvijai ir aktuāls izaicinājums nodrošināt visaugstākā līmeņa izcilību (top 1 % citētāko zinātnisko žurnālu), kur izmaiņas starp 2014. - 2018.gadu ir bijušas ļoti nelielas (no 1,4 % uz 1,7 %), kas ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja (3,1 %). 12.attēls. SEKMĪBAS RĀDĪTĀJS DALĪBAI ES IETVARA PROGRAMMĀ (%)  Latvijas sekmības rādītājs dalībai ES ietvara programmā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar plānoto 30 % mērķi, kuru izpildīt nebūs iespējams, taču, ir jāņem vērā, ka pārejot no 7.ietvarprogrammas uz Apvārsnis 2020 sekmības rādītājs ir būtiski nokrities pilnīgi visām valstīm. Kopumā, Latvijas rezultāti Apvārsnis 2020 ir bijuši ievērojami labāki, salīdzinājumā ar iepriekšējo ietvarprogrammu, ko apliecina tas, ka uz 2019.gada martu Latvija ir Apvārsnis 2020 programmā piesaistījusi Eiropas Komisijas finansējumu 58 milj. euro apmērā, kas gandrīz 2 gadus pirms ietvarprogrammas beigām ir būtiski vairāk nekā 7.ietvarpgrorammā (48 milj. EUR). Apskatot arī to, cik liels ir Apvārsnis 2020 Latvijas piesaistītas finansējums % no kopējā P&A budžeta 2016.gadā Latvijai tie ir bijuši 10 %, kas kopā ar Igauniju ir 2.augstākais līmenis starp ES valstīm gandrīz 5 reizes pārsniedzot ES vidējo līmeni (2,25 %). 13.attēls. PRIVĀTĀ SEKTORA IEGULDĪJUMU PROPORCIONĀLS PIEAUGUMS PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ (PRIVĀTĀ SEKTORA IEGULDĪJUMI PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ, % NO KOPĒJIEM IEGULDĪJUMIEM) Privātā sektora ieguldījumi P&A Latvijā ir zemā līmenī un to dinamikai nav noturīgas pozitīvās tendences. Laikā no 2011. līdz 2018.gadam uzņēmēju ieguldījumi P&A vidēji bija 23,3% no kopējām investīcijām P&A (0,14% no IKP) Pēc šī rādītāja Latvija būtiski atpaliek no ES dalībvalstīm, kur uzņēmēji finansē vairāk kā pusi no kopējiem ieguldījumiem P&A. Vidēji ES uzņēmēji nodrošina 71% no P&A finansējuma uzņēmējdarbības sektorā un lielākā daļa no tiem ir P&A ieguldījumi apstrādes rūpniecības nozarē. Privātie ieguldījumi augstākās izglītības un zinātnes sektorā ir nenozīmīgi, liecinot par uzņēmēju un zinātnieku nepietiekamu sadarbību. Latvijas uzņēmēju zemo aktivitāti P&A jomā lielā mērā ietekmē strukturālie faktori, to starpā zems augsto un vidēji augsto tehnoloģiju īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, kā arī uzņēmējdarbības modelim raksturīga mazo- un mikro-uzņēmumu dominance. Esošā ekonomikas un biznesa struktūra nosaka gan privātā sektora zemo P&A pieprasījumu, gan arī uzņēmēju vājo P&A finansēšanas kapacitāti. Saglabājoties esošām tendencēm izvirzītais mērķis privātā sektora P&A ieguldījumiem (48% no kopējiem ieguldījumiem P&A) netiks sasniegts. 14.attēls. ZINĀTNISKO DARBINIEKU SKAITS, KAS NODARBINĀTI PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ (% NO VISIEM, ATBILSTOŠI PILNA LAIKA EKVIVALENTAM) Zinātnisko darbinieku (ZD) skaits, kas nodarbināts privātajā sektorā 2017.gadā veidoja 17,8% no visa ZD skaita, kas ir līdzvērtīgs ZD īpatsvaram publiskajā sektorā - 18,1%, kamēr lielākā daļa ZD - 64,1% - ir nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Saskaņā ar 2017.gada datiem, vairāk kā puse jeb 64,5% no ZD privātajā sektorā pārstāv inženierzinātņu un tehnoloģiju zinātņu nozari, ko iespējams skaidrot ar pieņēmumu, ka uzņēmumi augsti kvalificētus ZD piesaista sarežģītāku produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tomēr kopējās tendences attiecībā uz ZD liecina, ka privātajā sektorā (uzņēmumos) joprojām ir vājš pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu zinātnisko un tehnoloģisko kvalifikāciju. Savukārt šāds scenārijs rada riskus uzņēmumu spējai radīt un īstenot inovācijas projektus, kas rezultētos tehnoloģiski ietilpīgu, uz zināšanām balstītu, tirgū pieprasītu un eksportspējīgu risinājumu (produkti, tehnoloģijas, pakalpojumi) izstrādē un ieviešanā ražošanā. 15.attēls. PIEŠĶIRTIE EIROPAS PATENTI, KAS PIETEIKTI NO ZINĀTNIEKIEM, KAS REZIDĒ LATVIJĀ "Latvijas zinātniekiem piešķirto Eiropas patentu skaits 2014-2020.gada plānošanas periodā ir mainīgs un tas ievērojami atpaliek no paredzētās mērķa vērtības 2020.gadam un kopš 2016.gada tas katru gadu ir mazinājies. Līdz 2014.gadam Latvijā bija pieteikti visvairāk patenti starp visām Baltijas valstīm (2014.gadā Latvijā - 13, Lietuvā - 10, Igaunijā - 8), taču šobrīd Latvija šajā rādītājā ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Viens no iemesliem tam, ka uz Baltijas valstu fona Latvijas rezultāti šajā rādītājā samazinās, ir sarūkošā patentu pieteikumu intensitāte kopš 2014.gada. 2009-2013.gadā kopā no Latvijas bija 291 pietiekums, kamēr 2014-2018.gadā - 75 jeb 4 reizes mazāk. Nākamajā plānošanas periodā lielāka nozīme būtu jāpievērš, ne vien piešķirto patentu skaitam, bet jo īpaši tam, cik lielā mērā augstskolas un zinātniskās institūcijas gūst ieņēmumus no patentu (kā arī cita veida intelektuālā īpašuma) tiesību nodošanas. 16.attēls. INOVATĪVO UZŅĒMUMU ĪPATSVARS (% NO VISIEM UZŅĒMUMIEM)  Pārskata periodā no 2014-2016. gadam 30,3% no visiem Latvijas uzņēmumiem bija inovatīvi, turpretī ES valstīs šis rādītājs vidēji ir 50,6% (2014-2016.gads; Eurostat). Dati liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2012-2014.gads), inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā palielinājās par 4,8%, bet par 17,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai produktu un procesu jeb tehnoloģiskās inovācijas. 76,6% rūpniecības un 65,3% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, savukārt netehnoloģiskās inovācijas ieviesa 23,4% rūpniecības un 34,7% pakalpojumu nozares uzņēmumu. Tajā pašā laikā inovatīvo uzņēmumu apgrozījums no kopējā uzņēmumu apgrozījuma 2016.gadā veidoja 53,3%, apliecinot, ka pieprasījums pēc inovatīvo uzņēmumu produkcijas vai pakalpojumiem ir pieaudzis, nodrošinot inovatīvajiem uzņēmumiem konkurētspējas priekšrocības. Neskatoties uz valsts intervenci dažādu rīcību veidā - informēšanas kampaņas, atbalsta programmas, uzlabojumi normatīvajā regulējumā un uzņēmējdarbības vidē, esošās tendences rāda, ka inovatīvo uzņēmumu īpatsvars pēdējos pārskata periodos nepārsniedz 30% no kopējo uzņēmumu skaita. Tas liecina par nepieciešamību attīstīt un pilnveidot esošos stimulus. 17.attēls. APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS ĪPATSVARS IEKŠZEMES KOPPRODUKTĀ 2020.GADĀ SASNIEDZ 20% Latvijā ir raksturīgs zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Pat straujās izaugsmes gados tas nepārsniedza 14% (no pievienotās vērtības). Pēdējos trīs gados apstrādes rūpniecības nozares daļa veido 13%, kas ir zemāks līmenis nekā vidēji ES (15,5%), kā arī zemāks nekā Lietuvā (19,7%) un Igaunijā (15,9%). Apstrādes rūpniecības nozaru struktūrā dominē zemo tehnoloģiju nozares. 2018.gadā 67% no kopējā nodarbināto skaita apstrādes rūpniecībā bija zemo tehnoloģiju nozarēs, un gandrīz puse no tiem strādāja pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē, t.i. Latvijas tradicionālajās nozarēs, kuru konkurētspējas priekšrocības lielā mērā balstītās uz iekšzemes dabas resursiem un salīdzinoši lētā darbaspēka pieejamību. Savukārt augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecības nodarbināto skaitā bija 3%, kas ir gandrīz divarpus reizes mazāk nekā vidēji ES. Apstrādes rūpniecības nozares tehnoloģiskā struktūra pakāpeniski uzlabojās. Latvijā ir vērojamas noturīgas tendences saistībā ar zemo tehnoloģiju nozaru daļas samazināšanos. Turklāt augsto tehnoloģiju nozaru attīstības dinamika kļūst arvien noturīgāka, liecinot par to konkurētspējīgās pozīcijas nostiprināšanos. 18.attēls. APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS PIEAUGUMS 2020.GADĀ SALĪDZINĀJUMĀ AR 2011.GADU SASTĀDA 60% Apstrādes rūpniecības ir pieaugusi un, kopš 2011.gada nozares apjomi ik gadu pieauga vidēji par 2,7% un 2018.gadā bija par 17,7% augstākā līmenī nekā 2011.gadā. Nozares izaugsme galvenokārt balstīja produktivitātes kāpums, kamēr nodarbināto skaita pieauguma devums bija neliels. Apstrādes rūpniecības dinamikai raksturīga svārstība. Nozares atgūšanās pēc krīzes (2010-2012) bija strauja - 7,8% vidēji gadā, ko veicināja izmaksu konkurētspējas priekšrocību palielināšanas krīzes gados. Pieprasījuma vājināšanās eksporta tirgos 2013-2014.gadā piebremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi (-1,2% vidēji gadā). Tomēr sākot ar 2016.gadu, apstrādes rūpniecības apjomi atkal stabili aug (vidēji gadā par 4,5%), kas ir nozīmīgs devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē. Nozares turpmākas attīstības galvenie riski ir saistīti ar darbaspēka izmaksu straujāku pieaugumu nekā produktivitātei un izmaksu konkurētspējas mazināšanos, par ko liecina produkcijas vienības darbaspēka izmaksu (ULC) rādītāja pieaugums. Vairāk nekā 2/3 apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas tiek realizētas ES tirgū un šī proporcija pēdējo gadu laikā būtiski nemainās. Ņemot vērā starptautisko organizāciju prognozes par ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanos Latvijas ražotāju tradicionālajos eksporta tirgos, kā arī darbaspēka izmaksu straujo pieaugumu, nozares izaugsmes iespējas noteiks spēja stiprināt ne-cenu konkurētspējas priekšrocības. 19.attēls. PREČU UN PAKALPOJUMU EKSPORTA PIEAUGUMS (SALĪDZINĀMĀS CENĀS, %) Eksports pieaug un ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinulis. Lai gan 2018.gadā preču un pakalpojumu eksporta apjomi pieauga lēnākos tempos nekā pirms gada, tomēr ilgtermiņā eksportam ir noturīgi pozitīva dinamika. Laika periodā no 2011. līdz 2018.gadam eksports vidēji gadā pieauga par 4,6%, ko veicināja straujāka ekonomikas izaugsme Lietuvā un Igaunijā, stabilais pieprasījums nozīmīgākajā eksporta tirgū - ES valstīs, kā arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanās Krievijā un citās NVS valstīs. Aug arī eksporta daļa IKP - 2018.gadā preču un pakalpojumu eksports veidoja gandrīz 60%, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā vidēji pirmskrīzes gados. Latvijas uzņēmēji saglabā konkurētspēju un apgūst jaunus tirgus, par ko liecina Latvijas eksporta daļas palielināšanās pasaules tirgū. Izaugsmes tempu palēnināšanās globālajā ekonomikā, tai skaitā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, pastiprina riskus Latvijas eksporta dinamikas vājināšanai tuvākajos gados. Tāpēc eksporta apjomu pieauguma tempu mērķa rādītāju (5% vidēji gadā) sasniegšanas iespējas galvenokārt noteiks produktivitātes balstītās konkurētspējas stiprināšana. 20.attēls. AUGSTO TEHNOLOĢIJU PRODUKTU ĪPATSVARS LATVIJAS KOPĒJĀ EKSPORTĀ (%) Kopš 2011.gada ir vērojama pozitīvās izmaiņas produktu eksporta struktūrā. 2011.-2018.gadā eksporta vērtība augsto tehnoloģiju jomā nominālā izteiksmē palielinājās gandrīz par 125% (no 633 milj. euro līdz 1518 milj. EUR). 2018.gadā augsto tehnoloģiju produkti veidoja 11,4% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir gandrīz divreiz augstākā līmenī nekā 2011.gadā (6,7%). Galvenie virzītājspēki augsto tehnoloģiju eksporta attīstībai kopš 2011.gada bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare. 2018.gadā nozīmīgākie eksporta tirgi bija ASV un Lietuva, kur augsto tehnoloģiju produktu eksports veidoja attiecīgi 22% un 15%. Saglabājoties esošām tendencēm augsto tehnoloģiju preču eksporta daļa turpinās palielināties, pārsniedzot šim rādītājam noteikto mērķi - 11% 2020.gadā. 21.attēls. ĀRVALSTU TIEŠO INVESTĪCIJU (ĀTI) SNIEGUMA INDEKSS (BALTIJAS REĢIONĀ) ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā pieaug. Piesaistīto ĀTI apjoms pēdējos trīs gados (2016-2018) bija vidēji 2% no IKP, kas ir zemākā līmenī nekā pirmskrīzes gados (2004-2007). Arī citās Baltijas valstīs ĀTI plūsmu intensitāte pēckrīzes gados bija mērenāka. Vidēji gadā ĀTI neto ieplūde kopumā reģionā no 2011 līdz2017.gadam bija uz pusi mazākā apjomā nekā straujās izaugsmes gados. Līdz 2016.gadām Latvija piesaistīja vidēji gadā 42% no kopējām ĀTI Baltijas valstīs, kas arī noteica ĀTI snieguma indeksa kāpumu. Indeksa vērtības zemāku līmeni 2017.-2018.gadā lielā mērā ietekmēja straujš ĀTI pieaugums Igaunijā. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijā piesaistītās ĀTI bija gandrīz 2,6 reizes lielākā apjomā nekā 2015-2016.gadā un veidoja gandrīz 5.3% no IKP. Savukārt Latvijā un Lietuvā ienākošo ĀTI plūsmu apjoms bija divreiz mazāks, attiecīgi, 2,5% un 1,5% no IKP, kas arī atspoguļo ĀTI snieguma indeksa zemo līmeni. Tuvākajos gados sagaidāms, ka ĀTI plūsmas Latvijā, kā arī Baltijas reģionā kopumā saglabāsies mērenas un Latvijas ĀTI snieguma indekss būs nedaudz zemāks par izvirzīto mērķi. ĀTI plūsmas lielā mērā ietekmēs ārējie faktori. Jāatzīmē, ka pasaulē kopumā ir vērojama investīciju pārrobežu plūsmu vājināšanās, ko izraisa pieaugušie ģeopolitiskie riski un politikas nenoteiktība. Pieaug arī tehnoloģiskā progresa (kā, piemēram, ražošanas procesu automatizācija, digitalizācija u.c.) izraisītu strukturālo izmaiņu sekas uz biznesu, tai skaitā arī uz ĀTI modeļiem un ĀTI pārrobežu plūsmām. 4. TAUTSAIMNIECĪBAS TRANSFORMĀCIJA Latvijā turpinās stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedz ES vidējos rādītājus. No 2011. līdz 2018.gadam IKP vidēji pieauga par 3,6% ik gadu. 2017. - 2018.gadā izaugsmes temps paātrinājās. IKP palielinājās, attiecīgi, par 4,6% un 4,8%. Izaugsmes paātrināšanos sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. Pēc samazinājuma vai stagnācijas 2013. - 2016.gados ir atsākušas strauji pieaugt investīcijas. 2017.gadā - par 13,1%, bet 2018.gadā - par 16,4%. To pieaugumu galvenokārt nodrošināja ES struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (2018.gadā - par 11%). Pieauga arī ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā, kas 2017.gadā bija 650 milj. euro jeb 2,4% no IKP, bet 2018.gadā - 744 milj. euro jeb 2,5% no IKP. 2017.gadā vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas bija tieši Finanšu un apdrošināšanas darbības (24,9 %), Tirdzniecībā un izmitināšanā (14,9 %) un Apstrādes rūpniecībā (12 %). Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli. Straujās izaugsmes gados un krīzes laikā izveidojušās ārējās un iekšējās makroekonomiskās disproporcijas pakāpeniski mazinās, par ko liecina ES Brīdināšanas mehānisma rādītāji. Turklāt izmaksu konkurētspējas rādītājiem ir tendence pasliktināties. Ekonomiskajā izaugsmē arvien vairāk ir vērojams izmaksu spiediens, kas palielina konkurētspējas vājināšanās risku. Pieaug nominālais VDI, ko ietekmē darbaspēka atalgojuma straujāks pieaugums nekā produktivitātei un arvien mērenāks ir eksporta tirgus daļas kāpums, palielinās reālais efektīvais valūtas kurss. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos uzlabojas, tomēr inovāciju sniegumam ir zems vērtējums. Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā jaunajā Globālās konkurētspējas indeksā (GCI 4.0) 2018.gadam Latvija ierindota 42.vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Latvijas konkurētspējas priekšrocības kopš 2007.gada praktiski nav mainījušās. Visnozīmīgākā konkurētspējas priekšrocība ir darba tirgus efektivitāte. Savukārt Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Eiropas Komisijas ikgadēji publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā 2019 (European Innovation Scoreboard 2019) Latvija 28 ES valstu vidū ir ierindojusies 24.vietā un ir iekļauta mēreno inovatoru valstu grupā. Kā Latvijas inovācijas sistēmas relatīvās priekšrocības ir atzīmētas: inovācijai draudzīga vide, finanses un atbalsts, bet relatīvi vājākās jomas ir novatori un uzņēmumu investīcijas. Pasaules Inovācijas indeksā 2018 (Global Innovation Index 2018) Latvija ir ierindojusies 34.vietā starp 126 apsekotajām valstīm. Kā Latvijas stiprās puses ir izcelti sekojoši rādītāji: uzņēmējdarbības uzsākšanas vieglums, skolēnu un skolotāju proporcija vidējās izglītības iestādēs, atbilstība vides vadības sistēmas standartiem, kredītu saņemšanas vieglums, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars, iekšzemes kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai, ko finansē ārzemes, iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu strādājošo pēc pirktspējas paritātes, ka arī radošo industriju produktu apjoma pieaugums. Lai saglabātu izaugsmi ilgtermiņā galvenais izaicinājums - produktivitātes celšana Produktivitātes pieaugums Latvijā pēdējos gados ir pieaugums bijis straujāks nekā vidēji ES. Laikā no 2010. līdz 2018.gadam produktivitāte ir pieaugusi par 18,9% (vidēji ES-28 - par 4,8%) un produktivitātes plaisa mazinājās par 12 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām ir vērojams būtiskas atšķirības. 2018.gadā produktivitātes līmenis Latvijā bija tikai 49,4% (67,3% pēc pirktspējas paritātes standarta) no ES vidējā līmeņa un tas ir viens no zemākiem rādītājiem ES. Kaut arī kopējais produktivitātes līmenis ir palielinājies, produktivitātes pieauguma temps pēdējos gados kļūst mērenāks. Pēckrīzes gados (2011. - 2018.) produktivitātes ikgadējie pieauguma tempi ir gandrīz trīs reizes lēnāki nekā pirms krīzes (1996. - 2007.). Produktivitāte straujāk aug tirgojamās nozarēs. 2011. - 2017. gadam tirgojamās nozarēs tā ik gadu vidēji pieauga par 3,1%, netirgojamās - par 1% gadā. Līderpozīcijas pēc produktivitātes ikgadējās dinamikas ieņem tirdzniecības un transporta pakalpojumu nozares. Arī apstrādes rūpniecības nozarei bija liels devums kopējās produktivitātes pieaugumā. 2018.gadā produktivitāte apstrādes rūpniecībā bija par 20,1% augstāka salīdzinājumā 2010.gada līmeni. Apstrādes rūpniecībā produktivitātes līmenis ir gandrīz par 20% zemāks nekā vidēji tautsaimniecībā, kas lielā mērā izskaidro kopējo produktivitātes zemo līmeni Latvijā. Salīdzinājumam, ES valstīs produktivitātes līmenis apstrādes rūpniecībā vidēji par 17%, bet vecajās ES dalībvalstīs (ES-15) - par 28% ir augstāks nekā vidēji tautsaimniecībā. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību pasaules vērtības ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības kopumā strukturālai transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm. Latvijas ekonomikas struktūrā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, kas ir būtisks strukturālais šķērslis ekonomikas transformācijai Augsto tehnoloģiju nozaru produkcijas īpatsvars apstrādes rūpniecībā 2016.gadā bija 8,2% (rēķināts pēc pievienotās vērtības). Lai gan kopš 2000.gada augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecībā pakāpeniski palielinās, tomēr to ietekme uz nozares un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga. Latvijas eksports pārsvarā balstās uz zemās pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu klāstu un lielā mērā ir atkarīgs no ārējā pieprasījuma. 22.attēls. Augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes aktivitātes % no IKP 23.attēls. Nodarbināto īpatsvars augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes aktivitātēs 24. attēls. Augsto tehnoloģiju eksports % no IKP Ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi vājina ekonomikas modeļa balstīšanās uz zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozarēm un biznesa modeļa balstīšanās uz mikro uzņēmumiem. Tie ir nozīmīgi strukturālie šķēršļi virzībai uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku. 25.attēls. Uzņēmējdarbības un tautsaimniecības struktūra un uzņēmējdarbības sektora ieguldījumi P&A ES dalībvalstīs Privātā sektora P&A izdevumi joprojām ir zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar tautsaimniecības struktūru un institucionāliem šķēršļiem. Uzņēmēju finansējums P&A ir neliels - aptuveni ¼ daļa no kopējiem ieguldījumiem P&A (0,15% no IKP), kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji ES, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā P&A ieguldījumu finansējuma. Latvijas ilgstoši zemo P&A ieguldījumu līmeni lielā mērā ietekmē strukturālie faktori. Nozīmīgāki strukturālie šķēršļi P&A jomā Latvijā: - tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, kuriem ir vāja kapacitāte investēt P&A; - zems apstrādes rūpniecības īpatsvars, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares ar ierobežotu P&A pieprasījumu; - mazs nodarbināto skaits zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, un nepietiekama šajās jomās iesaistītā personāla atjaunotne; - finanšu ieguldījumi infrastruktūrā nav sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu uzturēšanā un attīstībā; - P&A intensīvo nozaru5 zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā. 26.attēls. Izdevumi P&A % no IKP Eiropas inovācijas rezultātu pārskata ietvaros veiktie pētījumi liecina, ka inovāciju snieguma rādītājus būtiski nosaka strukturālie faktori. Valstis ar lielāku daļu augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru tautsaimniecības struktūrā ir arī labāks rezultāts vairākās inovācijas snieguma dimensijas, kā, piemēram, lielāki ieguldījumi P&A, vairāk patentu pieteikumu un lielāks inovatīvu uzņēmumu īpatsvars. 27.attēls. P&A ieguldījumi un P&A intensīvās nozares tautsaimniecības struktūra % Strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai inovatīvā un zināšanu balstītās ekonomikas modelim. Tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām ir nozīmīgas pozitīvās tendences Neskatoties uz Latvijas privātā sektora salīdzinoši zemo inovāciju aktivitāti, to ietekme kvalitatīvām strukturālam pārmaiņām virzībā uz zināšanām balstītu ekonomiku palielinās. Galvenokārt tas atspoguļojās nodarbinātības struktūras rādītājos. 2017.gadā zināšanu ietilpīgās darbībās bija nodarbināti 12,1% no kopējā nodarbināto skaita (ES vidēji - 14,2%). Salīdzinot ar 2010.gadu, rādītājs palielinājās par 3 procentpunktiem. Pieaug arī nodarbināto skaits inovatīvo nozaru strauji augošajos uzņēmumos. To daļa kopējā nodarbināto skaitā palielinājās no 3,2% 2010.gadā līdz 5,2% 2017.gadā. Uzņēmumu inovācijas pasākumu ietekme uz tirdzniecības rādītāju kvalitatīvām strukturālām pārmaiņām nav tik izteikta. Lai gan zināšanu ietilpīgi pakalpojumi veidoja gandrīz 50% no kopējā pakalpojumu eksporta, tomēr pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidējo un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34.7% (ES vidēji - 56,7%). Pēc šī rādītāja Latvija būtiski atpaliek no vairākām ES dalībvalstīm, kas liecina par nepietiekami attīstītu pētniecības rezultātu un intelektuālā īpašuma komercializāciju un salīdzinoši zemo tehnoloģisko konkurētspēju starptautiskajos preču tirgos. Pēdējo gadu laikā ir vērojamas arī pozitīvās izmaiņas produktu eksporta struktūrā, it īpaši attiecībā par augsto tehnoloģiju jomas produktu īpatsvara pieaugumu, kas 2018.gadā veidoja jau 11,4% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir gandrīz divreiz augstākā līmenī nekā 2011.gadā. Kopējā Latvijas preču eksporta vērtība kopš 2008.gada ir dubultojusies. Lielākais pieaugums eksporta īpatsvarā vērojams elektroierīcēm un iekārtam - par 3,8 procentpunktiem, no 6,4% 2008.gadā līdz 10,1% 2018.gadā. Būtiski ir palielinājies arī mehānismu un ierīču, kā arī farmācijas produktu eksporta īpatsvars. Lielu ieguldījumu eksporta attīstībā šajā laika posmā deva arī lielākā eksporta grupa koksne un tās izstrādājumi un alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Savukārt eksportā būtiski sarukusi dzelzs un tērauda eksporta daļa. Tāpat ir samazinājies arī neorganiskās ķīmijas produktu un tekstila apģērba eksporta īpatsvars. Valstu griezumā preču eksportā desmit gadu laikā būtiski ir palielinājies ASV eksporta īpatsvars. Tāpat pieaugumi ir vērojami Apvienotās Karalistes, Ķīnas un Turcijas eksporta īpatsvaram, savukārt ir samazinājies Lietuvas, Vācijas un Krievijas eksporta īpatsvars, kas liecina par jaunu eksporta tirgu apgūšanu un eksporta diversifikācijas uzlabošanos. Pakalpojumu eksporta vērtība kopš 2008.gada ir paaugusi mērenāk nekā preču eksports - par aptuveni 40%. Pakalpojumu eksporta īpatsvarā būtiski ir pieaudzis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksporta īpatsvars. Tāpat ievērojami audzis arī aviopārvadājumu, būvniecības pakalpojumu un autotransporta pārvadājumu eksporta īpatsvars. Savukārt Īpaši strauji ir samazinājies finanšu pakalpojumu eksporta īpatsvars, no 16,7% 2008.gadā līdz 5,8% 2018.gadā. Samazinājies ir arī ar tranzītu saistīto pakalpojumu - jūras un dzelzceļa pārvadājumu eksporta - īpatsvars. Valstu griezumā šajā laika posmā pakalpojumu eksportā desmit gadu laikā dubultojies Zviedrijas eksporta īpatsvars. Tāpat strauji pieaudzis Francijas, Norvēģijas, Igaunijas un Īrijas pakalpojumu eksporta īpatsvars. Saistībā ar finanšu sektoru būtiski ir samazinājies pakalpojumu eksporta īpatsvars uz Britu Virdžīnu salām. Citi eksporta īpatsvara samazinājumi ir vērojami uz tādām valstīm kā Somija, Lietuva un Šveice. 28.attēls. Tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas kopš 2011.gada Pozitīvās strukturālās pārmaiņas atspoguļojās arī produktivitātes kāpumā. Kopš 2011.gada tautsaimniecībā kopumā produktivitāte pieauga gandrīz par 25%. Straujākais produktivitātes kāpums vērojams datoru un elektronikas ražošanai, gaisa transporta pakalpojumiem, automobiļu, piekabju un citu transportlīdzekļu ražošanai, būvniecībai u.c. Šajās nozarēs paplašinot ražošanu tiek veidotas jaunas darba vietas vai arī ieviestas jaunas tehnoloģijas, kas ļauj darba vietas samazināt. Produktivitātes kāpums vērojams arī nozarēs, kurās samazinās gan ražošanas apjomi, gan darbavietas. Šajās nozarēs nodarbināto skaits krīt straujāk nekā ražošanas apjomi, un to daļa tautsaimniecības struktūrā samazinās. Tās pārsvarā ir nozares, kas saistītas ar pārvadājumu un sakaru pakalpojumiem. Savukārt produktivitātes kritums bija nozarēs, kur nodarbināto skaita pieaugums ir straujāks nekā ražošanas apjomu kāpums vai arī ražošanas apjoms samazinās straujāk nekā nodarbināto skaits. Straujākais produktivitātes kritums ir tādās nozarēs kā metālu ražošana, zivsaimniecība, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi. Kopumā jāsecina, ka kopējo produktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā galvenokārt noteica iekšnozaru faktori, kamēr darba spēka resursu pārdale uz nozarēm ar augstāku produktivitātes līmeni vai straujāku produktivitātes pieaugumu bija neliela. 5. VALSTS INTERVENCE Pētniecībā balstītas un inovācijas-virzītas sociālekonomiskās attīstības pamatā ir pētniecības un uzņēmējdarbības vides sadarbība. Lai to sekmētu, 2014.-2020. gada periodā IZM un EM politikas instrumenti tika veidoti ar mērķi sekmēt pētniecības cilvēkkapitāla un infrastruktūras attīstību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un eksportspējīgu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. IZM un EM atbalsta programmas arī tika veidotas dažādiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem (Technology Readiness Level, jeb TRL), IZM programmām atbalstot 1. - 5. līmeņa aktivitātes, EM atbalsta programmām pievēršoties 4. - 8 līmeņa aktivitātēm (30.attēls). 30.attēls. Tehnoloģiju gatavības līmeņu (TRL) apraksts. RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz makro līmeņa rādītāju un RIS3 virsmērķa sasniegšanu, vienlaikus parādot arī atbalsta instrumentu efektivitāti plānoto rādītāju sasniegšanā. RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā nozīmīgu daļu veido valsts budžeta un ES struktūrfondu investīciju programmas augstākās izglītības, P&A un inovācijas un uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tas arī parāda ieguldījumu programmu ieviešanas progresu. Izstrādājot P&I finansēšanas programmas, plānotajos iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos tika iekļauti viens vai vairāki RIS3 mikro līmeņa sasniedzamie rādītāji. Tika apkopota informācija par ieguldījumu programmu klāstu, kurās iestrādātie nosacījumi stimulē virzību uz RIS3 rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par projektos plānoto). Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanas progresu, kas attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014-2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas, projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru attīstību. 31.attēls. IZM un EM P&A atbalsta instrumenti un ieguldījumi 2014-2020 RIS3 mērķu sasniegšanai milj. EUR, tieša un netieša ietekme 32.attēls. IZM, EM un ZM pārziņā esošo instrumentu Finansējums P&A sadalījumā pēc RIS3 jomu finansējuma avota, milj. EUR, 2014.-2018.gads EM pārraudzībā esošo atbalsta instrumentu finansēto projektu analīze liecina, ka vislielākais finansējums RIS3 jomām tika nodrošināts 1.2.1.4.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" un 1.2.1.1.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros". Nozīmīgs atbalsts RIS jomām tika nodrošināts arī 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvarā. Minētajos atbalsta pasākumos ar RIS3 jomām saistīto projektu finansējums veidoja gandrīz 87% no kopējā pieejamā finansējuma. Tāpēc tos var uzskatīt par RIS3 jomu tiešā atbalsta P&A atbalsta instrumentiem. Pieteikto un atbalstīto projektu mērķu analīze liecina, ka uzņēmēju aktivitātes konkurētspējas stiprināšanai, kā arī jauno konkurētspējas priekšrocību atklāšanā lielākoties ir saistītas ar viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmas attīstības jomām. Piešķirtā finansējuma potenciālā ietekme uz nozares attīstību RIS3 jomu virzībā lielā mērā noteiks atbalstīto uzņēmumu mērogs nozarē, kas tika novērtēts pēc apgrozījuma rādītājiem pēdējo trīs gadu laikā. Analīze liecina, ka ES struktūrfondu atbalstīto projektu ietvarā lielāka līdzdalība RIS3 jomu finansējumā bija Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarei. Tās uzņēmumu daļa kopējā nozares apgrozījumā veidoja 99% un galvenokārt bija saistīta ar biomedicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju jomām. Augsts līdzdalības līmenis tiešā atbalsta instrumentos saistībā ar RIS3 jomu finansētajiem projektiem ir arī elektrisko iekārtu ražošanas nozares uzņēmumiem. To daļa kopējā nozares apgrozījumā veidoja vairāk kā 40%. Pārsvarā tie ir saistīti ar viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstību. Detalizēta informācija par uzņēmumu mērogu nozarē RIS3 jomu griezumā ir nākamajās tabulās 33.attēls. Latvijas pieteiktie projekti Apvārsnis2020 pa projektu veidiem sadalījumā pa RIS3 jomām, uz 2018.gada 1.martu 34.attēls. Finansējums EM pa inovācijas atbalsta programmām procentos 35.attēls. EM kompetencē esošo tiesā atbalsta P&A atbalsta instrumentu finansējuma sadalījums pa RIS3 jomām procentos Gandrīz puse no EM pārvaldībā esošā tiešās ietekmes atbalsta instrumentu ietvarā pieejamā finansējuma tika piešķirta projektiem, kuru mērķis ir viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstība un ieviešana ražošanā. Pārsvarā tie ir apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi. Salīdzinoši liela interese uzņēmējiem ir arī biomedicīnas un zināšanu ietilpīgās bioekonomikas jomās. Piešķirtais finansējums projektu atbalstam ar definētajiem mērķiem šajās RIS3 jomās veidoja attiecīgi 18% un 15% no kopējā EM pārvaldībā esošā RIS3 jomu tiešās ietekmes atbalsta programmu kopējā finansējuma. Savukārt mazāks uzņēmēju pieprasījums un līdz ar to arī mazāks piešķirtais finansējums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomām (attiecīgi 11% un 6% no EM tiešās ietekmes instrumentu kopējā finansējuma). Detalizētā informācija par RIS3 jomu finansējuma struktūru pa nozarēm EM tiešās ietekmes instrumentu ietvarā ir apkopota tabulā. 36.attēls. EM kompetencē esošo tiešās ietekmes ES fondu atbalsta instrument ERAF finansējuma sadalījums pa RIS3 jomām un nozarēm procentos Lielākais pieteikto projektu skaits un arī piešķirtais finansējums bija apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidoja 80% no EM pārvaldībā esošo tiešā atbalsta instrumentu kopējā finansējuma. Augstās aktivitātes dalībai pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju atbalsta programmās ir arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares uzņēmējiem. Šo divu nozaru uzņēmumu pieteikto projektu finansējums RIS3 jomās veidoja 14% no tiešā atbalsta instrumentu kopējā finansējuma. 37.attēls. Nozaru uzņēmumu finansēto projektu struktū …