Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 523 Rīgā 2016. gada 14. septembrī (prot. Nr. 45 26. §) Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam 1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju. 3. Par pamatnostādņu īstenošanu līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2018. gada 1. oktobrim iesniegt Ārlietu ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 4. Ārlietu ministram līdz 2018. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 5. Pamatnostādņu īstenošanā līdzatbildīgajām institūcijām 2016. un 2017. gadā pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ievērojot Attīstības sadarbības politikas plānu 2016. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 258 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2016. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 75. nr.)). 6. Ārlietu ministrijai izstrādāt attīstības sadarbības politikas plānus pamatnostādņu īstenošanai līdz kārtējā gada 1. martam. 7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2018. gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem. 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 6. jūlija rīkojumu Nr. 299 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm laika posmam no 2011. gada līdz 2015. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  (Ministru kabineta 2016. gada 14. septembra rīkojums Nr. 523) ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2016.-2020. gadam Ārlietu ministrija Rīga, 2016 Saturs Izmantoto saīsinājumu saraksts Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums KOPSAVILKUMS 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis 2. Sasaiste ar starptautiskiem, ES un Latvijas plānošanas dokumentiem 3. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji 4. Latvijas attīstības sadarbības prioritātes 4.1. Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) prioritārās jomas 4.2. Latvijas prioritārās partnervalstis un jomas ĀM divpusējā attīstības sadarbībā 5. Attīstības sadarbības politikas pamatprincipi 6. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai 7. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantoto saīsinājumu saraksts AM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis ĀM Ārlietu ministrija CRS ++ OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības uzskaites sistēma EAF Eiropas Attīstības fonds EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija GENE Global Education Network Europe (Globālās izglītības tīkls Eiropā) IAM ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi IeM Iekšlietu ministrija IZM Izglītības un zinātnes ministrija KM Kultūras ministrija KSA korporatīvā sociālā atbildība LAPAS Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" VAV vismazāk attīstītās valstis (Least Developed Countries - LDCs) IAV iekšzemes attīstības valstis (Land Locked Developing Countries - LLDCs) LM Labklājības ministrija LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" NAP2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam NKI nacionālais kopienākums PSO pilsoniskās sabiedrības organizācijas OAP oficiālā attīstības palīdzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD DAC OECD Attīstības palīdzības komiteja PBG Pasaules Bankas grupa PKC Pārresoru koordinācijas centrs PSIA politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai SAA PBG Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA) SM Satiksmes ministrija TAM ANO Tūkstošgades attīstības mērķi TM Tieslietu ministrija VARAM Vides un reģionālās attīstības ministrija VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija ZM Zemkopības ministrija Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums Aktivitāšu programma - vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi. Apstiprināšanas instruments - procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts. Attīstības mērķi - plānotā ietekme, kas dod pienesumu fiziskai, finansiālai, institucionālai, sociālai, vides attīstībai, vai citus labumus sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai caur vienu vai vairākām attīstības intervencēm. Attīstības sadarbība - palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.1 Attīstības sadarbības projekts - nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu. Attīstības valsts - valstis un teritorijas, kas iekļautas OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā (DAC List of ODA Recipients2). Šis saraksts sīkāk iedalās sekojošās kategorijās: vismazāk attīstītās valstis; citas zemu ienākumu valstis; zemāko vidējo ienākumu valstis; augsti vidēju ienākumu valstis.3 Daudzpusējā palīdzība - palīdzības sniegšana saņēmējvalstīm, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās. Saņemto finansējumu starptautiskās organizācijas izmanto atbilstoši savām vai donorvalsts noteiktajām prioritātēm. Decentralizētā sadarbība - attīstības sadarbība ar mērķi veicināt vietējo kopienu attīstību, kas tiek īstenota vietējā vai reģionālā līmenī, sadarbojoties vietējā un reģionālā līmeņa spēlētājiem, piemēram, vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Dienaskārtība 2030 - 2015. gadā ANO līmenī pieņemti Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus ANO dalībvalstis apņemas sasniegt līdz 2030. gadam. Ilgtspējīgas attīstības mērķu galvenais uzdevums ir izskaust nabadzību pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību tās trīs dimensijās - ekonomiskā, sociālā un vides. Efektivitāte - pakāpe, līdz kurai attīstības sadarbības aktivitātes mērķis ir sasniegts, vai to ir plānots sasniegt, ņemot vērā to relatīvo svarīgumu. Globālā izglītība - aktīvs mācīšanās process, kas, balstoties uz solidaritātes, vienlīdzības, iekļaušanas un sadarbības principiem, veido sabiedrības izpratni par attīstības procesiem pasaulē un veicina indivīdu un organizāciju līdzdalību aktuālu vietējo un globālo jautājumu risināšanā. Grants - maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai realizētu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Ārlietu ministrija. Humānā palīdzība - palīdzība, kuras mērķis ir glābt cilvēku dzīvības, atvieglot to ciešanas un sniegt aizsardzību krīzes situācijās attīstības valstīs, kas radušās cilvēku radītu konfliktu rezultātā vai dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmē. Ilgtspējīga attīstība - attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas - ekonomiskā, sociālā un vides. Konsultatīvā padome - Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai stiprinātu Latvijas divpusējo attīstības sadarbību, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā, kā arī sekmētu Latvijas aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un globālās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā. Kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības (attīstības sadarbības) aktivitāte - attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku. Kopīgā plānošana - kopīga ES un tās dalībvalstu rīcība attīstības sadarbības jomā atbilstoši partnervalsts attīstības stratēģijai. Kopīgās plānošanas pamatā ir efektīva darba dalīšana, t.sk., nosakot, kurā jomā katrs donors strādās, un indikatīva daudzgadu finansējuma piešķiršana. Procesu veicina Eiropas Komisija (turpmāk - EK) un Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk - EĀDD). Kopīgo stratēģiju izstrādā partnervalstu līmenī ES delegācija un dalībvalstu darbinieki šajā valstī, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rīcību atbilstoši vajadzībām. Šāda pieeja ļauj cieši sadarboties ar partnervalstu valdību, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citām ieinteresētajām pusēm. Korporatīvā sociālā atbildība - uzņēmēju atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību. Uzņēmumi var kļūt sociāli atbildīgi, sekojot likumam, kā arī integrējot sociālos, vides, ētikas, patērētāju un cilvēktiesību jautājumus savā uzņēmuma stratēģijā un uzņēmējdarbībā. Oficiālā attīstības palīdzība - resursu plūsmas uz tām valstīm un teritorijām, kas iekļautas DAC OAP saņēmēju sarakstā, kā arī uz daudzpusējām institūcijām, ko i) nodrošina publiskās personas institūcijas, tai skaitā valsts un pašvaldības, vai to padotības iestādes un kur ii) katra transakcija a) tiek veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību un tā b) pēc būtības ir koncesija un ietver vismaz 25% granta elementu (kas aprēķināts uz 10% diskonta likmes). Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai - ir politikas īstenošanas analītiskais koncepts, lai sistemātiski iekļautu ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības dimensijas visos politikas veidošanas posmos un nodrošinātu, ka šīs rīcībpolitikas ir savstarpēji atbalstošas un vismaz nekaitē nākamo paaudžu un citu valstu sabiedrības labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. ES attīstības valstu kontekstā īpaši uzsver ES un dalībvalstu migrācijas, drošības, vides, tirdzniecības un pārtikas drošības politiku ietekmes izvērtējumu uz attīstības valstīm. Ražīgums - cik ekonomiski resursi (līdzekļi, ekspertīze, laiks, u.c.) tiek pārvērsti rezultātos. Saņēmējvalsts (partnervalsts) - valsts, kura saņem starptautisko palīdzību. Starptautiskā misija - aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās. Starptautiskās palīdzības aktivitāte - attīstības sadarbības projekts, brīvprātīga iemaksa vai starptautiskā misija. Vismazāk attīstītās valstis - 48 valstu grupa, kuras pēc ANO skaidrojuma ir vismazāk attīstītās, ņemot vērā to vājos cilvēkresursus un institucionālo kapacitāti, nestabilo ekonomiku un nacionālo finanšu līdzekļu trūkumu. KOPSAVILKUMS Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas publiskās pārvaldes divpusēji un daudzpusēji īstenotās attīstības sadarbības politikas mērķi, rezultātus, prioritārās jomas, pamatprincipus un prioritārās valstis, vienlaikus nosakot rīcības virzienus un uzdevumus politikas mērķa sasniegšanai. Pamatnostādnes dod iespēju attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm plānot savas aktivitātes saskaņoti ar Latvijas nacionālo attīstības sadarbības politiku. Pamatnostādnēs ir iezīmēti arī humānās palīdzības sniegšanas principi. Iepriekšējās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes bija spēkā no 2011. līdz 2015. gadam. Šajā laika posmā ģeopolitiskais konteksts un globālie izaicinājumi ir ievērojami mainījuši pasaules sociālo, ekonomisko un politisko realitāti. Neskatoties uz ievērojamiem sasniegumiem nabadzības mazināšanā pasaulē, turpina pieaugt nemieru, klimata pārmaiņu radīto pārtikas nodrošinājuma krīžu un katastrofu, jaunu pandēmiju skaits, kā arī palielinās politiskā nestabilitāte, pieaug sabiedrības nevienlīdzība, finanšu un kapitāla tirgu nestabilitāte un migrācijas plūsmas. Visi šie globālie izaicinājumi arvien vairāk ietekmē arī Latvijas ekonomisko izaugsmi, drošību un iedzīvotāju labklājību. Pasaulē ir vairāk nekā 60 miljoni cilvēku - bēgļu un iekšēji pārvietotu personu, kuri ir piespiedu kārtā devušies migrantu gaitās konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Šis ir lielākais pārvietoto personu skaits kopš Otrā pasaules kara. Migrācijas pamatcēloņi tiek risināti ar attīstības sadarbības politikas instrumentiem, uzlabojot iedzīvotāju prasmes un nodarbinātību, veicinot stabilitāti un institūciju attīstību, jauniešu iespējas, stiprinot izglītību un pilsonisko sabiedrību. Tāpat, stiprinot publiskās pārvaldes spējas cīnīties ar korupciju, netradicionālajiem drošības draudiem, nelegālām finanšu plūsmām un noziedzīgiem grupējumiem, attīstības sadarbība dod pienesumu miera un drošības jautājumu risināšanā un terorisma izskaušanā. Pamatnostādnes stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu, tādējādi īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses. Galvenie Latvijas ārpolitikas virzieni un prioritātes ir noteikti ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Pamatnostādnes tiek īstenotas atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.- 2020. (turpmāk - NAP2020), Valsts aizsardzības koncepcijai, Nacionālajai drošības koncepcijai, kā arī padziļina iepriekšējās Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2011.-2015. gadam noteiktos mērķus un principus. Pamatnostādnes ietver Latvijas kā donorvalsts starptautiskās saistības, jo īpaši ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030), Adisabebas Rīcības programmu par finansējumu attīstībai, ES un OECD lēmumus un rekomendācijas. Tāpat attīstības sadarbības politikas stiprināšana ir cieši saistīta ar Latvijas interešu īstenošanu starptautiskos drošības formātos. Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību. Līdz ar attīstības sadarbību Latvija veic brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai ar mērķi glābt cilvēku dzīvības un sniegt palīdzību cilvēku izraisītu konfliktu, dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmes upuriem attīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem humānās palīdzības sniegšanas principiem. Ņemot vērā pasaulē pieaugošo, ieilgušo krīžu un konfliktu skaitu, svarīgi ir stiprināt sasaisti starp humāno un attīstības sadarbību. Latvija apņemas laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam turpināt pakāpeniski palielināt OAP līdz 0.17% no NKI, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030. gadam, kas ir Dienaskārtības 2030 īstenošanas laika ietvars. Lai nodrošinātu efektīvu palīdzības sniegšanu, Latvija atbalstu VAV sniedz caur daudzpusējiem attīstības sadarbības instrumentiem. Ņemot vērā, ka līdz 2015. gadam Latvijas divpusējā OAP apjoms ir veidojis vidēji 10% no kopējā OAP apjoma, lai nodrošinātu stabilitāti, mieru, un drošību Latvijas ārpolitikai prioritārajos reģionos, ir īpaši svarīgi palielināt finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai. Latvija, īstenojot attīstības sadarbību - kā divpusēji, tā daudzpusēji - vadās pēc sekojošiem principiem - partnervalstu galvenā atbildība pār to nacionālo attīstību; koordinācija un partnerība; rezultātu ilgtspēja un atbalsta paredzamība; caurskatāmība un politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai. Kā viens no principiem ir horizontālo jautājumu - labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējas - īstenošana visās attīstības sadarbības aktivitātēs. Galvenās Latvijas attīstības sadarbības jomas visos attīstības sadarbības formātos ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, konfliktu novēršana un risināšana, miers un drošība, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība un izglītība. Latvija divpusējā attīstības sadarbībā īpaši uzsver atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, pamatojoties uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, partnervalstu pieprasījumu, Latvijas ekspertīzes priekšrocībām un donoru koordinācijas principiem efektīvai atbalsta sniegšanai. Šīs pamatnostādnes nosaka Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM) pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma galvenās aktivitāšu jomas prioritārajās partnervalstīs. Attīstības sadarbības politikas mērķa sasniegšanai Pamatnostādnes laika posmā no 2016.-2020. gadam nosaka sekojošus rīcības virzienus: 1. Sniegt maksimālu atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem; 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, Pasaules Bankas grupas un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos; 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti, saskaņotību un darbības ilgtspēju; 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem; 5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai; 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam. Pamatnostādņu īstenošanai ĀM izstrādā Attīstības sadarbības politikas plānus, kas iekļauj pasākumus Pamatnostādnēs noteiktā mērķa sasniegšanai, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus. Plānojot Latvijas īstenoto attīstības sadarbību, kur iespējams, tiek veicinātas sinerģijas ar drošības, humānās palīdzības, tirdzniecības un migrācijas politikām un šo politiku instrumentiem. Pamatnostādņu izstrādes procesā īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedrības pārstāvju un ekspertu iesaistei. No 2015. gada 29. decembra līdz 2016. gada 29. janvārim ĀM aicināja Latvijas iedzīvotājus aizpildīt anketu par Latvijas attīstības sadarbības politikas turpmākajām prioritātēm. Aptaujas rezultāti tika publicēti ĀM mājaslapā. Tāpat pirms Pamatnostādņu teksta izstrādes, ĀM rīkoja tematiskas ekspertu darba grupu sanāksmes par prioritāšu izvēles procesu un palīdzības efektivitāti, ražīgumu, atskaitīšanās mehānismiem; attīstības sadarbības politikas koordināciju un projektu īstenotāju spēju stiprināšanu; politiku saskaņotību attīstībai/klimata pārmaiņām; privātā sektora iesaisti; sabiedrības informēšanu un globālo izglītību. Uz ĀM aicinājumu iesaistīties darba grupās atsaucās biedrības - "Latvijas Platformu attīstības sadarbībai" (turpmāk - LAPAS), "Latvijas Lauku forums", "Izglītības iniciatīvu centrs", "Latvijas Zaļā kustība", "Homo ecos:", resursu centrs sievietēm "Marta", "Humana People to People in Latvia", "Izglītības attīstības centrs", "Zaļā brīvība" -, Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija, SIA "Civitta Latvija", SIA "CPM Consulting", Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk - LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Prakses un globālās partnerības centrs, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts kanceleja, Vides un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM), Zemkopības ministrija, u.c. Paustie viedokļi, līdz ar regulārām konsultācijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši LAPAS, sociālajiem partneriem, kā arī privāto sektoru un akadēmisko sektoru tika ņemti vērā, izstrādājot Pamatnostādņu tekstu. Pamatnostādņu izstrādes procesā notika konsultācijas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (turpmāk - OECD DAC) ekspertiem. No 2016. gada 17. līdz 31. maijam Pamatnostādņu projekts tiks nodots sabiedrības apspriešanai. 2016. gada 7. jūlijā tika organizēta Pamatnostādņu projekta apspriešana Konsultatīvās padomes paplašinātā formāta ietvaros, pirms kuras sanāksmes dalībnieki tika aicināti sniegt rakstiskus priekšlikumus. Kopumā tika saņemti komentāri no 16 iestādēm - biedrībām - LAPAS, "Latvijas Zaļā kustība", Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija, "Zaļā brīvība" -, LPS, SIA "CPM Consulting", Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Prakses un globālās partnerības centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Pārtikas un veterinārā dienesta, Sabiedrības integrācijas fonda, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, VARAM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas. Visi saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un pēc diskusijām Konsultatīvajā padomē, kā arī divpusējām konsultācijām, tika ņemti vērā pilnībā vai kompromisa rezultātā. Kā īpaši svarīgi attīstības sadarbības aspekti tika uzsvērti, t.sk., divpusējās attīstības sadarbības (ĀM un nozaru ministriju īstenotās) ciešāka koordinācija un sinerģiju stiprināšana, atbalsts esošajām ģeogrāfiskajām prioritātēm, nepieciešamība veicināt dažādu ieinteresēto pušu - PSO, publiskās pārvaldes, privātā sektora - sadarbību, kā arī nodrošināt atbalstu attīstības sadarbības aktivitātēm ilgtermiņā, kā arī pašvaldību iesaistei attīstības sadarbībā. Tikpat nozīmīga ir Latvijas projektu īstenotāju iesaistes lielapjoma projektos veicināšana, jo īpaši EuropeAid un Twinning projektos. Globālās izglītības jautājumos tika vērsta uzmanība uz lielāku sasaisti ar atbildīgajām nozaru ministrijām. Diskusijās radās vairākas konkrētas idejas par darbībām, ko iekļaut turpmākajos Attīstības sadarbības politikas plānos, piemēram, ekspertu saraksta atjaunošana, izvērtēšanas sistēmu stiprināšana. Šie priekšlikumi ir iekļauti Pamatnostādņu 2.pielikumā kā indikatīvas darbības, kas būs svarīgas, lai līdz 2020. gadam sasniegtu Pamatnostādnēs definēto mērķi. 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību. Līdz ar attīstības sadarbību Latvija veic brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai ar mērķi glābt cilvēku dzīvības un sniegt palīdzību cilvēku izraisītu konfliktu, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu ietekmes upuriem attīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem humānās palīdzības sniegšanas principiem. Ņemot vērā pasaulē pieaugošo ieilgušo krīžu un konfliktu skaitu, pieaugošās migrācijas plūsmas, svarīgi ir stiprināt sasaisti starp humāno un attīstības sadarbību. Lai veicinātu konfliktu un sabiedrības radikalizācijas cēloņu risināšanu, Latvija iespēju robežās attīstības sadarbības politikas mērķus īsteno saskaņoti ar drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku mērķiem un veicina sinerģijas starp dažādiem šo politiku instrumentiem. Latvija apņemas laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam turpināt pakāpeniski palielināt OAP līdz 0.17% no NKI, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030. gadam, kas ir Dienaskārtības 2030 īstenošanas laika ietvars. Lai nodrošinātu efektīvu palīdzības sniegšanu, Latvija atbalstu VAV sniedz caur daudzpusējiem attīstības sadarbības instrumentiem. Ņemot vērā, ka līdz 2015. gadam Latvijas divpusējā OAP apjoms ir veidojis vidēji 10% no kopējā OAP apjoma, lai nodrošinātu stabilitāti, mieru, un drošību Latvijas ārpolitikai prioritārajos reģionos, ir īpaši svarīgi palielināt finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai. 2. Sasaiste ar starptautiskiem, ES un Latvijas plānošanas dokumentiem 2015. gada 25. septembrī apstiprinātā ANO Dienaskārtība 2030 un tajā ietvertie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (turpmāk - IAM) ir Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatā (pilnu šo mērķu tekstu skatīt pielikumā nr.1). Pamatnostādnes veidotas saskaņā ar ES līmenī pieņemtajiem plānošanas dokumentiem attīstības sadarbības jomā. ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) 2005. gadā pieņemtā Eiropas Vienprātība par ES attīstības politiku (European Consensus on Development, 2006) nosaka EK un ES dalībvalstu rīcību attīstības sadarbības jomā. 2012. gadā ar ES Padomes secinājumiem apstiprinātā Pārmaiņu programma (Agenda for Change) nosaka, ka ES atbalsts galvenokārt jānovirza divām prioritātēm - 1) laba pārvaldība, tajā skaitā cilvēktiesības un demokrātija un 2) iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme. Pārmaiņu programma arī nosaka ES palīdzības koncentrēšanu uz mazāku jomu skaitu, palīdzības sniegšanu vismazāk attīstītajām valstīm, kopīgu atbalsta plānošanu un privātā finansējuma piesaistīšanu attīstības mērķiem. Latvijas attīstības sadarbības finansējuma saistības izriet no ES ietvaros apstiprinātajām finansējuma saistībām.4 Atbilstoši šīm saistībām ES un tās dalībvalstīm kopā līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai ir jāvelta 0.7 % no NKI, tajā skaitā 0.15-0.20% no NKI novirzot VAV. Šie ES finansējuma mērķi izriet no ANO 2015. gada jūlijā pieņemtās Adisabebas Rīcības programmas. Latvijai attiecīgi līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai jātiecas atvēlēt 0.33 % no NKI, kā arī 0.15-0.20% no OAP/NKI jānovirza VAV. ES attīstības sadarbības politikā gaidāmi jauni saturiskie elementi, un tās īstenošanas un atskaitīšanās mehānismi var mainīties, lai atspoguļotu Dienaskārtību 2030 un Adisabebas Rīcības programmu. Pēc šo dokumentu stāšanās spēkā nepieciešamās izmaiņas Latvijas attīstības sadarbības politikā tiks atspoguļotas ĀM izstrādātajos Latvijas attīstības sadarbības politikas plānos. Līdz ar 2015. gadā pieņemto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (turpmāk - Parīzes nolīgums), Latvija, plānojot atbalstu partnervalstīm, turpinās ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām principus. Latvija savu attīstības sadarbības politiku plāno ciešā sasaistē ar ES Padomes secinājumiem attīstības sadarbības jomā, tajā skaitā par privātā sektora,5 vietējo un reģionālo pašvaldību6 lomu un iesaisti attīstības sadarbībā un dzimumu līdztiesības jautājumu nozīmīgumu.7 Pamatnostādnes ir izstrādātas un tiks īstenotas, balstoties uz OECD DAC rekomendācijām, vadlīnijām un labas prakses apkopojumiem,8 OECD rekomendācijām un deklarācijām par vides un klimata jautājumu iekļaušanu attīstības sadarbībā,9 par politikas saskaņotību attīstībai10 un Parīzes deklarāciju par attīstības palīdzības efektivitāti (2005). Attīstības sadarbības politika kā viena no prioritārajām Latvijas ārpolitikas jomām tiek atspoguļota ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Pamatnostādnes īsteno atbilstoši vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentam "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam" un tā prioritātei "Cilvēka drošumspēja",11 kas nosaka šādu rīcību - Attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu un projektu līdzfinansējuma konkurss PSO. Pamatnostādnes tiek īstenotas atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijas (2012) 37.punktam, kas nosaka Latvijas apņemšanos dalīties uzkrātajā demokrātijas, eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora reformu pieredzē, lai stiprinātu starptautisko drošību. Pamatnostādnes sniedz pienesumu arī Nacionālās drošības koncepcijas (2015) īstenošanā, stiprinot Latvijas nacionālās drošības ārējo dimensiju. Austrumu partnerības valstu, jo īpaši Ukrainas stabilitātes, teritoriālās integritātes, demokrātijas un eiropeisko vērtību nostiprināšana ir Latvijas divpusējās attīstības sadarbības prioritāte. Tāpat Pamatnostādnes, jo īpaši daudzpusējos formātos un caur iemaksām starptautiskajās organizācijās, pamato Latvijas ieguldījumu Tuvo Austrumu reģiona stabilitātes veicināšanā, migrācijas jautājumu risināšanā un terorisma draudu samazināšanā. 3. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji 1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām12 Rezultatīvais rādītājs 2015 (bāze) 2016 2017 2018 2019 2020 1.1. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kas izlietots publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai 62% 65% 1.2. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai 14% 18% 1.3. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība 0% 8% 1.4. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru, stiprināšanai 6% 10% 1.5. Latvijas īstenotajos attīstības sadarbības projektos piesaistītais citu donoru finansējums attiecība pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās izmaksas un globālo izglītību), % 425% 500% 1.6. ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, % no projekta kopējā finanšu apjoma 5% 10% 1.7. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kurā iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība 76% 80% Sasaiste: Dienaskārtība 2030; Adisabebas Rīcības Programma (2015); Busānas deklarācija (2011), Akras Rīcības Dienaskārtība (2008); Parīzes Deklarācija (2005); Romas deklarācija (2003); OECD DAC ietvaros pieņemtie attīstības palīdzības principi, noteikumi un vadlīnijas, jo īpaši OECD Attīstības Palīdzības izvērtēšanas principi (1991); OECD Attīstības sadarbības izvērtēšanas kvalitātes standarti (2010); OECD DAC rekomendācija par pret-korupcijas pasākumiem divpusējās attīstības palīdzības projektos ietvaros (1996); ES Padomes secinājumi par dzimumu līdztiesību attīstības sadarbībā (2015), ES Pārmaiņu Programma (2011); Valsts aizsardzības koncepcija; Parīzes nolīgums (2015); OECD ārējo ekspertu novērtēšanas norāžu ceļvedis (reference guide); Eiropas Vienprātība attīstībai (2006); ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (2015); ES Padomes secinājumi "Privātā sektora stingrāka loma attīstības sadarbībā: uz rīcību vērsta perspektīva" (2014); ES Padomes secinājumi par vietējām pašvaldībām attīstībā (2013); ES Stratēģija par palīdzību tirdzniecībai: stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām (2007). 2. Pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam Rezultatīvais rādītājs 2015 (bāze) 2016 2017 2018 2019 2020 2.1. OAP apjoms no NKI 0.09% 0.09% 0.1% 0.12% 0.14% 0.17% 2.2. Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējums, tūkstoši EUR 0.566 0.592 1.092 1.592 2.092 2.592 Sasaiste: Dienaskārtība 2030; Adisabebas Rīcības programma (2015); ES Padomes secinājumi "Jauna globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada" (2015); Monterrejas Vienprātība par finansējumu attīstībai (2002); Dohas Deklarācija (2008); Busānas Deklarācija (2011); Akras Rīcības dienaskārtība (2008); Parīzes Deklarācija (2005); Romas Deklarācija (2003); ANO Rīcības programma vismazāk attīstītajām valstīm 2011-2020 (Stambulas Vienprātība 2011); Eiropas Vienprātība attīstībai (2006); Eiropas Vienprātība par humāno palīdzību (2007); OECD DAC rekomendācija par pret-korupcijas pasākumiem divpusējās attīstības palīdzības projektos ietvaros (1996). 3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai Rezultatīvais rādītājs 2015 (bāze) 2016 2017 2018 2019. 2020 3.1. Sabiedrības īpatsvars, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm 67% 73% 3.2. Sabiedrības īpatsvars, kas ir informēti par ilgtspējīgas attīstības mērķiem 34% 40% Sasaiste: Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.; Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam; Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām (2012); Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem (2014); Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem (2013), Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. 4. Latvijas attīstības sadarbības prioritātes Attīstības sadarbība tiek īstenota daudzpusējos un divpusējos formātos. Daudzpusējais formāts ietver Latvijas aktivitātes un iemaksas starptautiskās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Balstoties uz veikto iemaksu apmēru un organizāciju nozīmi attīstības sadarbībā, Latvijai īpaši nozīmīgi daudzpusējie formāti ir ES, ANO, Pasaules Bankas grupa un OECD. Latvija aktīvi iesaistās šo starptautisko organizāciju politikas izstrādē. Savukārt divpusējais formāts ietver ĀM budžeta līniju "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" un citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu, kā arī Latvijas ad hoc veidā sniegto attīstības un humāno palīdzību. Neatkarīgi no noteiktajām prioritārajām jomām, Latvija attīstības sadarbību īsteno atbilstoši 5.sadaļā definētajiem pamatprincipiem. 4.1. Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) prioritārās jomas Latvijai ir svarīgi saskaņoti darboties divpusējā un daudzpusējā attīstības sadarbībā, veicinot visu spēlētāju iesaisti un koordinētu rīcību, tajā skaitā Latvijas un partnervalstu interešu aizstāvību visos formātos. Tādēļ Pamatnostādnes, balstoties uz publiskās pārvaldes iestāžu līdzšinējām aktivitātēm, nosaka Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes kopumā (divpusējā un daudzpusējā formātā), īpaši uzsverot sekojošas jomas13: 1) Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, tajā skaitā cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes rīcībpolitikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā (t.sk. publisko pakalpojumu attīstība, pieejamība un e-pārvaldes risinājumi); decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā; publiskās pārvaldes finanšu pārvaldībā; tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā (t.sk., muitas un robežas struktūru pārvaldība un reformas); 2) Uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, tajā skaitā atbalsts ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē; uzņēmēju atbalsta pakalpojumu un institūciju spēju stiprināšana; mazo un vidējo uzņēmumu attīstība; 3) Konfliktu novēršana un risināšana, miers un drošība, tai skaitā valsts drošības struktūru pārvaldība un reformas, lai uzlabotu demokrātisku pārvaldību un civilo uzraudzību; un dalība starptautiskajās miera uzturēšanas, civilajās un vēlēšanu novērošanas misijās; 4) Demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība, tajā skaitā vārda un informācijas brīvības stiprināšana; dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšana; 5) Izglītība, tajā skaitā izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība, atbalsts izglītības kvalitātes, t.sk. atbilstība darba tirgus prasībām, un monitoringa uzlabošanai, jo īpaši profesionālās izglītības jomā. 6) Sabiedrības izpratnes veicināšana par attīstības sadarbību. 4.2. Latvijas prioritārās partnervalstis un jomas ĀM divpusējā attīstības sadarbībā Latvijas attīstības sadarbības politikā kā prioritāri noteikti ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģioni. Tāpat kā prioritāras aktivitāšu īstenošanai ir noteiktas valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti14, kas sniedz iespēju stiprināt sasaisti starp attīstības sadarbības un drošības politiku. Lai veicinātu divpusēji sniegtā atbalsta efektivitāti, ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" ietvaros koncentrējas uz noteiktu valstu skaitu, vadoties pēc partnervalstu pieprasījuma, Latvijas ārpolitikas prioritātēm, Latvijas sniegtā atbalsta augstākās pievienotās vērtības un rezultātu redzamības. Vadoties pēc situācijas analīzes Pamatnostādņu apstiprināšanas brīdī, kā prioritārās valstis Austrumu partnerības reģionā ir noteiktas Gruzija, Moldova un Ukraina, savukārt Centrālāzijā - Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. Lai veicinātu efektīvu Latvijas atbalsta izmantošanu un saskaņotu rīcību ar citiem donoriem, ĀM pārvaldītā divpusējā finansējuma ietvaros katrā no Latvijas prioritārajām partnervalstīm tiek noteiktas ne vairāk kā trīs iesaistes jomas. Šīs jomas ir izvēlētas, pamatojoties uz konsultācijām ar partnervalstīm un pielāgojoties šo valstu nacionālajām stratēģijām, Latvijas kā attīstības sadarbības īstenotāja ekspertīzi un salīdzinošajām priekšrocībām pret citiem donoriem, kā arī ņemot vērā esošās donoru aktivitātes konkrētajā jomā (īpaši ES kopīgās attīstības sadarbības plānošanas procesu un Latvijas vēstniecību sniegto viedokli). Sniedzot tehnisko atbalstu divpusēji un caur ES iniciatīvām, Latvija atbalsta partnervalstis, piemēram, nodrošinot šo valstu pilsoņiem atbilstošas mācību iespējas, kā arī piedāvājot savus konsultantus un ekspertus. Ņemot vērā, ka attīstības sadarbība tiek plānota un sniegta mainīgā politiskā, ekonomiskā un sociālā vidē, ĀM, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas plānus Pamatnostādņu īstenošanai, precizē prioritārās valstis un iesaistes jomas tajās, ja nepieciešams. Prioritārās jomas Austrumu partnerības valstīs Gruzija - Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā; demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā; tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā, jo īpaši robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas; - Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, īpaši lauksaimniecības jomā, t.sk. finansējuma apguvē. Moldova - Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā, robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas; - Atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšana; - Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai. Ukraina - Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā; - Atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā; - Atbalsts eksportspējas stiprināšanai un ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē lauksaimniecības jomā. ES Austrumu partnerības valstīs - Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, attīstības sadarbība tiek balstīta Latvijas labās prakses nodošanā ES standartu ieviešanā. Austrumu partnerības valstīs kā prioritāte ir šo valstu teritoriālās integritātes stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana. Prioritārās jomas Centrālāzijas valstīs (Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna) - Atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā, jo īpaši robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas; - Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, cīņa pret korupciju; - Lauksaimniecības attīstība, tajā skaitā atbalsts zemkopības ministrijām, lauksaimniecības reformām un uzņēmējdarbības attīstībai; - Demokrātiskas līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības veicināšana, tajā skaitā dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju veicināšana; - Izglītība, tajā skaitā izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība, atbalsts izglītības kvalitātes, t.sk. atbilstība darba tirgus prasībām, un monitoringa uzlabošanai, jo īpaši profesionālās izglītības jomā. 5. Attīstības sadarbības politikas pamatprincipi Lai nodrošinātu attīstības sadarbības rezultātu ilgtspēju, politikas mērķu sasniegšanu un starptautisko saistību izpildi, Latvijas attīstības sadarbības politika tiek īstenota atbilstoši sekojošiem pamatprincipiem, kas izriet no starptautiskās attīstības sadarbības plānošanas, īstenošanas un izvērtēšanas prakses, jo īpaši Dienaskārtībai 2030, Adisabebas Rīcības programmai par finansējumu attīstībai, ES un OECD lēmumiem un rekomendācijām. Partnervalstu galvenā atbildība par savu nacionālo attīstību. Latvija vadās pēc principa, ka galvenā atbildība par valsts iekšējiem attīstības procesiem ir pašu partnervalstu rokās. Atbilstoši, Latvija atbalstu sniedz visaptveroši, vadoties pēc partnervalsts vajadzībām un nacionālajā attīstības stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Latvija apņemas maksimāli iesaistīt partnervalsts institūcijas, izmantot jau esošās partnervalstu sistēmas un pieskaņoties to normatīvajiem aktiem un saistībām, tai skaitā, veicinot aktivitāšu īstenošanu caur Latvijas vēstniecībām. Latvija īpašu uzmanību pievērš tehniskās sadarbības sniegšanai partnervalstu pārstāvju zināšanu un spēju stiprināšanai, lai veicinātu valstu spējas pašām plānot un īstenot savu nacionālo attīstību. Horizontālie attīstības sadarbības principi. Latvija uzsver cilvēktiesību īstenošanu un veicināšanu kā vadošo attīstības sadarbības politikas plānošanas un īstenošanas horizontālo principu, t.sk. īstenojot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju. Latvija attīstības sadarbības politikā un ārpolitikā kopumā uzsver demokrātijas, labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējas un klimata jautājumu integrēšanu. Šie horizontālie principi tiek īstenotai caur visām Latvijas finansētajām aktivitātēm, neatkarīgi no jomas. Partnerība un sadarbība. Svarīgi nodrošināt visu pušu saskaņotu rīcību, strādājot partnerībā ilgtspējīgai attīstībai visos līmeņos. Latvija īpaši uzsver ES Kopīgās attīstības sadarbības plānošanas procesu un trīspusējās sadarbības nozīmi, kā arī Dienaskārtībā 2030 un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos Globālās partnerības ilgtspējīgai attīstībai principus. Tāpat Latvija atzīst pievienoto vērtību no aktivitātēm, ko kopīgi īsteno vairāki spēlētāji - valsts un privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības eksperti, vietējās pašvaldības un pētnieki, u.c. Latvija uzsver nepieciešamību veicināt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) katalītisko lomu, piesaistot citus finanšu līdzekļus, jo īpaši privāto finansējumu un filantropu resursus. Latvija atzīmē Globālās partnerības efektīvai attīstības sadarbības un tās principu lomu kvalitatīvas attīstības sadarbības īstenošanā. Rezultātu ilgtspēja un atbalsta paredzamība. Sniegtajam atbalstam ir jābūt paredzamam, veidojot ilgtermiņa sadarbību dažādos līmeņos. Latvijas atbalsts tiek sniegts konkrēta mērķa sasniegšanai, izvērtējot, kur ir vislielākās vajadzības, ilgtspējīgākais Latvijas pienesumus un redzamība. Projektu plānošanā un īstenošanā tiek izvērtēta projektu ilgtermiņa multiplikatīvā ietekme, kā arī rezultātu ilgtspēja. Caurskatāmība. Latvijas veic attīstības sadarbības finansējuma sadali atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem,15 OECD DAC principiem, ievērojot 2011. gada Busānas vienošanos un 2015. gada Adisabebas Rīcības programmu. Latvija tiecas, lai visi attīstības sadarbības politikas īstenotāji un ar tiem saistīto politikas jomu spēlētāji rīkojas caurskatāmi un informē sabiedrību par attīstības sadarbības rezultātiem un abpusējiem ieguvumiem. ĀM publicē lēmumus, aktivitāšu izvērtējumu un statistiku, kā arī veic finansējuma sadali un izvērtēšanu pēc noteiktiem publiskiem un caurskatāmiem kritērijiem. Latvijas finansētajos attīstības sadarbības projektos nav pieļaujama korupcija un Latvija kopumā iestājas par to, lai attīstības sadarbības finansējums tiek piešķirts un izlietots atbildīgi, atklāti un godprātīgi pēc labas pārvaldības principiem. Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai (PSIA), Attīstības sadarbības politika ir tikai viena daļa no Dienaskārtības 2030 īstenošanas līdzekļiem. Nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo un nozaru politikas plānošanas saskaņotību ar Dienaskārtību 2030. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai partnervalstīs Latvija īpaši uzsver drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku atbildīgu un saskaņotu īstenošanu. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību, svarīga ir lēmumu pieņēmēju un atbildīgo nozaru ministriju iesaiste un izpratne par attīstības sadarbību un atbilstošās nozares politikas nozīmi uz ilgtspējīgu attīstību. Humānās palīdzības sniegšanas pamatprincipi Sniedzot humāno palīdzību, Latvija vadās pēc Eiropas Vienprātībā par humāno palīdzību (2007)16 definētajiem labas humānās palīdzības sniegšanas principiem - cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība. Humānā palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, ievērojot dzimumu līdztiesības principus palīdzības nodrošināšanā. Latvija virzās uz maksimāli efektīvu un operatīvu pieeju humānās palīdzības sniegšanā. Finansējumu iespēju robežās plānots novirzīt nacionālajām un vietējām organizācijām,17 situācijās, kad tas nav iespējams - izmantojot starptautiskās organizācijas, lai sniegtu palīdzību pēc iespējas tuvāk krīzē nonākušajiem cilvēkiem saskaņā ar humānās palīdzības sniegšanas principiem. Atsevišķos gadījumos finansiālā palīdzība tiek sniegta tieši saņēmējvalstīm. Latvija uzsver nepieciešamību stiprināt saiti starp humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentiem, nodrošinot pāreju no krīzes situācijām uz ilgtspējīgas attīstības plānošanu. 6. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai 1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas18 1.5, 1.7., 2.1., 2.2. 2. Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2. 3. Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 1.1., 1.5., 2.1., 2.2. 4. Īstenot grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO sektora īstenotajiem projektiem Pastāvīgi ĀM 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.2. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši 4.1. sadaļā minētajām jomām Pastāvīgi ĀM PSO, nozaru ministrijas 2.1., 2.2., 3.1., 3.2. 2. Nodrošināt Latvijas 4.sadaļā minēto prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs Pastāvīgi ĀM VARAM 1.5., 2.1., 2.2. 3. Nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas 2.komitejā (makroekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi), tostarp par sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, attīstības sadarbību ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030. Pastāvīgi ĀM PKC, VARAM 2.1., 2.2. 4. Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD DAC darba grupu sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti Pastāvīgi ĀM 2.1., 2.2. 5. Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Starptautiskajā attīstības asociācijā atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm. Pastāvīgi FM, ĀM Nozaru ministrijas 1.5., 2.1., 2.2. 6. Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai dažādos formātos un līmeņos Pastāvīgi ĀM, IeM Atbilstošās PSO, AM 2.1., 2.2. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Nodrošināt Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, atbilstoši 4.sadaļā definētajām Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2. 2. Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid, Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā vadošajiem partneriem Pastāvīgi ĀM, FM Nozaru ministrijas, PSO 1.5., 1.7., 2.1., 2.2. 3. Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas mehānismus Pastāvīgi FM, ĀM, EM Nozaru ministrijas, LDDK 1.5., 2.1., 2.2. 4. Stiprināt Konsultatīvās padomes profesionalitāti attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas, PSO 1.5., 2.2., 3.2. 5. Nodrošināt ĀM, tajā skaitā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi nodrošināt Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā, sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem Pastāvīgi ĀM 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 3.1., 3.2. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Pilnveidot partnervalstu vajadzību novērtēšanu, atbilstoši rezultātiem caurskatāmi nosakot Latvijas prioritātes un atbalsta instrumentus Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.2. 2. Ieviest daudzgadu (vismaz 2-3 gadu) programmu pieeju attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā un plānošanā, lai nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma efektivitāti un ražīgumu ilgtermiņā, kā arī elastību finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 1.5., 2.1., 2.2. 3. Sniedzot Latvijas atbalstu, sistemātiski izvērtēt, novērst un pārvaldīt riskus visos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši korupcijas jomā Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 2.1., 2.2. 4. Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas 2.1., 2.2. 5. Nodrošināt pilnīgu Latvijas pāreju uz OECD CRS++ uzskaites sistēmu 2019 ĀM Nozaru ministrijas 2.1., 2.2. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās Pastāvīgi IZM, KM, ĀM, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, PSO 1.7., 3.1., 3.2. 2. Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko sektoru Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas, PSO 1.7., 2.2., 3.1., 3.2. 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030 rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā 2017 ĀM Nozaru ministrijas, PKC 3.1, 3.2. 2. Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības sadarbības un ekonomisko politiku un to īstenošanas instrumentiem, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu partnervalstīs Pastāvīgi ĀM EM, PSO 1.2., 1.5., 1.7. 3. Stiprināt attīstības sadarbības un drošības politiku un to īstenošanas instrumentu saskaņotību, jo īpaši Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionā Pastāvīgi ĀM, AM, IeM 1.1., 1.5., 2.2., 3.1. 4. Nodrošināt nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidāciju starp nozaru ministrijām un visām iesaistītajām pusēm politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PSIA) īstenošanai Latvijā PKC, ĀM Nozaru ministrijas 2.1., 2.2., 3.1, 3.2., 4.1. 7. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu EUR Uzdevums Plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums 2016 2017 2018 2017 2018 2019 2020 Finansējums kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 tajā skaitā*: valsts pamatfunkciju īstenošana 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem 11.Ārlietu ministrija 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 1. rīcības virziens - Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem Finansējums kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 tajā skaitā*: valsts pamatfunkciju īstenošana 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem 11.Ārlietu ministrija 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 1. uzdevums - Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību Finansējums kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 tajā skaitā*: valsts pamatfunkciju īstenošana 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem 11.Ārlietu ministrija 451 400 463 813 463 813 500 000 1 000 000 1 500 000 2 000 000 2.uzdevums - Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 3.uzdevums - Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 4.uzdevums - Īstenot granta projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no granta projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO īstenotajiem projektiem Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 2.rīcības virziens - 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 1.uzdevums - Aktīvi sadarboties ar Latvijas publiskās pārvaldes iestādēm un PSO Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 2.uzdevums - Nodrošināt Latvijas prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 3.uzdevums - Nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas 2.komitejā (makroekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi), tostarp par sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, attīstības sadarbību ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, ANO Attīstības s …