📄 Likuma teksts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 776
Rīgā 2021. gada 30. novembrī (prot. Nr. 78 8. §)
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības
un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto un septīto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā šādiem pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumiem (turpmāk – atbalsts):
1.1. Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās (pasākuma kods – 4.1.);
1.2. Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē (pasākuma kods – 4.2.);
1.3. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā (pasākuma kods – 4.3.).
2
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus un mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums;
2.2. lauku saimniecība ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi primāros lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;
2.3. lauksaimniecības produktu pārstrāde ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktiem (tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana, dzīvnieku kaušana un sadalīšana vai vienlaikus vairāki šie procesi), kura maina sākotnējo produktu un kuras rezultātā iegūtais produkts arī ir lauksaimniecības produkts. Par pārstrādi nav uzskatāma darbība, kas paredzēta lauksaimniecības produkta sagatavošanai pirmajai pārdošanai;
2.4. zālēdāji ir visi lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki;
2.5. kooperatīvo sabiedrību apvienība ir juridiska persona, kurā vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu pieder kooperatīvajām sabiedrībām un kura nodrošina vietējās izcelsmes izejvielas pārstrādi vismaz 75 procentu apmērā, vai kooperatīvā sabiedrība, kurā visi biedri ir citas kooperatīvās sabiedrības;
2.6. jauna kooperatīvā sabiedrība ir tāda kooperatīvā sabiedrība, kas dibināta pēc 2021. gada 1. janvāra kādā no lauksaimniecības nozarēm, kurā trūkst kooperācijas (jebkura lauksaimniecības nozare, izņemot graudkopības un piena lopkopības nozari), kā arī tāda pēc 2021. gada 1. janvāra dibināta kooperatīvā sabiedrība, kura rada augstāku pievienoto vērtību sabiedrības biedru saražotajai produkcijai, tā veicinot savu biedru produktivitāti un ienākumu kāpumu, un kurai no darbības otrā gada un turpmāk katru gadu līdz projekta uzraudzības termiņa beigām ir piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību;
2.7. vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkti, kas iepirkti no juridiskām vai fiziskām personām – primārajiem ražotājiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicējiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kuras neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja;
2.8. gados jauns lauksaimnieks atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005, 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktā minētajai definīcijai ir fiziska vai juridiska persona (juridiskas personas gadījumā minētos nosacījumus piemēro fiziskai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), kas atbilst šādām prasībām:
2.8.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;
2.8.2. ir ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecības izglītību vai apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai to iegūs līdz projekta īstenošanai;
2.8.3. sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās pirmo reizi dibina vai, nomainoties paaudzei, pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību ir nodibinājusi ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Atbalsta saņēmējs 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, nodrošina atbilstību aktīvā lauksaimnieka statusam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 9. pantu;
2.9. inovācija ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunu tirgus segmentu izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai;
2.10. kopprojekts ir projekts, ko īsteno, lai veidotu savstarpēju sadarbību kopēja projekta realizēšanā un sekmētu pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, sadarbojoties pārstrādes un primārajam ražotājam vai vairākiem atbalsta pretendentiem – primārajiem ražotājiem, kā arī lai sadarbotos kopīgas tehnikas iegādei, pirmapstrādei, produkcijas iepakošanai un virzībai tirgū;
2.11. tehnikas un iekārtu katalogs ir Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai;
2.12. atbalsta pretendents šo noteikumu izpratnē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotājs, tostarp komercdarbības atbalsta saņēmējs saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), vai primārais ražotājs, kā arī šo noteikumu 46. punktā minētais atbalsta pretendents, kas pretendē uz atbalstu pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos, tostarp kopprojekta dalībnieki.
3
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685; MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 270)
3. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai.
4
4. Pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumu mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – Regula Nr. 1305/2013), 4. un 17. pantu ir:
4.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku;
4.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu saimnieciskās darbības veicēju vidū;
4.3. šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības palielināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu.
5
5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu, Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus – personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un nekustamā īpašuma kadastra numuru. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.
6
6. Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās aktivitātes un pieņem lēmumu par šajos noteikumos paredzētā publiskā finansējuma sadali:
6.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – starp Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, ņemot vērā vienotam platību maksājumam deklarētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma;
6.2. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, paredzot atsevišķu publisko finansējumu putnkopības un cūkkopības nozarei;
6.3. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, paredzot atsevišķu publisko finansējumu siltumnīcu nozarei;
6.4. šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanai paredzot atsevišķu publisko finansējumu lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.
7
6.1 Zemkopības ministrija nosaka projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā atbalstāmās aktivitātes un, ja nepieciešams, īsāku projektu iesniegumu sagatavošanas termiņu, kas ir vismaz viena kalendāra nedēļa, kā arī atkāpes no šo noteikumu 52. un 53. punktā paredzētajiem nosacījumiem, vienam atbalsta pretendentam konkrētajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā nosakot maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, kas nepārsniedz 700 000 euro.
8
(MK 09.09.2025. noteikumu Nr. 546 redakcijā)
7. Šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētajā projekta iesniegumā var ietvert vairāku apakšpasākumu vairākas aktivitātes.
9
8. Ekonomiskās darbības rādītājus izvērtē saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem, kurus atbalsta pretendents apliecinājis projekta iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 19., 20. un 22. punktā minētajām prasībām.
10
9. Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
9.1. nodrošina projekta atbilstību konkrētā apakšpasākuma mērķim;
9.2. neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
11
10. Šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanas vieta ir Latvija.
12
11. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
11.1. papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
11.2. tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
11.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
11.4. jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;
11.5. meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
13
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685)
12. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs, izņemot kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību, sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
12.1. salīdzinājumā ar pēdējo triju noslēgto gadu vidējo rādītāju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas palielina:
12.1.1. neto apgrozījumu vai ražošanas apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;
12.1.2. ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
12.1.3. citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
12.2. īsteno ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanā:
12.2.1. laukkopībā un dārzkopībā ieviešot tehnoloģijas ar precīzu izpildes kontroli, ieguldot sējumu vai stādījumu mēslošanas vai augu aizsardzības tehnikā vai iekārtās, tostarp bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijās un pilienu laistīšanas un pretsalnu sistēmu būvniecībā dārzkopības nozarē;
12.2.2. lopkopībā ieviešot precīzās tehnoloģijas barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitātes un reprodukcijas iespējām;
12.2.3. vides prasībām atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, tostarp tiešu organiskā mēslojuma iestrādi;
12.3. ievieš tehnoloģijas alternatīvās enerģijas (atjaunojamo resursu – biokurināmā, biogāzes, hidroenerģijas, saules vai vēja enerģijas) izmantošanai saimniecības pašpatēriņa vajadzībām;
12.4. īsteno ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā vai enerģijas lietderīgā izmantošanā:
12.4.1. būvējot jaunas būves, panāk, lai to enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 procentiem mazāks, nekā minēts šo noteikumu 1. pielikumā, un to pierāda ēkas energoaudits, kurā iekļauts jaunbūves enerģijas patēriņš;
12.4.2. veicot būves pārbūvi vai investējot apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās ierīcēs vai iekārtās, kuru darbināšanai vai tehnoloģiskajam procesam tiek patērēta enerģija, panāk, lai energoefektivitāte palielinātos vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar esošo būves enerģijas patēriņu vai ar nomainīto iekārtu, ierīci, apgaismojumu vai ražošanas līniju;
12.4.3. īstenojot citus enerģijas lietderīgas izmantošanas pasākumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
12.5. īsteno citus ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturību vai mazina lauksaimnieciskās darbības vai dzīvnieku postījumu risku, vai nodrošina ūdens resursu efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā:
12.5.1. uzlabo dzīvnieku labturības apstākļus;
12.5.2. mazinot lauksaimnieciskās darbības risku ar ieguldījumiem tehnoloģijās, lai veiktu vides novērojumus;
12.5.3. nodrošinot ūdens resursu efektīvu izmantošanu vai barības vielu noteces samazināšanu;
12.5.4. īstenojot preventīvus ieguldījumus, lai mazinātu putnu un dzīvnieku bojāeju vai postījumu nodarīšanu;
12.5.5. īstenojot citus emisiju mazinošos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
12.6. īsteno lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumus, lai mazinātu iespējamās epizootiju un epifitotiju sekas;
12.7. nodrošina efektīvu vides prasību ievērošanu lauksaimniecības produktu pārstrādē, ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju;
12.8. uzlabo infrastruktūru lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai:
12.8.1. atjaunojot vai pārbūvējot meliorācijas sistēmu;
12.8.2. uzbūvējot vai pārbūvējot ražošanai nepieciešamos laukumus un pievedceļus, tostarp dzelzceļa pievedceļus.
14
13. Ja atbalsta saņēmējs nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus pārmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pēc projekta īstenošanas nesasniedz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētos projekta iesniegumā norādītos rādītājus vai nesasniedz šo noteikumu 15. punktā minētos rādītājus, ja atbalsta saņēmējam tie ir saistoši, atbalsta saņēmējs, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:
13.1. pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu;
13.2. pagarināt projekta uzraudzības periodu plānoto rādītāju sasniegšanai.
15
14. Atbalsta saņēmējs, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā pēdējā noslēgtajā gadā pārsniedz 50 000 000 euro, papildus šo noteikumu 12. punktā minētajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
14.1. projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa, kas tiek vērtēta pēc stāvokļa pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī;
14.2. ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk uzraudzības periodā, neņemot vērā saistītos saimnieciskās darbības veicējus, vismaz par sešiem procentiem palielina darbavietu skaitu salīdzinājumā ar ieguldīto investīciju, kas tiek vērtēta pēc stāvokļa projekta iesniegšanas brīdī.
16
15. Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:
15.1. apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem – par 10 procentiem vai ieguldīto investīciju apmēru – par pusi. Jaunām kooperatīvajām sabiedrībām neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 10 procentu no projekta investīciju apmēra;
15.2. biedru skaitu – par 10 procentiem;
15.3. ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama) – par 10 procentiem;
15.4. neto apgrozījumu no produktu pārstrādes – par 10 procentiem vai vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā. Jaunām kooperatīvajām sabiedrībām neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 10 procenti no projekta investīciju apmēra;
15.5. ražošanas apjomu, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, – par 10 procentiem.
17
16. Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā un 15. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
18
17. Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
17.1. kopprojekta dalībnieki noslēdz attiecīgu līgumu vismaz ar septiņus gadus ilgu darbības termiņu. Līgumā paredz atbildības un izmaksu sadalījumu, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu, kā arī saņemtā atbalsta sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem. Notariāli apliecinātu kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem. Kopprojekta īstenošanā var izmantot darījumu kontu. Kopprojektā īstenotais ieguldījums nav izmantojams pakalpojuma sniegšanai;
17.2. kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;
17.3. šo noteikumu 12. punktā minētos rādītājus vai mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;
17.4. kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā 2021.–2022. gadā;
17.5. kopprojekta dalībnieki uzraudzības periodā ievēro normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības un saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā.
19
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685)
18. Šo noteikumu 12. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un attiecīgus mērķus atbalsta pretendents norāda projekta iesniegumā.
20
19. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 70 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz finanšu informāciju par saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamiem rādītājiem. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīvs ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs.
21
20. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa ir no 70 001 līdz 700 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents:
20.1. Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz finanšu informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamajiem rādītājiem;
20.2. atbilst vismaz diviem no šādiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:
20.2.1. pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir vismaz 0,20;
20.2.2. apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoru saistībām ir vismaz 1,00, bet attiecībā uz kooperatīvo sabiedrību, jaunu kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību – vismaz 0,8. Nākamā perioda ieņēmumu daļā ietvertais valsts un Eiropas Savienības atbalsts nav uzskatāms par īstermiņa kreditoru saistībām;
20.2.3. saskaitot tīro peļņu un nolietojumu, kas reizināts ar 50 procentiem, summa ir vismaz nulle.
22
21. Šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu ekonomisko dzīvotspēju nosaka atbilstoši šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja projekta iesnieguma kopējā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 70 000 euro.
23
22. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 700 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents:
22.1. Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, kā arī biznesa plānu, kurā ietver informāciju par:
22.1.1. saimnieciskās darbības veicēja pašreizējo darbību un mērķiem;
22.1.2. tirgus un konkurentu aprakstu;
22.1.3. ieguldījumu saistību ar sasniedzamajiem rādītājiem;
22.1.4. produkta ražošanas tehnoloģisko procesu aprakstu;
22.1.5. sadarbības partneru aprakstu;
22.1.6. galvenos riska faktorus un plānotos pasākumus to novēršanai;
22.2. atbilst vismaz diviem no šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.
24
23. Ja pēc projektu iesniegumu sarindošanas to atlasē punktu skaits ir vienāds:
23.1. atbilstoši šo noteikumu 3., 3.1, 4., 5., 6. un 7. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kam ir piešķirts mazāks publiskais finansējums. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan piešķirtais publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir:
23.1.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kam projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas;
23.1.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kam ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajām nodokļu iemaksām;
23.2. atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem – priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:K =F, kurGK – koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu lauksaimniecības vai mežsaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m);F – atbalsta apmērs (euro);G – lauksaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m).
25
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685)
24. Šajos noteikumos attiecināmajām izmaksām piešķirto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Regulas Nr. 1305/2013 II pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.
26
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
25. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 29.1. un 37.1. apakšpunktā minētās aktivitātes uzsāk īstenot sešu mēnešu laikā, bet šo noteikumu 29.2. un 37.2. apakšpunktā un 45. punktā minētās aktivitātes – deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja projektu šo noteikumu 29.1. un 37.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē īsteno kopā ar šo noteikumu 29.2. un 37.2. apakšpunktā un 45. punktā minētajām aktivitātēm, projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šī prasība neattiecas uz valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesisko valdītāju.
27
26. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesiskais valdītājs šo noteikumu 45. punktā minēto apakšpasākumu sāk īstenot 12 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
28
27. Šo noteikumu 25. un 26. punktā minētais nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs:
27.1. Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā;
27.2. ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;
27.3. ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas.
29
28. Atbalstu par energoefektivitātes palielināšanu piešķir, ja:
28.1. ēkā enerģiju izmanto mikroklimata regulēšanai – apkurei un telpu dzesēšanai;
28.2. investē apgaismojumā, ražošanas līnijās, ierīcēs vai iekārtās;
28.3. iegādājas rūpnieciski ražotas ierīces vai iekārtas, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis ražotājs, nepiemērojot šo noteikumu 12.4.2. apakšpunktā minēto energoefektivitātes procentuālo palielinājumu.
30
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 270 redakcijā)
2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"
29. Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta šādas aktivitātes:
29.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;
29.2. nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:
29.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;
29.2.2. būvju ierīkošanai – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;
29.2.3. būvju novietošanai – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;
29.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);
29.2.5. laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus.
31
(Grozīts ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 110; sk. 93. punktu)
30. Atbalsta pretendents ir:
30.1. lauku saimniecība, kuras kopējais neto apgrozījums no lauksaimniecības nozares pēdējā noslēgtajā gadā, pirms lauku saimniecība piesakās atbalsta saņemšanai, ir vismaz 4000 euro;
30.2. kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību un kas visā projekta īstenošanas un uzraudzības laikā atbilst normatīvajos aktos par kooperatīvo sabiedrību atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī kooperatīvo sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība;
30.3. valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2. punkta nosacījumiem.
32
31. Augļu un dārzeņu nozarē atbalstu nepiešķir par izmaksām, kas attiecināmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.
33
32. Atbalstu investīcijām piešķir, ja atbalsta pretendents attiecībā uz dzīvnieku novietni izpilda prasības, kas paredzētas normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošām darbībām dzīvnieku novietnēs. Gados jauns lauksaimnieks pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas un 24 mēnešu laikā kopš saimniecības dibināšanas brīža var pretendēt uz atbalstu, lai, uzsākot piesārņojošo darbību, nodrošinātu dzīvnieku novietnes atbilstību prasībām, kas paredzētas normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošām darbībām dzīvnieku novietnēs.
34
33. Atbalsta saņēmējs, izņemot kooperatīvo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību apvienību un jaunu kooperatīvo sabiedrību, vienā vai vairākos projektos īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam vismaz šādā apmērā:
33.1. 10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – maza saimniecība, kuras kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir 4000–70 000 euro;
33.2. 30 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – vidēja saimniecība, kuras kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir 70 001–350 000 euro;
33.3. 50 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – liela saimniecība, kuras kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir vairāk nekā 350 000 euro.
35
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685)
34. Ja visas saimniecības platības ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, visi ieguldījumi saistībā ar šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto apakšpasākumu ir uzskatāmi par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumiem.
36
34.1 Lauku saimniecībām no šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētā finansējuma piešķir atbalstu ieguldījumiem atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma.
37
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā; sk. 95. punktu)
35. Lauku saimniecībām no putnkopības un cūkkopības nozarei paredzētā finansējuma piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu būvju būvniecību un esošo būvju pārbūvi, novietošanu, ierīkošanu, atjaunošanu, uzlabojot dzīvnieku labturības apstākļus vai īstenojot lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumus, lai mazinātu iespējamās epizootiju un epifitotiju sekas, kā arī kūtsmēslu krātuvju un starpkrātuvju būvniecībai, pārbūvei vai nosegšanai, kūtsmēslu biežas izvākšanas konveijeru sistēmām, kūtsmēslu iestrādes tehnikai un aprīkojumam vai novietņu aprīkošanai ar uzlabotas labturības (brīvās turēšanas sistēmas) novietnes aprīkojumu mājputnu turēšanai. Atbalstu citiem putnkopības un cūkkopības nozares lauku saimniecību projektiem nodrošina no šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā apakšpasākuma kopējā finansējuma.
38
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 270 redakcijā)
36. Lauku saimniecībām siltumnīcu nozares finansējuma ietvaros piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu būvju būvniecību vai esošo būvju pārbūvi, novietošanu, ierīkošanu un atjaunošanu, kā arī tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu, kas paredzēta siltumnīcu nozares nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei.
39
3. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"(Nodaļa MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
3.1. Vispārējie atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"(Apakšnodaļa MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
37. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta šādas aktivitātes:
37.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;
37.2. pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu izpildi, – lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:
37.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei;
37.2.2. būvju ierīkošanai – būvdarbiem inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;
37.2.3. būvju novietošanai – būvdarbiem iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;
37.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).
40
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
38. Apakšpasākumā atbalsta pretendents ir:
38.1. juridiska persona, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (turpmāk – pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs);
38.2. juridiska persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotā primāro lauksaimniecības produktu apjoma (turpmāk – jauns pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs). Jauna pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja pārstrādes jauda nav lielāka par atbalsta pretendenta saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plānots pārstrādāt;
38.3. juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos;
38.4. kooperatīvā sabiedrība, jauna kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt.
41
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
39. Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais galaprodukts ir:
39.1. produkts, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;
39.2. produkts, kas nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501, 3502 un 35040090.
42
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 257)
39.1 Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un 3. punktu atbalstu projektā, kurā paredzamais galaprodukts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Regulas Nr. 1305/2013 II pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.
43
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
40. Ja projekts tiek īstenots valstspilsētās, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:
40.1. 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;
40.2. 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;
40.3. 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā;
40.4. 70 procentu pārējos sektoros.
44
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
41. Šo noteikumu 40. punktā minētajos sektoros izmantoto vietējās izcelsmes pamatizejvielas apjomu atbalsta saņēmējs palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un nesamazina to visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājumu vērtē salīdzinājumā ar pēdējā īstenošanā esošā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu.
45
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
42. Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanu, kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projektu īsteno teritorijā ārpus valstspilsētām.
46
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 270 redakcijā)
43. Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kuri ražo mājas apstākļos un kuru kopējais apgrozījums ir lielāks par 200 000 euro.
47
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
3.2. Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"(Apakšnodaļa MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.1 Ja projektā paredzamais galaprodukts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, atbalstu sniedz dotāciju veidā saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 1. punktu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.
48
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.2 Materiālie aktīvi un nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punkta un 2. panta 49. punkta "a" apakšpunkta definīcijai, ja, īstenojot projektu, iegūst šo noteikumu 43.1 punktā minēto galaproduktu.
49
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.3 Nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem. Lielajiem komersantiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 50 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 100 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.
50
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 270 redakcijā)
43.4 Par sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajai definīcijai.
51
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.5 Par lielajiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai.
52
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.6 Par saistītajām personām uzskata personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai.
53
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.7 Ja atbalsta projekts uzskatāms par vienotu investīciju projektu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam, piemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punkta prasības.
54
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.8 Piešķirto finansējumu šajos noteikumos var apvienot ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām un ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais finansējums kopā ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo šajos noteikumos noteikto reģionālā finansējuma intensitāti atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem (NUTS 3 saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju) un maksimālā publiskā finansējuma apmēru vai maksimālo robežvērtību, kas noteikta citā valsts atbalsta programmā, individuālā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā:
43.81. sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot administratīvās vienības Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Tukuma novadā un Pierīgas statistiskajā reģionā, – 60 procentu, Rīgas statistiskajā reģionā – 50 procentu;
43.82. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot šo noteikumu 43.83. apakšpunktā minētos novadus, lielajiem komersantiem – 40 procentu, vidējiem komersantiem – 50 procentu;
43.83. administratīvajās vienībās Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novadā, kā arī Pierīgas statistiskajā reģionā lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu;
43.84. Rīgas statistiskajā reģionā lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu.
55
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 270 redakcijā)
43.9 Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nedrīkst apvienot ar reģionālo atbalstu citos reģionālā atbalsta projektos vai programmās attiecībā uz atbalstu algu izmaksām.
56
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.10 Ja atbalsta pretendents izmanto šo noteikumu 43.8 punktā paredzēto kumulāciju, tas, pretendējot uz atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tajā pašā projektā, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, kā arī atbalsta intensitāti.
57
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.11 Projekta iesniegums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju. Ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt, pēc tam, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu). Uzsāktais projekts atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam un ir tāds projekts, kura īstenošanas darbi ir sākti, un par to liecina ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpēte neuzskata par darbu sākumu.
58
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.12 Atbalsta pretendents, kas darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā vai 13. panta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulas Nr. 651/2014 darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmas, tādējādi nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014. Atbalstu nesniedz darbībām, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā.
59
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.13 Atbalsta pretendents iesniedz apliecinājumu par Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu, apstiprinot, ka pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu to nav pārcēlis uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks īstenots sākotnējais ieguldījums, kam pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kam tiek pieprasīts atbalsts. Atbalstu nepiešķir Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajos gadījumos, vērtējot atbalsta pretendentu grupas līmenī. Atbalstu nepiešķir arī tad, ja atbalsta saņēmējs nevar apliecināt Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu. Pārcelšana atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a apakšpunkta nosacījumiem.
60
(MK 09.09.2025. noteikumu Nr. 546 redakcijā)
43.14 Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam, vērtējot atbalsta pretendentu grupas līmenī. Nosacījumu, lai saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu. Ja projekta iesniegums ir par šo noteikumu 17. punktā minēto kopprojektu, Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vērtē katra atbalsta pretendenta statusu pēc tā lieluma, kā arī pārbauda grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes visiem kopprojekta dalībniekiem. Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī vismaz vienam atbalsta pretendentam ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm.
61
(MK 09.09.2025. noteikumu Nr. 546 redakcijā)
43.15 Lai izpildītu Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes nosacījumu, projektu uzsāk īstenot pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Projekta iesniegums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju. Projekta īstenošanu uzsāk atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegumu noraida. Šī punkta nosacījumu nepiemēro 43.11 punktā minētajos gadījumos.
62
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.16 Piešķirot atbalstu lielajiem komersantiem, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta "a" apakšpunkta un 14. panta 7. punkta prasības.
63
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.17 Lauku atbalsta dienests nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu īstenošanu atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantam Lauku atbalsta dienests vismaz 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem. Savukārt atbalsta saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu pieejamību vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža.
64
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.18 Jaunu materiālo aktīvu iegādei, kas attiecināmi saskaņā ar šo noteikumu 69. punktu, izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus, un noslēgtajā finanšu līzinga līgumā atbalsta saņēmējs paredz pēc minētā līguma termiņa beigām izpirkt saskaņā ar projektu iegādātos aktīvus.
65
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.19 Iegūstot šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minēto galaproduktu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktu, atbalsta pretendents nodrošina, ka finansiālais ieguldījums ir vismaz 25 procenti no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts publiskais atbalsts.
66
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.20 Šo noteikumu 43.1 punktā minētajos gadījumos ir attiecināmas projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas izmaksas (būvniecības ieceres dokumenti, arī būvprojekts un citi dokumenti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību), tai skaitā arhitektu un inženieru pakalpojumi, honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kas saistītas ar projektā īstenotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, ja tās veido projektā radīto pamatlīdzekļu vērtību un ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, kopā nepārsniedzot septiņus procentus no projekta attiecināmajām izmaksām.
67
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.21 Šo noteikumu 43.1 punktā minētajos gadījumos atbalstāmās darbības atbalsta pretendents var uzsākt un šo noteikumu 43.20 punktā minētās izmaksas attiecināt pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. Projekta īstenošanu uzsāk atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.
68
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.22 Šo noteikumu 43.20 punktā minēto izmaksu apmērs vienam projektam nepārsniedz:
43.221. 10 000 euro šo noteikumu 38.2. un 38.3. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu iesniegtajiem projektiem;
43.222. 30 000 euro šo noteikumu 38.1. un 38.4. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu iesniegtajiem projektiem.
69
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.23 Šo noteikumu 43.221. un 43.222. apakšpunktā vienam projektam noteiktās izmaksas nav apvienojamas.
70
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.24 Datums, kurā pieņemts Lauku atbalsta dienesta šo noteikumu 3. punktā minētais lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu.
71
(MK 02.11.2022. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
43.25 Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim.
72
(MK 09.09.2025. noteikumu Nr. 546 redakcijā)
43.26 Ja pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, atbalsta pretendentam ir pienākums atmaksāt Lauku atbalsta dienestam projektā saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
73
(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 532 redakcijā)
4. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"
44. Atbalstu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L193, 01.07.2014.).
74
45. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, atbalsta šādas aktivitātes:
45.1. valsts un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, pašvaldības hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē, tostarp pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvi vai atjaunošanu (bez seguma);
45.2. lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai:
45.2.1. laukumu būvniecību vai pārbūvi pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;
45.2.2. ražošanas objektu (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus) pievedceļu, tostarp dzelzceļa pievedceļu, būvniecību un pārbūvi (bez cietā seguma);
45.3. šo noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minēto ceļu izbūvi ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamā augstajā sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.
75
46. Atbalsta pretendents:
46.1. šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai ir:
46.1.1. pašvaldība, arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;
46.1.2. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;
46.2. šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai ir kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība un jauna kooperatīvā sabiedrība.
76
47. Atbalsta pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:
47.1. meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;
47.2. zeme, uz kuras plānots attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru, – ja tiek īstenota šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minētā aktivitāte;
47.3. zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.
77
48. Šo noteikumu 47. punktā minētajā nomas gadījumā nomas līgums paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai lauksaimniecības infrastruktūras attīstību.
78
49. Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
49.1. būvdarbi meliorācijas sistēmā notikuši vairāk nekā pirms 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;
49.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
79
50. Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikumu.
80
51. Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:
51.1. Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns vai pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, kā arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos;
51.2. dabiskās ūdenstecēs un ūdenstecēs, kas atzītas par Eiropas Savienības nozīmes saldūdens biotopiem.
81
5. Publiskā finansējuma veids un apmērs
52. 2021.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru (10. pielikums) un atbalsta intensitāti (11. pielikums) saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2., 3. un 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam), un atsevišķi katra apakšpasākuma aktivitātēm, ievērojot šādus nosacījumus:
52.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 1 000 000 euro. Atbalsta pretendentam, kura ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pārsniedz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, attiecībā uz būvju būvniecību un pārbūvi minēto summu atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumam var palielināt par izmaksātās darba algas un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsummu pēdējos divos gados, bet nepārsniedzot 2 000 000 euro;
52.2. īstenojot šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā apakšpasākuma projektu, kas paredz siltumnīcu būvniecību vai pārbūvi, maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 3 000 000 euro. Minētajā attiecināmo izmaksu apmērā iekļauj šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, nepārsniedzot šo noteikumu 52.1. apakšpunktā noteikto maksimālo apmēru, ja atbalsta pretendents īsteno arī tādus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā apakšpasākuma projektus, kuru izmaksas nav saistītas ar siltumnīcu būvniecību vai pārbūvi;
52.3. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 5 000 000 euro. Atbalsta pretendentam, kura ieņēmumi no lauksaimniecības produktu pārstrādes pārsniedz vismaz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, minēto summu atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumam var palielināt par izmaksātās darba algas un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsummu pēdējos divos gados, bet nepārsniedzot 7 000 000 euro;
52.4. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvo sabiedrību apvienībai maksimālā atbalsta ierobežojuma prasību nepiemēro, izņemot jaunu kooperatīvo sabiedrību, kurai maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos ir 5 000 000 euro;
52.5. putnkopības un cūkkopības nozares lauku saimniecībām, kas īsteno projektu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam, maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 4 000 000 euro.
82
(Grozīts ar MK 02.11.2022. noteikumiem Nr. 685; MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 270)
53. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam:
53.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā nepārsniedz tā ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados, ņemot vērā gadu ar augstāko ieņēmumu rādītāju, vai, ja atbalsta pretendents dibināts pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, nepārsniedz pēdējā noslēgtā gada ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes:
53.1.1. vairāk par piecām reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums ir līdz 70 000 euro;
53.1.2. vairāk par trim reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums ir lielāks par 70 000 euro;
53.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā nav lielāks par pretendenta neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas pēdējā noslēgtajā gad …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.