Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 667 Rīgā 2016. gada 8. novembrī (prot. Nr. 60 58. §) Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam 1. Atbalstīt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas). 3. Atbildīgajām institūcijām: 3.1. pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2016.-2019. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros; 3.2. jautājumu par pamatnostādņu īstenošanas plānā ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2020. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. Ministru prezidents Māris Kučinskis Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra rīkojums Nr. 667) LATVIJAS MEDIJU POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2016.-2020. GADAM Saturs Izmantotie saīsinājumi 1. Pamatnostādņu kopsavilkums 2. Politikas mērķis un rīcības virzieni 3. Plānotās politikas teritoriālā perspektīva 4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 5. Rīcības virzieni un uzdevumi 6. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem 7. Pamatnostādņu sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem Izmantotie saīsinājumi ANO - Apvienoto Nāciju Organizācija ĀM - Ārlietu ministrija EBU - European Broadcasting Union ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija IeM - Iekšlietu ministrija IKP - iekšzemes kopprodukts IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija KP - Konkurences padome LLPA - Latvijas Lielo pilsētu asociācija LM - Labklājības ministrija LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka LPIA - Latvijas Preses izdevēju asociācija LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LR - Latvijas Radio LRA - Latvijas Raidorganizāciju asociācija LTV - Latvijas Televīzija LU - Latvijas Universitāte LU SZF - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte LŽA - Latvijas Žurnālistu asociācija LŽS - Latvijas Žurnālistu savienība NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas SM - Satiksmes ministrija TM - Tieslietu ministrija UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO LNK - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija UR - Uzņēmumu reģistrs VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VISC - Valsts izglītības satura centrs 1. Pamatnostādņu kopsavilkums Latvijas mediju politikas pamatus nosaka Satversmes 100.pants: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Šo jomu patlaban regulē divi galvenie likumi - 1990.gadā pieņemtais likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un 2010.gadā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Mediji ir sabiedrības uzskatu, vērtību, identitātes un sociālās atmiņas veidošanās resurss. Īstenojot vārda brīvību un nodrošinot viedokļu daudzveidību, tie ir svarīgi demokrātiskai valsts iekārtai. Neraugoties uz to, Latvijā līdz šim nav veikta vienota, mērķtiecīga mediju politikas plānošana. Pastāvot vairāku līmeņu mediju nozares tiesiskajam regulējumam (nacionālie, starptautiskie un Eiropas Savienības tiesību akti), Latvijā mediju vide līdz šim nav tikusi attīstīta ilgtspējas un drošumspējas perspektīvā. Tomēr kā viena no blakus tēmām informatīvās vides kontekstā tā ir aplūkota Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam. Mediju vidē gan globālā, gan lokālā līmenī notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka tehnoloģiskais progress, konverģence, izmaiņas sabiedrības domāšanā. Daži no šiem procesiem var radīt riskus nacionālajai kultūrtelpai, valodai un mediju vides daudzveidībai. Līdz ar to vajadzība izstrādāt tālredzīgu, pārdomātu, ilgtspējīgu nozares politiku, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā, ir neatliekama. Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi ar Kultūras ministrijas 2014.gada 17.septembra rīkojumu Nr.5.1.-1-225 "Par darba grupas izveidi mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādei" izveidotā darba grupa (turpmāk - Darba grupa) pieciem gadiem. Pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes un veicamos uzdevumus šajā periodā, kā arī papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Pamatnostādnes ietver mediju politikas mērķi, piecus rīcības virzienus, plānotās politikas teritoriālās perspektīvas aprakstu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus, indikatīvu novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Savukārt Pamatnostādņu pielikumā pievienots jēdzienu skaidrojums, raksturota situācija Latvijas mediju vidē, definētas galvenās mediju vides problēmas, kas ir risināmas ar pārdomātas mediju politikas palīdzību, kā arī sniegts piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes novērtējums. Darba grupa Pamatnostādņu projekta izstrādei uz pirmo sanāksmi sapulcējās 2014.gada 3.oktobrī. Tā apvienoja Latvijas mediju vides pārstāvjus gan no sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, gan organizāciju un asociāciju pārstāvjus no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības. Darba grupā iesaistījās arī Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī pārstāvji no Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas. Tāpat piedalījās nozares eksperti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas. Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās ievadā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri - latviešu valodā, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Pamatnostādņu mērķis un no tā izrietošie rīcības virzieni ir balstīti piecos galvenajos Latvijas mediju politikas pamatprincipos: 1. Mediju daudzveidība Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgām pārliecībām un dzīves veidiem. Šādi mediji stiprina demokrātisku valsti un sabiedrību. Mediju daudzveidību raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas, viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Apzinoties, ka mūsdienās arvien vairāk raksturīgas mediju satura konverģences tendences, mediju politika tomēr iestājas pret tādu mediju īpašnieku koncentrāciju, kas apdraud viedokļu daudzveidību. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju daudzveidību. 2. Mediju vides kvalitāte un atbildīgums Mediji sabiedrībai piedāvā kvalitatīvu, atbildīgu, uzticamu, neatkarīgu žurnālistiku. Mediju darbinieki un individuālie žurnālisti apzinās un ievēro profesionālās ētikas un kvalitātes kritērijus - objektivitāti, viedokļu sabalansēšanu, atbildību un citus. Profesionālās organizācijas rosina diskusijas sabiedrībā par ētikas, profesionalitātes un citiem žurnālistikas kvalitātes aspektiem. Mediji ievēro dzimumu līdztiesību un bērnu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju vai tās riskus kā redakcijas darbā, tā saturā, kā arī nepieļauj aicinājumus uz naidu un vardarbību. 3. Profesionāla mediju vide Mediju izglītības programmas augstākajās izglītības iestādēs kvalitatīvi sagatavo studentus darbam mediju nozarē. Mediji, nozares organizācijas sekmē medijos un individuāli nozarē strādājošo apmācības, mūžizglītību u.tml. profesionālo izaugsmi. 4. Auditorijas mediju pratība Auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus veicina sabiedrības komunikatīvo integrāciju. Šādas prasmes sekmē indivīda radošo darbību, kā arī mazina mediju komunikācijas vienvirziena ietekmi, ļaujot atpazīt un novērst tendenciozas informācijas izplatīšanu. Zinoša auditorija spēj atšķirt medijus, kas atbalsta un pārstāv kvalitatīvas un uzticamas žurnālistikas principus. 5. Mediju vides drošumspēja Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā visas Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Latvijas mediju telpā ir svarīgi atbalstīt kvalitatīva satura radīšanu un izplatīšanu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību sasniegšanai ar mērķi stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai. 2015.gada 6.jūlijā Kultūras ministrija sāka Pamatnostādņu projekta publisko apspriedi, kas noslēdzās 2015.gada 30.jūlijā ar sabiedriskās apspriedes sanāksmi. Publiskās apspriešanas ietvaros Kultūras ministrija saņēma 18 rakstveida iesniegumus ar priekšlikumiem/iebildumiem (kopsummā saņemti 219 priekšlikumi/iebildumi), kas tika izvērtēti, veicot attiecīgus papildinājumus un precizējumus Pamatnostādņu projektā. Pamatnostādnēs plānotās mediju politikas aktivitātes tiks organizētas, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. 2. Politikas mērķis un rīcības virzieni Mediju politikas pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi. Politikas rīcības virzieni ir: 1. Mediju vides daudzveidība. 2. Mediju vides kvalitāte un atbildīgums. 3. Mediju nozares profesionāļu izglītība. 4. Mediju pratība. 5. Mediju vides drošumspēja. 3. Plānotās politikas teritoriālā perspektīva Pamatnostādnes un to īstenošanas plāns attiecināmi uz Latvijas Republikas teritoriju un eksteritoriāli - uz Latvijas diasporu (divos aspektos: paredzot atbalsta sniegšanu sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošanai diasporas medijos un diasporas tematikas reprezentācijai mediju saturā Latvijā). Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam paredz veicināt valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, "īpaši sekmējot ekonomisko aktivitāti un esošo iedzīvotāju saglabāšanu teritorijās ārpus galvaspilsētas un tās tuvākās apkārtnes".1 Saskaņā ar to vairāki Pamatnostādnēs aplūkotie jautājumi ir vērsti uz reģionālo mediju ilgtspējas un daudzveidības saglabāšanu. Uz reģionālo mediju atbalstu attiecināmas šādas Pamatnostādņu īstenošanas plāna aktivitātes: 1) noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši mediji un komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū; 2) atbalsts reģionālajiem medijiem mediju atbalsta fonda programmu ietvaros. Pamatnostādņu īstenošanas plānā paredzētas arī citas aktivitātes, piemēram, drukātās preses ilgtspējas veicināšanai, kuras, paredzams, labvēlīgi ietekmēs arī reģionālo laikrakstu darbības apstākļus. Plānots, ka, realizējot atbalsta pasākumus reģionālajiem medijiem, tiks nodrošināta pakalpojumu, tostarp, informācijas, pieejamība iedzīvotājiem reģionos. Tādējādi veicinot vienu no priekšnoteikumiem apdzīvotības saglabāšanai teritorijās ārpus galvaspilsētas un tās tuvākās apkārtnes. Rīcības programmā "Latgales programma 2010-2017" (precīzāk - Transporta un sakaru programmas "Savienojumi" apakšprogrammā "Latgales informatīvā telpa") kā viena no galvenajām problēmām Latgalē tika identificēta vairāku informatīvo telpu eksistence.2 Šī problēma joprojām ir aktuāla.3 Pamatnostādņu 5.rīcības virziena "Mediju vides drošumspēja" realizēšanā paredzēts stiprināt sabiedriskos medijus, kas iekļauj arī oriģinālsatura īpatsvara palielināšanu tajos. Tāpat plānā ietvertas aktivitātes - ierobežot elektroniskā mediju satura nelegālu izplatīšanu (tostarp, Krievijas pierobežā) un palielināt NEPLP uzraudzības funkcijas īstenošanas spēju -, kas ir vērstas uz visas Latvijas, tostarp, Latgales mediju vides drošumspējas paaugstināšanu. 4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 1.Politikas rezultāts (PR) Saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015.gads Bāzes vērtība 2016.gads 2018.gads 2020.gads 1.1. Latvijas iedzīvotāju Latvijā veidota mediju satura patēriņš 1.1.1. Latvijā veidoto televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV skatīšanās laika daļa (share, %) 48,9%4 ≥ 48%5 ≥ 48% ≥ 48% 1.1.2. Latvijā veidotu interneta vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās auditorijas 56 ≥ 5 ≥ 6 ≥ 6 1.2. Ārējā daudzveidība 1.2.1. Nacionālo un reģionālo TV programmu skaits 187 ≥178 ≥17 ≥17 1.2.2. Reģionālo preses izdevumu skaits (pēc Latvijas Preses izdevēju asociācijas datiem) 459 ≥45 ≥4410 ≥44 1.2.3. Pilsētu, reģionālo un novadu laikraksti (kas nav pašvaldību izdevumi) (pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta datiem) 5911 ≥59 ≥5812 ≥58 1.2.3.1. Reģionālo preses izdevumu krievu valodā skaits 1413 ≥14 ≥1314 ≥13 1.2.4. Avīžu sadalījums pēc valodām: 1.2.4.1. Latviešu valodā 78%15 ≥70% - ≤80% ≥70% - ≤80% ≥70% - ≤80% 1.2.4.2. Citās valodās 22% ≥20% - ≤30% ≥20% - ≤30% ≥20% - ≤30% 1.2.5. Žurnālu sadalījums pēc valodām: 1.2.5.1. Latviešu valodā 75%16 ≥70% - ≤80% ≥70% - ≤80% ≥70% - ≤80% 1.2.5.2. Citās valodās 25% ≥20% - ≤30% ≥20% - ≤30% ≥20% - ≤30% 1.2.6. Nacionālo dienas laikrakstu latviešu valodā skaits17 3 3 3 3 1.2.7. Nacionālo dienas laikrakstu krievu valodā skaits18 3 3 3 3 1.2.8. Radiostaciju skaits, kas darbojas Latvijas mediju tirgū 1.2.8.1. Komerciālās radio stacijas 4 4 4 4 1.2.8.2. Programmu skaits 69 69 69 69 1.2.8.3. No tām nacionālās apraides programmas 5 5 5 5 1.2.8.4. Vietējās radio programmas 53 53 53 53 1.2.8.5. Reģionālās radio programmas 1119 11 11 11 1.2.9. Sabiedrisko mediju finansējums (% no IKP) 0,11%20 0,11% 0,15% 0,19% 1.3. Mediju iekšējā daudzveidība 1.3.1. Mediju satura daudzveidības saglabāšanās/pieaugums ziņu aģentūrās, drukātajos, audio, audiovizuālajos un interneta medijos 1.3.1.1. Primārie un sekundārie mediju informācijas avoti ziņās par sociālpolitiski nozīmīgiem jautājumiem un tēmām saistībā ar 1) Rīgu un tās apkārti; 2) pārējo Latvijas teritoriju 1.3.1.2. Informācijas avotu daudzveidība citos žurnālistikas žanros a21 ≥a22 1.3.1.3. Politiskais plurālisms medijos 1.3.1.4. Kultūras un sociālo grupu reprezentācija medijos 1.3.1.5. Mediju satura ģeogrāfiskā daudzveidība, tostarp, reģionāli un lokāli orientēta satura proporcija 1.3.1.6. Satura vienību skaits (un apjoms),ko sabiedriskie mediji un lielākie privātie mediji piedāvā personām ar invaliditāti 1.3.1.7. Satura vienību skaits (un apjoms),ko sabiedriskie mediji un lielākie privātie mediji piedāvā par Latvijas diasporas jautājumiem 1.3.1.8. Lokāli radīta satura proporcija sabiedriskajos un privātajos medijos 1.3.1.9. Neatkarīgo producentu veidota mediju satura proporcija 1.3.20. Mediju žanru daudzveidība 1.3.2. Mediju darbinieku daudzveidības saglabāšanās/pieaugums ziņu aģentūrās, drukātajos, audio, audiovizuālajos un interneta medijos 1.3.2.1. Žurnālistu un redaktoru skaits, kas strādā reģionālajos medijos c23 =c24 1.3.2.2. Žurnālistu un redaktoru skaits, kas strādā citvalodu medijos 1.3.2.3. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummas pieaugums ar darbu medijos saistītās profesijās25 x26 =x27 +2% +4% 1.3.3. Mediju īpašnieku skaita saglabāšanās / pieaugums ziņu aģentūrās, drukātajos, audio, audiovizuālajos un interneta medijos 1.3.3.1. Mediju proporcija, kuriem nacionālā un vienlaikus reģionālā/lokālā līmenī ir viens un tas pats īpašnieks.28 y29 ≤y30 1.3.3.2. Mediju īpašnieku proporcija, kuriem pieder dažāda veida mediji (cross-media ownership) Sasaiste: • Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 317.punkts; • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 62., 307.punkts; • Nacionālās drošības koncepcijas 4.5.punkts; • Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018) 1.4.rīcības virziens; • Kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam 5.1.rīcības virziens; • Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi; • Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam pamatprincipi; • Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2015.-2020.gadam mērķis; • Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam" 3.rīcības virziens; • Latvijas nacionālo reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai politikas virziens un pasākums strukturālā bezdarba mazināšanai - mūžizglītības principa ieviešana; • Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi; • Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam mērķis; 2.Politikas rezultāts Mediju pratības līmeņa pieaugums sabiedrībā Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015.gads Bāzes vērtība 2016.gads 2018.gads 2020.gads 2.1. Bērnu un jauniešu auditorijās x31 par 15%, 2.2. Pieaugušo auditorijā par 7%. Sasaiste: • Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 317.punkts; • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 62., 307.punkts; • Nacionālās drošības koncepcijas 4.5.punkts; • Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018) 1.4.rīcības virziens; • Kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam 5.1.rīcības virziens; • Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi; • Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam pamatprincipi; • Latvijas nacionālo reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai politikas virziens un pasākums strukturālā bezdarba mazināšanai - mūžizglītības principa ieviešana; • Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam 2.apakšmērķis; 5. Rīcības virzieni un uzdevumi I Rīcības virziens: Mediju vides daudzveidība Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem 2016-2020 KM, NEPLP KM, FM, LŽA, LŽS, LRA, LPIA, LTV, LR 1.PR 1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7., 1.2.8., 1.2.9., 1.3.1., 1.3.2.1., 1.3.3.RR 2. Panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju reklāmas tirgū 2017 KM KP, EM, VARAM, LPIA, Latvijas Reklāmas asociācija, LŽA, LLPA, LPS 1.PR 1.2.2., 1.2.3., 1.2.8.4., 1.2.8.5.RR 3. Atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē 2017 KM LPIA 1.PR 1.2.2. 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7., 1.3.2.1.RR 4. Atbalstīt kvalitatīva satura veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem Sākot ar 2017.gadu KM 1.PR 1.10., 1.3.1.7.RR 5. Atbalstīt satura veidošanu personām ar invaliditāti medijos neatkarīgi no to veida un platformas Sākot ar 2017.gadu KM 1.PR 13.1.6.RR 6. Izzināt mediju daudzveidības līmeni Latvijā 2017, 2020 KM 1.PR 1.1.-1.3.RR II Rīcības virziens: Mediju kvalitāte un atbildīgums Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Veicināt Latvijas mediju pašorganizēšanos kvalitātes un atbildīguma paaugstināšanai 2017-2018 KM NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA, LRA, mediju uzņēmumi 1.PR 1.3.1.1., 1.3.1.2., 1.3.1.3., 1.3.1.4.RR III Rīcības virziens: Mediju nozares profesionāļu izglītība Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Uzlabot mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti 2016-2020 IZM, KM KM, IZM 1.PR 1.3.1., 1.3.1.1.-1.3.1.5.RR 2. Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību Sākot ar 2016.gadu ĀM, KM KM, ĀM, profesionālās NVO, mediju un akadēmiskās organizācijas 1.PR 1.3.1., 1.3.1.1.-1.3.1.5.RR IV Rīcības virziens: Mediju pratība Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Izzināt mediju pratības līmeni sabiedrībā 2016-2020 KM, IZM (LU SZF realizētājs) UNESCO LNK 2.PR 2.1., 2.2.RR 2. Uzlabot sabiedrības zināšanas mediju pratībā 2016-2020 KM, IZM IZM, KM, LNB, LŽA, LU SZF 2.PR 2.1., 2.2.RR 3. Iekļaut medijos mediju pratību attīstošu saturu 2017-2020 KM 2.PR 2.1., 2.2.RR 1.PR 1.3.20.RR 4. Iekļaut mediju pratību izglītības saturā 2016-2020 KM, IZM (LU SZF), IZM Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra IZM, KM, VISC, UNESCO LNK, NVO, pakalpojums 2.PR 2.1.RR 5. Izglītot pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs 2017-2020 KM IZM, LNB, LU SZF, LŽA 2.PR 2.1., 2.2.PR 6. Sagatavot topošos pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs 2017-2020 KM, IZM, augstskolas, kurās ir pedagoģijas studiju programmas IZM, LU SZF, IZM Valsts izglītības attīstības aģentūra, augstskolas, kurās ir pedagoģijas studiju programmas 2.PR 2.1., 2.2.RR 7. Izveidot materiālus pedagogiem par mediju pratības jautājumiem 2017 KM IZM, VISC, pakalpojums 2.PR 2.1., 2.2.RR V Rīcības virziens: Mediju vides drošumspēja Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Uzlabot Latvijas elektronisko mediju darbības vidi 2016-2020 NEPLP KM 1.PR 1.1.1., 1.2.1., 1.2.8., 1.2.9.RR 2. Padarīt efektīvu Latvijas mediju vides uzraudzības sistēmu Sākot ar 2016.gadu NEPLP, IeM KM, SM NEPLP, nozares uzņēmumi un organizācijas 1.PR 1.1.1., 1.2.1., 1.2.8.RR 3. Panākt mediju reģistrācijas tiesiskā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai un labas mediju pārvaldības praksei 2016-2017 KM, TM TM, UR, KM 1.PR 1.3.3.1., 1.3.3.2.RR 4. Izstrādāt normatīvos aktus, lai tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai situācijai un mediju vajadzībām 2017-2018 KM 1.PR 1.1.2., 1.2., RR 5. Palielināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību 2017-2018 KM, LM LM, KM 1.PR 1.3.2.3.RR 6. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Valsts budžeta finansētās institūcijas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam īsteno valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Piešķirto un nepieciešamo papildu finansējumu sk. 6.1.tabulā. 6.1.tabula Pamatnostādņu īstenošanas gads Piešķirtais finansējums, euro Nepieciešamais papildu finansējums, euro 2016 131 718 0 2017 1 387 516 0 2018 1 329 592 0 2019 1 212 374 0 2020 (ja pasākumu īstenošana ir terminēta ar 2020.gadu) 0 61 718 2020 (un turpmāk ik gadu) 0 7 252 656 KOPĀ: 4 061 200 7 314 374 Realizējot Pamatnostādņu īstenošanas plāna 5.3.2.aktivitāti, Masu informācijas līdzekļu reģistra reformas risinājuma izveidei plānots piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ja plānotais projekts atbildīs darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2.pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" ieviešanas nosacījumiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. ERAF finansējuma nepiešķiršanas gadījumā attiecīgā reforma veicama cita finansējuma ietvaros. Pašvaldību budžetu pamatnostādņu īstenošana tiešā veidā neietekmē. 7. Pamatnostādņu sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem Pamatnostādnes un to īstenošana ir saistīta ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Mediju politikas izstrādi nosaka Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 67.punkts, kurš paredz pieņemt un īstenot plašsaziņas līdzekļu politiku un īstenot Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus. Pamatnostādņu sasaiste ar Latvijas Republikas Satversmi • Pamatnostādnes ir izstrādātas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā, 1., 4., 99. un 100.pantā noteikto.32 Pamatnostādņu sasaiste ar nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem • Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 317.rindkopa paredz, ka "valstij ir jāstiprina kvalitatīva informatīvā un demokrātisko diskusiju telpa, kur nodrošināta gan visu sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības veicināšanai, gan valsts iespēja uzklausīt un komunicēt ar tās iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos lēmumus un veicinot vienojošu vērtību un mērķu apziņu."33 Savukārt 342.rindkopā norādīts veicamais uzdevums: "Kvalitatīvas un demokrātiskas informatīvās telpas veidošana, kas iedzīvotājiem visā Latvijā, Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs, kā arī mazākumtautībām un dažādām paaudzēm nodrošina pieeju informācijai par valstī un sabiedriskajā dzīvē notiekošo, uzsvaru liekot uz Latvijā radīto audio-vizuālo produkciju."34 • Mediju aspekts skarts arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, akcentējot nepieciešamību paplašināt Latvijas digitālo kultūras telpu (62.punkts) un nodrošināt mediju pieejamību (306.-307.punkts).35 • Uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un informatīvās vides daudzveidību norāda 2015.gada 26.novembrī apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas 4.5.punkts.36 • Mērķi stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu ietver Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018) rīcības virziens 1.4., savukārt šo pamatnostādņu īstenošanas plāna laikposmā līdz 2016.gadam 1.4.1.6.punkts nosaka Mediju politikas pamatnostādņu izstrādi.37 • Ar mediju politikas pamatnostādņu apakšmērķi - mediju profesionāļu izglītības veicināšanu - ir saistīta "Latvijas nacionālo reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai". Tajā viens no politikas virzieniem ir mūžizglītības principa ieviešana ar mērķi "veicināt iedzīvotāju zināšanu prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību", paredzot, ka "2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu nepārtraukti iesaistīti mācīšanās procesā".38 • Pamatnostādnēs definētā apakšmērķa attīstīt mediju pratību viens no uzdevumiem ir vērsts uz jauniešu mediju pratības uzlabošanu. Tas saskan ar "Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.-2018.gadam", kurās viens no apakšmērķiem ir "veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē".39 • Mediju politikas pamatnostādnēs ir ņemts vērā arī Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam definētais mērķis nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas attīstību un ilgtspēju.40 • Tāpat mediju politikas plānošana lielā mērā sakļaujas ar Ārlietu ministrijas izstrādāto starpnozaru politikas plānošanas dokumentu - rīcības plānu "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam". Tā pirmie divi apakšmērķi ir vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, plašākas saskarsmes iespēju ar Latvijas kultūru nodrošināšanu, kā arī piederības sajūtas Latvijas valstij un kultūrai vairošanu diasporā.41 Daļa konkrētu rīcības pasākumu ir saistīti ar plašsaziņas līdzekļu attīstību - informācijas pieejamību diasporai interneta vidē, diasporas informēšanu par valdības darbību, Latvijas un diasporas mediju sadarbību un diasporas tēmas publicitāti medijos kopumā, kā arī nepieciešamību sniegt atbalstu diasporas mājaslapu un komunikācijas tīklu attīstībai. Realizējot šos pasākumus, plānots ar Latvijas mediju starpniecību veicināt diasporas iekļaušanu "Latvijas informatīvajā telpā, nodrošinot diasporas informētību par Latvijā notiekošo un stiprinot diasporas saikni ar Latviju. Nostiprināta Latvijas sabiedrisko mediju loma globāla informācijas apritē starp Latviju un diasporu".42 • Mediju jautājums iztirzāts arī Kultūras ministrijas izstrādātajās kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam.43 Tajās norādīta nepieciešamība pēc valsts pastāvīga atbalsta medijiem garīgi aktīvas, sociāli atbildīgas un radošas sabiedrības vērtīborientācijas un izpratnes veidošanai, kritiskas domāšanas un ētiskas attieksmes veicināšanai, kā arī pamatota nepieciešamība palielināt kultūras saturu Latvijas plašsaziņas līdzekļos. • Latvijas mediju politikas plānošana noritēja saskaņā arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā izstrādātajām "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam". Viens no šā dokumenta fokusiem ir e-prasmju paaugstināšana un interneta piekļuves un ātruma uzlabošana. Pamatprincipi informācijas sabiedrības jomā kā būtisku paredz ikvienam cilvēkam nodrošinātu piekļuvi informācijai un attīstītu informācijpratību visās nozarēs un visās sociālajās grupās.44 • Plānojot mediju politiku, tika ņemtas vērā arī Satiksmes ministrijas izstrādātās Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam. To mērķis ir "nodrošināt kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā, sekmējot investīcijām labvēlīgas regulējamās vides veidošanu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu".45 Izstrādājot Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes, tika ievērotas 2002.gada telekomunikāciju pārskata paketes direktīvas46, kas paredz izveidot elektronisko sakaru regulējumu, kurā bez telekomunikāciju regulējuma ietverti arī jautājumi par radio un televīzijas apraidi, kabeļtelevīziju un internetu (bet ne par interneta saturu). • Tāpat Pamatnostādņu izstrāde notika saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam, kas paredz veicināt valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, lai saglabātu iedzīvotājus teritorijās ārpus Rīgas un tās tuvākās apkārtnes.47 • Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz, ka, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozaru ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos tiktu integrēts personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips.48 • Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam plānots sabiedriskajā pasūtījumā iekļauto sporta tematikai veltīto raidījumu un translāciju, kā arī veselīga dzīvesveida un sportisko aktivitāšu popularizēšanai veltīto raidījumu skaita palielinājums.49 Pamatnostādņu sasaiste ar Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem un dokumentiem • 1948.gada ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācija, kuras preambulā akcentēta vārda un domas brīvība.50 • 1950.gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kuras 10.panta pirmais punkts nosaka, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neapstrīd Valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu". Savukārt 10.panta otrais punkts norāda, ka šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, un kādos gadījumos tās var tikt ierobežotas.51 • 1966.gada ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kura 19.panta 2.punkts nosaka, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai pēc savas izvēles ar jebkura cita medija starpniecību neatkarīgi no valstu robežām". Šā paša panta 3.punkts paredz iespējamos šo tiesību izmantošanas ierobežojumus, kas saistīti ar citu personu tiesību un reputācijas cienīšanu un nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzību.52 Savukārt šī pakta 20.pants uzliek dalībvalstīm pienākumu aizliegt kara propagandu un nacionāla, rasu vai reliģiska naida kurināšanu. • 1979.gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu53 uzliek valstīm pienākumu izskaust un nepieļaut sieviešu diskrimināciju. • 1965.gada Rasu diskriminācijas izskaušanas konvencija uzliek valstīm pienākumu izskaust un nepieļaut diskrimināciju, rasu pārākuma ideju un aicinājumu uz naidu vai vardarbību izplatīšanu.54 • 1984.gada Bērnu tiesību konvencija uzliek valstīm pienākumu garantēt, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, primāri jānodrošina bērna labākās intereses.55 Konvencija garantē bērna tiesības uz vārda brīvību, kā arī aizsargā bērna tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Konvencijas 17.pantā īpaši atzīta mediju nozīme, un dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums nodrošināt, lai bērniem būtu pieejama informācija un materiāli no dažādiem vietējiem un starptautiskiem avotiem. • 1995.gada ANO Pekinas Rīcības platforma - programma sieviešu stāvokļa uzlabošanai (Latvija parakstījusi 1995.gada 15.septembrī). Tās mērķis ir novērst visus šķēršļus sieviešu aktīvai līdzdalībai visās sabiedriskās un privātās dzīves jomās, ieņemot pilnu un līdztiesīgu lomu ekonomisko, sociālo, kultūras un politisko lēmumu pieņemšanā. Dokumentā ir atsevišķa sadaļa "Sievietes un masu mediji", kurā norādīti stratēģiskie mērķi: 1) palielināt sieviešu dalību un pieeju sevis izteikšanai un lēmumu pieņemšanai par masu medijiem un masu medijos, kā arī jaunajām komunikācijas tehnoloģijām; 2) veicināt medijos sieviešu līdzsvarotu, nestereotipizētu portretējumu.56 • Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas 14.pants, 106.pants, 107.pants un 108.pants un 29.protokols Par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (Amsterdamas protokols), kas paredz pamatnosacījumus valsts atbalsta piešķiršana un sabiedriskās apraides finansēšanai.57 • 2010.gada Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.58 Tas ir galvenais audiovizuālo mediju pakalpojumu nozari regulējošais Eiropas Savienības tiesību akts, kurā: noteikts aizliegums mudināt uz naidu, bērnu, nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzība, komerciālu paziņojumu (reklāmu), sponsorēšanas un produktu izvietošanas ierobežojumi, Eiropā veidotu darbu izplatības veicināšana, informācijas pieejamība par mediju pakalpojumu sniedzēju u.c. Direktīvā tiek nodalīti tiešie apraides pakalpojumi (televīzijas apraide pēc noteiktās programmas) no pakalpojumiem pēc pieprasījuma (piemēram, raidījuma noskatīšanās skatītājam vēlamajā laikā). Lai gan ir noteikti vienādi pamatprincipi visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, tomēr regulējums ir elastīgāks attiecībā uz pakalpojumiem pēc individuāla pieprasījuma, jo šos pakalpojumus skatītājs izvēlas pats un, piemēram, vienkāršāk var kontrolēt to pieejamību bērniem. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu Latvijā ievieš Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. • 2012.gada Komisijas lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.59 • Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2011)7 par jaunu izpratni saistībā ar plašsaziņas līdzekļiem.60 • 2001.gada Eiropas Komisijas paziņojums Par valsts atbalstu sabiedriskajām raidorganizācijām.61 • 2015.gada Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai,62 kas paredz vairākus pasākumus labākai piekļuvei tiešsaistes precēm un pasākumiem, labāku apstākļu radīšanu digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai un pilnveidei, Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmes veicināšanai.63 Pamatnostādņu sasaiste ar Latvijas tiesību aktiem: • Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".64 • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.65 • Pievienotās vērtības nodokļa likums.66 • Pasta likums.67 • Elektronisko sakaru likums.68 1 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. (2013). Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/att_planosanas_dok//pamatnostadnes.pdf 2 Latgales plānošanas reģions, Grupa 93. (2010). Latgales programma 2010-2017. Sk.: http://www.latgale.lv/lv/files/download?id=1583 10.lpp. 3 Murinska-Gaile, S. (2015). Latgales reģiona prese kultūrsociālajā telpā: Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa. 180.lp. 4 2015.gada decembra rādītājs. Sk.: Vendele, L. (2015). TV kanālu auditorijas 2015. gada decembrī. TNS Latvia. http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4897 Programma 360TV Kanāls2 LNT LTV1 LTV7 PBK Re:TV Rīga Tv 24 TV3 TV5 TV6 KOPĀ TV skatīšanās laika daļa (Share %) 0,1 % 0,9 % 7,4 % 9,2 % 2,3 % 8,7% 0,4 % 0,8 % 12,4% 4,1% 2,8% 48,9 % 5 Ņemot vērā "MTG TV Latvia" lēmumu 2016.gada marta beigās slēgt televīzijas programmu TV5, mērķis ir saglabāt līdzšinējo Latvijā veidoto televīzijas programmu patēriņa rādītāju (ar minimālu samazinājumu). 6 2015.gada pavasara rādītājs: Vendele, L. (2015). Regulāri internetu lieto jau 68% Latvijas iedzīvotāju. TNS Latvia. Sk.: http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4797 7 2013.gada dati (2 sabiedriskās, 9 privātās un 7 reģionālās televīzijas programmas): European Audiovisual Observatory. (2014). 2014 Yearbook: Television, cinema, video and on-demand audiovisual services - the pan-European picture. P. 124. 8 Samazinājums saistāms ar MTG TV Latvia" lēmumu 2016.gada marta beigās slēgt televīzijas programmu TV5. 9 Latvijas Preses izdevēju asociācijas dati: http://www.lpia.lv/?id=191&izd=2 10 Ņemot vērā vispārējās mediju, tostarp, drukātās preses, attīstības tendences, kas plašāk skaidrotas pamatnostādņu pielikumā, mērķis ir saglabāt līdzšinējo skaitu, lai arī ir iespējams neliels samazinājums. 11 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 12 Sk. 10.atsauci. 13 Latvijas Preses izdevēju asociācijas dati: http://www.lpia.lv/?id=191&izd=2 14 Sk. 10.atsauci. 15 2014.gada dati: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 16 2014.gada dati. Radītājs aptver arī biļetenus un rakstus. Sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 17 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 18 Turpat. 19 2014.gada dati: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs. (2015). Radio apraide Latvijā - ekonomiskā analīze. Rīga: http://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Radio_apraide_Latvija_2015_Jaunaka_versija.pdf; NEPLP (2014). Komerciālie radio. Reģistrs. http://neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-radio/registrs.html 20 2014.gada dati: Media intelligence service of the European Broadcasting Union. (2015). Funding of public service media 2015. https://www3.ebu.ch/publications/funding-of-public-service-media P.19. 21 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. 22 Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā. 23 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. 24 Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā. 25 Profesijās: komentētājs, korespondents, redaktors, galvenais redaktors, reportieris, žurnālists, televīzijas/radio raidījuma vadītājs, videooperators. 26 Valsts ieņēmumu dienesta informācija. 27 Rādītājs nav mainījies, jo plānoto aktivitāti - grozījumus likumā - paredzēts pabeigt 2017.gadā. 28 Plašāk sk.: Valcke, P. (project leader). (2009). Independent Study on Indicators for Media Pluralism in the Member States - Towards a Risk-Based Approach: Prepared for the European Commission Directorate-General Information Society and Media. Look: https://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/final_report_09.pdf 29 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. 30 Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā. 31 Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā. 32 Latvijas Satversmes Sapulce. (1922). Latvijas Republikas Satversme. Sk.: http://likumi.lv/doc.php?id=57980 33 Pārresoru koordinācijas centrs. (2012). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Sk.: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/ilgtsp_att/?doc=13858 34 Turpat. 35 Latvijas Republikas Saeima. (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Sk.: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf 36 Latvijas Republikas Saeima. (2015). Nacionālās drošības koncepcija. Sk.: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/32929C68524BEAA1C2257F09002F87A2?OpenDocument 37 Kultūras ministrija. (2011). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Sk.: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file24306.docx 38 Ekonomikas ministrija. (2011). Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai. Sk.: ec.europa.eu/europe2020/pdf/nrp/nrp_latvia_lv.doc 19.lpp. 39 Izglītības un Zinātnes ministrija. (2009). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Sk.: http://www.youthpolicy.org/national/Latvia_2009_Youth_Policy_Guidelines.pdf 40 Izglītības un Zinātnes ministrija. (2014). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam. Sk.: http://www.valoda.lv/downloadDoc_1512/mid_504 41 Ārlietu ministrija. (2014). Rīcības plāns "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam".Sk.: http://www.mfa.gov.lv/data/file/AMPlans_150714_Diaspora.662.pdf 42 Turpat. 23.-27.lpp. 43 Kultūras ministrija. (2014). Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija". Sk.: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file41041.doc 44 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. (2013). Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Sk.: http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/dokumenti/pol_doc/elietas//IS_pamatnostadnes_2013.pdf 45 Satiksmes ministrija. (2011). Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam kopsavilkums. Sk.: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3625 46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva Nr.2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpējo savienojumu (piekļuves direktīva), OV L 108, 24.4.2002.; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija Direktīva Nr.2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), OV L 201, 31.7.2002. 47 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. (2013). Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. Sk.: http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/att_planosanas_dok//pamatnostadnes.pdf 48 Labklājības ministrija. (2013). Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Sk.: http://www.lm.gov.lv/upload/2013junijs/lmpamn_040613_inv.pdf 49 Lai gan sabiedriskā pasūtījuma saturs ir NEPLP un sabiedrisko mediju pārziņā, šīs pamatnostādnes ir norādītas kā ar mediju politikas pamatnostādnēm saistītais vidēja termiņa plānošanas dokuments to galveno uzdevumu un pasākumu apkopojuma 20.punkta dēļ, kas akcentē mediju nozīmi veselīga dzīvesveida un sportisko aktivitāšu popularizēšanā. Sk.: Izglītības un zinātnes ministrija. (2013). Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Sk.: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4599, 40.lpp. 50 ANO. (1948). ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Sk.: http://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/ 51 Eiropas Padome. (1950). Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649 52 ANO. (1966). Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/705 53 ANO. (1979). 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu. http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas/latvijas-republikas-nacionalie-zinojumi-par-starptautisko-konvenciju-izpildi/1979-gada-konvencija-par-jebkuras-sieviesu-diskriminacijas-izskausanu/1979-gada-konvencija-par-jebkuras-sieviesu-diskriminacijas-izskausanu 54 ANO. (1965). 1965.gada 21.decembra ANO Starptautiskā konvencija par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu. Neoficiāls tulkojums latviešu valodā ir pieejams: http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/jebkdisk.htm 55 ANO. (1989). 1989.gada 20.novembra ANO Bērnu tiesību konvencija. http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150 56 ANO. (1995). Rīcības platforma: Galvenās komitejas ziņojums: Pekinas deklarācija. http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/pekinas_ric.platforma.doc 57 Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas un 29.protokols. https://www.ecb.europa.eu/ecb/legal/pdf/c_32620121026lv.pdf 58 Eiropas Parlaments un Padome. (2010). Eiropas Parlaments un Padomes direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva). Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 15.4.2010. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010L0013&from=EN 59 Eiropas Komisija. (2012). Komisijas lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES). http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:007:0003:0010:LV:PDF 60 Ministru komiteja. (2011). Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2011)7 par jaunu izpratni saistībā ar plašsaziņas līdzekļiem. Sk.: 18.09.2015. http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/docs/STA/Tulkojumi_no_anglju_val/Ieteikumi/Recommendation_CM_Recx2011x7.doc 61 Communication on the Application of State Aid Rules to Public Service Broadcasting (Text with EEA Relevance). Available at: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/broadcasting_communication_en.pdf; 62 European Commision. (2015). Communication from the Commision to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions: A Digital Single Market Strategy for Europe. Available at: http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market/docs/dsm-communication_en.pdf 63 Vairāk sk.: Eiropadome, Eiropas Savienības Padome. (2015). Digitālais vienotais tirgus Eiropai. Sk.: http://www.consilium.europa.eu/lv/policies/digital-single-market-strategy/ 64 Saeima. (20.12.1990.). Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Likumi.lv. Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=64879 65 Saeima. (12.07.2010.). Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Likumi.lv. Sk.: 18.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=214039 66 Saeima. (29.11.2012.). Pievienotās vērtības nodokļa likums. Likumi.lv. Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=253451 67 Saeima. (04.06.2009). Pasta likums. Likumi.lv. Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=193574 68 Saeima. (28.10.2004.). Elektronisko sakaru likums. http://likumi.lv/doc.php?id=96611 Kultūras ministre Dace Melbārde Pielikums Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam SATURA RĀDĪTĀJS 1. JĒDZIENU SKAIDROJUMI 2. SITUĀCIJAS APRAKSTS 2.1. Vispārīgs ieskats 2.2. Latvijas mediju vides raksturojums 2.2.1. Ekonomiskās situācijas ietekme 2.2.2. Globalizācija un mediju lietošanas paradumu maiņa 2.2.2.1. Pārrobežu mediju pārmērīga dominance 2.2.2.2. Mediju monitorings 2.2.3. Tehnoloģiskā attīstība 2.2.4. Sabiedriskais pasūtījums un sabiedrisko mediju finansēšana 2.2.5. Elektronisko mediju pārvaldība 2.2.6. Valsts un pašvaldību iestāžu finansētais mediju saturs 2.2.7. Mediju vides caurskatāmība 2.2.8. Mediju profesionāļu izglītošana 2.2.9. Mediju pratība 2.2.10. Diasporas mediji 2.2.11. Līdzvērtība un stereotipi medijos 2.2.12. Mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība 3. PROBLĒMAS, KURU RISINĀŠANAI NEPIECIEŠAMS ĪSTENOT NOTEIKTU POLITIKU 4. PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJĀS IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 5. TABULAS 1. JĒDZIENU SKAIDROJUMI1 Digitālā pratība - prasme lietot digitālās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus, lai atrastu, izvērtētu, lietotu un radītu informāciju. Tas arī attiecas uz spēju saprast un lietot informāciju dažādos formātos un avotos, kas pieejami digitālā vidē.2 Informatīvā telpa - abstrakta, virtuāla teritorija, kas veidojusies sabiedrības, kultūras un komunikācijas mijiedarbības rezultātā. Tā ne vienmēr sakrīt ar valsts vai reģiona ģeogrāfisko iedalījumu. Informatīvo telpu raksturo informācijas plūsmas, mediji un to saturs, valoda, sabiedrības sociālā atmiņa un citi faktori. Salīdzinājumā ar mediju vidi šis jēdziens ir plašāks, jo aptver arī to informācijas daļu, kas cirkulē sabiedrībā bez plašsaziņas līdzekļu starpniecības, tostarp, visas runātās un rakstītās valodas izpausmes. Informācijpratība - spēja saprast, kad un kāda informācija ir nepieciešama, to atrast, izvērtēt, efektīvi lietot un komunicēt dažādos formātos.3 Masu komunikācija - tāda komunikācijas forma, ar kuru vēstījumi tiek izplatīti publiski (neierobežotam un vismaz sākotnēji personiski nenoteiktam adresātu lokam), ar tehnisku izplatīšanas līdzekļu (mediju) palīdzību, netieši (proti, ar laika vai telpas vai laiktelpas distanci starp komunikācijas partneriem) izkliedētai auditorijai. Medijs - medija definīcijā var izdalīt vairākus līmeņus - priekšmetisko, institucionāli organizatorisko, tehnoloģisko, satura veidošanas un sociāli politisko līmeni. Priekšmetiskā izpratnē tas ir jebkurš līdzeklis, kas tiek izmantots, lai komunicētu vēstījumus, tostarp, bez tehnoloģiju palīdzības. Savukārt tehnoloģiskajā medija izpratnē svarīgs ir tieši tehnoloģiskās multiplicēšanas aspekts, kas norāda uz mediju kā kanālu informācijas nodošanai (potenciāli lielai auditorijai) tekstuālā, audio, vizuālā vai audiovizuālā formātā. Piemēram, avīzes, žurnāli, televīzija, radio, interneta lapas, kā arī interaktīvai sabiedriskai saziņai paredzētas lietojumprogrammas un citas saturiskas liela mēroga interaktīvas platformas. Institucionāli organizatoriskajā līmenī par mediju uzskatāms darbību un tajās iesaistīto dalībnieku kopums, kas piedalās informācijas vākšanā, apkopošanā, analīzē un cita veida apstrādē, izplatīšanā un citos žurnālistikas procesos. Tie ir būtiski ceturtā medija izpratnes līmeņa - satura veidošanas - elementi. Proti, lai informācijas izplatīšana auditorijai, izmantojot noteiktu tehnoloģisko kanālu, būtu uzskatāma par mediju identificējošu pazīmi, tai jānotiek pastāvīgi un ievērojot žurnālistikas profesionālos standartus un vērtības, kā arī redakcionālās darbības atbildīguma un kvalitātes principus. Mediji ir ne tikai ekonomisko attiecību, bet arī noteiktas kultūrtelpas dalībnieki. Tie funkcionē kā pastāvošu kulturāla, ekonomiska, politiska un sociāla rakstura problēmu risinātāji, gan kā to identificētāji un ģeneratori. Tādējādi mediju, kas piedalās masu komunikācijā, raksturo pēdējo četru medija izpratnes līmeņu kopums - informācijas izplatīšana un multiplicēšana ar tehnoloģiju palīdzību, institucionālā piesaiste un satura veidošana pēc žurnālistikas standartiem redakcionālā uzraudzībā, pildot sociāli nozīmīga aktora funkcijas. Mediju raksturojošs elements var būt arī sabiedrības gaidas attiecībā uz tā satura kvalitāti un profesionālās darbības principu ievērošanu.4 Mediju konverģence - tradicionālo mediju, tostarp, apraides pakalpojumu, un interneta pakāpeniska apvienošanās. Līdz šim pārsvarā atsevišķi sniegtie mediju pakalpojumi tiek apvienoti, notiek to mijiedarbība vai sasaiste. Tā maina patērētāju uzvedību un rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus satura radīšanai, finansēšanai un izplatīšanai, lai lietotāji jebkurā vietā, brīdī un jebkurā ierīcē varētu izmantot konverģēto mediju saturu. Konverģence veicinājusi nelineāro mediju attīstību, kā arī satura izplatīšanu ar moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību.5 Mediju pratība - arī mediju lietotprasme, mediju lietotpratība. Tā ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem - informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvas informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu viedokli. Mediju pratība ietver arī prasmi praktiski lietot medijus. Mediju vide - interaktīvs publiskās telpas segments, kas rodas sabiedrības, kultūras un mediju mijiedarbības rezultātā un kam ir būtiska ietekme uz sabiedrības saliedētību, nacionālo identitāti un nacionālo drošību. Mediju vidi veido mediju saturs, kura radīšanu ietekmē gan mediju organizācijas vide, gan ārējie apstākļi: ekonomiskā situācija, sociāldemorgāfiskā struktūra, tradīcijas u. c. Nacionālie mediji - Latvijā reģistrēti mediji, kuru saturs ir adresēts Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Nelineārs audiovizuālo mediju pakalpojums - audiovizuāls pakalpojums, ko sniedz medijs raidījumu skatīšanai brīdī, ko izvēlējies lietotājs, un pēc lietotāja individuāla lūguma, pamatojoties uz medija iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu.6 Redakcionālā autonomija - medija tiesības un iespējas veidot saturu, un brīvība pieņemt lēmumus bez medija īpašnieka vai citu politisko vai ekonomisko interešu ietekmes. Reģionālie mediji - mediji, kuru saturs ir adresēts noteikta reģiona vai novada iedzīvotājiem, ietver tā problēmu un aktualitāšu izklāstu, kā arī pārsvarā tiek raidīts vai izplatīts noteiktas administratīvas teritorijas robežās. Sabiedriskie mediji - sabiedrībai piederoši audio un audiovizuāli mediji, kuru uzdevums ir realizēt sabiedrisko pasūtījumu, tostarp, radīt, uzturēt un attīstīt nacionālo kultūrtelpu un informācijas vidi, veicināt nacionālo un kultūras identitāti, nodrošināt Latvijas sabiedrībai brīvi pieejamu, daudzveidīgu, kvalitatīvu un objektīvu informāciju. Duālā apraides sistēma (sabiedrisko un privāto raidorganizāciju līdzāspastāvēšana) izriet no pieņēmuma, ka sabiedriskajām raidorganizācijām piemīt fundamentāla loma pilnvērtīgas vārda brīvības un valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanai, aktīvi piedaloties sabiedriskās domas un politiskās gribas veidošanās procesos. Attiecīgi sabiedrisko raidorganizāciju saturam ir piemērojamas ievērojami augstākas s …