Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.178 Rīgā 2012.gada 18.aprīlī (prot. Nr.17 25.§) Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam 1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam (turpmāk - plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2012.gada 31.maijam, 2012.gada 1.oktobrim un 2013.gada 4.janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi. 4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.109 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus: 4.1. līdz 2012.gada 2.jūlijam un 2013.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi; 4.2. līdz 2013.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2013.gadam. 5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs D.Pavļuts (Ministru kabineta 2012.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.178) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2012.gadam SATURS Kopsavilkums Ievads 1. Globālās konkurētspējas indekss 2. Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadam 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 3.2. Būvniecības atļaujas 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.4. Kredītu reģistrs 3.5. Investoru aizsardzība 3.6. Nodokļi 3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita) 3.8. Līgumu izpilde 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana 3.10. Darbinieku nodarbināšana 3.11. Elektroenerģijas pieslēgums 3.12. E-pakalpojumu attīstība 4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai 4.1. Labāka regulējuma politika 4.2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana 4.3. Ēnu ekonomikas apkarošana un godīgas konkurences nodrošināšana 5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2012.gadam SAĪSINĀJUMI EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM - Finanšu ministrija IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis GKI - Globālās konkurētspējas indekss LM - Labklājības ministrija MK - Ministru kabinets MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi PVN - Pievienotās vērtības nodoklis SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TA - Tiesu administrācija TM - Tieslietu ministrija UR - Uzņēmumu reģistrs UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID - Valsts ieņēmumu dienests VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VZD - Valsts zemes dienests ZN - Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļa Kopsavilkums Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus. Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Latvija Doing Business 2012.gada pētījumā, salīdzinoši ar Doing Business 2011.gada pētījumu, ir uzlabojusi savu kopējo novērtējumu par 10 vietām, ierindojoties 21.vietā no 31.vietas, un atrodas par 2 vietām augstāk - 7.vietā no 9.vietas - starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Salīdzinoši, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 6 vietām (no 18.vietas uz 24.vietu), savukārt Lietuva ierindota par 2 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš (no 25.vietas uz 27.vietu). Doing Business 2012.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs: • 4.vieta - kredītu reģistrs (reitings nemainīgs); • 15.vieta - pārrobežu tirdzniecība (reitings nemainīgs); • 17.vieta - līgumu izpilde (zaudēts reitings par 3 vietām); • 32.vieta - īpašuma reģistrācija (uzlabots reitings par 24 vietām); • 32.vieta - uzņēmējdarbības izbeigšana (uzlabots reitings par 54 vietām); • 51.vieta - uzņēmējdarbības uzsākšana (uzlabots reitings par 1 vietu); • 65.vieta - investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 5 vietām); • 67.vieta - nodokļu maksāšana (zaudēts reitings par 3 vietām); • 84.vieta - pieslēgums elektroenerģijai (uzlabots reitings par 31.vietu); • 112.vieta - būvniecības atļaujas (zaudēts reitings par 9 vietām). Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus, jo īpaši jomās, kur Latvijas reitings tiek zaudēts un attiecīgi ir zemāks par 50.vietu. Plāna 2012.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz plānu nodrošināt uzņēmumu elektronisku reģistrāciju Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāturpina samazināt UR iesniedzamo dokumentu skaitu. Ir jānodrošina iespēju no bankas elektroniski saņemt un UR elektroniski iesniegt visas nepieciešamās izziņas par valsts nodevas samaksu un pamatkapitāla iemaksu, kā arī jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija. Tāpat būtiski ir uzlabot PVN maksātāja reģistrēšanas ātrumu u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Nodokļu maksāšanas jomā ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu deklarēšanas ilgumu līdz 100 stundām/gadā, pilnveidojot EDS risinājumu, izveidojot kļūdu moduļus, jāvienkāršo PVN deklarācijas, u.c. Minētie pasākumi, nodrošinātu grāmatvedības kārtošanai nepieciešamā laika samazinājumu, samazinātu veicinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 18 vietām (no 67.vietas uz 49.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Komercstrīdu risināšanā ir nepieciešams uzlabot šķīrējtiesu regulējumu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu alternatīvu strīdu risināšanai tiesā. Nepieciešams izstrādāt risinājumus par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. Izstrādājama lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtība, radot priekšnosacījumus vienādai tiesnešu noslodzei, kā arī tiesnešu specializāciju izveidei, tādējādi mazinot lietu izskatīšanas ilgumu un izslēdzot korupcijas risku, u.c. Plānā iekļauto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu līgumu izpildes jomā par 12 vietām (no 17.vietas uz 4.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Investoru tiesību aizsardzībā nepieciešams nodrošināt Plānā 2011.gadam iekļauto uzdevumu izpildi, t.i., nodrošināt grozījumu Finanšu instrumentu tirgus likumā, Gada pārskatu likumā un Komerclikumā spēkā stāšanos (2011.gadā projekti iesniegti MK apstiprināšanai). Minēto pasākumu ieviešana ir īpaši svarīga Latvijas reitingam Doing Business pētījumā, pirmkārt, stabilizējot Latvijas kopējo pozīciju un, otrkārt, būtiski uzlabojot kāpumu investoru aizsardzības jomā par 61 vietu (no 65.vietas uz 4.vietu) un kopējā novērtējumā par 4 vietām (no 21.vietas uz 17.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Būvniecības procesā neatliekama ir jaunā Būvniecības likuma pieņemšana 2012.gadā (apstiprināts MK un atkārtoti iesniegts Saeimā 2011.gada 22.novembrī, šobrīd notiek priekšlikumu apkopošana uz 2 lasījumu līdz 2012.gada 1.februārim) - tas būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā - esošo 205 dienu un 23 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras. Būvniecības likumprojekta pieņemšana Latvijas kāpumu būvniecības jomā par 110 vietām (uz 2.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 5 vietām (uz 16.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat ir jāveic grozījumi no Būvniecības likumprojekta izrietošajiem MK noteikumiem, lai nodrošinātu vienlaicīgu to spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu. Realizējot visus Plānā 2011.gadam un 2012.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 5.vietu starp visām 183 pasaules valstīm. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2012.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Kopumā Plānā 2012.gadam ietverti 30 pasākumi, par kuru izpildi ir noteikta atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM un to padotībā esošas iestādes. Plānā 2012.gadam tiek turpināti pasākumi, kas uzdoti ar Plānu 2011.gadam. Plāns 2012.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem. Tāpat Plānā 2012.gadam ietverti pasākumi, kas identificēti EM veiktajā Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadā un tā reformu ziņojumu pasākumiem turpmākai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības grupa, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Ievads Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns). Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, kā arī Administratīvo procedūru ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pētījums, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem un sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros. Līdz šim Plāns ir sastādīts katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Tomēr šobrīd ir nepieciešams turpināt pārskatīt uzņēmējdarbības regulējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, un novērtējot to efektivitāti, īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2012.gadam gan turpina Plāna 2011.gadam ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus. Plāna 2012.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti EM veiktajā Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadā un tās reformu ziņojumā, un pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana, un citas. Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no: 1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību - veidosim Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, izmantojot pasaules labāko praksi; 2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem; 3. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem - administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem". 1. Globālās konkurētspējas indekss Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk - GKI) dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro- rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku, sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu, tehnoloģisko gatavību un inovācijām. Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem (institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes un inovāciju indikatoriem. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus. GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Valsts kopējā vieta indeksā ir atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas, atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veicinot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē. Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Latvijas konkurētspējas kavēkļi 2010.-2012.gadā Atbilstoši Latvijas rezultātiem GKI 2011.gadā un 2012.gadā, par vairāk nekā 8% pieaudzis nodokļu likmju kā problēmas novērtējums, kas seko nodokļu likmju celšanai un bāzes paplašināšanai 2010.-2011.gadu budžeta konsolidācijas kontekstā. Vienlaikus par 3% problemātiskāka kļuvusi finanšu pieejamība, ko var skaidrot ar banku konservatīvo kreditēšanas politiku. Trešajā vietā ierindota korupcija. Nedaudz samazinājies birokrātijas un politiskās stabilitātes kā problēmas vērtējums, un būtiski uzlabojies nodokļu administrēšanas novērtējums. Kopumā Latvija GKI gada laikā pakāpās no 70.vietas uz 64.vietu, kas ir atzinīgi vērtējams kāpums, taču jāievēro, ka tas seko ievērojamam kritienam no 45.vietas 2007.gadā uz 70.vietu 2010.gadā. Dažu gadu laikā Latvija būtiski zaudēja savu konkurētspēju, jo bija nepieciešams konsolidēt budžetu, celt nodokļus un atlaist valsts sektora darbiniekus, tādējādi ietekmējot bezdarba līmeni un darbaspēka emigrāciju. Latvijas vietējā patēriņa un piegāžu tirgū vēl vairāk samazinājās konkurence. Starptautisku mērījumu dati un Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultāti jāanalizē kopsakarā ar aktuālajām Latvijas tautsaimniecības un uzņēmumu vajadzībām. Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju, korupcijas risku. 2. Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadam 2011.gada vasarā pēc EM pasūtījuma sesto reizi tika veikta uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un šā gada 25.oktobrī publicēti tās rezultāti. Minētais pētījums veikts kopš 2001.gada katru otro gadu un to rezultātā, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāti dažādi pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai tādās jomās kā uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, pārrobežu tirdzniecība, uzņēmējdarbības izbeigšana un citās. 2001.gadā sadarbībā ar Pasaules Bankas Ārvalstu investīciju konsultāciju dienestu tika izstrādāta īpaša salīdzināma metodoloģija minētā pētījuma veikšanai un tika veikta pirmā aptauja par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Kopumā ar salīdzināmas aptaujas palīdzību ir analizēta situācija desmit gadu laikā, tādējādi sniedzot pamatu problēmu kvalitatīvai analīzei un nepieciešamo reformu identificēšanai. 2011.gadā no 14.jūnija līdz 29.jūlijam uzņēmējdarbības vides izvērtējumu veica pētījumu centrs SKDS izmantojot tiešo (face-to-face) interviju metodi aptaujājot pēc nejaušas (kvotu) izlases principa izvēlētus 728 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Aptaujātie uzņēmumi ir reprezentatīvi pret visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem (komercsabiedrībām un individuāliem komersantiem) Latvijā. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka šogad samazinājies laiks, kas uzņēmējiem jāpavada, pildot dažādas administratīvās procedūras. Latvijas uzņēmēji 2011.gadā birokrātijai vidēji tērē 11% sava laika, kas ir zemākais rādītājs kopš 2001.gada. Aplūkojot minētās aptaujas rezultātus, 2011.gadā uzņēmēji visbiežāk - 78% gadījumu - kā uzņēmējdarbību kavējošu faktoru minēja nodokļu likmes. Augstās likmes īpaši smagi ietekmē ražotājus un ārvalstu investorus. Šogad vairāk par pusi uzņēmēju kā kavēkļus minēja inflāciju (61%), likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%) un nodokļu deklarēšanu (59%). Pieaugusi tādu problēmu izplatība kā jaunu uzņēmumu reģistrācijas ātrums (+9%); inflācija (+9%); likumu un noteikumu izmaiņu biežums (+7%); infrastruktūras pieejamība (+7%) un darba aizsardzības un drošības prasības (+6%). Samazinājušās problēmas ar finanšu resursu (-10%) un valsts atbalsta pieejamību, valsts iepirkumu procesu un korupcija pašvaldību un valsts sektorā. Uzņēmējdarbības kavēkļu izplatība un intensitāte Latvijā Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja liecina par četru problēmjomu saasināšanos pēdējos četros gados, un tās ir uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu risināšana. Lai rastu risinājumu, EM 2011.gada septembrī tika organizētas ekspertu diskusijas un apzinātas rekomendācijas nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, atbilstoši uzņēmēju šodienas vajadzībām. Tika piesaistīti eksperti gan no valsts pārvaldes, gan - privātā sektora. Rezultātā tika sagatavots Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtējuma un reformu ziņojums: No skaidrām prioritātēm līdz ātrām un efektīvām reformām ar pasākumiem turpmākai rīcībai. Minētie pasākumi iekļauti Plānā 2012.gadam. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2012.gadam netiek risināti šādi pasākumi. Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un pat cēlusies. Lai panāktu tālāku izaugsmi un mazinātu regresa risku, Latvijā nepieciešams mainīt pieeju administratīvo procedūru uzlabošanā un regulējošās politikas modernizēšanā. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus. 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Doing Business pētījums nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs. Jāatzīmē, ka Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju. Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau septiņus gadus. Doing Business mēra likumdošanu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības "dzīves cikla" posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, pieslēgumu elektroenerģijai, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. Doing Business pētījumā 2012.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību, un tā tiks iekļauta vērtējumā nākamajā Doing Business pētījumā 2013.gadam. Reitingā pirmo reizi ir ņemtas vērā elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procedūras. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress - Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada pētījumā Latvijas novērtējums uzlabojies par 10 vietām: Latvija no 31.vietas* (Doing Business 2011.gadam) pakāpusies uz 21.vietu (Doing Business 2012.gadam) starp 183 pasaules valstīm. * Latvija pēc Pasaules Bankas pārrēķinātajiem datiem Doing Business pētījuma 2011.gadam kopējā vērtējumā tiek ierindota 31.vietā, nevis 24.vietā kā Pasaules Bankā tika vērtēts pirms gada. Katru gadu, publicējot jauno Doing Business reitingu, iepriekšējā gada dati tiek pārrēķināti atbilstoši aktuālajai metodoloģijai. Latvijas un ES dalībvalstu vietas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2012.gadā  (uzņēmējdarbības vide kopumā) Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā, kas ir par 2 vietām augstāk nekā gadu iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai. Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, Latvija pirmo reizi šajā reitingā apsteigusi Lietuvu un Igauniju. Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 6 vietām (no 18.vietas uz 24.vietu), savukārt Lietuva ir ierindota par 2 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš (no 25.vietas uz 27.vietu). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka šajās valstīs nav vispār (Igaunija) vai nav pietiekamā kvalitātē (Lietuva) veiktas reformas, kā arī tas noticis tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas. Papildus jānorāda, ka Pasaules Banka veic pārrēķinu par Igaunijas izmaksām attiecībā uz būvniecības procedūrām - minētais skaidrojams ar faktu, ka būvniecības izmaksas, Igaunijai pārejot uz eiro režīmu, nav pārrēķinātas no Igauņu kronām uz eiro, bet ir ievietotas tādas pašas summas. Pēc EM veiktajām aplēsēm, minētie precizējumi var celt Igauniju par 1 vietu kopējā reitingā. Vienlaikus jānorāda, ka, lai gan kaimiņvalstis atrodas salīdzinoši zemākās vietās kopējā vērtējumā, tās apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās: • Igaunija - uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā, • Lietuva - būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā un līgumu izpildē. Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā. Latvijas rādītāju izmaiņas Doing Business pētījumā 2012.gadam pret attiecīgajiem 2011.gada rādītājiem Latvijas rādītāji Doing Business pētījumā 2011.gads * 2012.gads Izmaiņas Uzņēmējdarbības uzsākšana 52 51 +1 Būvniecības atļaujas 103 112 -9 Īpašuma reģistrācija 56 32 +24 Kredītu reģistrs 4 4 0 Investoru tiesību aizsardzība 60 65 -5 Nodokļu maksāšana 64 67 -3 Pārrobežu tirdzniecība 15 15 0 Līgumu izpilde 14 17 -3 Uzņēmējdarbības izbeigšana 86 32 +54 Pieslēgums elektroenerģijai  115 84 +31 Kopējā vieta 31 21 +10 * Pasaules Bankas pārrēķinātie dati. 2011.gada ietvaros ir atvieglota uzņēmumu saimnieciskā darbība un samazinātas tiem piemērojamās administratīvās procedūras. Vienlaikus jāatzīmē, ka jomās, kurās Latvijas vieta nedaudz pazeminājusies (piemēram, nodokļu maksāšanā, līgumu izpildē), tas noticis tāpēc, ka citas valstis, veicot šajās jomās reformas, ir apsteigušas Latviju. Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs rādītājs. Reformu cikls Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug. Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu ciklu. Lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju un attiecīgi uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business (attiecīgajā jomas reitingā panākot Latvijas ierindošanu pirmajās 10 vietās), jāveic sekojoši pasākumi: 1. uzņēmējdarbības uzsākšanā - jānodrošina uzņēmumu elektroniskā reģistrācija UR un vienlaikus reģistrēšana PVN maksātāju reģistrā, jāatceļ maksa ar uzņēmuma reģistrēšanu Komercreģistrā saistīto datu publikācijām Latvijas Vēstnesī; 2. būvniecības procesā - jāievieš jaunais Būvniecības likumprojekts, kas paredz būvatļaujas saņemšanai 6 procedūras un 69 dienas, jāveic grozījumi tā pakārtotajos normatīvajos aktos (MK) un jānodrošina Būvniecības informācijas sistēmas darbība, vienlaikus jāsamazina maksa par būvatļaujas saņemšanu. Šobrīd notiek likumprojekta izskatīšana uz 2.lasījumu Saeimā; 3. nekustamā īpašuma reģistrēšanā - valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (2%) samazināšanu, kā arī lēmumam par ierakstīšanu zemesgrāmatās nepieciešamo dienu skaitu samazināšanu; 4. investoru aizsardzībā - jāpieņem Komerclikuma, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā, kas paredz sakārtot lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts, ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā, akcionāriem tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem, u.c. Grozījumi iesniegti apstiprināšanai MK 2011.gada nogalē; 5. nodokļu maksāšanā - jāatvieglo ar nodokļu nomaksu saistītās grāmatvedības un uzskaites procedūras, kas attiecīgi ietekmē uzņēmējam nepieciešamo laiku saimnieciskās darbības veikšanai; 6. darba attiecībās - jāveic grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās, t.sk., ar sociālajiem partneriem saskaņotus grozījumus par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu; 7. līgumsaistību izpildē (jeb komercstrīdu risināšanā) - jāpastiprina šķīrējtiesu nozīmība, jāsamazina komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaits, jānodrošina paredz tiesnešu rotāciju, palielināt tiesnešu neatkarību un neietekmējamību, tādējādi risinot tiesu noslogotības jautājumu un attiecīgi paātrinot lietu izskatīšanas laiku. Norādāms, ka minēto jautājumu sakārtošana aizņem ne tikai administratīvo procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi - ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā no nozares jautājumiem. Plāna 2012.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai risinātu Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi identificētās problēmas, kā arī iekļauti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un, ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI rādītājus. Tāpat Plānā 2012.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā 2011.gadam. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā. Visu Plānā 2012.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek koncentrēts uz starptautiski atzītā Doing Business pētījuma metodoloģijas pamata, izmantojot to kā pamatdokumentu uzņēmējdarbības regulējošo administratīvo procedūru identificēšanā, un vienlaikus turpinot veikt Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējumu starptautiskajā līmenī. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2012.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2012.gads Uzņēmējdarbības uzsākšana Procedūru skaits 5 4 Ilgums (dienas) 16 16 Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju 1,5 2,6 Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 15,9 0,0 Reitings 52 51 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija Doing Business 2012.gadam ir atzinīgi vērtēta starp pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas uzņēmējdarbības uzsākšanā 2010.-2011.gada ietvaros. 2010.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju dibināt SIA ar pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem. Rezultāts: saskaņā ar Lursoft datiem no 2010.gada 1.maija līdz 2011.gada 29.novembrim kopumā reģistrētas 15655 SIA ar samazinātu pamatkapitālu jeb 69% no kopējo jaundibināto SIA skaita. Tāpat no 2010.gada 1.jūnija nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, nodrošināta uzņēmumu reģistrācijas apliecību izsniegšana elektroniski, kā arī samazināts dienu skaits reģistrācijai par PVN maksātāju no 15 uz 10 dienām. Savukārt, lai uzņēmums reģistrētu savus darba ņēmējus kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus nav jādodas uz VID, bet izmantojot EDS ir jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, par darba ņēmēju statusa iegūšanu, zaudēšanu vai statusa maiņu. 2011.gada 23.novembrī notikušajā Uzņēmumu reģistra, Latvijas Komercbanku asociācijas un lielāko komercbanku pārstāvju sanāksmē tika prezentēts AS "SEB banka" jaunais pakalpojums - pagaidu norēķinu konta atvēršana jaundibinātajiem uzņēmumiem, izmantojot e-parakstu. Sākot ar 2011.gada 15.novembri AS "SEB banka" klientiem ar e-paraksta palīdzību iespējams atvērt pagaidu norēķinu kontu, veikt pamatkapitāla iemaksu un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu izziņu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibināšanas dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Izmantojot AS "SEB banka" pakalpojumu, reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iespējams veikt elektroniski. 2011.gada 23.novembra sanāksmes laikā panākta vienošanās, ka Latvijas Komercbanku asociācija veicinās arī citu banku aktivitāti, nodrošinot iespēju pamatkapitāla iemaksu apliecinošo dokumentu klientam saņemt arī elektroniskā dokumenta formā. Ņemot vērā minēto pasākumu īstenošanas praksi, Doing Business 2012.gadam, ir samazināts uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo procedūru skaits, apvienojot uzņēmumu dibināšanas procesu UR ar tā reģistrāciju ar PVN apliekamo personu reģistrā VID, tādējādi kopumā Latvijai identificējot 4 nepieciešamās procedūras. Kā arī, ievērojot būtisko progresu jaundibinātu uzņēmumu, kuru pamatkapitāls ir zem 2000 latu, reģistrēšanas dinamikā, Doing Business 2012.gadam ir atzīts, ka uzņēmuma minimālā pamatkapitāla dibināšanas izmaksas ir pielīdzināmas nullei. Kopumā minēto pasākumu korekcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā ir ierindojusi Latviju par 1 vietu augstāk, no 52.vietas Doing Business 2011.gadā uz 51.vietu Doing Business 2012.gadam. Neskatoties uz īstenotajām aktivitātēm, Latvija uzņēmējdarbības uzsākšanā Doing Business 2012.gada pētījumā vēl joprojām atrodas zem 50.vietas, kas tieši norāda, ka ir nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu reģistrēšanu UR. Jānorāda, ka Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi uzņēmumu reģistrēšanas process 2011.gadā kā problēmas izplatība ir identificēts 9% apmērā, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā pētījumā pirms diviem gadiem. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Plāna 2012.gadam uzdevums uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā ir ieviest iespēju ne tikai uzņēmumu reģistrēt elektroniski vienas dienas laikā, bet arī atvieglot visas nepieciešamās formalitātes, kas kārtojamas UR. Lai to panāktu, nepieciešams samazināt uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešamo: 1) dokumentu skaitu Nepieciešams samazināt dokumentācijas un dublējošās informācijas skaitu, dibinot jaunu uzņēmumu. Uzņēmējiem, lai nodibinātu jaunu uzņēmumu Latvijā, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas satur līdzīgu informāciju un lielākajā daļā gadījumu fiziski jāapmeklē UR. Piemēram, lai reģistrētu kapitālsabiedrību, Komercreģistrā ir jāiesniedz dibināšanas līgums vai lēmums, sabiedrības statūti, valdības noteiktas formas pieteikums, kvīts par valsts nodevas apmaksu, kvīts par publikāciju, kvīts par pamatkapitāla apmaksu. Nepieciešams atvieglot administratīvo slogu uzņēmējam, kārtojot formalitātes UR un samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu. • Samazinot iesniedzamo dokumentu apjomu, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un laiks, kas nepieciešams formalitāšu kārtošanā, tādējādi Latvijas vieta Doing Business minētās jomas rādītājā tiktu paaugstināta par 4 vietām (no 51.vietas uz 43.vietu) un par 1 vietu (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 2) dienu skaitu Latvija Doing Business 2012.gada pētījumā atrodas 51.vietā pasaulē uzņēmumu reģistrēšanā. Ja no 2004.-2011.gadam Latvijā reģistrēšana nemainīgi prasīja 16 dienas, tad Igaunija uzlabojusi savu rādītāju Doing Business no 72 dienām līdz 7 dienām. Kanādā un Jaunzēlandē jauna uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešama tikai viena elektroniska procedūra; Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek divās dienās. Ar 2012.gada 1.maiju jānodrošina uzņēmumu reģistrāciju UR tiešsaistē (elektroniski). Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "UR informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādāta un nodota ekspluatācijai UR informācijas sistēma. Kā arī izstrādāts juridiskais un tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem. Jaunā kārtība nosaka vienādus noteikumus jebkurai trešajai personai elektroniski saņemt UR vestajos reģistros uzkrāto informāciju. Ar 2012.gada 1.maiju plānots uzsākt uzņēmumu elektronisko reģistrāciju ar Latvijas valsts portāla www.latvija.lv starpniecību, t.s., uzņēmumu reģistrāciju tiešsaistē. • E-pakalpojumu ieviešana, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē, UR sadarbības ar Latvijas bankām par komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi nodrošināšana, samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai, t.sk., atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru, kas identificēta Doing Business 2012.gadam pētījumā, ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā būtiski ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā - pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra, 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jānodrošina uzņēmumu nekavējoša reģistrēšana klātienē. UR pieņemot pieteikumus, kas tiek sniegti ierakstu izdarīšanai Komercreģistrā, nepieciešams ieviest obligātu sākotnējo pievienojamo dokumentu pārbaudi, identificējot dokumentu esamību, un uzņēmuma reģistrāciju UR uzņēmēja klātienē, ja ir nodrošināta visu iesniedzamo reģistrācijas dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Tā rezultātā tiks nodrošināts, ka netiek pieņemti nepilnīgi nokomplektēti dokumenti, tādējādi saīsinot lēmumu pieņemšanas laiku gadījumos, kad negatīvs lēmums par ierakstu UR tiek pieņemts tāpēc, ka nav iesniegts kāds dokuments (komersantam jāgaida vismaz 3 dienas, lai uzzinātu, ka nav iesniegts kāds dokuments). • Nodrošinot iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un paātrināts uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamais laiks, tādējādi paaugstinot Latvijas vietu Doing Business minētās jomas rādītājā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jāuzlabo PVN maksātāja reģistrēšanas sistēmu. Norādāms, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums būtiski ietekmē uzņēmuma spēju veiksmīgi darboties un attīstīties vietējā tirgū. Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.933 "Likuma "Par PVN" normu piemērošanas kārtība" nosaka, ka VID reģistrē PVN maksātājus 10 dienu laikā. Praksē jau šobrīd vidēji uzņēmumu reģistrēšana par PVN maksātājiem notiek ātrāk nekā 10 dienās. Uzņēmēju aptauja rāda, ka reģistrācija PVN maksātāju reģistrā vidēji notiek 7 dienās. Norādāms, ka minētā laika patēriņš būtiski kavē uzņēmēju saimnieciskās darbības attīstīšanu un sadārdzina izmaksas jau uzņēmuma dzīvescikla sākotnējā posmā, tādējādi ietekmējot uzņēmuma brīvos apgrozījuma līdzekļus. 2011.gadā VID tika pieņemti 11364 lēmumi saistībā ar PVN apliekamo personu reģistrāciju, t.sk., 1130 lēmumi par reģistrācijas atteikumu jeb 9,94%, kas nozīmē, ka vidēji vienas darba dienas laikā VID risku analīzes datu bāzēs tiek pārbaudīti ~ 50 uzņēmumi, no kuriem tikai 10% iekrīt riska zonā. Atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, Latvijā uzņēmumu reģistrēšana aizņem 13 dienas, no kurām 10 dienas aizņem reģistrēšanās kā PVN maksātājam. Latvija GKI atrodas 68.vietā pasaulē, novērtējot dienu skaitu, kas nepieciešams jaunu uzņēmumu dibināšanai. Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek 2 dienās. Reformas PVN maksātāja reģistrācijā ir visbūtiskākais elements, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas gan Doing Business, gan GKI. Ir nepieciešams saīsināt uzņēmuma reģistrēšanas laiku ar PVN apliekamo personu maksātāja reģistrā no 10 dienām uz ne ilgāku kā 5 dienas gadījumos, kad komersants neatbilst nevienai no reģistrēšanas riska pazīmēm (kas šobrīd ir 90% gadījumu). • Samazinot nepieciešamo laiku uzņēmuma reģistrēšanai PVN maksātāju reģistrā, tiktu būtiski samazināts laiks uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī Latvijas vieta Doing Business minētās jomas rādītājā tiks paaugstināta par 23 vietām (no 51.vietas uz 38.vietu) un par 1 vietu (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jānodrošina juridisku personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību. Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar to rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%). Nepieciešams orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, kā arī rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējs var izmantot iesniegumā norādīto e-pasta adresi kā oficiālo saziņas rīku, ja tas norādīts uzņēmuma reģistrācijas veidlapās vai attiecīgajos dokumentos. • Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. 3) izmaksas Jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija, un jāturpina atvieglojumu par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā piemērošana mikrouzņēmumiem pēc 2012.gada 1.maija. Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Līdz 2012.gada 1.maijam uzņēmumiem (mikro) nav jāmaksā valsts nodeva par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un tādu ierakstu izdarīšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu, kā arī nav jāmaksā par pamatkapitāla palielināšanas ierakstu izsludināšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ. Doing Business 2012.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,6% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu. Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un paredzēt atvieglojumu par pamatkapitālu palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšanu mikrouzņēmumiem pēc 2012.gada 1.maija. • Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un turpinot atvieglojumu mikrouzņēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā piemērošana pēc 2012.gada 1.maija, tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā. Nepieciešams noņemt uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR. Šobrīd uzņēmuma reģistrācijas dokumentus UR var iesniegt jebkurā piekritīgajā UR nodaļā, taču nodaļas nevar mainīt, un dokumenti nākotnē vienmēr jāiesniedz tajā pašā sākotnējā nodaļā, kas padara uzņēmēju sadarbību ar UR neērtu un neelastīgu. Nepieciešams paredzēt, ka dokumentus jaunā komersanta reģistrācijai var iesniegt jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas un šo praksi iepriekš reģistrētajiem subjektiem informācijas aktualizācijas gadījumā ieviest pakāpeniski, to sasaistot ar attiecīgā laika posma reģistrācijas lietu pilnīgu digitalizāciju, un tādējādi noņemt ģeogrāfisko lietu piekritību UR, lai ar UR uzņēmēji var kārtot formalitātes jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas. • Noņemot uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR, tiktu atvieglots uzņēmējdarbības uzsākšanas process un formalitāšu kārtošana UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Jānodrošina uz klientu vērsta apkalpošana uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē. Šobrīd vērojamas problēmas ar uzņēmējdarbības uzsācēju, t.sk., investoru, saistību izpildi, kas izriet no Latvijas likumdošanas, kas skaidrojams ar normatīvo aktu lielo apjomu un necaurskatāmību. Lai jaunais uzņēmējs vai potenciālais investors būtu informēts par savām saistībām un pienākumiem, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, nepieciešams sagatavot īsu informatīvu materiālu par pienākumiem, kas attiecas uz formalitātēm un prasībām, kas kārtojamas saistībā ar uzņēmuma tiesisko statusu (Komercreģistrs) un nodokļu jautājumiem - likmes, atskaites. • Nodrošinot uzņēmēju savlaicīgu informēšanu par attiecīgo saistību izpildi, tiks veicināta uzņēmējdarbības caurskatāmība un paredzamība, kā arī mazināti riski uzņēmēju administratīvo prasību neizpildē. Pēc EM veiktajām aplēsēm, visu minēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.2. Būvniecības atļaujas Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2012.gads Būvniecības atļaujas Procedūru skaits 23 23 Ilgums (dienas) 205 205 Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju) 19,0 21,0 Reitings 103 112 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai samazinātu dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteiktu minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu, 2011.gada 28.maijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.410 "Grozījumi MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" . Minētie noteikumi Pasaules Bankas pētījuma Doing Business 2012.gadam rādītājos būvniecības procesā identificētās 23 procedūras un 205 dienas paredz samazināt uz 14 procedūrām un 117 dienām. Šie grozījumi pieņemti kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos stājās spēkā 2011.gada 28.maijā, Un Pasaule Banka ņem vērā veiktās reformas no 2.jūnija līdz 1.jūnijam, nebija iespējams 2011.gadā jau novērtēt pastāvošo praksi jauno normu piemērošanā. Doing Business 2012.gadam būvniecības jomā Latvijai ir atcelta elektrības pieslēguma procedūra (pēc Pasaules Bankas pārrēķinātajiem datiem), kas tika ieskaitīta Doing Business 2011.gada pētījumā. Izmaiņa skaidrojama ar faktu, ka Doing Business pētījums kopš 2011.gada apskata elektrības pieslēguma procedūru atsevišķi. Jānorāda, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku, izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegto informāciju. Doing Business 2012.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 205 dienas (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas). Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju saņemšanas jomā Doing Business 2012.gadam atradās viszemākajā - 112.vietā, Lietuva - 47.vietā, bet Igaunija - 89.vietā. Šī ir Latvijas viszemākā vieta Doing Business 2012.gadam no visām procedūrām. Šis rādītājs ne tikai pazemina Latvijas kopējo vietu reitingā, bet īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku daudz birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem. Jāatzīmē, ka uzņēmēju aptaujā iegūtie rezultāti būvniecības jomā atšķiras - 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu par 47 dienām samazinājies kopējais būvniecības saskaņošanas procesa ilgums. Dati liecina, ka būvatļaujas galīgai saņemšanai 2007.gadā bija nepieciešamas 144 dienas, 2009.gadā - 128 dienas, bet 2011.gadā - 81 diena. 2011.gada 12.aprīļa MK sēdē (prot. Nr.24 38.§) tika atbalstīts jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz samazināt Doing Business rādītājos būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu no 23 procedūras un 205 dienām līdz 69 dienām un 6 procedūrām, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. 2011.gada 22.novembrī MK ir iesniedzis 11.Saeimā lūgumu turpināt izskatīt likumprojektus, kuru izskatīšana ir iesākta 10.Saeimas laikā, tostarp Būvniecības likumprojektu. Līdz 2012.gada 1.februārim notiek Būvniecības likumprojekta priekšlikumu apkopošana uz 2.lasījumu. Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanās ir neatliekams pasākums būvniecības procesa sakārtošanai un Latvijas vērtējuma celšanai arī starptautiski. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Neatliekama ir Būvniecības likuma apstiprināšana Saeimā galīgajā lasījumā. Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam. Vienlaikus jāizstrādā ar Būvniecības likumprojekta saistīto MK noteikumu grozījumi. Lai nodrošinātu būvniecības procesa pilnīgu sakārtošanu, nepieciešams nodrošināt Būvniecības likumprojektam pakārtoto normatīvo aktu vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu, piemēram, izstrādāt grozījumus 01.04.1997. MK noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", 13.04.2004. MK noteikumos Nr.299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā" un 10.02.2009. MK noteikumos Nr.131 "Noteikumi par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās". Vienlaikus būtiski ir atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, līdz ar to jānosaka atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai. • Būvniecības likumprojekta un ar to pakārtoto normatīvo aktu pieņemšana, ierindotu Latviju šajā jomā 2.vietā (t.i., par 110.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 5 vietām (no 21.vietas uz 16.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu labākais piemērs pasaulē. Uzdevums Būvniecības likumprojekta apstiprināšanai netiek iekļauts Plānā 2012.gadam, jo tas šobrīd atrodas uz izskatīšanu Saeimā. Ir jāsagatavo būvatļaujas saņemšanas procedūru apraksts EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām. Šobrīd uzņēmējiem ir apgrūtināts process būvatļaujas saņemšanai, jo interneta vidē nav atrodama vienkopus informācija par nepieciešamajiem soļiem un procedūrām. Nepieciešams sagatavot būvatļaujas saņemšanas procedūru aprakstu EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām, vienlaikus iekļaujot procedūru ēkai, ko apskata Doing Business pētījums. • Minēto materiālu sagatavošana atvieglos uzņēmēju izpratni par nepieciešamo rīcību būvatļaujas saņemšanai un veicinās procesa caurskatāmību. Jānodrošina Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ietverto e-pakalpojumu ieviešanu ar 2013.gadu (t.i., būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana, būves nodošana ekspluatācijā, informācija par nolaistajām būvēm). Kā piemērs ir Nīderlandē ieviestā e-pakalpojuma prakse - kopš 2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja, piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c. Ir jāturpina darbs pie Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS). TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas (reģiona līmeņa) attīstības plānošanas dokumentu - plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu - vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu un publicēšanu, elektronisko pakalpojumu "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu". Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu, kā ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem. • TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2012.gads Īpašuma reģistrācija Procedūru skaits 6 5 Ilgums (dienas) 42 18 Izmaksas (% no īpašuma vērtības) 2,0 2,0 Reitings 56 32 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija ir atzīta starp tām 12 pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas arī nekustamā īpašuma reģistrācijā. Doing Business 2012.gadam Latvijai ir atcelta procedūra, kas paredzēja paziņojuma par nekustāmā īpašuma nodokli. Minētais skaidrojams ar to, ka, saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 29. un 30.punktu, ar 2010.gada 1.jūliju izziņa par samaksātu nekustamā īpašuma nodokli zemesgrāmatu nodaļā vairs nav jāiesniedz. Zemesgrāmatu nodaļa par parādu neesamību pārliecinās tiešsaistes datu pārraides režīmā. Tādējādi šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanā ir identificētas 5 procedūras, kuru formalitāšu kārtošana aizņem 18 dienas. Doing Business 2012.gadam iekļauti Likuma "Par pašvaldībām" grozījumi, kas stājušies spēkā 2010.gada 1.oktobrī, nosaka, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesību izmantošanu turpmāk pamatojama ne tikai ar nepieciešamību šo īpašumu izmantot pašvaldību funkciju īstenošanai, bet arī ar šīs funkcijas īstenošanai attiecīgā nekustamajā īpašumā atbilstošiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat precizēta vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība un termiņi, t.sk., nosakot, ka izziņa par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Doing Business pētījumā ir identificētas līdzšinējo 20 darba dienu vietā 5 darba dienas lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai. Tāpat Doing Business 2012.gadam ņemts vērā, atbilstoši aptaujāto uzņēmumu praksei, ka nostiprinājuma lūguma izskatīšanas laiks līdzšinējo 15 dienu vietā aizņem 10 dienas. Norādāms, ka turpinot samazināt dienu skaitu nekustamā īpašuma reģistrācijā Zemesgrāmatā, Latvija varētu turpināt progresu šajā rādītājā. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jāpārskata valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmērs. Šobrīd Latvijā vērojama problēma ar personu nekustamā īpašuma reģistrāciju un saistību izpildi, t.i., nodokļu nomaksu. Īpašniekam ne tikai nav motivācijas un bet arī iespēju reģistrēt nekustamā īpašuma tiesības zemesgrāmatā pēc tās patiesās vērtības, jo process ir saistīts ar ievērojamām izmaksām. Valsts noteiktā nodeva 2% apmērā no darījuma summas ir nesamērīgi liela un līdz ar to rosina uzņēmējus uzrādīt mazāku darījuma summu nekā tā ir patiesībā. Turklāt saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, persona var izvēlēties dažādus variantus kā "apiet" nodokļa nomaksu, līdz ar to rada riskus budžeta ienākumu plūsmai. Nepieciešams pārskatīt valsts nodevas …