📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2006. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".
Ministru kabineta noteikumi
Nr.70
Rīgā 2005.gada 25.janvārī (prot.
Nr.6 39.§)
Noteikumi par valsts atbalstu
lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas
kārtību
Izdoti saskaņā
ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto un
sesto daļu
1. Noteikumi nosaka valsts
atbalsta apmēru lauksaimniecībai un lauku attīstībai (turpmāk -
subsīdijas) 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību.
2. Subsīdijas ietver
līdzfinansējumu 29830806 latu apmērā šādiem atbalsta
pasākumiem:
2.1. lauksaimniecības zemes
ielabošanai - 1480000 latu (1.pielikums);
2.2. lopkopības attīstībai -
5882000 latu (2.pielikums);
2.3. augkopības attīstībai -
1595000 latu (3.pielikums);
2.4. izglītībai, zinātnei un
informācijas izplatīšanai - 2495000 latu (4.pielikums);
2.5. Latvijas un ārvalstu
kopprojektu līdzfinansējumam - 290000 latu
(5.pielikums);
2.6. investīciju veicināšanai
lauksaimniecībā - 2126000 latu (6.pielikums);
2.7. lauku un
lauksaimniecības biedrību un nodibinājumu, sabiedrisko
organizāciju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo
sabiedrību attīstībai - 526000 latu (7.pielikums);
2.8. bioloģiskās
lauksaimniecības attīstībai - 235000 latu (8.pielikums);
2.9. tirgus veicināšanai -
687750 latu (9.pielikums);
2.10. lauksaimniecības nozaru
riska samazināšanai - 506250 latu (10.pielikums);
2.11. Eiropas Savienības
nosacījumu ieviešanai - 1726525 lati (11.pielikums);
2.12. ieguldījumiem
lauksaimniecībā - 5579426 lati (12.pielikums);
2.13. SAPARD programmas
līdzfinansējumam - 6501855 lati;
2.14. 2004.gadā noslēgto
līgumu izpildes finansējumam - 200000 latu.
3. Uz subsīdijām var
pretendēt jebkura fiziska vai juridiska persona (turpmāk -
pretendents), kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir iesniegusi
Lauku atbalsta dienestā attiecīgu iesniegumu.
4. Lauku atbalsta
dienests:
4.1. nodrošina informācijas
pieejamību par subsīdiju piešķiršanas un izmaksas kārtību;
4.2. pieņem un izvērtē
iesniegumus par subsīdiju piešķiršanu (izņemot gadījumus, kad
saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegumu izvērtēšanai ir izveidota
komisija);
4.3. šajos noteikumos
paredzētajos gadījumos noslēdz līgumu ar subsīdiju pretendentu
par subsīdiju piešķiršanu, paredzot līgumā pušu saistības un
atbildību;
4.4. kontrolē darījumu un
samaksu apliecinošo dokumentu vai to kopsavilkumu (kopiju)
atbilstību lietvedību un grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu
prasībām;
4.5. izlases veidā pārbauda
ne mazāk kā 5 % no katrā pasākumā pieņemto lēmumu skaita;
4.6. pārtrauc pieņemt
iesniegumus par subsīdiju piešķiršanu, ja saņemtajos iesniegumos
pieprasīto līdzekļu kopsumma pārsniedz pasākumam paredzētos
līdzekļus;
4.7. subsīdijas izmaksā,
nepārsniedzot piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai
palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu;
4.8. pieprasa subsīdiju
atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai
pārkāpis šo noteikumu nosacījumus;
4.9. subsīdijas bezskaidras
naudas norēķinu veidā izmaksā 10 darbdienu laikā pēc naudas
saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem
kopsavilkumiem un atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai
kārtībai.
5. Pretendents šajos
noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā
darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus (vai to kopijas) un
kopsavilkumus saskaņā ar lietvedību un grāmatvedību regulējošajos
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
6.Ja pretendents sniedzis
nepatiesu informāciju, tas subsīdijas nesaņem un nākamajā gadā
zaudē tiesības saņemt subsīdijas, kā arī atmaksā piešķirto
atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms neatbilstības
konstatēšanas.
7.Subsīdiju pretendents nevar
saņemt atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu
avotiem par vienu un to pašu pasākumu.
8.Subsīdiju maksājumi par
2004.gadu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar
noslēgtajiem līgumiem. Līdzekļi subsīdiju maksājumiem tiek
paredzēti no šo noteikumu 2.14.apakšpunktā noteiktā
finansējuma.
9.Ja atbalsta pasākums tiek
ieviests no jauna un par to nav saņemts oficiāls Eiropas
Komisijas lēmums, pasākuma ieviešana ir atliekama līdz brīdim,
kamēr tiek pieņemts Komisijas lēmums par atbalsta pasākuma
atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Šis punkts
attiecas uz šo noteikumu 1.pielikuma 2.1., 2.2. un
2.3.apakšpunktu, 2.pielikuma 21.punktu un 93.punktu, 3.pielikuma
18.punktu un 39.punktu, 4.pielikuma 30.9.apakšpunktu un
8.pielikuma 2.3.apakšpunktu.
Noslēguma
jautājumi
10.Lai organizētu subsīdiju
piešķiršanu 500000 latu apmērā Latvijā audzētu eļļas augu
pārstrādes attīstības veicināšanai, Zemkopības ministrija
sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā tiks atbalstīta
pārstrādes produktu izmantošana biodegvielas ražošanā, un līdz
2005.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā
apstiprināšanai.
11.Subsīdiju kopējā summa dārzeņu
integrētās audzēšanas sistēmas ieviešanai ir 100000 latu.
Zemkopības ministrija sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā
tiks atbalstīta dārzeņu integrētās audzēšanas sistēmas ieviešana,
un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā
apstiprināšanai.
12. Lai organizētu subsīdiju
piešķiršanu ieguldījumiem lauksaimniecībā, Zemkopības ministrija
sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā tiks atbalstītas
investīcijas lauksaimniecībā, lai palielinātu produkcijas
pievienoto vērtību, paaugstinātu produkcijas kvalitāti un ņemtu
vērā patērētāju vajadzības pēc drošiem un nekaitīgiem
lauksaimniecības produktiem, un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniedz
Ministru kabinetā apstiprināšanai.
Ministru
prezidents A.Kalvītis
Zemkopības
ministrs M.Roze
Redakcijas
piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 18.februāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 25.janvāra noteikumiem
Nr.70
Atbalsts
lauksaimniecības zemes ielabošanai
I. Vispārīgie
nosacījumi
1.Subsīdiju mērķis ir atbalstīt
augšņu agroķīmisko izpēti, skābo augšņu uzturošo kaļķošanu un
meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, lai,
optimizējot augsnes mitruma režīmu un augsnes reakciju (pH) un
izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu
kvalitatīvas un konkurētspējīgas augkopības produkcijas
ražošanu.
2.Augsnes ielabošanai paredzētais
finansējums ir 1480000 latu, tai skaitā:
Nr. p.k.
Sadaļas nosaukums
Subsīdiju
apjoms (latos)
2.1.
augšņu agroķīmiskajai izpētei
(t.sk. 100000 latu īpaši jutīgām teritorijām Jelgavas,
Bauskas, Dobeles un Rīgas rajonā)
200000
2.2.
skābo augšņu uzturošai
kaļķošanai
200000
2.3.
meliorācijas sistēmu
rekonstrukcijai un renovācijai
500000
2.4.
vētras postījumu novēršanai
polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs
580000
3.Subsīdijas piešķir 50 % apmērā
no augšņu agroķīmiskās izpētes darbu, skābo augšņu uzturošās
kaļķošanas un meliorācijas sistēmu būvdarbu izmaksām. Subsīdijas
piešķir 100% apmērā no vētras postījumu novēršanas izmaksām
polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs.
4.Subsīdijas ir tiesīgs saņemt
pretendents:
4.1.kuram zeme ir īpašumā,
lietošanā vai nomā;
4.2.kurš uztur meliorācijas
sistēmas atbilstoši meliorāciju regulējošo normatīvo aktu
prasībām.
5.Lai saņemtu subsīdijas,
pretendents līdz 1.martam iesniedz iesniegumu (1.tabula) Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, izņemot
šī pielikuma 24. un 25.punktā minētos gadījumus.
6.Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde ieraksta reģistrācijas
žurnālā visus šo noteikumu prasībām atbilstošos pretendentu
iesniegumus to iesniegšanas secībā.
7.Subsīdijas piešķir iesniegumu
iesniegšanas secībā.
8.Pasākumiem piešķirto finansējumu
Lauku atbalsta dienests sadala:
8.1.augšņu agroķīmiskajai izpētei
- proporcionāli reģionā lauksaimniecībā izmantojamās zemes
platībai, ņemot vērā īpaši jutīgām teritorijām iedalīto
finansējumu;
8.2.skābo augšņu uzturošai
kaļķošanai - proporcionāli reģionā kaļķojamai zemes
platībai;
8.3.meliorācijas sistēmu
rekonstrukcijai un renovācijai - proporcionāli reģionā
meliorētajai lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai, izņemot
šī pielikuma 24. un 25.punktā minētos gadījumus;
8.4.vētras postījumu novēršanai
polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs - atbilstoši
Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes
iesniegumam.
9.Lauku atbalsta dienestam ir
tiesības pārdalīt finanses starp reģioniem, ja atbalstāmā
pasākuma īstenošanai netiek izlietota šajā pielikumā noteiktā
subsīdiju summa.
10.Kad aprēķināto subsīdiju
kopsumma ir sasniegusi šajā pielikumā paredzēto līdzekļu summu,
Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes
pārtrauc līgumu slēgšanu ar subsīdiju saņēmēju un turpina pieņemt
tos iesniegumus, kuros subsīdiju pretendents ar parakstu
apliecina, ka ir informēts par iespējamu subsīdijas
atteikumu.
11.Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā - kopā ar
Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):
11.1.izvēlas darbu izpildītājus
atbilstoši likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību
vajadzībām" prasībām;
11.2.slēdz līgumus ar subsīdiju
saņēmējiem un darbu izpildītājiem par skābo augšņu uzturošo
kaļķošanas darbu, augšņu agroķīmiskās izpētes darbu vai
meliorācijas sistēmu būvdarbu izpildi un samaksu (t.sk. PVN).
Līgumā paredz termiņu, kurā darbu izpildītājam par darbu izpildi
pretendents samaksā savu daļu;
11.3.slēdz līgumus ar darbu
izpildītājiem par būvdarbu izpildi vētras postījumu novēršanai
polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs.
12.Ja darbu izpildītājs nav veicis
līgumā paredzētos augšņu agroķīmiskās izpētes darbus, skābo
augšņu uzturošās kaļķošanas darbus vai meliorācijas sistēmu
būvdarbus, darbu izpildītājs atmaksā Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei naudu 100 % apmērā. Darbu
izpildes kvalitāti kontrolē pretendents.
II. Atbalsts
augšņu agroķīmiskajai izpētei
13.No subsīdijām finansē augsnes
paraugu ņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju
(augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un
apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu
izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas izmaksas
(2.tabula).
2.tabula
Augšņu
agroķīmiskās izpētes darbu kopējās izmaksas 2005.gadam
Nr.
p.k.
Kartējamā platība, ha
Darbu izmaksas, Ls
(bez 18 % PVN)
18 % PVN, Ls
Kopā, Ls
(ar 18 % PVN)
1.
Līdz 4
34,79
6,26
41,05
2.
5-8
53,79
9,68
63,47
3.
9-12
74,69
13,44
88,13
4.
13-16
98,41
17,71
116,12
5.
17-20
117,41
21,13
138,54
6.
21-24
136,41
24,55
160,96
7.
25-28
149,77
26,96
176,73
8.
29-32
165,95
29,87
195,82
9.
33-36
182,13
32,78
214,91
10.
37-40
193,59
34,85
228,44
11.
41-44
209,77
37,76
247,53
12.
45-48
225,95
40,67
266,62
13.
49-52
237,41
42,73
280,14
14.
53-60
269,77
48,56
318,33
15.
61-68
299,31
53,88
353,19
16.
69-76
326,95
58,85
385,80
17.
77-84
359,31
64,68
423,99
18.
85-92
386,95
69,65
456,60
19.
93-100
414,59
74,63
489,22
20.
101-110
450,32
81,06
531,38
21.
111-120
486,05
87,49
573,54
22.
121-130
524,60
94,43
619,03
23.
131-140
563,15
101,37
664,52
24.
141-150
602,65
108,48
711,13
25.
151-160
642,15
115,59
757,74
26.
161-170
682,11
122,78
804,89
27.
171-180
722,07
129,97
852,04
28.
181-190
760,62
136,91
897,53
29.
191-200
799,17
143,85
943,02
30.
201-210
840,08
151,21
991,29
31.
211-220
880,99
158,58
103,57
32.
221-230
920,95
165,77
1086,72
33.
231-240
960,91
172,96
1133,87
34.
241-250
999,46
179,90
1179,36
35.
251-260
1038,01
186,84
1224,85
36.
261-270
1077,51
193,95
1271,46
37.
271-280
1117,01
201,06
1318,07
38.
281-290
1156,02
208,08
1364,10
39.
291-300
1195,03
215,11
1410,14
40.
301-310
1218,75
219,38
1438,13
41.
311-320
1240,57
223,30
1463,87
42.
321-330
1261,47
227,06
1488,53
43.
331-340
1285,19
231,33
1516,52
44.
341-350
1306,09
235,10
1541,19
45.
351-360
1327,91
239,02
1566,93
46.
361-370
1351,63
243,29
1594,92
47.
371-380
1375,35
247,56
1622,91
48.
381-390
1399,07
251,83
1651,90
49.
391-400
1422,79
256,10
1678,89
50.
401-410
1441,79
259,52
1701,31
51.
411-420
1465,51
263,79
1729,30
52.
421-430
1486,41
267,55
1753,96
53.
431-440
1510,13
271,82
1781,95
54.
441-450
1533,85
276,09
1809,94
55.
451-460
1549,02
278,82
1827,84
56.
461-470
1567,01
282,06
1849,07
57.
471-480
1582,18
284,79
1866,97
58.
481-490
1600,17
288,03
1888,20
59.
491-500
1618,16
291,27
1909,43
60.
501-510
1639,06
295,03
1934,09
61.
511-520
1662,78
299,30
1962,08
62.
521-530
1686,50
303,57
1990,07
63.
531-540
1710,22
307,84
2018,06
64.
541-550
1733,94
312,11
2046,05
65.
551-560
1747,21
314,50
2061,71
66.
561-570
1765,20
317,74
2082,94
67.
571-580
1780,37
320,47
2100,84
68.
581-590
1798,36
323,70
2122,06
69.
591-600
1816,35
326,94
2143,29
70.
601-610
1841,08
331,39
2172,47
71.
611-620
1867,71
336,19
2203,90
72.
621-630
1889,62
340,13
2229,75
73.
631-640
1913,43
344,42
2257,85
74.
641-650
1945,79
350,24
2296,03
75.
651-660
1972,42
355,04
2327,46
76.
661-670
1999,05
359,83
2358,88
77.
671-680
2025,68
364,62
2390,30
78.
681-690
2058,04
370,45
2428,49
79.
691-700
2090,40
376,27
2466,67
14.Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena
gada laikā vienam pretendentam ir 600 latu, bet pretendentiem,
kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā 2000 ha lauksaimniecībā
izmantojamo zemju, - 1200 latu.
15.Lai saņemtu subsīdijas augšņu
agroķīmiskajai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar iesniegumu iesniedz
zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agroķīmiskajai
izpētei paredzētās platības kontūru.
III. Atbalsts
skābo augšņu uzturošai kaļķošanai
16.No subsīdijām finansē skābo
augšņu uzturošās kaļķošanas izmaksas.
17.Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums skābo augšņu uzturošās kaļķošanas pasākumam
viena gada laikā vienam pretendentam ir 5000 latu, bet
pretendentiem, kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā 2000 ha
lauksaimniecībā izmantojamo zemju, - 10000 latu.
18.Uz subsīdijām var pretendēt, ja
papildus šī pielikuma 4.punkta nosacījumiem:
18.1.saimniecībā veikta augšņu
agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par
pieciem gadiem;
18.2.saimniecībai ir izstrādāta
augšņu agroķīmiskā karte, veikts aprēķins par kaļķu normu un
izmaksām konkrētai platībai.
19.Skābo augšņu uzturošo kaļķošanu
var aizstāt ar ģipšošanu, ja ģipša izmantošanas mērķtiecību
augsnes skābuma regulēšanai attiecīgajā saimniecībā apliecina
pretendenta iesniegtais Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta atzinums.
IV. Atbalsts
meliorācijas sistēmujn rekonstrukcijai un renovācijai
20.No subsīdijām finansē
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu
izmaksas.
21.Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai
renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir
5000 latu, bet pretendentiem, kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā
2000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju, - 10000 latu.
22.Meliorācijas sistēmu
būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo
būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
23.Lai saņemtu subsīdijas
meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar iesniegumu
iesniedz meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju
vai tehnisko projektu.
V. Atbalsts
vētras postījumu likvidēšanai polderu aizsargdambjos un
hidrotehniskajās būvēs paredzētai būvniecībai
24.No subsīdijām finansē vētras
postījumu likvidēšanu polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās
būvēs paredzēto būvniecību saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta
hidromelioratīvās būvniecības būvprojektu ekspertīzes komisijas
apstiprināto tāmi.
25.Lai saņemtu subsīdijas, Lauku
atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz
2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu
un apstiprinātu aktu par nodarītajiem postījumiem.
Zemkopības ministrs
M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 25.janvāra noteikumiem
Nr.70
Atbalsts
lopkopības attīstībai
I. Vispārīgie
nosacījumi
1.Subsīdiju mērķis ir veicināt
lopkopības nozaru ciltsdarba attīstību.
2.Pretendents ir tiesīgs saņemt
subsīdijas, ja tam piederošie mājlopi, ganāmpulks un novietnes ir
reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku,
ganāmpulka un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu.
3.Valsts aģentūrai
"Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk - datu centrs) sagatavot
to pretendentu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu,
ievērojot šī pielikuma 2.punktā minētos nosacījumus.
II. Atbalsts
ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku
audzēšanai
4.Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.
5.Saskaņā ar subsīdiju programmu
piešķirts 3260000 latu, tai skaitā:
5.1.ciltsgrāmatas uzturēšanai un
administratīvo izmaksu segšanai - 12375lati;
5.2.dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai - 3175625 lati:
5.2.1.šī pielikuma 7.1.apakšpunkta
izpildei - 2630421 lats;
5.2.2.šī pielikuma 7.2.apakšpunkta
izpildei - 35000 latu;
5.2.3.šī pielikuma 7.3.apakšpunkta
izpildei - 510204 lati;
5.3.augstvērtīgu šķirnes buļļu
uzturēšanai - 72000 latu.
6.Uz subsīdijām var pretendēt:
6.1.govju ganāmpulka īpašnieks,
kura ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos par govju
pārraudzību noteiktajā kārtībā;
6.2.šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācija (turpmāk - organizācija), kura ir atzīta atbilstoši
normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku organizāciju
atbilstības kritērijiem;
6.3.ciltslietu un mākslīgās
apsēklošanas stacija (CMAS), kura ir atzīta atbilstoši
normatīvajiem aktiem par dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju
un embriju transplantācijas uzņēmumu atbilstības kritērijiem un
reģistrēšanas kārtību;
6.4.akreditēta piena laboratorija
pārraudzības programmas nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par govju pārraudzību (turpmāk - laboratorija).
7.Subsīdijas ģenētiskās kvalitātes
noteikšanai piešķir:
7.1.govju ganāmpulka īpašniekam -
par pārraudzībā esošu govi, kurai ir aprēķināts ražības indekss
(pirmpienei - bez ražības indeksa) un kurai Ciltsdarba valsts
inspekcija nav anulējusi pēdējās noslēgtās laktācijas
pārraudzības rezultātus - vienreizējs maksājums 26 lati;
7.2.govju ganāmpulka īpašniekam -
vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru pārbaudāmā buļļa meitu
(pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240-305dienas) slēgšanas,
ja:
7.2.1.ganāmpulkā veic plānotu
jaunbuļļu pārbaudi saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību
un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;
7.2.2.pārbaudāmā buļļa meitai
(pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina
imunoģenētiskās laboratorijas atzinums;
7.2.3.pārbaudāmā buļļa meitu
(pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku
vērtēšanas eksperts;
7.3.laboratorijām - 0,50 latu
(t.sk. PVN) mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu
pārraudzības programmas nodrošināšanai:
7.3.1.pārraudzības informācijas
ievadīšanai datorprogrammās, tās analīzei visiem pārraudzībā
reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulārai
informācijas piegādei ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši
pārraudzības normatīvo aktu prasībām;
7.3.2.pārraudzības analīžu
veikšanai govju un kazu pienam un pārraudzības informācijas datu
pirmapstrādei saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar datu centru, par
informācijas apmaiņu.
8.Subsīdijas - 2,50lati par
ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku - organizācijām maksā reizi
ceturksnī uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai,
pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Lauku atbalsta dienestu,
un Lauku atbalsta dienestā iesniegto pārskatu par ciltsgrāmatas
administratīvajām izmaksām.
9.Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
buļļu uzturēšanai ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija
maksā, ja bullis ir sasniedzis 12 mēnešu vecumu un ir sertificēts
normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un
transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā, - 60
latu par katru bulli mēnesī.
10.Piesakoties uz šī pielikuma
7.1.apakšpunktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz 2005.gada
8.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.tabula). Subsīdijas
izmaksā ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim. Lauku atbalsta
dienests subsīdijas izmaksā atbilstoši piešķirtajam finansējumam,
proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju
apjomu par vienu dzīvnieku.
11.Informāciju par subsidējamām
govīm pēc stāvokļa uz 2005.gada 17.jūniju datu centrs iesniedz
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
līdz 2005.gada 5.jūlijam.
12.Piesakoties uz šī pielikuma
7.2.apakšpunktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz katra
ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu
(2.tabula).
13.Informāciju par pārbaudāmo
buļļu meitām (pirmpienēm) pēc stāvokļa uz katra ceturkšņa pēdējā
mēneša divdesmito datumu datu centrs iesniedz Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra
ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmit piektajam datumam.
14.Organizācijas līdz katra
ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz datu
centrā lineāri novērtēto pārbaudāmo buļļu meitu (pirmpieņu)
sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas atzinumu par izcelšanās
pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts). Datu
centrs sagatavo un iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē pārbaudāmo buļļu meitu (pirmpieņu)
apkopoto sarakstu.
15.Lauku atbalsta dienests
aprēķina subsīdijas par šajā nodaļā minētajiem ganāmpulkiem
saskaņā ar datu centra sagatavoto informāciju par subsidējamām
govīm un izmaksā tās ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
attiecīgu iesniegumu (1. un 2.tabula).
16.Par šī pielikuma
7.3.apakšpunktā minēto darbu izpildi laboratorijas, kuras
saskaņojušas informāciju ar datu centru, līdz katra mēneša
piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.tabula). Subsīdijas
laboratorijām maksā katru mēnesi, pamatojoties uz minēto
iesniegumu.
17.Par šī pielikuma
7.3.apakšpunktā minēto darbu izpildi:
17.1.Lauku atbalsta dienests
noslēdz līgumu ar datu centru par informācijas sniegšanu;
17.2.laboratorijas noslēdz līgumu
ar datu centru;
17.3.Lauku atbalsta dienesta
reģionālās pārvaldes noslēdz līgumu ar laboratorijām.
18.Piesakoties uz subsīdijām par
šī pielikuma 8.punktā minēto darbu izpildi, pretendents līdz
katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz
Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvajām izmaksām.
19.Piesakoties uz šī pielikuma
9.punktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz katra nākamā
ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu
(4.tabula).
III. Atbalsts
dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai
20.Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanu
normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu
reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā.
21.Dzīvnieku, ganāmpulku un
novietņu reģistrā iekļautās informācijas uzturēšanai un
atjaunošanai datu centram maksā subsīdijas šādā apmērā:
21.1.par katru datu bāzē esošu
liellopu un zirgu - 0,045 lati mēnesī (t.sk. PVN);
21.2.par katru datu bāzē esošu
aitu, kazu un cūku - 0,023 lati mēnesī (t.sk. PVN).
22.Dzīvnieku ganāmpulku un
novietņu reģistra uzturēšanai piešķirti 300000 latu (t.sk.
PVN).
23.Lai saņemtu subsīdijas, datu
centrs:
23.1.slēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu par šī pielikuma 21.punktā minēto darbu
izpildi;
23.2.līdz katra nākamā mēneša
desmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par
paveikto darbu.
24.Lauku atbalsta dienests,
pamatojoties uz iesniegto pārskatu, datu centram izmaksā
subsīdijas reizi mēnesī.
IV. Atbalsts
ciltsdarbam liellopu gaļas ražošanas nozarē
25.Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu un nodrošināt selekcijas programmas īstenošanu gaļas
šķirņu liellopu audzēšanas nozarē.
26.Ciltsdarba pasākumu veikšanai
liellopu gaļas ražošanas nozarē piešķirti 180000 latu, tai
skaitā:
26.1.ciltsgrāmatas uzturēšanai -
3000 latu;
26.2.dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanai - 127000latu;
26.3.jaunu audzēšanas tehniku un
paņēmienu ieviešanai - 20000 latu (t.sk. PVN);
26.4.sertificētu vaislas buļļu
uzturēšanai - 30000 latu.
27.Uz subsīdijām var
pretendēt:
27.1.organizācijas - par gaļas
šķirņu liellopu ciltsgrāmatas uzturēšanu - 2,5lati par
ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku;
27.2.ganāmpulku īpašnieki - par
ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanu, veicot
dzīvnieku pārraudzību normatīvajos aktos par gaļas liellopu
pārraudzību noteiktajā kārtībā:
27.2.1.par pārraudzībā esošu gaļas
šķirņu ciltsgrāmatā uzņemtu tīršķirnes zīdītājgovi šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecībā - 65 lati gadā;
27.2.2.par pārraudzībā esošu gaļas
šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi - 50 latu gadā;
27.2.3.par pārraudzībā esošu
vismaz pirmās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi - 30
latu gadā;
27.3.ganāmpulku īpašnieki - par
iepirktu dzīvnieku svēršanas iekārtu (t.sk. svari, metāla
konstrukcijas aploks pie svariem) vai atsevišķām tās sastāvdaļām
- 40% apmērā no to vērtības, bet nepārsniedzot 1300 latu vienam
saņēmējam;
27.4.ganāmpulku īpašnieki - par
sertificētu vaislas bulli, kurš tiek izmantots lecināšanā
pārraudzībā esošā zīdītājgovju ganāmpulkā - 250 latu gadā.
28.Subsīdijas saņem, ievērojot
šādus nosacījumus:
28.1.par pārraudzībā esošām govīm
saimniecībās, kuras ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecības statusu normatīvajos aktos par šķirnes dzīvnieku
audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanu noteiktajā
kārtībā un dzīvnieki ierakstīti ciltsgrāmatā normatīvajos aktos
par valsts ciltsgrāmatas kārtošanu noteiktajā kārtībā;
28.2.par šī pielikuma
27.2.apakšpunktā minētajām govīm, ja līdz iesnieguma iesniegšanas
dienai ganāmpulka īpašnieks ir noslēdzis līgumu par pārraudzības
darba veikšanu un datu apstrādi, kā arī iesniedzis datu centrā
visu nepieciešamo informāciju dzīvnieku ģenētiskās vērtības
noteikšanai.
29.Pretendējot uz šī pielikuma
27.punktā minētajām subsīdijām:
29.1.par ciltsgrāmatas uzturēšanu,
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu un līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša
piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par
iepriekšējā periodā ciltsgrāmatā uzņemtajiem dzīvniekiem;
29.2.par pārraudzībā esošām
zīdītājgovīm (27.2.apakšpunkts), pretendents līdz 2005.gada
10.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (5.tabula);
29.3. datu centrs sagatavo šī
pielikuma 27.2.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošo govju
sarakstu un līdz 2005.gada 31.martam iesniedz Lauku atbalsta
dienestā;
29.4.par sertificētiem vaislas
buļļiem, ganāmpulka īpašnieks līdz 2005.gada 10.aprīlim iesniedz
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
iesniegumu (5.tabula);
29.5. šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācija sagatavo šī pielikuma 27.4.apakšpunktā minēto
sertificēto buļļu un 27.2.1.apakšpunktā minēto govju sarakstu un
līdz 2005.gada 31.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā;
29.6.par iepirktām dzīvnieku
svēršanas iekārtām vai atsevišķām tās sastāvdaļām, ganāmpulka
īpašnieks noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu. Slēdzot
līgumu, var paredzēt avansa maksājumu līdz 50 %. Subsīdijas
izmaksā pēc norēķinu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta
dienestā. Līgumi pretendentiem jānoslēdz līdz 2005.gada
1.jūlijam.
30.Subsīdijas par vairākiem
sertificētiem vaislas buļļiem vienā ganāmpulkā var saņemt, ja
ganāmpulkā uz 2005.gada 31.martu ir vismaz 10zīdītājgovis vai
teles, vecākas par 12 mēnešiem, rēķinot uz vienu vaislas
bulli.
31.Lauku atbalsta dienests šī
pielikuma 27.2. un 27.4.apakšpunktā minētās subsīdijas izmaksā
saskaņā ar piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai
palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu uz vienu dzīvnieku.
32.Specializēto gaļas šķirņu
liellopu tīršķirnes dzīvniekiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz
trešās pakāpes šķirnību, kā arī divu tīršķirnes specializēto
gaļas šķirņu liellopu krustojumus.
33.Krustojuma dzīvniekiem
pieskaita pirmās un otrās pakāpes krustojuma dzīvniekus, kuri
iegūti, krustojot Latvijā audzētās piena šķirņu govis ar
specializēto gaļas šķirņu buļļiem.
V. Atbalsts
ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai cūkkopības nozarē
34.Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.
35.Uz subsīdijām var
pretendēt:
35.1.šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši normatīvo
aktu prasībām par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību un
strādā saskaņā ar Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu;
35.2.organizācija, kura īsteno
Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu un ciltsdarba
rezultātu ieviešanas programmu cūkkopībā;
35.3.ciltslietu un mākslīgās
apsēklošanas stacija;
35.4.cūkgaļu ražojošās
saimniecības īpašnieks.
36.Subsīdiju programmai piešķirti
800000 latu, tai skaitā:
36.1.ģenētiskās kvalitātes
noteikšanai - 736000 latu:
36.1.1.par jauncūkām un sivēnmātēm
- 676000 latu;
36.1.2. par testētām nobarojamām
cūkām - 60000 latu;
36.2.ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - 4000latu;
36.3.augstvērtīgu šķirnes kuiļu
uzturēšanai - 40000 latu;
36.4.ciltsdarba rezultātu
ieviešanai cūkkopībā - par speķa biezuma un ķermeņa liesās gaļas
satura noteikšanu krustojuma cūkai, kas iegūta saskaņā ar Latvijā
audzēto cūku selekcijas programmu, - 20000 latu (0,67 lati par
katru nomērīto cūku).
37.Subsīdijas ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:
37.1.par jauncūku (cūciņu,
kuilīti), kurai ir veikts produktivitātes tests, nosakot speķa
biezumu, liesās gaļas īpatsvaru, svaru, ātraudzību un eksterjeru
un kurai veikts ģenētiskās vērtības tests, - vienreizējs
maksājums 27 lati;
37.2.par vecvecāku un vecvecvecāku
sivēnmāti, kura atražo vaislas cūciņas, ir novērtēta saskaņā ar
datu statistikas apstrādes metodiku (BLUP) pēc pienības,
eksterjera, auglības un selekcionējamo pazīmju ģenētiskās
vērtības ar indeksu 105 un vairāk, - 9 lati mēnesī par katru
sivēnmāti, bet kopumā ne vairāk kā 70 % no katrā saimniecībā
esošām sivēnmātēm;
37.3.par testētu nobarojamo cūku,
kas iegūta no V līmeņa sivēnmātes - vienreizējs maksājums 6
lati.
38.Šī pielikuma 36.2. un
36.4.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā organizācijai.
39.Šī pielikuma 37.1. un
37.2.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašniekam.
40.Šī pielikuma 37.3.apakšpunktā
minētās subsīdijas maksā cūkgaļu ražojošās saimniecības
īpašniekam, kas ar šķirnes cūku audzēšanas organizāciju slēdzis
līgumu par V līmeņa sivēnmāšu (iepirktu no šķirnes cūku
audzēšanas saimniecības) pēcnācēju testēšanu un ziņas par
nobarojamo cūkas liesās gaļas iznākumu un kautsvaru ieguvis no
sertificētas kautuves pārskatiem.
41.Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
kuiļu uzturēšanai maksā organizācijai un stacijai, ja kuilis ir
sertificēts normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un
transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā - 20
latu mēnesī par katru kuili.
42.Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 37.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (šī
pielikuma 37.1. un 37.2.apakšpunktā minētajām subsīdijām -
6.tabula, 37.3.apakšpunktā minētajām subsīdijām - 7.tabula) līdz
katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam.
43.Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 36.2.apakšpunktā minētajām subsīdijām:
43.1.noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
43.2.līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
pārskatu par administratīvajām izmaksām.
44.Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 36.4.apakšpunktā minētajām subsīdijām:
44.1.noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
44.2.līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
pārskatu (8.tabula).
45.Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 41.punktā minētajām subsīdijām, līdz katra nākamā
ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu
(9.tabula). Datu centrs līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša
pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē un Cūku audzētāju asociācijā
informāciju par cūku kustību ganāmpulkā.
VI. Atbalsts
ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai zirgkopības nozarē
46. Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus dzīvniekus, kā
arī saglabājot un uzlabojot esošo genotipu atbilstoši Latvijas
zirgu šķirnes ciltsdarba programmai un Latvijas braucamā tipa
šķirnes zirgu ciltsdarba programmai.
47. Uz subsīdijām var
pretendēt:
47.1. zirgu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja zirgu ganāmpulkā tiek veikta
pārraudzība saskaņā ar Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba
programmu un Latvijas braucamā tipa šķirnes zirgu ciltsdarba
programmu;
47.2.organizācija, kura īsteno
Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmu.
48. Subsīdiju programmai piešķirti
150000 latu, tai skaitā:
48.1. ģenētiskās kvalitātes
noteikšanai - 98000 latu;
48.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - 4000latu;
48.3. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas ērzeļu uzturēšanai - 48000latu.
49. Subsīdijas ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:
49.1. par tāda sertificēta šķirnes
vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji 2005.gadā vai ar
kuru lecinātām ķēvēm (vismaz trijām) atzīta grūsnība 2005.gadā, -
40 latu katru mēnesi;
49.2. par vaislas ērzeļa
sagatavošanu sertificēšanai un sertificēšanu - 100latu;
49.3. par jaunzirgu sagatavošanu
darbaspēju pārbaudei un pārbaudes veikšanu - 116 latu;
49.4. par kumeļa sagatavošanu
vērtēšanai un vērtēšanu - 115 latu.
50. Šī pielikuma 48.2.apakšpunktā
minētās subsīdijas maksā organizācijai, lai segtu ciltsgrāmatas
uzturēšanas administratīvās izmaksas, pamatojoties uz Lauku
atbalsta dienestā iesniegto pārskatu par ciltsgrāmatas
uzturēšanas administratīvajām izmaksām.
51. Organizācija līdz 2005.gada
20.jūnijam un 20.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus
sarakstus:
51.1. pārraudzībā esošās zirgu
audzēšanas saimniecības;
51.2. sertificētie ērzeļi;
51.3. jaunzirgi, kuriem ir
novērtētas darbaspējas;
51.4. novērtētie kumeļi.
52. Pretendents, piesakoties šī
pielikuma 49.punktā minēto subsīdiju saņemšanai, līdz 2005.gada
5.jūlijam un 5.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu:
52.1. par tāda sertificēta
augstvērtīga šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir
pēcnācēji vai ar kuru lecinātām ķēvēm (vismaz trijām) atzīta
grūsnība (10.tabula);
52.2. par sertificētiem vaislas
ērzeļiem (11.tabula);
52.3. par jaunzirgiem, kuri
sagatavoti darbaspēju pārbaudei un pārbaudīti (12.tabula);
52.4. par novērtētiem kumeļiem
(13.tabula).
53. Organizācija, piesakoties uz
šī pielikuma 50.punktā minētajām subsīdijām:
53.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
53.2. līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām
izmaksām.
VII. Atbalsts
ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai aitkopības nozarē
54. Subsīdiju mērķis ir
paaugstināt šķirnes aitu kvalitāti, mērķtiecīgi izmantojot
augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo
genotipu.
55. Uz subsīdijām var
pretendēt:
55.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši
normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību
atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecību statusa piešķiršanu;
55.2. aitas gaļas ražošanas
saimniecības īpašnieks;
55.3. organizācija, kura īsteno
ciltsdarba programmu aitkopībā.
56. Subsīdiju programmai piešķirti
55000 latu, tai skaitā:
56.1. dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai - 46000 latu;
56.2. investīcijas jaunu
audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai - 3000 latu (t.sk.
PVN);
56.3. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - 1500latu;
56.4. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas teķu uzturēšanai - 4500 latu.
57. Šī pielikuma 55.1.apakšpunktā
minētajam pretendentam maksā subsīdijas dzīvnieka ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai, ja aitu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks
par 30 un īpašnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu
sarakstu, kurā norādīts subsidējamo dzīvnieku identitātes numurs
un novērtējuma klase:
57.1. par novērtētu audzējamo
dzīvnieku - elites klases (turpmāk - E klases) un pirmās klases
(turpmāk - I klases) aitiņu un E klases teķīti - vienreizējs
maksājums 20 latu. Kopumā subsidē ne vairāk kā 25 % no
saimniecībā uz 2005.gada 1.janvāri esošajiem pamatganāmpulka
dzīvniekiem;
57.2. par E klases un I klases
vaislas aitu mātes novērtēšanu - vienreizējs maksājums 40
latu.
58. Latvijas Aitu audzētāju
asociācija līdz 2005.gada 5.aprīlim iesniedz datu centrā šķirnes
aitu audzēšanas saimniecībās novērtēto vaislas aitu māšu
sarakstus un līdz 2005.gada 5.jūnijam - audzējamo dzīvnieku
sarakstus.
59. Datu centrs līdz 2005.gada
15.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē informāciju par subsidējamām vaislas
aitu mātēm un līdz 2005.gada 15.jūnijam - par subsidējamiem
audzējamiem dzīvniekiem.
60. Subsīdijas par ieguldītajām
investīcijām jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai
maksā šī pielikuma 55.1. un 55.2.apakšpunktā minētajiem
pretendentiem, pamatojoties uz dokumentiem, kas apstiprina
izdevumus un maksājumus. Atmaksā 40 % no izdevumiem par
elektronisko svaru vai elektrisko cirpšanas aparātu iegādi.
61. Subsīdijas maksā organizācijai
par ciltsgrāmatas uzturēšanu - 3,0 lati par ciltsgrāmatā uzņemtu
dzīvnieku.
62. Subsīdijas augstvērtīgu
šķirnes teķu uzturēšanai maksā šī pielikuma 55.1. un
55.2.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, ja teķi ir sertificēti
normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un
transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā, -
vienreizējs maksājums 40 latu.
63. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 57.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada
15.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (14.tabula) par vaislas aitu
māšu skaitu (pēc stāvokļa uz 2005.gada 31.martu) un līdz
2005.gada 15.jūni-jam - iesniegumu (15.tabula) par audzējamiem
dzīvniekiem (pēc stāvokļa uz 2005.gada 31.maiju).
64. Pretendents, kurš 2005.gadā
šķirnes aitu audzēšanas saimniecības statusu ir ieguvis no jauna,
līdz 2005.gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (14.tabula) par
aitu māšu skaitu uz 1.jūliju.
65. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 60.punktā minētajām subsīdijām:
65.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
65.2. līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
dokumentus, kas apstiprina izdevumus un maksājumus.
66. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 61.punktā minētajām subsīdijām:
66.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
66.2. līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām
izmaksām.
67. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 62.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada
15.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (16.tabula).
68. Lauku atbalsta dienests šī
pielikuma 57. un 62.punktā minētās subsīdijas izmaksā saskaņā ar
piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai palielinot
izmaksājamo subsīdiju apjomu par vienu dzīvnieku.
VIII. Atbalsts
ciltsdarbam un audzēšanai kazkopības nozarē
69. Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu saskaņā ar
kazkopības ciltsdarba programmu.
70. Uz subsīdijām var
pretendēt:
70.1. šķirnes kazu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši
normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību
atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecību statusa piešķiršanu;
70.2. kazu piena ražošanas
saimniecības īpašnieks;
70.3. organizācija, kura īsteno
ciltsdarba programmu kazkopībā.
71. Subsīdiju programmai piešķirti
37000 latu, tai skaitā:
71.1. dzīvnieku ciltsvērtības
kvalitātes noteikšanai - 32000 latu;
71.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - 1000latu;
71.3. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas āžu uzturēšanai - 1000 latu;
71.4.investīcijām jaunu audzēšanas
tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai- 3000 latu.
72. Šī pielikuma 70.1.apakšpunktā
minētajam pretendentam maksā subsīdijas dzīvnieka ciltsvērtības
kvalitātes noteikšanai, ja kazu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks
par 10 un īpašnieks līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedzis Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārrauga
apstiprinātu sarakstu par dzīvnieku skaitu uz 1.augustu, kurā
norādīts subsidējamo dzīvnieku identitātes numurs un novērtējuma
klase:
72.1. par novērtētu audzējamo
dzīvnieku (kaziņu), ne jaunāku par 60 dienām - vienreizējs
maksājums 20 latu;
72.2. par pārraudzībā esošu E
klases un I klases vaislas kazu mātes novērtēšanu - vienreizējs
maksājums 50 latu.
73. Latvijas Kazu audzētāju
apvienība līdz 2005.gada 21.augustam iesniedz datu centrā šķirnes
kazu audzēšanas saimniecībās novērtēto dzīvnieku sarakstus.
74. Datu centrs līdz 2005.gada
3.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē informāciju par šķirnes kazu audzēšanas
saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem.
75. Subsīdijas maksā organizācijai
par ciltsgrāmatas uzturēšanu - 2,5 lati par ciltsgrāmatā uzņemtu
dzīvnieku.
76. Subsīdijas augstvērtīgu
šķirnes āžu uzturēšanai maksā šī pielikuma 70.1. un
70.2.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, ja āži ir sertificēti
normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un
transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā -
vienreizējs maksājums 50 latu.
77. Subsīdijas par investīcijām
jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai maksā šī
pielikuma 70.1.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, pamatojoties
uz dokumentiem, kas apstiprina izdevumus un maksājumus. Atmaksā
40 % no izdevumiem par grūsnības noteicēju, elektronisko svaru un
datortehnikas iegādi.
78. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 72.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada
1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (17. un 18.tabula).
79. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 75.punktā minētajām subsīdijām:
79.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
79.2. līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām
izmaksām.
80. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 76.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada
1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (19.tabula).
81. Pretendents, piesakoties uz šī
pielikuma 77.punktā minētajām subsīdijām:
81.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
81.2. līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
dokumentus, kas apstiprina izdevumus un maksājumus.
82. Lauku atbalsta dienests šī
pielikuma 72. un 76.punktā minētās subsīdijas izmaksā saskaņā ar
piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai palielinot
izmaksājamo subsīdiju apjomu par vienu dzīvnieku.
IX. Atbalsts
ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, aprobācijai un
starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu
organizēšanai
83. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un
izdošanu, starptautisku dzīvnieku audzēšanas pasākumu
organizēšanu Latvijā, informatīvo materiālu sagatavošanu par
nozares attīstību, dzīvnieku audzēšanas nozaru pārstāvēšanu
(referāts, publikācija) starptautiskajās dzīvnieku audzēšanas
konferencēs, kā arī apstiprināto ciltsdarba programmu īstenošanu
un iegūto rezultātu popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs.
84. Subsīdiju programmai piešķirti
50000 latu (t.sk. PVN).
85. Uz subsīdijām var pretendēt
organizācijas, datu centrs un lauksaimniecības mācību,
konsultāciju un zinātniskās iestādes.
86. Pretendenti līdz 2005.gada
1.aprīlim un 1.augustam iesniedz Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentā izvērtēšanai detalizētu attiecīgā
pasākuma darbības un finansēšanas plānu.
87. Lauksaimniecības departaments
organizē iesniegto pasākumu darbības un finansēšanas plānu
izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un līdz 2005.gada 15.aprīlim
un 15.augustam iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.
88. Darba gaitā pretendents var
grozīt darbības un finansēšanas pasākumu programmu. Grozījumus
saskaņo ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentu
un iesniedz Lauku atbalsta dienestā.
89. Lauku atbalsta dienests,
slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa
maksājumus.
90. Norēķiniem nepieciešamos
dokumentus pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku
atbalsta dienestā.
91. Lauku atbalsta dienests līdz
2005.gada 23.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto
līgumu un darba nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktu sastāda un
apstiprina darba izpildītājs un pasūtītājs - Zemkopības
ministrija un subsīdiju saņēmējs.
X. Vaislas
materiāla iegāde ārvalstīs
92. Vaislas materiāla iegādes
mērķis ir ārvalstu lauksaimniecības dzīvnieku vaislas materiāla
izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā un dažādības
uzturēšanā, lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo
īpašību uzlabošanu.
93. Piešķirtais subsīdiju apjoms
ir 550000 latu (t.sk. PVN).
94. Subsīdijas tiek maksātas par
vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi ārvalstīs, ja:
94.1. saimniecība ir ieguvusi
šķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu audzēšanas
saimniecības statusu atbilstoši normatīvo aktu kritērijiem par
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību;
94.2. šķirnes dzīvnieku audzēšanas
organizācija ir atzīta atbilstoši normatīvo aktu kritērijiem par
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju.
95. Pretendenti līdz 2005.gada
1.martam iesniedz attiecīgajā organizācijā iesniegumu.
Iesniegumam pievieno:
95.1. iepirkto dzīvnieku
izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programmu;
95.2. pieteikumu, kurā norāda
šādas ziņas par iepērkamo dzīvnieku:
95.2.1. sugu;
95.2.2. šķirni;
95.2.3. skaitu;
95.2.4. cenu;
95.2.5. valsti, no kuras paredzēts
iepirkt;
95.3. lēmumu par šķirnes dzīvnieku
audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu vai pieteikumu par
šķirnes dzīvnieku saimniecības statusa piešķiršanu 2005.gadā.
96. Subsīdiju sadalījums starp
nozarēm tiek noteikts attiecīgo organizāciju kopīgā sēdē. Sēdes
lēmumu ieraksta protokolā un iesniedz Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentā. Finansējuma sadali un summas ar
rīkojumu apstiprina zemkopības ministrs.
97. Atbalstāmo pasākumu
finansēšanas kārtība:
97.1. subsīdijas par vaislas
materiāla iegādi maksā 50 procentu apmērā no vaislas materiāla
vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras
izdevumus. Subsīdijas izmaksā pēc tam, kad Lauku atbalsta
dienestā iesniegta muitas kravas deklarācija un dokumenti, kas
apliecina darījumu un samaksu;
97.2. līgumā var paredzēt avansa
maksājumu, bet ne vairāk kā 50procentu apmērā no kopējās
subsīdiju summas.
98. Lai pretendents varētu saņemt
subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta
dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un
pretendentu par vaislas materiāla iegādi un turpmāko izmantošanu.
Līgumā norāda:
98.1. vaislas materiāla
izmantošanas noteikumus;
98.2. kontroles funkcijas un
atbildību par līguma nosacījumu neievērošanu;
98.3. subsīdiju saņemšanas
noteikumus.
99. Saimniecība pēc organizācijas
pieprasījuma piegādā eksponātus Latvijas lauksaimniecības
izstādēm.
100. Uz subsīdijām var pretendēt,
ja darījumi tiek veikti laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz
2005.gada 1.decembrim.
101. Organizāciju kopējā sēdē
vienojas par piešķirtā finansējuma izlietojumu vaislas materiāla
iegādei un finansējuma pārdali starp organizācijām. Sēdes lēmumu
atspoguļo protokolā un iesniedz Zemkopības ministrijā līdz
2005.gada 20.oktobrim. Finansējuma sadali un summas ar rīkojumu
apstiprina zemkopības ministrs.
102. Vaislas materiāla iegādi
ārvalstīs nedrīkst finansēt no citām valsts atbalsta
programmām.
XI. Atbalsts
pārtikā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu
savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un
iznīcināšanai
103. Subsīdiju mērķis ir
nodrošināt pārtikā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu (turpmāk - blakusprodukti) savākšanu,
transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, lai
nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā
arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē.
104. Blakusproduktu savākšanai,
transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai ir
paredzēti 500000 latu (t.sk. PVN), tajā skaitā:
104.1. dzīvnieku līķu (izņemot
putnu līķus, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas putnu
novietnē) savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei
un iznīcināšanai - 250000 latu;
104.2. kautuvēs un gaļas sadales
un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu transportēšanai,
uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai - 170000 latu;
104.3. putnu līķu uzglabāšanai,
pārstrādei un iznīcināšanai uz vietas putnu novietnē - 20000
latu;
104.4. nogalināto kažokzvēru
blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai,
pārstrādei un iznīcināšanai - 30000 latu;
104.5. kautuvēs un gaļas sadales
un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu uzglabāšanai,
pārstrādei un iznīcināšanai uz vietas uzņēmumā - 30000 latu.
105. Subsīdijas maksā par šādiem
pakalpojumiem un šādā apmērā:
105.1. par dzīvnieku līķu (izņemot
putnu līķus, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas putnu
novietnē):
105.1.1. savākšanu un
transportēšanu saskaņā ar maršruta plānu, uzglabāšanu, pārstrādi
un iznīcināšanu - 100 % apmērā, bet ne vairāk kā 120latu par
tonnu;
105.1.2. savākšanu un
transportēšanu ārpus saskaņotā maršruta un par papildu izsaukumu
- papildus 0,55 lati par kilometru;
105.2. par kautuvēs un gaļas
sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu savākšanu,
transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu - ne
vairāk kā 25 lati par tonnu;
105.3. par putnu līķu uzglabāšanu,
pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē - ne vairāk kā
15 latu par tonnu;
105.4. par nogalināto kažokzvēru
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi
un iznīcināšanu - ne vairāk kā 25 lati par tonnu;
105.5. par kautuvēs un gaļas
sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu
uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas uzņēmumā un ja
transportēšana nepārsniedz vienu kilometru - ne vairāk kā 15 latu
par tonnu.
106. Uz subsīdijām var pretendēt
komersants (izņemot komersantu, kas nodrošina putnu līķu
uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē
vai kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūto
blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas
uzņēmumā), kurš:
106.1. nodrošina blakusproduktu
centralizētu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu,
pārstrādāšanu un iznīcināšanu;
106.2. nodrošina blakusproduktu
uzglabāšanu, pārstrādi vai iznīcināšanu Pārtikas un veterinārā
dienesta atzītā uzņēmumā vai Eiropas Savienības dalībvalsts
kompetentās iestādes atzītā uzņēmumā;
106.3. nodrošina valsts pilnvarota
veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts
uzraudzībai;
106.4. ir noslēdzis līgumu ar
kautuves, gaļas sadales un pārstrādes uzņēmuma īpašnieku par
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu,
pārstrādāšanu un iznīcināšanu;
106.5. nodrošina dzīvnieku līķu
savākšanu un transportēšanu 48 stundu laikā vasaras periodā
(aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī) un 72stundu
laikā ziemas periodā (janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī
un decembrī) pēc informācijas saņemšanas par dzīvnieka
nobeigšanos;
106.6. ir saskaņojis maršrutu
plānus ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai nodrošinātu
blakusproduktu savākšanu un transportēšanu visā Latvijas
teritorijā.
107. Uz subsīdijām var pretendēt
komersants, kurš nodrošina putnu līķu uzglabāšanu, pārstrādi un
iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē un:
107.1. nodrošina, lai
blakusproduktu pārstrādes uzņēmums putnu novietnē būtu Pārtikas
un veterinārā dienesta atzīts uzņēmums;
107.2. nodrošina valsts pilnvarota
veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts
uzraudzībai.
108. Uz subsīdijām var pretendēt
komersants, kurš nodrošina kautuvēs un gaļas sadales un
pārstrādes uzņēmumos iegūto blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi
un iznīcināšanu uz vietas uzņēmumā, ja tas ir Pārtikas un
veterinārā dienesta atzīts uzņēmums.
109. Komersants, kurš pretendē uz
subsīdijām par šī pielikuma 106.1.apakšpunktā noteikto
pakalpojumu nodrošināšanu, pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas
iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu, kurā norāda
informāciju saskaņā ar šī pielikuma 106.punkta prasībām.
110. Pārtikas un veterinārais
dienests regulāri informē Lauku atbalsta dienestu par šī
pielikuma 106.2. un 107.1.apakšpunktā un 108.punktā minētajiem
komersantiem.
111. Komersants par blakusproduktu
savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādāšanu un
iznīcināšanu aizpilda dzīvnieku līķu pavaddokumentu (20.tabula)
vai blakusproduktu pavaddokumentu (21.tabula).
112. Subsīdiju saņemšanai
komersants:
112.1. saskaņo maršrutu plānu ar
Pārtikas un veterināro dienestu par šī pielikuma
106.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu. Ja
nepieciešams grozīt saskaņoto maršruta plānu, grozījumus saskaņo
ar Pārtikas un veterināro dienestu;
112.2. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
112.3. līdz katra mēneša
desmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu
(rakstiski un elektroniski) subsīdiju saņemšanai (22.tabula);
112.4. līdz katra mēneša
desmitajam datumam iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā
informāciju (rakstiski un elektroniski) par blakusproduktu apriti
(23.tabula);
112.5. noslēdz līgumu ar
Lauksaimniecības datu centru par informācijas apmaiņu par
kritušajiem dzīvniekiem saskaņā ar tiesību aktos paredzētajām
prasībām attiecībā uz dzīvnieku turētāju un īpašnieku.
113. Lauku atbalsta dienests šī
pielikuma 112.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju par
106.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu sniegšanu trīs darbdienu
laikā iesniedz Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrija par
komersantu informē sabiedrību.
114. Lauku atbalsta dienests
komersantam izmaksā subsīdijas reizi mēnesī, pamatojoties uz
iesniegumu. Par šī pielikuma 105.1.apakšpunktā noteikto
pakalpojumu Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā
priekšapmaksas veidā 100 % apmērā reizi mēnesī, pamatojoties uz
iepriekšējā mēnesī iesniegto iesniegumu par dzīvnieku līķu
svaru.
115. Ja saņemtas subsīdijas par šī
pielikuma 105.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu, komersantam nav
tiesību saņemt samaksu no blakusproduktu īpašnieka vai
turētāja.
116. Subsīdijas maksā par
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi
un iznīcināšanu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada
31.decembrim.
Zemkopības ministrs
M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 25.janvāra noteikumiem
Nr.70
Atbalsts
augkopības attīstībai
I. Atbalsts
kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklas kvalitātes
uzlabošanai
1.Subsīdiju mērķis ir atbalstīt
augu ģenētisko resursu kolekciju (turpmāk- kultūraugu genofonds)
saglabāšanu, to novērtēšanu un pasportizāciju, paplašināt
selekcijas darba turpināšanas iespējas un paaugstināt vietējo
selekcijas šķirņu izlases sēklas kvalitāti.
2.Subsīdiju kopējā summa ir 430000
latu.
3.Subsīdijas var saņemt, ja
pretendentam ir valsts nozīmes kultūraugu genofonda kolekcija vai
tas uzlabo izlases sēklas (kartupeļiem - arī pirmās paaudzes
pirmsbāzes sēklas (izlases sēklas)) kvalitāti. Subsīdijas piešķir
par kultūraugu genofonda saglabāšanu, tā novērtēšanu,
pasportizāciju vai izlases sēklu kvalitātes uzlabošanu.
4.Lai saņemtu subsīdijas,
pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:
4.1.konkrētu darbības programmu šī
pielikuma 3.punktā noteiktajā jomā;
4.2.projektu par kultūrauga
genofonda uzturēšanas, novērtēšanas un pasportizācijas aparatūras
iegādi (turpmāk - projekts).
5.Kultūraugu genofonda
saglabāšanas un izlases sēklu kvalitātes uzlabošanas izcenojumus
un apjomu izstrādā Nacionālā augu šķirņu padome un apstiprina
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs. Izlases sēklu kvalitātes
uzlabošanas apakšprogrammā iekļauj tikai to šķirņu sēklas, kuras
ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.
6.Šī pielikuma 4.2.apakšpunktā
minētā projekta izvērtēšanai Zemkopības ministrija apstiprina
attiecīgu komisiju (turpmāk - ZM komisija).
7.Uz subsīdijām var pretendēt, ja
programma vai projekts īstenots laikposmā no līguma noslēgšanas
dienas līdz 2005.gada 1.decembrim.
8.Pretendents iesniedz Lauku
atbalsta dienestā:
8.1.līdz 2005.gada 1.martam
saskaņā ar šī pielikuma 3. un 4.punkta nosacījumiem:
8.1.1.kultūraugu genofonda
saglabāšanas un/vai izlases s …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.