📄 Likuma teksts
Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.987
Rīgā 2010.gada 19.oktobrī (prot. Nr.54 18.§)
Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.aktivitātes "Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība" 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – apakšaktivitāte) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu;
1.2. prasības projekta iesniedzējam;
1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;
1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.
2
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. ar komercdarbības atbalstu nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.1.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā;
2.1.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:
2.1.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;
2.1.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;
2.1.1 atbalsta piešķiršanas diena – diena, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 28. punktā noteiktajai definīcijai;
2.1.2 ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai – atbalsts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai;
2.1.3 ierobežotas jomas darbība – pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras saimnieciskā pamatdarbība, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.3 1. ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā jomā;
2.1.3 2. tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai;
2.1.3 3. katru gadu iedalītā jauda finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas finanšu izteiksmē;
2.2. kombinēta atbalsta veida projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.2.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.2.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti gan projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā, gan projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskajā pamatdarbībā;
2.2.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:
2.2.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītās pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;
2.2.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;
2.3. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4. mikro, mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4.1 materiālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4.2 nemateriālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā noteiktajai definīcijai;
2.5. ar saimniecisku darbību nesaistīta pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;
2.5.1 pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta veids, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai un ko sniedz dotāciju veidā;
2.5.2 pētniecības infrastruktūra – infrastruktūra, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;
2.6. ERAF atbalsta intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
2.7. saimnieciska darbība – tāda darbība, kura piedāvā preces vai pakalpojumus attiecīgā tirgū;
2.8. saimnieciska pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;
2.9. valsts nozīmes pētniecības centrs – zinātnisko institūciju sadarbības ietvars zinātnes resursu koncentrēšanai Eiropas līmeņa pētniecībai zinātnes prioritārajā virzienā, sekmējot Latvijas tautsaimniecības prioritāro nozaru un sabiedrības attīstību;
2.10. valsts zinātniskā institūcija – šo noteikumu izpratnē valsts zinātniskais institūts, valsts dibināta augstskola vai valsts dibinātas augstskolas zinātniskais institūts, kas reģistrēts zinātnisko institūciju reģistrā;
2.10.1 viens vienots uzņēmums – komersants, kas atbilst Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
2.11. zinātniskās institūcijas pamatdarbība – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;
2.12. tirgus cena – cena par pakalpojuma sniegšanu, ievērojot tirgus nosacījumus. Ja tirgus cena nav noteikta, pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra sniedz savu pakalpojumu par tādu cenu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
2.12.1. cena atspoguļo pakalpojuma izmaksas, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un iekļauj uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro uzņēmumi, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē;
2.12.2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas.
3
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
3. Kombinēta atbalsta veida projektu īstenošanai finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 651/2014.
4
(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)
4. Apakšaktivitātes mērķis ir pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību.
5
5. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, atbalstot šādus valsts nozīmes pētniecības centrus:
5.1. enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību);
5.2. farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi);
5.3. informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī kosmisko datu apstrādes centra izveidi);
5.4. latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;
5.5. lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs;
5.6. meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs;
5.7. nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;
5.8. sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs;
5.9. valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.
6
6. Valsts nozīmes pētniecības centra izveides nosacījumi:
6.1. valsts nozīmes pētniecības centru var veidot zinātniskā institūcija, kuras vidējais zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficients valsts nozīmes pētniecības centra atbilstošajā zinātnes virzienā pēdējo triju gadu laikā ir "1,1" vai lielāks. Koeficientu aprēķina saskaņā ar attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajām institūcijām. Minēto koeficientu aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma ir sniegušas zinātniskās institūcijas;
6.2. valsts nozīmes pētniecības centru veido vismaz divas zinātniskās institūcijas, kuras abas kopā atbilst šādām zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju vērtībām:
6.2.1. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs dabaszinātnēs (fizika, bioloģija, ķīmija), inženierzinātnēs un tehnoloģijās (tai skaitā arhitektūra un būvniecība), veselības, lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnēs:
6.2.1.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 20 000 latu;
6.2.1.2. gada vidējais pētījumu veikšanai piesaistītais starptautiskais finansējums (starptautiskie zinātniskās darbības projekti, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 2 500 latu;
6.2.1.3. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko monogrāfiju skaits, kā arī patentu un šķirņu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 0,5;
6.2.1.4. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;
6.2.1.5. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;
6.2.2. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs humanitārajās vai sociālajās zinātnēs:
6.2.2.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 5 000 latu;
6.2.2.2. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko monogrāfiju skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 0,5;
6.2.2.3. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;
6.2.2.4. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;
6.3. ir izstrādāta un ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgo nozares ministriju (ja attiecināms) saskaņota valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģija.
7
7. Šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētajā valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:
7.1. valsts nozīmes pētniecības centra vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi un attīstības virzieni, kas izstrādāti saskaņā ar valsts zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politiku, kā arī veicamie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, to kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji stratēģisko mērķu īstenošanai, tai skaitā to sasaiste ar katras minētā centra veidojošās zinātniskās institūcijas darbības stratēģiju (ja attiecināms);
7.2. kopējie valsts nozīmes pētniecības centra veidojošo zinātnisko institūciju zinātnisko darbību raksturojošie dati, kas atspoguļo informāciju par šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajiem zinātniskās darbības kvalitātes rādītājiem, kas noteikti, pamatojoties uz šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju iesniegto informāciju;
7.3. pastāvošo sadarbības formu un jaunizveidojamo sadarbības formu ar zinātniskajām institūcijām, zinātniskajām savienībām un tehnoloģiskajām institūcijām (tai skaitā ārvalstu) raksturojums un analīze, kas pamato starptautiska līmeņa pētniecības sasniegšanu un saglabāšanu;
7.4. informācija par zinātniskajām institūcijām, kurām tiks nodrošināta piekļuve valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūrai, un minētās piekļuves raksturojums, tai skaitā nosacījums, ka zinātniskās institūcijas, kas nav attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra veidotājas, var izmantot valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūru ar saimniecisku darbību nesaistītu pamatdarbību vai saimniecisku pamatdarbību veikšanai, ja valsts nozīmes pētniecības centru veidojošā zinātniskā institūcija ievēro šo noteikumu 30.1 3. apakšpunktā vai 79.3 punktā minētos nosacījumus;
7.5. pastāvošās sadarbības un plānotās sadarbības ar komersantiem raksturojums, kas pamato valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju ieguldījumu zinātnes komercializācijā un inovatīvu risinājumu ieviešanā komercdarbībā;
7.6. valsts nozīmes pētniecības centram apakšaktivitātes pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamā finansējuma sadalījums pa valsts nozīmes pētniecības centra veidojošajām zinātniskajām institūcijām;
7.7. informācija par to, kā vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks nodrošināta apakšaktivitātes ietvaros iegādātās vai izveidotās infrastruktūras uzturēšana un attīstība;
7.8. informācija par zinātnisko institūciju savstarpējās sadarbības nosacījumiem attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra izveidē un darbībā, kā arī informācija par vadošo institūciju, kas būs atbildīga par valsts nozīmes pētniecības centra sadarbības stratēģijas ieviešanu un mērķu sasniegšanu kopumā, un valsts nozīmes pētniecības centra projekta iesnieguma iesniegšanu atbildīgajā iestādē atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem.
8
(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
8. Katram šo noteikumu 5.punktā minētajam valsts nozīmes pētniecības centram, ievērojot šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto prasību, var saskaņot vienu attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģiju.
9
9. Ja zinātniskā institūcija ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā mazāk nekā pirms trim gadiem, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina par pēdējo gadu (laikposms no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim) vai pēdējiem diviem gadiem (laikposms no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim), ņemot vērā tās reģistrācijas datumu zinātnisko institūciju reģistrā. Ja zinātniskajai institūcijai nav noslēgts vismaz viens pilns gads, bet tā ir vienas vai vairāku tādu zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmēja pēc to reorganizācijas vai likvidācijas, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā ne vēlāk kā 2008.gadā, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina, ņemot vērā reorganizēto vai likvidēto zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rādītājus.
10
10. Kopējais apakšaktivitātes pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 80 176 147 euro, un Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums sasniedz vismaz 1 479 515 euro, bet nepārsniedz 2 988 031 euro.
11
(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1217 redakcijā)
11. Apakšaktivitātes pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu kārtas ietvaros pieejamo ERAF līdzfinansējumu.
12
12. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējums ir 996 010 euro, maksimālais – 24 188 821 euro.
13
(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1217 redakcijā)
13. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde:
13.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:
13.1.1. izstrādā, apstiprina un ievieto savā tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas;
13.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;
13.1.2.1 izstrādā, apstiprina un publicē atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē kombinēta atbalsta veida projekta un labuma guvēja projekta daļas vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes aprēķināšanas metodiku;
13.1.3. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija);
13.1.4. izstrādā un apstiprina komisijas reglamentu;
13.1.5. nosūta ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus;
13.1.6. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi;
13.2. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;
13.3. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes īstenošanu;
13.4. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 10.punktā minētais apakšaktivitātes īstenošanai pieejamais publiskais finansējums, un uzrauga pieejamā ERAF finansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi apakšaktivitātes līmenī;
13.5. pārbauda atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem;
13.6. mājaslapā internetā publicē informāciju saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktu. Informāciju publicē, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 II un III pielikumā noteiktās prasības;
13.7. izmantojot komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, nosūta komisijai kopsavilkuma informāciju, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 11. pantā noteiktās prasības;
13.8. šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā:
13.8.1. pirms šo noteikumu 10. punktā minētā finansējuma piešķiršanas pārbauda, vai tas nepalielinās kopējo de minimis atbalsta apjomu, ko finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris saņēmis attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados, līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;
13.8.2. pieņem lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz projekta iesniedzēja, sadarbības partnera, sadarbības iestādes, labuma guvēja vai trešo pušu sniegto informāciju, kas pamato atbilstību Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai;
13.9. atbilstoši šo noteikumu 14.21. apakšpunktā minētajam publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismam Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138/5) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), 1. pielikumā noteiktajā projekta pārskata (dzīves cikla) periodā (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim) nodrošina projekta ikgadēju uzraudzību un atbilstošo datu uzkrāšanu šo noteikumu 26. punktā un 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja īsteno šo noteikumu 2.1.3 apakšpunktā minētās darbības.
14
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
14. Sadarbības iestādes funkcijas nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde:
14.1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projektu, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz minēto līguma vai vienošanās projektu saskaņošanai atbildīgajā iestādē;
14.2. šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) noslēgšanas pārbauda, vai finansējums, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķirs atbilstoši šiem noteikumiem, kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;
14.3. pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas pārbauda projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību šo noteikumu 2.1.3. vai 2.2.3.apakšpunktā minētajām prasībām;
14.4. slēdz līgumu vai vienošanos ar finansējuma saņēmēju atbilstoši tā juridiskajam statusam. Ja uz infrastruktūru, kurā projekta ietvaros paredzēts veikt ieguldījumus, projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un tās ir reģistrētas zemesgrāmatā, infrastruktūras objekta īpašnieku vai tā pilnvaroto personu iekļauj līgumā vai vienošanās nosacījumos kā vienu no līgumslēdzējpusēm;
14.5. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;
14.6. sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par valsts budžeta līdzekļu plānošanu projekta īstenošanai;
14.7. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;
14.8. sagatavo un iesniedz informāciju atbildīgajā iestādē par apakšaktivitātes īstenošanu un tai pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu;
14.9. sagatavo maksājumu prognozi un iesniedz to maksājumu iestādē;
14.10. sagatavo Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieprasījumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam un iesniedz to vadošajā iestādē un atbildīgajā iestādē;
14.11. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumus un sagatavo izdevumu deklarāciju;
14.12. sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem un to izpildi;
14.13. izskata un apstiprina grozījumus projektā, ievērojot šo noteikumu 81.punktā minētos nosacījumus;
14.14. uzkrāj datus par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;
14.15. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes ietvaros noslēgto līgumu vai vienošanos;
14.16. uzrauga projekta atbilstību šo noteikumu 2.1.2., 2.1.3., 2.2.2., 2.2.3., 19.8. apakšpunktā, 25. punktā, 30.1 2., 30.1 3. un 31.3.3. apakšpunktā minētajām prasībām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;
14.17. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus;
14.18. uzrauga finansējuma saņēmēja sadarbības partnerim veikto ERAF finansējuma atmaksu atbilstību šo noteikumu 83.1 punktam;
14.19. pamatojoties uz šo noteikumu 13.8.2. apakšpunktā minēto lēmumu, aizpilda uzskaites veidlapu de minimis atbalsta piešķiršanai (papīra dokumenta formā trijos eksemplāros) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Vienu eksemplāru izsniedz atbildīgajai iestādei, otro – glabā sadarbības iestādē, bet trešo – izsniedz de minimis atbalsta saņēmējam;
14.20. veic de minimis atbalsta uzskaiti viena vienota uzņēmuma līmenī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
14.21. izveido publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismu, nodrošinot Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 7. punktā minēto nosacījumu izpildi, veic projekta ikgadēju uzraudzību un uzkrāj datus Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajā projekta pārskata (dzīves cikla) periodā līdz 2020. gada 31. decembrim šo noteikumu 26. punktā un 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja īsteno šo noteikumu 2.1.3 apakšpunktā minētās darbības, un 31.2.2. apakšpunktā minētajā gadījumā. Pēc 2020. gada 31. decembra šajā apakšpunktā minētās funkcijas nodrošina atbilstoši šo noteikumu 13.9. apakšpunktam.
15
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr. 487; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
15. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.
16
II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
16. Projekta iesniedzējs var būt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts, augstskola vai augstskolas zinātniskais institūts (turpmāk – projekta iesniedzējs).
17
17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktās prasības:
17.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajam nosacījumam, aprēķinot zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficientu, un veido vienu vai vairākus šo noteikumu 5.punktā minētos valsts nozīmes pētniecības centrus atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajiem valsts nozīmes pētniecības centra izveides nosacījumiem;
17.2. projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noslēgts vismaz viens pilns kalendāra gads, un par minēto gadu Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts zinātniskās institūcijas publiskais pārskats, kā arī Centrālās statistikas pārvaldē iesniegts šo noteikumu 47.2.4.apakšpunktā minētais valsts statistikas pārskats. Ja zinātniskajai institūcijai atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajiem nosacījumiem nav noslēgts vismaz viens pilns gads, bet tā ir vienas vai vairāku zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmēja pēc to reorganizācijas vai likvidācijas, minētā prasība par Izglītības un zinātnes ministrijā un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegtajiem dokumentiem attiecīgi attiecināma uz reorganizētajām vai likvidētajām zinātniskajām institūcijām, kuru tiesību un saistību pārņēmējs ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris. Ja minētie dokumenti uz projekta iesniegšanas dienu attiecīgi Izglītības un zinātnes ministrijā vai Centrālajā statistikas pārvaldē nav iesniegti, zinātniskā institūcija nevar pretendēt uz finansējumu apakšaktivitātes ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros;
17.3. projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nav nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu (attiecināms uz līguma vai vienošanās noslēgšanas dienu);
17.4. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nav saņēmis vai neplāno saņemt finansējumu no valsts, Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros;
17.5. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju, izņemot Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minēto gadījumu;
17.6. uz projekta iesniedzēju un sadarbības partneri neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā, ja projekta iesniegumu iesniedz kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai.
18
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
18. Projekta iesniedzējs valsts nozīmes pētniecības centra projektu iesniedz un īsteno sadarbības projekta veidā (turpmāk – sadarbības projekts), noslēdzot sadarbības līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – sadarbības līgums) un ievērojot šādus nosacījumus:
18.1. sadarbības projekta ietvaros paredzēta ieguldījumu veikšana kādā no šo noteikumu 5.punktā minētajiem valsts nozīmes pētniecības centriem;
18.2. projekta iesniedzējs, ievērojot šo noteikumu 7.8.apakšpunktā minētos nosacījumus, ir attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošā zinātniskā institūcija, kas noteikta par minētā centra vadošo institūciju. Sadarbības partneri ir pārējās attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošās zinātniskās institūcijas.
19
19. Sadarbības līgumā tiek iekļauts vismaz šāds regulējums:
19.1. sadarbības mērķi un principi;
19.2. pušu saistības un ieguldījumi;
19.3. pušu tiesības, pienākumi un atbildība, tai skaitā apņemšanās finansēt iegūto rezultātu uzturēšanas izmaksas un to izmantošanu projekta iesniegumā norādītajiem mērķiem projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām;
19.4. finansiālā un tehniskā sadarbība, tai skaitā līdzfinansējuma un projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtība;
19.5. īpašuma tiesību sadale uz projekta ietvaros iegūtajiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem;
19.6. sadarbības līguma darbības termiņš, kārtība attiecībā uz tā laušanu un grozījumu izdarīšanu;
19.7. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības;
19.8. katra sadarbības partnera projekta daļas kopējais ERAF finansējuma apmērs, tai skaitā de minimis atbalsta apmērs (ja attiecināms) (euro), un ERAF vidējā svērtā atbalsta intensitāte (%);
19.9. kārtība, kādā norēķinās par piekļuvi pētniecības infrastruktūrai, paredzot, ka pakalpojumu sniedz:
19.9.1. par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja sadarbības partneris pētniecības infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai;
19.9.2. par tirgus cenu, ja sadarbības partneris pētniecības infrastruktūru izmanto saimnieciskās pamatdarbības veikšanai.
20
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1217; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
III. Atbalsta piešķiršanas vispārīgie nosacījumi
20. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja infrastruktūra (ēkas, telpas), kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā vai arī valsts īpašumā un nodota projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā vai arī projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un tās ir reģistrētas zemesgrāmatā.
21
21. Finansējuma piešķiršanas nosacījumi:
21.1. valsts nozīmes pētniecības centram pieejamo finansējumu atbildīgā iestāde aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajai metodikai;
21.2. finansējumu piešķir šādām atbalstāmām darbībām:
21.2.1. pētniecības infrastruktūras izbūve vai modernizēšana;
21.2.2. projekta informācijas un publicitātes pasākumi, ievērojot šo noteikumu 36.1.5., 36.1 4. un 36.1 5. apakšpunkta nosacījumus;
21.2.3. projekta pamatojošās dokumentācijas izstrāde, ievērojot šo noteikumu 36.2., 36.1 4 un 36.1 5. apakšpunkta nosacījumus.
22
(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)
22. Apakšaktivitātes ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros atbalsts tiek piešķirts ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta vai kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai.
23
23. Projekta iesniedzējs ir tiesīgs uzsākt projekta īstenošanu:
23.1. pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja īsteno kombinēta atbalsta veida projektu;
23.2. no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai projektu iesniegumu atlasei, ja īsteno ar komercdarbības atbalstu nesaistītu projektu.
24
24. Pēc tam kad noslēgts līgums vai vienošanās, sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšana un izdevumu deklarācijas sagatavošana, nepārsniedzot 50% no projekta paredzētā ERAF līdzfinansējuma apmēra.
25
(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
25. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta ietvaros veiktos ieguldījumus saimniecisku un ar saimniecisku darbību nesaistītu pamatdarbību veikšanai izmanto, ievērojot šādus nosacījumus:
25.1. pakalpojumu sniedz par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai un pētniecības infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai;
25.2. pakalpojumu sniedz par tirgus cenu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) pētniecības infrastruktūru izmanto saimnieciskās pamatdarbības veikšanai.
26
(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)
IV. Ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumi
26. Ja tiek īstenots ar komercdarbības atbalstu nesaistīts projekts, maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 89,5 %.
27
27. Ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu 10,5 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no šādiem nacionāliem līdzekļiem:
27.1. ja projekta iesniedzējs ir valsts zinātniskā institūcija:
27.1.1. no valsts budžeta finansējuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai;
27.1.1.1 no šo noteikumu 10.punktā minētā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētā valsts budžeta finansējuma. Zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamo valsts budžeta finansējumu, kas izmantojams ar komercdarbības atbalstu nesaistītas projekta daļas nacionālā līdzfinansējuma daļējai nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:BIC = BA ×FIC, kur∑ FIC
BIC – zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamais valsts budžeta finansējums (euro);
I – zinātniskās institūcijas variante (I = 1, 2, .., n);
C – valsts nozīmes pētniecības centra variante (C = 1, 2, .., 9);
BA – šo noteikumu 10.punktā minētais Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums (euro);
FIC – zinātniskās institūcijas ar komercdarbības atbalstu nesaistītās projekta daļas ERAF līdzfinansējums valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros (euro);
∑FIC – valsts nozīmes pētniecības centrus veidojošo zinātnisko institūciju kopējais ar komercdarbības atbalstu nesaistīto projekta daļu ERAF līdzfinansējums (euro);
27.1.2. no zinātniskās institūcijas rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā:
27.1.2.1. līdzekļiem, kas gūti saimnieciskās darbības rezultātā;
27.1.2.2. kredītresursu līdzekļiem;
27.1.2.3. valsts aizdevuma līdzekļiem;
27.1.2.4. ieguldījumiem natūrā, ievērojot šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ieguldījumus natūrā var aizstāt ar šo noteikumu 27.1.1.1 apakšpunktā minēto zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamo valsts budžeta finansējumu;
27.2. ja projekta iesniedzējs nav valsts zinātniskā institūcija – tikai no tā rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā kredītresursu līdzekļiem vai ieguldījumiem natūrā, ievērojot šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
28
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217)
28. Ieguldījumus natūrā var veidot zemes vai nekustamā īpašuma, vai tā daļas piešķīrums, nodrošinot šādu nosacījumu izpildi:
28.1. ieguldījumi ir plānoti un norādīti projekta iesniegumā;
28.2. zeme vai nekustamais īpašums ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā vai arī valsts īpašumā un nodots finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā;
28.3. zemes vai nekustamā īpašuma vērtība naudas izteiksmē ir novērtēta atbilstoši tā atlikušajai vērtībai ieguldījuma veikšanas dienā;
28.4. zemes vai nekustamā īpašuma, vai tā daļas, kas tiek ieguldīta projekta īstenošanā, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts novērtētājs;
28.5. īpašuma piešķīrums ir tieši saistīts ar projektu un ir nepieciešams tā īstenošanai;
28.6. nekustamā īpašuma iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības, valsts budžeta vai citi publiski līdzekļi, un to vērtība nav bijusi, netiek un netiks iekļauta attiecināmajos izdevumos jebkura cita atbalsta saņemšanai no Eiropas Savienības vai valsts budžeta līdzekļiem;
28.7. nekustamo īpašumu drīkst lietot tikai saskaņā ar projekta mērķiem;
28.8. nekustamais īpašums nedrīkst tikt atsavināts, iznomāts, izīrēts vai ieķīlāts piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām.
29
V. Kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanas nosacījumi
29. Kombinēta atbalsta veida projektā var īstenot vienu vai vairākas šo noteikumu 21.punktā minētās darbības, kas tiek veiktas, lai:
29.1. izveidotu jaunu pētniecības darbību;
29.2. paplašinātu esošo pētniecības darbību;
29.3. dažādotu esošos pētniecības virzienus ar jauniem papildu pakalpojumiem;
29.4. būtiski mainītu pētījumu veikšanas procesu.
30
30. Īstenojot kombinēta atbalsta veida projektu, projekta iesniedzējs projektā ietver:
30.1. informāciju par projekta ietvaros plānoto materiālo aktīvu (un to kopējo attiecināmo izmaksu) sadali starp projekta iesniedzēju un vienu vai vairākiem sadarbības partneriem (turpmāk – labuma guvēji);
30.2. procentuālo apmēru (un tā aprēķinu), kādā materiālos aktīvus katrs labuma guvējs plāno izmantot saimnieciskām pamatdarbībām;
30.3. informāciju par katra labuma guvēja projekta izmaksu daļas vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta, pamatojoties uz plānotajām projekta attiecināmajām izmaksām katram labuma guvējam, ievērojot šo noteikumu 31.punktā minētos nosacījumus.
31
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314)
30.1 Finansēšanas nosacījumi kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros:
30.1 1. finansējumu sniedz:
30.1 1.1. pārredzamām atbalsta kategorijām;
30.1 1.2. ja projekta iesniedzējs pamato projekta ietvaros plānotā publiskā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem;
30.1 2. nav atbalstāmas darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punktā un 3. punkta "c" un "d" apakšpunktā noteiktajam;
30.1 3. labuma guvējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 2., 3. un 4. punktā noteikto nosacījumu izpildi.
32
(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)
31. Kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros ERAF finansējuma apmēru un ERAF atbalsta intensitāti nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
31.1. projekta ar saimniecisku darbību nesaistītajai daļai, kuras ietvaros plānotos ieguldījumus paredzēts izmantot projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā (turpmāk – ar saimniecisku darbību nesaistītā daļa):
31.1.1. piemēro ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumus;
31.1.2. maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 89,5 %;
31.2. projekta saimnieciskajai daļai, kuras ietvaros plānotos ieguldījumus paredzēts izmantot projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskajā pamatdarbībā (turpmāk – saimnieciskā daļa), piemēro vienu no šādām komercdarbības atbalsta kategorijām:
31.2.1. de minimis atbalsts, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;
31.2.2. ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu;
31.3. šo noteikumu 31.2.1.apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:
31.3.1. projekta saimnieciskajai daļai maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 100 %;
31.3.2. jebkurā triju fiskālo gadu periodā kopējais de minimis atbalsta apmērs, kas labuma guvējam piešķirts atbilstoši šiem noteikumiem kopā ar citās atbalsta programmās piešķirto de minimis atbalstu, nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;
31.3.3. nav atbalstāmas tādas nozares un darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā noteiktajam;
31.3.4. lai saņemtu de minimis atbalstu, labuma guvējs atbildīgajā iestādē un sadarbības iestādē iesniedz:
31.3.4.1. de minimis atbalsta pieprasījumu, ko pamato šo noteikumu 79.1 punktā minētais ERAF atbalsta intensitātes pārrēķins;
31.3.4.2. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
31.3.4.3. papildu informāciju (ja attiecināms), kas pamato de minimis atbalsta apmēra viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstību šo noteikumu 31.3.2. apakšpunkta nosacījumiem;
31.4. šo noteikumu 31.2.2. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:
31.4.1. projekta saimnieciskajai daļai publiskā atbalsta intensitāte nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 6. punktā noteikto robežvērtību. Maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 50 %, ja ERAF finansējums netiek kumulēts ar citu publisko finansējumu, tai skaitā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem vai cits publiskais finansējums;
31.4.2. publiskais atbalsts vienai pētniecības infrastruktūrai nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "j" apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību;
31.5. projekta un katra labuma guvēja projekta daļas ERAF vidējo svērto atbalsta intensitāti aprēķina atbilstoši šo noteikumu 13.1.2.1 apakšpunktā minētajai metodikai;
31.6. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2.apakšpunktā minēto izmaksu ar saimniecisku darbību nesaistīto procentuālo daļu nosaka, ņemot vērā vidējo svērto procentuālo apmēru, kādā ilgtermiņa ieguldījumus un ieguldījumus natūrā attiecīgais labuma guvējs plāno izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām.
33
(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
32. Saimnieciskām pamatdarbībām paredzētas kombinēta atbalsta veida projekta daļas ieguldījumi ir attiecināmi, ja tos:
32.1. izmanto tikai projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā;
32.2. iekļauj labuma guvēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek labuma guvēja īpašumā;
32.3. izmanto projekta iesniegumā norādītajiem mērķiem un tie paliek Latvijā un labuma guvēja aktīvos:
32.3.1. vismaz trīs gadus pēc visa attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma veikšanas, ja labuma guvējs atbilst mikro, mazā vai vidējā komersanta definīcijai;
32.3.2. vismaz piecus gadus pēc visa attiecīgā ieguldījuma veikšanas, ja labuma guvējs atbilst lielā komersanta definīcijai;
32.4. iegādājas no trešajām personām par tirgus nosacījumiem.
34
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr. 487; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)
33. Kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina:
33.1. projekta procentuālajai daļai, kuru paredzēts izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām, – atbilstoši šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem;
33.2. projekta procentuālajai daļai, kuru paredzēts izmantot saimnieciskām pamatdarbībām, – no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera rīcībā esošiem līdzekļiem (izņemot valsts budžeta finansējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai), kredītresursu vai valsts aizdevuma līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts, tai skaitā aizņēmumiem no citām juridiskām personām.
35
(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
34. Atbilstoši šiem noteikumiem kombinēta atbalsta veida projektam piešķirto finansējumu neapvieno ar atbalstu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.
36
35. Šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā de minimis atbalsta piešķiršanu un uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
37
(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)
VI. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
36. Ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:
36.1. tiešās izmaksas:
36.1.1. zinātniskās institūcijas ēku un telpu rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, ēku nojaukšanas, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tai skaitā:
36.1.1.1. būvprojektēšanas izmaksas;
36.1.1.2. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu darba drošības, higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu pētnieciskajā darbā;
36.1.1.3. būvobjekta labiekārtošanas darbu izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no kopējām būvniecības izmaksām;
36.1.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādes izmaksas, kuras tieši nodrošina pētniecības veikšanas procesu projekta īstenošanas nozarē un kuras iekļautas finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos, tai skaitā:
36.1.2.1. lietotu zinātnisko iekārtu iegādes izmaksas, ja to iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļi un ja iekārtas cena nepārsniedz tās tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu, kā arī iekārtai ir attiecīgajai darbībai nepieciešamie tehniskie parametri un tā atbilst piemērojamajām normām un standartiem;
36.1.2.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas;
36.1.3. pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar projekta aktivitāšu īstenošanu, tai skaitā būvuzraudzības izmaksas;
36.1.4. zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas, kas nepārsniedz 2 846 euro vienam zinātniskajam darbiniekam;
36.1.4.1 nemateriālo aktīvu izmaksas;
36.1.5. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, un tās nepārsniedz 7 115 euro;
36.1.6. neparedzētās izmaksas, kuras var izmantot tikai projekta tiešo attiecināmo izmaksu segšanai un kas nepārsniedz 5 % no projekta tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas;
36.2. netiešās izmaksas: projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 47.2.1. un 48.3.apakšpunktā minēto prasību izpildi un nepārsniedz 3 % no projekta tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas;
36.3. neatgūstamie šo noteikumu 36.1. un 36.2.apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.
38
(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
36.1 Kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:
36.1 1. materiālo aktīvu izmaksas;
36.1 2. nemateriālo aktīvu izmaksas;
36.1 3. neparedzētās izmaksas, kuras var izmantot tikai šo noteikumu 37.1. un 37.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai un kuras nepārsniedz 5 % no šo noteikumu 36.1 2., 37.1., 37.2. un 37.3. apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas;
36.1 4. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2. apakšpunktā minētās izmaksas pilnā apmērā, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;
36.1 5. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2. apakšpunktā minēto izmaksu nesaimnieciskā daļa, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu;
36.1 6. nesaimnieciskās daļas neatgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.
39
(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)
37. Šo noteikumu. 36.1 1. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver:
37.1. zinātniskās institūcijas ēku un telpu rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tai skaitā:
37.1.1. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu darba drošības, higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu pētnieciskajā darbā;
37.1.2. būvobjekta labiekārtošanas darbu izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no kopējām būvniecības izmaksām;
37.1.3. būvprojektēšanas izmaksas, kas ir ilgtermiņa ieguldījuma tieši attiecināmas izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas norādīšanu finanšu pārskatos;
37.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādes izmaksas, kuras tieši nodrošina pētniecības procesu projekta īstenošanas nozarē un kuras iekļautas finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas norādīšanu finanšu pārskatos, tai skaitā:
37.2.1. lietotu zinātnisko iekārtu un tehnoloģiju iegādes izmaksas, ja to iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļi un ja:
37.2.1.1. iekārta tiek iekļauta tāda labuma guvēja aktīvos, kas atbilst mikro, mazā vai vidējā komersanta definīcijai;
37.2.1.2. iekārtas cena nepārsniedz tās tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu, kā arī iekārtai ir attiecīgajai darbībai nepieciešamie tehniskie parametri un tā atbilst tai piemērojamajām normām un standartiem;
37.2.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā;
37.3. zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas, kas nepārsniedz 2 846 euro vienam zinātniskajam darbiniekam;
37.4. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);
37.5. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);
37.6. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);
37.7. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625).
40
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.487; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
38. Ja projekta iesniegumā paredzēti šo noteikumu 36.1.1.3. vai 37.1.2.apakšpunktā minētie būvobjekta labiekārtošanas darbi, projekta iesniedzējs sniedz būvobjekta labiekārtošanas darbu nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda precīzas labiekārtošanas darbu pozīcijas un to izmaksas.
41
39. Apakšaktivitātes ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:
39.1. šo noteikumu 36.1.1., 36.1.3., 36.1.5. vai 37.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās radušās uz darba līguma pamata;
39.2. projekta administrēšanas izmaksas;
39.3. mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas;
39.4. nekustamā īpašuma (ēkas un zemes) iegādes izmaksas;
39.5. būvniecības darbu virsizdevumi, tai skaitā transporta izmaksas, peļņa un neparedzētie darbi, kas pārsniedz 15 % no būvniecības tāmes attiecināmo izmaksu kopsummas;
39.6. kārtējās uzturēšanas izmaksas;
39.7. transportlīdzekļa iegādes izmaksas;
39.8. izmaksas, kas attiecas uz līzinga un nomas darījumiem;
39.9. apdrošināšanas izmaksas;
39.10. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu transakcijām, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;
39.11. šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās agrāk par 2006.gada 24.oktobri;
39.12. muitas nodokļi un nodevas;
39.13. atgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi;
39.14. citas izmaksas, kas šo noteikumu 36. vai 37.punktā nav noteiktas kā attiecināmas;
39.15. izmaksas, kuras radušās pēc līguma vai vienošanās termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;
39.16. izmaksas, kas nav pamatotas ar izmaksu attaisnojošiem dokumentiem vai ir radušās normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ, tai skaitā lietotu iekārtu iegādes izmaksas, ja attiecīgās iekārtas pārdevējs nav iesniedzis deklarāciju par tās izcelsmi un apliecinājis, ka pēdējo septiņu gadu laikā tā nav tikusi iegādāta, izmantojot Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļus;
39.17. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2.apakšpunktā minēto izmaksu saimnieciskā daļa, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu.
42
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
40. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ilgtermiņa ieguldījumus:
40.1. kas atbilst šo noteikumu 47.2.1. apakšpunktā minētās zinātniskās institūcijas teritoriāli telpiskās attīstības stratēģijas 3.1. apakšpunktā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un attīstības virzieniem;
40.2. par kuriem projekta noslēguma pārskata iesniegšanas dienā būs pilnībā samaksāts un kas būs finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera aktīvos atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajā sadarbības līgumā iekļautajiem nosacījumiem.
43
(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
41. Apakšaktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Padomes 2002.gada 25.jūnija Regulas (EK, EURATOM) Nr.1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, prasībām.
44
VII. Projekta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana
42. Uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei nosūta zinātniskajām institūcijām, kas atbilst šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajam nosacījumam, aprēķinot zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficientu, kā arī šo noteikumu 16.punktā un 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
45
43. Lai izstrādātu zinātnisko institūciju sarakstu, kurām nosūtāms uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu:
43.1. Izglītības un zinātnes ministrija ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz atbildīgajā iestādē zinātnisko institūciju sarakstu, kas atbilst šo noteikumu 42.punktā minētajiem nosacījumiem;
43.2. atbildīgā iestāde ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo katram šo noteikumu 5. punktā minētajam valsts nozīmes pētniecības centram un to veidojošajām zinātniskajām institūcijām uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu maksimāli pieejamā ERAF līdzfinansējuma apmēra aprēķina atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai metodikai.
46
(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)
44. Uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei atbildīgā iestāde norāda:
44.1. valsts nozīmes pētniecības centru, kura izveidei attiecīgā zinātniskā institūcija ir kvalificējusies atbilstoši šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajiem no …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.