Zaudējis spēku - Muitas likums

Zaudējis spēku - Muitas likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2004. gada 18. marta likumu: Muitas likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Muitas likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa. Likumā lietotie termini 1.pants. Terminu skaidrojums Likumā ir lietoti šādi termini: (1) (Izslēgta no 01.07.2002. ar 29.03.2001. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu) (2) Ārvalstu preces — preces, kas nav Latvijas preces. (3) (Izslēgta no 01.07.2002. ar 29.03.2001. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu) (4) Deklarētājs — persona, kura uz tiesiska pamata deklarē preces vai kuras vārdā preces tiek deklarētas. (5) Izlaišana — lēmums, ar kuru muitas iestāde atļauj preču izmantošanu mērķiem, kas atbilst noteiktai muitas procedūrai. (6) Komerciālie transportlīdzekļi — jebkuri pasažieru vai preču starptautiskajiem pārvadājumiem izmantojami transportlīdzekļi, arī konteineri un cita veida transporta aprīkojums. (7) Latvijas preces: 1) preces, kuru izcelsmes valsts atbilstoši šā likuma 172.panta otrajai daļai ir Latvijas Republika; 2) preces, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā; 3) preces, kuras ir izgatavotas no šīs daļas 1. un 2.punktā vai arī 1. vai 2.punktā minētajām precēm. (8) Latvijas Republikas personas — fiziskās un juridiskās personas, kas reģistrētas Latvijas Republikā. (9) Muitas kontrole — pasākumu kopums, kurus realizē muitas iestādes, lai nodrošinātu starpvalstu līgumu, šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, un kuru izpilde ir muitas iestāžu kompetencē. (10) Muitas kontroles zona — Latvijas Republikas muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē. (11) Muitas deklarācija — paziņojums, ar kuru persona izsaka vēlēšanos piemērot precēm noteiktu muitas procedūru. (12) Muitas maksājumi — šā likuma izpratnē: nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes. (13) Muitas parāds — personas saistības samaksāt muitas maksājumus. (14) Muitas procedūra — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka pāri Latvijas Republikas muitas robežai pārvietojamo preču statusu (Latvijas preces vai ārvalstu preces). (15) Muitošana — šajā likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra vai cits muitas režīms. (16) Pārvadātājs — persona, kura faktiski pārvieto preces, vai persona, kas ir atbildīga par transportlīdzekļa izmantošanu. (17) Pārvietošana pāri muitas robežai — darbības, kas veicamas preču ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanai no šīs teritorijas jebkurā veidā. (18) Pirmsmuitošanas darbības — darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas. (19) Preces — jebkura kustama manta, arī valūta, vērtslietas, jebkuri enerģijas veidi un transportlīdzekļi, izņemot komerciālos transportlīdzekļus. (20) Preču valdītāji — personas, kuras uz tiesiska pamata rīkojas ar precēm savā vārdā neatkarīgi no tā, vai preces ir to īpašums. (21) Tirdzniecības politikas pasākumi — ierobežojumi un atvieglojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai, kas noteikti, ņemot vērā starptautiskos līgumus vai valsts ekonomisko politiku. (22) Principāls — persona, kura pati vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, iesniedzot muitas deklarāciju, uzņemas atbildību par tranzīta procedūras veikšanu. (23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kuras pārvietojamas pāri muitas robežai. (24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemto lēmumu. (25) Atbrīvojums no muitas maksājumiem — Valsts ieņēmumu dienesta vai — šajā likumā paredzētos gadījumos — muitas iestādes lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu. (26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā novietotās ārvalstu preces, ja tām nepiemēro muitas procedūras, attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas preces var pretendēt uz to, ka tām piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998., 22.10.1998., 29.03.2001. un 02.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2002. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5., 8. un 9. punktu) II nodaļa. Muitas lietas 2.pants. Muitas lietu joma Kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai, to aplikšana ar muitas maksājumiem, muitošana, muitas kontrole, kā arī citi līdzekļi un darbības, ar kuru palīdzību tiek realizēta muitas politika, ir muitas lietas. 3 3.pants. Muitas teritorija un muitas robeža (1) Latvijas Republikas muitas teritorija (turpmāk — muitas teritorija) ir visa Latvijas Republikas valsts teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas. (2) Muitas teritorijas robeža (turpmāk — muitas robeža) ir muitas robeža. 4 4.pants. Normatīvie akti par muitas lietām (1) Latvijas Republikas normatīvie akti par muitas lietām ir šis likums, kā arī citi muitas lietas regulējoši normatīvie akti. (2) Muitas lietās tiek piemērotas tās normatīvo aktu normas, kas ir spēkā dienā, kad muitas deklarācija pieņemta muitas iestādē. 5 5.pants. Starptautiskie līgumi Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi. 6 6.pants. Muitas lietu vadība Muitas lietu tiešo vadību veic muitas iestādes — Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības, kas pilda Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumus muitas politikas īstenošanai. 7 7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti (1) Šajā likumā un citos muitas lietas regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus par muitas lietām, kuri ir obligāti visām muitas iestādēm un muitas amatpersonām. (2) Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti, kas attiecas uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai vai muitas procedūru vai citu muitas režīmu piemērošanu, stājas spēkā tajos norādītajā datumā, bet ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 8.pants. Konfidencialitāte Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības, ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus. 9 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 9.pants. Muitas iestāžu emblēma, pazīšanas zīme un karogs (1) Latvijas muitas iestāžu emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis. Latvijas muitas iestāžu vienkāršoto emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi. Vienkāršoto emblēmu izmanto kopā ar Latvijas Republikas valsts karogu vai uzrakstu “LATVIJAS MUITA”. (2) Muitas iestāžu rīcībā esošo sauszemes un gaisa transportlīdzekļu pazīšanas zīmi veido uz melna pamata izvietota apaļa Latvijas muitas iestāžu emblēma, zem kuras ir uzraksts “LATVIJAS MUITA”. (3) Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem ir pazīšanas zīme. Muitas iestāžu un to rīcībā esošo jūras un upju kuģu karogs ir Latvijas Republikas valsts karogs, kura augšējā sarkanā svītra pie kāta 1/3 garumā ir pārtraukta. Uz balta pamata sarkanās svītras platumā izvietota muitas iestāžu vienkāršotā emblēma. 10 III nodaļa. Muitas amatpersonas, to pieņemtie lēmumi un atbildība 10.pants. Muitas amatpersonu pienākumi (1) Muitas amatpersonas savā darbībā ievēro noteikumus un kārtību, kāda paredzēta šajā likumā un citos normatīvajos aktos. (2) Stājoties muitas dienestā, šīs amatpersonas zvēr uzticību Latvijas Republikai. (3) Zvēresta teksts: “Stājoties Latvijas Republikas muitas dienestā, apzinos savu atbildību Latvijas Republikas likumu priekšā, apsolos nelokāmi sargāt Latvijas valsts suverenitāti un aizstāvēt tās likumīgās intereses, pēc labākās sirdsapziņas veikt savus dienesta pienākumus un pakļauties muitas darba disciplīnai.” (4) Zvēresta ceremonijas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta instrukcija. 11 11.pants. Muitas amatpersonu likumīgie rīkojumi un prasības (1) Šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros muitas amatpersonu pieņemtie lēmumi, dotie rīkojumi vai izvirzītās prasības ir obligāti jāizpilda visām muitas kontrolei pakļautajām personām. (2) Muitas amatpersonas goda aizskaršana, pret to vērsti draudi vai vardarbība, tās dzīvības vai veselības apdraudējums dienesta pildīšanas laikā, kā arī rīcība, kas kavē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. (3) Policijas, robežsardzes, Zemessardzes un citu valsts iestāžu amatpersonām ir jāsniedz muitas amatpersonām nepieciešamā palīdzība. 12 12.pants. Muitas amatpersonu lēmumi (1) Lai piemērotu šajā likumā un citos muitas lietas regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību, muitas amatpersonas pieņem lēmumus. (2) Lēmumu pieņem uz personas iesniegtās informācijas pamata. (3) Lēmums ir jāpieņem nekavējoties, un tas ir jāpaziņo iesniedzējai personai. Ja lēmumu nevar pieņemt nekavējoties, par to ir jāpaziņo iesniedzējai personai un jānorāda lēmuma pieņemšanas galīgais termiņš. (4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. (5) (Izslēgta no 01.02.2004. ar 06.11.2003. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 10. punktu) (6) Muitas amatpersonu lēmuma atcelšana ir spēkā ar atceltā lēmuma paziņošanas dienu, bet lēmuma grozījums ir spēkā ar grozītā lēmuma paziņošanas dienu, ja muitas amatpersonas lēmumā vai lēmuma grozījumos nav noteikts citādi. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. un 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2003. Grozījumi sestajā daļā stājas spēkā 01.02.2004. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu) 13.pants. Informācija par muitas lietām (1) Muitas iestādes sniedz valsts institūcijām un ieinteresētajām personām pēc to rakstveida vai mutvārdos izteikta pieprasījuma informāciju par šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu piemērošanas kārtību, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta izdotajiem normatīvajiem aktiem. (2) Informācija tiek sniegta bez maksas. Ja muitas iestādēm rodas izdevumi sakarā ar informācijas sagatavošanu, šie izdevumi ir jāsedz informācijas prasītājam. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam (1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam. (2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta. (3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde. (4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam. (5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam. (6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju. 15 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. un 9. punktu) 14.pants. Muitas amatpersonu kompetence Kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par muitas lietām nosaka attiecīgie normatīvie akti un Valsts ieņēmumu dienesta izdotie normatīvie akti. 16 15.pants. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība (1) Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas iestādes lēmumu, kas attiecas uz šo personu. (2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 16.pants. Lēmuma izpildes pārtraukšana (1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. (2) Muitas iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi lēmumu, var pārtraukt tā izpildi, ja rodas pamatotas aizdomas par lēmuma neatbilstību normatīvo aktu normām. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 17.pants. Muitas amatpersonu atbildība Muitas amatpersonas atbild par prettiesiskiem lēmumiem, kā arī prettiesisku darbību vai bezdarbību saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. 19 IV nodaļa. Personu tiesības un atbildība 18.pants. Personu pārstāvības tiesības (1) Jebkura persona var iecelt pārstāvi, kas ir tiesīgs veikt un kārtot muitas normatīvajos aktos paredzētās darbības un formalitātes muitas iestādēs. (2) Šāda pārstāvība var būt: 1) tieša, ja pārstāvis rīkojas citas personas vārdā un uzdevumā, 2) netieša, ja pārstāvis rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā; 3) neuzdota lietvedība saskaņā ar Civillikuma 2325. — 2342.pantu. (3) Pārstāvim ir jābūt Latvijas Republikas personai, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 136. panta trešajā daļā. (4) Pārstāvja pienākums ir paziņot muitas iestādei, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, norādīt, vai pārstāvība ir tieša vai netieša un to, ka viņš ir pilnvarots rīkoties kā pārstāvis. Persona, kura nepaziņo, ka tā rīkojas citas personas vārdā vai uzdevumā, un kurai nav attiecīga pilnvarojuma, ir uzskatāma par tādu, kas rīkojas savā vārdā un uzdevumā. (5) Muitas iestādes var pieprasīt jebkurai personai, kas paziņo, ka tā rīkojas citas personas vārdā vai uzdevumā, iesniegt savas pārstāvja pilnvaras apliecinošu dokumentu. 20 19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu veikšanai noteiktās kārtības neievērošanu (1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības. (2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu veikšanas iestājas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem. 21 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.) B sadaļa. Muitas režīmi(Sadaļas nosaukums 29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Sadaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) V nodaļa. Muitas režīmu vispārējie noteikumi(Nodaļas nosaukums 29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 20.pants. Kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai (1) Pāri Latvijas Republikas muitas robežai var pārvietot jebkuras preces, izņemot tādas preces, kuru pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai ir aizliegta. (2) Preču pārvietošana pāri muitas robežai ietver: 1) faktisko muitas robežas šķērsošanu, ievedot preces muitas teritorijā, arī ievedot preces no brīvās zonas teritorijas muitas teritorijā; 2) muitas deklarācijas iesniegšanu vai arī citu darbību, kas nepārprotami norāda, ka preces tiek izvestas no muitas teritorijas, arī uz brīvās zonas teritoriju. (3) Preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai starptautiskajos līgumos un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajās vietās un muitas iestāžu darba laikā. (4) Preču pārvietošanu pāri muitas robežai citās vietās un ārpus muitas iestāžu darba laika drīkst veikt tikai ar muitas iestāžu atļauju un, ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvja klātbūtnē. (5) Preču pārvietošana pāri muitas robežai veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar piemērotajām muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. un 02.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2002. Grozījumi piektajā daļā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 21.pants. Komerciālo transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas robežai (1) Komerciālo transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas robežai nav jādeklarē muitas iestādē. (2) Komerciālo transportlīdzekļu stāvēšanas vietu un stāvēšanas laiku uz muitas robežas nosaka muitas iestāde, ievērojot muitas kontrolei un muitošanai nepieciešamo laiku. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.06.1998.) 22.pants. Preces, kuras pāri muitas robežai pārvieto fiziskās personas Kārtību, kādā fiziskās personas pāri muitas robežai pārvieto preces, arī personiskai lietošanai paredzētās preces, un preču pārvietošanas ierobežojumus un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. 24 23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā īpašuma aizsardzība. 25 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 24.pants. Muitas režīmu veidi (1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi: 1) muitas procedūras: a) izlaišana brīvam apgrozījumam, b) ievešana uz laiku, c) ievešana muitas noliktavā, d) ievešana pārstrādei, e) ievešana pārstrādei muitas kontrolē, f) izvešana (eksports), g) izvešana pārstrādei, h) tranzīts; 2) citi muitas režīmi: a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, b) preču atpakaļizvešana, c) preču iznīcināšana, d) atteikšanās no precēm par labu valstij. (2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību. (3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi. 26 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. un 9. punktu) 25.pants. Muitas režīmu izvēle un maiņa (1) Persona ir tiesīga izvēlēties noteiktu muitas režīmu vai arī mainīt to pret citu muitas režīmu neatkarīgi no preču veida, daudzuma vai izcelsmes valsts. (2) Persona piesaka noteiktu muitas režīmu, noteiktajā kārtībā noformējot un iesniedzot muitas iestādē muitas deklarāciju. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)   26.pants. Rīcība ar precēm, kuras pārvieto pāri muitas robežai Rīcība ar precēm, kuras pārvieto pāri muitas robežai, atbilst šīm precēm piemērotajiem muitas režīmiem. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 27.pants. Rīcība ar precēm, kurām ir piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem Preces, kurām ir piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem paredzēti šādi atbrīvojumi. 29 28.pants. Rīcība ar bezīpašnieka, bojātām, kā arī nepieprasītām precēm (1) Kārtību, kādā notiek rīcība ar bezīpašnieka precēm, bojātām precēm, kā arī ar precēm, kuras glabājas muitas kontrolē un kuras līdz noteiktā termiņa izbeigšanās dienai nav pieprasījis to valdītājs, nosaka Ministru kabinets. (2) Preču iznīcināšanas, bojājumu vai zuduma faktu apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegts kompetentu institūciju dokuments. 30 29.pants. Galvojuma veidi un nodrošinājums (1) (Izslēgta ar 02.09.1999.) (2) Galvojuma veidi ir šādi: 1) vienreizējs galvojums — par vienreizēju preču pagaidu uzglabāšanu, par vienas muitas procedūras izpildi vai citu muitas režīmu vienreizēju piemērošanu. Šis galvojums var būt: a) pilnas likmes galvojums, b) fiksētas likmes galvojums; 2) vispārējs galvojums — paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam. (3) Galvojums tiek nodrošināts: 1) iemaksājot drošības naudu; 2) iesniedzot atbildības apdrošināšanas polisi; 3) iesniedzot bankas garantiju; 4) iesniedzot tajos starptautiskajos līgumos paredzētos galvojumu apliecinošos dokumentus, kuriem pievienojusies Latvijas Republika. (4) Personai ir tiesības izvēlēties galvojuma veidu un tā nodrošinājumu, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi. (5) Galvojumu nodrošina persona, kas ir vai arī var būt atbildīga par preču pagaidu uzglabāšanu, muitas procedūru vai citu muitas režīmu izpildi. (6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot. (7) Galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, samazināšanas kārtību, kā arī kārtību atbrīvošanai no galvojuma nosaka Ministru kabinets. 31 (14.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.1999. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) VI nodaļa. Izlaišana brīvam apgrozījumam 30.pants. Procedūras (izlaišana brīvam apgrozījumam) darbības joma (1) Izlaišana brīvam apgrozījumam ir muitas procedūra, kas atļauj muitas teritorijā ievestajām precēm palikt pastāvīgi šajā teritorijā bez saistībām izvest tās no šīs teritorijas. (2) Ja brīvam apgrozījumam tiek izlaistas ārvalstu preces, tās iegūst Latvijas preču statusu. 32 31.pants. Procedūras (izlaišana brīvam apgrozījumam) piemērošanas noteikumi (1) Izlaišana brīvam apgrozījumam paredz muitas maksājumu samaksu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. (2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču izlaišanas brīdi. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2002.) 32.pants. Muitas maksājumu piemērošanas īpaši gadījumi (1) Ja pēc muitas deklarācijas pieņemšanas preču izlaišanai brīvam apgrozījumam tiek samazināta kāda no muitas maksājumu likmēm, kas piemērojama attiecīgajām precēm, tad pirms preču izlaišanas deklarētājam ir tiesības pieprasīt zemākas muitas maksājuma likmes piemērošanu. (2) Ja muitojamā krava sastāv no precēm, kurām jāpiemēro dažādas muitas nodokļa likmes un šo preču klasifikācija ir darbietilpīga un prasa lielas izmaksas, muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var aprēķināt muitas nodokli visai kravai atbilstoši tās preces klasifikācijai, kurai noteikta visaugstākā muitas nodokļa likme. 34 33.pants. Muitas kontrole pēc preču izlaišanas (1) Ja preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem sakarā ar to izmantošanas mērķiem, tās atrodas muitas kontrolē pēc to izlaišanas. (2) Muitas kontrole beidzas brīdī, kad: 1) nosacījumi, kas piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem, zaudē spēku; 2) preces tiek izvestas vai iznīcinātas; 3) preces tiek izmantotas citiem mērķiem, kas nosaka likumīgo muitas maksājumu samaksu. 35 34.pants. Preču statusa maiņa Brīvam apgrozījumam izlaistās preces kļūst par ārvalstu precēm, ja: 1) muitas deklarācija izlaišanai brīvam apgrozījumam tiek anulēta pēc preču izlaišanas; 2) par precēm samaksātie muitas maksājumi tiek atmaksāti vai netiek iekasēti. 36 VII nodaļa. Ievešana uz laiku(Nodaļa 02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 35.pants. Procedūras (ievešana uz laiku) darbības joma Ievešana uz laiku ir muitas procedūra, kas atļauj izmantot preces muitas teritorijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot tās no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.  37 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 36.pants. Procedūras (ievešana uz laiku) piemērošanas noteikumi (1) Uz laiku ievestās preces jānosūta atpakaļ nemainītā veidā, izņemot to dabisko nolietojumu vai zudumus, kas radušies pārvadāšanas vai uzglabāšanas rezultātā. (2) Gadījumus, kuros ievešana uz laiku pieļaujama, vienīgi iesniedzot galvojumu par procedūras izpildi, nosaka Ministru kabinets. (3) Procedūru nevar piemērot, ja nav nodrošināta preču identificēšana, kuras rezultātā var mainīties muitas maksājumi. (4) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču atpakaļizvešanas brīdi.  38 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 37.pants. Termiņš preču ievešanai uz laiku Termiņu preču ievešanai uz laiku nosaka muitas iestādes, ievērojot šādas ievešanas mērķi un apstākļus, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.  39 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 38.pants. Rīcība ar precēm, ja ir izbeidzies termiņš šo preču ievešanai uz laiku Izbeidzoties muitas iestādes noteiktajam termiņam preču ievešanai uz laiku, preces attiecīgi jānosūta atpakaļ vai arī tām jāpiemēro jauna muitas procedūra.  40 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 39.pants. Uz laiku ievestu preču iznīcināšana vai zudums (1) Ja preces, kuras ievestas uz laiku, nav nosūtītas atpakaļ noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo likumu atbildība neiestājas, ja šīs preces ir iznīcinātas vai arī neatgriezeniski zudušas avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā, dabiskās nolietošanās, pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. (2) Uz laiku ievestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina muitas iestāde. 41 (02.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2002. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces(Nodaļa 29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi (1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un triju gadu laikā no preču izvešanas dienas tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem. (2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) triju gadu termiņš pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ; 2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus uz lietošanas nosacījuma pamata, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies. (3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā. 42 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā. 43 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kuras izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei, izņemot gadījumus, kad šīs preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas pārstrādei brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā. 44 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) IX nodaļa. Ievešana muitas noliktavā 43.pants. Procedūras (ievešana muitas noliktavā) darbības joma (1) Ievešana muitas noliktavā ir muitas procedūra, kas paredz preču uzglabāšanu muitas noliktavā, un šo procedūru piemēro: 1) ārvalstu precēm, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, kas piemērojami, preces ievedot, un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus; 2) Latvijas precēm, ja atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir noteikts, ka šī procedūra paredz tādas pašas darbības, kādas veicamas, izvedot preces. (2) Muitas noliktava ir Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināta vieta, kur var uzglabāt preces atbilstoši muitas normatīvajiem aktiem. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atverama muitas noliktava, izsniedzama un anulējama muitas noliktavas izmantošanas atļauja, kā arī gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētajām precēm var piemērot muitas procedūru — ievešana muitas noliktavā —, neuzglabājot šīs preces muitas noliktavā. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2003.) 44.pants. Muitas noliktavas un to veidi (1) Muitas noliktavas var būt publiskās muitas noliktavas un privātās muitas noliktavas. (2) Publiskā muitas noliktava ir noliktava, kuru preču uzglabāšanai var izmantot jebkura persona. Publiskās muitas noliktavas iedala šādi: 1) A tipa muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs (turpmāk — noliktavas turētājs); 2) B tipa muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanai minētajā noliktavā; 3) F tipa muitas noliktava, kuras turētājs un kurā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa muitas noliktavā preces, kuru valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests. (3) Privātā muitas noliktava ir noliktava, kurā preces uzglabā noliktavas turētājs. Privātās muitas noliktavas iedala šādi: 1) C tipa muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. Noliktavas turētājs var nebūt noliktavā novietoto preču īpašnieks; 2) D tipa muitas noliktava, kura paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties, un kurā muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā vai dienā, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam; 3) E tipa muitas noliktava vai Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. E tipa muitas noliktavas izmantošanas atļaujā var paredzēt, ka tai piemērojama D tipa muitas noliktavai noteiktā kārtība, kā arī to, ka preces novietotas dažādās vietās. (4) Muitas noliktavas turētājs ir tiesīgs pārvaldīt muitas noliktavu. (5) Preču valdītājs ir persona, kura atbild par preču novietošanu muitas noliktavā atbilstoši preču deklarācijai vai kurai piešķirtas preču valdītāja tiesības un saistības. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2003.) 45.pants. Muitas noliktavas darbības nosacījumi (1) Muitas noliktavas darbībai nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta atļauja, ja vien pats Valsts ieņēmumu dienests nav muitas noliktavas turētājs. (2) Jebkurai personai, kas vēlas turēt muitas noliktavu, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida pieteikums ar nepieciešamo informāciju, īpaši pamatojot muitas noliktavas turēšanas ekonomisko nepieciešamību. Atļaujā tiek norādīti muitas noliktavas izmantošanas noteikumi. (3) Atļauja izsniedzama tikai Latvijas Republikas personām. 47 46.pants. Muitas noliktavas turētāja un preču valdītāja atbildība (1) Muitas noliktavas turētājs ir atbildīgs par to, lai tiktu: 1) nodrošināta visu to preču muitas kontrole, kuras atrodas muitas noliktavā; 2) izpildītas saistības, kas rodas, uzglabājot preces, kā to paredz muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā; 3) izpildīti visi šā likuma 45.pantā paredzētajā atļaujā minētie nosacījumi. (2) Ja atļauja attiecas uz publisko muitas noliktavu, šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā vai arī 1. un 2.punktā noteikto atbildību pilnībā uzņemas muitas noliktavas turētājs un preču valdītājs. (3) Preču valdītājs ir pilnībā atbildīgs par to, lai attiecībā uz precēm tiktu izpildītas saistības, ko nosaka muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā. 48 47.pants. Muitas noliktavas turētāja tiesību un saistību nodošana Muitas noliktavas turētāja tiesības un saistības ar Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu var nodot citai personai. 49 48.pants. Preču uzskaites nosacījumi (1) Personai, kuru norīkojis Valsts ieņēmumu dienests, tā noteiktajā kārtībā ir jāveic visa to preču uzskaite, uz kurām attiecas muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā. Uzskaite nav nepieciešama, ja publiskās muitas noliktavas turētājs ir Valsts ieņēmumu dienests. (2) Muitas iestāde var iztikt bez preču uzskaites, ja visu atbildību uzņemas preču valdītājs un precēm tiek piešķirta šī procedūra uz rakstveida deklarācijas pamata parastajā kārtībā. 50 49.pants. Muitas noliktavas izmantošanas īpašie gadījumi (1) Ja ir ekonomisks pamats un netiek traucēta muitas kontrole, muitas iestāde var atļaut: 1) uzglabāt muitas noliktavas telpās Latvijas preces, kas nav minētas 43.panta pirmās daļas 2.punktā; 2) pārstrādāt ārvalstu preces muitas noliktavas telpās, kā to paredz muitas procedūra — ievešana pārstrādei, ievērojot minētās procedūras noteikumus; 3) pārstrādāt ārvalstu preces muitas noliktavas telpās, kā to paredz muitas procedūra — ievešana pārstrādei muitas kontrolē. (2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos precēm nav piemērojama muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā. (3) Muitas iestāde var pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās preces tiktu reģistrētas un uzskaitītas. 51 50.pants. Preču uzskaites un reģistrācijas termiņi muitas noliktavā Preces, kurām noteikta muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, jāreģistrē un jāuzskaita pēc ievešanas muitas noliktavā. 52 51.pants. Preču uzglabāšanas termiņi, piemērojot muitas procedūru — ievešana muitas noliktavā (1) Piemērojot muitas procedūru — ievešana muitas noliktavā, preču uzglabāšanas termiņi nav ierobežoti. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos muitas iestāde var noteikt termiņu, līdz kuram preču valdītājam jāpiesaka preces jaunai muitas procedūrai. (2) Valsts ieņēmumu dienests var noteikt īpašus termiņus konkrētām precēm, atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai. 53 52.pants. Muitas noliktavā ievesto preču saglabāšana un apstrāde (1) Ievestās preces var pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai. Ministru kabinets atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai var noteikt tās apstrādes metodes, kuras aizliegts piemērot lauksaimniecības precēm. (2) Šā likuma 43. panta pirmās daļas 2.punktā minētajām Latvijas precēm, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā un kuras minētas Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmā, var piemērot tikai tādas apstrādes metodes, kas paredzētas šajā programmā. (3) Ministru kabinets apstiprina minēto apstrādes metožu sarakstu. (4) Apstrādes metodes, kuras noteiktas šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā un otrajā daļā, ir iepriekš jāpiesaka muitas iestādei, kas sniedz atļauju apstrādei, un, ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārajam dienestam. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2002.) 53.pants. Preču izvešana no muitas noliktavas Ja ir pamatots iemesls, preces, kurām tiek piemērota muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, var uz laiku izvest no muitas noliktavas. Šādu preču izvešanai ir nepieciešama iepriekš izsniegta muitas iestādes atļauja, kurā paredzēti preču izvešanas noteikumi. Kad preces atrodas ārpus muitas noliktavas, tās var pakļaut šā likuma 52.pantā minētajām apstrādes metodēm atbilstoši paredzētajiem noteikumiem. 55 54.pants. Preču pārvešana uz citu muitas noliktavu Muitas iestādes var atļaut pārvest no vienas noliktavas uz otru noliktavu preces, nepārtraucot muitas procedūru — ievešanu muitas noliktavā. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.09.1999.) 55.pants. Muitas maksājumu noteikšana, piemērojot procedūru — ievešana muitas noliktavā (1) Ja muitas parāds ir radies sakarā ar ievestajām precēm un šo preču muitas vērtība ir aprēķināma, ņemot vērā faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kas ietver muitas noliktavas un preču saglabāšanas izmaksas, kas radušās laikā, kamēr šīs preces atradās noliktavā, šīs izmaksas netiek ieskaitītas muitas vērtībā, ja tās uzrādītas atsevišķi no faktiski samaksātās vai maksājamās preču cenas. (2) Ja minētās preces tikušas pakļautas apstrādes metodēm, kā tas paredzēts šā likuma 52.pantā, tad preču veidam, muitas vērtībai un daudzumam, kas jāņem vērā, nosakot preces ievešanai piemērojamo muitas maksājumu summu, pēc deklarētāja lūguma jābūt tādiem, kas tiktu ņemti vērā tad, kad radies muitas parāds, ja preces nebūtu apstrādātas. 57 X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā(Nodaļa 29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 56.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā darbības joma Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm. 58 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 57.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā piemērošana (1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. (2) Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā kā muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — veids tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi. 59 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai (1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona. (2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. 60 (29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) XI nodaļa. Ievešana pārstrādei 59.pants. Procedūras (ievešana pārstrādei) darbības joma (1) Ievešana pārstrādei ir muitas procedūra, kas noteiktā kārtībā atļauj Latvijas muitas teritorijā izmantot šādas preces, veicot vienu vai vairākas pārstrādes operācijas: 1) ārvalstu preces, kas paredzētas atpakaļizvešanai no muitas teritorijas kompensācijas produktu veidā, neapliekot šādas preces ar muitas maksājumiem vai nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus; 2) preces, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam un par kurām tiek atmaksāti preces ievedot piemērojamie muitas maksājumi vai kuras tiek atbrīvotas no preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu samaksas, ja tās izved no muitas teritorijas kompensācijas produktu veidā. (2) Turpmāk minētie jēdzieni ir lietoti šādā nozīmē: 1) atlikšanas sistēma — atvieglojumu piešķiršana, ievedot preces pārstrādei, kā paredzēts šā panta pirmās daļas 1.punktā; 2) atmaksāšanas kārtība — atvieglojumu piešķiršana, ievedot preces pārstrādei, kā paredzēts šā panta pirmās daļas 2.punktā; 3) pārstrādes operācijas: a) preču izmantošana, arī to uzstādīšana vai montāža, b) preču pārstrāde, c) preču remontēšana, arī to restaurācija un regulēšana, d) konkrēta preču lietošana, kuras, kā to noteicis Ministru kabinets, nedrīkst būt kompensācijas produktu sastāvā, bet kuras pieļauj vai sekmē šo kompensācijas produktu ražošanu pat tad, ja tās tiek pilnīgi vai daļēji izlietotas šajā procesā; 4) kompensācijas produkti — visi produkti, kas iegūti, pārstrādājot ievestās preces; 5) līdzvērtīgas preces — Latvijas preces, kuras izmanto ievesto preču vietā kompensācijas produktu ražošanai; 6) ieguves norma — kompensācijas produkta daudzums vai procentuālā attiecība, kuru iegūst, apstrādājot noteiktu daudzumu ievesto preču. 61 60.pants. Procedūras (ievešana pārstrādei) piemērošanas noteikumi (1) Ja noteikumi, kas minēti šā panta otrajā daļā, tiek izpildīti un tiek ievērotas šā panta ceturtās daļas prasības, muitas iestāde atļauj: 1) kompensācijas produktu izgatavošanu no līdzvērtīgām precēm; 2) no līdzvērtīgām precēm iegūto kompensācijas produktu izvešanu no Latvijas Republikas pirms preču ievešanas pārstrādei. (2) Līdzvērtīgām precēm ir jābūt tādā pašā kvalitātē un ar tādām pašām īpašībām kā ievestajām precēm. Tomēr, kā to nosaka Valsts ieņēmumu dienests, atsevišķos gadījumos var pieļaut, ka līdzvērtīgām precēm piemīt augstāka pārstrādes pakāpe nekā ievestajām precēm. (3) Gadījumos, kad piemērojama šā panta pirmā daļa, ievestās preces var uzskatīt par līdzvērtīgām precēm. (4) Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežot šā panta pirmās daļas darbību. (5) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa un kompensācijas produkti būtu apliekami ar preces izvedot piemērojamiem muitas maksājumiem, tad, ja šie produkti netiek izvesti vai atpakaļizvesti atbilstoši muitas procedūrai — ievešana pārstrādei, atļaujas turētājs iemaksā drošības naudu, lai garantētu muitas maksājumu samaksu gadījumā, ja preces netiek ievestas noteiktajā laikā. 62 61.pants. Atļauja pārstrādes operāciju veikšanai (1) Atļauja izsniedzama pēc tās personas lūguma, kura veic pārstrādes operācijas vai kura tās organizē. (2) Atļauja tiek izsniegta tikai: 1) Latvijas Republikas personām. Atļauja nav nepieciešama, ievedot pārstrādei preces, kurām nav komerciālās vērtības; 2) ja tas nav pretrunā ar to preču izmantošanu, kuras minētas šā likuma 59.panta otrās daļas 3.punkta “d” apakšpunktā, un preces var identificēt kā kompensācijas produktus; bet attiecībā uz šā likuma 60.pantā paredzētajiem gadījumiem atļauja tiek izsniegta, ja iespējams pārbaudīt, vai ir izpildīti visi noteikumi par līdzvērtīgām precēm; 3) ja muitas procedūra — ievešana pārstrādei var palīdzēt radīt vislabvēlīgākos apstākļus kompensācijas produktu izvešanai vai atpakaļizvešanai, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek būtiski skartas Latvijas Republikas ražotāju ekonomiskās intereses. 63 62.pants. Procedūras (ievešana pārstrādei) piemērošanas termiņi (1) Muitas iestāde nosaka termiņu, kurā kompensācijas produkti ir jāizved vai atpakaļ jāizved vai tiem jāpiemēro cita muitas procedūra; šo termiņu nosakot, jāņem vērā pārstrādes operāciju izpildei un kompensācijas produktu izvešanai nepieciešamais laiks. (2) Šis termiņš sākas ar dienu, kurā ārvalstu precēm tika piemērota muitas procedūra — ievešana pārstrādei. Muitas iestāde var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja atļaujas turētājs ir iesniedzis pamatotu lūgumu. Procedūras vienkāršošanai var pieņemt lēmumu, ka laika periods, kas sākas kādā konkrētā kalendārā mēneša vai ceturkšņa dienā, attiecīgi beidzas nākamā kalendārā mēneša vai ceturkšņa pēdējā dienā. (3) Piemērojot šā likuma 60.panta pirmās daļas 2.punktu, muitas iestāde nosaka termiņu, kurā ārvalstu preces jādeklarē attiecīgai procedūrai. Termiņš tiek skaitīts no dienas, kurā pieņemta muitas deklarācija par kompensācijas produktiem, kas iegūti no līdzvērtīgām precēm. (4) Ministru kabinets var noteikt attiecīgu laika ierobežojumu konkrētām pārstrādes operācijām vai konkrētām precēm. 64 63.pants. Ieguves normas, veicot pārstrādes operācijas (1) Valsts ieņēmumu dienests nosaka gan ieguves normu pārstrādes operāciju veikšanā, gan, ja tas ir nepieciešams, šādas normas noteikšanas metodi. Ieguves normu nosaka, ņemot vērā apstākļus, kādos veikta vai būtu veicama pārstrādes operācija. (2) Ja pārstrādes operāciju veic noteiktos tehniskos apstākļos un rezultātā iegūst vienādas kvalitātes kompensācijas produktus, Valsts ieņēmumu dienests var noteikt standarta ieguves normas, pamatojoties uz iepriekš sniegto informāciju. (3) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kuros preces nemainītā veidā vai kompensācijas produktus var uzskatīt par tādiem, kas izlaisti brīvam apgrozījumam. 65 64.pants. Muitas maksājumu noteikšana, piemērojot muitas procedūru — ievešana pārstrādei (1) Ja radies muitas parāds, tā summa ir nosakāma atbilstoši muitas maksājumiem, kas piemērojami ievestajām precēm, pieņemot muitas deklarāciju un piemērojot muitas procedūru — ievešana pārstrādei. (2) Ja ievestās preces atbilst kvalitātei, kāda ir nepieciešama, lai precēm piešķirtu muitas tarifu kvotu atvieglojumus, tām var piemērot jebkurus spēkā esošos muitas maksājumu atvieglojumus, kas tiek piemēroti identiskām precēm, kad tiek pieņemta deklarācija preču izlaišanai brīvam apgrozījumam. 66 65.pants. Muitas maksājumu noteikšana kompensācijas produktiem Kompensācijas produkti: 1) ir apliekami ar preces ievedot piemērojamiem muitas maksājumiem, ja: a) tie ir izlaisti brīvam apgrozījumam un tiek iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātā sarakstā — ar nosacījumu, ka tie ir noteiktā proporcijā ar kompensācijas produktu izvesto daļu, kas nav iekļauta šajā sarakstā. Tomēr atļaujas turētājs var lūgt, lai muitas maksājumi šiem produktiem tiek noteikti, kā paredzēts šā likuma 64.pantā, b) uz tiem attiecas maksājumi, kas noteikti atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai, un ja to paredz Ministru kabineta noteikumi; 2) ir apliekami ar preces ievedot piemērojamiem muitas maksājumiem, kurus aprēķina atbilstoši noteikumiem, ko paredz minētā muitas procedūra, ja šīm precēm piemērojama atlikšanas sistēma, tomēr: a) deklarētājs var lūgt, lai muitas maksājumus aprēķina šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā, b) gadījumos, kad kompensācijas produktiem ir noteikta cita muitas procedūra, izņemot ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summai ir jābūt vienādai ar summu, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 64.pantā noteiktajai kārtībai; 3) var tikt pakļauti noteikumiem, kas nosaka tā muitas maksājuma piemērošanu, kuru paredz muitas procedūra — ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ja ievestās preces var pakļaut šai procedūrai; 4) iegūst muitas maksājumu atvieglojumus, ja šādi atvieglojumi ir paredzēti, ievedot identiskas preces; 5) ir atbrīvojami no muitas maksājumiem atbilstoši likumos paredzētajiem atvieglojumiem. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) 66.pants. Kompensācijas produktu pagaidu izvešana pārstrādei (1) Dažus vai visus kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā var uz laiku izvest nolūkā tās tālāk pārstrādāt ārpus muitas teritorijas, ja muitas iestāde ir to atļāvusi atbilstoši noteikumiem par preču izvešanu pārstrādei. (2) Ja par atpakaļ ievestajiem produktiem ir radies muitas parāds, tad piemēro: 1) muitas maksājumus, kas piemērojami, preces ievedot, un kas ir aprēķināti šā likuma 64. un 65.pantā noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā minētajiem kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā, 2) muitas maksājumus, kas, preces ievedot, piemērojami produktiem, kurus atpakaļ ieved pēc pārstrādes ārpus muitas teritorijas un kuru apjomu aprēķina atbilstoši noteikumiem, ko paredz muitas procedūra — izvešana pārstrādei ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiktu piemēroti, ja izvestie produkti šajā procedūrā būtu izlaisti brīvam apgrozījumam pirms šo produktu izvešanas. (3) Kompensācijas produktu pagaidu izvešanu, kas notiek atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzskatīt par izvešanu, kā tas noteikts šā likuma 70.pantā, izņemot gadījumus, kad šādi produkti netiek atpakaļ ievesti Latvijas Republikā noteiktajā laikā. 68 67.pants. Atmaksāšanas kārtības piemērošanas nosacījumi (1) Atmaksāšanas kārtību var attiecināt uz visām precēm, izņemot tās, kuras brīdī, kad tiek pieņemta muitas deklarācija par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam: 1) pakļautas kvantitatīviem ievedamo preču ierobežojumiem; 2) pakļautas muitas tarifu kvotu ietvaros piemērojamiem muitas maksājumu atvieglojumiem; 3) ir apliekamas ar Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmā noteiktajiem maksājumiem. (2) Atmaksāšanas kārtību var izmantot tikai tad, ja kompensācijas produktiem nav noteikta muitas maksājumu atmaksāšana brīdī, kad tiek pieņemta muitas deklarācija par ievedamo preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. (3) Atļauja piemērot atmaksāšanas kārtību tiek piešķirta tikai tad, ja brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija kompensācijas produktu izvešanai: 1) ievedamās preces netiek apliktas ar kādu no maksājumiem, kas minēts šā panta pirmās daļas 3.punktā; 2) kompensācijas produktiem nav noteikta muitas maksājumu atmaksāšana. 69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 68.pants. Muitas deklarācijas noformēšana preču izlaišanai brīvam apgrozījumam (1) Muitas deklarācijā, kas noformēta par ievedamo preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, jānorāda, ka ir izmantota attiecīgā atmaksāšanas kārtība, un jāsniedz nepieciešamā informācija atļaujas saņemšanai. (2) Pēc muitas iestādes pieprasījuma minētā atļauja ir jāpievieno deklarācijai, kas noformēta par ievedamo preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. 70 69.pants. Izņēmumi atmaksāšanas kārtības piemērošanas nosacījumos Atmaksāšanas kārtībai nav piemērojams šā likuma 60.panta pirmās daļas 2.punkts, trešā un piektā daļa, 62.panta trešā daļa, 63. un 64.pants, kā arī 65.panta 1.punkta “b” apakšpunkts un 3.punkts. 71 70.pants. Muitas maksājumu atmaksāšanas nosacījumi, piemērojot muitas procedūru — ievešana pārstrādei (1) Atļaujas turētājs var lūgt, lai muitas maksājumi, kas piemērojami, preces ievedot pārstrādei, tiktu atmaksāti vai netiktu piemēroti, ja viņš var sniegt muitas iestādei pamatotu apstiprinājumu tam, ka kompensācijas produkti, kas iegūti no ievestajām precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam, piemērojot atmaksas kārtību, ir vai nu: 1) izvesti, vai 2) nolūkā tos pēc tam atpakaļizvest pakļauti tādām procedūrām kā ievešana muitas noliktavā, ievešana uz laiku vai ievešana pārstrādei (atlikšanas sistēma), vai tiek ievesti brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar nosacījumu, ka tiek izpildīti visi procedūras piemērošanas noteikumi. (2) Lai piemērotu šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto muitas procedūru, kompensācijas produkti tiek uzskatīti par ārvalstu precēm. (3) Laiku, kurā jāiesniedz pieteikums par atmaksāšanas piešķiršanu, nosaka Valsts ieņēmumu dienests. (4) Kompensācijas produktus, attiecībā uz kuriem piemērota kāda muitas procedūra vai kuri tiek ievesti brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā atbilstoši šā panta pirmajā daļā paredzētajai kārtībai, izlaiž brīvam apgrozījumam tikai ar muitas iestādes atļauju; šādu atļauju izsniedz, ja tās nepieciešamība tiek attiecīgi pamatota. Šajā gadījumā, ja tas nav pretrunā ar šā likuma 65.panta 2.punktu, uzskata, ka preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summa, kas tiek atmaksāta vai netiek iekasēta, veido muitas parāda summu. (5) Lai noteiktu preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summu, kas jāatmaksā, vai maksājumus, kas nav piemērojami pēc nepieciešamā pamatojuma iesniegšanas, piemēro šā likuma 65.panta 1.punkta “a” apakšpunktu. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu) 71.pants. Muitas procedūra — ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu Muitas procedūra — ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu, ir piemērojama arī gadījumos, ja kompensācijas produkti var pretendēt uz preces izvedot piemērojamo muitas maksājumu atvieglojumiem, kuri būtu piemērojami identiskiem produktiem, kas iegūti no Latvijas precēm, nevis no ievestajām precēm. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) XII nodaļa. Ievešana pārstrādei muitas kontrolē 72.pants. Procedūras (ievešana pārstrādei muitas kontrolē) darbības joma Muitas procedūra — ievešana pārstrādei muitas kontrolē atļauj izmantot ārvalstu preces muitas teritorijā un veikt ar tām darbības, kuru rezultātā tiek pārveidots ārvalstu preču veids un stāvoklis, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem, kas piemērojami, preces izlaižot brīvam apgrozījumam, un nepiemērojot attiecībā uz tām citus tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj šādu operāciju rezultātā iegūto ražojumu izlaišanu brīvam apgrozījumam, nosakot attiecīgos muitas maksājumus, kas piemērojami, preces izlaižot brīvam apgrozījumam. Šādi ražojumi uzskatāmi par pārstrādātiem produktiem. 74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.06.1998.) 73.pants. Atļauja procedūras (ievešana pārstrādei muitas kontrolē) veikšanai (1) Atļauju piemērot muitas procedūru — ievešana pārstrādei muitas kontrolē izsniedz muitas iestāde. (2) Atļauja piemērot muitas procedūru — ievešana pārstrādei muitas kontrolē izsniedzama pēc tās personas lūguma, kura veic pārstrādi vai atbild par tās izpildi. (3) Atļauja izsniedzama tikai: 1) Latvijas Republikas personām; 2) gadījumā, kad pārstrādāto produktu sastāvā iespējams identificēt ievestās preces; 3) gadījumā, kad nav ekonomiski lietderīgi pēc pārstrādes atjaunot preces atbilstoši to aprakstam vai veidam, kādā tās bija pirms to pakļaušanas attiecīgajai procedūrai; 4) gadījumā, kad procedūra nodrošina likuma ievērošanu attiecībā uz ievesto preču izcelsmi un pieļaujamo daudzumu; 5) gadījumos, kad tiek izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, lai procedūra sekmētu tādu ražotņu izveidošanu vai attīstību Latvijas Republikā, kas nekaitētu līdzīgu preču ražotāju interesēm Latvijā. 75 74.pants. Procedūras (ievešana pārstrādei muitas kontrolē) piemērošanas nosacījumi Attiecībā uz muitas procedūru — ievešana pārstrādei muitas kontrolē piemērojami šā likuma 62. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā un 63. pantā paredzētie nosacījumi. 76 75.pants. Muitas parāda noteikšana, ievedot preces pārstrādei muitas kontrolē Ja muitas parāds ir radies par precēm nemainītā veidā vai par starppārstrādes posma produktiem salīdzinājumā ar to, kāds tas noteikts atļaujā, tad šāda parāda summa ir nosakāma, pamatojoties uz muitas maksājumiem, kas piemērojami ievedamajām precēm, kad tiek pieņemta deklarācija un piemērota muitas procedūra — preču ievešana pārstrādei muitas kontrolē. 77 XIII nodaļa. Preču izvešana 76.pants. Procedūras (preču izvešana) darbības joma (1) Preču izvešanas procedūra atļauj izvest Latvijas preces no muitas teritorijas. Preču izvešanas procedūra nosaka preču izvešanas formalitātes, arī tirdzniecības politikas pasākumus un, ja nepieciešams, muitas maksājumus, kas piemērojami, preces izvedot. (2) Visas izvešanai paredzētās Latvijas preces, izņemot tās preces, kurām piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei, ir jāpakļauj preču izvešanas procedūrai. (3) Ministru kabinets nosaka tos gadījumus un nosacījumus, kad preces, kuras izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas, nav jādeklarē. (4) Izvedamo preču deklarācija jāiesniedz muitas iestādē, kuras teritoriālajā uzraudzībā atrodas preču izvedējs vai kur notiek preču iepakošana vai iekraušana izvešanai. 78 77.pants. Procedūras (preču izvešana) piemērošanas nosacījumi (1) Preču izvešanas atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka preces izved no muitas teritorijas nemainītā veidā — tādā pašā, kādā tās bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija par preču izvešanu. (2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.) XIV nodaļa. Izvešana pārstrādei 78.pants. Procedūras (izvešana pārstrādei) darbības joma (1) Muitas procedūra — izvešana pārstrādei, ja tā nav pretrunā ar šā likuma 85.—89.pantā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz …