Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam

Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 412 Rīgā 2020. gada 30. jūlijā (prot. Nr. 46 49. §) Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam 1. Apstiprināt Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā. 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2023. gada 1. jūlijam atbilstoši kompetencei iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi. 4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu izpildi nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2021. gadā un turpmāk izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2023. gada 1. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plāna ietekmes izvērtējumu. Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks Veselības ministre I. Viņķele  (Ministru kabineta 2020. gada 30. jūlija rīkojums Nr. 412) Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.-2022. gadam (informatīvā daļa) Saturs Izmantotie saīsinājumi I. Kopsavilkums II. Situācijas raksturojums 2.1. Alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība un tās radītās sekas 2.2. Alkoholisko dzērienu piedāvājums, to ierobežošana un kontrole 2.3. Alkoholisko dzērienu mārketings un cenu politika 2.4. Narkoloģisko pacientu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumi III. Mērķi un veicamie uzdevumi Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana Alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika Alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi Alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantotie saīsinājumi AA Anonīmo Alkoholiķu atbalsta grupa AN Anonīmo Narkomānu atbalsta grupa BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija CSP Centrālā statistikas pārvalde EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds FM Finanšu ministrija HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss IeM Iekšlietu ministrija IeM IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IZM Izglītības un zinātnes ministrija LADA Latvijas Alus darītāju asociācija LADS Latvijas Alus darītāju savienība LANA Latvijas Alkohola nozares asociācija LĀB Latvijas Ārstu biedrība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LDTA Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija LĢĀA Latvijas Ģimenes ārstu asociācija LM Labklājības ministrija LPS Latvijas Pašvaldību savienība LPTA Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija LPUF Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija LRA Latvijas Reklāmas asociācija LTA Latvijas Tirgotāju asociācija NAIP Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome NEPLP Nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu padome NVD Nacionālais veselības dienests PKC Pārresoru koordinācijas centrs PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs PVD Pārtikas un veterinārais dienests PVO Pasaules Veselības organizācija RPNC Valsts SIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" SSK-10 Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija SM Satiksmes ministrija SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs TM Tieslietu ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID Valsts ieņēmumu dienests VISC Valsts izglītības satura centrs VM Veselības ministrija VP Valsts policija VPD Valsts Probācijas dienests ZM Zemkopības ministrija I. Kopsavilkums 2014. gada 14. oktobrī ar rīkojumu Nr. 589 Ministru kabinetā tika apstiprināts dokuments "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam"1 (turpmāk - Pamatnostādnes), kura mērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Lai to sasniegtu, viens no apakšmērķiem paredz samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.-2022. gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Pamatnostādņu 2.22. uzdevumam. Iepriekšējā perioda politikas plānošanas dokuments "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014. gadam" tika pieņemts 2012. gadā. 2015. gadā tika sagatavots un publicēts informatīvais ziņojums par tā izpildi.2 Savukārt saskaņā ar Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta Valdības rīcības plānu3, noteikts izstrādāt Alkohola atkarības ierobežošanas plānu turpmākajam periodam un nodrošināt tā īstenošanu līdz 2022. gadam. Saskaņā ar PVO datiem, alkohola lietošana ir uzskatāma par nozīmīgu riska faktoru priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei, kā arī ir cēlonis daudzām saslimšanām.4,5 Pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds - asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītās traumas. Latvijā 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie6 potenciāli zaudētie mūža gadi7 vecuma grupā no 15-64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.8 Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20-39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.4 Atbilstoši PVO izstrādātajā dokumentā "Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai" noteiktajam alkoholisma ierobežošanas jomā politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāpievērš alkoholisko dzērienu pieejamības un mārketinga ierobežošanai, nelegālā alkohola ietekmes mazināšanai uz sabiedrības veselību, kā arī veselības aprūpes nodrošināšanai.9 Galvenās problēmas, kuras nepieciešams risināt Plāna ietvaros, ir: • Alkoholisko dzērienu patēriņa pieaugums kopējā populācijā, it īpaši riskanta un pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kā arī nelegālā alkohola lietošana. • Alkoholisko dzērienu mārketinga negatīvā ietekme uz sabiedrību, jo īpaši uz jauniešiem. • Nepietiekama sabiedrības izpratne par alkohola lietošanas radīto kaitējumu veselībai. • Nepietiekama pieejamība alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Plānā ietverti uzdevumi un veicamie pasākumi alkohola lietošanas izplatības ierobežošanai četros rīcības virzienos: 1. Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana. 2. Alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika. 3. Alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi. 4. Alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija. Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar NVD, SPKC, RPNC, BKUS un LĢĀA. Viedokli par plānu sniedza sekojošas valsts pārvaldes iestādes - VID, VP, FM, EM, IeM, IZM, KM, LM, SM, VARAM, ZM, TM, PKC, PTAC, VPD, NAIP, CSP, NEPLP. Tāpat viedokli par Plānu sniedza sekojoši alkohola un reklāmas nozares pārstāvji - LANA, LPUF, LDTA, LADS, LADA, LPTA, LRA, kā arī citas organizācijas - LPS, LLPA, LDDK, LBAS, LTRK, LSBA. Plāns 2019. gada 5. jūlijā tika nodots publiskajā apspriešanā. 2020. gada 19. decembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. 2020. gada 13. februārī tika izskatīts Nacionālajā alkoholisma ierobežošanas padomē. Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem: ‒ ES stratēģija "Eiropa 2020";10 ‒ PVO stratēģija "Veselība 2020";11 ‒ PVO Globālais rīcības plāns 2013.-2020. gadam neinfekciju slimību profilaksei un kontrolei;12 ‒ ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi;13 ‒ PVO Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai;14 ‒ PVO Eiropas rīcības plāns alkohola kaitīgās lietošanas mazināšanai 2012.-2020. gadam;15 ‒ Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam;16 ‒ Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (apstiprināts Ministru kabinetā);17 ‒ Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam;18 ‒ Informatīvais ziņojums "Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2012.-2014. gadam izpildi" II. Situācijas raksturojums 2.1. Alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība un tās radītās sekas Saskaņā ar PVO datiem, pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Pārmērīga alkohola lietošana ir vispārīgs termins, ko attiecina uz jebkuru ar alkohola lietošanu saistītu riska līmeni, sākot no riskantas (bīstamas) dzeršanas līdz pat alkohola atkarībai.19 Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,3% no visiem nāves gadījumiem. Pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds-asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītās traumas. Jāatzīmē, ka cilvēkiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem gandrīz 13,5% no nāves gadījumiem ir alkohola izraisīti. Dati liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana visbiežāk ir saistīta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī ar citām neinfekcijas slimībām un traumām. Tāpat kaitīga alkohola lietošana ir saistīta ar jauniem infekciju slimību gadījumiem, piemēram, tuberkulozi, pneimoniju, kā arī ir pierādīts, ka alkohola lietošana ietekmē HIV infekcijas attīstības gaitu. Turklāt alkohola pārmērīga jeb riskanta20 lietošana ir ne tikai riska faktors saslimstībai ar dažādām slimībām, bet arī rada finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.21,22 Taču situācijas detalizētākam izklāstam būtu nepieciešams papildu pētījums, lai analizētu alkoholisko dzērienu lietošanu un tās seku ekonomiskās izmaksas Latvijā. Alkoholisko dzērienu lietošana negatīvi ietekmē ne tikai pašu alkoholisko dzērienu lietotāju, bet arī viņa tuviniekus, ģimenes locekļus un sabiedrību, radot apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, jebkurā sociālā vidē. Tāpat pārmērīga alkohola lietošana rada apdraudējumu alkoholisko dzērienu lietotāja mājsaimniecībā dzīvojošām mazāk aizsargātajām (aprūpējamajām) personām (bērniem, laulātajam, vecvecākiem). Pēc PVO sniegtajiem datiem, alkohola pārmērīga lietošana ir nozīmīgs veicinošais faktors intīmo partneru vardarbībai. PVO apkopotie dati23 pierāda tiešu saikni starp alkoholu un intīmo partneru vardarbību un ļauj secināt, ka alkohola lietošana palielina vardarbības ģimenē biežumu un šādas vardarbības smaguma pakāpi. Tāpat PVO ziņojumā "Starppersonu vardarbība un alkohols"24 minēts, ka ir spēcīga saistība starp alkohola lietošanu un indivīda risku kļūt pašam par varmāku vai vardarbības upuri. Atbilstoši PVO 2018. gada apkopotajiem datiem par 2016. gadu, Latvijas rādītājs attiecībā uz reģistrētā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju (11,1 absolūtā alkohola litri) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tomēr ir mazāks nekā Lietuvas (13,8 litri absolūtā alkohola) un Igaunijas rādītājs (15,8 litri absolūtā alkohola) (skatīt 1. attēlu). 1. attēls. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju (15+) Eiropā, 2016. gadā Avots: Pasaules Veselības organizācija, 201825 SPKC, pamatojoties uz VID sniegtajiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu datiem un CSP iedzīvotāju datiem, ik gadu veic reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC datiem26, laika posmā no 2011. gada līdz 2016. gadam reģistrētā alkohola patēriņu (ieskaitot ārvalstu tūristu patēriņu un tirdzniecību Igaunijas pierobežā, kā arī Latvijas iedzīvotāju patēriņu ārvalstīs)27 var definēt kā nosacīti stabilu, bet ar nelielu palielināšanās tendenci katru gadu, bet, sākot no 2017. gada novērojams reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa (ieskaitot ārvalstu tūristu patēriņu, Latvijas iedzīvotāju patēriņu ārvalstīs un tirdzniecību Igaunijas pierobežā) straujāks pieaugums: 2018. gadā viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs patērēja 13,2 litru reģistrētā absolūtā alkohola (skat. 2. attēlu). 2. attēls. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā 2005.-2018. gadā Balstoties uz oficiālajiem VID datiem par patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apriti Latvijā, ieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu Latvijā Avots: SPKC, 2019 Vērtējot alkohola patēriņa palielināšanos Latvijā uz vienu iedzīvotāju, jāņem vērā intensīvā alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā, kas skaidrojama ar zemāku alkohola akcīzes nodokli Latvijā. Līdz šim aprēķini nav tikuši koriģēti atbilstoši tūristu alkoholisko dzērienu patēriņam Latvijā. Ņemot vērā pēdējo gadu laikā Latvijas - Igaunijas pierobežā strauji pieaugošo alkoholisko dzērienu tirdzniecību, ik gadu palielinās pierobežā izvesto alkoholisko dzērienu apjoms, kas līdz ar to ietekmē un palielina aprēķinātā absolūtā alkohola patēriņa rādītāju Latvijas iedzīvotāju vidū. Apzinot esošo situāciju, veicot izpēti un konsultācijas par pieejamajiem datu avotiem, lai aprēķinātu tūristu patērētā alkohola daudzumu (Latvijas-Igaunijas pierobežā izvesto alkohola apjomu) un atbilstoši koriģētu absolūtā alkohola patēriņu Latvijā, vienīgais šobrīd pieejamais datu avots ir VID veiktās aptaujas dati par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas pierobežā, kuri tika izmantoti, lai veiktu aptuvenās aplēses par Latvijas-Igaunijas pierobežā ārvalstu tūristu izvesto alkohola apjomu, piemērojot Igaunijas iedzīvotāju Latvijā iegādātā alkoholisko dzērienu patēriņa struktūru, t.i. balstoties uz Igaunijas Ekonomiskās Pētniecības Institūta (Estonian Institute of Economic Research) ikgadējiem pētījuma datiem par Igaunijas iedzīvotāju iegādātā alkoholisko dzērienu apjomu litros pēc alkoholisko dzērienu veidiem. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa dati 2017. un 2018. gados tiek koriģēti ne tikai pēc pierobežā izvestā alkoholisko dzērienu apjoma, bet arī pēc ārvalstu tūristu patēriņa Latvijā un Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņa ārvalstīs (skat. 3. attēlu). Ņemot vērā aptuvenās aplēses, 2017. gadā viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs Latvijā patērēja 11 litrus reģistrētā absolūtā alkohola. 3. attēls. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros, koriģēts pēc aptuvenām tūristu absolūta alkohola patēriņa aplēsēm 2017.-2018. gadā, uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Avots: SPKC, 2019 Saskaņā ar SPKC datiem, 2015. gadā 51,2% 15-64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu riskanta veidā (2011. gadā 50,6%). Savukārt riskantas lietošanas izplatība alkoholu lietojušo 15-64 gadus vecu iedzīvotāju vidū 2015. gadā bija 44,5% (2011. gadā - 43,7%). Laika periodā no 2011. gada līdz 2015. gadam alkohola lietošanas izplatība riskanta veidā pieaugusi, gan visu 15-64 gadus vecu iedzīvotāju vidū, gan alkoholu lietojušo iedzīvotāju vidū. Dati liecina, ka riskanti alkohola lietošanas paradumi ir vairāk raksturīgi vīriešiem nekā sievietēm. 2015. gadā vīriešu vidū riskanta alkohola lietošana pēdējā gada laikā novērota 61,5% vīriešu (2011. gadā - 62,0%). Sieviešu vidū šis rādītājs bija ievērojami zemāks, tomēr pēdējo piecu gadu laikā tas ir palielinājies, sasniedzot 28,4% (2011. gadā - 26,0%).28 Pēc patērētā alkoholisko dzērienu veida secināms, ka pēdējos deviņus gadus (kopš 2005. gada) viens 15 gadus vecs un vecāks Latvijas iedzīvotājs visvairāk reģistrēto absolūto alkoholu patērē, lietojot gan alu, gan stipros alkoholiskos dzērienus, kuri 2018. gadā veidoja 40,0% no kopējā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa. Pēdējos četros gados iezīmējas stabila tendence palielināties reģistrētā absolūtā alkohola patēriņam, lietojot stipros alkoholiskos dzērienus. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa struktūrā 15 gadus veca un vecāka iedzīvotāja izdzertais vīna īpatsvars bija 12%.29 Alkohola lietošana ir būtisks riska faktors mirstībai no ārējās iedarbības sekām - noslīkšanas, pašnāvībām, transporta negadījumiem, slepkavībām, saindēšanās ar alkoholu un ķīmiskām vielām, no kritieniem, no mehānisku spēku iedarbības, no pakļaušanas dūmu, uguns un liesmu iedarbībai u.c. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes dati liecina, ka pēdējos desmit gados mirstība no ārējās iedarbes sekām30 Latvijā samazinājusies no 146,1 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2006. gadā līdz 86,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2017. gadā. Ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem parasti ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā palielina ceļu satiksmes negadījumu risku, kā arī sekas parasti ir ļoti smagas un ir cietušie un bojāgājušie. Ņemot vērā iepriekš minēto, PVO rekomendē samazināt transportlīdzekļu vadītāju asinīs pieļaujamo alkohola koncentrāciju no 0,5 līdz 0,2 promilēm visiem transportlīdzekļu vadītājiem31. PVO32 uzsver, ka zemākas maksimāli pieļaujamās alkohola koncentrācijas noteikšana, it īpaši jaunajiem, nepieredzējušajiem braucējiem (0 promiles) saistīta ar samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. PVO veiktajos izvērtējumos minēts, ka pārsniedzot 0 promiles alkohola koncentrāciju asinīs, pieaug risks nokļūt ceļu satiksmes negadījumā. Mazāks pieļaujamā alkohola koncentrācijas līmenis asinīs visiem transportlīdzekļa vadītājiem ir saistīts ar samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu33. Arī EK izvērtējumā34 par alkoholu un transportlīdzekļu vadīšanu tiek uzsvērts, ka palielinoties alkohola koncentrācijai asinīs, palielinās iespējamība iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, tādēļ arī Eiropas Transporta Drošības padome 2019. gada ziņojumā35 aicina ES dalībvalstis noteikt 0,2 promiļu pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem autobraucējiem. Eiropā ir virkne valstu36, kurās alkohola koncentrācijai asinīs visiem autovadītājiem ir noteikta 0 promiles (Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija) vai 0,2 promiles (Igaunija, Norvēģija, Polija, Zviedrija). Eiropas Transporta Drošības padomes 2018. gada ziņojumā37 minēts, ka Igaunija kopš 2006. gada Eiropā ir visstraujāk samazinājusi bojā gājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā. Samazinājums ir no 61 bojāgājušām personām 2006. gadā uz 7 bojāgājušām personām 2016. gadā. Kā efektīvas politikas iniciatīvas Igaunijas situācijas uzlabošanā minētas -2000.gadā visiem autovadītājiem noteikta alkohola koncentrācija asinīs 0,2 promiles un regulāro policijas transportlīdzekļu vadītāju kontroļu palielināšana, lai mazinātu transportlīdzekļu vadītāju braukšanu alkohola reibumā (no 105 kontrolēm uz 1000 iedz. 2010. gadā uz 677 kontrolēm uz 1000 iedz. 2015. gadā). Šobrīd Latvijā saskaņā ar Ceļu likuma 28. pantu, transportlīdzekļa vadītājam, kura transportlīdzekļa vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, tāpat, ja transportlīdzekļa vadītāja stāžs nepārsniedz divus gadus aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 0,2 promiles. Kaut arī kopējais alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars samazinās, tomēr pēdējo trīs gadu laikā uz Latvijas ceļiem ir sastādīti vairāk nekā 12 000 administratīvo pārkāpumu protokoli transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pie stūres sēdušies reibumā.38 4. attēls. Bojā gājušo skaits absolūtos skaitļos ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā 2001.-2019. gadā Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija, 2020 2019. gadā alkohola reibumā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 14 cilvēki (2018. gadā - 11) (skat. 4. attēlu). Tāpat alkohola reibumā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos 2019. gadā bija ievainoti 232 cilvēki.39 (2018. gadā - 272 cilvēki). Kopumā 2019. gadā Latvijā tika reģistrēti 173 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā (2018. gadā - 199), kas ir 4,6% no kopējā ceļu satiksmes negadījumu skaita40. Latvijā 2018. gadā, alkohola reibumā vadot transportlīdzekli, kopumā aizturēti 3541 vadītāji (2017. gadā attiecīgi - 3680), kas sastāda 92,6% no visiem vadītājiem, kas aizturēti, vadot transportlīdzekli apreibinošo vielu ietekmē. Lai gan kopumā situācija ir uzlabojusies, tomēr Latvijā joprojām ir augsts kopējais bojā gājušo skaits uz ceļiem, kas, saskaņā ar Eiropas Transporta drošības padomes publiski pieejamo informāciju, sastāda 75,5 bojā gājušos uz 1 miljonu iedzīvotāju (skat. 5. attēlu). 2019. gada 19. decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi "Ceļu satiksmes likumā"41, kas paredz pastiprināt administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu reibumā. Tādējādi, pastiprinot soda apmērus par vairākiem ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tostarp transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, tiktu nodrošināta mērķa, samazināt to personu skaitu, kuras vada transportlīdzekli alkohola reibumā, izpildi. Tāpat 2019. gada 19. decembrī pieņemtajos grozījumos "Ceļu satiksmes likumā", Saeima deleģēja uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, pirms noteiktā termiņā paredzētās vadīšanas tiesību atgūšanas būtu jāpiedalās valsts paredzētā uzvedības korekcijas programmā. Šīm programmām jābūt izveidotām 2021. gada 1. janvārī un to mērķis ir strādāt ar personām, kas alkohola ietekmē nav spējušas adekvāti vadīt savu rīcību un vadījušas transportlīdzekli alkohola reibumā. Šī programma būs vērsta uz to, ka tiek mainīta cilvēka domāšana un izpratne, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas. 5. attēls. Bojā gājušo cilvēku skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju Eiropā, 2018. gadā Avots: Eiropas Transporta drošības padome, 2018. Lai varētu aprēķināt ceļu satiksmes negadījumu kopējos tautsaimniecības zaudējumus, tiek novērtēti zaudējumi, ko vidēji rada viens ceļu satiksmes negadījums, viens bojā gājušais un ievainotais. 2018. gadā ceļu satiksmes negadījumu dēļ kopējie tautsaimniecības zaudējumi bija 227 miljoni EUR.42 SPKC aprēķini par 2017. gadu rāda, ka ar alkohola lietošanu tieši saistītie43 potenciāli zaudētie mūža gadi44 vecuma grupā no 15-64 gadiem veido 10,4 % jeb 634 zaudētus mūža gadus uz 100 000 iedzīvotāju. Vīriešiem šī rādītāja īpatsvars ir augstāks nekā sievietēm, attiecīgi 11,7% pret 6,9%. Potenciāli zaudētie mūža gadi līdz 64 gadu vecumam uz 100 000 iedzīvotājiem raksturo priekšlaicīgu mirstību, novēršamus nāves cēloņus, kā arī sociāli ekonomiskos zaudējumus. Ar alkohola lietošanu daļēji45 saistītu ārējo cēloņu dēļ 2017. gadā zaudēti 571 mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju vecumā no 15-64 gadiem. No visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem ar alkohola lietošanu daļēji saistītie ārējie cēloņi sastāda 9,4% (vīriešiem - 10,8%, sievietēm - 5,5%). Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem, 2017. gadā no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, tika reģistrēti 33,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2016. gadā -34,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). No slimībām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, 2017. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, visbiežākais nāves cēlonis bija alkohola kardiopātija46 (203 mirušie jeb 10,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Mirstība no alkohola atkarības47 laika periodā no 2010. gada līdz 2017. gadam ir bez būtiskām svārstībām - 2017. gadā no alkohola atkarības nomira 107 cilvēks jeb bija 5,5 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 2017. gadā mirstības struktūrā no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, mirstības rādītājs no alkohola atkarības atbilst 18,7%. Mirstība no alkohola kaitējoši pārmērīgas lietošanas un alkohola intoksikācijas 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies un bija 9 cilvēki jeb 0,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2016. gadā -16 cilvēki jeb 0,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Mirstības rādītājs no alkohola kaitējoši pārmērīgas lietošanas un intoksikācijas veido 1,4% no visām saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu. Turpretim, mirstības rādītājā no saindēšanās ar alkoholu pēdējos piecos gados iezīmējas stabilizēšanās tendence. 2017. gadā no saindēšanās ar alkoholu mira 117 cilvēki (90 vīrieši un 27 sievietes) jeb 6,0 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2016. gadā mira 111 cilvēki (88 vīrieši un 23 sievietes) jeb 5,7 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Kopējā mirstība no alkohola izraisītām aknu slimībām48,49 palielinājusies no 7,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2011. gadā līdz 7,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2017. gadā. No alkohola izraisītām aknu slimībām 2017. gadā miruši 150 cilvēki (102 vīrieši un 48 sievietes). No visām alkohola izraisītām aknu slimībām Latvijā 2017. gadā visaugstākā mirstība (114 cilvēki jeb 5,9 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija no alkohola izraisītās aknu cirozes, kas veido 76% mirstību no visām alkohola izraisītām aknu slimībām. Taču mirstība no alkohola izraisītām aknu slimībām Latvijā 2017. gadā bija 39% no visiem nāves gadījumiem no aknu slimībām. SPKC 2015. gadā veiktajā pētījumā "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū ESPAD 2015" (turpmāk - ESPAD 2015) secināts, ka 2015. gadā līdz 89,0% samazinājies 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, kuri kaut reizi dzīves laikā lietojuši alkoholu (2011. gadā tie bija 96,0%), tomēr 2015. gada rādītājs joprojām bija augstāks nekā ESPAD vidējais rādītājs - 80,0%.50 Tāpat ir samazinājies pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu lietojušo 15 gadus veco skolēnu īpatsvars (77,0%), kas ir par 10,0% mazāk nekā 2011. gadā (87,4%). Tāpat jāatzīmē, ka 2015. gadā ir samazinājies 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, kuri lietoja alkoholu riskantā51 veidā vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā (42,5%), 2011. gadā šis rādītājs bija 49,0%. Alkohola lietošana grūtniecības laikā ir kaitīga grūtnieces veselībai un augļa attīstībai. Bērniem, kuri pakļauti smagai prenatālai alkohola iedarbībai, pieaug dažādu fizisku un psihisku saslimšanu risks pirms un pēc dzemdībām, kā arī turpmākajā dzīvē. Šādiem bērniem ir arī paaugstināts augšanas traucējumu risks. Mātes alkohola lietošanas rezultātā bērnam var attīstīties neirālie traucējumi, kas rada nopietnas mācīšanās un uzvedības problēmas. Turklāt bērniem, kas pakļauti mazākai alkohola iedarbībai, var attīstīties līdzīgi simptomi vieglākā formā. Alkohola lietošanas sekas ir atkarīgas no tā, kurā grūtniecības periodā tas lietots. Pirmajos 3 mēnešos ir paaugstināts strukturālo anomāliju risks, bet vēlākajos mēnešos pieaug augšanas aiztures un patoloģiskas smadzeņu attīstības risks.52 Atbilstoši PVO veiktā pētījuma rezultātiem, nav drošas alkohola devas, kuru lietojot, grūtnieces un bērna veselība nebūtu apdraudēta, līdz ar to grūtniecības laikā būtu jāatturas no alkohola lietošanas.53 Savukārt atbilstoši SPKC 2013. gada pētījuma datiem, 17,3% sieviešu grūtniecības laikā vismaz reizi lietojušas alkoholu, un vairumam (89,6%) neviens nav ieteicis to pārtraukt.54 Iedzimto veselības traucējumu kopumu, kas rodas bērnam, ja sieviete grūtniecības laikā lieto alkoholu, sauc par augļa alkohola sindromu (no angļu valodas - Fetal Alcohol Spectrum Disorders)(turpmāk - FASD). Saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā ik gadu tiek reģistrēti tikai daži FASD gadījumi, taču speciālisti atzīst, ka praksē šādu gadījumu, iespējams, ir vairāk. Jāuzsver, ka arī pasaulē FASD nav pietiekami izpētīts, ko var izskaidrot ar nepietiekamu diagnosticēšanu. Dati liecina, ka Itālijā FASD prevalence atbilst 2,0 - 4,0%, ASV - 1,0%, taču lielākai daļai valstu šāda informācija nav pieejama.55 Jāatceras, ka FASD nevar izārstēt, taču var novērst, veicinot atturību no alkohola lietošanas grūtniecības laikā. Taču situācijas detalizētākai analīzei būtu nepieciešams veikt papildu pētījumu par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā. 2017. gada 14. martā EK publicēja ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par alkoholisko dzērienu obligāto marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību. Šobrīd uz alkoholiskajiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, neattiecas obligātā prasība par sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību. Taču EK rīcībā trūkst informācijas attiecībā uz objektīvu iemeslu, kas attaisnotu to, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem netiek norādīta informācija par sastāvdaļām un uzturvērtību, kas ir obligāta prasība pārējiem pārtikas produktiem.56 Pie tam, lai arī EK 2017. gada 14. marta ziņojumā par alkoholisko dzērienu obligāto marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību57 minēts, ka prasības attiecībā uz alkoholisko dzērienu marķēšanu tiks harmonizētas ES līmenī, ES normatīvie akti neaizliedz noteikt stingrākas prasības katrai dalībvalstij individuāli. Jau šobrīd ir vairākas valstis, kurām ir noteiktas papildu marķēšanas prasības attiecībā uz alkoholisku dzērienu vai konkrētu alkoholisku dzērienu sastāvdaļām un uzturvērtību - Čehijai, Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Horvātijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai, Austrijai, Portugālei, Rumānijai, Somijai un Krievijai. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka patērētājiem ir jānodrošina tiesības zināt alkoholisko dzērienu sastāvdaļas un uzturvērtību, kas ļautu viņiem izdarīt apzinātu izvēli par to, kādus dzērienus un kādos daudzumos lietot, minētā informācija būtu iekļaujama alkoholisko dzērienu marķējumā. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma pētnieku komanda 2018.-2019. gadā veica pētījumu par procesu atkarībām, aptverot azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, to ietekmējošos faktorus, kā arī kaitējumu58. Minētā pētījuma dati (gan ekspertu intervijas, fokusgrupu diskusijas un aptaujas dati) norādīja, ka spēlēšanas paradumi ir saistīti ar atkarību izraisošu vielu lietošanu (smēķēšana, alkohols un narkotiskās vielas). Pētījuma dati liecina, ka respondenti, kas norādījuši uz biežāku alkohola lietošanu, norādījuši arī, ka biežāk spēlē azartspēles. Kā norādīts pētījumā, procesu atkarības bieži ir cieši saistītas ar vielu atkarības procesiem un šī saikne var būt gan saistīta ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots patofizioloģiskais mehānisms, gan spēļu zāles un kazino kultūru, kas netieši veicina alkohola lietošanu (piemēram, alkohola diennakts pieejamību ar zemākām cenām), smēķēšanu (ar iespēju smēķēt azartspēļu zālēs speciāli ierādītās telpās, neizejot no azartspēļu zāles). Ņemot vērā iepriekšminētā pētījuma rezultātus un secinājumus, ka atkarību izraisošo vielu lietošana spēļu vietās ir nozīmīgs veicinošs faktors azartspēļu atkarības gadījumā, būtu nepieciešams noteikt ierobežojumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību un lietošanu aazartspēļu zālēs un kazino. Identificētās problēmas: 1. Alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju un vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju pieaug un joprojām pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. 2. Iedzīvotāju vidū ir plaši izplatīta riskanta alkohola lietošana, jo īpaši vīriešu vidū. 3. Joprojām ir izplatīta transportlīdzekļu vadīšana personai atrodoties alkohola reibumā, izraisot ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem un cietušajiem. 4. Alkohola lietošana jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. 5. Sabiedrība nav pietiekami informēta un izglītota par alkohola nodarīto kaitējumu veselībai, it īpaši grūtniecības laikā. 6. Aprēķinot absolūtā alkohola patēriņu valstī, netiek atrēķināts tūristu patērētais alkohola apjoms, kas rada maldīgu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņu. 2.2. Alkoholisko dzērienu piedāvājums, to ierobežošana un kontrole Saskaņā ar PVO izstrādāto dokumentu "Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai", alkohola pieejamības ierobežošanai ir būtiska nozīme alkohola patēriņa un tā radītā kaitējuma mazināšanā.59 Latvijā kopš 2013. gada ir aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu. Distances līgums ir vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tālrunis, internets u.c). Atbilstoši Saeimā 2017. gada 9. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem "Alkoholisko dzērienu aprites likumā" ar 2018. gada 1. janvāri alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz: 0,5 litrus, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, 1 litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Minēto iepakojuma tilpuma ierobežojumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā nepiemēro, ja iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē, bet alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus, kas saražoti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tie iepakoti neatbilstoši iepriekš minētajām prasībām, bija atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. martam.60 Īstenotā ierobežojuma mērķis ir samazināt vienā reizē izdzertā alkohola daudzumu, mazinot veselībai nodarīto kaitējumu. Lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu, plānā paredzēts aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 22% un kuru tilpums nepārsniedz 0,2l, un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā. Izvērtējot pasākuma ietekmi, paredzams, ka tiks pārtraukta tādu alkoholisko dzērienu tirdzniecība, kuri ir pieprasīti riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju vidū un samazināsies alkohola patēriņš tādu personu vidū, kas pārmērīgi lieto alkoholu. Tāpat minētais pasākums mazinās videi nedraudzīgā materiāla plastmasas (PET) iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos un apkārtējā vidē. Šāda tilpuma alkoholiskie dzērieni ir izplatīti ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Attiecīgi - Lietuvā 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā norma61, kas paredz Lietuvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22% un kurus ražotājs ir pildījis glāzēs, tasēs un citos traukos tūlītējam patēriņam. Augstāk minētā Lietuvas likumprojekta pamatojumā62 norādīts, ka tā mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību, mērķtiecīgi ierobežojot tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Lietuvā, kas galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu un kas šādus dzērienus lieto no rīta ar mērķi samazināt paģiru ietekmi un izraisa alkohola lietošanu katru dienu. Pēdējo gadu laikā valsts tiesībaizsardzības iestāžu izņemtā alkohola daudzums pieaug un valstī palielinājies nevis kontrabandas ceļā no trešajām valstīm ievestā, bet Latvijā nelegāli saražotā spirta un alkohola daudzums.63 Arī VID, apkopojot dažādu ekspertu un pētījumu datus, vērtējot legālā un nelegālā alkohola tirgus tendences un to ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, ir secinājis legālā alkohola tirgus pieaugumu. Kopsakarā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un citām tendencēm alkohola lietošanas jomā (lietošanas biežumu, alkohola veidu) VID ir secinājis, ka nelegālā alkohola tirgus īpatsvars samazinās. Kopumā VID dati rāda, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības pieaug, kas liecina par tendenci, ka iedzīvotāji iegādājas alkoholiskos dzērienus legālās tirdzniecības vietās.64 Pēc FM un VID sniegtās informācijas, pēdējo gadu laikā salīdzinoši bieži un lielos apjomos VP nelegālā alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās ir konstējusi, ka tiek pārdoti atšķaidīti dezinfekcijas līdzekļi (piemēram, XP10), kas satur spirtu. Tāpat legālās tirdziniecības vietās ir pieejams "kosmētiskais spirts". Abus iepriekšminētos produktus, alkohola atkarīgas personas izmanto apreibināšanās nolūkiem. Šādus spirtu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu lietošana ir veselībai bīstama un var radīt smagu saindēšanos, kuras dēļ ir nepieciešama nopietna ārstēšana un var iestāties pat nāve. Pēc SPKC sniegtās informācijas par pacientiem, kuri ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem līdzekļiem 2014.-2017. gadā65 var konstatēt, ka 2017. gadā - 21 personas vecumā no 15 līdz 65 un vairāk gadiem (2016. gadā - 13, 2015.gadā - 20, 2014. gadā - 21) bija vērsušās pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem līdzekļiem (piemēram, dažādu veidu spirti, denaturētais spirts, dezinfekcijas līdzeklis, smaržas, odekolons u.c.). Tomēr jāuzsver, ka SPKC rīcībā ir dati tikai par tiem pacientiem, kas ir vērsušies pēc palīdzības, t.sk. par personām, kas šādus spirtu saturošus līdzekļus ir iedzēruši netīšām nevis apreibināšanās nolūkā. VM vai SPKC nav pieejami precīzi dati par to, cik daudz personas lieto šādus spirtu saturošus kosmētiskos vai higiēnas līdzekļus apreibināšanās nolūkā. Pamatojoties uz VP sniegto informāciju, 2017. un 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, kas ir saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju: 2016. gadā 233 kriminālprocesi; 2017. gadā 204 kriminālprocesi; 2018. gadā 113 kriminālprocesi. Tāpat 2017. gadā un 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits attiecībā uz alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu (2016. gadā -206; 2017. gadā - 180; 2018. gadā - 153). Vienlaikus 2017. gadā no nelegālās apgrozības izņemti 107 163,57 litri alkoholisko dzērienu (2016.gadā 114 587,91 litri alkoholisko dzērienu). Pārsvarā tiek izņemts nezināmas izcelsmes alkohols - 100 943,6 litri. Savukārt 2018. gadā samazinājies no nelegālās apgrozības izņemtā alkohola daudzums. Pārskata periodā izņemti 83003,66 litri. Arī 2018. gadā izņemts nezināmas izcelsmes alkohols 80084,23 litru apmērā. Aizvien biežāk noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti, izdara personas, kas iepriekš nav bijušas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Bieži vien nelegālajā alkohola apritē iesaistītajām personām galvenais ienākumu avots ir ar alkoholu veikto nelikumīgo darbību rezultātā gūtā peļņa. Sabiedrībā valda viedoklis, ka ekonomiska rakstura noziedzīgs nodarījums ir mazāk bīstams, salīdzinot ar cita veida noziegumiem. Vienlaikus nelielie naudas sodi, kas bieži vien netiek samaksāti, rada nesodāmības sajūtu.66 Atbilstoši IeM IC datiem un publicētajam pārskatam par 2017. gadā sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem67, kas sagatavoti pēc Sodu reģistrā iekļautajām ziņām, (turpmāk - Centra pārskats) Latvijas Republikā 2017. gadā kopumā sastādīti 25 060 administratīvo pārkāpumu protokoli par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 171.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. No tiem 24 570 gadījumos piemērota administratīvā atbildība. Atbilstoši Centra pārskatam Latvijas Republikā 2017. gadā kopumā ir sastādīti 2 651 administratīvā pārkāpuma protokoli par LAPK 171.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais. No tiem 1 414 gadījumos piemērota administratīvā atbildība. 1. tabula. Sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu skaits citām personām par bērnu tiesību pārkāpšanu 2017. un 2018. gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti Sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits citām personām par bērnu tiesību pārkāpšanu Izmaiņas 2017. gads 2018. gads +/- Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem 186 283 +97 Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem atkārtoti 19 17 -2 Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā 118 112 -6 Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim 36 41 +5 Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai 139 154 +15 Kopš 2013. gada VP darbiniekam ir tiesības veikt kontrolpirkumus, iesaistot tā izdarīšanā citas personas, tajā skaitā nepilngadīgos, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam. Saskaņā ar VP datiem, 2018. gadā ir palielinājies sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, kā arī par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai (skat. 1. tabulu). Attiecībā uz alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešiem, ESPAD 2015. gada pētījuma68 dati liecina, ka Latvijā četru gadu laikā (kopš 2011. gada) ir būtiski mazinājusies alkohola pieejamība- par 14,2%, taču rādītājs joprojām ir augsts (70,0%), kaut arī ir zemāks nekā vidējais ESPAD rādītājs (78,0%) (skat. 6. attēlu). 6. attēls. Tendences alkoholisko dzērienu pieejamības indeksā ESPAD kohortas skolēnu vidū, 1995.-2015. gads (%) Avots: SPKC,2016. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū Latvijā 2015.gadā (ESPAD pētījums)69 2015. gadā kopumā lielākajai daļai 15 gadus vecu skolēnu Latvijā alkohols bija viegli vai ļoti viegli pieejams (skat. 2. tabulu). Ja vien to vēlētos, 70,0% aptaujāto jauniešu būtu viegli vai ļoti viegli iegūt vismaz kādu no izplatītāko alkoholisko dzērienu veidiem (2011. gadā - 84,2%), 2015. gadā līdzīgs rezultāts bija arī Lietuvā (70,0%), savukārt Baltijas valstu vidū lielākais rādītājs bija Igaunijā (73,0%). Dati liecina, ka 2015. gadā 15 gadus vecu skolēnu vidū populārākie alkoholiskie dzērieni bija alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Zēnu vidū populārākais bija alus un degvīns, bet meitenēm - vīns un sidrs. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams pastiprināt kontroli, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Papildus tam, lai novērstu nepilngadīgo izdarītos likumpārkāpumus, liela nozīme ir preventīvajam darbam ar nepilngadīgajiem. 2. tabula. Alkoholisko dzērienu pieejamība 2015. gadā sadalījumā pa alkoholisko dzērienu veidiem skolēnu vidū, % Alus Sidrs Gatavie alkoholiskie kokteiļi Vīns Stiprie alkoholiskie dzērieni Neiespējami 10,3 13,1 17,1 13,2 19,4 Ļoti grūti 8,0 8,5 9,4 9,7 12,0 Diezgan grūti 9,1 8,6 11,6 17,1 14,0 Diezgan viegli 30,5 26,2 24,6 22,2 19,3 Ļoti viegli 32,6 33,3 26,8 26,9 25,7 Grūti pateikt 9,6 10,6 10,7 10,9 10,4 Avots: ESPAD, 2015. SPKC, 2016. Papildus 2019. gadā tika veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā70 attiecībā uz bērnu aizsardzību no riska situācijām, kas saistītas ar vecāku atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē, paredzot, ka par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Identificētās problēmas: 1. Pieaug Latvijā nelegāli saražotā spirta un alkohola daudzums, kā arī apreibināšanās nolūkos tiek lietoti kosmētiskie un dezinfekcijas līdzekļi, kas satur spirtu, kuru lietošana var būt veselībai bīstama. 2. Palielinājies alkoholisko dzērienu lietošanas vai atrašanās alkoholisko dzērienu ietekmē administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu skaits un pārkāpumu skaits. 3. Alkoholiskie dzērieni joprojām ir viegli pieejami jauniešiem. 2.3. Alkoholisko dzērienu mārketings un cenu politika Pētījumi liecina, ka alkoholisko dzērienu reklāma mudina iedzīvotājus (jo īpaši jauniešus) pirkt un lietot alkoholu. Piemēram, Eiropas Alkohola un Veselības foruma ekspertu veiktā pētījumu pārskata71 par alkohola reklāmas ietekmi uz alkohola patēriņu rezultāti norādīja, ka alkohola reklāma veicina alkohola lietošanas uzsākšanu jauniešu populācijā un palielina alkohola patēriņu to jauniešu vidū, kuri alkoholu jau ir lietojuši. Pētījumi liecina, ka visa veida alkoholisko dzērienu reklāma (televīzijā, drukātajos izdevumos, internetā, dažādos pasākumos utt.) palielina alkohola lietošanas biežumu jauniešu vidū.72 Tāpat pētījumu rezultāti rāda, ka alkoholisko dzērienu reklāma internetā ir saistīta ar riskantu alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū.73 Savukārt alkohola nozares industrija izmanto dažādus paņēmienus un digitālās tehnikas, visbiežāk internetā un sociālajos medijos, lai netieši un slēptā veidā ietekmētu jauniešus.Turklāt tika pierādīts, ka alkoholisko dzērienu sponsorēšana sporta pasākumos ir saistīta ar alkohola lietošanu jauniešu vidū, vienlaikus palielinot risku uzsākt alkohola lietošanu nākotnē.74 Vairāki pētījumi, kas veikti sadarbībā ar PVO ekspertiem, norāda, ka alkohola reklāmas ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū.75 Savukārt SPKC 2015. gada pētījuma dati par sabiedrības atbalstu jaunām iniciatīvām alkohola politikas jomā liecina, ka 70,0% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka alkohola reklāma ir jāaizliedz vispār.76 Jāuzsver, ka jaunieši ir īpaša mērķa grupa, kura ir pastiprināti jāaizsargā no alkoholisko dzērienu mārketinga ietekmes, ņemot vērā, ka jaunieši ir vairāk pakļauti mārketinga ietekmei, salīdzinot ar pieaugušiem cilvēkiem. Agrāka alkohola lietošanas uzsākšana un tā intensīva lietošana pusaudžu vecumā paaugstina alkohola atkarības izveidošanās risku, kā arī palielina veselībai nodarīto kaitējumu, negatīvi ietekmējot veselības stāvokli arī turpmākajā dzīvē. Atbilstoši PVO izstrādātajā dokumentā "Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai" noteiktajam alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošanai un cenu politikai ir nozīmīga loma alkoholisko dzērienu patēriņa un tā rādītā kaitējuma mazināšanā.77 Latvijā kopš 2014. gada alkoholisko dzērienu vides reklāma ir aizliegta. Veselības ministrija 2013. gadā izstrādāja priekšlikumus aizliegumam reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus un pasludinātās alkoholisko dzērienu izpārdošanas, kā arī aizliegumam reklamēt alu un vīnu televīzijā un radio laikā no plkst. 6.00 līdz 22.00, tomēr šos priekšlikumus nesaskaņoja citu nozaru ministrijas un alkoholisko dzērienu industrija, kā arī minētie grozījumi netika atbalstīti Ministru kabinetā. Latvijā alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti, izņemot attiecībā uz alu un vīnu. Vienlaikus ir noteikti kritēriji ar alkoholisko dzērienu saistītajiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Piemēram, alkoholisko dzērienu reklāmu nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem un tajās nedrīkst piedalīties nepilngadīgie, kā arī tās nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā u.c.78 Kā labas prakses piemēru var minēt Norvēģiju, kur alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta televīzijā, radio un internetā,79 arī Zviedrijā tā ir pilnībā aizliegta televīzijā un radio.80 Kopš 2018. gadā Lietuvā alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta pilnībā, savukārt Igaunijā no 2018. gada 1. jūnija aizliegta vides reklāma un alkohola reklāma sociālajos medijos un vēl vairāk ierobežota alkohola reklāma televīzijā, radio un žurnālos, kā arī aizliegtas laimīgās stundas vai iespēja piedāvāt alkoholu par zemāku cenu nekā parasti. Saskaņā ar PVO rekomendācijām, akcīzes nodokļa likmes palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un cenu politika ir vieni no būtiskākiem instrumentiem alkoholisma apkarošanas jomā.[81] Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" Latvijā, sākot ar 2015. gadu, akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem paredzēts palielināt katru gadu līdz 2020. gadam. 2017. gadā Ministru kabinetā tika apstiprinātas "Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam", kuru ietvaros paredzēts straujāk paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 8. jūlijā pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15% no 2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim. Lēmums mazināt akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika īstenots pēc 2019. gada jūnijā Igaunijas parlamentā pieņemtajiem grozījumiem, kas paredzēja par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, raudzētajiem dzērieniem, kuru alkohola tilpumprocents nepārsniedz 6% un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā. Atbilstoši 2019. gada 8. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli"82 2020. gada 1. martā bija paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, izņemot raudzētos dzērienus ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilp.%, saskaņā ar Saeimā 2017. gada 27. jūlijā83 pieņemto akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas grafiku. Ņemot vērā akcīzes nodokļa likmes samazinājumu 2019. gada 1. augustā, visstraujākais akcīzes nodokļa likmes palielinājums būtu bijis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (stiprajam alkoholam) - likme tiktu palielināta līdz 2025 euro par 100 litriem absolūtā spirta jeb par 29,5%, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilp.% un starpproduktiem akcīzes nodokļa likmes palielinājums būtu bijis vidēji 10%. 2019. gadā kopējais alkoholisko dzērienu un alus patēriņa pieauguma temps bija lēnāks nekā tika prognozēts sastādot plānu, kā arī pierobežas tirdzniecības apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājās, kā rezultātā, ņemot vērā arī akcīzes nodokļa likmes samazinājumu stiprajam alkoholam ar 2019. gada 1. augustu, veidojās 2019. gada akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde 28,4 milj. euro apmērā. 2019. gada plāna neizpilde ietekmēja vidēja termiņa akcīzes nodokļa ieņēmumus, līdz ar to plānotie ieņēmumi vidējā termiņā būtu bijis jāsamazina par aptuveni 30 milj. euro gadā. Lai novērstu negatīvo ietekmi uz Latvijas komersantiem, kas veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, Saeima 2020. gada 20. februārī pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli"84, kas paredzēja pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021. gadā, paaugstinot tās vidēji par 5% gadā, tomēr nesasniedzot iepriekšējos grozījumos noteiktās akcīzes nodokļa likmes, kuras bija noteiktas uz 2020. gada 1. martu. Nepārdomāta akcīzes nodokļa politika attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem veicina alkoholisko dzērienu pieejamības palielināšanos, jo alkoholisko dzērienu akcīzes likmes ietekmē arī alkoholisko dzērienu cenu, kā arī ietekmē alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu. Vairākās PVO publikācijās par alkohola nodokļu politiku tiek m inēts 10% akcīzes nodokļa paaugstinājuma piemērs (palielinot par 10% akcīzes nodokli tiek prognozēts patēriņa samazinājums alum par 5%, vīnam par 6,4% un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 7,9%.85;86). Akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir būtisks instruments, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu visās sabiedrības grupās, tai skaitā, lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un lietošanu jauniešu87 vidū.88;89 Vienlaikus pētījumā, kurā salīdzināts ES valstīs ieviestais akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem90 secināts, ka Austrumeiropas valstīs ir zemākas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, nekā piemēram Ziemeļvalstīs, kurās ir visaugstākās likmes ES. Pēc EK apkopotās informācijas par ES dalībvalstīm 2019. gadā91, Latvijā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam 2019. gadā bija 9. augstākā, un tā bija augstāka kā Vācijā, Austrijā, Polijā, Bulgārijā, bet joprojām tā ir zemāka kā Ziemeļvalstīs. Latvijā akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem pēc tās samazināšanas 2019. gada 1. augustā bija 12. augstākā starp ES dalībvalstīm, un tā bija augstāka kā, piemēram, Vācijā, Polijā, Austrijā, bet joprojām tā ir zemāka kā Ziemeļvalsīs92. Alkohola patēriņa pieaugumu veicina ne tikai zemas akcīzes nodokļa likmes, mārketinga pasākumi, bet arī dažādi alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas un cenu samazināšanas pasākumi. Mazumtirdzniecības vietās alkoholiskajiem dzērieniem tiek rīkotas akcijas, atlaides t.sk. apjoma atlaides, kuru mērķis ir pārdod pēc iespējas vairāk produktus, piedāvājot pircējam zemāku cenu, kas tiešā veidā palielina patērētāja izvēli iegādāties alkoholisko dzērienu. Tādējādi pieaug arī patēriņš, jo alkoholiskie dzērieni ir pieejami par zemāku, pircējam izdevīgāku cenu. Šobrīd "Alkoholisko dzērienu aprites likuma" 6. panta trešajā daļā ir aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Vienlaikus mazumtirdzniecības vietās vērojami alkoholisko dzērienu speciālie piedāvājumi (iespēja iegādāties alkoholisko dzērienu un saņemt citu preci, pakalpojumu ar atlaidi un otrādi, alkoholiskā dzēriena iepakojuma apmaiņa pret balvu, dažādas izlozes un ceļojumi, kā arī speciālo piedāvājumu rīkošana pircēju, klientu dzimšanas dienā, piedāvājot iegādāties alkoholiskos dzērienus ar atlaidi u.c.) un alkoholisko dzērienu izpārdošanas (cenu samazinājums konkrētām vai visām precēm). Visi iepriekšminētie tirdzniecības veicināšanas un mārketinga pasākumi, kā arī valstī īstenotā cenu un akcīzes nodokļa politika, palielina alkoholisko dzērienu pieejamību. Tāpēc, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu un pieejamību, nepieciešams ieviest mārketinga un reklāmas, kā arī dažādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu ierobežošanu alkoholiskajiem dzērieniem. Sabiedrības informēšanai un veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumiem ir liela nozīme, lai mazinātu kaitīgo paradumu veidošanos iedzīvotāju vidū. Svarīgi pasākumi sabiedrības veselības izpratnes veicināšanai ir kampaņu veidošana par kaitīgiem paradumiem, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, zinātnisku pētījumu veikšana sabiedrības veselības jomā. 2015. gadā Lietuvā tika izveidots Valsts sabiedrības veselības fonds93, kas paredz finansējumu 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa par alkohola, tabakas un azartspēļu ieņēmumiem novirzīt sabiedrības veselības veicināšanai. Šāda fonda izveide ir ļāvusi Lietuvas veselības sektoram sekmēt kampaņu, zinātnisko pētījumu un dažādu citu sabiedrības veselības veicinošu pasākumu īstenošanu, pateicoties finansējuma pieaugumam. Identificētās problēmas: 1. Sabiedrība, it īpaši jaunieši, ir pakļauti alkoholisko dzērienu reklāmai un mārketinga spiedienam. 2. Iedzīvotājiem ir pieejams lēts alkohols, ņemot vērā valstī noteikto cenu un akcīzes nodokļa politiku, kā arī mazumtirdzniecības vietās notiekošos dažādus alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas un cenu samazināšanas pasākumus. 2.4. Narkoloģisko pacientu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumi94 Saskaņā ar 2012. gada 24. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70 "Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība" Latvijā tiek nodrošināta narkoloģisko pacientu ambulatorā un stacionārā ārstēšana, kā arī medicīniskā un sociālā rehabilitācija. Noteikumi nosaka, ka atkarības slimības diagnozi konstatē un ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personām. Narkoloģisko slimnieku ārstēšana Latvijā tiek nodrošināta saskaņā ar Ārstniecības likumu, kas nosaka, ka alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Latvijā narkologs ir tiešās pieejamības speciālists, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (saskaņā ar SSK-10 diagnožu kodiem F10-F19, F63.0). Saskaņā ar 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 555"Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" narkoloģiskie pacienti var saņemt ambulatoro narkoloģisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem, veicot līdzmaksājumu. Narkoloģiskajiem pacientiem ir arī iespēja ārstēties pie privāti praktizējošiem ārstiem par saviem līdzekļiem. Ambulatorā narkoloģiskā ārstēšana ietver alkohola atkarības slimības diagnostiku, ārstēšanas plāna izstrādi un ambulatoro ārstēšanas metožu izvēli, kā arī nosūtīšanu stacionārai ārstēšanai vai medicīniskajai rehabilitācijai. Ambulatorā narkoloģiskā palīdzība ir pieejama visos Latvijas reģionos, taču tās sadalījums valstī nav vienmērīgs. Lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, bet reģionos narkologu pieejamība ir nepietiekama. Atbilstoši Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2017. gadā Latvijā narkoloģisko palīdzību …