Zaudējis spēku - Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem

Zaudējis spēku - Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 95 Rīgā 2003. gada 1. aprīlī Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Pamatojoties uz Lauksaimniecības likuma 7. panta trešo daļu un 16. pantu, Ministru kabineta 2003. gada 31.marta rīkojumu Nr.192 "Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam" un lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū: 1. Apstiprināt valsts subsīdiju sadali (latos) un nolikumus 2003. gadam: 1.1. Nolikums Nr.1. Lauksaimniecības zemes ielabošana 1 200 000 1.2. Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība 5 587 400 1.3. Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība 4 144 095 1.4. Nolikums Nr.4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana 847 600 1.5. Nolikums Nr.5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums 235 800 1.6. Nolikums Nr.6 Zivsaimniecības attīstība 550 000 1.7. Nolikums Nr.7. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija 2 115 000 1.8. Nolikums Nr.8 Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts 452 000 1.9. Nolikums Nr.9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts 400 000 1.10. Nolikums Nr.10 Tirgus veicināšana 550 000 1.11. Nolikums Nr.11 Lauksaimniecības nozaru stabilizācija 6 660 400 1.12. Līdzfinansējums SAPARD programmai 4 424 620 1.13. Rezerve 300 000 2. Noteikt, ka lēmumus par rezervei paredzēto finansu līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu izveidotā komisija, kas darbojas saskaņā ar apstiprināto nolikumu. 3. Uzdot Lauku atbalsta dienestam kontrolēt, vai subsīdiju pretendents: 3.1. ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām; 3.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām); 3.3. uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām). 4. Uzskatīt, ka subsīdiju pieteikums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā tajā datumā, kad tam pievienoti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām. 5. Lauku atbalsta dienestam: 5.1. nodrošināt subsīdiju pretendentiem informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas kārtību; 5.2. izvērtēt un pieņemt lēmumu par subsīdiju pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu nosacījumiem; 5.3. slēgt līgumus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība, ar subsīdiju pretendentiem par subsīdiju piešķiršanu, paredzot pušu saistības un atbildību; 5.4. aprēķināt un izmaksāt subsīdijas bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība; 5.5. kontrolēt, vai tiek iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas vai to kopsavilkumi ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem gadījumos, kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām juridiskajām personām; 5.6. izmaksāt subsīdijas 10 darba dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā; 5.7. izmaksāt avansā (ja nolikumā tas ir paredzēts), bet ne vairāk kā 50% apmērā no kopējās subsīdiju summas (Zemkopības ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, pārziņā esošiem valsts uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām) - ne vairāk kā 90% apmērā no kopējās subsīdiju summas, Phare projektiem - 100% apmērā); 5.8. subsīdiju pretendentam 15 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiski sniegt informāciju, kurā ir pamatots subsīdiju atteikums un kurā norādīta šī lēmuma pārsūdzēšanas kārtība; 5.9. pārbaudīt izlases veidā ne mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita; 5.10. iesniegt Zemkopības ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša 5. un 20.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, nolikumiem, nolikumu sadaļām; 5.11. slēgt vienošanos ar SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par savstarpējo informācijas apmaiņu, kas nepieciešama subsīdiju administrēšanai; 5.12. pārtraukt subsīdiju pieteikumu pieņemšanu un līgumu slēgšanu vai proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu gadījumā, kad saņemti pieteikumi par summu, kas pārsniedz 2003.gadam nolikumā vai tā sadaļā paredzētos līdzekļus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība; 5.13. sniegt nepieciešamo informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos subsīdiju atbilstības auditos; 5.14. kontrolēt, vai subsīdiju pretendents, iesniedzot pieteikumu, ir sniedzis patiesu informāciju. Nepatiesas informācijas gadījumā vai pārkāpjot nolikuma nosacījumus, subsīdiju pretendents atmaksā piešķirtās subsīdijas un zaudē tiesības 3 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas pretendēt uz subsīdiju piešķiršanu. 6. Rīkojums ir spēkā no 2003.gada 1.aprīļa līdz 2003.gada 31.decembrim. 7. 2003.gada I ceturkšņa darījumi un subsīdijas izmaksājamas saskaņā ar šī nolikuma nosacījumiem. 8. Noteikt, ka 2002.gadā noslēgtie līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei. 9. Saskaņā ar atsevišķu Zemkopības ministrijas rīkojumu tiek noteikta kārtība, kādā tiek veikti rīkojuma grozījumi un par nolikumu atbildīgās personas programmas realizācijas laikā. 10. Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem veikt audita pārbaudes par subsīdiju piešķiršanas atbilstību. 11. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2003.gada 3.februāra rīkojumu Nr. 29 "Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai". 12. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrs M. Roze Valsts sekretāre L. Straujuma 1.pielikums Nolikums Nr. 1. Lauksaimniecības zemes ielabošana I. Vispārīgie noteikumi 1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt meliorācijas sistēmu būvniecību, skābo augšņu kaļķošanu un augšņu agroķīmisko izpēti, lai ar augsnes mitruma režīma un reakcijas (pH) optimizēšanas pasākumiem, izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas un kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu. 2. Augsnes ielabošanai paredzēts finansējums Ls 1 200 tūkst. (t.sk.PVN), no kuriem: 2.1. meliorācijas sistēmu būvdarbiem - Ls 600 tūkst.; 2.2. skābo augšņu kaļķošanai - Ls 520 tūkst.; 2.3. augšņu agroķīmiskajai izpētei - Ls 80 tūkst. 3. Subsīdiju apmērs no meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām ir: 3.1. 75%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 115 Ls/ha (ieskaitot); 3.2. 70%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir lielāka par 115 Ls/ha. 4. Subsīdijas tiesīga saņemt: 4.1. persona: 4.1.1. kurai zeme īpašumā vai lietošanā ir piešķirta lauksaimniecības vajadzībām; 4.1.2. kura uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4.2. kooperatīvā (kopdarbības) sabiedrība, kuras statūtos noteiktie darbības mērķi un uzdevumi atbilst šī nolikuma atbalstāmo pasākumu realizēšanai un kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki vai lietotāji ir pilnvarojuši šos pasākumus veikt (neattiecas uz augšņu agroķīmisko izpēti). 5. Prioritāti subsīdiju saņemšanai nosaka pieteikumu iesniegšanas secība. 6. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības veikt finanšu pārdali starp reģioniem, ja atbalstāmā pasākuma realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā subsīdiju summa. 7. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrācijas žurnālā ieraksta visus nolikuma prasībām atbilstošos pretendentu pieteikumus to iesniegšanas secībā. 8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā - kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi): 8.1. ir tiesīga piemērot saimniecības zemes vidējās kadastrālās vērtības noteikšanai attiecīgā pagasta zemes vidējo kadastrālo vērtību atbilstoši 31.07.2001. Ministru kabineta noteikumu Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 12.pielikumam", ja pretendents nav iesniedzis Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtu izziņu par saimniecības zemes vidējo kadastrālo vērtību; 8.2. izvēlas darbu izpildītājus atbilstoši likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" prasībām; 8.3. slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas vai augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izpildi un samaksu (t.sk. PVN); līgumā paredz termiņu, kurā pretendents darbu izpildītājam par darbu izpildi samaksā savu daļu, un nosacījumu, ka pretendents kontrolē darbu izpildes kvalitāti. 9. Subsīdijas piešķir pēc atbalstāmā pasākuma vai noteikta darba apjoma (paredz līgumā ar darba izpildītājiem) izpildes. 10. Skābo augšņu kaļķošanu var aizstāt ar ģipšošanu, ja ģipša izmantošanas mērķtiecību augsnes skābuma samazināšanai attiecīgajā saimniecībā apliecina pretendenta iesniegtais Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atzinums. II. Meliorācijas sistēmu būvdarbi 1. No subsīdijām finansē esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu izmaksas. 2. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona meliorētajai platībai. 3. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000. 4. Meliorācijas sistēmu būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. 5. Lai saņemtu subsīdijas meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā struktūrvienībā iesniedz: 5.1. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu; 5.2. meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju vai tehnisko projektu saskaņā ar šī nolikuma 6.1.apakšpunktu. 6. Lauku atbalsta dienesta reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā - kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi): 6.1. 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas apseko meliorācijas sistēmas, sastāda apsekošanas aktu, sniedz atzinumu par meliorācijas sistēmu būvniecības nepieciešamību, sagatavo projektēšanas uzdevumu un nosaka meliorācijas sistēmu būvniecības tehniskās dokumentācijas vai tehniskā projekta iesniegšanas termiņu, bet ne vēlāku kā trīs mēnešus no pieteikuma iesniegšanas datuma; 6.2. izvērtē un pieņem paveiktos darbus hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. III. Skābo augšņu kaļķošana 1. No subsīdijām finansē skābo augšņu kaļķošanas izmaksas. 2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums skābo augšņu kaļķošanas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000. 3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas: 3.1. kuru saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem; 3.2. kuru saimniecībai ir izstrādāta augšņu tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķu normu un izmaksas konkrētai platībai). 4. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona kaļķojamai platībai. 5. Lai saņemtu subsīdijas skābo augšņu kaļķošanai, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu. 6. Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus un sastāda darbu nodošanas - pieņemšanas aktu. IV. Augšņu agroķīmiskā izpēte 1. No subsīdijām finansē augsnes paraugu noņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju (augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas un ieteikumu sniegšanas izmaksas saskaņā ar 2.pielikumu. 2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 500. 3. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai. 4. Lai saņemtu subsīdijas augšņu agroķīmiskai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz: 4.1. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu; 4.2. zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agroķīmiskajai izpētei paredzētās platības kontūru. 5. Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus un sastāda darbu nodošanas - pieņemšanas aktu. Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa 1. pielikums nolikumam Nr.1 2. pielikums nolikumam Nr.1 Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa 2.pielikums Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība Vispārīgie jautājumi 1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lopkopības nozaru attīstību. 2. Noteikt, ka subsīdijas ir tiesīga saņemt: 2.1. persona, kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā valsts SIA "Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā" (turpmāk -VCIDAC) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā; 2.2. persona, kura ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr. 348 "Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo klasifikāciju". I. Piensaimniecības attīstība 1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt govju ganāmpulku īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu, konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošanu. 2. Piensaimniecības attīstībai piešķirti Ls 2 547 600, tai skaitā: 2.1. šī nolikuma 4.1.apakšpunkta izpildei nepārsniedzot Ls 20 000; 2.2. šī nolikuma 4.2.apakšpunkta izpildei nepārsniedzot Ls 65 000. 3. Subsīdijas tiek piešķirtas govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 5,50 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi: 3.1. kura atrodas reģistrētā ganāmpulkā, kurš atrodas pārraudzībā uz 2002.gada 1.oktobri; 3.2. kura uz aprēķina mēneša 20.datumu atradusies reģistrētā ganāmpulkā un par kuru pēdējo trīs mēnešu (izņemot pirmpienes) laikā ir reģistrēti pārraudzības dati; 4. Papildus 3.punkta nosacījumiem govju ganāmpulka īpašniekam tiek piešķirtas subsīdijas: 4.1. vienu reizi gadā Ls 40 apmērā par katru pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240-305 dienas) slēgšanas, ja: 4.1.2. ganāmpulkā tiek veikta plānota jaunbuļļu pārbaude saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju; 4.1.2. pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina imunoģenētiskā testa rezultāts; 4.1.3. pārbaudes buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts; 4.2. vienu reizi gadā Ls 50 apmērā pēc pārraudzības gada slēgšanas - par katru 2000.gada 10.novembra Ģenētisko resursu saglabāšanas programmas noteiktajām prasībām atbilstošu: 4.2.1. dzīvu izzūdošo šķirņu genofonda govi (Latvijas zilo); 4.2.2. dzīvu ģenētiski augstvērtīgo Latvijas brūnās tīršķirnes govi, ja attiecīgā govs ir ierakstīta Valsts ciltsgrāmatas A sadaļā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un ganāmpulka minētajām šķirnes govīm ir aprēķināts selekcijas indekss atbilstoši Zemkopības ministrijas 1999.gada 21.decembra instrukcijai Nr.10 "Par piena šķirņu govju ciltsvērtības noteikšanu". 5. Pretendējot uz subsīdijām, ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu (veidlapa Nr.2.1.1., Nr.2.1.2. un Nr.2.1.3.) līdz katra ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei. 6. Informāciju par subsidējamām govīm pēc stāvokļa uz katra mēneša 20.datumu VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei līdz katra nākamā ceturkšņa pēdējā mēneša 25.datumam. 7. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei: 7.1. līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.datumam - lineāri novērtēto pārbaudes buļļu meitu sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas atzinumu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts); 7.2. pēc pārraudzības gada slēgšanas Valsts ciltsgrāmatā ierakstīto ģenētiski augstvērtīgo Latvijas brūnās šķirnes govju sarakstu. 8. Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome, kas izveidota saskaņā ar Ciltsdarba likuma 4.panta IV daļu un zemkopības ministra 2001.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.235 "Par Šķirnes dzīvnieku audzēšanas konsultatīvo padomju sastāvu apstiprināšanu", pēc pārraudzības gada slēgšanas apstiprina VCIDAC sagatavotos ganāmpulka sarakstus ar izzūdošo šķirņu genofonda (Latvijas zilās šķirnes) govīm un Latvijas brūnās šķirnes ģenētiski augstvērtīgajām govīm. 8. Subsīdijas Lauku atbalsta dienests aprēķina un maksā: 8.1. par šīs sadaļas 3.punktā un 4.1.apakšpunktā minētajām govīm 2., 3. un 4.ceturksnī; 8.2. par šīs sadaļas 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētajām govīm - pēc pārraudzības gada noslēguma 2003.gada 1.oktobrī. 8.3. saskaņā ar VCIDAC sagatavoto informāciju par subsidējamām govīm ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (veidlapa Nr.2.1.1., Nr.2.1.2., Nr.2.1.3.) par šajā sadaļā minētajiem ganāmpulkiem. 9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. II. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšana 1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2. Subsīdijas tiek maksātas valsts SIA "Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram" (turpmāk - VCIDAC): 2.1. par katru liellopu reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai - Ls 0,05 mēnesī (t.sk.PVN); 2.2. par katru aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai - Ls 0,022 mēnesī (t.sk.PVN); 2.3. ciltsdokumentācijas un dokumentācijas izdošanai saskaņā ar norēķinu dokumentiem. 3. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšani piešķirti Ls 330 000, t.sk.PVN: 3.1. liellopu reģistra uzturēšanai - Ls 259 400; 3.1.1. centrālā reģistra uzturēšanai - Ls 190 000; 3.1.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos - Ls 69 400; 3.2. aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra uzturēšanai - Ls 70 600; 3.2.1. centrālā reģistra uzturēšanai - Ls 26 000; 3.2.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos - Ls 44 600. 4. Subsīdiju saņemšanai VCIDAC: 4.1. slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par 2. punktā minēto darbu izpildi; 4.2. līdz katra nākamā mēneša 10. datumam iesniedz pārskatu par paveikto darbu Lauku atbalsta dienestā. 5. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz iesniegto pārskatu, izmaksā subsīdijas vienu reizi mēnesī. III. Pārraudzības programmas izpilde piensaimniecībā 1. Subsīdiju mērķis ir govju un kazu pārraudzības programmas nodrošināšana. 2. Pārraudzības programmas izpildei piensaimniecībā piešķirti Ls 400 000 (t.sk.PVN). 3. Subsīdijas tiek maksātas: 3.1. VCIDAC par pārraudzības informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši pārraudzības normatīvo aktu prasībām; 3.2. a/s "Kurzemes CMAS" piena pārraudzības laboratorijai, a/s "Siguldas CMAS" piena pārraudzības laboratorijai, a/s "Latgales CMAS" piena pārraudzības laboratorijai, SIA "Piensaimnieku laboratorijai" (turpmāk - laboratorijas) par pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu pirmapstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu ar VCIDAC par informācijas apmaiņu. 4. Pārraudzības programmas nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 (t.sk.PVN) mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu, tajā skaitā: 4.1. pārraudzības informācijas datu apstrādei, datu apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai - Ls 0,17 (t.sk.PVN) mēnesī; 4.2. piena analīžu veikšanai - Ls 0,24 (t.sk.PVN) mēnesī; 4.3. datu pirmapstrādei, ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei - Ls 0,08 (t.sk.PVN) mēnesī. 5. Par veiktajiem darbiem: 5.1. VCIDAC līdz katra mēneša 10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc (veidlapa Nr.2.3.); 5.2. laboratorijas, kuras informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz katra mēneša 5.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei (veidlapa Nr.2.3.) 6. SIA "Piensaimnieku laboratorija" Lauku atbalsta dienestā iesniedz references laboratorijas izsniegtu dokumentu par kalibrācijas testu rezultātiem, Valsts ciltsdarba inspekcijas izsniegtu dokumentu par normatīvos aktos noteikto pārraudzības noteikumu izpildes nodrošināšanu. 7. Subsīdijas tiek maksātas katru mēnesi VCIDAC un laboratorijām, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu. 8. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC un laboratorijām par iepriekšminēto darbu izpildi. IV. Piena ražotāju reģistra uzturēšana 1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt un apkopot informāciju par pārstrādei iepirkto govs pienu no katra piena ražotāja, lai aprēķinātu piena kvotu un veicinātu piena ražošanas saimniecību attīstību. 2. Piena ražotāju reģistra uzturēšanai piešķirti Ls 80 000 (t.sk.PVN). 3. Subsīdijas tiek piešķirtas piena ražotāju reģistra programmas darbības nodrošināšanai - informācijas ieguvei un analīzei par piena ražošanas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem un piena ražotājiem. 4. Subsīdijas tiek piešķirtas VCIDAC par: 4.1. katru attiecīgajā mēnesī iepirktā piena tonnu - piena ražotāju reģistra informācijas datu bāzes uzturēšanai (informācijas datu ieguvei, apstrādei, arhivēšanai, atskaišu sagatavošanai un nosūtīšanai) - vienreizēja samaksa Ls 0,05 (t.sk.PVN); 4.2. piena ražotāju reģistra dokumentācijas (veidlapu) izdošanu, datortehnikas un programmatūras nodrošinājumu saskaņā ar norēķinu dokumentiem. 5. Par veiktajiem darbiem VCIDAC līdz katra nākamā ceturkšņa 15.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā (veidlapa Nr.2.4.). 6. Subsīdijas tiek maksātas VCIDAC, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu. 7. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC par iepriekšminēto darbu izpildi. V. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība 1. Subsīdiju mērķis ir palielināt pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un, realizējot ciltsdarba programmu, veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību. 2. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstībai 2003. gadā subsīdijas paredzēts piešķirt Ls 930 800, tajā skaitā; 2.1. liellopu gaļas ražošanai, realizējot jaunlopus gaļai līdz 36 mēnešu vecumam; 2.2. ciltsdarba programmas realizēšanai: 2.2.1. par iegūtiem teļiem no pārraudzībā esošām zīdītājgovīm; 2.2.2. par tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu zīdītājgovīm šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībā. 3. Subsīdijas tiek maksātas: 3.1. ganāmpulku īpašniekiem: 3.1.1. par iegūtu teļu no specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs - Ls 80 (specializēto gaļas šķirņu liellopiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz III pakāpes šķirnību, kā arī divu specializēto gaļas šķirņu krustojumus); 3.1.2. par iegūtu teļu no citu šķirņu zīdītājgovs - Ls 50 (citu šķirņu zīdītājgovīm pieskaita govis, kuras tiek turētas kopā ar dzimušajiem teļiem vismaz 6 mēnešus un kuras netiek slauktas piena iegūšanai); 3.1.3. par gaļai realizētiem ekstra un pirmās klases vai kategorijas jaunlopiem, kuri atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un kuru dzīvmasa ir virs 400 kg: 3.1.3.1. specializēto gaļas šķirņu jaunlopiem - Ls 130 (izņemot telēm); 3.1.3.2. krustojumu jaunlopiem ar specializētajām gaļas šķirnēm - Ls 90 (krustojuma dzīvniekiem pieskaita I un II pakāpes gaļas šķirņu liellopus, kas iegūti, krustojot Latvijā audzēto piena šķirņu govis un specializēto gaļas šķirņu buļļus); 3.1.3.3. pārējiem jaunlopiem, ja ganāmpulkā ir vismaz 20 dažāda vecuma liellopi - Ls 60; 3.1.4. par zīdītājgovi ciltsdarba programmas realizēšanai šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās, kuras izvērtētas un ieguvušas statusu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā - Ls 20. 4. Subsīdijas saņem, ievērojot šādus noteikumus: 4.1. par iegūtiem teļiem no tīršķirnes un citu šķirņu zīdītājgovīm, ja tiek veikta pārraudzība saskaņā ar 1996. gada 6. martā Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem "Pārraudzības noteikumiem gaļas šķirņu liellopiem"; 4.2. par iegūtiem teļiem no citu šķirņu zīdītājgovīm, ja ganāmpulkā ir vismaz 3 šādas govis vai grūsnas teles (tajā skaitā specializēto gaļas šķirņu govis un teles), kuras ir apsēklotas ar specializēto gaļas šķirņu vaisliniekiem; 4.3. par gaļai realizētiem jaunlopiem, ja tie ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē un par to realizāciju ir noformēta Valsts ieņēmumu dienesta izdota preču pavadzīme - rēķins vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēti dzīvnieka realizāciju apliecinoši dokumenti, kuros ir norādīts jaunlopa identifikācijas numurs, realizācijas dzīvmasa, nobarojuma klase un šķirne; 4.4. par tīršķirnes specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu ieguvušā ganāmpulkā, ja saimniecība ir izvērtēta un ieguvusi šo statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2003. gada 1.oktobrim. 5. Pretendējot uz 3.1.1. un 3.1.2. punktā minētajām subsīdijām: 5.1. ganāmpulka īpašnieks iesniedz kopsavilkumu VCIDAC (līdz 15.03.2003. precizējot to uz 15.06.2003. un 15.09.2003.) - veidlapa Nr. 2.5.1; 5.2. VCIDAC salīdzina iesūtītās informācijas atbilstību nolikumā izvirzītajām prasībām; 5.3. VCIDAC par šīs sadaļas 3.1.1. un 3.1.2. punktā minētajām zīdītājgovīm izdara ierakstus datu bāzē, tā izslēdzot iespēju par šīm govīm saņemt subsīdijas nolikuma Nr.2 "Lopkopības attīstība" I sadaļas "Piensaimniecības attīstība" ietvaros; 5.4. līdz katra nākamā ceturkšņa 25. datumam (precizēto informāciju par 1.ceturksni līdz 17.04.2003.) pieteikumu salīdzināšanai VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē to ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm; 5.5. ganāmpulka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu - veidlapa Nr. 2.5.2. 6. Pretendējot uz subsīdijām par gaļai realizētiem jaunlopiem (t.sk. par atbilstošajiem I ceturksnī realizētajiem jaunlopiem, par kuriem netika iesniegta dokumentācija iepriekš noteiktajos termiņos), dzīvnieka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1. datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu - veidlapa Nr. 2.5.3., pievienojot pieteikumam dzīvnieka realizāciju apliecinošā dokumenta kopiju un realizētā dzīvnieka pases kopiju. 7. Pārējo II ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu atbilstoši 3.1.3.3. apakšpunkta noteikumiem nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2003. gada 1.janvāri, bet III un IV ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2003. gada 1. jūliju, ko apliecina VCIDAC sagatavotais un Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegtais atbilstošo ganāmpulku saraksts. 8. Pretendējot uz subsīdijām par tīršķirnes specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu ieguvušā ganāmpulkā, dzīvnieku īpašnieks iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē - veidlapa 2.5.4., līdz 2003. gada 1. novembrim. 9. Lauku atbalsta dienests subsīdijas par 8. punktā minētajiem dzīvniekiem izmaksā līdz 2003.gada 1.decembrim. 10. Ganāmpulka īpašnieks līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. VI. Cūkkopības nozares attīstība 1. Subsīdiju mērķis - veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas ganāmpulku izveidošanu un palielinātu ražošanas efektivitāti, kā arī saglabātu cūku populācijas genofondu. 2. Cūkkopības nozares attīstībai kopā tiek piešķirts Ls 825 000, t.sk.: 2.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizēšanai - Ls 453 000; 2.2. cūkgaļu ražojošām saimniecībām - Ls 372 000, t.sk.: 2.2.1. šķirnes sivēnmātēm - Ls 322 000; 2.2.2. jauncūku un jaunkuiļu iegādei - Ls 50 000. 3. Subsīdijas tiek maksātas: 3.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizācijai: 3.1.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši MK noteikumiem Nr.368 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību" (izdots 24.10.2000.) un strādā saskaņā ar "Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu 2000.gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2005.gadam" - par katru 3V (vecvecvecāku) un 2V (vecvecāku) vismaz vienreiz atnesušos sivēnmāti, kurai ģenētiskais (BLUP) indekss ir 105 un vairāk, kopumā subsidējot ne vairāk kā 70% no katrā saimniecībā esošām sivēnmātēm, - Ls 14 mēnesī par katru sivēnmāti; 3.1.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, mākslīgās apsēklošanas stacijai un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par sertificētu kuili, ja strādā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.211 "Vaislinieku, to bioproduktu un transplantējamo embriju sertifikācijas kārtība" (izdots 24.10.2000.) un bioproduktu izmanto sivēnmāšu mākslīgai apsēklošanai, - Ls 20 mēnesī par katru kuili; 3.1.3. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam Latvijas Baltās cūkas genofonda saglabāšanai; subsīdijas saņem 300 pēc ģenētiskā (BLUP) indeksa augstvērtīgākās sivēnmātes saskaņā ar Latvijas Baltās cūku šķirnes saglabāšanas programmas rīcības plānu - 15 Ls mēnesī par katru dzīvnieku, kas vienlaicīgi nedrīkst pretendēt 3.1.1punktā noteiktajām subsīdijām; 3.1.4. šķirnes cūku audzēšanas organizācijām, kas atbilst MK noteikumiem Nr.367 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem" (izdoti 24.10.2000.) par pārraudzības darbā izmantojamās datortehnikas iegādi, pamatojoties uz datoru iegādi apliecinošām stingrās uzskaites preču pavadzīmēm - Ls 5000 apmērā; 3.2. cūkgaļu ražojošām saimniecībām: 3.2.1. cūkgaļu ražojošas saimniecības īpašniekam par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā - 5 Ls mēnesī par katru sivēnmāti, ja: 3.2.1.1. saimniecība sniedz ikmēneša informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā; 3.2.1.2. veic datorizētu pārraudzību saskaņā ar 02.07.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr.287 "Cūku pārraudzības kārtība"; 3.2.1.3. ganāmpulkā ir vismaz 10 sivēnmātes, kuras ir vismaz vienreiz atnesušās; 3.2.2. cūkgaļas ražojošās saimniecības īpašniekam par ganāmpulkā nopirktu jauncūku vai jaunkuili, kas nopirkts no Šķirnes cūku audzētāju organizācijām, kas atbilst MK noteikumiem Nr.367 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem" un kuru izcelsmi apliecina 2003.gadā izdots šķirnes sertifikāts un stingrās uzskaites preču pavadzīme - vienreizējs maksājums 25 Ls apmērā. 4. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai: 4.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, kura saimniecība atbilst 3.1.1. punkta prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz pieteikumu - veidlapa 2.6.1. un šķirnes cūku audzētāju organizācijas sagatavoto ganāmpulka sivēnmāšu vērtējumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei; 4.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, mākslīgās apsēklošanas stacija vai šķirnes cūku audzētāju organizācija, kas atbilst 3.1.2.punkta prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu - veidlapa 2.6.2.; 4.3. saimniecības atbilstoši šīs sadaļas 3.1.3. punktam līdz katra ceturkšņa 3.datumam iesniedz pieteikumu par Latvijas Baltās šķirnes cūkām - veidlapa 2.6.5. un šķirnes cūku audzētāju organizācijas sagatavoto Latvijas Baltās šķirnes cūku vērtējumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei; 4.4. cūkgaļu ražojošās saimniecības atbilstoši šīs sadaļas 3.2.1.punktam līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikumu kompensācijai par sivēnmātēm - veidlapa 2.6.3.; 4.5. cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašnieks atbilstoši šīs sadaļas 3.2.2. punktam līdz katra ceturkšņa 3.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu par iepriekšējā ceturksnī iepirktajām jauncūkām un/vai jaunkuiļiem - veidlapa 2.6.6., pieteikumam pievieno dzīvnieka iegādi apstiprinošu stingrās uzskaites samaksas dokumenta kopiju un šķirnes sertifikāta kopiju. 5. Līdz katra ceturkšņa 3.datumam VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei un Cūku audzētāju asociācijai informāciju par cūku kustību ganāmpulkā - veidlapa 2.6.4. 6. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. VII. Zirgkopības nozares attīstība 1. Mērķis - attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu. 2. Uz subsīdijām var pretendēt zirgu ganāmpulka īpašnieks, kura šķirnes zirgu ganāmpulks atrodas pārraudzībā. 3. Subsīdiju programmas ietvaros paredzēts piešķirt Ls 132000. 4. Subsīdijas tiek maksātas: 4.1. par sertificētu vaislinieku - Ls 35 mēnesī; 4.2. par dzimušu kumeļu atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai - vienreizējs maksājums Ls 120 apmērā; 4.3. par grūsnu ķēvi, kura lecināta ar ērzeli, iepirktu par valsts subsīdijām, vai ar vienu no 20 labākajiem ērzeļiem, kuri novērtēti atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai, - vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā; 4.4. par mākslīgi apsēklotu ķēvi, kurai atzīta grūsnība - vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā; 4.5. par rezultatīvi startējošu starptautiskas klases* sporta zirgu, kas pārvarējis augstumu 140 cm un 150 cm konkūrā un startējis vidējās balvas iejādē, - Ls 60 mēnesī; sporta zirgiem pirmajā pusgadā subsīdijas izmaksā pēc iepriekšējā gada otrā pusgada sacensību rezultātiem, otrajā pusgadā - pamatojoties uz sporta zirgu sacensību kārtējā gada rezultātiem pirmajā pusgadā; 4.6. par darba spēju pārbaudi jaunzirgiem pirmo reizi dzīves laikā - vienreizējs maksājums Ls 50 apmērā. 5. Latvijas zirgaudzētāju biedrība līdz katra ceturkšņa 1.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestam sarakstu ar 20 labākajiem ērzeļiem un pārraudzībā esošo zirgu sarakstu pa saimniecībām. 6. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai: 6.1. subsīdiju pretendents līdz katra ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz šādus pieteikumus: 6.1.1. par sertificētiem vaisliniekiem - veidlapu 2.7.1.; 6.1.2. par iegūtiem kumeļiem atbilstoši ciltsdarba programmai - veidlapu 2.7.2.; 6.1.3. par vaislas ķēvēm, kuras mākslīgi apsēklotas vai lecinātas ar 20 labākajiem ērzeļiem - veidlapu 2.7.3.; 6.1.4. 4.3., 4.4. punktā paredzētajām subsīdijām - iesniedz lecināšanas apliecības 2. eksemplāru; 6.1.5. par starptautiskās klases sporta zirgiem - veidlapu 2.7.4.; 6.1.6. par pārbaudītiem jaunzirgiem pēc darba spējām - veidlapu 2.7.5.; 6.1.7. īpašnieks, kuram pieder ērzelis, nevar pretendēt uz 4.3. punktā paredzētajām subsīdijām, ja īpašniekam piederošā ķēve ir aplecināta ar kādu no šim īpašniekam piederošiem ērzeļiem. 7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. Piezīme: Par starptautiskas klases sacensībām tiek uzskatītas Starptautiskās jātnieku sporta federācijas apstiprinātās un pēc kalendārā plāna notikušās sacensības. VIII. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstība 1. Subsīdiju mērķis - veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu aitu gaļas, kazu piena ražošanai un uzlabotu dzīvnieku produktivitāti. 2. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai piešķirti Ls 82 000, t.sk.: 2.1. aitkopības nozarei - Ls 60 000; 2.2. kazkopības nozarei - Ls 22 000. 3. Uz subsīdijām var pretendēt: 3.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja: 3.1.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu; 3.1.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā uz katra mēneša pirmo datumu nav mazāks par 30; 3.1.3. īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase; 3.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašnieks, ja: 3.2.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC ganāmpulka reģistrā; 3.2.2. aitu māšu skaits, ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 30 un ja tās atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā 6 mēnešus; 3.2.3. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs; 3.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja: 3.3.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu; 3.3.2. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 10; 3.3.3. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase; 3.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašnieks, ja: 3.4.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru; 3.4.2. tiek veikta pārraudzība un rezultāti ir apkopoti VCIDAC datu bāzē; 3.4.3. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 10; 3.4.4. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs. 4. Latvijas Aitu audzētāju asociācija iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.datumam šķirnes aitu audzēšanas saimniecību novērtēto dzīvnieku sarakstus. 5. Latvijas kazu audzētāju apvienība iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.jūlijam šķirnes kazu audzēšanas saimniecību novērtēto dzīvnieku sarakstus. 6. VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 25.datumam informāciju par šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem. 7. VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 25.jūlijam informāciju par šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās, aitu gaļas ražošanas saimniecībās un kazu piena ražošanas saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem. 8. Subsīdijas tiek maksātas: 8.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam vienu reizi ceturksnī par sertificētu vaislas teķi, E un I klases vaislas aitu māti - Ls 5 mēnesī, ja līdz katra nākamā ceturkšņa 1. datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.1.; 8.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas teķi - Ls 60 gadā un aitu māti - Ls 8 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.2.; 8.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi un vaislas kazu māti - Ls 40 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.3.; 8.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi - Ls 40 gadā un kazu māti - Ls 15 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.4.; 9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. IX. Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs 1. Mērķis - vaislas materiāla izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā, dažādības uzturēšanā, lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu . 2. Piešķirtais subsīdiju apjoms - Ls 228 000. 3. Subsīdijas tiek maksātas par vaislas materiāla dzīvniekiem un to pavairojamo materiālu (bioproduktu, olšūnām, embrijiem, olām) iegādi ārvalstīs. 4. Pretendentiem subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 1.maijam attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā jāiesniedz pieteikums, kuram jāpievieno: 4.1. iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programma; 4.2. pieteikums, kurā norāda iepērkamo dzīvnieku: 4.2.1. sugu; 4.2.2. šķirni; 4.2.3. skaitu; 4.2.4. cenu; 4.2.5. valsti, no kuras paredzēts iepirkt; 4.2.6. sertificētu personu, kura dzīvniekus piegādās. 5. Priekšlikums subsīdiju apjoma sadalījumam starp nozarēm tiek noteikts attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju kopējā sēdē. Sēdes lēmums tiek atspoguļots protokolā un tiek iesniegts Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentam. Finansējuma sadali un summas apstiprina zemkopības ministrs ar rīkojumu. 6. Uz subsīdijām par bioprodukta iegādi var pretendēt tikai mākslīgās apsēklošanas stacijas, kuras reģistrētas Ciltsdarba Valsts inspekcijā. 7. Atbalstāmo pasākumu finansēšanas kārtība: 7.1. subsīdijas par vaislas materiāla un ciltsdarba aprīkojuma iegādi tiek maksātas 50 % procentu apmērā no to vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras izdevumus, pēc muitas kravas deklarācijas un pavadzīmes iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā; 7.2. līgumā var paredzēt avansa maksājumu, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējās subsīdiju summas. 8. Lai pretendents varētu saņemt subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un subsīdiju pretendentu par vaislas materiāla vai ciltsdarba aprīkojuma turpmāko izmantošanu. Līgumā jāiestrādā: 8.1. vaislas materiāla izmantošanas noteikumi; 8.2. kontroles funkcijas un atbildība par līguma nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu; 8.3. subsīdiju saņemšanas noteikumi. 9. Saimniecībai pēc šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas pieprasījuma jāpiegādā eksponāti Latvijas lauksaimniecības izstādēm. 10. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 1.decembrim. 11. Persona, kas pretendē uz subsīdijām saskaņā ar šo nolikumu, nevar pretendēt uz SAPARD programmas finansējumu vaislas materiāla importam. X. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā 1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un izdošanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu visām dzīvnieku sugām, kā arī starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanu Latvijā. 2. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, ieviešanai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā piešķirti Ls 32 000. 3. Uz subsīdijām var pretendēt atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, VCIDAC un lauksaimniecības mācību, konsultāciju un zinātniskās iestādes. 4. Pretendenti līdz 2003. gada 1.maijam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentā izvērtēšanai detalizētu attiecīgā pasākuma darbības un finansēšanas plānu. 5. Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departaments līdz 2003. gada 15.maijam organizē iesniegto pasākuma darbības un finansēšanas plānu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā. 6. Darba gaitā var veikt grozījumus darbības un finansēšanas pasākumu programmā, saskaņojot tos ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu un iesniedzot Lauku atbalsta dienestā. 7. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa maksājumus. 8. Norēķiniem nepieciešamos dokumentus pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003. gada 1. decembrim. 9. Lauku atbalsta dienests līdz 2003. gada 23.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto līgumu un darba nodošanas - pieņemšanas aktu, kuru sastādījis un apstiprinājis darba izpildītājs un pasūtītājs - Zemkopības ministrija un subsīdiju saņēmējs. Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa 3.pielikums Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība I. Tiešie maksājumi par sējplatību 1. Subsīdiju mērķis ir graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu (izņemot cietes ražošanai paredzētos) un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana. 2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura: 2.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 "Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju"; 2.2. ir ievērojusi sertificēto sēklu minimālo izsējas izlietojuma normu saskaņā ar šī nolikuma 3.pielikumu; 2.3. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta. 3. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 2 450 095. 3.1. subsīdijas tiek piešķirtas šādu kultūraugu audzēšanai: Kultūraugs Ls/ha Summa Ls Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi (sertificēta sēkla) 16,50 1 851 095 Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi (nesertificēta sēkla) 8 Šķiedras lini t.sk. par realizētajiem linu stiebriņiem Ls/t saskaņā ar 4.3.apakšpunktu 20 400 000 Kartupeļi 60 79 000 Atklāta lauka dārzeņi, zemenes 66 120 000 3.2. galīgā subsīdija tiek aprēķināta saskaņā ar nolikumā noteikto izcenojumu un pieteiktajām kultūrauga platībām, nepārsniedzot sadaļā paredzētos līdzekļus. 4. Subsīdijas tiek maksātas: 4.1. par faktiski ar sertificētu vai nesertificētu sēklu apsētajām graudaugu, pākšaugu, eļļas augu (rapsis, ripsis, eļļas lini) platībām, ja vismaz viena kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1 ha; 4.2. par faktiski apsētajām šķiedras linu platībām, ja sējplatība nav mazāka par 1 ha un ir noslēgts līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju (izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu); 4.3. par realizētajiem linu stiebriņiem, ja: 4.3.1. noslēgts līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju (izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu); 4.3.2. realizēto linu stiebriņu ražība nav mazāka par 2,5 t/ha; 4.3.3. linu stiebriņiem ir šāda kvalitāte: Stiebriņu kvalitāte Ls/t Nr. 1,0 40 Nr. 1,25 50 Nr. 1,50 un augstāka 60 4.4. par faktiskajiem kartupeļu stādījumiem, ja: 4.4.1. platība nav mazāka par 3 ha; 4.4.2. izmantots sertificēts sēklas materiāls; 4.4.3. ir preču pavadzīme - rēķins par sēklas materiāla iegādi sēklas kartupeļu pirkšanas gadījumā; 4.4.4 pieteikumā uzrādītajās kartupeļu stādījumu platībās nav iekļautas cietes ražošanai paredzēto kartupeļu stādījumu platības; 4.4.5. pretendents reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienestā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 4.5. par faktiski apsētajām un apstādītajām atklāta lauka dārzeņu platībām un apstādītajām ražojošu zemeņu platībām, ja: 4.5.1. dārzeņu kopplatība nav mazāka par 3 ha, zemeņu kopplatība nav mazāka par 1 ha; 4.5.2. pieteikumā ir uzrādītas iepriekšējā gadā audzētās dārzeņu kultūras un zemeņu platības un ražība (saimniecības, kuras uzsāk atklāta lauka dārzeņu un zemeņu audzēšanu ar 2003.gadu - uzrāda plānotās kultūraugu audzēšanas platības un ražību); 4.5.3. ir asociācijas "Latvijas dārznieks" vai Latvijas Augļkopju asociācijas apsekošanas akts (apsekošanu veic periodā no 1.jūlija līdz 15.jūlijam) par lauka dārzeņu sējumu un stādījumu un zemeņu stādījumu stāvokli. Novērtējot sējumus un stādījumus, pretendentam jāuzrāda: 4.5.3.1. kultūraugu sortimenta saraksts; 4.5.3.2. dārzeņu sēklu iegādes dokuments, zemenēm - dokuments par standarta vai sertificētu stādāmo materiālu; 4.5.3.3. lauku izvietojuma shēmas kopija. 5. Subsīdiju izmaksāšanas kārtība: 5.1. par ziemāju graudaugu un eļļas augu platībām subsīdija tiek izmaksāta martā - aprīlī; 5.2. galīgā un precizētā subsīdija par 4.1., 4.2., 4.4. apakšpunktā minētajiem kultūraugiem tiek izmaksāta pēc 1.jūlija; 5.3. subsīdija par realizētajiem linu stiebriņiem tiek izmaksāta pēc to realizācijas linu pārstrādes uzņēmumam decembrī; 5.4. par atklāta lauka dārzeņiem un zemenēm subsīdija tiek izmaksāta augustā - septembrī. 6. Subsīdiju pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz: 6.1. līdz 15.jūnijam: 6.1.1. zemes robežu plāna kopiju vai lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības; 6.1.2. sēklas sertifikāta kopiju (izņemot lauka dārzeņus) vai bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegtu sertifikāta kopiju ar pielikumu; 6.1.3. pašvaldībā reģistrētu zemes nomu apliecinošu dokumentu kopijas (ja ir vairāk nekā 5 zemes nomas līgumi - zemes nomas līgumu kopsavilkumu); 6.1.4. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju. 6.2. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu šādos termiņos: 6.2.1. par ziemāju graudaugiem un eļļas augiem, ja katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1ha - līdz 01.03.2003.; 6.2.2. par ziemāju un vasarāju graudaugiem, pākšaugiem un eļļas augiem; par šķiedras linu sējplatību - līdz 15.06.2003.; 6.3. pieteikumu par pārdotajiem tilinātajiem linu stiebriņiem saskaņā ar 5.pielikumu - līdz 01.12.2003.; 6.4. pieteikumu par atklāta lauka dārzeņu un ražojošu zemeņu platībām saskaņā ar 6.pielikumu - līdz 01.06.2003.; 6.5. šādus dokumentus: 6.5.1. par šķiedras liniem: 6.5.1.1. līguma kopiju ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par linu piegādi - līdz 15.06.2003.; 6.5.1.2. preču pavadzīmju - rēķinu kopijas par pārdotiem linu stiebriņiem - līdz 01.12.2003.; 6.5.1.3. nodošanas - pieņemšanas aktu, kuru paraksta uzņēmuma vadītājs, iesniedz tie linu pirmapstrādes uzņēmumi, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu - līdz 01.12.2003; 6.5.2. par kartupeļiem - līdz 01.06.2003.: 6.5.2.1. sēklas sertifikāta kopiju un preču pavadzīmes - rēķina kopiju vai PB2 kategorijai - pārskatu "Sēklas kartupeļu novērtēšanas rezultāti", kurā ir atzīme par selekcionāra veikto lauku apskati; 6.5.2.2. deklarāciju, kurā norādīta informācija par sēklas kartupeļu realizāciju, ja subsīdiju pretendents ir sēklas kartupeļu audzētājs; 6.5.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta izdotu reģistrācijas apliecības kopiju; 6.5.2.4. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība (KAPS) sniedz priekšlikumus Lauku atbalsta dienestam par subsīdiju piešķiršanas lietderību (nepieciešamības gadījumā veic platību apsekošanu, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta iesniegtajiem subsīdiju pieteikumiem) - līdz 15.07.2003.; 6.5.3. par atklāta lauka dārzeņiem un zemenēm: 6.5.3.1. dārzeņu un zemeņu realizācijas kopsavilkumu par 2002.gadu - līdz 15.06.2003.; 6.5.3.2. asociācijas "Latvijas dārznieks" vai Latvijas Augļkopju asociācijas lauka dārzeņu sējumu un stādījumu un ražojošu zemeņu stādījumu apsekošanas aktu (pamatojoties uz subsīdiju pretendenta iesniegto pieteikuma veidlapu) par to stāvokli - līdz 15.07.2003. 7. Lai 2003.gadā varētu pretendēt uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām, līdz 01.10.2002. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jābūt iesniegtai deklarācijai par 2002.gadā realizēto ražu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. 8. Subsīdiju pretendenti, kuri noteiktajā kārtībā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2002.gada 1.oktobrim neiesniedza deklarācijas, iesniedz 6.1. un 6.2. punktā noteiktos dokumentus un deklarāciju saskaņā ar 2.pielikumu. 9. Subsīdiju pretendenti, kuri saņēma subsīdijas par ziemas rapša sējumiem, kurus 2003.gada pavasarī bija nepieciešams pārsēt ar vasaras rapša sēklām, ir tiesīgi saņemt subsīdiju par to pašu sējplatību, ja papildus iesniedz darījumu un maksājumu apliecinošu dokumentu par vasaras rapša sēklu iegādi. 10. Līdz 01.10.2003. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei jāiesniedz deklarācija par 2003.gadā realizēto ražu saskaņā ar 18.pielikumu. 11. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. II. Siltumnīcu platības 1. Subsīdiju mērķis ir veicināt siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem. 2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 213 000. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 213 000, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu. 3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura: 3.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 "Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju"; 3.2. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta. 4. Subsīdijas tiek piešķirtas personām, ja: 4.1. siltumnīcu kopplatība nav mazāka par 0,5 ha; 4.2. siltumnīcu platību izmantošanas laiks nav mazāks par: 4.2.1. 7 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 1.martā; 4.2.2. 5 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 15.aprīlī. 5. Subsīdiju apmērs vienam pretendentam ir šāds: Izmantošanas laiks Audzēšanas uzsākšana Subsīdiju apmērs par 1 m 2 Nav mazāks par 7 mēnešiem līdz 1.martam Ls 0,44 Nav mazāks par 5 mēnešiem līdz 15.aprīlim Ls 0,22 * Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs veikt subsīdiju pārrēķinu pretendentiem, kuri pieteikumus iesniedz līdz 2003.gada 1.martam. 6. Subsīdiju saņemšanai pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam, Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz : 6.1. pieteikumu saskaņā ar 4.pielikumu; 6.2. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju; 6.3. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai (saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar 2003.gadu - uzrāda plānoto kultūraugu audzēšanas platības un ražību); 6.4. asociācijas "Latvijas dārznieks" apsekošanas aktu līdz 15. septembrim; 6.5. ja audzēšanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumu pieteikumā. 7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz. 8. Subsīdijas izmaksā pēc 1.oktobra. III. Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana 1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām un augļaugu stādiem. 2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 300 000. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 300 000, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu. 3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona: 3.1. ja tā ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 "Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju"; 3.2. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta; 3.3.ierīkojusi stādījumus ar standarta vai sertificētu stādāmo materiālu, ko apliecina augu pase (izņemot smiltsērkšķus, aronijas, dzērvenes, krūmmellenes (zilenes) un plūškokus). 4. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām par produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu 2003.gadā uz zemes, kura atrodas īpašumā vai pastāvīgā lietošanā, vai platībā, kura tiek nomāta uz laiku, kas nav mazāks par šī nolikuma 11.punktā minēto, un kuras nomas līgums reģistrēts pašvaldībā. 5. Subsīdijas tiek maksātas, ja: 5.1.vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība augļu un ogu ieguvē nav mazāka par 1 ha; tiek summētas kopā: upeņu un jāņogu platības; saldo un skābo ķiršu platības; ābeļu uz klona potcelmiem ar dažādu stādu skaitu uz ha; 5.2. dzērveņu, krūmmelleņu (zileņu), ērkšķogu, plūškoku stādījumu platība nav mazāka par 0,3 ha; 5.3. plūmju un bumbieru platība nav mazāka par 0,5 ha; 5.4. ir ievērotas intensīvo dārzu ierīkošanas prasības un audzēšanas tehnoloģija saskaņā ar šī nolikuma 7.pielikumu un šķirnes saskaņā ar šī nolikuma 8.pielikumu; 5.5. aveņu M0 (in vitro audzēts materiāls), zemeņu M0 un ābeļu klona potcelmu stādījumu platība stādu ieguvei ir jābūt robežās no 0,2- 0,5 ha; 5.6. aveņu M0, zemeņu M0 ierīkotājam stādāmā materiāla ieguvei ir stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs dokuments, kuru izsniedz viena no šādām iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām): 5.6.1. Latvijas Universitātes botāniskais dārzs; 5.6.2. Akciju sabiedrība "Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija"; 5.6.3. Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs; 5.6.4. SIA "Meristēmas"; 5.7. ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotājam ir potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments; 5.8. importētā stādāmā materiāla audzētājam ir: 5.8.1. aveņu, zemeņu stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs sertifikāts un muitas deklarācija; 5.8.2. ābeļu klona potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments un muitas deklarācija; 5.9. pretendents, kurš piesakās uz šīs sadaļas 5.5. apakšpunktā minētajām subsīdijām, ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā. 6. Subsīdiju apmērs augļu un ogu ieguvei ir šāds: 6.1. ābelēm uz klona potcelma - Ls 1000 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 1200 uz ha; ābelēm uz klona potcelma - Ls 600 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 660 uz ha; ābelēm uz klona potcelma - Ls 400 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 400 uz ha; bumbierēm - Ls 500 par ha, plūmēm uz dažādiem potcelmiem - Ls 400 par ha, saldajiem ķiršiem - Ls 800 par ha; skābajiem ķiršiem, avenēm, sarkanām jāņogām - Ls 600 par ha; ērkšķogām, smiltsērkšķiem, plūškokiem - Ls 400 par ha; aronijām, upenēm - Ls 200 par ha; krūmmellenēm (zilenēm), dzērvenēm - Ls 1500 par ha; …