← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumos Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleks

Īsumā

Šis tiesību akts ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē atklātu konkursu "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai", ko finansē Klimata pārmaiņu finanšu instruments. Tas precizē, kas var pieteikties finansējumam un kā tiek sadalīts pieejamais finansējums.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumos Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts zaudēs spēku 2034. gada 1. janvārī. Ministru kabineta noteikumi Nr.250 Rīgā 2013.gada 13.maijā (prot. Nr.28 1.§) Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumos Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu Izdarīt Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumos Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 136., 157.nr.) šādus grozījumus: 1. Svītrot 2.punktā vārdus "izglītības iestāžu, ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības". 2. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā: "3. Projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk - projekta iesniedzējs): 3.1. konkursa pirmajā kārtā - Latvijas Republikā reģistrēts komersants; 3.2. konkursa otrajā kārtā - komersants vai Latvijas Republikā reģistrēta valsts, pašvaldību vai citu juridisku vai fizisku personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem (turpmāk - izglītības iestāde); 3.3. konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas: 3.3.1. komersants, tai skaitā ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; 3.3.2. izglītības iestāde, tai skaitā valsts dibinātās militārās profesionālās izglītības iestādes, vai izglītības iestādes dibinātājs; 3.3.3. ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; 3.3.4. kultūras institūcija, kura finansē kultūras aktivitātes un kuras darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana (turpmāk - kultūras institūcija)." 3. Izteikt 4.1, 5. un 6.punktu šādā redakcijā: "4.1 Konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas, pieejamo finansējumu sadala šādā kārtībā: 4.1 1. komersantiem - 50 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus: 4.1 1.1. konkursa kārtas ietvaros prioritāri atbalsta un finansējumu piešķir tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās; 4.1 1.2. ja konkursa kārtas ietvaros tādiem komersantu projektiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās, piešķirts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu var piešķirt tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības ēkās un citās ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā; 4.1 2. izglītības iestādēm un kultūras institūcijām - 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma; 4.1 3. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, - 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma; 4.1 4. ja konkursa kārtas ietvaros komersantu projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai piešķir 50 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai - 50 % no finansējuma atlikuma; 4.1 5. ja konkursa kārtas ietvaros izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 2.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto komersantu un ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai - 33 % no finansējuma atlikuma; 4.1 6. ja konkursa kārtas ietvaros ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 3.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai komersantu projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai - 33 % no finansējuma atlikuma. 5. Ja konkursā pieejamo finansējumu palielina vai ja finansējums ir izmantots, atbildīgā iestāde publicē attiecīgu paziņojumu par konkursā pieejamo finansējumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv). 6. Finansējumu konkursa ietvaros komersantam piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 800/2008), izņemot gadījumu, ja atbalsta saņēmējs ir: 6.1. juridisku vai fizisku personu dibināta izglītības iestāde, kura izpilda šajos noteikumos noteiktās prasības, kas attiecināmas uz izglītības iestādēm; 6.2. ārstniecības iestāde-komersants, kurš izpilda šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz ārstniecības iestādēm, kuras nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus." 4. Papildināt noteikumus ar 6.1 un 6.2 punktu šādā redakcijā: "6.1 Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" un līgumā ir ietverta: 6.1 1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pienākumu būtība un ilgums, kas nepārsniedz 10 gadu darbības termiņu; 6.1 2. atsauce uz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. 6.2 Ārstniecības iestādēm, kuras ir valsts budžeta iestādes un sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir deleģēta ārstniecības funkciju veikšana." 5. Izteikt 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā: "7. Konkursa pirmās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Konkursa otrās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 31.oktobrim. Konkursa trešās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2014.gada 30.jūnijam. Konkursa turpmāko kārtu ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiku atbildīgā iestāde nosaka, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv). 8. Finansējumu piešķir projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot: 8.1. ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā (piemēram, 2011. un 2012.gadā, ja projekta iesniegums tiek iesniegts 2013.gadā) ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība, vai teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā, un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība; 8.2. ēkās un teritorijās, kuras izmanto izglītības iestāžu vajadzībām (piemēram, izglītības iestādes ēkas, sporta telpas vai dienesta viesnīcu ēkas); 8.3. ēkās un teritorijās, kuras izmanto ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vajadzībām; 8.4. ēkās un teritorijās plašizklaides pasākumiem, muzejos un bibliotēkās un citās kultūras institūciju ēkās. 9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk - efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,6 kgCO2/Ls gadā. Ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes vairākās ēkās, efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,6 kgCO2/Ls gadā katrā ēkā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un norāda ēkas energoauditā. Projekta iesniegumā un energoaudita pārskatā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu norāda kilogramos (kgCO2), skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata." 6. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā: "11. Projekta iesniedzējam katras konkursa kārtas ietvaros ir tiesības iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus, bet par vienu un to pašu ēku vai teritoriju ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekts var ietvert vienu aktivitāti vai vairākas šo noteikumu 19.punktā minētās aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā vai vairākās ēkās vai teritorijās." 7. Aizstāt 12.1.apakšpunktā vārdus "atbildīgajā iestādē" ar vārdiem "Vides investīciju fondā". 8. Izteikt 12.4. un 12.5.apakšpunktu šādā redakcijā: "12.4. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10-33, 35.3, 45-47.99, 85.1-85.6, 86.1-86.9, 87.2 un 90-91.04, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ēkā vai teritorijā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai plāno veikt minētajā ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas (ja attiecināms); 12.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot uz zemes vai ēkās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma, vai nomas tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;". 9. Izteikt 12.7.apakšpunktu šādā redakcijā: "12.7. normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmo telpu platību apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas: 12.7.1. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās plānots veikt projekta aktivitāti, nepārsniedz 80 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms); 12.7.2. kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 90 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms); 12.7.3. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, kā arī kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 120 kWh/m2, ja tajās tiek īstenotas aktivitātes, kas nav saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei vai arī ir saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei, bet tiek finansētas no projekta iesniedzēja līdzekļiem. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);". 10. Papildināt noteikumus ar 12.10.apakšpunktu šādā redakcijā: "12.10. projekta iesniedzējs ir kultūras institūcija atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma lietā SA.34462 (2012/N) par atbalsta programmu "Kultūra" ietvertajiem nosacījumiem." 11. Izteikt 13.10.1.apakšpunktu šādā redakcijā: "13.10.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;". 12. Papildināt noteikumus ar 13.12.apakšpunktu šādā redakcijā: "13.12. Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu." 13. Svītrot 15.4.apakšpunktu. 14. Papildināt noteikumus ar 15.6. un 15.7.apakšpunktu šādā redakcijā: "15.6. 85% - ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot šo noteikumu 1.1 pielikumu. Ja minētā ārstniecības iestāde papildus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai veic arī citu saimniecisko darbību, tai skaitā sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad par daļu, kas neattiecas uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēro atbalsta intensitāti, kas noteikta šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktā; 15.7. 85 % - kultūras institūcijām. Ja kultūras institūcija papildus darbības pamatmērķim veic citu saimniecisko darbību, kas neattiecas uz kultūras institūcijas darbības pamatmērķi, piemēro atbalsta intensitāti, kas noteikta šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktā." 15. Svītrot 19.1.2.apakšpunktā vārdus "kuras tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās". 16. Svītrot 19.1.3.apakšpunktā vārdus "primārai un". 17. Papildināt 19.1.4.apakšpunktu aiz vārda "uzstādīšana" ar vārdu "iekštelpās". 18. Svītrot 19.1.6.apakšpunktā vārdu "ražošanas". 19. Papildināt IV nodaļu ar 19.1 punktu šādā redakcijā: "19.1 Vadlīnijās projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai iekļauj kārtību attiecināmo izmaksu aprēķinam un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas samazinājuma aprēķinam, tai skaitā gadījumos, kad projekta īstenošanas rezultātā, salīdzinot ar situāciju pirms projekta īstenošanas, ir palielinājusies ražošanas jauda." 20. Aizstāt 20.1.1.apakšpunktā vārdus "izglītības iestādēm" ar vārdiem "kultūras institūcijām, izglītības iestādēm vai ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus". 21. Svītrot 20.1.4.apakšpunktā vārdus "primārai un". 22. Izteikt 20.1.6.apakšpunktu šādā redakcijā: "20.1.6. citu iekšējo inženiertīklu izbūves izmaksas, ja šo iekšējo inženiertīklu izbūve tieši saistīta ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm un norādīta šo noteikumu 28.5.apakšpunktā minētajos dokumentos un ēkas energoaudita pārskatā kā projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamā aktivitāte;". 23. Izteikt 20.2.1.apakšpunktu šādā redakcijā: "20.2.1. konsultāciju izmaksas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī ēkas energoaudita izmaksas un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas;". 24. Izteikt 21.1. un 21.2.apakšpunktu šādā redakcijā: "21.1. šo noteikumu 20.1.1., 20.1.7., 20.2.1., 20.2.3. un 20.2.4.apakšpunktā minēto izmaksu summas īpatsvars nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām; 21.2. šo noteikumu 20.1.2., 20.1.6., 20.2.2. un 20.2.3.apakšpunktā minēto izmaksu pozīcijās neparedzēto izmaksu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;". 25. Svītrot 21.3. un 21.4.apakšpunktu. 26. Papildināt 23.1.apakšpunktu aiz vārdiem "augstas efektivitātes koģenerācijā" ar vārdiem "kurā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus". 27. Svītrot 23.4.apakšpunktā vārdu "ražošanas". 28. Papildināt noteikumus ar 23.6.2 apakšpunktu šādā redakcijā: "23.6.2 tās ir radušās pēc 2013.gada 1.aprīļa, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir kultūras institūcija, ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī komersants - ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;". 29. Papildināt noteikumus ar 24.17.apakšpunktu šādā redakcijā: "24.17. izmaksas, kas saistītas ar tādu tehnoloģiju iegādi, piegādi, būvniecību, uzstādīšanu un ieregulēšanu, kuras ražo siltumenerģiju vai elektroenerģiju, izmantojot fosilos energoresursus." 30. Izteikt 26.punktu šādā redakcijā: "26. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu un paziņo par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa sākumu un beigām konkursa kārtu ietvaros, projektu iesniegumu iesniegšanas pārtraukšanu un konkursam pieejamo finansējuma apmēru, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv). Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (Vides investīciju fonda adresi) un elektroniskā pasta adresi. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda un atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv un www.varam.gov.lv) ievieto vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai." 31. Aizstāt 28.2.apakšpunktā vārdus "(attiecināms uz izglītības iestādi)" ar vārdiem "(attiecināms uz kultūras institūciju, izglītības iestādi vai ārstniecības iestādi, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus)". 32. Izteikt 28.4., 28.5., 28.6. un 28.7.apakšpunktu šādā redakcijā: "28.4. būvniecības tāmes, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši projekta iesniegumā un ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies veikt projekta mērķa sasniegšanai, izmantojot finanšu instrumenta finansējumu; 28.5. būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija) atbilstoši ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, vai būvvaldes izziņa, ka projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai šajā punktā minētie dokumenti; 28.6. apliecinājums par patērēto elektroenerģijas un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā vai teritorijā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), un izmantoto kurināmā apjomu. Atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam ir tiesības, ja nepieciešams, pieprasīt, lai pretendenti iesniedz vai uzrāda apliecinošu dokumentu (piemēram, rēķini, kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinoši dokumenti) kopijas; 28.7. zvērināta revidenta atzinums par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam (ja attiecināms). Atzinumā iekļauj attiecināmo izmaksu aprēķinu;". 33. Izteikt 28.8.3.1., 28.8.3.2.un 28.8.3.3.apakšpunktu šādā redakcijā: "28.8.3.1. ja līdzfinansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, - kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms; 28.8.3.2. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, - kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde apņemas vai garantē projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt šo kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai; 28.8.3.3. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, - kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;". 34. Izteikt 28.11. un 28.12.apakšpunktu šādā redakcijā: "28.11. paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai Vides investīciju fondā (ja attiecināms); 28.12. ilgtermiņa nomas līgums (kopija), tai skaitā nomas līgums, kas pamato telpu izmantošanu valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanai (ja attiecināms);". 35. Izteikt 28.14.apakšpunktu šādā redakcijā: "28.14. kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātāja lēmums par projekta īstenošanu (ja attiecināms): 28.14.1. kuru parakstījis kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātāja paraksttiesīgs pārstāvis; 28.14.2. kurā norādītas projekta kopējās izmaksas - projekta attiecināmās izmaksas (finanšu instrumenta finansējums un projekta iesniedzēja līdzfinansējums) un neattiecināmās izmaksas; 28.14.3. kurā ietverts apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, attīstības un investīciju stratēģija ir saskaņota un ēkai vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta; 28.14.4. kurā ietverts apliecinājums, ka kultūras institūcija, izglītības iestāde vai ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātājs nodrošinās projekta līdzfinansējumu. Ja šajā apakšpunktā minētās personas nesniedz projekta līdzfinansējumu, projekta iesniedzējs lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem: 28.14.4.1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, - kredītiestādes izziņu par to, ka kredītiestāde apņemas vai garantē nodrošināt projektam nepieciešamo līdzfinansējumu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai; 28.14.4.2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, - kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;". 36. Papildināt noteikumus ar 28.15.apakšpunktu šādā redakcijā: "28.15. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, - līgums (kopija) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām." 37. Aizstāt 29.1. un 29.2.apakšpunktā vārdus "atbildīgā iestāde" (attiecīgā locījumā)" ar vārdiem "Vides investīciju fonds" (attiecīgā locījumā). 38. Izteikt 30.4.apakšpunktu šādā redakcijā: "30.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir lats. Finansējuma apmēru nosaka latos un santīmos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz "5" (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir "6" vai lielāks;". 39. Aizstāt 30.7.1.apakšpunktā vārdus "atbildīgajā iestādē" ar vārdiem "Vides investīciju fondā". 40. Izteikt 30.8.2.apakšpunktu šādā redakcijā: "30.8.2. projekta iesnieguma veidlapu izstrādā teksta rediģēšanas lietotnes datņu formātā, rasējumus - PDF datnes formātā, papildus iesniedzamos dokumentus teksta rediģēšanas vai izklājlapas lietotnes, vai PDF datņu formātā;". 41. Aizstāt 31., 32. un 33.punktā vārdus "atbildīgā iestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides investīciju fonds" (attiecīgā locījumā). 42. Izteikt 36.punktu šādā redakcijā: "36. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Vides investīciju fonda, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas." 43. Svītrot 37.punkta pirmajā teikumā vārdus "ja nepieciešams". 44. Izteikt 39.punktu šādā redakcijā: "39. Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība: 39.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajam kritērijam, vērtēšanas komisija vērtēšanu neturpina un atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu; 39.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, vērtēšanas komisija vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajiem kritērijiem; 39.3. ja tiek konstatēta neatbilstība jebkuram no šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajiem kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem; 39.4. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.punktā minētajiem kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem; 39.5. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.punktā minētajam kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu; 39.6. pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtēšanas komisija sarindo projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Ja vairāki projektu iesniegumi, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem, saņem vienādu kopējo punktu skaitu, tad, sarindojot projektu iesniegumus, ievēro šādus principus: 39.6.1. priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir paredzēts lielāks oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs; 39.6.2. ja vairākos projektu iesniegumos paredzēts vienāds oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs, priekšroku dod projekta iesniegumam, kuru īstenos teritorijā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu; 39.6.3. ja vairākus projektu iesniegumus paredzēts īstenot teritorijā ar vienādu teritorijas attīstības indeksu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāks efektivitātes rādītājs; 39.6.4. ja vairākos projektu iesniegumos ir vienāds efektivitātes rādītājs, priekšroku dod sīkajam (mikro) komersantam, tad mazajam komersantam un beidzot vidējam komersantam (ja attiecināms)." 45. Svītrot 41.punktu. 46. Izteikt 41.1, 42. un 42.1 punktu šādā redakcijā: "41.1 Vērtēšanas komisija, izvērtējot iesniegto projektu iesniegumu atbilstību projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, pieprasa no vērtēšanas komisijā iekļautajiem Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjiem apliecinājumu, ka projekta ietvaros plānotās aktivitātes netiek finansētas no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas vai atbildīgās iestādes pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem un citiem finanšu instrumentiem. 42. Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem un ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 39.6.apakšpunktā minētajā secībā ir pietiekams finansējums atbilstoši šo noteikumu 4.punktam. 42.1 Komersantiem, kā arī izglītības iestādēm, kultūras institūcijām un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtē atsevišķi. Atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtē atsevišķi komersantu projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes ražošanas ēkās, un projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības ēkās un citās ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā, ievērojot šo noteikumu 4.1 punktā minēto kārtību." 47. Svītrot 43., 44. un 45.punktu. 48. Izteikt 46.punktu šādā redakcijā: "46. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai par projekta iesnieguma noraidīšanu Vides investīciju fonds triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta arī uz projekta iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi." 49. Izteikt 47., 48., 49. un 50.punktu šādā redakcijā: "47. Projekta iesniedzējs 20 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas paraksta projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu. 48. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 20 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas vai neiesniedz šo noteikumu 50.punktā minēto informāciju, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu. 49. Ja šo noteikumu 48.punktā minēto iemeslu dēļ projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai. 50. Lai varētu noslēgt projekta līgumu un pēc tam veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus, projekta iesniedzējs 15 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai rakstiski informē (pa pastu vai elektroniski) Vides investīciju fondu par bankas konta rekvizītiem. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai finansējuma saņēmējs, kas ir komersants, iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam ar lēmumā norādītu projektam piešķiramā finansējuma apmēru, ja tāds jau nav iesniegts ar projekta iesniegumu. Vides investīciju fonds pirms līguma noslēgšanas pārbauda, vai projekta iesniedzējs ir iesniedzis kredītiestādes lēmumu saskaņā ar šo noteikumu 28.8.3.2.apakšpunktu (ja attiecināms), un pārliecinās zemesgrāmatā, vai ir izpildīts šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minētais nosacījums." 50. Papildināt noteikumus ar 50.1 punktu šādā redakcijā: "50.1 Vides investīciju fonds pārbauda projektu ietvaros veikto iepirkumu dokumentācijas atbilstību normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā." 51. Papildināt noteikumus ar 54.1 punktu šādā redakcijā: "54.1 Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 20., 21., 22. un 23.punktu uzrauga projektā ietverto attiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai projekta īstenošanas laikā, tai skaitā pārbauda attiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai pirms maksājuma uzdevuma sagatavošanas par noslēguma atmaksu finansējuma saņēmējam." 52. Aizstāt 56.2.apakšpunktā vārdus "ka ražošanas ēku" ar vārdiem "ka ēku". 53. Papildināt noteikumus ar 56.4. un 56.5.apakšpunktu šādā redakcijā: "56.4. nodrošina, ka valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošas ārstniecības iestādes ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmanto valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu vai pārējo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un ēkai netiek mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiek demontētas; 56.5. nodrošina, ka kultūras institūcijas ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmanto kultūras institūcijas pamatdarbības nodrošināšanai un ēkai netiek mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiek demontētas." 54. Papildināt noteikumus ar 56.1 punktu šādā redakcijā: "56.1 Finansējuma saņēmējam ir pienākums uzstādīt elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītājus projekta rezultātu monitoringa nodrošināšanai." 55. Papildināt 57.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā." 56. Papildināt IX nodaļu ar 57.1 punktu šādā redakcijā: "57.1 Finansējuma saņēmējs atmaksā visu saņemto finanšu instrumenta finansējumu, ja konkursa trešajā vai turpmākajās kārtās apstiprinātā projekta aktivitātes nav īstenotas šo noteikumu 7.punktā minētajā termiņā." 57. Izteikt 58.1 un 59.punktu šādā redakcijā: "58.1 Ja finansējuma saņēmējs ir valsts dibināta vispārējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde vai koledža, kultūras institūcija vai ārstniecības iestāde, kura ir valsts budžeta iestāde un sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta līdzfinansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā saņemto transfertu no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. 59. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtā garantija ir spēkā vismaz divus kalendāra mēnešus pēc projekta īstenošanas termiņa un satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības (attiecināms uz komersantiem un citu juridisku vai fizisku personu dibinātām izglītības iestādēm, kultūras institūcijām, kuras papildus pamatdarbībai veic citu saimniecisko darbību, un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot ārstniecības iestādes, kuras ir valsts budžeta iestādes un kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus))." 58. Papildināt noteikumus ar 70.punktu šādā redakcijā: "70. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti konkursa otrajā kārtā līdz 2012.gada 31.decembrim, īsteno atbilstoši to iesniegšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem." 59. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums). 60. Papildināt noteikumus ar 1.1 pielikumu (2.pielikums). 61. Izteikt 3.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums). 62. Izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (4.pielikums). 63. Izteikt 5.pielikumu jaunā redakcijā (5.pielikums). 64. Izteikt 6.pielikumu jaunā redakcijā (6.pielikums). Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs Artis Pabriks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 1.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 13.maija noteikumiem Nr.250 "1.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559 Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins 1. Oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisijas samazinājumu raksturo starpība starp CO2 emisijas ietaupījumu, kas sasniedzams, īstenojot projektu, un esošo situāciju ražošanas ēkā. 2. CO2 emisijas samazinājuma aprēķinā izmanto šādus emisijas faktorus: 2.1. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, siltumenerģijas ražošanā pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām (tai skaitā centralizētās siltumapgādes sistēmas) uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram - 0,264 kgCO2/kWh (turpmāk - vidējais emisijas faktors); 2.2. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, elektrotīklā nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram - 0,397 kgCO2/kWh, kas raksturo CO2 ietaupījumu, aizvietojot pēdējo marginālo elektroenerģijas ražošanas vienību ar fosilajiem energoresursiem un pārvadītu saražoto elektroenerģiju gala patērētājam elektrotīklā. 3. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu - vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam -, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju. 4. Ja ēkai centralizēto siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā vidējā emisijas faktora noteiktā vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai un zudumus tīklā. Projekta iesniedzējam ir dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 - vidējais emisijas faktors 0,264 (kgCO2/kWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltumsūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 8.punktam; Qpat - patērētais siltumenerģijas apjoms ēkā (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina patērētās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu. 5. Ja ēkā siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina autonomā (lokālā) apkure vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operators veic siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 - CO2 emisijas faktors (kgCO2/kWh) atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltumsūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 8.punktam; Qsar - saražotais siltumenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu; ŋ - aizvietojamās sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu, un 0,85, ja izmanto citus kurināmā veidus. Projekta iesniedzējs var izmantot zemāku lietderības koeficienta vērtību, ja tas tiek dokumentāri pierādīts. 6. Ja projektā paredzēta biomasas koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas vai saules fotoelektrisko paneļu būvniecība vai uzstādīšana un plānoto saražoto elektroenerģijas apjomu paredzēts pārdot, tad CO2 emisijas ietaupījuma apjomu aprēķina arī par plānoto pārdoto elektroenerģijas apjomu. Nododot ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, vēja elektrostaciju vai saules fotoelektriskos paneļus, jābūt noslēgtam līgumam ar elektroenerģijas pircēju un iekārtām jābūt pieslēgtām elektrotīklam. 7. Ja projektā paredzēta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, tad CO2 emisijas ietaupījumu aprēķina tikai projektā iekļautās ēkas gan plānotajai aizstātajai siltumenerģijas daļai, kas saražota no fosilajiem energoresursiem, atbilstoši šā pielikuma 5.punktam, gan plānotajai aizstātajai elektroenerģijas daļai atbilstoši šā pielikuma 11.punktam. 8. Siltumenerģijas ražošanas emisijas faktoru siltumsūknim aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur ECO2 - CO2 emisijas faktors siltumsūknim (kgCO2/kWh); ECO2silt - vidējais emisijas faktors 0,264 (kgCO2/kWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai; ECO2ee - elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh); k - siltumsūkņa transformācijas koeficients. 1.tabula Oglekļa dioksīda emisijas faktors Nr. p.k. Enerģijas iegūšanā izmantotā kurināmā veids ECO2 (kgCO2/kWh) 1. Dabasgāze 0,201 2. Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns) 0,225 3. Kūdra (40 % mitrums) 0,374 4. Kūdras briketes 0,342 5. Akmeņogles 0,332 6. Kokss 0,313 7. Dīzeļdegviela 0,266 8. Degvieleļļa (mazuts) 0,276 9. Degakmens eļļa 0,272 10. Autobenzīns 0,247 11. Petroleja 0,257 9. Ja siltumenerģija tiek nodrošināta, izmantojot iekārtas (piemēram, elektriskie boileri, elektriskie radiatori), kurām elektroenerģiju ražo no fosilajiem energoresursiem, CO2 emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 - elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh); Qe - iekārtu patērētais elektroenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto elektroenerģijas apjomu, aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto elektroenerģijas apjomu, norāda plānoto aizstājamo elektroenerģijas apjomu. 10. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts no elektroenerģijas patēriņa samazināšanas, nomainot vai uzlabojot ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 - elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh); Qee - plānotais elektroenerģijas samazinājums pēc ražošanas tehnoloģiskās iekārtas nomainīšanas vai uzlabošanas (kWh/gadā). 11. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kuru plānots saražot no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 - elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh); Qeee - plānotais elektroenerģijas apjoms, kas saražojams no atjaunojamiem energoresursiem (kWh/gadā). 12. CO2 ekvivalentu biodegradablajiem atkritumiem aprēķina atbilstoši šā pielikuma 2.tabulai. 2.tabula Oglekļa dioksīda ekvivalents biodegradablajiem atkritumiem Nr. p.k. Atkritumu veids Degradablā organiskā oglekļa daļa (DOC) atkritumos DOC disimilētais (DOC(f)) CH4 atkritumu gāzē (F) CH4 pussabrukšanas periods (gadi) Metāna rašanās koeficients (k) 1. Nešķiroti sadzīves atkritumi 0,18 0,6 0,5 14 0,049510513 2. Papīrs 0,4 0,5 0,5 23 0,030136834 3. Dārzu, parku atkritumi 0,17 0,5 0,5 14 0,049510513 4. Pārtikas atkritumi 0,15 0,5 0,5 12 0,057762265 5. Koka atkritumi 0,4 0,5 0,5 14 0,049510513 6. Tekstils 0,2 0,5 0,5 23 0,030136834 7. Industriālie atkritumi 0,1 0,5 0,5 18 0,038508177 8. Dūņas 0,185 0,5 0,5 14 0,049510513 Lo CH4_potencialā_emisija = MSWL × MCF × DOC × DOCF × F × 16/12; CH4_radīts_gadā (t/gada) = Σx [(A × k × MSWL(x) × Lo (x))× e-k(t - x)]; CH4_gada_emisija(t) = [CH4(t) - R(t)] × (1 - OX); CO2 = CH4_gada_emisija(t) × 21, kur Lo - potenciālā ikgadējā metāna (CH4) emisija (t); MSWL - ikgadējais apglabātais atkritumu daudzums (t); MCF - metāna korekcijas faktors, kas atkarīgs no izgāztuves tipa. Apsaimniekotai izgāztuvei - 1; DOC - degradablais organiskais ogleklis (0,18); DOCF - DOC disimilētā frakcija (0,6); F - metāna frakcija atkritumu gāzē (0,5); R - atgūtais metāns (t); CH4 - metāna reālā emisija (t); A - normalizācijas faktors. A = (1-e-k)/k; k - metāna rašanās koeficients (1/y) (0,05); x - aprēķinu sākuma gads; t - aprēķina gads; R(t) - metāna atgūšana aprēķina gadā (t); OX - oksidācijas faktors (noklusēti 0). 13. Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" 19.2.1.7.apakšpunktā minētajai aktivitātei aprēķina kā siltumnīcefekta gāzu emisiju starpību starp aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju, izmantojot atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģiju, un siltumnīcefekta gāzu emisiju, neizmantojot minēto tehnoloģiju. 14. CO2 emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnējos CO2 emisijas apjomus." Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 13.maija noteikumiem Nr.250 "1.1pielikums Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559 Finansējuma aprēķināšanas un pārmērīgās kompensācijas kontroles nosacījumi ārstniecības iestādēm 1. Ārstniecības iestāde (turpmāk - finansējuma saņēmējs) aprēķina proporciju, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru ir paredzēts izmantot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija). Infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina atbalstāmajām aktivitātēm un piemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - finanšu instruments) un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atkarībā no projekta iesniedzēja veida var piemērot atšķirīgu finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši šādam aprēķinam: 1. 1. projekta kopējo publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu: Ipubl_kop = ∑Ipubl_x , kur x x - gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs; Ipubl - attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (latos); 1. 2. attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu: Ipubl = ∑〖(L〗v_y × Sy) × 0,85 + ∑〖(L〗m_y × Sy) × AI , kur (Lv_y + Lm_y) (Lv_y + Lm_y) y - attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo aktivitāšu skaits; S - attiecīgās atbalstāmās aktivitātes kopējās izmaksas (latos); Lv - uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā); Lm - uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā); AI - finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte atbilstoši noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktam; 1. 3. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - laika sadalījums)) izmantošanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nosaka, izmantojot šādu formulu: Lv = ∑(Pz × Lz × Prv_z) × L'max , kur ∑(Pz × Lz) z - ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) skaits; P - ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras platība (m2); L - ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā); Prv - ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas proporcija (Lv/(Lv + Lm)) valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai (%); L'max - attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām; 1.4. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai nosaka, izmantojot šādu formulu: Lm = L'max - Lv, kur L'max - attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām; Lv - attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā). 2. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic no konkursa trešās kārtas izsludināšanas dienas un 5 gadus pēc projekta īstenošanas, izmantojot iepriekšējo gadu datus par infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā vienu reizi divos gados, izmantojot datus, sākot ar 2012.gada 1.janvāri. 3. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar iekšējo normatīvo aktu, aprēķina rezultātus norāda atbilstoši šī pielikuma 9.punktā  minētajai veidlapai un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto iekšējo normatīvo aktu finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondam: 3.1. pēc projekta pabeigšanas kā pielikumu pārskatam par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatam), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam; 3.2. pēc projekta pabeigšanas kopā ar attiecīgo ikgadējo projekta rezultātu monitoringa pārskatu. 4. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu, kopējās projekta attiecināmās izmaksas netiek palielināts. 5. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk - pārmērīga kompensācija), tad: 5.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā monitoringa periodā (5 gadu periodā pēc projekta īstenošanas); 5.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus; 5.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo monitoringa pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav. 6. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs izīrē citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu  19.punktā minētās atbalstāmās aktivitātes finansēšanai no publiskiem līdzekļiem ir atbalstāmas, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja kumulatīvi izpildās šādi nosacījumi: 6.1. finansējuma saņēmējam noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, par ko ir noslēgts līgums, ievērojot normatīvo aktu prasības par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; 6.2. infrastruktūras īres maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus: 6.2.1. infrastruktūras īres maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma un kas tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras izīrēšanu; 6.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma; 6.2.3. saprātīgas peļņas aprēķināšanai tiek izmantota saprātīgas peļņas norma, kuru līdz kārtējā gada 1.janvārim Veselības ministrija publicē Veselības ministrijas mājaslapā internetā (http://esfondi.vm.gov.lv) un kura tiek noteikta, izmantojot šādu formulu: Pnorma= PN-4+ PN-3+ PN-2 x 100%, kur AN-4+ AN-3+AN-2 Pnorma - saprātīgas peļņas norma procentos; PN-X - vidējais peļņas apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai (NACE 2.red) periodā no N-4 gada līdz N-2 gadam (latos); AN-X - vidējais apgrozījuma apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai (NACE 2.red) periodā no N-4 gada līdz N-2 gadam (latos); 6.3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras īres maksas aprēķinu. 7. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju. 8. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti projekta ietvaros, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šī pielikuma 6.punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta desmit gadus pēc projekta aktivitāšu īstenošanas un ir pieejama Vides investīciju fondam, kas veic šī pielikuma 1.punktā minētā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli. 9. Finanšu instrumenta izmaksu maksimālā un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma minimālā apjoma aprēķins (LVL) Kopējais finansējums (LVL) Maksimālais finanšu instrumenta finansējums (LVL) Minimālais projekta iesniedzēja līdzfinansējums (LVL) Atsauce uz finansējuma saņēmēja iekšējo normatīvo aktu, ar kuru apstiprināts informāciju pamatojošs aprēķins 1 2 3 = 1 - 2 4 " Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 3.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 13.maija noteikumiem Nr.250 "3.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559 Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums Projekta i …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.