Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma

1. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma
2. panta trešajā daļā minētās darbības. Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 6/26 Smiltenē
3. gada
4. martā Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
5. gada
6. marta lēmumu Nr. 61 (prot. Nr. 4,
7. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
8. panta pirmās daļas
9. un
10. punktu un
11. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
13. gada
14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
15. punktu
16. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā TAPIS izstrādātās Smiltenes novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) daļas: 1.
17. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.
18. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.
19. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.
20. Apes novada domes
21. gada
22. jūnija saistošos noteikumus Nr. 7/2014 "Par Apes novada teritorijas plānojuma 2014.-
23. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu"; 2.
24. Raunas novada domes
25. gada
26. augusta saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Raunas novada teritorijas plānojuma 2012.-
27. gadam"; 2.
28. Smiltenes novada domes saistošos noteikumus Nr. 19/19 "Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (ar grozījumiem 25.03.
29. saistošie noteikumi Nr. 7/20); 2.
30. Smiltenes novada domes
31. gada 29.jūlija saistošos noteikumus Nr. 9/14 "Launkalnes pagasta Silvas ciema nekustamā īpašuma "Silva 23" (kadastra Nr. 94700030291) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
32. Smiltenes novada domes
33. gada
34. augusta saistošos noteikumus Nr. 3 "Lokālplānojums 31 zemes vienībai no "Jaunciems 1" līdz "Jaunciems 31" Grotūzī, Smiltenes pagastā, Smiltenes novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
35. Smiltenes novada domes
36. gada
37. saistošos noteikumus Nr. 12/23 "Par lokālplānojuma, ar kuru groza Smiltenes novada teritorijas plānojumu un Raunas novada teritorijas plānojumu 2012.-
38. gadam, vēja parkam "Augstkalni", teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (ar 24.08.
39. grozījumiem Nr. 20/23); 2.
40. Smiltenes novada domes
41. gada
42. oktobra saistošos noteikumus Nr. 16/19 "Grundzāles pagasta Aumeisteru ciema nekustamā īpašuma "Šalkas" (kadastra Nr. 94580020011), daļai zemes vienības (kadastra Nr. 94580020091) un daļai zemes vienības (kadastra Nr. 94580020170), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
43. Smiltenes novada domes
44. gada
45. septembra saistošos noteikumus Nr. 10/09 "Detālplānojums zemes gabalam Audēju iela 14 (kad. Nr. 94100704070)"; 2.
46. Smiltenes novada domes
47. gada
48. septembra saistošos noteikumus Nr. 11/09 "Smiltenes pilsētas Audēju iela 20, Rīgas ielas 11 un tām piegulošās teritorijas detālplānojums"; 2.
49. Smiltenes novada domes
50. gada
51. septembra saistošos noteikumus Nr. 12/09 "Launkalnes pagasta zemes gabala Nr. 2 (kad. Nr. 94700100098) detālplānojums". Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Labanovskis
52. pielikums Smiltenes novada pašvaldības
53. gada
54. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 6/26 Smiltenes novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009067337 Dārza iela 3, Smiltene, Smiltenes nov., LV-4729 pasts@smiltenesnovads.lv https://www.smiltenesnovads.lv/ Smiltenes novada teritorijas plānojums Redakcija 3.
55. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs
56. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.
57. Noteikumu lietošana 1.
58. Definīcijas
59. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.
60. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.
61. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.
62. Zemes vienību veidošana 2.
63. Prasības piekļūšanai zemes vienībām 2.
64. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 2.
65. Kultūras pieminekļi 2.
66. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
67. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.
68. Prasības transporta infrastruktūrai 3.
69. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.
70. Prasības apbūvei 3.
71. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.
72. Prasības vides risku samazināšanai 3.
73. Prasības derīgo izrakteņu ieguves vietu izveidei, ekspluatācijai un rekultivācijai 3.
74. Prasības dīķu ierīkošanai 3.
75. Reljefa un augsnes virskārtas saglabāšana
76. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.
77. Savrupmāju apbūves teritorija 4.
78. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.
79. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.
80. Publiskās apbūves teritorija 4.
81. Jauktas centra apbūves teritorija 4.
82. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.
83. Transporta infrastruktūras teritorija 4.
84. Tehniskās apbūves teritorija 4.
85. Dabas un apstādījumu teritorija 4.
86. Mežu teritorija 4.
87. Lauksaimniecības teritorija 4.
88. Ūdeņu teritorija
89. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.
90. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.
91. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.
92. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.
93. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.
94. Ainaviski vērtīga teritorija 5.
95. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.
96. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.
97. Degradēta teritorija
98. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
99. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi
100. pielikums. Ielu kategorijas, sarkanās līnijas
101. pielikums. Redzamības brīvlauki
102. pielikums. Ēkas un stāva augstums
103. pielikums. Pagalmi
104. pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskas teritoriju (TIN4) saraksts
105. pielikums. Smiltenes, Apes, Raunas TIN4 kartes
106. pielikums. Perspektīvā vēja parku teritorija TIN14
107. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.
108. NOTEIKUMU LIETOŠANA
109. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā, un ir daļa no Smiltenes novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums).
110. Lokālplānojumu un detālplānojumu teritorijās jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
111. Ja lokālplānojumu vai detālplānojumu atceļ vai atzīst par spēkā zaudējušu, piemērojams Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas funkcionālais zonējums un Apbūves noteikumi.
112. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Pašvaldība. 1.
113. DEFINĪCIJAS
114. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini: 5.
115. ainavu telpa - ainaviski vērtīga teritorija ar teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktu robežu, kurā saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu ir Latvijas, Vidzemes reģiona, Smiltenes novada un tā konkrētu vietu ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas; 5.
116. apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp attiecībā pret ielu; 5.
117. aizsargstādījumi - apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi; 5.
118. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - preču, citu priekšmetu, beramkravu u.tml. novietošana ārpus telpām - pagalmā, laukumā, būves vaļējā platībā u.tml.; 5.
119. Aumeisteru muižas apbūve - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Aumeisteru muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6860) un tajā ietilpstošie Apbūves noteikumos minētie kultūras pieminekļi: 5.5.
120. Kungu māja - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Kungu māja" (valsts aizsardzības Nr. 6865); 5.5.
121. Pārvaldnieka māja - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Pārvaldnieka māja" (valsts aizsardzības Nr. 6866); 5.5.
122. Pulksteņklēts - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Pulksteņklēts" (valsts aizsardzības Nr. 6863); 5.5.
123. Krogs - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Krogs" (valsts aizsardzības Nr. 6861); 5.5.
124. Stallis - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Stallis" (valsts aizsardzības Nr. 6864); 5.5.
125. Kučiera māja - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Kučiera māja" (valsts aizsardzības Nr. 6868); 5.5.
126. Staļļi - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Staļļi" (valsts aizsardzības Nr. 6869); 5.5.
127. Manēža - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Manēža" (valsts aizsardzības Nr. 6862); 5.5.
128. Aumeisteru muižas parks - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Parks" (valsts aizsardzības Nr. 6862); 5.
129. Brantu muižas kungu māja - vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Brantu muižas kungu māja" (valsts aizsardzības Nr. 9155); 5.
130. cietais segums - ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts) vai bruģa; 5.
131. ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi - būves, konstrukcijas un paņēmieni lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus u.tml.; 5.
132. iekšpagalms - ārtelpa zemes vienībā, kuru ierobežo brīvi stāvošas vai savienotas dzīvojamās mājas un kas paredzēta šo dzīvojamo māju iedzīvotāju primāro rekreācijas un saimniecisko vajadzību nodrošināšanai; 5.
133. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās; 5.
134. Palsmanes luterāņu baznīca - reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Palsmanes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6871); 5.
135. Pašvaldība - Smiltenes novada pašvaldība; 5.
136. piebraucamais ceļš, piebrauktuve - māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām vai to grupām, vai inženierbūvēm, tostarp lai veiktu objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju Aizsargjoslu likuma izpratnē; 5.
137. pagalms - būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu
138. pielikumam. 5.
139. priekšpagalms - zemes vienības daļa starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju (galvenās ēkas fasādes projekcija 900 leņķī pret ielas sarkano līniju), kura paredzēta galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai skatā no ielas, no kuras zemes vienībai ir organizēta piekļūšana; 5.
140. "Riņģu" saiešanas nams - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ""Riņģu" saiešanas nams" (valsts aizsardzības Nr. 6140); 5.
141. saules paneļu parks - saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) vai saules enerģijas kolektoru kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot, ja saules paneļi piestiprināti ēkas daļām vai elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi ir integrēti jumta vai sienu materiālos; 5.
142. Smiltenes luterāņu baznīca - valsts nozīmes "Smiltenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6872); 5.
143. Smiltenes muižas komplekss - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Smiltenes muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6873), kurā ietilpst šādi Apbūves noteikumos minēti kultūras pieminekļi: 5.19.
144. Vācu ordeņa pilsdrupas - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Pilsdrupas", kas datētas ar 14.-
145. gs. (valsts aizsardzības Nr. 6874); 5.19.
146. Smiltenes viduslaiku pils - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis "Smiltenes viduslaiku pils" (valsts aizsardzības Nr. 2387); 5.
147. vizuālā ietekme - izmaiņas, kuras ietekmē ainavas vai kultūrvēsturiska objekta vizuālo tēlu, saskatamību vai ainavisko raksturu; 5.
148. skatu līnija - vizuālā perspektīva, kura no noteiktiem skatu punktiem ļauj uztvert vizuāli nozīmīgas ainavas, dabas vai kultūrvēsturiskus elementus, veidojot ainavas telpisko struktūru; 5.
149. zemes vienības fronte - zemes vienības projektētā robeža gar ielu.
150. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.
151. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
152. Visā Smiltenes novada teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam, atļauts: 6.
153. ierīkot mākslīgos ūdensobjektus - dekoratīvos dīķus bez līmeņa regulēšanas būvēm un notekas teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.tml. vajadzībām, ievērojot normatīvos aktus, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi. 6.
154. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšana un izmantošana. 2.
155. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
156. Visā Smiltenes novada teritorijā aizliegts: 7.
157. uzkrāt metāllūžņus ārpus tam paredzētām vietām, ja tas degradē vidi un ietekmē vai var ietekmēt augsnes spēju pildīt tās funkcijas, vidi, cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu; 7.
158. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, konteinerus, kas nav ražoti kā dzīvojamās mājas, izņemot būvniecības dokumentācijā paredzētos būvlaukumos u.c. īslaicīgās izmitināšanas vietās; 7.
159. aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas izraisa būtisku vides piesārņojumu vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību. 2.
160. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA
161. Atļauts veidot jaunu zemes vienību: 8.
162. ievērojot blakus esošo zemes vienību struktūru un pēc iespējas pa dabiskām robežām; 8.
163. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot Apbūves noteikumu
164. punktā un Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; 8.
165. kurai nodrošināta piekļuve vai iespējas ierīkot piekļuvi atbilstoši Apbūves noteikumu 2.
166. apakšnodaļas noteikumiem; 8.
167. ņemot vērā esošo apbūvi, attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus un attālumus no būves līdz zemes vienības robežām.
168. Ja jaunā zemes vienība ir paredzēta apbūvei ar ēkām, zemes vienības robežas veido vai pārkārto tā, lai, ievērojot aprobežojumus, zemes vienībā var racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu vismaz 10 m).
169. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana: 10.
170. ja sadalīšanas rezultātā zemes vienības platība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; 10.
171. ja reāli nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši būvnormatīvu prasībām.
172. Ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves izvietojumu un zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama jaunveidojamās zemes vienības platības samazināšana, bet ne vairāk kā par 10 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.
173. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās pieļaujama zemes vienību veidošana, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi. 2.
174. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBĀM
175. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja: 13.
176. zemes vienība robežojas ar ielu vai autoceļu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai autoceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš; 13.
177. atbilstoši Apbūves noteikumu
178. punkta nosacījumiem un normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem, glābšanas un apkalpes dienestu transportam, ir iespējams izbūvēt pievienojumu pie ielas vai autoceļa.
179. Jaunu pievienojumu C kategorijas ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, D un E kategorijas ielas brauktuvei - ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Jaunu piekļuvi B kategorijas ielas brauktuvei veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma pie valsts autoceļa līdz krustojumam vai līdz citam ceļa pievienojumam ir 50 m. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
180. Ja jaunbūvējamai ēkai vai ēkai, kurai tiek veikta nozīmīga pārbūve, ir vairākas funkcijas, tad ēkas daļai, kurā ir dzīvojamā funkcija, ir nodrošināma atsevišķa ieeja.
181. Ceļa pievienojumu ieklāj ar tādu pašu segumu kā ielai vai autoceļam, pie kura veido pievienojumu.
182. Ja zemes vienību piekļūšanai paredz jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums. 2.
183. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM
184. Publisko piekļuvju līdz publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ierīkošanai prioritāri izmanto pašvaldības un valsts zemes.
185. Ja šādas piekļuves nav iespējams nodrošināt pašvaldības vai valsts zemēs, tās var tikt ierīkotas arī privātīpašumā esošajās zemēs, iepriekš panākot savstarpēju vienošanos ar zemes īpašnieku vai Zemes pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
186. Publisko piekļuvi ierīko kā gājēju ceļu un velosipēdu ceļu.
187. Ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta slodzei.
188. Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, - nodrošina ceļa parametrus, trasējumu un segumu, kas nodrošina dabas vērtību saglabāšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveides mērķiem. 2.
189. KULTŪRAS PIEMINEKĻI
190. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās jāievēro kultūras pieminekļu jomu regulējošie normatīvie akti un tikai tad, ja izmantošana nav pretrunā ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem, atļauts piemērot Apbūves noteikumu
191. nodaļā noteiktos izmantošanas veidus, zemes vienību veidošanas, apbūves parametrus un citus noteikumus. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izvietojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Saimnieciskā darbība īstenojama, nodrošinot kultūras piemineklim atbilstošās vides, ainavas, apzaļumošanas un labiekārtošanas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.
192. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājama kultūras pieminekļa apkārtnes raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves), kultūras pieminekļa apkārtnei raksturīgā vēsturiskā plānojuma struktūra, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes (tostarp to krastu robežas un dabiskais vai vēsturiskais mākslīgais krastu izveidojums), piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota), kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa.
193. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu būvju būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi. Jebkuriem zemes darbiem, kas skar arheoloģijas pieminekļu teritorijas un aizsardzības zonas, nepieciešams par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās iestādes saskaņojums un arheoloģiskās izpētes uzraudzības nodrošinājums.
194. Pārbūvējot vai atjaunojot arhitektūras pieminekļu ēkas,: 26.
195. nav pieļaujama fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u. c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas; 26.
196. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem; durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm; 26.
197. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru; ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
198. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās prioritāri veicama vēsturisko ēku atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, kultūras piemineklim un tā ainavai neraksturīgas apbūves veidošana. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai. 2.
199. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
200. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas ir attēlotas vai noteiktas Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvniecības dokumentāciju, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni ar mēroga noteiktību vismaz 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.
201. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.
202. Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.
203. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.
204. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.
205. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai
206. Autoceļu un ielu būvniecību veic, ievērojot autoceļu un ielu kategoriju un kategorijai atbilstošo autoceļa zemes nodalījuma joslas minimālo platumu vai minimālo attālumu starp sarkanajām līnijām (Apbūves noteikumu
207. pielikums).
208. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā plāno racionālu un loģisku ielu un ceļu tīklu, veido vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām. Strupceļu veidošana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.
209. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana pie valsts un pašvaldības autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu
210. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā. 3.1.
211. Ceļi un ielas
212. Smiltenes un Apes pilsētā un ciemos ielu iedalījumu kategorijās pēc dominējošās funkcijas nozīmes - B (valsts autoceļš pilsētā un vai ciemā jeb galvenā iela), C (maģistrālā iela), D (pilsētas vai ciema nozīmes iela) un E (vietējas nozīmes iela) nosaka Apbūves noteikumu
213. pielikums.
214. Minimālais attālums starp sarkanajām līnijām jaunām ielām: 35.
215. B kategorijas ielai - atbilstoši likumam par autoceļiem; 35.
216. C kategorijas ielai - 16 m; 35.
217. D kategorijas ielai - 12 m; 35.
218. E kategorijas ielai - 6 m.
219. Esošā apbūvē valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkanās līnijas nosaka pa zemes vienību robežām, pēc iespējas veidojot taisnas sarkanās līnijas un ievērojot tādu attālumu starp sarkanajām līnijām, lai neskartu esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.
220. Jaunā apbūvē (neapbūvētas zemes vienības vismaz viena kvartāla garumā) valsts autoceļiem ciemos sarkanās līnijas nosaka pa zemes vienību robežām, bet ņemot vērā autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu. Zemes vienībās gar valsts autoceļiem ciemos ievēro papildus attālumu, kurā apbūves un piekļuves nosacījumus precizē ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem. Zemes vienībās gar valsts galvenajiem un reģionālajiem papildus attālums ir 10 metri un gar valsts vietējiem autoceļiem ir 2 metri.
221. Konkrētās ielas platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu
222. pielikumā un Apbūves noteikumu
223. punktā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.
224. Piebraucamo ceļu un ielu pievienojumus pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem/ielām paredz atbilstoši normatīviem aktiem un autoceļa valdītāja izsniegtajiem noteikumiem. Pievienojumu valsts autoceļiem veidošanā pēc iespējas ievēro hierarhijas principu: māju vai komersantu ceļš - pašvaldības ceļš/iela - valsts vietējais autoceļš - valsts reģionālais autoceļš - valsts galvenais autoceļš.
225. Pievienojumu dažādas kategorijas ielām veido, iespēju robežās ievērojot principu, ka ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par vienu pakāpi.
226. Plānotās ielas šķērsprofilu nosaka attiecīgā objekta būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, vai lokālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas un paredzot iespēju nodrošināt gājēju un transportlīdzekļu satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietojumu saskaņā ar atbildīgo institūciju nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem, ievērojot transporta būvju un inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.
227. Veicot būvniecību, jāparedz apstādījumu risinājumi starp ielu sarkanajām līnijām.
228. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts: 43.
229. būvēt un pārbūvēt tādas būves, kas saistītas ar transporta funkciju; 43.
230. būvēt inženiertehniskās infrastruktūras būves; 43.
231. ierīkot autostāvvietas; 43.
232. atjaunot esošas būves esošajā būvapjomā; 43.
233. izvietot īslaicīgas lietošanas būves tirdzniecības un pakalpojumu funkcijai ar apbūves laukumu līdz 15 m2; 43.
234. izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, saskaņojot Pašvaldības būvvaldē to vizuālo noformējumu un novietojumu.
235. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām un autoceļu ceļa nodalījuma joslās aizliegts veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras u.tml.), kā arī patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.) un veidot stādījumus, kas ierobežo transporta kustību. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā sabiedrības drošības apsvērumus, Pašvaldība var pieņemt lēmumu par atļauju izvietot transporta kustību norobežojošo būvi vai cita veida elementus.
236. Ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā aizliegts patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus.
237. Vēsturisko savrupmāju piebrauktuvēm Smiltenes un Apes pilsētās, kas nodrošina piebraukšanu vairākiem nekustamajiem īpašumiem, piebrauktuves minimālais platums 3-3,5 m. Uz piebrauktuvēm nedrīkst atrasties neviena no namīpašumu ēku daļām, pagaidu būvēm, būvmateriālu vai citu materiālu krautnēm un tās nedrīkst izmantot automašīnu ilgstošai stāvēšanai un izmantot kā autostāvvietas. 3.1.
238. Noteikumi automašīnu stāvvietām, velosipēdu novietnēm un elektrouzlādes infrastruktūrai
239. Nosakot autostāvvietu skaitu, ņem vērā Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktās minimālās tehniskās prasības. Pašvaldība var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu, ņemot vērā autostāvvietu nodrošinājumu ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
240. Esošām būvēm autostāvvietu skaitu pārskata gadījumos, ja tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana, kas saistīta ar nodarbināto vai apmeklētāju skaita izmaiņām.
241. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
242. Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās. Veicot publiskās būves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamu autostāvvietu esamību 500 m rādiusā ap objektu.
243. Pie publiskās būves (pakalpojumu un tirdzniecības objekti, izglītības, veselības, sporta, tūrisma u.c. publiskās iestādes) un mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem, kā arī parkos un atpūtas zonās, pie autoostas un galvenajām ielām, veloceļiem, gājēju zonām un mobilitātes punktiem ierīko velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku novietnes.
244. Minimālo velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku novietņu skaitu aprēķina šādi: 52.
245. tirdzniecības objektos uz katriem 30 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības - 1; 52.
246. sabiedriskās ēdināšanas telpām un vasaras kafejnīcām uz katrām 5 vietām - 1; 52.
247. sporta būvēs uz katriem 100 m2 lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m2 - 2; 52.
248. kultūras iestādēs, konferenču zālēs uz katriem 100 m2 lietderīgās platības - 2; 52.
249. parku un zaļo zonu atpūtas objektos, tostarp telšu vietās, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m2 - 1; 52.
250. pirmsskolas izglītības iestādēs uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības - 1, pārējās izglītības iestādēs uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības - 3; 52.
251. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m2 lietderīgās platības - 1; 52.
252. viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs uz 300 m2 lietderīgās platības - 1; 52.
253. tirgos uz katriem tirdzniecības platības 40 m2 - 1; 52.
254. ārstniecības iestādēm uz katriem 300 m2 - 1; 52.
255. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) - vismaz
257. Nepieciešamo autobusu stāvvietu skaitu pie publiskām būvēm nosaka būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā konkrēto situāciju un transporta plūsmas aprēķina rezultātus.
258. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu transportlīdzekļu novietni, nosakot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.
259. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, tad kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
260. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka, ņemot vērā objekta funkcionēšanas tehnoloģiju un pamato būvniecības dokumentācijā vai, ja nepieciešams, lokālplānojumā vai detālplānojumā.
261. Vismaz 5% no stāvvietu teritorijas paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem. Ja stāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, ap to veido apstādījumus.
262. Pilsētās un ciemos blīvas apbūves teritorijās, kur pastāv augsta piesārņojuma iespējamība ar naftas produktiem, nodrošina lietus notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu no autostāvvietām. Nosacījumus katrā konkrētā gadījumā izvirza Pašvaldības būvvalde.
263. Ātrās un vidēji ātrās uzlādes stacijas ar vismaz divām pieslēgvietām paredz: 59.
264. ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām valsts un pašvaldību iestādēm; 59.
265. stāvvietās vai stāvlaukumos blakus publiskiem parkiem; 59.
266. tirdzniecības un pakalpojumu objektu stāvlaukumos, ja tirdzniecības vai pakalpojumu objekta platība ir virs 500 m2; 59.
267. stāvvietās un stāvlaukumos blakus intensīvi apmeklētiem objektiem, piemēram, tūrisma objektiem.
268. Autoostās vai to tuvumā paredz sabiedriskajam transportam - autobusiem, mikroautobusiem piemērotas stāvvietas ar ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijām. 3.1.
269. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra
270. Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai autoceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai autoceļa pusē jāizbūvē ietve.
271. Pilsētās un ciemos ielu un autoceļu būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā nodrošina ietvi vismaz 1,2 m platumā.
272. Velosipēdu ceļu un joslu platumu vai apvienoto gājēju un velosipēdu ceļa platumu nosaka būvniecības dokumentācijā atbilstoši prognozētajai satiksmes intensitātei.
273. Gadījumā, ja objektīvu apstākļu dēļ ietves platums ir 1,2 m vai šaurāks, uz tās neparedz izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, kas samazina efektīvo ietves platumu. 3.1.
274. Klātne (segums)
275. Autoceļu, ielu, laukumu, ietvju un atklātu autostāvvietu klātni izbūvē ar cieto segumu (asfaltbetonu, betonu, bruģakmeni, klinkeri) vai irdenu materiālu segumu (šķembu, grants, grants - šķembu u.tml.). Asfaltbetona, betona, bruģakmeņu, klinkeru u.tml. segums izbūvējams pēc visu nepieciešamo inženiertīklu un objektu izbūves, bet šķembu, grants, grants - smilts, klinkeru u.tml. var tikt izbūvēts pirms visu nepieciešamo inženiertīklu un objektu izbūves.
276. Meža ceļu klātne var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu, smilts-grants segumu vai bez ieseguma.
277. Ierīkojot, būvējot vai pārbūvējot ietves vai gājēju ceļus un velosipēdu ceļus parku un atpūtas vietu teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami dažādi segumu veidi. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un seguma konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.
278. Atklātu autostāvvietu izbūvē pieļaujams atvieglotas konstrukcijas segums (stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens materiāla klājums, šķembzāle, zāles klāja ar ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšņu un zāliena kombinācija). 3.
279. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.
280. Vispārīgās prasības inženiertehniskai apgādei
281. Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām un pilsētās un ciemos autoceļu zemes nodalījuma joslā ārpus klātnes.
282. Nosacījumus un atļauju inženiertīklu būvniecībai līdz savam nekustamajam īpašumam, izmantojot teritoriju starp ielas sarkanajām līnijām, īpašniekam izsniedz Pašvaldība. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir jāsakārto ielas teritorija un jāatjauno segums.
283. Galvenos inženiertehniskos objektus izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1). 3.2.
284. Centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija
285. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas teritorijā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.
286. apakšnodaļas noteikumus.
287. Pārējās pilsētu un ciemu teritorijās līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdensapgādes ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.
288. apakšnodaļas un 3.2.
289. apakšnodaļas noteikumiem, ēku būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju izbūvēt pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
290. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
291. Jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas vai māju grupas pievieno centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Ja tie nav izbūvēti un tos uzreiz nav iespējams izbūvēt, līdz centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūves brīdim piemērojami Apbūves noteikumu 3.2.
292. apakšnodaļas un 3.2.
293. apakšnodaļas noteikumi. 3.2.
294. Vietējā ūdensapgāde
295. Pilsētās un ciemos, kur nav izbūvēti centralizētās ūdens apgādes tīkli, atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ierīko grodu akas, spices vai dziļurbumus. Ūdensapgādes risinājumu veidu izvēlas, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
296. Vietējo ūdens ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu un aprobežojumiem 10 m ap to. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.).
297. Jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai vai māju grupai izbūvē vienotu vietējo ūdensapgādes sistēmu, kuru pieslēdz pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tiklīdz tā ir izbūvēta attiecīgās daudzdzīvokļu mājas ielā. 3.2.
298. Decentralizētā kanalizācijas sistēma
299. Pilsētās un ciemos, kur nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas tīkli, atsevišķu objektu kanalizācijas ūdeņu ar kopējo daudzumu līdz 5 m3 diennaktī savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana: 79.
300. hermētiskas notekūdeņu krājtvertnes, no kurām uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti attīrīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm; 79.
301. rūpnieciski izgatavotas individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises.
302. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas izvieto pēc iespējas neradot kaitējumu videi un apkārtējiem īpašumiem, tostarp jāievēro šādi minimālie attālumi: 80.
303. Jaunu decentralizētas kanalizācijas ietaisi novieto pēc iespējas tālāk no ūdenstecēm un ūdenstilpēm, bet no Rauzas, Šepkas, Ludzes un Lipsas upēm - ne tuvāk kā 50 m; 80.
304. Jaunu decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
305. Jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai vai māju grupai izbūvē vietēju vienotu kanalizācijas sistēmu, kuru pieslēdz pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, tiklīdz tā ir izbūvēta attiecīgās daudzdzīvokļu mājas ielā. 3.2.
306. Lietus ūdens kanalizācija
307. Apbūves teritorijās, kur nav iespējams pieslēgties pie esošajiem centralizētajiem lietus ūdens kanalizācijas tīkliem, ierīko vietējo lietus ūdens savākšanu un novadīšanu, nodrošinot lietus ūdens novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī esošajā zemes vienībā atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem.
308. Saglabā esošo lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju sistēmu visas zemes vienības teritorijā un pa tās perimetru. Nedrīkst aizbērt, piesārņot, bojāt Smiltenes un Apes pilsētu esošo lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju izbūvju sistēmu, ja vien Apbūves noteikumos vai detālplānojumā nav noteikts citādi. Jebkura tehniska darbība saistībā ar lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju jaunu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu saskaņo ar Pašvaldības komunālo dienestu.
309. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
310. Ja ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus nav tehniski iespējams paredzēt, Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos jaunveidojamajām un esošajām apbūves teritorijām paredz pieslēgšanos pie esošajiem centralizētās lietusūdeņu kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams - maģistrālie lietusūdeņu kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu.
311. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
312. Izstrādājot lietus ūdens novadīšanas risinājumus, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
313. Jebkuras teritorijas būvniecības vai labiekārtošanas dokumentācijā izstrādā risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un ņemot vērā arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju.
314. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 5 m no virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas. 3.2.
315. Elektroapgāde
316. Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvē ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu būvniecība ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas.
317. Smiltenes un Apes pilsētās un novada ciemos paredz ielu apgaismojuma ierīkošanu.
318. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, detālplānojumu vai lokālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 20 kV un 0,4 kV gaisvadu un kabeļlīniju, 20/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadaļņu, esošo un jauno ēku pievadu atrašanās vietas un inženierbūvju koridorus līdz ēkām. 3.2.
319. Siltumapgāde un gāzes apgāde un citi inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti
320. Jaunbūvējamas mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un publiskās būves, kas tiek plānotas centralizētas siltumtrases vai katlu mājas tuvumā (centralizētās siltumapgādes aglomerācijā), pieslēdz centralizētai siltumapgādes sistēmai vai ierīko ēkas vienotu vietējo siltumapgādes sistēmu, vai izmanto citu bezemisiju siltumapgādes risinājumu (siltumsūkņi, elektriskā apkure u.c.).
321. Izbūvējot vai pārbūvējot sakaru, kabeļtelevīzijas u.c. inženiertehnisko tīklu un objektu sistēmas pilsētu un ciemu teritorijās, to trases iebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju būvniecība atļauta tikai atsevišķos gadījumos, saskaņojot to ar Pašvaldību, ja nav citas pieņemamas alternatīvas.
322. Veicot ielu izbūvi un pārbūvi, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.
323. Pilsētās un ciemos izstrādājot detālplānojumus un veicot autoceļu un ielu būvniecību, starp ielu sarkanajām līnijām vai autoceļu nodalījumu joslās jāparedz iespējamo sadales gāzesvadu novietni. 3.2.
324. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde
325. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parkus nav atļauts izvietot kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās TIN4 (Apbūves noteikumu 5.
326. apakšnodaļa), ainaviski vērtīgajās teritorijās TIN5 un TIN51 (Apbūves noteikumu 5.
327. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās TIN6 (Apbūves noteikumu 5.
328. apakšnodaļa).
329. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku attīstība ir izvērtējama TIN14 teritorijās (Apbūves noteikumu 5.1.
330. apakšnodaļa un
331. pielikums), atbilstoši normatīvajiem aktiem novērtējot ietekmi uz vidi un esošo apbūvi. Ārpus TIN14 teritorijas potenciālas vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu vai vēja parka attīstību pamato lokālplānojumā.
332. Būvniecības dokumentācijā norāda vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku inženierbūvju un iekārtu izvietojumam nepieciešamo atmežojamo platību. Pārējā būvniecības procesā nepieciešamajā teritorijā (elektrostaciju konstrukciju transportēšanai un uzstādīšanai) saglabā mežu vai pēc būvdarbu pabeigšanas un iekārtu uzstādīšanas atjauno mežu.
333. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu novietojumu jāparedz to maksimālā augstuma (ieskaitot rotora spārnu garumu) plus 10 metru attālumā no elektroenerģijas pārvades tīkla 110kV elektrolīnijām un apakšstacijām.
334. Pirms vēja elektrostacijas, kuras augstums pārsniedz 20 m, jāveic ainavas izpēte plānotās vēja elektrostacijas balsta un tā krāsojuma vizuāli veiksmīgai iekļaušanai ainavā.
335. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - aizsargājamo ainavu apvidu "Veclaicene" un "Ziemeļgauja" 15 km buferzonā (Apbūves noteikumu
336. pielikums) pirms vēja elektrostaciju būvniecības veic ainavu novērtējumu.
337. Saules paneļu un saules kolektoru ar virsmas laukumu virs 20 m2 izvietojumu uz zemes paredz, ievērojot Apbūves noteikumu 5.
338. apakšnodaļā un 5.
339. apakšnodaļā noteiktos ierobežojumus saules paneļu izvietošanai.
340. Gadījumos, kad stacionāros saules paneļus plānots izvietot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu teritorijās, nepieciešams saņemt sugu un biotopu eksperta atzinumu un rekomendācijas negatīvās ietekmes mazināšanai.
341. Pilsētās un ciemos saules paneļus uz zemes izvieto ne tuvāk kā 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas, novērtējot žilbināšanas ietekmi blakus zemes vienības dzīvojamo un publisko ēku logos, kā arī ievērojot insolācijas prasības (Apbūves noteikumu 3.3.
342. apakšnodaļa).
343. Smiltenes un Apes pilsētā un ciemos aizliegts būvēt koģenerācijas stacijas, ja tehnoloģisko risinājumu rezultātā nav iespējams nodrošināt nulles smaku piesārņojumu. Koģenerācijas stacijas izvieto "Tehniskās apbūves teritorijā (TA)" un "Rūpniecības apbūves teritorijās (R, R1, R2)".
344. Biogāzes koģenerācijas stacijas atļautas lauku teritorijā ne tuvāk kā 5 km attālumā no Smiltenes un Apes pilsētu vai ciemu robežām. Koģenerācijas stacijas novieto teritorijās, kurās valdošo vēju virziens nav vērsts uz pilsētu vai ciemu. 3.2.
345. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana
346. Teritorijās, kas nav piemērotas apbūvei (augsts gruntsūdens līmenis, kūdras nogulas, grunts piesārņojums, bez piekļūšanas, bez inženiertīkliem, kā arī citu apstākļu dēļ), pirms būvniecības veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu.
347. Būvniecības dokumentācijā, ja nepieciešams, paredz pasākumus teritorijas pasargāšanai no applūšanas, pārpurvošanās, noslīdeņiem, nogruvumiem u.c. bīstamiem dabas procesiem un vides aizsardzībai (piemēram, piesārņoto vietu sanācijai, neizmantoto urbumu likvidācijai). Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā izvirza nosacījumus nepieciešamo pasākumu veikšanai.
348. Plānojot būvniecību teritorijās, kuras grafiskās daļas kartē norādītas kā applūstošās teritorijas, pirms būvdarbu veikšanas ir nepieciešams veikt applūstošās teritorijas robežu precizēšanu atbilstoši Apbūves noteikumu
349. punktam. Būvniecību, tostarp teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts veikt Aizsargjoslu likumā noteiktajos gadījumos.
350. Atļauts būvēt jaunus, pārbūvēt un atjaunot esošus ūdensobjektu krastu nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eroziju skarto ūdensobjektu krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām, esošo apbūvi, Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un applūstošajām teritorijām. Krastu nostiprināšanu drīkst veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā. 3.
351. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.
352. Apbūves rādītāji
353. Ēku un inženierbūvju augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no projektētā zemes līmeņa būves vidū ielas pusē līdz augstākajai būves daļai (ēkām - dzegas vai parapeta virsmalai, vai jumta korei). Augstuma noteikšanu un stāvu skaita noteikšanu skatīt Apbūves noteikumu
354. pielikumu.
355. Ņemot vērā Apbūves noteikumu
356. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves rādītājus, ir jāievēro, ka pilsētu un ciemu blīvas apbūves teritorijās apbūves augstums nevienā ēkas vai inženierbūves punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemes vienību.
357. Ja dažādās fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad ēkas stāvu skaitu un augstumu nosaka no augstākās fasādes puses.
358. Ja zemes vienības daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai autoceļa nodalījuma joslā, tad aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, šo zemes vienības daļu neieskaita zemes vienības platībā. 3.3.
359. Pagalma noteikumi
360. Nevienu pagalmu vai citu brīvas telpas daļu, kas nepieciešams mazstāvu vai daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkai, nedrīkst uzskatīt par kādai citai ēkai vai citai inženierbūvei līdzīgi piederīgu pagalma vai brīvās telpas daļu.
361. Smiltenes un Apes pilsētas, Raunas ciema vēsturiskajos centros (Apbūves noteikumu
362. pielikums) ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā aizliegts izvietot ēku un inženierbūvju virszemes daļas (elektrības skapis, satelīta antenas u.tml.), izņemot: 117.
363. arhitektoniskas detaļas - sliekšņus, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt., kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 0,5 m; 117.
364. funkcionālas un/vai dekoratīvas būves - nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus; 117.
365. kāpnes, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1,5 m; 117.
366. erkerus, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1 m; 117.
367. balkonus, segtas un nesegtas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 2,5 m.
368. Citviet pilsētās un ciemos ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā ēku un inženierbūvju virszemes daļas (elektrības skapis, satelīta antena u.tml.) atļauts izvietot saņemot saskaņojumu no Pašvaldības būvvaldes.
369. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju (priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu) nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nedrīkst atrasties, izņemot Apbūves noteikumu
370. punktā noteiktos gadījumus.
371. Mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos atļauts izvietot tikai bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, veļas žāvētavas, laukumus atkritumu konteineru izvietošanai, ceļus, gājēju ceļus, dārzus un labiekārtojuma zonas, autostāvvietas un velonovietnes. 3.3.
372. Būvlaide
373. Apbūves teritorijās, kur nav iedibināta būvlaide vai nav izveidots ielu tīkls, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, vai lokālplānojumā nav noteikts citādāk: 121.
374. B kategorijas ielām 6 m, izņemot jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem būvlaidi precizē ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem; 121.
375. C un D kategorijas ielām 6 m; 121.
376. E kategorijas ielām, piebrauktuvēm, gājēju ceļiem un ielām 3 m; 121.
377. no jauna būvējamām pirmskolas izglītības iestādēm 25 m.
378. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu, saņemot inženiertīklu un objektu turētāja un autoceļu īpašnieku saskaņojumu, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā Apbūves noteikumu
379. punktā noteiktais minimālais attālums.
380. Būvlaide pie valsts un pašvaldības autoceļiem lauku teritorijā ir aizsargjoslas robeža, izņemot, ja autoceļa īpašnieks tehniskajos noteikumos saskaņo mazāku būvlaidi.
381. Dzīvojamās apbūves teritorijās pilsētās viena kvartāla robežās ievēro vienādu būvlaidi visām gar ielu novietotām ēkām.
382. Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, vides pieejamības elementus ēku pielāgošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem u.tml.
383. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus un labiekārtojumu, tostarp, gājēju ceļus, priekšlaukumus un piebrauktuves pie ēku ieejām. 3.3.
384. Insolācijas prasības
385. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu - istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no
386. marta līdz
387. septembrim.
388. Pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās skolas, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no
389. marta līdz
390. septembrim.
391. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību.
392. Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. 3.3.
393. Būvju atbilstība zemes vienību robežām
394. Nav atļauta būves vai tās daļu projicēšanās aiz zemes vienības robežas. Minētā prasība neattiecas uz Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, kā arī: 131.
395. ja būve ir žogs starp zemes vienībām; 131.
396. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkas ielas fasādē ir arhitektonisks elements, kas atrodas ārpus zemes vienības robežas, bet ne vairāk kā 1 m; minimālais augstums virs zemes ir 4 m; 131.
397. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkai tiek veikta siltināšana vai uzlabota vides pieejamība.
398. Būves atļauts izvietot ne tuvāk zemes vienības robežām kā noteikts Civillikumā, Vispārīgajos apbūves noteikumos un ugunsdrošības būvnormatīvos. 3.3.
399. Redzamības brīvlauki
400. Būvi zemes vienībās pie krustojuma izvieto tā, lai nodrošinātu redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu
401. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām.
402. Apbūves noteikumu
403. punkta prasības neattiecas uz izbūvi Kultūrvēsturiski nozīmīgajās pilsētvides teritorijās, kas noteiktas Apbūves noteikumu
404. pielikumā.
405. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamo redzamības brīvlauku, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 3.3.
406. Žogi
407. Pilsētu un ciemu teritorijās un lauku teritorijās zemes vienības, kurās atļauta būvniecība, atļauts iežogot: 136.
408. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām; 136.
409. ielas vai autoceļa pusē pilsētās un ciemos - pa sarkano līniju vai pa ceļa nodalījuma joslas robežu; 136.
410. stūra zemes vienībās - ārpus redzamības brīvlaukiem; 136.
411. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.
412. Prasības žogiem pilsētu un ciemu teritorijās: 137.
413. Žogus ielas pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas. 137.
414. Žogiem gar ielām un autoceļiem jābūt ne augstākiem par 1,6 m un vismaz 40 % caurredzamiem. 137.
415. Apbūves noteikumu 137.
416. apakšpunktā noteiktos žoga maksimālos augstuma un minimālos caurredzamības rādītājus atļauts neievērot, ja atkāpes ir pamatojamas ar teritorijas izmantošanas veida specifiku (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.) vai nepieciešamību aizsargāt apbūvi no ielas vai autoceļa trokšņa un gaisa piesārņojuma; 137.
417. Zemes vienības atļauts nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 1,6 m gar ielām un autoceļiem. 137.
418. Lai nodrošinātu inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos atļauts veidot "kabatas". 137.
419. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, autoceļu un laukumu teritorijā. 137.
420. Aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšpagalmos. 137.
421. Aizliegts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju ceļi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.c.). Atļauts žogs, kas veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements. 137.
422. Gar ielām un autoceļiem aizliegta nekrāsotu cinkotu žogu un žogu ar betona stabiem uzstādīšana, izņemot žogus ar vizuāli estētiskiem, dekoratīviem betona stabiem.
423. Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības, militārus objektus u.c. ierobežotas pieejamības objektus.
424. Visās teritorijās žogus gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm ierīko ne tuvāk kā 10 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes) vai normālās krasta līnijas. Applūstošajās teritorijās atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, drāšu un sietu žogi).
425. Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu izvieto 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētu un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.
426. Transportlīdzekļu novietnes atļauts iežogot, ja žoga augstums nepārsniedz 1,50 m un tas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.
427. Situācijā, kur vēsturiski izveidojusies dzīvojamā apbūve robežojas ar kapsētas teritoriju (DA2), atļauta specifisku žogu veidošana, arī bez caurredzamības.
428. Prasības žoga arhitektūrai un vizuālajam izskatam: 143.
429. Žogu veido un tā krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku un blakus esošo zemes vienību žogu, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās. 143.
430. Žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso. 143.
431. Aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos pilsētās un ciemos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti, kā arī aizliegti surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos. 143.
432. Pilsētās un ciemos atļautie žogu materiāli: metāla kalumi vai koka latu vairogi, metāla, koka, ķieģeļu mūrējums (tonis vēsturiski pamatots), dabīgā akmens mūrējums. 143.
433. Arhitektūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās žogu uzstādīšanā primāri izmanto vēsturisko žogu tipus. 3.3.
434. Jumti, notekcaurules, fasādes
435. Katra nama ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules izbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.
436. Ēku fasādēs nav atļauta patvaļīga logu, durvju, lodžiju un balkonu pārbūvēšana.
437. Nav atļauta satelītantenu un citu objektu piestiprināšana pie ēku ielas fasādēm un balkoniem, arī erkeriem, izņemot, ja saskaņots ar Pašvaldības būvvaldi un ēkas apsaimniekotāju. Alternatīvo apkures sistēmu dūmvadu, ventilācijas vai kondicionieru cauruļvadu izvadīšana ēkas ielas fasādē Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos nav atļauta.
438. Jumtus izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām, kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes vienībām.
439. Fasāžu krāsojumā izmantojamas dabisko krāsu gammas. Nav atļauts spilgtas ar dabisko vidi kontrastējošas krāsas. Publiskajā teritorijā esošu vai uz publisko teritoriju vērstu ēku fasāžu krāsojumu saskaņo Pašvaldības būvvaldē. Smiltenes pilsētā vēsturiskā centra teritorijā (TIN4 teritorijā) nav atļautas guļbūves.
440. Uz ēku fasādēm izvietotās reklāmas nedrīkst būt kontrastējošas ar fasādi krāsās.
441. Atjaunot ēku fasādes, kuras atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās Smiltenes, Apes pilsētās un Raunas ciemā ir jāveic krāsu izpēte. 3.3.
442. Āra iekārtu uzstādīšana
443. Āra iekārtu (kafijas automātu, paku skapju u.c.) uzstādīšana aizliegta Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgo apbūves teritoriju galvenajās ielās.
444. Kafijas automāti, paku skapji un līdzīgas iekārtas Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās primāri izvietojamas publisko ēku iekštelpās.
445. Āra iekārtas Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās aizliegts izvietot pie tirdzniecības vai publisku ēku frontālajām fasādēm, ja tas pasliktina konkrētas ēkas arhitektonisko kvalitāti.
446. Āra iekārtu uzstādīšana Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgo apbūves teritoriju galvenajās ielās saskaņojama ar Pašvaldības būvvaldi, iesniedzot izvietošanas vietas fotofiksāciju, grafiskos dokumentus ar objekta vizuālo risinājumu, objekta novietojumu. 3.3.
447. Skatlogi, reklāmas, markīzes
448. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu ierīkošana esošajās ēkās.
449. Reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana gar ielām un autoceļiem veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp Smiltenes novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu.
450. Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, ja tās neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo Pašvaldības būvvaldi. 3.3.
451. Palīgēkas
452. Palīgēku (saimniecības ēka, būve mājlopiem, pirts u.tml.) nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot gadījumus, kad tas tiek pamatots būvniecības dokumentācijā.
453. Palīgēkas atļauts būvēt līdz 7 m augstas. 3.3.
454. Būves dzīvniekiem
455. Smiltenes un Apes pilsētās nav atļautas jaunas būves lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem).
456. Ciemos būves lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem) atļauts izvietot funkcionālajās zonās "Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1)", "Lauksaimniecības teritorija (L1)" un palīgēkas lauksaimniecības dzīvniekiem arī "Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1)", ievērojot veterinārās prasības un sanitāri higiēniskās normas.
457. Lauksaimniecības dzīvnieku (mājlopu) turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.
458. Ciemu teritorijās jaunas palīgēkas lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem) nav atļauts būvēt tuvāk par 15 m no dzīvojamo telpu logiem blakus zemes vienībās, izņemot, ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana, kas noformēta kā vienošanās.
459. Nodrošina mājputnu un sīklopu teritorijas iežogošanu sava īpašuma robežās. 3.3.
460. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana
461. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana pilsētās un ciemos nav atļauta: 165.
462. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 165.
463. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas; 165.
464. autostāvvietā.
465. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) vietas atļauts ierīkot: 166.
466. ārpus priekšpagalma un ārējā sānpagalma teritorijas; 166.
467. ne tuvāk kā 6 m līdz dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstisks saskaņojums; 166.
468. ne tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta kaimiņa zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
469. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un uz zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums vai noslēgta vienošanās par kopīgas komposta vietas ierīkošanu.
470. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves ierīko, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanu. 3.3.
471. Būvju funkciju maiņa, pārbūve, restaurēšana un atjaunošana
472. Jebkuru būvju un to daļu funkciju maiņai ir jāatbilst šo Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām.
473. Pārbūvējot kultūrvēsturiski nozīmīgas būves, nav atļauta to fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (aiļu aizpildījums, restojums, portāli, vitrīnas, logu apmales, sandriki, lizēnas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) daļēja vai pilnīga likvidēšana vai pārveidošana. Nav atļauts izmainīt kultūrvēsturisko ēku logu un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu.
474. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas vai inženierbūves, kurās atrodas ģeodēziskie punkti (nivelēšanas sienas zīmes vai vietējā ģeodēziskā tīkla sienas zīmes), ēku un inženierbūvju būvniecības dokumentāciju saskaņo ar ģeodēziskā punktu turētāju. 3.3.
475. Būvju atjaunošana pēc stihiju postījumiem
476. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu ēku vai inženierbūvi tajās pašās pamatdimensijās atbilstoši agrāk esošajam veidolam un tajā pašā novietnē, ievērojot Apbūves noteikumu prasības un saskaņojot būvniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
477. Apstādījumus atjauno visās teritorijās, kur tie paredzēti atbilstoši plānošanas dokumentiem vai būvniecības dokumentācijai. 3.3.
478. Piestātnes un peldbūves
479. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai: 174.
480. publiskajos ūdeņos peldbūvju izvietošana atļauta, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu, upju pasažieru stacija, pirts); 174.
481. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu; 174.
482. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē; 174.
483. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem; 174.
484. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta; 174.
485. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, peldbūves skicē un aprakstā ņem vērā pavasara palu un vasaras-rudens vējuzplūdu ietekmi un to saskaņo ar Pašvaldību; 174.
486. peldbūvi būvē uz negrimstošas peldsistēmas. Ja peldsistēmai tiek izmantots dobs korpuss, to aprīko ar bilžu sūkņiem un tai ir jābūt reģistrētai Latvijas Kuģu reģistrā, ja tas paredzēts normatīvajos aktos; 174.
487. laipas, pie kuras novieto peldbūvi, kopējais platums ir vismaz 2,4 m, bet no iekārtām brīvās daļas platums - vismaz 1,8 m; 174.
488. katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autonovietņu nodrošinājumam atbilstoši sauszemes būvei (lietošanas veidam); 174.
489. būvvalde izvērtē peldbūvju ar publiskām funkcijām ietekmi uz publiskās ārtelpas kvalitāti un apkārtējo ainavu. 3.
490. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.
491. Apstādījumi un koki
492. Plānojot rindu māju vai daudzdzīvokļu māju būvniecību, ielas pusē veido norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai un aizsardzībai pret ielas troksni un gaisa piesārņojumu.
493. Kokus, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 1,8 m, stāda ne mazāk kā 5 m attālumā no blakus esošas zemes vienības robežas. 3.4.
494. Ārtelpas labiekārtojuma elementi un īslaicīgas lietošanas būves
495. Labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanai izstrādā labiekārtojuma vai būvniecības dokumentāciju, vai risinājumu iekļauj detālplānojumā, kurā nosaka labiekārtojuma funkcijas, izvietojumu un prasības labiekārtojuma elementu kompozīcijai.
496. Publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu izvietojumu un vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
497. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kas saskaņoti Pašvaldības būvvaldē.
498. Ielās un pašvaldības īpašumā esošajās dabas teritorijās atļauts izvietot stacionāras sezonas rakstura būves, saskaņojot būvju arhitektoniski vizuālo risinājumu ar Pašvaldības būvvaldi un būvju novietojumu - ar nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju).
499. Pie būvju konstrukcijām Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas var izvietot satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles vai rotājumu stiprinājumus, ja to izvietošanai uz atsevišķiem balstiem ir ierobežota ielas telpa.
500. Publiskās ārtelpas elementus ietvēs un citās publiskās teritorijās, kur paredzēta gājēju kustība, izvieto, nodrošinot vismaz 1,2 m platu brīvtelpu gājējiem.
501. Ārtelpas labiekārtojuma elementiem piemērojami dabīgi krāsu toņi, kā arī tumši pelēki un gaiši pelēki krāsu toņi.
502. Prasības Apbūves noteikumu
503. pielikumā noteiktajās Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās: 184.
504. Īslaicīgas lietošanas būvju un ārtelpas labiekārtojuma elementu arhitektoniski telpiskajam izvietojumam un vizuālajam risinājumam ir jāiekļaujas teritoriju vienotajā pilsēttelpiskajā kultūrainavā un būvvides kvalitātē. 184.
505. Pieminekļu izvietošana un piemiņas vietu ierīkošana atļauta tikai kapsētu, parku un skvēru teritorijās un laukumos kā punktveida objektus ar apbūves laukumu līdz 25 m
506. Izbūvējot vai izvietojot pieminekļus vai piemiņas vietas, kuru apbūves laukums ir 25 m2 vai lielāks, jāveic ieceres publiskā apspriešana. 184.
507. Pašvaldības būvvalde, izskatot konkrētu gadījumu, ir tiesīga pieprasīt jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizācijas plāna - trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvniecības vai teritorijas labiekārtojuma dokumentācijas sastāvā. 3.4.
508. Apgaismes ķermeņi
509. Publisko ēku, mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ieejas un koplietošanas pagalmus un citas publiski pieejamas koplietošanas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu.
510. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus.
511. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
512. Ielu, laukumu, parku, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai parka, vai koplietošanas pagalma robežās. Apgaismojuma ierīkošanu pamato būvniecības dokumentācijā.
513. Apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai tie neietekmē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.
514. Apgaismes ķermeņus pieslēdz pie pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.
515. Izbūvējot jaunu vai pārbūvējot esošu publiska rakstura būvi, ielas fasādēs paredz fasāžu apgaismes elementus, kā arī attīstāmās teritorijas izgaismošanas risinājumus. 3.
516. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.
517. Būvniecība potenciāli piesārņotās teritorijās
518. Potenciāli piesārņotajās vietās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, pirms jaunas būvniecības veic izpēti augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa novērtēšanai. Izpētē noteiktajā zemes vienības daļā, kurā piesārņojums nav konstatēts, ir atļauta būvniecība saskaņā ar Teritorijas plānojumu. 3.5.
519. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām
520. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti. Papildus ievēro sekojošus attālumus no degvielas un gāzes pildnēm un pazemes rezervuāriem līdz citiem objektiem: 193.
521. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām; 193.
522. 30 m līdz mežu masīviem.
523. Pirms degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecības nepieciešams iegūt slēdzienu par grunts piesārņojuma līmeni attiecīgajā vietā.
524. Degvielas un gāzes uzpildes stacija nav atļauta Smiltenē Daugavas un Limbažu ielu krustojumam pieguļošajā teritorijā. 3.5.
525. Aizsardzība pret trokšņiem
526. Gadījumos, kad nepieciešama prettrokšņa sienas būvniecība, to iekļauj būvniecības dokumentācijā vai, ja nepieciešams, detālplānojumā, vai lokālplānojumā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas atļauts ierīkot gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1, R2), Tehniskās apbūves teritorijām (TA), gar B un C kategorijas ielām pilsētās un ciemos un gar intensīvas satiksmes autoceļiem lauku teritorijās ar blīvu dzīvojamo un publisko apbūvi.
527. Jauna dzīvojamā un publiskā apbūve jāizvieto tādā attālumā no valsts autoceļiem, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radītajiem vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.
528. Pirms būvniecības esošajās dzīvojamās, publiskās un jauktās centra apbūves teritorijās valsts autoceļu tuvumā, piesaistot sertificētu būvakustikas ekspertu, ir jānosaka vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi un jāizstrādā aizsardzības risinājumi - aizsargstādījumi, žoga būvniecība, ēku pārbūve akustiskā komforta nodrošināšanai telpās un citi risinājumi, kas nodrošina iekštelpu un vides trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Trokšņa samazināšanas risinājumi ir jāiekļauj būvniecības dokumentācijā. 3.
529. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES VIETU IZVEIDEI, EKSPLUATĀCIJAI UN REKULTIVĀCIJAI
530. Derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), Lauksaimniecības teritorijā (L,L2), Mežu teritorijā (M, M1) un Ūdeņu teritorijā (Ū).
531. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām jāievēro minimālie attālumi no jaunveidojamām derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļauts ierīkot: 200.
532. Smiltenes un Apes pilsētās un ciemos un tuvāk par 500 m no pilsētas vai ciema teritorijas robežas, izņemot, ja saskaņots ar Pašvaldību un zemes vienību, kas atrodas tuvāk par noteikto 500 m attālumu, īpašniekiem; 200.
533. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijā esošas būves, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums; 200.
534. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot, ja par kultūras pieminekļu aizsardzību kompetentā iestāde saskaņo citādāk; 200.
535. vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās (TIN4), izņemot, ja derīgo izrakteņu ieguves projektā ir pamatots, ka ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz konkrēto vietējas nozīmes kultūrvēsturisko vai dabas objektu; 200.
536. ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja derīgo izrakteņu ieguves projektā ir pamatots, ka ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz konkrēto ainavu telpu; 200.
537. tuvāk par 300 m no kapsētas teritorijas (DA2) zemes vienības robežas; 200.
538. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās (TIN6).
539. Derīgo izrakteņu projektā izstrādājamo transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskās ēkām gar transportēšanas ceļiem, saskaņo ar Pašvaldību.
540. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1), Lauksaimniecības teritorijā (L, L2), Mežu teritorijā (M, M1) un Ūdeņu teritorijā (Ū) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
541. Dolomīta ieguvē jaunās vai paplašināmās vietās ievēro šādus noteikumus, ja tie nav pretrunā ar kompetentās institūcijas atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vai lēmumā par ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, zemes dzīļu izmantošanas licencē un derīgo izrakteņu ieguves projektā ietvertajiem nosacījumiem: 203.
542. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas; 203.
543. pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas izstrādātājs veic hidroģeoloģisko modelēšanu; ja karjera izstrādes laikā paredzēta gruntsūdeņu atsūknēšana, - arī trokšņu un putekļu ietekmju modelēšanu; 203.
544. izveidojot jaunu ieguves vietu, derīgo izrakteņu maksimālo ieguves dziļumu nosaka atbilstoši ģeoloģiskās izpētes dokumentiem un ņemot vērā depresijas piltuves zonu; 203.
545. dolomīta slāņkopas irdināšanai spridzināšana pieļaujama tikai pēc spridzināšanas darbu atļaujas saņemšanas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktām prasībām, ievērojot visus nepieciešamos drošības un piesardzības pasākumus, lai netiktu nodarīts kaitējums piegulošo zemju īpašniekiem, tos informējot par plānotajām darbībām vismaz divas nedēļas pirms konkrēto darbu uzsākšanas; 203.
546. karjera ierīkošanas un darbības laikā iespēju robežās ir jānovērš vizuālais piesārņojums, ja tāds veidojas no apkārtnē esošajām dzīvojamām un publiskām ēkām un teritorijām, tostarp autoceļiem; 203.
547. ietekmes uz apkārtējo ainavu mazināšanai jāievēro sekojoši pasākumi: 203.6.
548. skatu līnijā izvieto noņemtās auglīgās augsnes valni, kas aizsedz derīgo izrakteņu ieguves vietu, slāpē iespējamos putekļus un trokšņus; 203.6.
549. papildu nosacījumi ainavu saglabāšanai tiek noteikti ietekmes uz vidi sākotnējā novērtējuma procesa ietvaros, ja tas tiek piemērots; 203.
550. pamatojoties uz aprēķiniem un modelēšanu, ja nepieciešams, ap dolomīta ieguves teritoriju uzber aizsargvalni vai īsteno citus līdzvērtīgus prettrokšņa pasākumus; 203.
551. nav pieļaujama no ieguves vietas atsūknējamā ūdens novadīšana vidē bez nostādināšanas; dolomīta ieguves/ izstrādes vajadzībām nepieciešamā tehniskā ūdens nodrošināšanai izmanto nostādināto no atradnes novadāmo ūdeni; 203.
552. karjeru izstrādes laikā radušos ūdeņu ievadīšana ūdenstecē pieļaujama pēc iepriekšējas nostādināšanas un ievērojot ihtiologa atzinumā iekļautos ierobežojumus; 203.
553. derīgo izrakteņu ieguves laikā jāveic ūdensteces ūdens kvalitātes mērījumi vismaz reizi trīs mēnešos bez hidroloģiskās stacijas izveides, lai kontrolētu, ka novadītie ūdeņi atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām. 203.
554. veicot aprēķinus, paredz izmantot tādas spridzināšanas tehnoloģijas (piemēram, secīgi mazi sprādzieni vairākos urbumos, spridzināšana zem gruntsūdeņa), kuras maksimāli samazina vibrācijas un citu negatīvo ietekmi; veic māju stāvokļa apsekošanu, fiksē to dokumentāli un veic apdrošināšanas pasākumus; 203.
555. spridzināšanas darbi veicami, ņemot vērā ihtiologa atzinumā norādītās rekomendācijas; spridzināšanas darbi aizliegti taimiņu migrācijas un nārsta laikā, kā arī galvenajā saldūdens zivju un upes nēģu nārsta laikā; 203.
556. nekustamajos īpašumos "Grotes", "Raudiņas", Grundzāles pagastā nav atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izmantojot spridzināšanas metodi un hidroāmurus; citai plānotajai ieguves tehnoloģijai veic trokšņu ietekmes modelēšanu; 203.
557. dolomīta ieguves vietās darbība nakts laikā ir atļautas tikai tad, ja netiek pārsniegti Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību, noteiktie vides trokšņa robežlielumi. 3.
558. PRASĪBAS DĪĶU IERĪKOŠANAI
559. Dīķu virsmas kopējais laukums zemes vienībā pilsētā un ciemā nevar pārsniegt 25 % no zemes vienības platības, izņemot, ja būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā ir pamatota lielāka platība.
560. Meliorētajās lauksaimniecības zemēs neatkarīgi no ierīkojamā dīķa platības visos gadījumos saņem tehniskos noteikumus no valsts meliorācijas sistēmu uzturētāja.
561. Pilsētu un ciemu teritorijās atļauta tikai dīķu kā labiekārtojuma elementu ierīkošana. Dīķi izvieto ne tuvāk kā 10 m no ielām un autoceļiem un galvenajām ēkām.
562. Mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
563. Plānojot par 0,5 ha lielāka dīķa izvietojumu, izņemot lauku un mežu pārpurvotās teritorijās, ņem vērā hidromelioratīvās būvniecības speciālista slēdzienu.
564. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 5 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, veic teritorijas rekultivāciju. 3.
565. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS SAGLABĀŠANA
566. Aizliegts mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (aizbērt gravas, grāvjus un karjerus, rakt dīķus, ierīkot drenāžu), veikt grunts nomaiņu, izņemot gadījumus, ja minētās darbības ir saskaņotas ar atbildīgajām institūcijām būvniecības normatīvo aktu kārtībā.
567. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā vai detālplānojumā.
568. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ 4.
569. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.
570. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.
571. Pamatinformācija
572. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam pilsētās un ciemos, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.
573. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
574. Savrupmāju apbūve