Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2023.–2027. gadam apstiprināšanu

Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2023.–2027. gadam apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 458/1-2 Rīgā 2022. gada 29. decembrī Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2023.–2027. gadam apstiprināšanu Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. panta trešo daļu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmo daļu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans nolemj: 1. Apstiprināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2023.–2027. gadam šī lēmuma pielikumā noteiktajā redakcijā. 2. Lēmuma 1. punktā apstiprināto stratēģiju "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2023.–2027. gadam" publicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv) un Padomes tīmekļvietnē www.neplp.lv. 3. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija2023.–2027. gadam(Stratēģija NEPLP 11.09.2024. lēmuma Nr. 282/1-2 redakcijā) SATURA RĀDĪTĀJSSaīsinājumu skaidrojumsNozares būtiskāko iestāžu, uzņēmumu un organizāciju funkciju skaidrojumsPreambulaA. AIZSARGĀTA UN STIPRA LATVIJAS INFORMATĪVĀ TELPAA-1 Droša Latvijas informatīvā telpaA-2 Kvalitatīvs un daudzveidīgs vietējais saturs latviešu valodāA-3 Medijpratīga Latvijas sabiedrībaA-4 Prettiesiski izplatīta audio un audiovizuāla satura izplatīšanas ierobežošanaA-5 Starptautiskās sadarbības nodrošināšanaB. DAUDZVEIDĪGA LATVIJAS ELEKTRONISKO MEDIJU VIDE,KAS SPĒJ PIELĀGOTIES TEHNOLOĢISKĀS ATTĪSTĪBAS IZAICINĀJUMIEM DIGITĀLAJĀ VIDĒB-1 Ilgtspējīga un daudzveidīga mediju videB-2 TelevīzijaB-3 RadioB-4 Audiovizuāli pakalpojumi pēc pieprasījumaB-5 Diasporas medijiB-6 Programmu izplatīšanas pakalpojumiB-7 Video koplietošanas platformasB-8 Sociālie medijiB-9 PašregulācijaB-10 Mediju nozares tehnoloģiskā attīstībaC. KVALITATĪVA SATURA PIEEJAMĪBA, MEDIJU SASNIEDZAMĪBAC-1 Pareizas latviešu valodas lietojums un pieejamībaC-2 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu, to satura pieejamībaD. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJIPielikumu sarakstsSaīsinājumu skaidrojumsAKKA/LAA – biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība"AVMPD – Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu)DAB/DAB+ – ciparu skaņas apraides sistēmaDMA – Digitālā tirgus aktsDSA – Digitālo pakalpojumu aktsEMFA – Eiropas mediju brīvības aktsEPL – elektroniskais plašsaziņas līdzeklisEPLL – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumsEPRA – Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienaERGA – Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupaES – Eiropas SavienībaESKA – biedrība "Elektronisko Sakaru Komersantu Asociācija"HDTV – augstas izšķirtspējas televīzijaKM – Kultūras ministrijaLaIPA – biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība"LIKTA – biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"LR – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio"LRA – biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija"LaRA – biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija"LTV – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija"LVRTC – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"MAVISE – centralizēta Eiropas Audiovizuālās Observatorijas veidota un uzturēta bezmaksas datubāze, kurā apkopota informācija par audiovizuālajiem pakalpojumiem no 41 Eiropas valstīm un Marokas. Datubāzē pieejama informācija par Eiropas Ekonomikas zonā pieejamo televīzijas programmu, pakalpojumu pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformu jurisdikcijas valsti saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu 2018/1808 (https://mavise.obs.coe.int/).Stratēģija – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2023.-2027.gadamMediji – ar jēdzienu "mediji" šīs Stratēģijas ietvaros saprotami elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošina radio programmu, televīzijas programmu vai pakalpojumu pēc pieprasījuma veidošanu un izplatīšanu, tostarp, darbojoties arī digitālajā vidēLatvijas vietējais medijs – ar jēdzienu "Latvijas vietējais medijs" šīs Stratēģijas ietvaros saprotams tāds medijs, kas ir reģistrēts Latvijā, rada programmu vai pakalpojumu un kura saturs primāri ir pieejams Latvijas auditorijai. Latvijas vietējais medijs var būt gan vietējais, gan reģionālais, gan nacionālais, gan pārrobežu elektroniskais plašsaziņas līdzeklisNEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomePPP – audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījumaPTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrsSEPLP – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeSKP – NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padomeSPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaVAS ES – valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari"VID – Valsts ieņēmumu dienestsVKP – video koplietošanas platformaVP ENAP – Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldeNozares būtiskāko iestāžu, uzņēmumu un organizāciju funkciju skaidrojumsNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. NEPLP ir atvasināta publiska persona. NEPLP izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas, reģistrē pakalpojumus pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformas, uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus, apkopo datus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību veicina medijpratību, veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu politiku, kā arī veic citus uzdevumus savas kompetences ietvaros.NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) – NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kas, pārstāvot sabiedrības intereses, sniedz viedokli un rekomendācijas NEPLP ar Stratēģiju saistītos jautājumos. SKP lēmumiem ir ieteikuma raksturs.Kultūras ministrija (KM) – iestāde, kas mediju jomā izstrādā un koordinē mediju politiku, sekmējot vārda brīvību. Kultūras ministrija ir atbildīgā ministrija par Eiropas Savienības tiesību aktu mediju jomā transponēšanu nacionālajos tiesību aktos. Tā veicina sadarbību starp iesaistītajām pusēm mediju, tajā skaitā medijpratības, jomā.Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" (VAS ES) – valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina valsts ierobežoto resursu – radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldību. Radiofrekvenču spektra pārvaldība ietver sevī radiofrekvenču spektra plānošanu un uzraudzību. Piekļuve radiofrekvenču spektram tiek regulēta kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī.Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) – valsts uzņēmums, kas veic pasākumus, lai ikvienam valsts iedzīvotājam būtu iespēja droši un ātri saņemt un pārraidīt informāciju.Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – iestāde, kas īsteno kapitāla daļu turētāja funkcijas sabiedriskajos medijos VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija", ir atbildīga par sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraudzību. SEPLP darbību nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" (LR) – sabiedriskais radio. Īsteno sabiedrisko pasūtījumu.Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (LTV) – sabiedriskā televīzija. Īsteno sabiedrisko pasūtījumu.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) – Sabiedrisko pakalpojumu regulators enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs. Mediju nozarē regulē elektronisko sakaru komersantu tarifus, piemēram, nosaka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju (t. sk. kabeļoperatoru) tarifus.Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (VP ENAP) – Valsts policijas struktūrvienība, kuras galvenā funkcija ir plānot, organizēt, koordinēt un nodrošināt tādu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar tautsaimniecības, uzņēmējdarbības labklājības un citu ekonomiska rakstura noziedzīgu nodarījumu (tajā skaitā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar audio un audiovizuāla satura prettiesisku izmantošanu un izplatīšanu) novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.Biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija" (LRA) – biedrība, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, līdzdarbojas visos ar Latvijas mediju vides un politikas veidošanu un mediju konkurētspējas palielināšanu saistītajos procesos, piedaloties diskusijās ar valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. LRA vērtības ir vārda brīvība, viedokļu daudzveidība, tiesiskums, godīga konkurence un citas demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības.Biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija" (LaRA) – sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji un aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses.Biedrība "Elektronisko Sakaru Komersantu Asociācija" (ESKA) – biedrība, kas, galvenokārt, apvieno vietējos elektronisko sakaru komersantus no Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes, kā arī citus biedrus no Rīgas. ESKA aktīvi darbojas kopš 2009.gada, un tās galvenais mērķis ir veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību Latvijā, pārstāvēt elektronisko sakaru komersantu intereses valsts institūcijās un organizācijās, kā arī attiecībās ar televīzijas programmu īpašniekiem vai to pārstāvjiem.Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" (LIKTA) – biedrība, kas apvieno telekomunikācijas nozares vadošos uzņēmumus un organizācijas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas profesionāļus.Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) – valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Tā darbību, galvenokārt, regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Mediju nozarē PTAC uzrauga influenceru darbības interneta vidē, tajā skaitā sociālajos medijos.Biedrība "Par legālu saturu" – biedrība, kas vēršas pret satura izplatīšanu bez tiesiskā īpašnieka vai pārstāvja atļaujas, kā arī sekmē tiesisku (legālu) televīzijas programmu pārraidi telekomunikāciju tirgū, uzturot aktīvu sadarbību ar Latvijas kompetentajām iestādēm – NEPLP, VP ENAP, SPRK, VID, KM, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares asociācijām u.c., iesaistoties ar konkrētiem nozares pārstāvju izstrādātiem priekšlikumiem saistošo likumu un normatīvo aktu pilnveidošanā, lai maksimāli ierobežotu un izskaustu nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā.Biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) – nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādus autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā, īsteno savas mantiskās tiesības un veido efektīvu sadarbību starp autoriem un viņu darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to atlīdzību. Biedrības darbību regulē Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) – izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta bezpeļņas organizācija, kas Latvijā veic pašmāju un ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu. Biedrības darbību regulē Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.Biedrība "Latvijas Žurnālistu asociācija" (LŽA) – nevalstiska organizācija, kuras darbības galvenie mērķi ir uzlabot žurnālistu profesionālo vidi, aizstāvēt vārda un preses brīvību, veicināt diskusiju par profesionālajām un ētikas problēmām, aizstāvēt žurnālistu profesionālās, ekonomiskās un sociālās tiesības, uzlabot un attīstīt masu mediju normatīvo regulējumu, kā arī sekmēt un rūpēties par biedru profesionālo apmācību un izaugsmi, rūpēties par žurnālistu mūžizglītību.Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) – grupa, kuru veido Eiropas Savienības dalībvalstu regulējošās iestādes audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. ERGA konsultē Eiropas Komisiju un veicina sadarbību starp mediju jomu regulējošajām iestādēm ES.Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopiena (EPRA) – vecākais un lielākais apraides regulatoru tīkls, kas kalpo informācijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņai starp raidorganizāciju regulatoriem Eiropā.PreambulaElektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2023.–2027.gadam saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ir ārējs normatīvs akts, ko apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.Stratēģijas izstrādē ievērota Latvijas Republikas Satversme, EPLL un citi mediju nozari regulējošie normatīvie akti, kā arī ņemta vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, Latvijai saistošie Eiropas Savienības un citi starptautiskie tiesību akti.Līdz 2025.gada 1.septembrim NEPLP izstrādās starpposma ieviešanas ziņojumu par Stratēģijas izpildi (turpmāk – Ziņojums). Ziņojums kalpos par novērtējuma instrumentu un pamatu iespējamiem grozījumiem Stratēģijā.Ziņojuma izstrādē NEPLP iesaistīs arī neatkarīgu vērtētāju. Ziņojumā tiks ietverta informācija par:- indikatoru faktiskajām vērtībām un īstenotajām aktivitātēm pārskata periodā;- vērtējumu par iespējām sasniegt plānotās mērķa vērtības un, nepieciešamības gadījumā, ieteikumus grozīt indikatoru vērtības;- vērtējumu par notikušajām izmaiņām vidē un tirgū, ja tās var būt par grozījumu veikšanai Stratēģijā;- ieteikumus par nepieciešamiem grozījumiem Stratēģijā.Starpposma ziņojums tiks izskatīts SKP un ar to tiks iepazīstināta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares vīzija: droša, inovatīva un daudzveidīga Latvijas informatīvā telpa demokrātiskā, latviskā vidē un vienotā Eiropā.Stratēģijas virsmērķis: aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, stiprinot vietējo saturu valsts valodā un nodrošinot drošu vidi elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstībai, kvalitatīva satura veidošanai un pieejamībai.Stratēģijas mērķi un darbības virzieni:A. Aizsargāta un stipra Latvijas informatīvā telpaA-1 Droša Latvijas informatīvā telpaA-2 Kvalitatīvs un daudzveidīgs vietējais saturs latviešu valodāA-3 Medijpratīga Latvijas sabiedrībaA-4 Prettiesiski izplatīta audio un audiovizuāla satura izplatīšanas ierobežošanaA-5 Starptautiskās sadarbības nodrošināšanaB. Daudzveidīga Latvijas elektronisko mediju vide, kas spēj pielāgoties tehnoloģiskās attīstības izaicinājumiem digitālajā vidēB-1 Ilgtspējīga un daudzveidīga mediju videB-2 TelevīzijaB-3 RadioB-4 Audiovizuāli pakalpojumi pēc pieprasījumaB-5 Diasporas medijiB-6 Programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiB-7 Video koplietošanas platformasB-8 Sociālie medijiB-9 Mediju pašregulācijaB-10 Mediju nozares tehnoloģiskā attīstībaC. Kvalitatīva satura pieejamība, iedzīvotāju sasniedzamībaC-1 Pareizas latviešu valodas lietojums un pieejamībaC-2 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu, to satura pieejamībaNEPLP vērtības, īstenojot Stratēģijā ietvertos uzdevumus:• Valsts valoda – iestāties par informatīvo telpu, kas balstīta latviešu valodā.• Neatkarība – darboties kā neatkarīgam regulatoram, kas pakļauts Latvijas Republikas Satversmei, likumiem un tiesībām.• Profesionalitāte – darba pienākumu izpildi balstīt zināšanās, pieredzē, pierādījumos un pētījumos.• Atbildīgums – iestāties par Latvijas informatīvās telpas ilgtspēju, pārvaldību un resursiem.• Atvērtība – būt atvērtiem sadarbībai un idejām, sadarboties ar nozari, sabiedrību, institūcijām, starptautiskām organizācijām un ekspertiem, būt atvērtiem radošām inovācijām un ierosmēm.• Taisnīgums – būt taisnīgiem normatīvo aktu piemērošanā, procedūrās, lēmumos un saskarsmē.A. AIZSARGĀTA UN STIPRA LATVIJAS INFORMATĪVĀ TELPAAizsargāta un stipra Latvijas informatīvā telpa nozīmē stiprus Latvijas medijus, kuri veido kvalitatīvu vietējo saturu, darbojas un attīstās demokrātisku un eiropeisku vērtību ietvarā godīgas konkurences apstākļos. Stiprai informatīvai telpai ir būtiska viedokļu un mediju vides daudzveidība. Īstenojot Eiropā noteiktos programmu uztveršanas brīvības nosacījumus, Latvijas informatīvajā telpā līdzās Latvijas medijiem dažādās platformās darbojas arī ārvalstīs reģistrēti mediju pakalpojumu sniedzēji.Latvija kā ES dalībvalsts pilda uzņemtās saistības arī mediju jomas regulācijā un NEPLP kā mediju jomas regulatoram ir patstāvīgas tiesības aizsargāt Latvijas informatīvo telpu un valsts drošību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir pārņemtas AVMPD normas, kas, no vienas puses, paredz, ka Latvija nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm, taču, no otras puses, tā paredz, ka dalībvalsts konkrētos gadījumos var uz laiku atkāpties no šī noteikuma. Arī Latvijas Republikas Satversmes 100. pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Taču vārda brīvība nav neierobežota, tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un tās nenozīmē visatļautību. Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi, vērtējot tiesību normas savstarpējā sakarībā, secināms, ka, ja audiovizuālo mediju pakalpojums, ko sniedz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs, apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos rada apdraudējumu ar likumu aizsargātajām valsts un sabiedrības interesēm, tā izplatīšana Latvijas teritorijā ir ierobežojama.Lai nodrošinātu stipru un uz attīstību vērstu mediju darbību, medijam jābūt pieejamai arī pietiekamai finanšu kapacitātei. Mediju kopējie ienākumi ir mainīgi, tos ietekmē valsts ekonomiskā situācija un citi ārējie apstākļi. Latvijas mediji par auditoriju konkurē gan ar citu valstu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, gan sociālajiem medijiem. Stratēģijas apstiprināšanas brīdī Latvijā ir reģistrēti 95 EPL, kas veido radio vai televīzijas programmas vai sniedz programmu izplatīšanas pakalpojumus, vai ir iesnieguši paziņojumu par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu. Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā ir 254 televīzijas programmas no 25 valstīm, lielākajā daļā programmu saturs pieejams krievu un angļu valodā. Šīs programmas, kā arī sociālie mediji līdzās vietējiem medijiem – visi konkurē Latvijas reklāmas tirgū, kas ir būtiskākais mediju ienākumu avots, tādējādi būtiski ietekmējot Latvijas vietējo mediju darbību.Aizsargātu un stipru informatīvo telpu veido ne tikai mediju spēja veidot un izplatīt kvalitatīvu saturu, bet arī spēja aizsargāt medija satura veidošanai un izplatīšanai nepieciešamo infrastruktūru un informatīvo telpu kopumā valsts apdraudējuma gadījumā. Tādējādi būtisks stipras Latvijas mediju vides aspekts ir mediju, īpaši sabiedrisko mediju, spēja rīkoties un koordinēti reaģēt krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā, apziņojot sabiedrību un nodrošinot darbības nepārtrauktību arī dažādu tehniskās infrastruktūras bojājumu gadījumā.A-1 Droša Latvijas informatīvā telpaLatvijas informatīvās telpas drošības pamatā ir stipri Latvijas vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs valsts valodā. Tieši vietējais saturs valsts valodā veido jebkuras valsts informatīvās telpas mugurkaulu, tajā skaitā veido sabiedrības izpratni par procesiem pasaulē, saglabā mantojumu nākamajām paaudzēm, uztur dzīvu valsts kultūrtelpu un veicina valsts valodas attīstību.Svarīgi veikt pasākumus valsts atbalsta nodrošināšanai kvalitatīva satura veidošanai latviešu valodā, tostarp valsts valodā uzrunājot arī Latvijā dzīvojošos mazākumtautību iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata. Vienlaikus būtiski nodrošināt, ka sistemātiski tiek veikti pasākumi mediju stiprināšanai, tostarp veicinot gan tehnoloģisko, gan cilvēkresursu pieaugumu un pilnveidi.Uzdevumi :[A-1-1] Lai novērstu sabiedrības sašķeltību un veicinātu mazākumtautību piederību visu sabiedrību vienojošajai informatīvajai telpai valsts valodā, turpmāka papildu satura veidošana krievu valodā no valsts puses nav atbalstāma.[A-1-2] Konsekventi palielināt satura latviešu valodā īpatsvaru Latvijas informatīvajā telpā, lai līdzsvarotu esošo situāciju (Stratēģijas apstiprināšanas brīdī no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā pieejamajām 254 programmām 137 televīzijas programmas pieejamas krievu valodā, bet tikai 46 televīzijas programmas latviešu valodā). Rīcībai, palielinot saturu latviešu valodā, ir jābūt sistemātiskai, meklējot iespējas nodrošināt arī retranslēto ārvalstu televīzijas programmu tulkošanu vai subtitrēšanu latviešu valodā.[A-1-3] Stratēģijas darbības periodā frekvenču izmantošanas tiesības konkursa kārtībā primāri piešķiramas tādām programmām, kas raida latviešu valodā vai arī tādām programmām, kas raida ES dalībvalstu vai ES kandidātvalstu oficiālajās valodās, lai veicinātu visas Latvijas sabiedrības, tajā skaitā mazākumtautību, atrašanos vienotā informatīvajā telpā un iespējas saņemt vienu un to pašu informāciju.[A-1-4] Būtiski ir vērsties pret televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesisku izplatīšanu, tajā skaitā samazinot prettiesisku satura izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot nelegālas iekārtas. Satura prettiesiska izplatīšana un izmantošana mazina vietējā satura veidotāju iespējas attīstīt vietējo saturu, jo šāda uzņēmējdarbība būtiski ietekmē legālo pakalpojumu sniedzēju iespēju nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu, jauna vietējā satura veidošanu un ārvalstīs veidota satura iepirkšanu. Satura prettiesiska izplatīšana veicina sabiedrības iespēju patērēt tādu saturu, kura izplatīšana (tajā skaitā retranslācija) ir ierobežota vai aizliegta, tajā skaitā piekļūšana ar Krieviju saistītam saturam, tādējādi radot riskus, ka atsevišķas Latvijas sabiedrības grupas turpina atrasties Krievijas naida un kara informatīvajā telpā. Tādējādi, lai stiprinātu Latvijas informatīvās telpas drošību, satura prettiesiskas izmantošanas apkarošanai ir jābūt valstiska mēroga prioritātei.[A-1-5] Vienlaikus ar prettiesiska satura izmantošanas ierobežošanu ir jāturpina monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp izklaides saturs, kurā nereti tiek iekļauti Krievijas izplatītie naratīvi. Regulāri uzraugot šādu saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus un attiecīgi rīkoties. Arī turpmāk ir rūpīgi jāpārbauda jebkura medija – gan vietējā, gan ārvalstu – patiesie labuma guvēji.[A-1-6] Ņemot vērā, ka būtiska ietekme mediju telpas attīstībai, drošības nodrošināšanai un demokrātijas stiprināšanai ir tieši mediju satura veidotājiem, nepieciešams turpināt padziļināti izglītot mediju profesionāļus par mediju vides jautājumiem, tajā skaitā dezinformācijas1 izplatīšanas u. tml. riskiem.[A-1-7] Lai nodrošinātu visaptverošu Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, jāturpina pilnveidot Latvijas normatīvie akti, tajā skaitā nostiprinot NEPLP iespējas operatīvi reaģēt uz problēmām un tās risināt. Jāveicina sabiedrības medijpratība, kā arī jāstiprina mediju analītiskā un pētnieciskā kapacitāte.[A-1-8] Atbalstīt NEPLP kompetences paplašināšanu attiecībā uz satura un platformu uzraudzību digitālajā vidē Latvijā. Veicināt Latvijas vietējo mediju konkurētspēju ar globālajām platformām mediju un reklāmas jomā.[A-1-9] Visu iepriekš minēto informatīvās telpas aizsardzības pasākumu īstenošana ir tiešā veidā atkarīga no NEPLP kapacitātes. Šobrīd tā ir nepietiekama un tā ir jāturpina stiprināt. Pēc NEPLP aplēsēm ar likumu uzlikto funkciju pilnvērtīgai pildīšanai būtu nepieciešamas vēl septiņas papildu štata vietas.A-2 Kvalitatīvs un daudzveidīgs vietējais saturs latviešu valodāVietējais saturs ir daudzveidīgs Latvijā veidots un demonstrēts saturs, kuru izplata Latvijā reģistrētie mediji, uzņemoties redakcionālo atbildību. Kvalitatīvs vietējais saturs informē, izklaidē, izglīto un iesaista. Šāds saturs atspoguļo Latvijas sabiedrībai nozīmīgus un saistošus notikumus, primāri stiprina un saliedē Latvijas sabiedrību vienotā informatīvajā telpā, izceļot Latvijas valsts vērtības, t.sk. bagātinot un attīstot latviešu valodu un kultūru. Satura kvalitātes un kvalitatīvas latviešu valodas lietojuma sekmēšana, ir viena no NEPLP prioritātēm, uzraugot Latvijā radīto elektronisko mediju saturu un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām.Kvalitatīvs vietējais saturs ir īpaši nozīmīgs informatīvās telpas stiprināšanā, jo daudzveidīgs, kvalitatīvs vietējais saturs bagātina informatīvo telpu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, plaši iesaistot vietējo sabiedrību satura veidošanā. Vietējais saturs sekmē demokrātijas vērtību, cilvēktiesību un valsts neatkarības nosargāšanai. Izplatot vietējo saturu dažādās platformās, tiek sasniegta pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa, tādējādi sekmējot nacionālās identitātes apzināšanos. Kvalitatīvam vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam ir raksturīgas vismaz trīs būtiskas iezīmes:1) tā veidošanā tiek ievēroti objektivitātes, precizitātes un neitralitātes principi,2) auditorijai tiek sniegti patiesi fakti, informācija, kas nesatur melus, dezinformāciju;3) saturam ir zināms autors, tas veidots, ievērojot redakcionālās neatkarības un atbildības principus.Citu žanru programmās un pakalpojumos svarīgākie satura kvalitātes kritēriji ir daudzveidīgums, satura veidotāja atbildīgums un profesionālās ētikas ievērošana.Vietējā satura veidotāji ir gan elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veido vietējā, reģionālā un nacionālā mēroga radio un televīzijas programmas, gan elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veido pakalpojumus pēc pieprasījuma. Tie veido un attīsta Latvijas informatīvo un kultūras telpu, sekmē latviešu valodas lietojumu un saglabāšanu, nacionālās identitātes apzināšanos un piederības sajūtu Latvijai un Eiropai. Vietējais saturs var tikt veidots gan iedzīvotājiem Latvijā, gan diasporā un to veido gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji.Kvalitatīvu vietējo saturu ikdienā var nodrošināt spēcīgi mediji, kuru pamatā ir pietiekami profesionālu cilvēku un finanšu resursi, kuri spēj uzlabot un attīstīt savu darbību, tostarp ņemot vērā sabiedrības intereses un objektīvu medijkritiku, un kuri savā darbā ievēro likumu, ētikas un mediju pašregulācijas principus.Uzdevumi:[A-2-1] Sekmēt Latvijas mediju un satura attīstību Latvijas sabiedrības interesēs.[A-2-2] Stiprināt vietējos medijus un kvalitatīvu žurnālistiku, veicinot Latvijas vietējo mediju konkurētspējas, finansiālās stabilitātes un auditorijas palielināšanu, vienlaikus paredzot konsekventu mediju darbības regulāciju un tās kvalitātes uzraudzību.[A-2-3] Atbalstīt kvalitatīva satura, kas informē, izglīto, izklaidē un iesaista, veidošanu latviešu valodā, vienlaikus veicinot šāda, Latvijas informatīvajā telpā radīta un droša satura patēriņu.[A-2-4] Veicināt latviešu valodas izmantošanu un vietējā satura, kas stiprina, ataino un bagātina Latvijas kultūrtelpu, sekmē nacionālās identitātes apzināšanos un latviskās dzīvesziņas, kā arī latviešu, t.sk. latgaliešu rakstu valodas, un lībiešu valodas saglabāšanu. Veicināt izpratni par Latvijas kultūras mantojumu un tā pielietojumu šodienā, nodrošināt laikmeta liecību dokumentēšanu un sekmēt jaunradi. Veicināt satura veidošanu par vēsturiskiem notikumiem, izcilām latviešu personībām, tādējādi stiprinot sabiedrības apziņu par valsts kultūras bagātajām saknēm un patriotismu.[A-2-5] Veicināt sabiedriski nozīmīga satura, kas ir vērsts uz sabiedrības ilgtspēju, t.sk. sabiedrības veselību, uzņēmējdarbības, finanšu un tiesību pratības veicināšanu, kā arī kvalitatīvas ziņu žurnālistikas, ziņu satura, kultūras, izklaides un sporta satura, kā arī satura, kas paredzēts bērnu un jauniešu auditorijai, veidošanu.[A-2-6] Stiprināt Latvijas vietējo mediju žurnālistikas, tostarp analītiskās žurnālistikas, kvalitāti, veicinot valsts atbalsta sniegšanu kvalifikācijas celšanai/apmācībām mediju nozares speciālistiem, informējot un izglītojot mediju pārstāvjus par jautājumiem saistībā ar sociālajiem medijiem, video satura veidošanu, datu apstrādi, analītiku u.tml. jautājumiem, tādējādi pielāgojot Latvijas vietējo mediju darbību digitālajai attīstībai.[A-2-7] Veicināt vietējā satura digitalizāciju, vienlaikus veicinot minētā satura pieejamību interneta vietnēs, arhīvā, sociālajos medijos, sasniedzot pēc iespējas plašāku auditoriju, t.sk. bērnus un jauniešus.[A-2-8] Veicināt mediju savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un kopprojektu veidošanu.[A-2-9] Īstenot pētījumus ar mērķi izzināt Latvijas sabiedrības mediju lietošanas paradumus un vajadzības, veicināt mediju vides attīstību un veikt mediju darbības analīzi, piemēram, ietverot aptauju reģionos par interesējošiem tematiem, par kuriem konkrētā sabiedrības daļa vēlētos gūt plašāku informāciju.A-3 Medijpratīga Latvijas sabiedrībaMedijpratība ir jēdziens, kas Stratēģijā tiek izprasts tā plašākajā nozīmē – medijpratība ietver gan spēju piekļūt saturam un to lietot, spēju izmantot dažādus tehnoloģiskos rīkus, gan spēju kritiski domāt, analizēt un saprast saturu, gan spēju radīt saturu un iesaistīties publiskajā komunikācijā. Spēja lietot, saprast, veidot saturu un iesaistīties – tās ir būtiskas medijpratības pamata kompetences. Stratēģijā medijpratības jēdziens ietver kompetences un prasmes, kas ir saistītas gan ar medijpratību, gan informācijpratību.Medijpratība ir kļuvusi par 21. gs. kompetenci, kura ir nepieciešama ikvienam iedzīvotājam, lai spētu pieņemt pamatotus lēmumus gan kā pilsonim, gan individuāli, sekmējot dzīves kvalitāti un radot sabiedrisko labumu. Medijpratība ir kompetence, kurai ir fundamentāli svarīga nozīme demokrātiskas valsts stiprināšanā, it īpaši dezinformācijas un hibrīdkara laikā, sekmējot iedzīvotāju noturību pret šo informāciju. Līdz ar to medijpratība nodrošina preventīvu Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un ir būtiska arī valsts drošības jautājuma kontekstā. Ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģisko attīstību, medijpratības kompetences celšana ir uzskatāma par daļu no mūžizglītības.Vienlaikus medijpratība ir saistāma ar daudzveidīgu jomu izpratni un apguvi. Piemēram, tā ir saistāma ar tādām jomām kā dezinformācija, misinformācija, viltus ziņas, dziļviltojumi, lētviltojumi, propaganda un tās ietekme uz cilvēku ikdienu, pieņemtajiem lēmumiem. Medijpratībā tiek trenēta spēja pārbaudīt faktu patiesumu, spēja atšķirt faktus no viedokļiem. Tāpat tā ir izpratnes veidošana par neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku, vārda brīvību, viedokļu daudzveidību un mediju un citu satura veidotāju ietekmi uz sabiedrisko domu. Medijpratība sekmē izpratni par mediju darbību, sociālajiem medijiem, algoritiem, datpratību un drošību digitālajā vidē. Vienlaikus medijpratībā nozīmīga loma tiek pievērsta psiholoģiskajiem aspektiem, piemēram, spiedienam no vienaudžiem sociālajos medijos vai spējai atpazīt sajūtas un emocijas, kādas tiek radītas, lietojot konkrētu saturu. Tā ir arī spēja atpazīt mākslīgi veidotu skaistumu un spēja apzināties mediju ietekmi uz sabiedrības izpratni par skaistuma standartiem. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, medijpratības lauks arvien paplašinās.NEPLP 2021.gadā veica pētījumu "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem"2. Ņemot vērā respondentu sniegtās atbildes, pētījuma rezultāti liecina, ka 44% no Latvijas iedzīvotājiem interesē medijpratība un 61% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka viegli atpazīst uzticamu saturu un nošķir no manipulatīvas informācijas. Gandrīz visi (85%) Latvijas iedzīvotāji ir saskārušies ar viltus ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju. Aptuveni trešdaļa (32%) atzina, ka viņiem ir nepieciešamas papildu zināšanas, lai spētu atšķirt nepatiesu informāciju no patiesas, savukārt, 17% atzina, ka viņus ir viegli maldināt.Uzdevumi:[A-3-1] Ņemot vērā medijpratības nozīmīgo lomu mediju vides attīstībā un profesionālajā izaugsmē, sekmēt medijpratību Latvijas sabiedrībā.[A-3-2] Sekmēt stratēģiskas medijpratības rīcībpolitikas izstrādi Latvijā un tās īstenošanu valstiskā mērogā.[A-3-3] Veicināt medijpratības kompetences apguvi visās vecuma grupās Latvijas formālajā izglītības sistēmā.[A-3-4] Nodrošināt datos pamatotu medijpratības sekmēšanas aktivitāšu īstenošanu, tajā skaitā, ja pieejams finansējums, vismaz reizi divos gados veikt medijpratības līmeņa izpēti sabiedrībā, tajā skaitā izmantojot 2022.gadā ekspertu darba grupā izstrādāto metodoloģiju, pētījumā ietverot gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo daļu. Pēc pētījuma veikšanas un rezultātu apkopošanas nodrošināt, ka iesaistītās puses tiek iepazīstinātas ar pētījuma rezultātiem, tādējādi, izmantojot pētījumā iegūtos datus, noteikt nākamās darbības medijpratības veicināšanai.[A-3-5] Turpināt rīkot apmācības medijpratības jomā, ņemot vērā pētījumu rezultātu analīzi un izvērtējot piešķirto finansējumu un resursus. Mediju profesionāļi, jaunieši un darbinieki, kas strādā formālajā un neformālajā izglītībā, ir paredzama kā pamata apmācību mērķauditorija. Vienlaikus mērķa auditorijas var tikt noteiktas, ņemot vērā pētījumu rezultātus.[A-3-6] Turpināt sekmēt medijpratības jomā iesaistīto pušu sadarbības tīkla stiprināšanu un paplašināšanu, iesaistot arvien jaunus tīkla dalībniekus. Jāakcentē Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nozīme medijpratības jomā Latvijā un jāsekmē aktīva sadarbība ar šīm ministrijām, lai stiprinātu medijpratības rīcībpolitikas ieviešanu visos līmeņos. Kopā ar iesaistītajām pusēm medijpratības jomā jāizvērtē iespēja sagatavot mācību materiālus, grāmatu par medijpratību latviešu valodā. Medijpratības tīkla veidošanā aktīvi jāiesaista nevalstiskās organizācijas, universitātes un augstskolas, kurām ir nozīmīga loma Latvijas medijpratības veicināšanā, izstrādājot un aprobējot materiālus un mācību programmas medijpratības jomā.[A-3-7] Nodrošināt labās prakses pārņemšanu un ieviešanu Latvijā, ņemot vērā starptautisko praksi medijpratības jomā.[A-3-8] Attīstīt NEPLP izstrādāto Latvijas medijpratības datubāzi "datubaze.neplp.lv" un paplašināt tās funkcionalitāti, tajā skaitā nodrošinot materiālu izvietošanu arī no citām Baltijas valstīm – lietuviešu un igauņu valodās, vienlaikus nozīmīgākos materiālus tulkojot arī latviešu valodā. Datubāzes uzturēšana, regulāra papildināšana un tās plaša izmantošana būtiski veicinās pieredzes apmaiņu medijpratības jomā un ļaus jebkuram interesentam viegli piekļūt arī citās valstīs veidotiem materiāliem.[A-3-9] Nodrošināt medijpratības atpazīstamības celšanu/popularizēšanu, mērķtiecīgi organizējot aktivitātes vai nodrošinot dalību pasākumos.A-4 Prettiesiski izplatīta audio un audiovizuāla satura izplatīšanas ierobežošanaLatvijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības jomu būtiski ietekmē ne vien sabiedrības paradumu maiņa un arvien jaunu pakalpojumu pieejamība, bet arī tādu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu un PPP darbība, kuri Latvijas mediju vidē darbojas prettiesiski – nereģistrējot savu darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. NEPLP veiktais pētījums liecina, ka 13-28 % Latvijas iedzīvotāju, atkarībā no ierīces un satura veida (e-grāmatas, filmas, mūzika u.tml.), ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāto digitālo saturu izmanto nelegāli.3Šādi pakalpojumu sniedzēji nemaksā noteiktās valsts nodevas par attiecīgo atļauju saņemšanu, programmu izplatīšanu, uzraudzību, tāpat nav zināmi šo pakalpojumu patiesie labuma guvēji. Lielākoties šajos resursos audio un audiovizuālais saturs tiek izvietots, nesaskaņojot satura izvietošanu ar tā īpašnieku, tādējādi pārkāpjot autortiesības un blakustiesības un nodarot zaudējumus satura īpašniekiem.Visbiežāk prettiesiski saturs tiek izplatīts, piedāvājot to lietotājiem bez maksas vai par nelielu samaksu tīmekļa vietnēs, mobilajās lietotnēs vai izmantojot speciālas ierīces un piekļuves kodus. Nereti prettiesiski nodrošinātos mediju pakalpojumos ir pieejams arī tāds audiovizuāls saturs un televīzijas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā dažādu iemeslu dēļ ir aizliegta. Tādējādi tiek negatīvi ietekmēta legālo pakalpojumu sniedzēju darbība, jo veidojas situācija, kurā Latvijas mediju nozarē vienlaikus darbojas gan tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir pakļauti Latvijas normatīvajiem aktiem, gan tādi, kuri savu darbību nav reģistrējuši un neievēro normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus.EPLL kopš 2018.gada ir noteikts, ka NEPLP ir tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm, kurās tiek retranslētas televīzijas programmas bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas. Lai efektivizētu tīmekļa vietņu ierobežošanas procedūru, vairākkārtīgi izdarīti grozījumi EPLL. Ņemot vērā NEPLP rīcībā esošos datus, secināms, ka, efektivizējot lēmumu pieņemšanas procedūru, dažādu interneta resursu, kuros prettiesiski tiek izplatītas televīzijas programmas, ierobežošana kopš 2019.gada ir ievērojami palielinājusies, tādējādi ietekmējot un samazinot prettiesisku pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijas teritorijā.Veicot tīmekļa vietņu pārbaudes, NEPLP var sadarboties arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, Valsts drošības dienestu un Valsts policiju. NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm paredzētas arī Elektronisko sakaru likumā, kur noteikts, ka NEPLP ir tiesības ierobežot tīmekļa vietnes, kurās izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, un vienlaikus paredzēts mehānisms, kurā pirms piekļuves liegšanas tīmekļa vietnei tās saturu izvērtē divas iestādes. Tāpat šajā likumā noteiktas NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm, kurās tiek pārdotas vai popularizētas ierīces un tehniskie risinājumi, kas ļauj piekļūt tādām televīzijas programmām, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Tādējādi kopš 2022.gada NEPLP ir tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm šādos gadījumos:1) tīmekļa vietnē tiek prettiesiski retranslētas televīzijas programmas;2) tīmekļa vietnē izvietotais saturs apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai;3) tīmekļa vietne vai ar to saistītas persona ir iekļautas sankcionētu personu sarakstā;4) tīmekļa vietnē tiek sniegts Latvijas jurisdikcijā esošs audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma, nepaziņojot par šāda pakalpojuma sniegšanu NEPLP;5) tīmekļa vietnē tiek pārdotas vai popularizētas iekārtas un tehniskie risinājumi, kas ļauj piekļūt tādām programmām, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.Ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ietekmējusi mediju nozari visā Eiropā un arī no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta gan vairākkārtīgu būtisku satura pārkāpumu, gan citu apsvērumu dēļ ir izslēgtas vairākas televīzijas programmas. Taču šo programmu tiešraides, kā arī atsevišķas satura vienības ir pieejamas, izmantojot tīmekļa vietnes, mobilās aplikācijas un citus tehnoloģiskus risinājumus, kas mediju pakalpojumus mēdz nodrošināt prettiesiski. Tāpēc laikā, kad ir būtiski panākt, ka sabiedrību neietekmē propagandas, naidu kurinošs un uz karu aicinošs saturs, svarīgi turpināt ierobežot piekļuvi resursiem, kuros šāds saturs ir pieejams, vienlaikus turpinot ierobežot satura prettiesisku izplatīšanu.Vienlaikus šajos resursos ir pieejamas arī Latvijas jurisdikcijā esošas televīzijas programmas, kas arī tiek izplatītas prettiesiski. Lai samazinātu šādu interneta resursu skaitu, ne tikai NEPLP jāturpina veikt sistemātisks tīmekļa vietņu un citu resursu monitorings, bet arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarei jāiesaistās šādu resursu apzināšanas procesā, jāziņo par šiem resursiem NEPLP, kā arī jāvēršas tiesībsargājošajās institūcijās par zaudējumu nodarīšanu pret personām, kuras prettiesiski izplata saturu digitālajā vidē.Uzdevumi:[A-4-1] Jāturpina ierobežot piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda veida saturs, vienlaikus veidojot arvien jaunus veidus, kā to nodrošināt efektīvāk. Piemēram, apzinot iespējas sadarboties ar starptautisko maksājumu nodrošināšanas platformām, skaidrojot, ka konkrētais saturs resursā ir izvietots prettiesiski un aicinot neapstrādāt abonēšanas maksājumus konkrētajā resursā, tādējādi panākot, ka lietotājs nevar apmaksāt satura abonēšanas maksu un platformā izvietotais saturs gala lietotājiem Latvijā nav pieejams, savukārt satura izplatītājiem nav iemesla attiecīgajā platformā turpināt izvietot saturu, jo tiek ievērojami apgrūtinātas uzņēmējdarbības iespējas.[A-4-2] Nepieciešams attīstīt iespēju ierobežot piekļuvi saturam ne tikai tīmekļa vietnē, bet arī mobilajās aplikācijās dažādu ražotāju ierīcēs, kā arī īstenot sadarbību ar tiešsaistes meklētājprogrammām, panākot, ka konkrētos resursus, kuros prettiesiski tiek izplatīts saturs, neatspoguļo meklēšanas rezultātos.[A-4-3] Aktualizēt digitālā satura prettiesiskas izplatīšanas un izmantošanas problēmu Baltijas reģiona līmenī, sadarbojoties ar pārējo Baltijas valstu mediju regulatoriem. Apmainīties ar informāciju, pārrunāt tendences un panākt resursu, kuros tiek prettiesiski izplatīts audiovizuāls saturs, ierobežošanu visās Baltijas valstīs. Tādējādi, veidojot vienotu sistēmu, aktualizēt šo jautājumu arī citviet Eiropā un aicināt nākotnē veidot vienotu regulējumu prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai visā Eiropā, iespējams, paredzot sankcijas gan par satura prettiesisku izplatīšanu, gan lietošanu – gan komerciāliem, gan personīgiem mērķiem. Nepieciešams sekmēt, ka būtiski tiek apgrūtināta piekļuve ierobežotajam saturam, izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus.[A-4-4] Sadarbojoties nozarei, NEPLP un Valsts policijai, joprojām mērķtiecīgi jāsamazina nelegālu sistēmu4 uzstādīšana un lietošana gan komerciāliem, gan privātiem mērķiem. Tostarp jāveicina atbildīgo institūciju kapacitāte un zināšanas, tādējādi samazinot jau uzstādīto ierīču izmantošanu, kā arī jāparedz finansējums un jāveic preventīvi pasākumi, informatīvas kampaņas, skaidrojot sabiedrībai audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas negatīvo ietekmi gan uz tautsaimniecību, gan sabiedrisko domu.[A-4-5] Veicot interneta resursu monitoringu, ir konstatējams, ka interneta vidē prettiesiski tiek izplatītas ne tikai televīzijas programmas, bet arī cita veida saturs, kas ir aizsargāts ar autortiesībām un blakustiesībām, piemēram, audiovizuāls saturs – filmas un seriāli. Ievērojot minēto, turpinot nodrošināt un efektivizēt jau iesāktos procesus satura prettiesiskas izplatīšanas ierobežošanai, vienlaikus nepieciešams veikt izmaiņas arī tiesiskajā regulējumā, paplašinot NEPLP tiesības liegt piekļuvi ne tikai tādām tīmekļa vietnēm, kurās prettiesiski tiek izplatītas televīzijas programmas, bet arī tādām, kurās prettiesiski, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, tiek izplatīts cita veida saturs. Vienlaikus tiesiskajā regulējumā jāparedz atbilstošs finansējums efektīvai šādas funkcijas veikšanai.[A-4-6] Ņemot vērā, ka faktiski piekļuvi domēna vārdiem un satura straumēšanas avotiem tehniski var liegt tikai interneta pakalpojuma sniedzēji, nepieciešams veicināt interneta pakalpojumu sniedzēju izpratni par NEPLP pieņemto lēmumu būtiskumu un ietekmi uz mediju nozari kopumā. Būtiska ir arī mediju iesaiste lēmumu izpildes veicināšanā – informējot, ja resursi nav ierobežoti noteiktajā termiņā vai pilnā apjomā.[A-4-7] Jāveicina diskusija starp iesaistītajām pusēm par vienotas sistēmas izveidi Latvijā ierobežoto interneta resursu uzskaitei un datu glabāšanai.[A-4-8] Lai nodrošinātu datos balstītu un efektīvu rīcību, samazinot prettiesiski izplatīta satura apjomu, veicinot izpratni pat legāla pakalpojuma sniegšanas pozitīvo ietekmi, tādējādi veicinot legālo pakalpojumu sniedzēju darbību, nepieciešams paredzēt finansējumu un regulāri veikt pētījumus ar mērķi noskaidrot ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta digitāla satura lietošanas apjomu un paradumus Latvijā, vienlaikus iegūstot datus par prettiesiski izplatīta un iegūta satura apjomu un patēriņu Latvijā, kā arī tā radītos zaudējumus Latvijas ekonomikai.A-5 Starptautiskās sadarbības nodrošināšanaMediju vides drošības un attīstības nodrošināšanai ir būtiska starptautiskās sadarbības un aktīvas iesaistes veicināšana dažādos līmeņos – Baltijas valstu un Eiropas līmenī. Lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu par elektronisko mediju nozares darbību un attīstību Latvijā un starptautiski, NEPLP piedalās ERGA un EPRA5 darbā, ikgadējās Baltijas valstu mediju regulatoru sanāksmēs, kā arī Austrumeiropas flanga valstu sanāksmēs.NEPLP, piedaloties ERGA, aktīvi iesaistās vairākās darba grupās. ERGA darba grupu sagatavotie ziņojumi un rekomendācijas ES tiek izmantotas, lai konsultētu Eiropas Komisiju.6 ERGA darba grupu galvenie uzdevumi ir:1) AVMPD regulējuma konsekventa īstenošana un izpilde;2) medijiem atbilstoša ES normatīvā regulējuma ieviešana, uzsverot jauno tiesību aktu – DSA, DMA un EMFA nozīmi;3) demokrātijas stiprināšana un cīņa pret dezinformāciju digitālajā vidē.ERGA ietvaros ir arī vairākas rīcības grupas, kuras tiek izveidotas atbilstoši dalībvalstu pieprasījumam, piemēram, rīcības grupa medijpratības jomā, kura specifiski koncentrējas uz prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī rīcības grupa par sadarbības memoranda ieviešanu starp ES dalībvalstīm un aktīvu šīs sadarbības izmantošanu. ERGA kompetencē ir veidot ad-hoc grupas, kuras koncentrējas tikai uz specifisku notikumu apspriešanu un risinājumu meklēšanu, piemēram, saistībā ar dezinformatīviem naratīviem, kuri tiek izplatīti saistībā ar karu Ukrainā.Starptautiskā sadarbība nodrošina, ka Latvijas mediju vide tiek bagātināta ar teorētiskām un praktiskām zināšanām no citu valstu pieredzes par mediju tirgu, uzraudzības veidiem un pārmaiņām, kuras skar mediju nozari Eiropā kopumā. Vienlaikus tai ir būtiska nozīme, informējot citu dalībvalstu mediju regulatoru pārstāvjus, kā arī Eiropas Savienības regulatīvās iestādes par identificētajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem mediju vides attīstībai tādā mazā valstī kā Latvija. Turklāt būtiski skaidrot mediju vides īpatnības, ņemot vērā Latvijas vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu, īpaši esošās ģeopolitiskās situācijas kontekstā.Minēto iemeslu dēļ ir īpaši svarīgi cieši sadarboties ar Baltijas valstu mediju regulatoriem, gan daloties pieredzē un labās prakses piemēros, gan paužot vienotu nostāju attiecībā uz ES normatīvo aktu projektiem un iniciatīvām. Piemēram, sniedzot komentārus par DSA, kura mērķis ir aizsargāt patērētājus un viņu pamattiesības tiešsaistē, ieviest spēcīgu un attiecīgi skaidru caurskatāmības un pārskatatbildības ietvaru tiešsaistes platformām un veicināt inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju vienotajā tirgū, un EMFA, kura mērķis ir risināt problēmas, kas ietekmē mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību un mediju pakalpojumu sniedzēju darbību, tādejādi tieši skarot mediju nozari Latvijā.Uzdevumi:[A-5-1] Nodrošināt aktīvu starptautisko sadarbību, pārstāvot Latvijas pozīcijas, sekmējot Latvijas interešu aizstāvību ES mediju politikas jomā, kā arī nodrošinot pieredzes un profesionālo zināšanu un prasmju apmaiņu.[A-5-2] Īstenot Latvijas interešu pārstāvību Eiropas līmeņa regulējuma izstrādē un vēlāk sadarbībā ar kompetentajām institūcijām, regulējuma ieviešanā Latvijā, it īpaši DSA un EMFA ieviešanā Latvijā.[A-5-3] Veicināt Latvijā un Ukrainā veidotu Eiropas audiovizuālo darbu apmaiņu, kopīgu audiovizuālu produktu izveidi un speciālistu un ekspertu pieredzes apmaiņu starp abām valstīm, pamatojoties uz 2022.gada 5.oktobrī noslēgto sadarbības memorandu starp NEPLP un Ukrainas Nacionālo televīzijas un radio padomi. Memoranda mērķis ir attīstīt sadarbību apraides regulējuma jomā, atbalstot un īstenojot attiecīgus pasākumus, veicot informācijas un pieredzes apmaiņu starp Ukrainas un Latvijas Republikas nacionālajām mediju regulatīvajām iestādēm.[A-5-4] Veicināt ciešāku sadarbību ar tām valstīm, kurās ir reģistrētas video koplietošanas platformas un lielās tiešsaistes platformas, nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus šīs sadarbības efektīvai īstenošanai.[A-5-5] Turpināt stiprināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras padomes valstīm, it īpaši tādās jomās kā medijpratība, bērnu tiesību aizsardzība, video koplietošanas platformu, audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma, lietotāju veidotu video, kā arī vlogeru darbības regulāciju un uzraudzību.[A-5-6] Veicināt sadarbību ar Austrumeiropas flanga valstīm, tajā skaitā ar valstīm, kuras ir ES kandidātvalstis.[A-5-7] Lai veicinātu pilnvērtīgu iesaisti starptautiskajās organizācijās un starptautiskās sadarbības jomas attīstību, NEPLP 2022.gadā ir izveidota Starptautiskās sadarbības un informācijas analītikas nodaļa. Taču, lai panāktu starptautiskās sadarbības tīkla paplašināšanos, iegūtu un apstrādātu datus par starptautisko praksi dažādos jautājumos, kā arī nodrošinātu padziļinātu jautājumu izpēti, ir jāturpina stiprināt NEPLP kapacitāte.B. DAUDZVEIDĪGA LATVIJAS ELEKTRONISKO MEDIJU VIDE, KAS SPĒJ PIELĀGOTIES TEHNOLOĢISKĀS ATTĪSTĪBAS IZAICINĀJUMIEM DIGITĀLAJĀ VIDĒDaudzveidīgas un ilgtspējīgas mediju vides nodrošināšana ir mērķis, kas sekmē brīvu, neatkarīgu un spēcīgu mediju pastāvēšanu. Tā ir fundamentāli nozīmīga, lai veicinātu kvalitatīva satura pieejamību gan teritoriāli, gan dažādās sociālās sabiedrības grupās un tehnoloģiskās platformās, kuras lieto iedzīvotāji. Tādējādi veicinot arī vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā.Ilgtspēja ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu spēja efektīvi darboties stabilos politiskos, juridiskos un ekonomiskos apstākļos. Ilgtspējīgā vidē žurnālisti darbojas bez ārējas iejaukšanās un nebaidoties no vardarbības. Mediju organizācijām ir stabili juridiskie un uzņēmējdarbības apstākļi, darbiniekiem tiek nodrošināta atbilstoša un konkurētspējīga atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka mediju vide nesaskaras ar korupcijas riskiem. Ilgtspējīga mediju vide nodrošina, ka visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību struktūra ir caurskatāma un iedzīvotāji var paļauties, ka mediji pārstāv visas sabiedrības intereses.Saskaņā ar pētījuma7 rezultātiem tradicionālo mediju, t.sk. televīzijas un radio loma sabiedrībā mazinās, populārākais informācijas resurss 2022. gadā ir internets – interneta ziņu portāli un sociālie mediji (piem., Youtube, Facebook, Twitter). Ņemot vērā minēto, Latvijā ir jāveido un jāattīsta mediju vide, kurai iedzīvotāji uzticas, sekmējot spēcīgas Latvijas informatīvās telpas pastāvēšanu. Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu tās ilgtspēju, ir jāveido labvēlīgi apstākļi vietējā satura radītāju konkurētspējai, pielāgojoties jaunajiem komunikācijas vides apstākļiem digitālajā laikmetā.B-1 Ilgtspējīga un daudzveidīga mediju videLatvijā ir attīstījusies daudzveidīga mediju vide, kurā līdzās jaunajiem digitālajiem risinājumiem, tostarp audiovizuāliem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, nozīmīgu lomu joprojām ieņem tradicionālie mediji – televīzija un radio. Televīzija un radio, kā arī pakalpojumi pēc pieprasījuma nodrošina kvalitatīvu vietējā satura radīšanu, profesionālu mediju un žurnālistikas ilgtspēju. Sabiedriskajiem medijiem ir jābūt kvalitatīvas žurnālistikas paraugam pārējiem Latvijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.Televīzijas un radio medijus, ņemot vērā to sasniedzamo auditoriju un apraides teritoriju, iedala:1) Nacionālie EPL: pakalpojumu var saņemt vismaz 60 % Latvijas iedzīvotāju vai programmu apraides aptveršanas zona ir valsts teritorijas lielākā daļa. Zemes apraidē bez maksas televīzijas programmu uztveršanu nodrošina LVRTC. Šobrīd televīzijas un radio zemes apraides infrastruktūru veido 30 LVRTC torņi un masti visā Latvijā, kas nodrošina, ka bezmaksas apraidē esošās programmas pieejamas 99,77 % no valsts teritorijas.2) Reģionālie EPL: programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 20 % Latvijas teritorijas.3) Vietējie EPL: programmu apraides aptveršanas zona ir mazāka par 20 % Latvijas teritorijas.4) Pārrobežu EPL: Latvijas teritorijā ar zemes satelītu raidītāju vai publisko elektronisko tīklu palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.Attīstoties satura veidošanas un izplatīšanas iespējām digitālajā vidē un mainoties sabiedrības paradumiem, pēdējo gadu laikā arvien vairāk redzams, ka dažādas personas veido audiovizuālus pakalpojumus dažādās platformās, to identificēšanai izmantojot jēdzienus "medijs" vai "televīzija", lai gan šie pakalpojumi nav reģistrēti ne kā masu informācijas līdzekļi, ne kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Tādējādi šādiem pakalpojumiem nav saistoši arī satura veidošanas nosacījumi un ierobežojumi, un arī regulējošās iestādes nevar kontrolēt šādu pakalpojumu sniedzēju izplatīto saturu. Tomēr, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi nosaukumos un identifikācijā izmanto ar mediju jomu saistītus jēdzienus, sabiedrība šos pakalpojumus var uztvert kā oficiālus medijus, kas savukārt nozīmē augstāku uzticību šo personu izplatītajam saturam nekā, piemēram, vienkāršam ierakstam vai video materiālam sociālajos medijos. Ievērojot minēto, nepieciešams identificēt un apzināt šādu pakalpojumu sniedzējus un veidot risinājumu uzskaites un regulācijas nodrošināšanai, jo šādu subjektu pastāvēšana līdzās reģistrētajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem digitālās vides attīstības laikā ir nenoliedzama.Ilgtspējīgu un daudzveidīgu mediju vidi ietekmē ne tikai dažādu mediju pakalpojumu pieejamība, bet arī šo mediju finansiālais nodrošinājums, lai spētu veidot kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, iegādāties tehnoloģijas un nodrošināt augsti kvalificētus speciālistus. Latvijas elektronisko mediju galvenie ienākumu avoti ir no reklāmas pārdošanas.Latvijas Reklāmas asociācijas dati liecina, ka televīzijas un radio reklāmas ieņēmumi 2021.gadā bija 42 miljoni euro, kas joprojām bija par 34 % zemāki nekā pirms finanšu un ekonomikas krīzes 2008.gadā un ir būtiski ietekmējis mediju iespējas tehnoloģiski attīstīties.Pēc sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no reklāmas tirgus 2021.gadā, nav vērojams attiecīgs reklāmas pieaugums komercmedijos, kurus, savukārt, negatīvi turpina ietekmēt arī tendence uzņēmumiem novirzīt izdevumus reklāmas izvietošanai starptautiskās video koplietošanas platformās kā Youtube vai Facebook. Aptuvenas aplēses liecina, ka ik gadu no Latvijas aizplūst vairāk nekā 100 miljoni euro8, no kuriem daļa finansējuma būtu akūti nepieciešama Latvijas medijiem satura veidošanai. Ievērojot minēto, finansējuma jautājums un tā nozīme mediju ekonomikā ir īpaši būtiska. Valsts finansējuma apmēram sabiedriskajiem medijiem, kurus kopumā lieto vairāk nekā 60% sabiedrības9, ir jābūt neatkarīgam, atbilstošam un prognozējamam. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdzīgos apmēros sabiedrība vispār lieto – skatās un klausās – daudzas Latvijas komerciālo mediju programmas un pakalpojumus.10Dati no pētījuma "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas ieradumiem"11:Savukārt, saskaņā ar Kantar pētījumu12 konsolidētā (lineārā un atliktā) skatīšanās laika daļa, kuru sabiedrība veltīja LTV programmām "LTV1" un "LTV7", 2021.gadā bija 15,2 %. Tikmēr, piemēram, SIA All Media Latvia Latvijā reģistrētajām programmām ("TV3", "TV3 Mini", "TV3 Life","TV6"), kā arī programmām "TV24", "ReTV" un SIA "Helio Media" programmām ("STV Pirmā!", "360TV", "8TV") kopējais veltītais skatīšanās laiks 2021.gadā bija 21,31 %. 2022.gada novembrī attiecīgi – 15,8 % ("LTV1" un "LTV7") un 27,4 % (iepriekš norādītajām komerciālo EPL programmām).Lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura veidošanu komerciālajos medijos, ir būtisks valsts atbalsts. Mediju atbalsta fonds 2022. gadā kopumā piešķīra komerciālajiem EPL 2,9 miljonus euro sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva satura veidošanai.Dinamiskajā un strauji mainīgajā mediju vidē būtiski ir arī stiprināt mediju ilgtspēju, radot apstākļus, kuros profesionāli augt, attīstīties un veiksmīgi konkurēt, tajā skaitā pielāgojoties tehnoloģiju attīstībai, izmaiņām informatīvajā telpā, kā arī mainoties auditorijas vēlmēm un vajadzībām. To iespējams nodrošināt, piedāvājot zināšanu un prasmju pilnveidošanas pasākumus mediju darbiniekiem, satura veidotājiem, tehniskajiem darbiniekiem, kā arī atbalsta un mediju vadības pārstāvjiem. Šādā veidā tiek sniegts būtisks ieguldījums gan atsevišķu mediju, gan visas mediju vides profesionālās kapacitātes celšanā kopumā, ilgtermiņā mediji kļūst konkurētspējīgāki, finansiāli patstāvīgāki, tajā skaitā mazāk atkarīgi no valsts atbalsta iespējām, kā arī noturīgāki pret izmaiņām un izaicinājumiem informatīvajā telpā.Uzdevumi:[B-1-1] Lai novērstu mediju koncentrāciju, orientēšanos uz monopolizāciju elektronisko mediju tirgū, kas potenciāli rada satura un viedokļu daudzveidības mazināšanās risku, ir jāveic pasākumi, kas sekmē īpašnieku un patieso labuma guvēju caurskatāmību un efektīvu pārraudzību.[B-1-2] Lai nodrošinātu mediju vides caurskatāmību un atbildīgumu, ir atbalstāma mediju reģistra ieviešana Latvijā. Mediju jomā nepieciešams definēt jēdzienus "medijs" un "neatkarīgais producents".[B-1-3] Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un saikni ar iedzīvotājiem, būtiska nozīme ir vietējiem un reģionālajiem medijiem. Vienlaikus daļa reģionālo un vietējo EPL ikdienā nodarbojas tikai ar raidījumu producēšanu, nevis programmu veidošanu. Nepieciešama jauna "reģionālā medija" definīcija. Reģionālajiem medijiem, tajā skaitā Latgales reģionālajiem medijiem, jābūt ilgtspējīgiem.[B-1-4] Sekmējot kvalitatīvas un daudzveidīgas mediju vides pastāvēšanu Latvijā, ir jāturpina nodrošināt valsts atbalsts vietējā satura veidotājiem, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, neatkarīgi no to veida, gan satura attīstībai, gan kapacitātes stiprināšanai, gan tehniskā nodrošinājuma modernizēšanai un papildināšanai.[B-1-5] Reklāmas tirgus mainīgais raksturs un tendences reklāmas ieņēmumiem aizplūst uz interneta vidi, jo īpaši sociālaj …