Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums

(6), ņemot vērā tajā ietverto tēmu daudzveidību, bet vismazāk ir viedās enerģētikas jomā

(4). Savukārt RIS3 monitoringa otrajā ziņojumā šo nišu griezumā katras jomas ietvaros tika apkopots pētniecības un inovāciju projektu piesaistītais finansējums dažādos P&A atbalsta instrumentos, lai gūtu priekšstatu par nišu kapacitāti piesaistīt ārējo finansējumu. 2. attēls. RIS3 monitoringa loģikas modelis 3. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI 3. attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji 4.attēls. EIROPAS INOVĀCIJU RĀDĪTĀJU GRUPA (EIS POZĪCIJA) Saskaņā ar Eiropas Inovāciju pārskata 2019.gada novērtējumu Latvija ierindojas 24.vietā starp 28 pētījumā iekļautām ES dalībvalstīm, saglabājot pozīciju grupā vidējie inovatori, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90% no ES vidējā līmeņa. Latvijas inovācijas sniegums (Summary Innovation Index) kopš 2011.gada ir palielinājies par 17,7% (ES vidēji - par 8,8%) salīdzinājumā ar 2011.gada ES-28 vidējo rādītāju. Inovāciju pamatnosacījumi, kas ietver inovācijām labvēlīgu vidi un finansiālo atbalstu ir atzīmēti kā Latvijas spēcīgākie inovācijas snieguma virzītāji. Kopš 2011.gada paaugstinājās vērtējums tādām inovāciju snieguma dimensijām, kā kvalificēta un izglītota darbaspēka pieejamība un pētniecības sistēmas pievilcība. Tomēr Latvijas uzņēmēju aktivitātes inovāciju jomā ilgstoši saglabājās salīdzinoši vājas. Par to liecina uzņēmēju nelieli ieguldījumi P&A un mazs inovatīvo uzņēmumu īpatsvars. 5.attēls. IEGULDĪJUMI PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ 2020.GADĀ SASNIEDZ 1,5% NO IKP Latvijas kopējie izdevumi P&A būtiski atpaliek no mērķa rādītāja (1,5% no IKP). 2018.gadā tie bija 186,2 milj. euro un veidoja 0,63% no IKP. Lai gan kopējais finansējuma pieaugums ir 35% salīdzinājumā ar 2017.gadu, tas ir ievērojami mazāk kā 2018.gadā bija plānots (1,2% no IKP). Pieaugumu noteica Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējuma palielināšana. Uzņēmumu pašu finansiālie ieguldījumi pieauga par 8,3 milj. EUR, ko lielā mērā ietekmējis darbs ar valsts kapitālsabiedrību inovāciju veicināšanas pasākumiem. Ieguldījumi P&A Latvijā laikā no 2013. līdz 2018.gadam vidēji bija aptuveni 0,6% no IKP un to ikgadējā dinamika bija mērena. Saglabājoties esošām tendencēm izvirzītais mērķis P&A ieguldījumiem (1,5% no IKP) netiks sasniegts. 6.attēls. PRODUKTIVITĀTE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ (TŪKST. euro UZ 1 STRĀDĀJOŠO, SALĪDZINĀMĀS CENĀS) Produktivitātes pieaugums Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāks nekā vidēji ES. Laikā no 2011. līdz 2018.gadam produktivitāte ir pieaugusi par 24,7% (vidēji ES-28 - par 6,8%) un produktivitātes plaisa mazinājās par 12 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām ir ļoti liela starpība. 2018.gadā produktivitātes līmenis Latvijā bija tikai 49,4 % (67,3 % pēc pirktspējas paritātes standarta)4 no ES vidējā līmeņa un tas ir viens no zemākiem rādītājiem ES. Latvijas tautsaimniecības kopējo produktivitātes zemo līmeni ietekmē izteikti zema produktivitāte apstrādes rūpniecībā. 2018.gadā apstrādes rūpniecības produktivitāte (pievienotā vērtība salīdzināmās cenās uz vienu nodarbināto) bija 22,2 tūkst. euro (25,7 tūkst. euro faktiskajās cenās). Salīdzinot ar 2011.gadu tā pieauga par 18%, jeb gandrīz 1,7 reizes straujāk nekā vidēji ES valstīs. Nozares produktivitātes straujāka nekā vidēji ES dinamika sekmēja Latvijas konverģences procesu, tomēr produktivitātes atpalicība joprojām ir liela - 35% no ES vidējā līmeņa. Zemo produktivitātes līmeni Latvijas apstrādes rūpniecībā galvenokārt nosaka zemo tehnoloģiju nozaru dominance nozares struktūrā. Lai gan augsto tehnoloģiju nozaru daļa pakāpeniski palielinās, tomēr to ietekme uz nozares un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību pasaules vērtības ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības kopumā strukturālai transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm. Ņemot vērā strukturālo un tehnoloģisko faktoru būtisku ietekmi uz apstrādes rūpniecības produktivitāti, izvirzītais mērķis 2020.gadā visdrīzāk netiks sasniegts. 7.attēls. ZINĀTNISKO DARBINIEKU SKAITS PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ Lai arī liela daļa ES struktūrfondu līdzekļu ir ieguldīti aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, laika periodā no 2014.-2017.gadam zinātnē nodarbināto skaits (PLE izteiksmē) nedaudz palielinājies no 5739 uz 6039, turklāt tikai nedaudz vairāk kā puse ir nodarbināti pilna laika slodzē. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē nodarbināto (PLE izteiksmē) īpatsvars no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62%) salīdzinājumā ar ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39% (Lietuvā - 0,88%, Igaunijā - 0,97%). Zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar studējošo un doktorantu skaita dinamiku. 2014.-2018.gada periodā doktorantūras absolventu skaits RIS3 jomās ir samazinājies no 223 uz 132. 8.attēls. GRĀDU VAI KVALIFIKĀCIJU IEGUVUŠO STUDENTU SKAITS AUGSTSKOLĀS UN KOLEDŽĀS Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies no 27 tūkstošiem 2010.gadā uz 15 tūkstošiem 2018.gadā. Galvenokārt šī samazinājuma cēlonis ir saistīs ar imatrikulēto studentu skaita kritumu (demogrāfisko faktoru dēļ). Piemēram, 2010.gadā imatrikulēto studējošo kopskaits samazinājās par 25 %, kā rezultātā pēc 4 gadiem bija līdzvērtīgs 20 % absolventu skaita samazinājums 2014.gadā. Uzņemšanas tendences pēdējos gados savukārt ļauj prognozēt šī rādītāja nostabilizēšanos ap 15 tūkst. līmeni tuvākajos gados. Pēdējos gados atsevišķās jomās (piemēram, lielā daļā STEM studiju programmu) ir ievērojami pieaudzis studējošo atbirums, kas ir nopietns izaicinājums, kas ir jāatrisina, lai nodrošinātu grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita stabilizāciju. 9.attēls. IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS 30-34 GADU VECUMĀ AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU Augstākās izglītības jomā Latvijas NRP noteiktais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā 34-36% iedzīvotāju (30-34 gadu vecumā) ir ar augstāko izglītību. NRP noteiktais mērķis 2020.gadam attiecībā uz iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvaru tika pārsniegts 2012.gadā. 2018.gadā rādītājs sasniedza 42,8%. Taču rādītāja pozitīvais pieaugums saistīts ar izmaiņām demogrāfiskajā situācijā un kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos, nevis studējošo skaita pieaugumu, jo Latvijā jau 10 gadus vērojama studējošo skaita samazināšanās tendence. 2018./2019. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības institūcijās kopā studēja 80 500 studenti. Salīdzinājumā ar 2005./2006. akadēmisko gadu, kad studentu skaits Latvijā sasniedza maksimāli augstāko līmeni, studentu skaits ir samazinājies par 39%. Tajā pašā laikā pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis studentu un absolventu skaits STEM jomās, veidojot 20-25% studējošo no absolventu skaita. 2018.gadā tika ieviests absolventu reģistrs, kas ļaus novērtēt, kāds īpatsvars no konkrētu studiju programmu absolventiem turpina strādāt specialitātē. 10.attēls.MAZĀKS SKAITS SPĒCĪGĀKU VALSTS FINANSĒTU ZINĀTNISKO INSTITŪCIJU Strukturālo reformu rezultātā zinātnisko institūtu skaits konsolidēts no 40 uz 22, ir mainīti zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas nosacījumi, finansējot tikai starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas un ieviešot finansējuma formulu, kas stimulē pētniecības kvalitāti un ārējā finansējuma piesaisti. 2020.gadā tiks veikts otrais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums, kurā tiks izvērtēta zinātnisko institūciju zinātniskās darbības kapacitāte un sniegums, kā arī pārvaldības efektivitāte, kas būs par pamatu turpmākai publiskā finansējuma piešķiršanai un lēmumu pieņemšanai pārvaldības nodrošināšanai šajā jomā. 11.attēls. ZINĀTNISKIE RAKSTI, KAS PUBLICĒTI STARPTAUTISKĀS DATU BĀZĒS Kopš rādītāja ieviešanas kā viena no kritērijiem snieguma finansējuma piešķiršanai, publicēšanās apjoms ir pakāpeniski pieaudzis, t.sk. koppublikāciju skaits ar ārvalstu autoriem no 2014. - 2018. gadam ir pieaudzis no 36,3% līdz 43,2%. Arī publikāciju skaits attiecībā uz zinātnē nodarbināto skaitu (PLE izteiksmē) Latvijā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot līmeni, kāds ir lielā daļā ES valstu, kas parāda to, ka kvantitatīvie mērķi zinātnisko rakstu skaitā ir lielā mērā izpildīti. Vienlaikus publikāciju skaits jāskatās kontekstā ar zinātnisko žurnālu, kuros Latvijas zinātnieki publicējas, kvalitāti, kas ir viens no kritērijiem, pēc kura var spriest arī par publikācijas kvalitāti, starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, un kas liecina par zinātnisko izcilību. Latvijas zinātnieku publikāciju īpatsvars starp top 10 % citētāko žurnālu (CiteScore) ir pieaudzis no 15,3 % 2014.gadā uz 21,3 % 2018.gadā, kas liecina, ka kvantitātes pieaugums ir noticis arī paralēli pieaugot vidējai kvalitātei. Latvijai ir aktuāls izaicinājums nodrošināt visaugstākā līmeņa izcilību (top 1 % citētāko zinātnisko žurnālu), kur izmaiņas starp 2014. - 2018.gadu ir bijušas ļoti nelielas (no 1,4 % uz 1,7 %), kas ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja (3,1 %). 12.attēls. SEKMĪBAS RĀDĪTĀJS DALĪBAI ES IETVARA PROGRAMMĀ (%) Latvijas sekmības rādītājs dalībai ES ietvara programmā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar plānoto 30 % mērķi, kuru izpildīt nebūs iespējams, taču, ir jāņem vērā, ka pārejot no 7.ietvarprogrammas uz Apvārsnis 2020 sekmības rādītājs ir būtiski nokrities pilnīgi visām valstīm. Kopumā, Latvijas rezultāti Apvārsnis 2020 ir bijuši ievērojami labāki, salīdzinājumā ar iepriekšējo ietvarprogrammu, ko apliecina tas, ka uz 2019.gada martu Latvija ir Apvārsnis 2020 programmā piesaistījusi Eiropas Komisijas finansējumu 58 milj. euro apmērā, kas gandrīz 2 gadus pirms ietvarprogrammas beigām ir būtiski vairāk nekā 7.ietvarpgrorammā (48 milj. EUR). Apskatot arī to, cik liels ir Apvārsnis 2020 Latvijas piesaistītas finansējums % no kopējā P&A budžeta 2016.gadā Latvijai tie ir bijuši 10 %, kas kopā ar Igauniju ir 2.augstākais līmenis starp ES valstīm gandrīz 5 reizes pārsniedzot ES vidējo līmeni (2,25 %). 13.attēls. PRIVĀTĀ SEKTORA IEGULDĪJUMU PROPORCIONĀLS PIEAUGUMS PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ (PRIVĀTĀ SEKTORA IEGULDĪJUMI PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ, % NO KOPĒJIEM IEGULDĪJUMIEM) Privātā sektora ieguldījumi P&A Latvijā ir zemā līmenī un to dinamikai nav noturīgas pozitīvās tendences. Laikā no 2011. līdz 2018.gadam uzņēmēju ieguldījumi P&A vidēji bija 23,3% no kopējām investīcijām P&A (0,14% no IKP) Pēc šī rādītāja Latvija būtiski atpaliek no ES dalībvalstīm, kur uzņēmēji finansē vairāk kā pusi no kopējiem ieguldījumiem P&A. Vidēji ES uzņēmēji nodrošina 71% no P&A finansējuma uzņēmējdarbības sektorā un lielākā daļa no tiem ir P&A ieguldījumi apstrādes rūpniecības nozarē. Privātie ieguldījumi augstākās izglītības un zinātnes sektorā ir nenozīmīgi, liecinot par uzņēmēju un zinātnieku nepietiekamu sadarbību. Latvijas uzņēmēju zemo aktivitāti P&A jomā lielā mērā ietekmē strukturālie faktori, to starpā zems augsto un vidēji augsto tehnoloģiju īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, kā arī uzņēmējdarbības modelim raksturīga mazo- un mikro-uzņēmumu dominance. Esošā ekonomikas un biznesa struktūra nosaka gan privātā sektora zemo P&A pieprasījumu, gan arī uzņēmēju vājo P&A finansēšanas kapacitāti. Saglabājoties esošām tendencēm izvirzītais mērķis privātā sektora P&A ieguldījumiem (48% no kopējiem ieguldījumiem P&A) netiks sasniegts. 14.attēls. ZINĀTNISKO DARBINIEKU SKAITS, KAS NODARBINĀTI PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ (% NO VISIEM, ATBILSTOŠI PILNA LAIKA EKVIVALENTAM) Zinātnisko darbinieku (ZD) skaits, kas nodarbināts privātajā sektorā 2017.gadā veidoja 17,8% no visa ZD skaita, kas ir līdzvērtīgs ZD īpatsvaram publiskajā sektorā - 18,1%, kamēr lielākā daļa ZD - 64,1% - ir nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Saskaņā ar 2017.gada datiem, vairāk kā puse jeb 64,5% no ZD privātajā sektorā pārstāv inženierzinātņu un tehnoloģiju zinātņu nozari, ko iespējams skaidrot ar pieņēmumu, ka uzņēmumi augsti kvalificētus ZD piesaista sarežģītāku produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tomēr kopējās tendences attiecībā uz ZD liecina, ka privātajā sektorā (uzņēmumos) joprojām ir vājš pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu zinātnisko un tehnoloģisko kvalifikāciju. Savukārt šāds scenārijs rada riskus uzņēmumu spējai radīt un īstenot inovācijas projektus, kas rezultētos tehnoloģiski ietilpīgu, uz zināšanām balstītu, tirgū pieprasītu un eksportspējīgu risinājumu (produkti, tehnoloģijas, pakalpojumi) izstrādē un ieviešanā ražošanā. 15.attēls. PIEŠĶIRTIE EIROPAS PATENTI, KAS PIETEIKTI NO ZINĀTNIEKIEM, KAS REZIDĒ LATVIJĀ "Latvijas zinātniekiem piešķirto Eiropas patentu skaits 2014-2020.gada plānošanas periodā ir mainīgs un tas ievērojami atpaliek no paredzētās mērķa vērtības 2020.gadam un kopš 2016.gada tas katru gadu ir mazinājies. Līdz 2014.gadam Latvijā bija pieteikti visvairāk patenti starp visām Baltijas valstīm (2014.gadā Latvijā - 13, Lietuvā - 10, Igaunijā - 8), taču šobrīd Latvija šajā rādītājā ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Viens no iemesliem tam, ka uz Baltijas valstu fona Latvijas rezultāti šajā rādītājā samazinās, ir sarūkošā patentu pieteikumu intensitāte kopš 2014.gada. 2009-2013.gadā kopā no Latvijas bija 291 pietiekums, kamēr 2014-2018.gadā - 75 jeb 4 reizes mazāk. Nākamajā plānošanas periodā lielāka nozīme būtu jāpievērš, ne vien piešķirto patentu skaitam, bet jo īpaši tam, cik lielā mērā augstskolas un zinātniskās institūcijas gūst ieņēmumus no patentu (kā arī cita veida intelektuālā īpašuma) tiesību nodošanas. 16.attēls. INOVATĪVO UZŅĒMUMU ĪPATSVARS (% NO VISIEM UZŅĒMUMIEM) Pārskata periodā no 2014-2016. gadam 30,3% no visiem Latvijas uzņēmumiem bija inovatīvi, turpretī ES valstīs šis rādītājs vidēji ir 50,6% (2014-2016.gads; Eurostat). Dati liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2012-2014.gads), inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā palielinājās par 4,8%, bet par 17,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai produktu un procesu jeb tehnoloģiskās inovācijas. 76,6% rūpniecības un 65,3% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, savukārt netehnoloģiskās inovācijas ieviesa 23,4% rūpniecības un 34,7% pakalpojumu nozares uzņēmumu. Tajā pašā laikā inovatīvo uzņēmumu apgrozījums no kopējā uzņēmumu apgrozījuma 2016.gadā veidoja 53,3%, apliecinot, ka pieprasījums pēc inovatīvo uzņēmumu produkcijas vai pakalpojumiem ir pieaudzis, nodrošinot inovatīvajiem uzņēmumiem konkurētspējas priekšrocības. Neskatoties uz valsts intervenci dažādu rīcību veidā - informēšanas kampaņas, atbalsta programmas, uzlabojumi normatīvajā regulējumā un uzņēmējdarbības vidē, esošās tendences rāda, ka inovatīvo uzņēmumu īpatsvars pēdējos pārskata periodos nepārsniedz 30% no kopējo uzņēmumu skaita. Tas liecina par nepieciešamību attīstīt un pilnveidot esošos stimulus. 17.attēls. APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS ĪPATSVARS IEKŠZEMES KOPPRODUKTĀ 2020.GADĀ SASNIEDZ 20% Latvijā ir raksturīgs zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Pat straujās izaugsmes gados tas nepārsniedza 14% (no pievienotās vērtības). Pēdējos trīs gados apstrādes rūpniecības nozares daļa veido 13%, kas ir zemāks līmenis nekā vidēji ES (15,5%), kā arī zemāks nekā Lietuvā (19,7%) un Igaunijā (15,9%). Apstrādes rūpniecības nozaru struktūrā dominē zemo tehnoloģiju nozares. 2018.gadā 67% no kopējā nodarbināto skaita apstrādes rūpniecībā bija zemo tehnoloģiju nozarēs, un gandrīz puse no tiem strādāja pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē, t.i. Latvijas tradicionālajās nozarēs, kuru konkurētspējas priekšrocības lielā mērā balstītās uz iekšzemes dabas resursiem un salīdzinoši lētā darbaspēka pieejamību. Savukārt augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecības nodarbināto skaitā bija 3%, kas ir gandrīz divarpus reizes mazāk nekā vidēji ES. Apstrādes rūpniecības nozares tehnoloģiskā struktūra pakāpeniski uzlabojās. Latvijā ir vērojamas noturīgas tendences saistībā ar zemo tehnoloģiju nozaru daļas samazināšanos. Turklāt augsto tehnoloģiju nozaru attīstības dinamika kļūst arvien noturīgāka, liecinot par to konkurētspējīgās pozīcijas nostiprināšanos. 18.attēls. APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS PIEAUGUMS 2020.GADĀ SALĪDZINĀJUMĀ AR 2011.GADU SASTĀDA 60% Apstrādes rūpniecības ir pieaugusi un, kopš 2011.gada nozares apjomi ik gadu pieauga vidēji par 2,7% un 2018.gadā bija par 17,7% augstākā līmenī nekā 2011.gadā. Nozares izaugsme galvenokārt balstīja produktivitātes kāpums, kamēr nodarbināto skaita pieauguma devums bija neliels. Apstrādes rūpniecības dinamikai raksturīga svārstība. Nozares atgūšanās pēc krīzes (2010-2012) bija strauja - 7,8% vidēji gadā, ko veicināja izmaksu konkurētspējas priekšrocību palielināšanas krīzes gados. Pieprasījuma vājināšanās eksporta tirgos 2013-2014.gadā piebremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi (-1,2% vidēji gadā). Tomēr sākot ar 2016.gadu, apstrādes rūpniecības apjomi atkal stabili aug (vidēji gadā par 4,5%), kas ir nozīmīgs devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē. Nozares turpmākas attīstības galvenie riski ir saistīti ar darbaspēka izmaksu straujāku pieaugumu nekā produktivitātei un izmaksu konkurētspējas mazināšanos, par ko liecina produkcijas vienības darbaspēka izmaksu (ULC) rādītāja pieaugums. Vairāk nekā 2/3 apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas tiek realizētas ES tirgū un šī proporcija pēdējo gadu laikā būtiski nemainās. Ņemot vērā starptautisko organizāciju prognozes par ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanos Latvijas ražotāju tradicionālajos eksporta tirgos, kā arī darbaspēka izmaksu straujo pieaugumu, nozares izaugsmes iespējas noteiks spēja stiprināt ne-cenu konkurētspējas priekšrocības. 19.attēls. PREČU UN PAKALPOJUMU EKSPORTA PIEAUGUMS (SALĪDZINĀMĀS CENĀS, %) Eksports pieaug un ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinulis. Lai gan 2018.gadā preču un pakalpojumu eksporta apjomi pieauga lēnākos tempos nekā pirms gada, tomēr ilgtermiņā eksportam ir noturīgi pozitīva dinamika. Laika periodā no 2011. līdz 2018.gadam eksports vidēji gadā pieauga par 4,6%, ko veicināja straujāka ekonomikas izaugsme Lietuvā un Igaunijā, stabilais pieprasījums nozīmīgākajā eksporta tirgū - ES valstīs, kā arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanās Krievijā un citās NVS valstīs. Aug arī eksporta daļa IKP - 2018.gadā preču un pakalpojumu eksports veidoja gandrīz 60%, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā vidēji pirmskrīzes gados. Latvijas uzņēmēji saglabā konkurētspēju un apgūst jaunus tirgus, par ko liecina Latvijas eksporta daļas palielināšanās pasaules tirgū. Izaugsmes tempu palēnināšanās globālajā ekonomikā, tai skaitā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, pastiprina riskus Latvijas eksporta dinamikas vājināšanai tuvākajos gados. Tāpēc eksporta apjomu pieauguma tempu mērķa rādītāju (5% vidēji gadā) sasniegšanas iespējas galvenokārt noteiks produktivitātes balstītās konkurētspējas stiprināšana. 20.attēls. AUGSTO TEHNOLOĢIJU PRODUKTU ĪPATSVARS LATVIJAS KOPĒJĀ EKSPORTĀ (%) Kopš 2011.gada ir vērojama pozitīvās izmaiņas produktu eksporta struktūrā. 2011.-2018.gadā eksporta vērtība augsto tehnoloģiju jomā nominālā izteiksmē palielinājās gandrīz par 125% (no 633 milj. euro līdz 1518 milj. EUR). 2018.gadā augsto tehnoloģiju produkti veidoja 11,4% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir gandrīz divreiz augstākā līmenī nekā 2011.gadā (6,7%). Galvenie virzītājspēki augsto tehnoloģiju eksporta attīstībai kopš 2011.gada bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare. 2018.gadā nozīmīgākie eksporta tirgi bija ASV un Lietuva, kur augsto tehnoloģiju produktu eksports veidoja attiecīgi 22% un 15%. Saglabājoties esošām tendencēm augsto tehnoloģiju preču eksporta daļa turpinās palielināties, pārsniedzot šim rādītājam noteikto mērķi - 11% 2020.gadā. 21.attēls. ĀRVALSTU TIEŠO INVESTĪCIJU (ĀTI) SNIEGUMA INDEKSS (BALTIJAS REĢIONĀ) ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā pieaug. Piesaistīto ĀTI apjoms pēdējos trīs gados (2016-2018) bija vidēji 2% no IKP, kas ir zemākā līmenī nekā pirmskrīzes gados (2004-2007). Arī citās Baltijas valstīs ĀTI plūsmu intensitāte pēckrīzes gados bija mērenāka. Vidēji gadā ĀTI neto ieplūde kopumā reģionā no 2011 līdz2017.gadam bija uz pusi mazākā apjomā nekā straujās izaugsmes gados. Līdz 2016.gadām Latvija piesaistīja vidēji gadā 42% no kopējām ĀTI Baltijas valstīs, kas arī noteica ĀTI snieguma indeksa kāpumu. Indeksa vērtības zemāku līmeni 2017.-2018.gadā lielā mērā ietekmēja straujš ĀTI pieaugums Igaunijā. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijā piesaistītās ĀTI bija gandrīz 2,6 reizes lielākā apjomā nekā 2015-2016.gadā un veidoja gandrīz 5.3% no IKP. Savukārt Latvijā un Lietuvā ienākošo ĀTI plūsmu apjoms bija divreiz mazāks, attiecīgi, 2,5% un 1,5% no IKP, kas arī atspoguļo ĀTI snieguma indeksa zemo līmeni. Tuvākajos gados sagaidāms, ka ĀTI plūsmas Latvijā, kā arī Baltijas reģionā kopumā saglabāsies mērenas un Latvijas ĀTI snieguma indekss būs nedaudz zemāks par izvirzīto mērķi. ĀTI plūsmas lielā mērā ietekmēs ārējie faktori. Jāatzīmē, ka pasaulē kopumā ir vērojama investīciju pārrobežu plūsmu vājināšanās, ko izraisa pieaugušie ģeopolitiskie riski un politikas nenoteiktība. Pieaug arī tehnoloģiskā progresa (kā, piemēram, ražošanas procesu automatizācija, digitalizācija u.c.) izraisītu strukturālo izmaiņu sekas uz biznesu, tai skaitā arī uz ĀTI modeļiem un ĀTI pārrobežu plūsmām. 4. TAUTSAIMNIECĪBAS TRANSFORMĀCIJA Latvijā turpinās stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedz ES vidējos rādītājus. No 2011. līdz 2018.gadam IKP vidēji pieauga par 3,6% ik gadu. 2017. - 2018.gadā izaugsmes temps paātrinājās. IKP palielinājās, attiecīgi, par 4,6% un 4,8%. Izaugsmes paātrināšanos sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. Pēc samazinājuma vai stagnācijas 2013. - 2016.gados ir atsākušas strauji pieaugt investīcijas. 2017.gadā - par 13,1%, bet 2018.gadā - par 16,4%. To pieaugumu galvenokārt nodrošināja ES struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (2018.gadā - par 11%). Pieauga arī ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā, kas 2017.gadā bija 650 milj. euro jeb 2,4% no IKP, bet 2018.gadā - 744 milj. euro jeb 2,5% no IKP. 2017.gadā vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas bija tieši Finanšu un apdrošināšanas darbības (24,9 %), Tirdzniecībā un izmitināšanā (14,9 %) un Apstrādes rūpniecībā (12 %). Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli. Straujās izaugsmes gados un krīzes laikā izveidojušās ārējās un iekšējās makroekonomiskās disproporcijas pakāpeniski mazinās, par ko liecina ES Brīdināšanas mehānisma rādītāji. Turklāt izmaksu konkurētspējas rādītājiem ir tendence pasliktināties. Ekonomiskajā izaugsmē arvien vairāk ir vērojams izmaksu spiediens, kas palielina konkurētspējas vājināšanās risku. Pieaug nominālais VDI, ko ietekmē darbaspēka atalgojuma straujāks pieaugums nekā produktivitātei un arvien mērenāks ir eksporta tirgus daļas kāpums, palielinās reālais efektīvais valūtas kurss. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos uzlabojas, tomēr inovāciju sniegumam ir zems vērtējums. Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā jaunajā Globālās konkurētspējas indeksā (GCI 4.0) 2018.gadam Latvija ierindota 42.vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Latvijas konkurētspējas priekšrocības kopš 2007.gada praktiski nav mainījušās. Visnozīmīgākā konkurētspējas priekšrocība ir darba tirgus efektivitāte. Savukārt Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Eiropas Komisijas ikgadēji publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā 2019 (European Innovation Scoreboard 2019) Latvija 28 ES valstu vidū ir ierindojusies 24.vietā un ir iekļauta mēreno inovatoru valstu grupā. Kā Latvijas inovācijas sistēmas relatīvās priekšrocības ir atzīmētas: inovācijai draudzīga vide, finanses un atbalsts, bet relatīvi vājākās jomas ir novatori un uzņēmumu investīcijas. Pasaules Inovācijas indeksā 2018 (Global Innovation Index 2018) Latvija ir ierindojusies 34.vietā starp 126 apsekotajām valstīm. Kā Latvijas stiprās puses ir izcelti sekojoši rādītāji: uzņēmējdarbības uzsākšanas vieglums, skolēnu un skolotāju proporcija vidējās izglītības iestādēs, atbilstība vides vadības sistēmas standartiem, kredītu saņemšanas vieglums, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars, iekšzemes kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai, ko finansē ārzemes, iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu strādājošo pēc pirktspējas paritātes, ka arī radošo industriju produktu apjoma pieaugums. Lai saglabātu izaugsmi ilgtermiņā galvenais izaicinājums - produktivitātes celšana Produktivitātes pieaugums Latvijā pēdējos gados ir pieaugums bijis straujāks nekā vidēji ES. Laikā no 2010. līdz 2018.gadam produktivitāte ir pieaugusi par 18,9% (vidēji ES-28 - par 4,8%) un produktivitātes plaisa mazinājās par 12 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām ir vērojams būtiskas atšķirības. 2018.gadā produktivitātes līmenis Latvijā bija tikai 49,4% (67,3% pēc pirktspējas paritātes standarta) no ES vidējā līmeņa un tas ir viens no zemākiem rādītājiem ES. Kaut arī kopējais produktivitātes līmenis ir palielinājies, produktivitātes pieauguma temps pēdējos gados kļūst mērenāks. Pēckrīzes gados (2011. - 2018.) produktivitātes ikgadējie pieauguma tempi ir gandrīz trīs reizes lēnāki nekā pirms krīzes (1996. - 2007.). Produktivitāte straujāk aug tirgojamās nozarēs. 2011. - 2017. gadam tirgojamās nozarēs tā ik gadu vidēji pieauga par 3,1%, netirgojamās - par 1% gadā. Līderpozīcijas pēc produktivitātes ikgadējās dinamikas ieņem tirdzniecības un transporta pakalpojumu nozares. Arī apstrādes rūpniecības nozarei bija liels devums kopējās produktivitātes pieaugumā. 2018.gadā produktivitāte apstrādes rūpniecībā bija par 20,1% augstāka salīdzinājumā 2010.gada līmeni. Apstrādes rūpniecībā produktivitātes līmenis ir gandrīz par 20% zemāks nekā vidēji tautsaimniecībā, kas lielā mērā izskaidro kopējo produktivitātes zemo līmeni Latvijā. Salīdzinājumam, ES valstīs produktivitātes līmenis apstrādes rūpniecībā vidēji par 17%, bet vecajās ES dalībvalstīs (ES-15) - par 28% ir augstāks nekā vidēji tautsaimniecībā. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību pasaules vērtības ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības kopumā strukturālai transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm. Latvijas ekonomikas struktūrā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, kas ir būtisks strukturālais šķērslis ekonomikas transformācijai Augsto tehnoloģiju nozaru produkcijas īpatsvars apstrādes rūpniecībā 2016.gadā bija 8,2% (rēķināts pēc pievienotās vērtības). Lai gan kopš 2000.gada augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecībā pakāpeniski palielinās, tomēr to ietekme uz nozares un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga. Latvijas eksports pārsvarā balstās uz zemās pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu klāstu un lielā mērā ir atkarīgs no ārējā pieprasījuma. 22.attēls. Augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes aktivitātes % no IKP 23.attēls. Nodarbināto īpatsvars augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes aktivitātēs 24. attēls. Augsto tehnoloģiju eksports % no IKP Ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi vājina ekonomikas modeļa balstīšanās uz zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozarēm un biznesa modeļa balstīšanās uz mikro uzņēmumiem. Tie ir nozīmīgi strukturālie šķēršļi virzībai uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku. 25.attēls. Uzņēmējdarbības un tautsaimniecības struktūra un uzņēmējdarbības sektora ieguldījumi P&A ES dalībvalstīs Privātā sektora P&A izdevumi joprojām ir zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar tautsaimniecības struktūru un institucionāliem šķēršļiem. Uzņēmēju finansējums P&A ir neliels - aptuveni ¼ daļa no kopējiem ieguldījumiem P&A (0,15% no IKP), kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji ES, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā P&A ieguldījumu finansējuma. Latvijas ilgstoši zemo P&A ieguldījumu līmeni lielā mērā ietekmē strukturālie faktori. Nozīmīgāki strukturālie šķēršļi P&A jomā Latvijā: - tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, kuriem ir vāja kapacitāte investēt P&A; - zems apstrādes rūpniecības īpatsvars, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares ar ierobežotu P&A pieprasījumu; - mazs nodarbināto skaits zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, un nepietiekama šajās jomās iesaistītā personāla atjaunotne; - finanšu ieguldījumi infrastruktūrā nav sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu uzturēšanā un attīstībā; - P&A intensīvo nozaru5 zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā. 26.attēls. Izdevumi P&A % no IKP Eiropas inovācijas rezultātu pārskata ietvaros veiktie pētījumi liecina, ka inovāciju snieguma rādītājus būtiski nosaka strukturālie faktori. Valstis ar lielāku daļu augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru tautsaimniecības struktūrā ir arī labāks rezultāts vairākās inovācijas snieguma dimensijas, kā, piemēram, lielāki ieguldījumi P&A, vairāk patentu pieteikumu un lielāks inovatīvu uzņēmumu īpatsvars. 27.attēls. P&A ieguldījumi un P&A intensīvās nozares tautsaimniecības struktūra % Strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai inovatīvā un zināšanu balstītās ekonomikas modelim. Tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām ir nozīmīgas pozitīvās tendences Neskatoties uz Latvijas privātā sektora salīdzinoši zemo inovāciju aktivitāti, to ietekme kvalitatīvām strukturālam pārmaiņām virzībā uz zināšanām balstītu ekonomiku palielinās. Galvenokārt tas atspoguļojās nodarbinātības struktūras rādītājos. 2017.gadā zināšanu ietilpīgās darbībās bija nodarbināti 12,1% no kopējā nodarbināto skaita (ES vidēji - 14,2%). Salīdzinot ar 2010.gadu, rādītājs palielinājās par 3 procentpunktiem. Pieaug arī nodarbināto skaits inovatīvo nozaru strauji augošajos uzņēmumos. To daļa kopējā nodarbināto skaitā palielinājās no 3,2% 2010.gadā līdz 5,2% 2017.gadā. Uzņēmumu inovācijas pasākumu ietekme uz tirdzniecības rādītāju kvalitatīvām strukturālām pārmaiņām nav tik izteikta. Lai gan zināšanu ietilpīgi pakalpojumi veidoja gandrīz 50% no kopējā pakalpojumu eksporta, tomēr pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidējo un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34.7% (ES vidēji - 56,7%). Pēc šī rādītāja Latvija būtiski atpaliek no vairākām ES dalībvalstīm, kas liecina par nepietiekami attīstītu pētniecības rezultātu un intelektuālā īpašuma komercializāciju un salīdzinoši zemo tehnoloģisko konkurētspēju starptautiskajos preču tirgos. Pēdējo gadu laikā ir vērojamas arī pozitīvās izmaiņas produktu eksporta struktūrā, it īpaši attiecībā par augsto tehnoloģiju jomas produktu īpatsvara pieaugumu, kas 2018.gadā veidoja jau 11,4% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir gandrīz divreiz augstākā līmenī nekā 2011.gadā. Kopējā Latvijas preču eksporta vērtība kopš 2008.gada ir dubultojusies. Lielākais pieaugums eksporta īpatsvarā vērojams elektroierīcēm un iekārtam - par 3,8 procentpunktiem, no 6,4% 2008.gadā līdz 10,1% 2018.gadā. Būtiski ir palielinājies arī mehānismu un ierīču, kā arī farmācijas produktu eksporta īpatsvars. Lielu ieguldījumu eksporta attīstībā šajā laika posmā deva arī lielākā eksporta grupa koksne un tās izstrādājumi un alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Savukārt eksportā būtiski sarukusi dzelzs un tērauda eksporta daļa. Tāpat ir samazinājies arī neorganiskās ķīmijas produktu un tekstila apģērba eksporta īpatsvars. Valstu griezumā preču eksportā desmit gadu laikā būtiski ir palielinājies ASV eksporta īpatsvars. Tāpat pieaugumi ir vērojami Apvienotās Karalistes, Ķīnas un Turcijas eksporta īpatsvaram, savukārt ir samazinājies Lietuvas, Vācijas un Krievijas eksporta īpatsvars, kas liecina par jaunu eksporta tirgu apgūšanu un eksporta diversifikācijas uzlabošanos. Pakalpojumu eksporta vērtība kopš 2008.gada ir paaugusi mērenāk nekā preču eksports - par aptuveni 40%. Pakalpojumu eksporta īpatsvarā būtiski ir pieaudzis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksporta īpatsvars. Tāpat ievērojami audzis arī aviopārvadājumu, būvniecības pakalpojumu un autotransporta pārvadājumu eksporta īpatsvars. Savukārt Īpaši strauji ir samazinājies finanšu pakalpojumu eksporta īpatsvars, no 16,7% 2008.gadā līdz 5,8% 2018.gadā. Samazinājies ir arī ar tranzītu saistīto pakalpojumu - jūras un dzelzceļa pārvadājumu eksporta - īpatsvars. Valstu griezumā šajā laika posmā pakalpojumu eksportā desmit gadu laikā dubultojies Zviedrijas eksporta īpatsvars. Tāpat strauji pieaudzis Francijas, Norvēģijas, Igaunijas un Īrijas pakalpojumu eksporta īpatsvars. Saistībā ar finanšu sektoru būtiski ir samazinājies pakalpojumu eksporta īpatsvars uz Britu Virdžīnu salām. Citi eksporta īpatsvara samazinājumi ir vērojami uz tādām valstīm kā Somija, Lietuva un Šveice. 28.attēls. Tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas kopš 2011.gada Pozitīvās strukturālās pārmaiņas atspoguļojās arī produktivitātes kāpumā. Kopš 2011.gada tautsaimniecībā kopumā produktivitāte pieauga gandrīz par 25%. Straujākais produktivitātes kāpums vērojams datoru un elektronikas ražošanai, gaisa transporta pakalpojumiem, automobiļu, piekabju un citu transportlīdzekļu ražošanai, būvniecībai u.c. Šajās nozarēs paplašinot ražošanu tiek veidotas jaunas darba vietas vai arī ieviestas jaunas tehnoloģijas, kas ļauj darba vietas samazināt. Produktivitātes kāpums vērojams arī nozarēs, kurās samazinās gan ražošanas apjomi, gan darbavietas. Šajās nozarēs nodarbināto skaits krīt straujāk nekā ražošanas apjomi, un to daļa tautsaimniecības struktūrā samazinās. Tās pārsvarā ir nozares, kas saistītas ar pārvadājumu un sakaru pakalpojumiem. Savukārt produktivitātes kritums bija nozarēs, kur nodarbināto skaita pieaugums ir straujāks nekā ražošanas apjomu kāpums vai arī ražošanas apjoms samazinās straujāk nekā nodarbināto skaits. Straujākais produktivitātes kritums ir tādās nozarēs kā metālu ražošana, zivsaimniecība, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi. Kopumā jāsecina, ka kopējo produktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā galvenokārt noteica iekšnozaru faktori, kamēr darba spēka resursu pārdale uz nozarēm ar augstāku produktivitātes līmeni vai straujāku produktivitātes pieaugumu bija neliela. 5. VALSTS INTERVENCE Pētniecībā balstītas un inovācijas-virzītas sociālekonomiskās attīstības pamatā ir pētniecības un uzņēmējdarbības vides sadarbība. Lai to sekmētu, 2014.-2020. gada periodā IZM un EM politikas instrumenti tika veidoti ar mērķi sekmēt pētniecības cilvēkkapitāla un infrastruktūras attīstību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un eksportspējīgu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. IZM un EM atbalsta programmas arī tika veidotas dažādiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem (Technology Readiness Level, jeb TRL), IZM programmām atbalstot 1. - 5. līmeņa aktivitātes, EM atbalsta programmām pievēršoties 4. - 8 līmeņa aktivitātēm (30.attēls). 30.attēls. Tehnoloģiju gatavības līmeņu (TRL) apraksts. RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz makro līmeņa rādītāju un RIS3 virsmērķa sasniegšanu, vienlaikus parādot arī atbalsta instrumentu efektivitāti plānoto rādītāju sasniegšanā. RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā nozīmīgu daļu veido valsts budžeta un ES struktūrfondu investīciju programmas augstākās izglītības, P&A un inovācijas un uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tas arī parāda ieguldījumu programmu ieviešanas progresu. Izstrādājot P&I finansēšanas programmas, plānotajos iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos tika iekļauti viens vai vairāki RIS3 mikro līmeņa sasniedzamie rādītāji. Tika apkopota informācija par ieguldījumu programmu klāstu, kurās iestrādātie nosacījumi stimulē virzību uz RIS3 rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par projektos plānoto). Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanas progresu, kas attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014-2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas, projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru attīstību. 31.attēls. IZM un EM P&A atbalsta instrumenti un ieguldījumi 2014-2020 RIS3 mērķu sasniegšanai milj. EUR, tieša un netieša ietekme 32.attēls. IZM, EM un ZM pārziņā esošo instrumentu Finansējums P&A sadalījumā pēc RIS3 jomu finansējuma avota, milj. EUR, 2014.-2018.gads EM pārraudzībā esošo atbalsta instrumentu finansēto projektu analīze liecina, ka vislielākais finansējums RIS3 jomām tika nodrošināts 1.2.1.4.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" un 1.2.1.1.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros". Nozīmīgs atbalsts RIS jomām tika nodrošināts arī 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvarā. Minētajos atbalsta pasākumos ar RIS3 jomām saistīto projektu finansējums veidoja gandrīz 87% no kopējā pieejamā finansējuma. Tāpēc tos var uzskatīt par RIS3 jomu tiešā atbalsta P&A atbalsta instrumentiem. Pieteikto un atbalstīto projektu mērķu analīze liecina, ka uzņēmēju aktivitātes konkurētspējas stiprināšanai, kā arī jauno konkurētspējas priekšrocību atklāšanā lielākoties ir saistītas ar viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmas attīstības jomām. Piešķirtā finansējuma potenciālā ietekme uz nozares attīstību RIS3 jomu virzībā lielā mērā noteiks atbalstīto uzņēmumu mērogs nozarē, kas tika novērtēts pēc apgrozījuma rādītājiem pēdējo trīs gadu laikā. Analīze liecina, ka ES struktūrfondu atbalstīto projektu ietvarā lielāka līdzdalība RIS3 jomu finansējumā bija Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarei. Tās uzņēmumu daļa kopējā nozares apgrozījumā veidoja 99% un galvenokārt bija saistīta ar biomedicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju jomām. Augsts līdzdalības līmenis tiešā atbalsta instrumentos saistībā ar RIS3 jomu finansētajiem projektiem ir arī elektrisko iekārtu ražošanas nozares uzņēmumiem. To daļa kopējā nozares apgrozījumā veidoja vairāk kā 40%. Pārsvarā tie ir saistīti ar viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstību. Detalizēta informācija par uzņēmumu mērogu nozarē RIS3 jomu griezumā ir nākamajās tabulās 33.attēls. Latvijas pieteiktie projekti Apvārsnis2020 pa projektu veidiem sadalījumā pa RIS3 jomām, uz 2018.gada 1.martu 34.attēls. Finansējums EM pa inovācijas atbalsta programmām procentos 35.attēls. EM kompetencē esošo tiesā atbalsta P&A atbalsta instrumentu finansējuma sadalījums pa RIS3 jomām procentos Gandrīz puse no EM pārvaldībā esošā tiešās ietekmes atbalsta instrumentu ietvarā pieejamā finansējuma tika piešķirta projektiem, kuru mērķis ir viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstība un ieviešana ražošanā. Pārsvarā tie ir apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi. Salīdzinoši liela interese uzņēmējiem ir arī biomedicīnas un zināšanu ietilpīgās bioekonomikas jomās. Piešķirtais finansējums projektu atbalstam ar definētajiem mērķiem šajās RIS3 jomās veidoja attiecīgi 18% un 15% no kopējā EM pārvaldībā esošā RIS3 jomu tiešās ietekmes atbalsta programmu kopējā finansējuma. Savukārt mazāks uzņēmēju pieprasījums un līdz ar to arī mazāks piešķirtais finansējums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomām (attiecīgi 11% un 6% no EM tiešās ietekmes instrumentu kopējā finansējuma). Detalizētā informācija par RIS3 jomu finansējuma struktūru pa nozarēm EM tiešās ietekmes instrumentu ietvarā ir apkopota tabulā. 36.attēls. EM kompetencē esošo tiešās ietekmes ES fondu atbalsta instrument ERAF finansējuma sadalījums pa RIS3 jomām un nozarēm procentos Lielākais pieteikto projektu skaits un arī piešķirtais finansējums bija apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidoja 80% no EM pārvaldībā esošo tiešā atbalsta instrumentu kopējā finansējuma. Augstās aktivitātes dalībai pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju atbalsta programmās ir arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares uzņēmējiem. Šo divu nozaru uzņēmumu pieteikto projektu finansējums RIS3 jomās veidoja 14% no tiešā atbalsta instrumentu kopējā finansējuma. 37.attēls. Nozaru uzņēmumu finansēto projektu struktūra sadalījumā pa RIS3 jomām procentos 38. attēls.Tiešās ietekmes atbalsta instrumentu finansējuma sadalījums pa nozarēm procentos Apstrādes rūpniecības uzņēmumu projekti galvenokārt saistīti ar viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstību. Pārsvarā tie ir kokapstrādes nozares uzņēmumu projekti un gandrīz puse no tiem tiek realizēti lielajos uzņēmumos, kam ir būtiska ietekme uz kokapstrādes nozares attīstību un konkurētspējas stiprināšanu. 39.attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu projektu finansējuma sadalījums par RIS3 jomām procentos 40.attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu finansēto projektu struktūra sadalījumā pa RIS3 jomām procentos Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu attīstības prioritātes dominē arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, kā arī metālapstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēju pieteiktajos projektos. Detalizētā informācija par RIS3 jomu finansējuma struktūru pa apstrādes rūpniecības nozarēm EM tiešās ietekmes instrumentu ietvarā ir apkopota nākamajā tabulā. 41.attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu projektu finansējuma sadalījums par RIS3 jomām un apakšnozarēm procentos 42.attēls. ES fondu saņēmušo uzņēmumu un kopējais nozares apgrozījums 6. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU ATTĪSTĪBA 43.attēls. RIS3 jomu tālākās tematiskās specializācijas iespējas. Nozīmīgu ieskatu P&I sistēmas attīstībā RIS3 ietvaros sniedz arī dažādo investīciju programmu rezultātu analīze starp RIS3 specializācijas jomām. Tā ļauj padziļināti analizēt P&I sniegumu katras RIS3 jomas ietvaros, kā arī identificēt jomas specifiku un atšķirīgās vajadzības P&I kapacitātes attīstībai katrā no jomām. Detalizēta katras RIS3 jomas analīze parāda RIS3 jomu atšķirīgo profilu - P&A rezultāti, kapacitāte, zinātniskās darbības rezultātu kvalitāte, uzņēmējdarbības sektora iesaiste P&A aktivitātēs, RIS3 jomas starptautiskās sadarbības aktivitāšu īstenošanas intensitāte. Salīdzinot IZM un EM investīciju programmu6 ieguldījumu īpatsvaru starp RIS3 jomām vērojams, ka starp RIS3 jomām prioritātes un sekmes dalībai dažādās finansējuma programmās variē. Viedo materiālu un biomedicīnas jomā vislielākā pētniecības aktivitāte notiek zinātniskajās institūcijās, kamēr IKT un bioekonomikas jomās visaktīvākā pētniecība un inovācija notiek uzņēmējdarbības sektorā specifiski Kompetences centru programmas ietvaros. Viedās enerģētikas jomā visaktīvāk tiek īstenoti starptautiska mēroga P&I projekti un ir piesaistīts vislielākais programmas Apvārsnis 2020 finansējums, kā arī tā ir vienīgā RIS3 joma, kurai no 2018.gada ir sava valsts pētījumu programma. Kopumā, vislielākie P&A ieguldījumi starp RIS3 jomām ir biedo materiālu jomā, kurai papildus grafikā redzamajiem P&A ieguldījumiem Apvārsnis 2020 programmā 3,12 milj. euro apmērā ir piesaistīti vairāk nekā 30 milj. euro Apvārsnis 2020 dalības paplašināšanas programmu ietvarso - CAMART2 un Baltijas Biomateriālu ekselences centra projektu veidā (BBCE). Visās RIS3 jomās ir bijusi salīdzinoši aktīva pieteikšanās Apvārnis 2020 ietvarprogrammas dažādajās aktivitātēs - gan pētniecības, gan inovāciju, gan koordinācijas aktivitāšu projektos. Viedo materiālu un IKT jomās bijusi salīdzinoši augsta aktivitāte tieši no MVU puses, lai gan sekmīgo projektu īpatsvars šajā aktivitātē ir ļoti zems (Uz 2019.gada sākumu no 540 pieteiktajiem projektiem MVU atbalstam konkursu izturējuši un finansējumu saņēmuši bija tikai 16 projekti, jeb 3,0 %) Vislielākā aktivitāte pētniecības aktivitātē ir biomedicīnas jomā, savukārt IKT jomā visvairāk projektu pieteikumi ir MVU un Inovācijas aktivitātē. Viedās enerģētikas jomā visvairāk tiek pieteikti un īstenoti koordinācijas un atbalsta aktivitātes projekti, kas norāda uz sekmīgu starptautisko kontaktu esamību, kā arī dažādu pētniecības un inovāciju attīstīšanas un ieviešanas atbalsta aktivitāšu nepieciešamību ņemot vērā globālo enerģijas pārejas īstenošanas prioritāti. Lai novērtētu zināšanu balstītās ekonomikas veidošanas elementu progresu un mērogu tika apkopota un analīzēta informācija par uzņēmēju pieprasījumu pēc EM pārraudzībā esošajām ES struktūrfondu atbalsta programmām (projektu un programmu līmenī) RIS3 noteiktajās prioritārajās jomās. Šāda pieeja ļauj identificēt uzņēmēju aktivitātes jauno konkurētspējas priekšrocību atklāšanā un attīstībā (t.i. entrepreneurial discovery procesu). KOMPETENCES CENTRI Kompetences centru programmā, kura darbojās kopš 2016.gada, ir izveidotas astoņas padomes, kurās piedalās nozares uzņēmumu, zinātnisko institūciju un EM pārstāvji. Padomes savā darbībā pārliecinās, ka kompetences centrā pieteiktajiem pētniecības projektiem ir norādīta un analizēta veicamo vai jau veikto investīciju lietderība un pamatotība, kā arī komercializācijas potenciāls. Vienlaikus padomes pārliecinās arī par pieteiktā pētniecības projekta atbilstība definētajai kompetences centra attīstības stratēģijai, kas vienlaikus nozīmē arī atbilstību kādai no viedās specializācijas jomām. Savā darbībā padomes uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanas rezultātā ir analizējušas pētniecības projektus, kas pēc savas būtības vienlaikus atbilst vairāk kā vienai viedās specializācijas jomai. Piemērm, digitalizācijas risinājumu ieviešana tādās tradicionālās nozarēs kā pārtikas nozar vai meža nozare. Vai, piemēram, mākslīgā intelekta jaunradīto iespēju izmantošana. Līdz ar to 2018. gada maijā tika veikti grozījumi Kompetences centru programmas īstenošanas MK noteikumos, paredzot īstenot starpnozaru sadarbības pētījumus un paredzot šim mērķim finansējumu 12 milj. euro apmērā. Līdz 2018.gada beigām atbalstu Kompetenču centru programmas ietvaros saņēmuši 149 saimnieciskās darbības veicēji, lai attīstītu un ieviestu ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, no kuriem 58 komersanti ir sekmīgi ieviesuši saimnieciskajā darbībā jaunradītos produktus vai tehnoloģijas. Labās prakses piemēri par uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanu jau atbalstītajiem starpnozaru sadarbības pētījumiem: ITCK, SIA TILDE, SIA Merhels Revidenti Konsultanti un SIA Accounting Latvia sadarbības pētījums Nr.2.6 "Mākslīgā intelekta metožu izpēte un kompleksu sistēmu veidošana uzņēmumu grāmatvedības uzskaites procesu automatizācijai un lēmumu modelēšanai". Projekta mērķis ir veikt pētījumu par jaunu mākslīgo intelekta metožu pielietošanu grāmatvedības uzskaites procesu automatizēšanā un uzņēmumu darbības rādītāju analītikā un prognozēšanā. Pētījuma publiskošanai ir plānotas vismaz divas zinātniskās publikācijas. Projekta rezultātā tiks izstrādāts mērogojams, attālināti izplatāms programmatūras prototips ar augstu eksportspējas potenciālu. LPKC, SIA Rāmkalni Nordeco un SIA Peruza sadarbības pētījums Nr.2 "Jaunas cidoniju un rabarberu apstrādes tehnoloģijas un iekārtu prototipa izstrāde". Pētījuma ietvaros plānots izstrādāt divas tehnoloģijas un prototipus divām iekārtām, kādas šobrīd tirgū netiek piedāvātas: cidoniju automātisku griešanas un tīrīšanas tehnoloģiju, jo šobrīd cidoniju griešanas un tīrīšana notiek manuāli; rabarberu automātisku griešanas un tīrīšanas tehnoloģiju, jo šobrīd rabarberu griešana un tīrīšana notiek manuāli. Meža nozares kompetences centrs, SIA Topo dati un SIA Qbit sadarbības pētījums Nr.15 "Sugu noteikšanas iespēju novērtēšana izmantojot Senitnel satelītu datus (Latvijas apstākļos)". Pētījuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus racionālākai meža resursu apsaimniekošanai, nodrošinot augstākas kvalitātes izšķirtspēju pieejamajiem Sentinel satelītu datiem, radot iespēju tos praktiskai izmantot Latvijas apstākļos sugu noteikšanai. TEHNOLOĢIJU SKAUTI Tehnoloģiju skauts ir speciālists, kurš pārzina pētnieciskās organizācijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus. Tehnoloģiju skautu mērķis ir veicināt sadarbību starp pētniekiem un uzņēmējiem. Uzņēmējam, kurš plāno attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju, skauti palīdzēs atrast atbilstošo pētniecības organizāciju vai pētnieku, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana. Pētniecības organizācijās skauti apzina potenciāli komercializējamus pētniecības projektus un palīdz tos attīstīt. Šobrīd LIAA darbojas 7 tehnoloģiju skauti: pa vienam Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē un pa vienam skautam katrā no RIS3 jomām: bioekonomika, biomedicīna, viedie materiāli, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un viedā enerģētika. Ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas pētniecības organizāciju un komersantu ieguldījumu apjomu P&A aktivitātēs, esošais skautu loks, kas nosedz divas lielākās augstākās izglītības iestādes Latvijā un visas RIS3 jomas, esošajā sitācijā ir pietiekams. Vienlaikus jāatzīmē, ka netiek izslēgta iespēja palielināt tehnoloģiju skautu skaitu, it īpaši ņemot vērā, ka nākamā ES fondu plānošanas perioda galvenais akcents tiek likts uz inovācijām un tās kapacitātes stiprināšanu, kā arī to, ka tiek plānots turpmāk daudz aktīvāk skautus iesaistīt arī RIS3 ekosistēmu vērtību ķēžu izveidē un attīstīšanā. Līdz šim tehnoloģiju skauti devuši zināmu ieguldījumu Tehnoloģiju pārneses programmas īstenošanā iesaistoties sadarbības veicināšanā starp biznesa un akadēmijas pusēm, tādējādi nodrošinot programmas straujāku kāpumu gan inovāciju vaučeru programmā, gan pētniecības organizāciju komercializācijas ideju realizācijā. VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU INOVĀCIJU PLATFORMA 2018. gadā tika izveidota valsts kapitālsabiedrību inovācijas platforma kā sadarbības platforma starpnozaru inovāciju projektu īstenošanai ar mērķi veicināt Latvijas valsts kapitālsabiedrību investīciju pieaugumu pētniecībā un attīstībā, lai radītu jaunus inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Platformu izveidoja EM ciešā sadarbībā ar Ministru kabinetu, Pārresoru koordinācijas centru un 4 aktīvākajām valsts kapitālsabiedrībām "Latvenergo", "LMT", "Lattelecom", "Latvijas valsts meži". Sadarbības platforma tiek darbināta trīs līmeņos: 1) Vadības darba grupa - nodrošina platformas koordināciju un ilgtermiņa attīstību. Tiek nodrošināta gan valsts kapitālsabiedrību, gan publiskā sektora pārstāvju (EM, PKC) dalība; 2) Projektu darba grupas - specifiskas starpnozaru uzņēmumu projektu attīstības darba grupas, kurās piedalās dažādu uzņēmumu jaunu produktu attīstības speciālisti ar mērķi izstrādāt jaunus inovāciju kopprojektus; 3) Inovāciju forumi - reizi pusgadā tiek organizēti atvērti inovāciju forumi, kur tiek prezentēts pusgadā paveiktais, kā arī piesaistot dažādus nozaru ekspertus, tiek aktualizēta kāda no inovācijas procesa būtiskām tēmām. Kopš platformas izveidošanas ir noorganizēti 3 inovāciju forumi. Pirmajā inovāciju forumā (26.04.2018) quadruple helix iesaistīto pušu (uzņēmumi, zinātnisko institūciju, valsts pārvaldes un profesionālo organizāciju) pārstāji tika iepazīstināti ar valsts kapitālsabiedrību pieredzi un nākotnes plāniem inovāciju attīstīšanā. Otrajā inovāciju forumā (06.09.2018) tika prezentēti projektu darba grupu (bioekonomikas, viedo materiālu, lietu interneta un jauno tehnoloģiju (t.sk., loģistika, ģeotelpiskās informācijas sistēmas) ietvaros izstrādātie kopīgie sadarbības inovāciju projekti. Trešā inovāciju foruma (04.04.2019) mērķis bija izcelt cilvēka un tehnoloģiju nozīmi inovāciju radīšanā, kā arī pasākuma ietvaros tika paplašināts sadarbības platformas dalībnieku loks ar jaunām valsts kapitālsabiedrībām - "Latvijas Pasts", "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", "Latvijas dzelzceļš", "Elektroniskie Sakari". Tuvāko gadu laikā šīs platformas rezultātiem vajadzētu atstāt tiešu un izmērāmu pozitīvu ietekmi uz Latvijas uzņēmumu P&A ieguldījumu apmēru, palielinot valsts kapitālsabiedrību lomu Latvijas inovāciju ekosistēmā, taču jāņem vērā, ka šobrīd vēl ir pāragri sniegt vērtējumu par šīs aktivitātes ietekmi uz kopējo P&A jomu, jo detalizēti ieguldījumu un rezultātu dati par visu P&A sistēmu ir šobrīd pieejami tikai par 2018.gadu, kad platforma tikai uzsāka savu darbību un 2019.gada dati būs pieejami tikai 2020.gada III ceturksnī. JAUNUZŅĒMUMU EKOSISTĒMAS Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais pienesums - gan jaunuzņēmumu skaits, gan radītās darbvietas, gan piesaistītais investīciju apjoms. 2018.gada beigās Latvijā identificēti 346 jaunuzņēmumi, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, kā arī vēl 72, kas vecāki par pieciem gadiem (kopumā 418 jaunuzņēmumi). Ik gadu Latvijā vidēji rodas vidēji 50 jaunuzņēmumu - vairums jaunuzņēmumu (aptuveni 45%) darbojas IKT jomā (programmēšana, IKT pakalpojumi, datu apstrāde, mākslīgais intelekts un lielie dati), kā arī citās jomās, kas rada tehnoloģiski attīstītus produktus - bezpilota lidaparātus, elektroniku, 3D materiālus, medicīnas tehnoloģijas, viedos pārklājumus materiālu ražošanai, bioķīmiju, u.c. Kopumā Latvijas jaunuzņēmumos pieaug darbinieku skaits un 2019.gada sākumā jaunuzņēmumi nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus (vērojams vairākkārtīgs pieaugums no 2012.g.) un budžetā nomaksājuši vairāk nekā 34 milj. euro - visvairāk nodarbināto ir IKT sektorā- 51%. Kopš 2012.gada pieaudzis sieviešu īpatsvars, kas nodarbinātas jaunuzņēmumos: no 23% 2012.gadā līdz 34% 2018.gadā. Latvija var lepoties ar kopumā 12 jaunuzņēmumu exit jeb pilnīgas pārdošanas darījumiem un kopumā jaunuzņēmumi Latvijā no 2012.gada piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 303 milj. euro apjomā. Jaunuzņēmumiem Latvijā pieejams plašs atbalsta pasākumu klāsts: • LIAA nodrošina vienas pieturas aģentūras atbalstu jaunuzņēmumiem, tai skaitā atbalstu dalībai starptautiskās nozares konferencēs un divpusējās tikšanās ar investoriem. No 2018.gada 1.februāra sākusi darboties Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecība Silīcija ielejā, ASV. • Būtiska loma jaunuzņēmumu attīstībā ir riska kapitāla finansējuma pieejamībai. Jaunuzņēmumiem pieejams riska kapitāla finansējums ar 15 milj. euro publisko līdzfinansējumu pirmssēklas stadijā akcelerācijas fondos, ko nodrošina trīs akcelerācijas fondu pārvaldnieki - Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor Fund. Līdz 2021.gadam plānots atbalstīt 150 uzņēmumus. Papildus jaunuzņēmumiem ir pieejams finansējums sēklas un izaugsmes riska kapitāla fondos ar 60 milj. euro publisko līdzfinansējumu. • No 2017. gada vidus jaunuzņēmumu dibinātājiem ir pieejamas jaunuzņēmumu vīzas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei no trešajām valstīm, kas piedāvā atvieglotus nosacījumus ES zilās kartes saņemšanai. • Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums paredz šādas atbalsta programmas jaunuzņēmumiem - atbalsta programma fiksēta maksājuma veikšanai un atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Minēto atbalsta programmu ietvaros jaunuzņēmumam iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi. PLĀNOŠANAS REĢIONU IESTRĀDES RIS3 ĪSTENOŠANĀ Plānošanas reģioniem ir labas iestrādes un potenciāls inovācijas veicināšanā, piemērojot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus, saskaņā ar RIS3:

1. a)katrā plānošanas reģionā darbojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Centri kalpo kā "pirmā pietura" esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, sniedzot dažāda veida konsultatīvu atbalstu, kā arī organizējot dažus inovāciju veicinošus pasākumus, tirdzniecības misijas un starptautisku izstāžu apmeklējumus utt.;
2. b)katrā reģionā darbojas biznesa inkubatori, kas sniedz atbalstu personām un uzņēmējiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai;
3. c)reģionu attīstības plānošanas dokumentos ir definēts katra reģiona ekonomiskais attīstības profils, tai skaitā identificēti esošie un perspektīvie ekonomiskās attīstības virzieni un nozares;
4. d)Vidzemes plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam ir definējis nacionālās viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām atbilstošās reģiona viedās specializācijas jomas un pašlaik izstrādā reģiona viedās specializācijas stratēģiju; Rīgas plānošanas reģions ir veicis priekšizpēti viedās specializācijas stratēģijas izveidei;
5. e)reģionos tiek veicināta tādu atbalsta struktūru veidošanās, kurām ir būtiska ietekme uz inovāciju vides attīstību. Piemēram, Vidzemes plānošana reģionā no 2010. gada darbojas Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kurš tiek transformēts par pārtikas bioekonomikas klasteri , un Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris, tiek attīstīts reģiona kokapstrādes sektora uzņēmumu sadarbības tīkls;
6. f)reģioni īsteno arī citus projektus un iniciatīvas uzņēmējdarbības un inovāciju vides veicināšanai , piem., Rīgas plānošanas reģions ir veicis nozaru pievienotās vērtības kartēšanu savā reģionā, Vidzemes plānošanas reģions īsteno reģionā starptautiska mēroga pasākumu kopumu - "Vidzemes inovāciju nedēļa" . VARAM arī īsteno Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektu "Viedās specializācijas mācīšanās starp reģioniem" (LARS), kura virsmērķis ir palīdzēt publiskajam sektoram vadīt viedās specializācijas procesus reģionos, kā arī sasaistīt inovāciju tīklus starp reģioniem. Projekta rezultātā plānots rast jaunus risinājumus, lai pārvarētu reģionālo inovāciju sistēmu fragmentāciju uzņēmējdarbības procesos, kas var dot pienesumu kopējās viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un attīstīšanai Latvijā. Detalizētāk par projektu var atrast šajā tīmekļa vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/projekti/lars/ Starp Vidzemes plānošanas reģionā ieviešanā esošajiem projektiem, kas tieši sekmē inovāciju ekosistēmas attīstību reģionā ir mināmi Interreg Europe 2014. -2020. programmas projekti: "Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai "(INNO INFRA SHARE); "Atbalsts eko inovāciju virzīšanai starptautiskajos tirgos (SUPER)"; "Reģionālie pasākumi darbības programmu inovācijai (RATIO); "Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti "(ecoRIS3); un Interreg Baltijas Jūras programmas 2014. -2020. programmas projekti: "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos"(RDI2CluB); "Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību" (GoSmartBSR); "Biomasas vērtību ķēdes attīstīšana Baltijas Jūras reģionā" (BalticBiomass4Value). Zemkopības ministrijas atbalsts bioekonomikas jomā Jau šajā plānošanas periodā Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu inovāciju attīstībai, lai veicinātu lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos. Tai skaitā, tiek atbalstīta Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI) darba grupu projektu īstenošana, veicinot pētnieku un nozares pārstāvju sadarbību. Savukārt, Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta ietvaros tiek atbalstītas inovācijas zvejniecības un akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai. ZM ir arī aktīvi iesaistīta Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā, kurā viena no prioritātēm ir zināšanu ietilpīga Bioekonomika. un Latvija ir viena no pirmajām ES valstīm, kurai ir izstrādāta Bioekonomikas stratēģija. ZM atbalsta instrumenti, kuros ir paredzēts atbalsts bioekonomikas jomas pētniecībai un inovācijām sniedz tiešu ieguldījumu bioekonomikas jomas attīstībā, kā arī ir ar tiešu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā, gan norādot veidojot daļu no Latvijas Eiropas inovāciju rādītāju grupa pozīcijas, gan kā daļa no kopējiem finansiālajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. 1) Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) 2014.- 2020. gada plānošanas periodā Zemkopības ministrija sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu inovāciju attīstībai, lai veicinātu lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos. Latvijas lauku attīstības programmas 2014 - 2020. gadam ietvaros atbalsts inovācijām tiek sniegts pasākuma "Sadarbība". Šī pasākuma ietvaros ir paredzēti divi apakšpasākumi - "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" (16.2) un "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas EIP darba grupu projektu īstenošanai" (16.1.), kuri tieši veicina inovāciju izstrādi un ieviešanu praksē, proti, tiek atbalstīta Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP) darba grupu un atbalsta saņēmēju grupas projektu īstenošana, veicinot sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes un ieviešot tās praksē. 16.1. apakšpasākuma "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" ietvaros atbalsts paredzēts Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupām inovatīvu projektu īstenošanai. EIP mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas darbojas pēc principa "mazāk izejvielu, vairāk rezultāta" un ir harmonijā ar vidi. EIP ietver produktu un metožu izstrādi un to integrāciju ražošanas procesā. Savukārt 16.2. apakšpasākuma "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" ietvaros tiks atbalstīta sadarbība starp vismaz diviem dažādiem dalībniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, veicinot lauku attīstības politikas mērķu un prioritāšu sasniegšanu. Atbalsts 16.1. un 16.2. apakšpasākumā prioritāri tiek sniegts: • ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmu attīstībai, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus; • lauksaimniecības un mežsaimniecības resursu saglabāšanai un efektivitātes uzlabošanai (piemēram, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), palielināt energoefektivitāti, ieviest precīzās un bezatlikuma tehnoloģijas, samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu, kā arī veicinot oglekļa uzglabāšanu un CO2 piesaisti); • pilna ražošanas cikla nodrošināšanai no primāro lauksaimniecības produktu ražotāja līdz gatavās produkcijas pārstrādātājam, sadarbībā rodot kompleksu ilgtspējīgu risinājumu; • lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanai, izmantojot vietējās izejvielas; • ekonomisko rādītāju uzlabošanai lauku saimniecībās vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos un privāto mežu apsaimniekošanā, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus; • pārtikas un kokmateriālu īsās piegādes ķēdes stiprināšanai, veicinot sadarbību starp vietējiem ražotājiem, lai samazinātu attālumu starp ražotāju un galapatērētāju, kā arī starpnieku skaitu un veicinātu tiešo iegādi no pārtikas ražotāja. Kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu pasākumam M16 nosaka 2017. gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā". Projektu ideja pieņemšana un atbalsta piešķiršana EIP darba grupām 16.1. apakšpasākuma tika uzsākta 2017.gadā ar kopējo periodā pieejamo publisko finansējumu ~ 14 milj. EUR. EIP darba grupas apstiprinātajiem projektiem populārākās tēmas ir jauni risinājumi pārtikas ražošanas blakusproduktu izmantošanā, pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanā un ārstnieciskās pārtikas ražošanā, jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanā, inovatīvi risinājumi lauksaimniecības dzīvnieku slimību profilaksei, agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, kā arī augu slimību ierobežošanai. Ka arī 2017.gadā projektu ideja pieņemšana un atbalsta piešķiršana tika uzsākta 16.2.apakšpasākumā ar kopējo periodā pieejamo publisko finansējumu ~ 6 milj. EUR. 16.2.apakšapsākuma ietvaros liela daļa no projektu iesniegumiem ir saistīti ar dažādu lauksaimniecības produktu audzēšanu un zemes ielabošanas veidiem, kā arī projektu iesniegumu tēmas ir saistītas ar augļkopības nozares attīstīšanu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tai skaitā ievērojamā daļā apstiprinātajos projektos paredzētas videi draudzīgas (bioloģiskas un integrētas) inovatīvas metodes, tehnoloģijas, kā arī lauksaimniecības un pārstrādes produktu ražošana. EIP pieeja un partneru sadarbība veicina lauksaimniekus aktīvi piedalīties novatorisku risinājumu kopradīšanā. Partneru sadarbība projektā, sniedzot katram savu ieguldījumu projektu mērķu sasniegšanā, atvieglo līdzīpašumu novatoriskiem risinājumiem, kurus lauksaimnieki var viegli piemērot. 2) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) EJZF atbalsts inovācijām paredzēts zvejniecības ilgtspējīgas attīstības un akvakultūras ilgtspējīgas attīstības pasākumos "Inovācija". Kopā visā periodā no 2014-2020.gadam EJZF pieejams publiskais finansējums 183,5 milj. EUR. Inovācijām zivsaimniecībā No tā pieejami 12,2 milj. EUR. Pasākuma "Inovācija" atbalsta mērķis ir izstrādāt ieviešanai jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, aprīkojumu, procesus vai metodes. Atbalsta pretendenti pasākumā var būt gan zinātniskās institūcijas, gan komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu, gan arī zivsaimniecības nozares biedrības. Pretendējot uz atbalstu uzņēmējiem vai biedrībām, projektus jāīsteno sadarbībā ar zinātnisko institūciju. Inovāciju projekts īstenojams vismaz vienā no šādām jomām: 1. ietekmes uz vidi samazināšana; 2. ilgtspējīgas ražošanas metodes; 3. produktu pievienotā vērtība; 4. ražošanas procesu efektivitāte; 5. zvejas aprīkojums; 6. resursu ilgtspējīga izmantošana, tostarp energoefektivitāte ražošanas procesā; 7. jaunas, tirgū perspektīvas akvakultūras dzīvnieku sugas; 8. akvakultūras dzīvnieku labturība; 9. zivju miltu un zivju eļļas izmantošanas samazināšana akvakultūrā. 45.attēls. Zināšanu ietilpīga bioekonomika Esošā situācija Zināšanu ietilpīgas bioekonomika (turpmāk - Bioekonomika) ir nozīmīga tautsaimniecības attīstībā, ar vairāk nekā 53 milj. euro lielu P&A finansējumu IZM, EM un ZM programmās, kas veido ~ 25 % no šo programmu kopējā apmēra, un tas aptver tādas tradicionālās ekonomikas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, pārtikas un dzērienu ražošana, taču produktivitāte jeb pievienotā vērtība uz 1 nodarbināto šajās nozarēs joprojām atpaliek no nozares vidējā rādītāja ES. Lai paaugstinātu nozares produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, nepieciešams stimulēt inovācijas straujākai produktivitātes kāpināšanai uz nodarbināto skaitu. Atšķirībā no pārējām RIS3 specializācijas jomām, būtiska loma ir arī bioekonomikas attīstībā ir ZM pārvaldītajiem P&A instrumentiem, kuru ieguldījumu kopējais pieejamais apmērs 26.2 milj. euro apmērā nozīmē to, ka bioekonomika P&A programmu ieguldījumos ir otrā visvairāk atbalstītā RIS3 jomu aiz viedajiem materiāliem. Bioekonomika ir arī būtiska ne tikai tautsaimniecības attīstībai, bet arī valstij kopumā, tostarp, lauku apdzīvotībai, valsts stabilitātei un attīstībai, kā arī globālajiem izaicinājumiem. Latvijā zinātnisko institūciju pētniecības un inovāciju kompetence Bioekonomikas jomā ir izveidojusies vairākās tēmās: lauksaimniecībā (ilgtspējīga un efektīva lauksaimniecība, produktivitāte graudkopībā un bioloģiskā lauksaimniecība), inovatīvu pārtikas produktu izstrādē, pārtikas drošībā (bioloģiskais, ķīmiskais piesārņojums pārtikas produktos un izejvielās), mežsaimniecībā (ilgtspējīga un klimata pārmaiņām piemērota mežsaimniecībā, augu kaitēkļi mežsaimniecībā, koksnes kvalitāte un ilgtspējīga piegāde), bioresursu nozares pētījumos (biotehnoloģiju attīstīšana, biomasas enerģijas tehnoloģijas, koksnes ķīmijas tehnoloģiju pētījumi, bioetanola ieguves tehnoloģijas, bioekonomikas reģionālā dimensija), lauku attīstībā - lauku attīstības un ilgtspējas veicināšana, agro-pārtikas sistēmas, aprites ekonomika un lauku pārvaldība. Bioekonomikas pētniecības kompetence Latvijā veidojas plašā zinātnisko insititūciju lokā. Plašākais tēmu loks tiek attīstīts LLU ar to saistītajos zinātniskajos institūtos -Dārzkopības institūtā, Agroresursu un ekonomikas institūtā, Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā "Agrihorts", un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", LVMI "Silava", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā , Baltic Studies Centre, Daugavpils Universitātē, DU Latvijas Hidroekoloģijas institūtā, Latvijas Universitātē, LU Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūtā, , Rīgas Tehniskajā universitātē, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtāun Vides risinājumu institūtā. Visaktīvākā un mērķtiecīgākā pētniecības rezultātu komercializācija notiek bioresursu bāzēto biotehnoloģiju jomā, kur nozīmīgi spēlētāji ir Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts un A/S Latvijas finieris, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi no koksnes biomasas un RTU, LU un LLU Tehniskā fakultāte, kas strādā pie pētījumiem biodegvielas izstrādē. Aktīva zināšanu un tehnoloģiju pārnese starp zinātniskajām institūcijām un komersektoru notiek arī pārtikas un mežsaimniecības jomās, kur ievērojams skaits komercializācijas pētījumu veikti, pateicoties pārtikas nozares un meža nozares kompetences centriem, kuros atbalstu saņēmis plašs nozares uzņēmumu loks. Tematisko nišu attīstība Bioekonomikas jomā starp IZM un EM P&A programmām to ietvaros veiktā padziļinātā analīze ir ļāvusi identificēts 6 nozīmīgas jomas specializācijas nišas. Fundamentāli svarīga loma ir meža nozarei, jo četras no specializācijas nišām ietver ilgtspējīgu un klimata pārmaiņām piemērotu mežsaimniecību, koksnes biomasas ķīmisko pārstrādi un inovatīvu koksnes produktu izstrādi. Bioekonomikā augstākais pētniecības un inovāciju projektu finansējums piesaistīts nišās, kas aptver inovatīvu produktu izstrādi, lauksaimniecību, bioresursu pārstrādes tehnoloģisko risinājumu izstrādi un ilgtspējīgu meža audzēšanu. Īpaši būtiska loma uzņēmumu investīciju piesaistē pētniecībā un inovācijas ir pārtikas un meža nozares kompetences centriem, kuru kopējais finansējums - 6,56 milj. euro (uzņēmumu, zinātnisko institūciju un ES finansējums), veido ievērojamu daļu no Bioekonomikā kopumā piesaistītā finansējuma pētniecībai un inovācijām. Papildus ir identificēta specializācijas niša - lauku attīstība, kas ietver pētniecības un inovāciju projektus lauku attīstībā un ilgtspējas veicināšanā. 46.attēls. "Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas" attīstītās P&A tematiskās nišas pēc ieguldījumu apjoma IZM un EM P&A instrumentos milj. EUR, 2014.-2018.gads Izaicinājumi Bioekonomikas jomā Latvijā ir augsta pētniecības un inovācijas kompetence un spēja piesaistīt privāto finansējumu nišās, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu un tehnoloģisko risinājumu izstrādi. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un ar tām saistītos izaicinājumus, ir būtiski mērķfokusētāk attīstīt pētniecības kompetenci un inovācijas kapacitāti mežsaimniecības un lauksaimniecības pielāgošanai klimata pārmaiņām un aprites ekonomikai. Bioekonomikas nozares nākotnes izaicinājumi ir arī jāīsteno ņemot vērā Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 noteiktos rīcības virzienus, lai kopā ļautu pārdomātā un integrētā veidā veicināt specializācijas jomas attīstību Latvijā. 47.attēls. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas Esošā situācija Biomedicīna (BM) ir Latvijai nozīmīga starptautiski atpazīstama un konkurētspējīga pētniecības joma ar bagātām tradīcijām, augstu zinātnisko izcilību un inovācijas potenciālu. BM pētniecības kompetence ir koncentrēta Rīgā: Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Klīniskā pētniecība tiek veikta arī trīs Rīgā esošās slimnīcās - P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī reģionālajās un specializētajās slimnīcās. Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte (Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija, Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) veic pētījumus biotehnoloģiju, medicīnas inženierijas, bioorganiskās ķīmijas, farmaceitisko un bioaktīvo vielu iegūšanas jomās. BM jomas zinātnisko publikāciju kvalitātes rādītājs - specifiski svērtā citēšanas ietekme (FWCI) medicīnas un veselības nozarē ir trīs reizes lielāka nekā vidēji ES-28 valstīs, vienlīdz augsta salīdzinājumā ar Igaunijas rādītājiem un ievērojami augstāka nekā Lietuvai. Periodā no 2014.-2018.gadam BM jomas pētniecībā un inovācijā piesaistīts publiskais finansējums 45,9 milj. euro apmērā jeb 24 % no kopējā finansējuma RIS3 jomu IZM un EM P&A programmās. Tematiski BM pētījumi Latvijā aptver gan tradicionālo augstas kvalitātes bioloģisko pētniecību, gan klīnisko izpēti, gan pieaugošā apmērā digitalizēto veselības aprūpi. P&A Biotehnoloģiju un biofarmācijas nišās, kur Latvijā ir attīstīta arī industrija, notiek gan akadēmiskajā vidē, gan uzņēmumos, taču pašlaik nefunkcionē secīga sasaiste no agrīnās izpētes fāzes līdz tehnoloģijas vai produkta komercializācijai un ieviešanai tirgū. Arvien vairāk pētniecības kompetence tiek attīstīta digitalizētās veselības aprūpes jomā, kā arī pozitīvi vērtējama Latvijas nesenā iesaiste Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) reģionālajā inovāciju shēmā "Veselība" un aktīvs atbalsts tematiskiem hakatoniem. Apjomīgas un industrijai perspektīvas nišas ir Personalizētā/precīzijas medicīna un Translācijas medicīna (jaunu produktu izpēte medicīnisku problēmu risināšanai), kuras pašlaik tiek attīstītas tikai par publiskā sektora ieguldījumiem, lai gan tām ir augsts komercializācijas potenciāls. Veselības sistēmu pētniecība un Vides veselība, ņemot vērā nišu sociālo raksturu, industrijas iesaiste varētu būt minimāla. Kopumā jāņem vērā, ka RIS3 atbalsta instrumenti BM jomā ir bijis izteikti aktīvs tikai pēdējos trīs gadus, līdz ar to pašlaik vēl ir priekšlaicīgi vērtēt BM jomas P&A saturisko pienesumu uzņēmējdarbības atklājuma procesa sekmīgā īstenošanā. BM jomā augsto pētniecības kapacitāti nodrošina arvien pieaugošais studējošo skaits, tajā skaitā ārvalstu studenti, kurus arī potenciāli iespējams piesaistīt zinātniskajai darbībai, nodrošinot Eiropā konkurētspējīgu atalgojumu un darba apstākļus. Arī BM jomas atbalsta nozarēs (dabaszinātnes, rehabilitācija) strādājošo skaits ir pietiekams. Jaunu darba iespēju veidošanos veicina globāls trends - sabiedrības novecošanās, kas ir aktuāla arī Latvijā. Līdz ar jaunu un bieži vien disruptīvu tehnoloģiju attīstību, BM veidojas par perspektīvu nozari darba tirgū - gan tradicionālajās veselības jomas profesijās, gan arī radot pilnīgi jaunas nodarbinātības iespējas. 48.attēls. "Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģijas" attīstītās P&A tematiskās nišas pēc ieguldījumu apjoma IZM un EM P&A instrumentos milj. EUR, 2014.-2018.gads Tematisko nišu attīstība BM jomā ir izveidots stratēģiskās ekosistēmas pilotprojekts, kura ietvaros tiek attīstīta bioloģiskās informācijas "datu ezera" izveide personalizētas diagnostikas un terapijas risinājumu izstrādei. Datu ezerā ar informācijas tehnoloģiju palīdzību tiek integrēta nacionālajā biobankā apkopotā bioloģiskā informācija, industrijas partneriem piedāvājot diferencētus pakalpojumus efektivitātes un drošības paredzēšanai (prediktīvā medicīna), savukārt pacientiem - precīzijas medicīnā balstītu ārstēšanu. Nodrošinot terapiju saņemošo pacientu personalizēto datu atpakaļplūsmu, tiek nepārtraukti attīstīta sistēmas prediktīvā spēja un uzlabotas mākslīgā intelektā balstītās funkcijas, lai efektivizētu preklīnisko un klīnisko izpēti ar IKT modelēšanas (t.s. in-silico) risinājumiem. Tādējādi tiek sasniegti vairāki industrijai nozīmīgi mērķi - ātrāka un izmaksu efektīvāka diagnostisko un terapeitisko līdzekļu izpēte; precīzija terapijas izvēlē un pielietošanā konkrētam personalizētam pacientam, samazinot blakusparādību risku; datu vadībā balstīta slimnieka drošība un veselības aprūpes sistēmas optimizācija. Perspektīvi attīstāmas būtu šādas vērtību ķēžu ekosistēmas: - funkcionālo uzturu un inovatīvas pārtikas lietojumiem veselības veicināšanas mērķiem; - inovatīvu dabas vielās balstītu ārstniecības līdzekļu ieguvi un ieviešanu terapijā; - mobilo veselības sensoru un biosensoru pielietojums veselības stāvokļa monitorēšanā; - pacientu centrētu veselības aprūpes rīku izstrāde un izmantošana Izaicinājumi BM jomas attīstība ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem - novecošanos, mobilitāti, klimata pārmaiņu vadību, kuros lielu lomu ieņem dažādu datu masīvu un parasto un lielo datu apstrādes tehnoloģiju sinerģiju veidošana. Šajā kontekstā Latvijai ir būtiski saprast, kuras no potenciālajām BM nišām ir attīstāmas ar RIS3 instrumentiem, kā arī - kāds ir optimālais atbalsts pievienotās vērtības pieaugumam tradicionālajās farmācijas un veselības aprūpes pakalpojumu nozarēs. Augsta pētniecības kvalitāte agrīnās fāzēs prasa veidot labāku sasaisti starp produktu un pakalpojumu attīstību un ieviešanu tirgū. Vienlaikus, mērot komerciālos ieguvumus, jāņem vērā ne tikai eksporta ienākumi, bet arī importa substitūcijas un veselības sistēmas efektivizācijas rezultāts. Latvijas BM jomas P&A nišas pārklājas ar Igaunijas un Lietuvas kompetencēm, taču vienlaikus, apvienojot Baltijas valstu kompetences, tā ir iespēja attīstīt reģionālu inovatīvu farmāciju un medicīnas aparatūras izstrādi, kas var būt konkurētspējīga globālajā tirgū. 49.attēls. Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas Esošā situācija Viedās specializācijas joma "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" (turpmāk - joma) ir īpaši nozīmīga Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu radīšanu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstīšanu ar vairāk nekā 51.5 milj. euro lielu P&A finansējumu IZM un EM programmās, kas veido 28 % no šo programmu apmēra. Jomas galvenie fundamentālo un lietišķo zināšanu rezultātus veido augstskolas un zinātniskās institūcijas. No tām vadošās institūcijas, kurās koncentrēta jomas P&I kapacitāte ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts (KĶI), Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI). LU CFI un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte ir galvenie jomas vadošie pētniecības centri ar bagātām tradīcijām un pētniecības kompetencēm jo īpaši materiālu izpētē fotonikas un elektronikas pielietojumam, nanotehnoloģijās, polimēru un kompozītmateriālu izstrādē, plāno kārtiņu un pārklājumu izpētē u.c. OSI un KĶI galvenie pētniecības virzieni ir attiecīgi organiskā ķīmija un polimēru ķīmija. Latvijā ir izveidoti divi lieli ekselences centri - Baltijas Biomateriālu Ekselences centrs (BBCE) un Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centrs (CAMART). Ekselences centru darbība ir virzīta uz zinātniskās ekselences paaugstināšanu, starptautisko sadarbību un industrijas iesaisti, kas nākotnē veicinās tehnoloģiju pārnesi un jaunu produktu ieviešanu tirgū. Starp vadošajiem uzņēmumiem Latvijā ir SIA "Sidrabe" un SIA "GroGlass", kas veic pētījumus viedo pārklājumu tehnoloģisko procesu optimizācijā un prototipēšanā. SIA "Primekss", kas veic pētījumus jaunu betona materiālu tehnoloģiskā izstrādē un ražošanā u.c. Lai gan jomā darbojas spēcīgi un starptautiski atzīti zinātniskās izcilības institūti, tomēr ir vērojama zinātniskā personāla novecošanās, studējošo skaita samazinājums STEM studiju programmās un augsts studējošo atbiruma īpatsvars. Līdzīga tendence ir vērojama arī doktora grādu ieguvēju dinamikā. Lai jomā neveidotos augsti kvalificētu un profesionālu cilvēkresursu trūkums, ir nepieciešama valsts intervence. Tematisko nišu attīstība Viedās specializācijas jomā aktuālās tematiskās nišas ir: implantu materiāli; kompozītmateriāli un polimēri; plānie slāņi un pārklājumi; iekārtas, ierīces un sistēmas; tehnoloģijas, funkcionālie materiāli fotonikai un elektronikai un nanotehnoloģijas, nanokompozīti un keramika. Niša - tehnoloģijas, sevī ietver pētniecības un inovācijas (P&I) projektus, kas ir vērsti uz jaunu un modernu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu tādās tautsaimniecības nozarēs kā metālapstrāde un kokapstrāde. Augstāka privātā sektora investīciju piesaiste ir vērojama nišās, kur Latvijai jau ir izveidojusies salīdzinošā priekšrocība, proti, mašīnbūve, metālapstrāde un kokapstrāde. 50.attēls. "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" attīstītās P&A tematiskās nišas pēc ieguldījumu apjoma IZM un EM P&A instrumentos %, EUR, 2014.-2018.gads Līdzvērtīga P&A attīstība gan publiskajā gan privātajā sektorā notiek nišās: iekārtas, ierīces un sistēmas, nanotehnoloģijas, nanomateriāli un keramika, kompozītmateriāli un polimēri un funkcionālie materiāli fotonikai un elektronikai. Augstākais privātā sektora apgūtais finansējuma apjoms ir nišās: tehnoloģijas, plānie slāņi un pārklājumi un iekārtas, ierīces un sistēmas, kas attiecīgi ir 52%, 52% un 48% no kopējā publiskā finansējuma, kuru ir apguvis privātais sektors. Šajās nišās augstākais P&I projektu īpatsvars ir kompetences centru (Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs un Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs) programmā. Izaicinājumi Lai sekmētu jomas izaugsmi ir nepieciešams veicināt pētniecības un inovācijas attīstību privātajā sektorā un palielināt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju īpatsvaru eksportā. Augsts fundamentālo un lietišķo pētījumu īpatsvars ir vērojams nanotehnoloģiju, nanokompozītu, keramikas un funkcionālo materiālu fotonikai un elektronikai pētījumu virzienos, taču tehnoloģiju pārneses attīstīšanai nepieciešams mērķtiecīgāk piesaistīt industriju un privātā sektora investīcijas. Nepieciešama lielāka valsts intervence P&A cilvēkkapitāla veidošanai, lai ilgtermiņā nodrošinātu P&A kapacitātes attīstību komercsektorā. 51.attēls. Viedā enerģētika Esošā situācija Pētniecība un inovācija RIS3 specializācijas jomā "Viedā enerģētika" aptver enerģētikas, būvniecības, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības jomas un sniedz pienesumu gan dekarbonizācijai un klimata mērķu sasniegšanai, gan aprites ekonomikas attīstībai. 2014.-2018. gada periodā "Viedās enerģētikas" jomas pētniecībā un inovācijā piesaistīts 34,3 milj. euro jeb 18 % no kopējā IZM un EM programmās RIS3 jomās piesaistītā P&I finansējuma apjoma7, veicinot kompetenču un jaunu tehnoloģisko risinājumu attīstīšanu gan energoefektivitātes uzlabošanai, gan viedo tīklu attīstīšanai un energosistēmu vadības efektivitātes uzlabošanai, gan alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas ieguves avotu izpētē un testēšanā. Publiskajā sektorā (valsts augstskolās un zinātniskajos institūtos) un privātajā sektorā "Viedās enerģētikas" jomas pētniecības prioritātes un ieguldījumu apjoms ir samērā līdzīgs, tajā pašā laikā neveidojot pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un komercializāciju, kā arī ievērojami lielāks publiskās pētniecība īpatsvars un maza privātā sektora aktivitāte ir atjaunojamās enerģijas ieguves avotu un tehnoloģisko risinājumu izpētē un attīstīšanā. Publiskajā sektorā pētniecības kompetence "Viedās enerģētikas" jomā koncentrēta 1) Rīgas Tehniskajā Universitātē (jo īpaši Enerģētikas institūtā, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā, Lietišķās ķīmijas institūtā), 2) Latvijas Lauksaimniecības universitātē (jo īpaši Enerģētikas institūtā un Spēkratu institūta Alternatīvo degvielu zinātniskajā laboratorijā) un 3) Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. 52.attēls. "Viedā enerģētika" attīstītās P&A tematiskās nišas pēc ieguldījumu apjoma IZM un EM P&A instrumentos milj. EUR, 2014.-2018.gads Tematisko nišu attīstība Jaunas, efektīvas, lietotājcentrētas tehnoloģijas un pakalpojumi, jo īpaši enerģētikas, transporta un IKT jomā ir pamatnosacījums ilgtspējīgu saimniecisko aktivitāšu, kā arī urbāno teritoriju attīstībai, kas ir viens no aktuālajiem pasaules un, tostarp, Eiropas izaicinājumiem. Pilsētu un kopienu funkcionēšanas pamatā ir mājokļu, mobilitātes un enerģijas sistēmu telpiska integrācija. IKT un digitālās tehnoloģijas ir līdzeklis, ar kura palīdzību pilsētu funkcionalitāti padarīt efektīvāku, vieglāk pieejamu un lietojamu, vienlaikus pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un pielāgojoties klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā stratēģiskās ekosistēmas "Viedā pilsēta" pilotprojekta turpmākā attīstība būtu fokusējama divās jomās: 1) viedās enerģijas sistēmas - viedie tīkli, risinājumi efektīvai energoapgādei (elektrība, siltum/aukstumapgāde) un enerģijas pašražošanai, alternatīvās enerģijas ieguves avotu izpēte un tehnoloģisko risinājumu attīstīšana, materiāltehniskie un digitālie risinājumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai un monitoringam; 2) viedā mobilitāte - automatizētais transports, elektromobilitāte un alternatīvās degvielas (jo īpaši biodegvielas, ūdeņradis), inteliģentās transporta sistēmas; inovatīvi mobilitātes pakalpojumi, IKT aplikācijas to nodrošināšanai, utml. Viedo pilsētu tehnoloģiju un inovācijas attīstīšanas ietvaros papildus veicami arī enerģijas, mobilitātes sistēmu un to digitalizācijas sociālekonomisko aspektu pētījumi. Latvijā attīstītas un ar augstu izaugsmes potenciālu ir pētniecība un inovācija šādās jomās: Viedās enerģijas sistēmas: Atjaunojamās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana: - materiālu un inženiertehnoloģiju pētījumi atjaunojamās enerģijas (jo īpaši, saules, ūdeņraža enerģijas) ieguvei un uzkrāšanai; - bioenerģijas (biomasas, biogāzes) ieguves avotu un tehnoloģiju un to pilnveides iespēju izpēte, (piemēram, ražošanas atkritumu izmantošanas efektivitātes izpēte, biomasas sadedzināšanas iekārtu izstrāde un pilnveide); - viļņu enerģijas ieguves tehnoloģiju izpēte. Viedie tīkli, enerģijas uzkrāšana un atguve un atjaunojamās enerģijas integrēšana energosistēmā - energosistēmu (elektrības un siltuma) pārvaldības automatizācija; - enerģijas pārveidošanas un uzkrāšanas tehnoloģijas, t.sk. baterijas, industriālās ražošanas automatizācijai, enerģijas pašražošanai un elektromobilitātei. Ēku energoefektivitāte - materiāli un tehnoloģijas energoefektivitātes uzlabošanai, siltuma atguvei ēkās - logu siltināšanas hermētiķi, biobāzēti siltumizolācijas materiāli; - energosistēmu pārvaldības automatizācija. Viedā mobilitāte: - alternatīvās degvielas (ūdeņradis) un biodegvielas - (biogāze); - elektropiedziņas un enerģijas atguves tehnoloģijas ; - automatizētais transports un inteliģentās transporta sistēmas; - tehnoloģijas elektromobiļu (bezvadu) uzlādes attīstīšanai. Aktuālie risināmie izaicinājumi P&I kapacitātes palielināšanai 1) P&A cilvēkkapitāla ataudze un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana - katru gadu ar "Viedās enerģētikas" jomu saistītajās studiju programmās studē vidēji 4,5% no kopējā Latvijas studentu skaita, turklāt vērojama tendence, ka no visiem imatrikulētajiem bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem, tikai aptuveni 50% studijas pabeidz. Arī doktorantūras studentu vidū situācija ir līdzīga. 2) Zinātniskās izcilības paaugstināšana un pētniecības internacionalizācija - "Viedās enerģētikas" joma Latvijā ir ar izteikti lietišķu ievirzi, vērsta uz industrijai aktuālu problēmjautājumu risināšanu, taču zinātniskā izcilība un starptautiskā redzamība un sadarbība, vērtējot pēc zinātnisko publikāciju rādītājiem, salīdzinājumā starp Baltijas valstīm un ar ES-28 valstu vidējiem rādītājiem caurmērā joprojām ir būtiski uzlabojama. 53.attēls. "Viedā enerģētika" jomas zinātnisko publikāciju rādītāji starptautiskā salīdzinājumā 2014.-2018.gads 3) Pētniecības pilotprojektu un demonstrāciju projektu īstenošana, paredzot atbalsta instrumentus un attīstot koordinētāku un mērķfokusētāku sadarbību starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Šādas P&I iniciatīvas praktiski demonstrē pētniecības kompetences, inovācijas potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē. 54.attēls. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Esošā situācija Viedās specializācijas joma "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas" (IKT) ir joma ar tiešu horizontālu ieguldījumu arī uz pārējo RIS3 jomu attīstību un tās loma Latvijas tautsaimniecībā ir ar strauji pieaugošu pievienoto vērtību. 2014. - 2018.gada periodā kopējie P&A ieguldījumi IZM un EM P&A programmās IKT jomā ir 27.9 milj. eiro, jeb 15 % no kopējā apjoma starp RIS3 jomām. P&A projektu īstenošanā vienlīdz aktīvi iesaistās gan publiskā sektora institūcijas, gan uzņēmumi. taču atsevišķu aktivitāšu līmenī ir novērojama izteikts viena sektora pārsvars P&A projektu izpildē. IKT jomā ir raksturīgs liels studējošo skaits parādot gan lielo interesi no studējošo puses, gan augsto šīs jomas speciālistu pieprasījumu darba tirgū. 55.attēls. Augstākās izglītības IKT jomas studentu īpatsvars ES valstīs 2016.gadā. Neskatoties uz augsto studētgribētāju skaitu IKT studijās, vienlīdz liels skaits studentu studijas priekšlaicīgi pārtrauc. Šobrīd, tikai apmēram 40% studējošo šajā jomā pabeidz ar iegūtu augstākās izglītības diplomu. Attiecībā par pētniecības kapacitāti un kvalitāti, IKT jomā ir raksturīgs liels fokuss tieši uz lietišķas ievirzes problēmu risinājumiem. Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā IKT jomā kopš 2018.gada ir piesaistīti aptuveni 10 % no programmas kopējā finansējuma, kamēr EM inovāciju instrumentos IKT jomas projektu īpatsvars pārsniedz 20 % no programmas kopējā finansējuma, parādot izteiktu interesi tieši attiecībā par jomas pienesumu komercializācijai gatavu risinājumu izstrādē. IKT jomā darbojas spēcīgi un starptautiski atzīti zinātniskās institūcijas, ko parāda arī augstie rezultāti programmā Apvārsnis 2020 IKT apakšprogrammā iegūts vairāk nekā 7,4 milj. liels finansējums no Eiropas Komisijas, kas ir 0,15 % no kopējā IKT apakšprogrgammā piesaistītā finansējuma. Tas ir otrs augstākais rezultāts aiz nanotehnoloģijām Apvārsnis 2020 industriālās līderības apakšprogrammās. Tomēr, ne visas IKT jomas zinātniskās institūcijas parāda augstus rezultātus starptautiskajā sadarbībā, jo piemēram, Apvārsnis 2020 programmā vislielākie panākumi ir privātā sektora uzņēmumiem, kamēr no IKT jomas zinātniskajām institūcijām lieli panākumi ir tikai Latvijas Universitātei, Latvijas Universitātes matemātikas un informātikas institūtam un Elektronikas un datorzinātņu institūtam. Vērtējot starptautisko sadrabību pēc zinātniskajām publikācijām, redzams, ka Latvijas pētnieki IKT jomā daudz mazāk sadarbojas ar ārvalstu pētniekiem, jo zinātniskās koppublikācijas ar ārzemju autoriem Latvijā ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja). Tematisko nišu attīstība Viedās specializācijas jomā aktuālās tematiskās nišas ir: elektronika un robotika, algoritmi un datormodeļi, datorlingvistika, datu uzglabāšana pārraidīšana un sistēmas, zemes tālizpēte, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, izglītības tehnoloģijas un digitalizācija, kā arī kiberdrošība. IZM un EM P&A instrumentos kopumā ir vērojama sabalansēta interese gan no publiskā, gan privātā sektora pētījumu īstenošanā, taču, atsevišķu tematisku nišu ietvaros ir vērojama vai nu tikai publiskā, vai privātā sektora pārsvaru pētījumu izpildē, kas rada riskus konkrētas tematiskās nišas ilgtspējai vai neizmantotajām iespējām tālākajā rezultātu komercializācijā. Šāda IKT jomas P&A tematiskā fragmentācija, kas saistīta ar zemo P&A pasūtījumu intensitāti, t.sk arī uzņēmējdarbības sektorā, kā arī mazu privātā sektora ieguldījumu P&A. 56.attēls. "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas" attīstītās P&A tematiskās nišas pēc ieguldījumu apjoma IZM un EM P&A instrumentos milj. EUR, 2014.-2018.gads Izaicinājumi Ir būtiski nepieciešams palielināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai IKT jomā, it īpaši tajās tematiskajās nišās, kurās šobrīd ir nepietiekama publiskā sektora kapacitāte, salīdzinājumā ar privātā sektora interesi un aktivitātēm. Šādas intensitātes palielinājumam ir jānotiek nodrošinot ciešu sasaisti starp privātā un publiskā sektora P&A aktivitātēm, nodrošinot to savstarpējo papildinātību. Papildus, ir nepieciešami aktīvi pasākumi, kuri veicina IKT jomas studiju programmu stiprināšanu, it īpaši attiecībā uz studentu atbiruma mazināšanu pamatstudiju programmās un lielākas nozīmes pievēršanu doktorantūrai (kurā līdzīgi kā pārējās RIS3 jomās ir ievērojami samazinājies doktora grādu ieguvēju skaits pēdējo gadu laikā). STRATĒĢISKA VĒRTĪBU ĶĒŽU EKOSISTĒMU ATTĪSTĪBA VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS IETVAROS Saskaņā ar RIS3 uzdevumu, kas nosaka, ka nepieciešams stimulēt tehnoloģiju-ietilpīgāku, augstākas pievienotās vērtības un eksportpotenciālu produktu un pakalpojumu ražošanu un iekļaušanos augstākos globālo vērtību ķēžu līmeņos, nepieciešama stratēģiska vērtību ķēžu, ar potenciāli augstu pievienoto vērtību, attīstības veicināšana nacionālā līmenī. Paplašinot vienas vērtību ķēdes dalībnieku integrāciju veidojas vērtību ķēdes ekosistēma, aptverot ciešākus un pastarpinātus privātā, publiskā un akadēmiskās vides sadarbības partnerus vietējā un starptautiskā mērogā. Uzņēmējdarbības ekosistēma ir savstarpēji saistītu uzņēmumu tīkls, piemēram, piegādātāji un izplatītāji, kuri savstarpēji mijiedarbojas, galvenokārt papildinot vai piegādājot galvenās vērtību veidojošās sastāvdaļas to produktos vai pakalpojumos. EM kopš 2018.gada septembra testa režīmā īsteno stratēģisku vērtības ķēžu ekosistēmu attīstību pēc speciāli veidotas metodes, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība iesaistīto pušu starpā (triple helix princips), veidojot efektīvu sadarbības platformu. Metodes teorētiskā pamatojuma bāze balstās klasteru kā konkurētspējas veicināšanas instrumenta teorijā, kas pielāgota attiecīgajam formātam un papildināta ar inovatīviem elementiem kā piem. dizaina domāšanas elementu izmantošana. Vērtību ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pieeja Vērtības ķēžu ekosistēmu pieeja sastāv no diviem darbību blokiem: kartēšana un koordinācija (turpmāk K-2 PIEEJA), kuru ietvaros tiek īstenota virkne konkrētu un savstarpēji saistītu aktivitāšu. Kartēšanas mērķis ir uz kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes metožu bāzes identificēt vērtību ķēdes ar augstu pievienoto vērtību, to galvenos dalībniekus un kopējo vērtību ķēdes ekosistēmu. Kvantitatīvā analīzes metode sastāv no makro datu analīzes, savukārt kvalitatīvā metodes sadaļas pamatā ir strukturētas intervijas ar nozares pārstāvjiem (privātā, akadēmijas, nevalstiskā un publiskā sektora pārstāvji). Interviju mērķis ir identificēt esošo situāciju, privātā sektora investīciju jomas un attīstības virzienus, kā arī akadēmiskā sektora zinātnisko kapacitāti konkrētajā jomā. Kartēšanas procesā nozīmīga ir gan nacionālā gan reģionālā dimensija, tādejādi nodrošinot līdzsvarotu informācija ieguvi. EM 2018.gadā ir veikusi trīs potenciālo vērtību ķēžu ekosistēmu kartēšanu biomedicīnas, viedās pilsētas un viedo materiālu jomā. Lai dziļāk analizētu izvirzīto attīstības jomu potenciālu un iespējamos attīstības scenārijus tiek organizēta dizaina domāšanas metodēs balstīta stratēģiskā darbnīca. Darbnīcā piedalās vairāk kā 40 privātā, akadēmijas, nevalstiskā un publiskā sektora pārstāvji apvienojoties iepriekš definēto attīstības jomu interešu grupās, kuru ietvaros diskutēja globālās tendences un izaicinājumus, kartēja vērtību ķēdes ekosistēmu un izvērtējot konkurētspējīgāko apakšvirzienu ieskicēja potenciālos sadarbības projektus. Biomedicīnas jomā tika identificētas 3 attīstības prioritātes - gēnu sekvencēšana, farmācija un datu ezera izveide. Ņemot vērā kvalitatīvo analīzi, saistīto nozaru ekspertu vērtējumu, kā arī ES definētās prioritātes nākamajam plānošanas periodam (2021-2027), tad tieši datu ezera izveide tika noteikts kā prioritārais attīstības virziens turpinot darbu pie Biomedicīnas vērtību ķēdes ekosistēmas attīstības. Viedās pilsētas vērtību ķēdes ekosistēmas kartēšana tika veikta datu arhitektūras kontekstā, ņemot vērā datu ieguves infrastruktūras, pārraides un apstrādes risinājumu aspektus un galvenais datu pielietošana dažādos viedās pilsētas tematiskajos sektoros. Kartēšanas un stratēģisko attīstības virzienu noteikšanas rezultātā mobilitāte tika identificēta kā pilotprojekta mērķa joma, kuras ietvaros tika noteiktas 4 attīstības prioritātes - lielie dati, viedā enerģētika, lietu internets, viedais transports. Viedo materiālu vērtību ķēdes ekosistēmas kartēšanas un stratēģisko attīstības virzienu noteikšanas rezultātā tika identificētas vairāki iespējamie attīstības virzieni -optiskā šķiedra, pārklājumi, radiācijas izturība, kompozītmateriāli, displeji, elektronika un baterijas, 3D printēšana. Ņemot vērā kritiskās masas izaicinājumu minētajās jomās, minētās jomas nepieciešams konsolidēt, koncentrējoties uz viedajiem materiāliem industriālo pārklājumu un fotonikas jomās Papildus tam 2019.gadā tika veiktas reģionālās darbnīcas, kuru mērķis bija apzināt reģionu problēmas, analizēt inovāciju potenciālu, izstrādāt kopīgu reģiona attīstības redzējumu kā arī rīcības plānu turpmākai reģiona attīstības nodrošināšanai Būtisks kartēšanas posma solis ir līderu grupas identificēšana. Līderu noteikšana ir nepieciešama, lai izveidotu stratēģisku darba grupu (apvieno valsts, privāto un akadēmisko sektoru), ar kuras palīdzību vadītu un ietekmētu nozares transformāciju. Līderu grupas izveide ir balstīta uz tādu aktivitāšu rezultātiem kā strukturētas intervijas, stratēģiskā darbnīca, nozares ekspertu rekomendācijas, kā arī potenciālajiem pārstāvjiem tiek izvirzīti noteikti atlases kritēriji. Kartēšanas rezultāta ir identificētas vērtību ķēžu ekosistēmas ar augstu pievienoto vērtību, aktīvākie un spēcīgākie tās dalībnieki, konkurētspējas priekšrocības un potenciālie attīstības virzieni. Koordinēšanas mērķis ir nodrošināt sadarbību starp savstarpēji saistītiem konkrētās vērtību ķēdes ekosistēmas dalībniekiem (triple helix), līdz tā sasniedz pietiekami nobriedušu attīstības stadiju (institucionalizācija). Sadarbības mērķis ir balstoties uz padziļinātu vērtību ķēdes ekosistēmas konkurētspējas priekšrocībām, kopīgi izstrādāt tās attīstības stratēģiju, nosakot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un rīcības plānu. Koordinēšanas aktivitātes sastāv no uzticības veidošana, stratēģijas attīstība, dalībnieku integrācijas, vietējas un starptautiskas redzamības veicināšanas. Lai veicinātu uzticību līderu grupas un vērtības ķēdes ekosistēmas dalībnieku starpā EM nodrošina precīzu atlases procesa īstenošanu, balansa nodrošināšana starp indivīda un grupas interesēm, tīklošanās aktivitātes, izpratnes veicināšanas aktivitātes kā pieredzes pārneses misijas, u.c.. Kā vienu no svarīgākajām funkcijām ko iesaistītās puses atzinušas par vērtīgu ir profesionāla un mērķtiecīga projekta vadība, nodrošinot viena kontaktpunkta funkciju un konstantu virzību uz stratēģisku vērtību ķēdes ekosistēmas attīstību. Minēto darbību rezultātā tiek nodrošināta efektīva stratēģiskās darba grupas dinamika. Stratēģijas attīstība ietver virkni savstarpēji saistītu un komplicētu aktivitāšu kopu. Stratēģijas definēšanas process katrai vērtību ķēdes ekosistēmai ir atšķirīgs un tās attīstības ilgums var mainīties. Stratēģijas attīstība ietver šādas aktivitātes: • Dizaina domāšanā balstītas stratēģiskās darbnīcas (iesaistīto pušu viedokļu izzināšana, apkopošana un interpretācija) • Stratēģiskā analīze • Īstermiņa un ilgtermiņa rīcības plāna definēšanas process (regulāri tiek atkārtots) • Paradigmas maiņa, kas balstīta domāšanas veida maiņa (change of mindset) • ES politikas iniciatīvu un attīstības virzienu identificēšana. Minēto aktivitāšu rezultātā tiek iegūts ilgtspējīgs vērtību ķēdes ekosistēmas stratēģiskās attīstības process, kas nodrošina ilgtermiņa mērķa un vīzijas noteikšanu, konkrētu aktivitāšu un atbildīgo izvirzīšanu, plaša iesaistīto pušu interešu ievērošanu, stratēģisku nacionāla līmeņa projektu realizāciju. Lai veiksmīgi īstenotu attīstības stratēģijā paredzētās darbības ir nepieciešama papildu ieinteresēto pušu iesaiste, piem. konkrētās politikas veidotāji vai īstenotāji, vai konkrēts vērtību ķēdes dalībnieks, piem. konkrētās infrastruktūras turētājs. EM kā koordinators nodrošina nepieciešamo pušu uzrunāšanu un integrāciju nacionālā un starptautiskā līmenī attiecīgo jautājumu, vai uzdevumu risināšanas procesā. Ņemot vērā, ka mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu (vērtību ķēžu) ciešāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, viena no būtiskākajām funkcijām ko K-2 PIEEJAS īstenošanas laikā nodrošina EM ir vietējās un starptautiskās redzamības veicināšanas aktivitātes. Tiek veicināta koncepta «viena valsts, viens stāsts» ieviešana, veidojot vienotu informācijas lauku politikas veidotāju un ieviesēju starpā. Viens no nacionālas zinātniskās ekselences un inovāciju kapacitātes rādītājiem ir spēja iesaistīties publiskās investīcijas (Horizon Europe, etc.), kas arī ir izvirzīts kā viens no K-2 PIEEJAS mērķiem. Šī mērķa sasniegšanai tiek nodrošināta stratēģisko starptautisko partnerību meklēšanas un veidošana funkcija, bet ievērojamāku rezultātu sasniegšanai nepieciešami sistemātiski uzlaboju nacionālā līmenī, piem. pieteikšanās procesa atbalsta programma uzņēmumiem. K-2 PIEEJA ir zinātniskajās industriālās politikas koncepcijās un praksē balstītu metožu apkopojums, kas nodrošina stratēģisko vērtību ķēžu ekosistēmu attīstību. Nepieciešamības gadījumā minētās aktivitātes var tikt mainītas vai papildinātas ar speciāli pielāgotām aktivitātēm. K-2 PIEEJA pāriet nākamajā darbības fāzē, kad vērtību ķēdes ekosistēma sasniegusi pietiekamu brieduma stadiju un spēj nodrošināt koordināciju (sadarbības platformu) neatkarīgi no EM. Lai to veicinātu ir nepieciešams veidot atbalsta programmu šo funkciju nodrošināšanai, sagla