📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Zemkopības
ministrijas rīkojums Nr. 26
Rīgā 2002. gada 21. janvārī
Par valsts atbalstu Eiropas
Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas
ražošanai
Pamatojoties uz Lauksaimniecības
likuma 7. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002. gada
3.janvāra sēdes protokola Nr. 1 19.§ "Lauksaimniecības subsīdiju
valsts programma 2002.gadam" un lai veicinātu Latvijā ražoto
lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā
tirgū:
1. Apstiprināt valsts subsīdiju
sadali (latos) un nolikumus 2002. gadam:
1.1.Nolikums Nr.1.
Lauksaimniecības zemes ielabošana
1 100 000
1.2. Nolikums Nr.2.
Lopkopības attīstība
7 453 033
1.3. Nolikums Nr.3.
Augkopības attīstība
6 650 000
1.4. Nolikums Nr.4.
Izglītība, zinātne un
informācijas izplatīšana
692 600
1.5. Nolikums Nr.5. Latvijas
un ārvalstu kopprojektu
līdzfinansējums
235 800
1.6. Nolikums Nr.6.
Zivsaimniecības attīstība
400 000
1.7. Nolikums Nr.7.
Lauksaimnieciskās ražošanas
modernizācija
1 795 000
1.8. Nolikums Nr.8.
Lauksaimniecības nevalstisko
organizāciju un ražotāju
grupu atbalsts
272 000
1.9. Nolikums Nr.9.
Lauksaimniecības pārstrukturizācijas
atbalsts
300 000
1.10. Nolikums Nr.10. Tirgus
veicināšana
395 000
1.11. Līdzfinansējums SAPARD
programmai
4 402 620
1.12. Rezerve
300 000
1.13. Norēķini par
2001.gadu
145 380
2. Noteikt, ka lēmumus par
rezervei paredzēto finansu līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar
atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu izveidotā komisija.
3. Uzdot Lauku atbalsta dienestam
kontrolēt, vai subsīdiju pretendents ir:
3.1. iesniedzis pieteikumu saskaņā
ar nolikuma prasībām;
3.2. reģistrēts Valsts ieņēmumu
dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I
sadaļā minētajām fiziskām personām);
3.3. uz pirmā pieteikuma
iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (neattiecas
uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām).
4. Uzskatīt, ka subsīdiju
pieteikums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā tajā datumā, kad
tam pievienoti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām.
5. Lauku atbalsta dienestam:
5.1. nodrošināt subsīdiju
pretendentiem informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas
kārtību;
5.2. izvērtēt un pieņemt lēmumu
par subsīdiju pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu
nosacījumiem;
5.3. slēgt līgumus, ja nolikumā
nav noteikta cita kārtība, ar subsīdiju pretendentiem par
subsīdiju piešķiršanu, paredzot pušu saistības un atbildību;
5.4. aprēķināt un izmaksāt
subsīdijas bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav
noteikta cita kārtība;
5.5. kontrolēt, vai tiek
iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas vai
to kopsavilkumi ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem
gadījumos, kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām
juridiskajām personām;
5.6. izmaksāt subsīdijas 10 darba
dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties
uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos
noteiktajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā;
5.7. izmaksāt avansā (ja nolikumā
tas ir paredzēts), bet ne vairāk kā 50% apmērā no kopējās
subsīdiju summas (Zemkopības ministrijas padotībā esošajām valsts
budžeta finansētām institūcijām - ne vairāk kā 90% apmērā no
kopējās subsīdiju summas, Phare projektiem - 100%
apmērā);
5.8. informēt rakstiski 15 dienu
laikā no lēmuma pieņemšanas brīža subsīdiju pretendentu tajā
gadījumā, ja tiek atteikts piešķirt subsīdijas;
5.9. pārbaudīt izlases veidā ne
mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita;
5.10. iesniegt Zemkopības
ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša
15.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, nolikumiem,
nolikumu sadaļām;
5.11. pārtraukt subsīdiju
pieteikumu pieņemšanu un līgumu slēgšanu vai proporcionāli
samazināt izmaksājamo subsīdiju summu gadījumā, kad saņemti
pieteikumi par summu, kas pārsniedz 2002.gadam nolikumā vai tā
sadaļā paredzētos līdzekļus, ja nolikumā nav noteikta cita
kārtība;
5.12. nepieciešamības gadījumā
pieaicināt Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo
institūciju, citu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā
reģistrētu lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju speciālistus
subsīdiju pieteikumu atbilstības izvērtēšanai;
5.13. sniegt nepieciešamo
informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta
auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos
subsīdiju atbilstības auditos;
5.14. kontrolēt, vai subsīdiju
pretendents, iesniedzot pieteikumu, ir sniedzis patiesu
informāciju. Nepatiesas informācijas gadījumā vai pārkāpjot
nolikuma nosacījumus, subsīdiju pretendents atmaksā piešķirtās
subsīdijas un zaudē tiesības 3 gadus no pārkāpuma konstatēšanas
dienas pretendēt uz subsīdiju piešķiršanu.
6. Noteikt, ka 2001.gadā noslēgtie
līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un
subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai
izpildei.
7. Zemkopības ministrijas Iekšējā
audita departamenta auditoriem veikt audita pārbaudes par
subsīdiju piešķiršanas atbilstību.
8. Rīkojums ir spēkā no 2002.gada
4.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim.
9. Atzīt par spēku
zaudējušiem:
9.1. Zemkopības ministrijas
2001.gada 26.janvāra rīkojumu Nr. 27 "Par valsts atbalstu Eiropas
Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas
ražošanai";
9.2. Zemkopības ministrijas
2001.gada 1.februāra rīkojumu Nr. 37 "Par prasību
apstiprināšanu";
9.3. Zemkopības ministrijas
2001.gada 2.februāra rīkojumu Nr. 43 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 "Par prasību
apstiprināšanu" ";
9.4. Zemkopības ministrijas
2001.gada 15.februāra rīkojumu Nr. 61 "Par komisiju
izveidošanu";
9.5. Zemkopības ministrijas
2001.gada 6.marta rīkojumu Nr. 91 "Par komisijas
izveidošanu";
9.6. Zemkopības ministrijas
2001.gada 9.marta rīkojumu Nr. 95 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.7. Zemkopības ministrijas
2001.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr. 120 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.8. Zemkopības ministrijas
2001.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr. 134 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.9. Zemkopības ministrijas
2001.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr. 147 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 "Par prasību
apstiprināšanu" ";
9.10. Zemkopības ministrijas
2001.gada 11.maija rīkojumu Nr. 155 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.11. Zemkopības ministrijas
2001.gada 17.maija rīkojumu Nr. 161 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.12. Zemkopības ministrijas
2001.gada 21.maija rīkojumu Nr. 163 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 "Par prasību
apstiprināšanu" ";
9.13. Zemkopības ministrijas
2001.gada 20.jūlija rīkojumu Nr. 221 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.14. Zemkopības ministrijas
2001.gada 27.jūlija rīkojumu Nr. 232 "Par valsts atbalstu
lopkopības ražošanas nozares stabilizēšanai";
9.15. Zemkopības ministrijas
2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr. 236 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.16. Zemkopības ministrijas
2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 274 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.17. Zemkopības ministrijas
2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 275 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.18. Zemkopības ministrijas
2001.gada 26.septembra rīkojumu Nr. 288 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.19. Zemkopības ministrijas
2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 300 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.20. Zemkopības ministrijas
2001.gada 10.oktobra rīkojumu Nr. 308 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.21. Zemkopības ministrijas
2001.gada 10.oktobra rīkojumu Nr. 309 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.22. Zemkopības ministrijas
2001.gada 25.oktobra rīkojumu Nr. 330 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.23. Zemkopības ministrijas
2001.gada 7.novembra rīkojumu Nr. 340 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.24. Zemkopības ministrijas
2001.gada 9.novembra rīkojumu Nr. 342 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.25. Zemkopības ministrijas
2001.gada 28.novembra rīkojumu Nr. 366 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.26. Zemkopības ministrijas
2001.gada 6.decembra rīkojumu Nr. 380 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.27. Zemkopības ministrijas
2001.gada 6.decembra rīkojumu Nr. 383 "Par grozījumiem Zemkopības
ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.28. Zemkopības ministrijas
2001.gada 12.decembra rīkojumu Nr. 389 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.29. Zemkopības ministrijas
2001.gada 20.decembra rīkojumu Nr. 404 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27";
9.30. Zemkopības ministrijas
2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr. 409 "Par grozījumiem
Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27".
10. Rīkojumu publicēt laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis".
Zemkopības ministrs A.
Slakteris
Valsts sekretāre L.
Straujuma
1.pielikums
Nolikums
Nr. 1
Lauksaimniecības zemes ielabošana
I. Vispārīgie
noteikumi
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes mitruma
režīmu un nepieciešamo augsnes reakciju (pH). Meliorācijas
sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas un skābo augšņu
kaļķošanas pasākumi nodrošinās konkurētspējīgas un kvalitatīvas
produkcijas ražošanu.
2. Augsnes ielabošanai piešķirti
Ls 1100 tūkst.:
2.1. meliorēto zemju un esošo
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai vai renovācijai - Ls 600
tūkst.;
2.2. skābo augšņu kaļķošanai - Ls
500 tūkst.
3.Subsīdiju apmērs
Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu reģionos ir
75%, bet pārējos reģionos - 70% no meliorācijas sistēmu
renovācijas vai rekonstrukcijas un skābo augšņu kaļķošanas
izmaksām.
4. Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums viena gada laikā vienam pretendentam šī
nolikuma ietvaros ir Ls 10 000.
5. Subsīdijas tiesīga saņemt:
5.1. persona, kura:
5.1.1. nodarbojas ar
lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kuras īpašumā vai
lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās
zemes, bet augļu un dārzeņu saimniecībās - vismaz 3 ha;
5.1.2. uztur meliorācijas sistēmas
atbilstoši likuma "Par meliorāciju" prasībām;
5.2. kooperatīvā (kopdarbības)
sabiedrība, kuras statūtos noteiktie darbības mērķi un uzdevumi
atbilst šī nolikuma atbalstāmo pasākumu realizēšanai un kura ir
lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku vai lietotāju
pilnvarota šos pasākumus veikt.
6. Lauku atbalsta dienestam ir
tiesības veikt finansu pārdali starp reģioniem un noteikt
atkārtotu pieteikumu iesniegšanas datumu, ja atbalstāmā pasākuma
realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā subsīdiju
summa.
7. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz 15.aprīlim pieņem visus
nolikuma prasībām atbilstošus pieteikumus.
8. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā - kopā ar
Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):
8.1. izvēlas darbu izpildītājus
atbilstoši likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām"
prasībām;
8.2. slēdz līgumus ar subsīdiju
saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu
renovācijas vai rekonstrukcijas, vai skābo augšņu kaļķošanas
darbu izpildi saimniecībās. Līgumā iekļauj nosacījumu, ka
subsīdiju pretendents savu daļu samaksā darbu izpildītājiem līdz
darbu uzsākšanai, kā arī veic pārējo saistību izpildi.
II. Meliorēto
zemju un esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un
renovācija
1.No subsīdijām finansē
meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbu
izmaksas.
2. Pasākumiem piešķirto
finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona
meliorētajai platībai.
3. Meliorācijas sistēmu
renovācijas vai rekonstrukcijas būvprojektēšanu un būvdarbus
atļauts veikt Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumos
Nr.410 "Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi"
noteiktajām sertificētajām fiziskajām un licencētajām
juridiskajām personām.
4. Subsīdijas piešķir pēc
atbalstāmā pasākuma vai noteikta darba apjoma (paredz līgumā ar
darba izpildītājiem) izpildes.
5. Lai saņemtu subsīdijas
meliorācijas sistēmu renovācijai vai rekonstrukcijai, pretendents
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā struktūrvienībā iesniedz:
5.1. līdz 15. aprīlim pieteikumu
saskaņā ar 1.pielikumu;
5.2. meliorācijas sistēmu
renovācijas tehnisko dokumentāciju vai rekonstrukcijas tehnisko
projektu saskaņā ar šī nolikuma 6.2.apakšpunktu.
6. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā- kopā ar Aiviekstes
meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):
6.1. izvērtē subsīdiju
piešķiršanai iesniegtos pieteikumus atbilstoši atlases
prioritātēm šādā secībā:
6.1.1.meliorācijas būves polderētā
platībā;
6.1.2.ūdensnotekas;
6.1.3.liela diametra kolektori
(³30 cm);
6.1.4.drenu sistēmas;
6.2. 30 dienu laikā pēc pieteikuma
iesniegšanas apseko meliorācijas sistēmas, sastāda apsekošanas
aktu, sniedz atzinumu par meliorācijas sistēmu renovācijas vai
rekonstrukcijas nepieciešamību, sagatavo projektēšanas uzdevumu
un nosaka meliorācijas sistēmu renovācijas tehniskās
dokumentācijas vai rekonstrukcijas tehniskā projekta iesniegšanas
termiņu, bet ne vēlāku kā 3 mēnešus no nolikumā noteiktā
pieteikuma iesniegšanas datuma;
6.3. izvērtē paveiktos darbus
atbilstoši Zemkopības ministrijas 2000.gada 11.janvāra
instrukcijai Nr.1 "Kārtība, kādā pieņemamas ekspluatācijā
hidromelioratīvās būves un ierīces".
III. Skābo
augšņu kaļķošana
1. No subsīdijām finansē skābo
augšņu kaļķošanas izmaksas.
2. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt personas:
2.1. kuru saimniecībās veikta
augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav
vecāki par pieciem gadiem;
2.2. kurām ir izstrādāta tehniskā
dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķu normu).
3. Pasākumiem piešķirto
finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona
kaļķojamai platībai.
4. Lai saņemtu subsīdijas skābo
augšņu kaļķošanai, pretendents līdz 15.aprīlim Lauku atbalsta
dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz pieteikumu
saskaņā ar 1.pielikumu.
5. Gadījumos, kad kaļķojamo
materiālu - vismaz 50 tonnas - darbu izpildītājam piegādā pa
dzelzceļu, iespējama kaļķojamā materiāla iegādes vienreizēja
avansēšana. Lauku atbalsta dienestam iesniedzams nepieciešamā
avansa pamatojums un apmērs.
Lauku attīstības departamenta
direktore Ņ.Rakstiņa
Pielikums
nolikumam Nr.1
2.pielikums
Nolikums
Nr. 2
Lopkopības attīstība
Vispārīgie
jautājumi
1.Subsīdiju mērķis ir veicināt
lopkopības attīstību.
2. Noteikt, ka subsīdijas ir
tiesīga saņemt:
2.1. persona, kura tai piederošos
mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju
par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā valsts SIA "Valsts Ciltsdarba
informācijas datu apstrādes centrā" (turpmāk - VCIDAC)
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
2.2. persona, kura ir ieguvusi
vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību
saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr.
348 "Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo
klasifikāciju";
2.3. šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācijas uz subsīdijām var pretendēt, ja to atbilstība ir
izvērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Neattiecas uz
apakšprogrammām "Ciltsdarba dokumentācijas izstrādāšanai,
izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku
audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā" un "Vaislas materiāla
iegādei ārvalstīs".)
I.
Piensaimniecības attīstība
1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt
slaucamo govju ganāmpulku īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas
pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri
nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku
veidošanu, konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas
ražošanu.
2. Piensaimniecības attīstībai
piešķirti Ls 4 330 tūkst.
3. Šīs sadaļas mērķa realizācijai
tiek piešķirtas subsīdijas akreditētas piena kvalitātes
izmeklēšanas laboratorijas izveidošanai Ls 170 tūkst. apmērā no
šīs sadaļas 2.punktā minētās summas.
4. Subsīdijas tiek piešķirtas
govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 5 mēnesī par katru
pārraudzībā esošu govi, kura aprēķina mēnesī atradusies
ganāmpulkā ne mazāk par 16 dienām un kurai pēdējā pusgada laikā
ir reģistrēti pārraudzības kontroles dati (neattiecas uz
pirmpieni), ja:
4.1. uz 2001.gada 1.oktobri
ganāmpulkā ir bijušas ne mazāk kā septiņas slaucamas govis;
4.2. uz 2001.gada 1.oktobri
ganāmpulka izslaukums uz vidējo gada govi pārraudzībā nav mazāks
par 3500 kg.
5. Subsīdijas Ls 100 apmērā tiek
piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru
no 600 valstī labākajām ģenētiski augstvērtīgajām govīm pēc
pārraudzības gada slēgšanas, ja:
5.1. ganāmpulka govīm aprēķinātais
selekcijas indekss atbilstoši Zemkopības ministrijas 1999.gada
21.decembra instrukcijai Nr.10 "Par piena šķirņu govju
ciltsvērtības noteikšanu" pārsniedz 120;
5.2. attiecīgā ganāmpulka govs ir
ierakstītas Valsts ciltsgrāmatā normatīvajos aktos noteiktā
kārtībā;
5.3. ganāmpulks atbilst šīs
sadaļas 4.1., 4.2.apakšpunkta prasībām.
6. Subsīdijas Ls 50 apmērā tiek
piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru
izzūdošo šķirņu genofonda govi vai apsēklotu teli, kura pēc
pārraudzības gada slēgšanas atbilst 2000.gada 10.novembra
Ģenētisko resursu saglabāšanas programmas noteiktajām
prasībām.
7. Subsīdijas Ls 40 apmērā tiek
piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru
pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas
slēgšanas, ja:
7.1. ganāmpulkā tiek veikta
plānota jaunbuļļu pārbaude saskaņā ar noslēgto līgumu starp
saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;
7.2. pārbaudes buļļa meitai
(pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina
imunoģenētiskā testa rezultāts;
7.3. pārbaudes buļļa meitu
(pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku
vērtēšanas eksperts.
8. Subsīdijas par šīs sadaļas 4.
un 7.punktā minētajām govīm Lauku atbalsta dienests aprēķina un
maksā katru ceturksni, sākot no 2002.gada 1.janvāra līdz
2002.gada 31.decembrim.
9. Subsīdijas par šīs sadaļas 5.
un 6.punktā minētajām govīm Lauku atbalsta dienests aprēķina un
maksā pēc pārraudzības gada noslēguma 2002.gada 1.oktobrī.
10. Pretendējot uz subsīdijām,
ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu pēc formas Nr.2.1.1.
līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
11. Informāciju par subsidējamām
govīm līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam VCIDAC iesniedz Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
12. VCIDAC precizē visos
ganāmpulkos govju skaitu un izslaukumu uz vidējo gada govi
pārraudzībā pēc stāvokļa uz 2002.gada 1.jūliju:
12.1. pārbaudot ganāmpulka
atbilstību šī nolikuma 4.punkta prasībām;
12.2. papildinot sarakstus ar
ganāmpulkiem, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, kā arī
izslēdzot no sarakstiem neatbilstošos ganāmpulkus.
13. Ģenētiski augstvērtīgās govis,
kurām aprēķināts selekcijas indekss, pēc VCIDAC sagatavota
ganāmpulka saraksta izvērtē SIA "Šķirnes dzīvnieku audzētāju
savienība", kuras atbilstības kritēriji ir izvērtēti normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā (turpmāk - šķirnes organizācija),
pārbaudot to atbilstību šī nolikuma 5.punkta prasībām, un aktu
par subsidējamajiem dzīvniekiem iesniedz VCIDAC saraksta
sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
14. Izzūdošo šķirņu genofonda
govis pēc VCIDAC sagatavota ganāmpulka saraksta izvērtē šķirnes
organizācija, pārbaudot to atbilstību šī nolikuma 6.punkta
prasībām, un aktu par subsidējamajiem dzīvniekiem iesniedz VCIDAC
saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
15. Šķirnes organizācijas lineāri
novērtēto pārbaudes buļļu meitu sarakstu un imunoģenētiskās
laboratorijas slēdzienu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem
(imunoģenētiskā testa rezultāts) līdz katra ceturkšņa pēdējā
mēneša 25.datumam iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un
iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai
lauksaimniecības pārvaldei.
16. Šīs sadaļas 3.punktā minētā
pasākuma izpildei Lauku atbalsta dienests rīko konkursu saskaņā
ar likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" un
ievērojot šādus nosacījumus:
16.1. konkursa priekšmets ir
akreditētas piena kvalitātes izmeklēšanas laboratorijas
izveidošana ar labākajiem konstruktīvajiem un tehnoloģiskajiem
raksturlielumiem (izmantojot Latvijas - Dānijas kopprojekta
iespējas), lai sniegtu pakalpojumus piena kvalitātes rādītāju
noteikšanā;
16.2. pretendents var būt
juridiska persona, kura saskaņā ar saviem statūtiem nodarbojas
vai nodarbosies ar piena kvalitātes izmeklēšanu normatīvajos
aktos noteiktā kārtībā;
16.3. pretendentam ir noslēgtas
vienošanās ar piena pārstrādes uzņēmumiem par koppiena kvalitātes
rādītāju noteikšanu;
16.4. pretendentam ir līguma
izpildei nepieciešamā tehniskā kompetence, iekārtas (vismaz daļa
no nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma) un citas materiālās
iespējas (finansu resursi - finansiālās līdzdalības
raksturojums);
16.5. pretendenta uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla daļas pieder piena ražotājiem
vai valsts, piena ražotāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju, piena
pārstrādātāju veidotām organizācijām;
16.6. pretendentam ir uzņēmuma
darbības projekts vai biznesa plāns, kurā atspoguļo pašreizējo
darbību, plānotos pasākumus (nepieciešamo rekonstrukciju vai
remontu, laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādi) un
sasniedzamos rezultātus;
16.7. pretendentu atbalsta nozares
pašpārvaldes organizācijas (lauksaimniecības produkcijas ražotāju
vai pārstrādātāju asociācijas);
16.8. laboratorijas izveidošanu
var veikt Zemkopības ministrijas norādītajā vietā - Rīgas rajona
Stopiņu pagasta Ulbrokā, Institūta ielā 1 - vai pretendenta
piedāvātā vietā, ja darbu izpilde ir veicama pretendenta īpašumā
un nav saistīta ar īpašuma iegādi vai nomu.
17. Lauku atbalsta dienests slēdz
līgumu ar 3.punktā minētā pasākuma izpildītāju (konkursa
uzvarētāju). Izdevumi, kas rodas Lauku atbalsta dienestam
konkursa rīkošanas laikā, apmaksājami no šim pasākumam
paredzētajiem līdzekļiem.
II. Dzīvnieku un
ganāmpulku reģistra uzturēšana
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
2. Dzīvnieku un ganāmpulku
reģistra uzturēšanai paredzēts piešķirt Ls 305 000, t.sk.
PVN:
2.1. liellopu reģistra uzturēšanai
- Ls 245 400;
2.1.1. centrālā reģistra
uzturēšanai - Ls 180 000;
2.1.2. datu bāzu atjaunošanai
reģionos - Ls 65 400;
2.2. aitu, kazu, zirgu un cūku
reģistra uzturēšanai - Ls 59 600;
2.2.1. centrālā reģistra
uzturēšanai - Ls 20 000;
2.2.2. datu bāzu atjaunošanai
reģionos - Ls 39 600.
3. Subsīdijas tiek maksātas
VCIDAC:
3.1. par katru liellopu reģistra
datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un
atjaunošanai - Ls 0,05 mēnesī;
3.2. par katru aitu, kazu, zirgu
un cūku reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas
uzturēšanai un atjaunošanai - Ls 0,022 mēnesī;
3.3. ciltsdokumentācijas,
dokumentācijas izdošanai, datortehnikas iegādei reģionos saskaņā
ar norēķinu dokumentiem.
4. Subsīdiju saņemšanai
VCIDAC:
4.1. slēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu par darbu izpildi;
4.2. līdz katra nākamā mēneša 10.
datumam iesniedz atskaiti par paveikto darbu Lauku atbalsta
dienestā.
5. Lauku atbalsta dienests,
pamatojoties uz iesniegto atskaiti, subsīdijas VCIDAC izmaksā
vienu reizi mēnesī.
III.
Pārraudzības programmas izpilde piensaimniecībā
1. Subsīdiju mērķis ir govju un
kazu pārraudzības programmas nodrošināšana.
2. Pārraudzības programmas
izpildei piensaimniecībā piešķirti Ls 400 000, t.sk. PVN.
3. Subsīdijas tiek maksātas:
3.1. VCIDAC par pārraudzības
informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem
pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru
informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši
pārraudzības normatīvo aktu prasībām;
3.2. a/s "Kurzemes CMAS" piena
pārraudzības laboratorijai, a/s "Siguldas CMAS" piena
pārraudzības laboratorijai, a/s "Latgales CMAS" piena
pārraudzības laboratorijai (turpmāk - laboratorijas) par
pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu
pirmapstrādi.
4. Pārraudzības programmas
nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 mēnesī par vienu pārraudzībā
esošu govi vai kazu, tajā skaitā:
4.1. pārraudzības informācijas
datu apstrādei, datu apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai - Ls
0,17 mēnesī;
4.2. piena analīžu veikšanai un
datu pirmapstrādei, ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei -
Ls 0,32 mēnesī.
5. Par veiktajiem darbiem VCIDAC
un laboratorijas, kuras informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz
katra mēneša 10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai
Lauku atbalsta dienestā pēc formas Nr.2.3.1.
6. Subsīdijas tiek maksātas katru
mēnesi VCIDAC un laboratorijām, pamatojoties uz iesniegto
pieteikumu.
7. Lauku atbalsta dienests slēdz
līgumu ar VCIDAC un laboratorijām par iepriekšminēto darbu
izpildi.
IV. Piena
ražotāju reģistra uzturēšana
1. Subsīdiju mērķis ir izstrādāt
informācijas sistēmu par pārstrādei iepirkto govs pienu, veicinot
piena ražotāju saimniecību attīstību.
2. Subsīdijas Ls 20 000 apmērā,
t.sk. PVN, tiek piešķirtas piena ražotāju reģistra programmas
darbības nodrošināšanai - informācijas ieguvei un analīzei par
piena ražošanas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem un piena
ražotājiem.
3. Subsīdijas tiek piešķirtas
VCIDAC:
3.1. par katru iepirktā piena
tonnu piena ražotāju reģistra informācijas datu bāzes uzturēšanai
(informācijas datu ieguvei, apstrādei, arhivēšanai, atskaišu
sagatavošanai un nosūtīšanai) - Ls 0,005 mēnesī;
3.2. samaksai par tehnisko
nodrošinājumu (programmām, datortehniku un veidlapām),
pamatojoties uz samaksu apliecinošiem dokumentiem.
4. Par veiktajiem darbiem VCIDAC
līdz katra nākamā ceturkšņa 10. datumam iesniedz pieteikumu
subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc formas
Nr.2.4.1.
5. Subsīdijas tiek maksātas katru
ceturksni VCIDAC, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.
6. Lauku atbalsta dienests slēdz
līgumu ar VCIDAC par iepriekšminēto darbu izpildi.
V. Kvalitatīvas
liellopu gaļas ražošanas attīstība
1. Subsīdiju mērķis ir palielināt
pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un
veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares
attīstību.
2. Kvalitatīvas liellopu gaļas
ražošanas attīstībai paredzēts piešķirt Ls 800 000, tajā
skaitā:
2.1. par gaļas šķirņu liellopu
pārraudzības un vērtēšanas sistēmas ieviešanu - Ls 15 000;
2.2. par iegūtiem teļiem no
zīdītājgovīm - Ls 80 000;
2.3. par gaļai realizētiem
jaunlopiem līdz 36 mēnešu vecumam - Ls 705 000.
3. Subsīdijas tiek maksātas:
3.1. VCIDAC par pārraudzības un
vērtēšanas programmatūras izstrādāšanu, testēšanu un sasaisti ar
dzīvnieku un ganāmpulku reģistru gaļas šķirņu liellopiem - Ls
6000, t.sk. PVN;
3.2. Latvijas gaļas liellopu
audzētāju asociācijai (turpmāk - LGLA) par tehnisko aprīkojumu
(datortehnika, skeners gaļas kvalitātes vērtēšanai dzīviem
dzīvniekiem) gaļas liellopu pārraudzības un vērtēšanas programmas
realizācijai - Ls 9000, t.sk. PVN;
3.3. Ganāmpulku īpašniekiem:
3.3.1. par iegūtu teļu no
specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs - Ls 80 (specializēto
gaļas šķirņu liellopiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz III
pakāpes šķirnību, kā arī divu specializēto gaļas šķirņu
krustojumus);
3.3.2. par iegūtu teļu no citu
šķirņu zīdītājgovs - Ls 50 (citu šķirņu zīdītājgovīm pieskaita
govis, kuras tiek turētas kopā ar dzimušajiem teļiem un kuras
netiek slauktas piena iegūšanai);
3.3.3. par gaļai realizētiem
ekstra un pirmās klases vai kategorijas jaunlopiem, kuri atrodas
pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un kuru dzīvmasa
ir virs 400 kg:
3.3.3.1. specializēto gaļas šķirņu
jaunlopiem - Ls 130 (izņemot telēm);
3.3.3.2.krustojumu jaunlopiem ar
specializētajām gaļas šķirnēm - Ls 90 (krustojuma dzīvniekiem
pieskaita I un II pakāpes gaļas šķirņu liellopus, kas iegūti,
krustojot Latvijā audzēto piena šķirņu govis un specializēto
gaļas šķirņu buļļus);
3.3.3.3.pārējiem jaunlopiem, ja
ganāmpulkā ir vismaz 20 liellopi - Ls 60.
4. Subsīdijas saņem, ievērojot
šādus noteikumus:
4.1. par pārraudzības un
vērtēšanas programmatūras izstrādāšanu gaļas šķirņu liellopiem
VCIDAC subsīdijas saņem pēc Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta
saskaņota darba pieņemšanas - nodošanas akta iesniegšanas Lauku
atbalsta dienestā;
4.2. par tehnisko aprīkojumu
subsīdijas saņem, ja LGLA:
4.2.1. atbilstība šķirnes
dzīvnieku audzētāju organizācijas statusam, kas ir izvērtēta
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4.2.2. slēdzot līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu, apņemas nodrošināt iegādātā tehniskā
aprīkojuma izmantošanu vismaz trīs gadus gaļas liellopu
pārraudzības un vērtēšanas sistēmas nodrošināšanai, neatsavināt
un neiznomāt to no šī līguma noslēgšanas dienas;
4.3. par iegūtiem teļiem no
tīršķirnes un citu šķirņu zīdītājgovīm, ja tiek veikta
pārraudzība saskaņā ar 1996. gada 6. martā Zemkopības ministrijā
apstiprinātajiem "Pārraudzības noteikumiem gaļas šķirņu
liellopiem";
4.4. par iegūtiem teļiem no citu
šķirņu zīdītājgovīm, ja ganāmpulkā ir vismaz 5 šādas govis vai
grūsnas teles (tajā skaitā specializēto gaļas šķirņu govis un
teles), kuras ir apsēklotas ar specializēto gaļas šķirņu
vaisliniekiem;
4.5. par gaļai realizētiem
jaunlopiem, ja tie ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta
uzraudzībā esošā kautuvē un par to realizāciju ir noformēta
Valsts ieņēmumu dienesta izdota preču pavadzīme - rēķins vai
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēti uzņēmējdarbību
reglamentējoši un dzīvnieka realizāciju apliecinoši dokumenti,
kuros ir norādīts jaunlopa identifikācijas numurs, realizācijas
dzīvmasa un nobarojuma klase.
5. Pretendējot uz subsīdijām par
tehnisko aprīkojumu, LGLA iesniedz šādu pieteikumu pēc formas Nr.
2.5.1. un līgumu ar tehniskā aprīkojuma piegādātāju.
6. Pretendējot uz 3.3.1. un 3.3.2.
punktā minētajām subsīdijām:
6.1. ganāmpulka īpašnieks iesniedz
šādu kopsavilkumu LGLA (līdz 15.03.2002., precizējot to uz
15.06.2002. un 15.09.2001.) pēc formas Nr. 2.5.2;
6.2. LGLA salīdzina iesūtīto
informāciju ar VCIDAC datu bāzi, izvērtē informācijas atbilstību
nolikumā izvirzītajām prasībām un iesniedz atbilstošo ganāmpulku
un dzīvnieku sarakstu VCIDAC;
6.3. VCIDAC par šīs sadaļas 3.3.1.
un 3.3.2. punktā minētajām zīdītājgovīm izdara ierakstus datu
bāzē, tā izslēdzot iespēju par šīm govīm saņemt subsīdijas
piensaimniecības attīstībai;
6.4. līdz katra nākamā ceturkšņa
1. datumam pieteikumu salīdzināšanai VCIDAC iesniedz Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei to
ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu, kuri atbilst subsīdiju
saņemšanai par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm;
6.5. ganāmpulka īpašnieks līdz
katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1. datumam Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz šādu
pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.3.
7. Pretendējot uz subsīdijām par
gaļai realizētiem jaunlopiem, dzīvnieka īpašnieks līdz katra
nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1.datumam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz šādu pieteikumu
pēc formas Nr. 2.5.4., pievienojot pieteikumam saņemtās
pavadzīmes kopiju un realizētā dzīvnieka pases kopiju.
8. Pārējo I un II ceturksnī
subsidējamo jaunlopu skaitu atbilstoši 3.3.3.3. apakšpunkta
noteikumiem nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz
2002. gada 1.janvāri, bet III un IV ceturksnī subsidējamo
jaunlopu skaitu nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz
2002. gada 1. jūliju, ko apliecina VCIDAC sagatavotais un Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
iesniegtais atbilstošo ganāmpulku saraksts.
VI. Cūkkopības
nozares attīstība
1. Subsīdiju mērķis ir stabilizēt
cūkkopības nozari, palielināt ražošanas efektivitāti un
nacionālās ciltsdarba programmas ietvaros uzlabot cūku
populācijas genofondu.
2. Cūkkopības nozares attīstībai
tiek piešķirti Ls 750 000;
2.1. ciltsdarba un pārraudzības
programmas veikšanai - Ls 450 000;
2.2. par sivēnmātēm cūkgaļu
ražojošā saimniecībā augstražīga cūku ganāmpulka veidošanai - Ls
290 000;
2.3. šķirnes dzīvnieku audzēšanas
organizācijām - pārraudzības datu izdošanai, pārraudzības darbā
izmantojamās datortehnikas atjaunošanai un iegādei, pamatojoties
uz samaksu apliecinošiem dokumentiem - Ls 10000, t.sk. PVN.
3. Subsīdijas tiek maksātas:
3.1. ciltsdarba un pārraudzības
programmas realizācijai 1 reizi ceturksnī:
3.1.1. šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašniekam, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu un strādā saskaņā ar
"Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu 2000.gadam un tuvākai
perspektīvai līdz 2005.gadam" - par katru atnesušos 2V(vecvecāku)
vai 3V(vecvecvecāku) pārraudzībā esošu sivēnmāti, kurai
ģenētiskais indekss ir 105 un vairāk, subsidējot ne vairāk kā 70%
no sivēnmātēm katrā ganāmpulkā, - Ls 14,00 mēnesī par katru
sivēnmāti;
3.1.2. šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašniekam, mākslīgās apsēklošanas stacijai un
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par sertificētu vaislas
kuili, kura bioproduktu izmanto sivēnmāšu mākslīgai apsēklošanai,
- Ls 15,00 mēnesī par katru kuili.
3.2. cūkgaļu ražojošas
saimniecības īpašniekam par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un
vairāk atšķirti sivēni gadā - 5 Ls mēnesī, ja:
3.2.1. saimniecība sniedz ikmēneša
informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā;
3.2.2. veic datorizētu pārraudzību
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
3.2.3. ganāmpulkā ir vismaz 10
pamatsivēnmātes.
4. Pretendentu pieteikšanās
kārtība subsīdiju saņemšanai:
4.1. šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašnieks, kura saimniecība atbilst 3.1.1. punkta
prasībām, līdz katra nākamā mēneša 1.datumam iesniedz pieteikumu
un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas sagatavoto sivēnmāšu
vērtējumu katrā ganāmpulkā LAD reģionālajai lauksaimniecības
pārvaldei pēc formas 2.6.1.;
4.2. šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašnieks, mākslīgās apsēklošanas stacija vai
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas atbilst punkta
3.1.2. prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam iesniedz
LAD reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu par
iepriekšējo ceturksni pēc formas 2.6.2.;
4.3. cūkgaļu ražojošas
saimniecības īpašnieks, pretendējot uz 3.2. punktā paredzētajām
subsīdijām, iesniedz pieteikumu pēc formas 2.6.3. Lauku atbalsta
dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei;
4.4. VCIDAC līdz katra ceturkšņa
1. datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai
lauksaimniecības pārvaldei un Cūku audzētāju asociācijai sarakstu
ar ganāmpulkiem, kuru īpašnieki snieguši ikmēneša informāciju par
dzīvnieku kustību, pēc formas 2.6.4.;
4.5. subsīdijas saskaņā ar 3.2.
punktu sāk izmaksāt ar 2002. gada 1.augustu;
4.6. ja iesniegto subsīdiju
pieteikumu izmaksājamā kopsumma pārsniedz 3.2. apakšprogrammas
finansējuma apjomu, tad tiek samazināts izcenojums par
sivēnmāti.
VII. Zirgkopības
nozares attīstība
1. Mērķis - attīstīt ciltsdarbu,
mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus,
saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.
2. Uz subsīdijām var
pretendēt:
2.1. zirgu ganāmpulka īpašnieks,
ja ganāmpulks ir pārraudzībā;
2.2. šķirnes zirgu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecības ir ieguvušas šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu normatīvajos aktos
noteiktā kārtībā.
3. Zirgkopības nozarei tiek
piešķirti Ls 120 000, tai skaitā:
3.1.ganāmpulku selekcijai - Ls 87
500,
3.2. jaunzirgu darba spēju
novērtēšanai un starptautiskās klases sporta zirgiem - Ls 25
050,
3.3.pārraudzības programmas
izpildei zirgu ganāmpulkos - Ls 7450.
4. Subsīdijas tiek maksātas:
4.1. ganāmpulka selekcijai:
4.1.1. par katru sertificētu
vaislinieku - Ls 35 mēnesī;
4.1.2. par katru iegūtu kumeļu
atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai - vienreizējs
maksājums Ls 120;
4.1.3. par katru mākslīgi
apsēklotu ķēvi, kurai atzīta grūsnība - vienreizējs maksājums Ls
100;
4.1.4. par katru grūsnu ķēvi, kura
lecināta ar ērzeli, iepirktu par valsts subsīdijām, vai ar vienu
no 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem, kuri novērtēti
atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai - vienreizējs
maksājums Ls 100.
4.2. par darba spēju pārbaudi
jaunzirgam pirmo reizi dzīves laikā - vienreizējs maksājums Ls
50;
4.3. par rezultatīvi startējušu
starptautiskas klases* sporta zirgu, kas pārvarējis augstumu 140
cm un 150 cm konkūrā un startējis vidējās un lielās balvas iejādē
- Ls 60 mēnesī;
4.4.sporta zirgiem pirmajā pusgadā
subsīdijas izmaksā pēc iepriekšējā gada otrā pusgada sacensību
rezultātiem, otrajā pusgadā - pamatojoties uz sporta zirgu
sacensību kārtējā gada rezultātiem pirmajā pusgadā;
4.5. Latvijas zirgaudzētāju
biedrībai (turpmāk-LZB) pārraudzības programmas izpildei (datu
pirmapstrāde, ievade datorā, selekcijas indeksa noteikšana) par
katru pārraudzībā esošu zirgu - 0,22 Ls mēnesī, t.sk. PVN ;
4.6. Latvijas zirgaudzētāju
biedrība līdz katra ceturkšņa 1. datumam iesniedz Lauku atbalsta
dienestam sarakstu ar 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem.
5.Pretendentu pieteikšanās kārtība
subsīdiju saņemšanai:
5.1. subsīdiju pretendents katru
ceturksni Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības
pārvaldei iesniedz šādus pieteikumus:
5.1.1. pretendējot uz punktā
4.1.1. paredzētajām subsīdijām par sertificētiem vaisliniekiem -
formu 2.7.1.;
5.1.2. pretendējot uz punktā
4.1.2. paredzētajām subsīdijām par iegūtiem kumeļiem atbilstoši
ciltsdarba programmai - formu 2.7.2.;
5.1.3. pretendējot uz punktā
4.1.4. un 4.1.3. paredzētajām subsīdijām - formu 2.7.3.;
5.1.4. uz subsīdijām par grūsnām
ķēvēm, kuras lecinātas ar ērzeļiem, kas iepirkti par valsts
subsīdijām, vai ar 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem,
īpašnieks iesniedz lecināšanas apliecības 2. eksemplāru;
5.1.5. īpašnieks, kuram pieder
ērzelis, kas iepirkts par valsts subsīdijām, vai ērzelis, kurš
ietilpst 20 visaugstāk novērtēto ērzeļu sarakstā, nevar pretendēt
uz 4.1.4. punktā paredzētajām subsīdijām, ja īpašniekam piederošā
ķēve ir aplecināta ar kādu no iepriekš minētajiem ērzeļiem;
5.1.6. pretendējot uz 4.3. punktā
paredzētajām subsīdijām par starptautiskās klases sporta zirgiem
- formu 2.7.4.;
5.1.7. pretendējot uz punktā 4.2.
paredzētajām subsīdijām par pārbaudītiem jaunzirgiem - formu
2.7.5.;
5.2. LZB līdz katra mēneša
10.datumam Lauku atbalsta dienestā iesniedz kopsavilkumu
subsīdiju saņemšanai - formu 2.7.6.
* Piezīme:
Par starptautiskas klases
sacensībām tiek uzskatītas Starptautiskās šķēršļu pārvarēšanas
(konkūra) sacensības (CSI), Starptautiskās oficiālās šķēršļu
pārvarēšanas (konkūra) sacensības (CSIO), Starptautiskās iejādes
sacensības (CDI), Starptautiskās oficiālās iejādes sacensības
(CDIO)
VIII. Aitkopības
un kazkopības nozaru attīstība
1. Subsīdiju mērķis - veicināt
ciltsdarba programmu realizēšanu aitkopības un kazkopības
nozarēs, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai
veicinātu kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu un uzlabotu
dzīvnieku produktivitāti.
2. Aitkopības un kazkopības nozaru
attīstībai piešķirti Ls 70 tūkst., t.sk.:
2.1. aitkopības nozarei - Ls 50
tūkst.;
2.2. kazkopības nozarei - Ls 20
tūkst.
3. Uz subsīdijām var
pretendēt:
3.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja:
3.1.1. saimniecība ieguvusi
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;
3.1.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā
uz katra mēneša pirmo datumu nav mazāks par 30;
3.1.3. īpašnieks iesniedzis
pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša
15.datumam Latvijas Aitu audzētāju asociācijai (turpmāk - LAAA),
kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un
novērtējuma klase;
3.2. aitu gaļas ražošanas
saimniecības īpašnieks, ja:
3.2.1. saimniecības īpašnieks
sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru;
3.2.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā
uz 1.jūliju nav mazāks par 50;
3.2.3. īpašnieks iesniedzis
pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam LAAA, kurā
norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs;
3.3. šķirnes kazu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja:
3.3.1. saimniecība ieguvusi
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;
3.3.2. kazu māšu skaits ganāmpulkā
uz 1.jūliju nav mazāks par 10;
3.3.3 īpašnieks iesniedzis
pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam Latvijas Kazu
audzētāju apvienībai (turpmāk - LKAA), kurā norādīts subsidējamā
dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase;
3.4. kazu piena ražošanas
saimniecības īpašniekam, ja:
3.4.1. saimniecības īpašnieks
sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru;
3.4.2. tiek veikta pārraudzība un
rezultāti ir apkopoti LKAA datu bāzē;
3.4.3. kazu māšu skaits ganāmpulkā
uz 1.jūliju nav mazāks par 10;
3.4.4. īpašnieks iesniedzis
pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam LKAA, kurā
norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs.
4. LAAA un LKAA salīdzina
saimniecību iesūtīto informāciju ar VCIDAC datu bāzi, izvērtē
informācijas atbilstību nolikuma prasībām un iesniedz sarakstus
VCIDAC informācijas ievadīšanai datu bāzē.
5. VCIDAC līdz katra nākamā
ceturkšņa 1.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē ganāmpulku sarakstus, norādot dzīvnieku
skaitu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai.
6. Subsīdijas tiek maksātas:
6.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecības īpašniekam 1 reizi ceturksnī par sertificētu vaislas
teķi, E un I klases vaislas aitu māti - Ls 5 mēnesī, ja līdz
katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums
pēc formas 2.8.1.;
6.2. aitu gaļas ražošanas
saimniecības īpašniekam par lecināšanai izmantotu teķi un aitu
māti - Ls 8 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums
pēc formas 2.8.2.;
6.3. šķirnes kazu audzēšanas
saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi un vaislas
kazu māti - Ls 40 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts
pieteikums pēc formas 2.8.3.;
6.4. kazu piena ražošanas
saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi - Ls 40 gadā
un kazu māti - Ls 15 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts
pieteikums pēc formas 2.8.4.
IX. Vaislas
materiāla iegāde ārvalstīs
1. Mērķis - vaislas materiāla
izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā, dažādības uzturēšanā,
lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību
uzlabošanu.
2. Piešķirtais subsīdiju apjoms -
Ls 228 000.
3. Subsīdijas tiek maksātas par
vaislas materiāla, t.i., dzīvnieku, putnu un to pavairojamo
materiālu (bioproduktu, olšūnu, embriju, olu) iegādi
ārvalstīs.
4. Pretendentus subsīdiju
saņemšanai, izvērtējot iesniegtos dokumentus, nosaka attiecīgās
dzīvnieku sugas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija.
5. Subsīdiju apjoms starp nozarēm
tiek sadalīts attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju
kopējā sēdē. Sēdes lēmums tiek atspoguļots protokolā, kuru
saskaņo ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un
pārstrādes attīstības departamenta direktori un iesniedz Lauku
atbalsta dienestam.
6. Uz subsīdijām par bioprodukta
iegādi var pretendēt tikai mākslīgās apsēklošanas stacijas, kuras
izvērtētas un ieguvušas atbilstības statusu Ministru kabineta
noteiktā kārtībā.
7. Pretendentiem subsīdiju
saņemšanai līdz 2002. gada 1.martam jāiesniedz pieteikums
attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā, kuram
pievieno:
7.1. iepirkto dzīvnieku
izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programmu;
7.2. pieteikumu ar iepērkamo
dzīvnieku:
7.2.1. sugu;
7.2.2. šķirni;
7.2.3. skaitu;
7.2.4. cenu;
7.2.5. valsti, no kuras paredzēts
iepirkt;
7.2.6. sertificētās personas
sertifikāta kopiju, kas dzīvniekus piegādās.
8. Atbalstāmo pasākumu
finansēšanas kārtība:
8.1. subsīdijas par vaislas
materiāla iegādi tiek maksātas 50 procentu apmērā no to vērtības,
neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras izdevumus, pēc
muitas kravas deklarācijas un pavadzīmes iesniegšanas Lauku
atbalsta dienestā;
8.2. līgumā var paredzēt avansa
maksājumu, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējās
subsīdiju summas.
9. Lai pretendents varētu saņemt
subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta
dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un
subsīdiju pretendentu par vaislas materiāla turpmāko izmantošanu.
Līgumā jāiestrādā:
9.1. vaislas materiāla
izmantošanas noteikumi;
9.2. kontroles funkcijas un
atbildība par līguma nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu;
9.3. subsīdiju saņemšanas
noteikumi.
10. Saimniecībai pēc šķirnes
dzīvnieku audzētāju organizācijas pieprasījuma jāpiegādā
eksponāti Latvijas lauksaimniecības izstādēm.
11. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt, ja darījumi tiek veikti laika posmā no 2002.gada
1.janvāra līdz 2002.gada 1.decembrim.
12. Persona, kas pretendē uz
subsīdijām šajā nolikumā, nevar pretendēt uz SAPARD programmas
finansējumu vaislas materiāla importam.
X. Ciltsdarba
dokumentu izstrādāšana, izdošana, aprobācija un starptautiskas
nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšana Latvijā
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un
izdošanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu visām dzīvnieku sugām,
kā arī starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu
organizēšanu Latvijā.
2. Ciltsdarba dokumentu
izstrādāšanai, izdošanai, ieviešanai un starptautiskas nozīmes
dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā piešķirti Ls
30 000.
3. Uz subsīdijām var pretendēt
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, dzīvnieku audzētāju
pašpārvaldes organizācijas un lauksaimniecības mācību,
konsultāciju un zinātniskās iestādes.
4. Pretendenti līdz 2002. gada 15.
martam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un
pārstrādes attīstības departamentā izvērtēšanai detalizētu
darbības un finansēšanas pasākumu programmu, kas atbilst šīs
sadaļas mērķim.
5. Lauksaimniecības nozaru un
pārstrādes attīstības departaments līdz 2002. gada 1. maijam
organizē iesniegto programmu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu
un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.
6. Nepieciešamības gadījumā darba
realizācijas gaitā var veikt grozījumus darbības un finansēšanas
pasākumu programmā, saskaņojot tos ar Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu un
iesniedzot Lauku atbalsta dienestā.
7. Lauku atbalsta dienests,
slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa
maksājumus.
8. Norēķiniem nepieciešamos
dokumentus pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz
2002. gada 1. decembrim.
9. Lauku atbalsta dienests līdz
2002. gada 31.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto
līgumu un darba nodošanas - pieņemšanas aktu, kuru sastādījis un
apstiprinājis darba izpildītājs, pasūtītājs - Zemkopības
ministrija - un subsīdiju saņēmējs.
XI. Lopkopības
ražošanas nozares stabilizēšana
Lopkopības nozares stabilizēšanai
tiek piešķirts finansējums Ls 400 tūkst. apjomā saskaņā ar
atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.
Lauksaimniecības nozaru un
pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa
3.pielikums
Nolikums
Nr.3
Augkopības attīstība
I. Tiešie
maksājumi par sējplatību
1. Subsīdiju mērķis ir graudaugu,
pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu (izņemot cietes
ražošanai paredzētos) un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas
ieņēmumu daļēja palielināšana.
2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 4
630 tūkst.:
2.1. subsīdijas tiek piešķirtas
šādu kultūraugu audzēšanai:
Kultūraugs
Ls/ha
Summa Ls tūkst.
Graudaugi, pākšaugi un eļļas
augi
(sertificēta sēkla)
15
4 270
Graudaugi, pākšaugi un eļļas
augi
(nesertificēta sēkla)
7,50
Šķiedras lini
40
220
Kartupeļi
60
70
Atklāta lauka dārzeņi
60
70
2.2. galīgā subsīdija tiek
aprēķināta saskaņā ar nolikumā noteikto izcenojumu un
pieteiktajām kultūrauga platībām, nepārsniedzot sadaļā paredzētos
līdzekļus.
3. Subsīdijas tiek maksātas:
3.1. par faktiski ar sertificētu
vai nesertificētu sēklu apsētajām graudaugu, pākšaugu, eļļas augu
(rapsis, ripsis, eļļas lini) platībām, kuru kopplatība nav mazāka
par 15 ha.
3.2. par faktiski apsētajām
šķiedras linu platībām, ja:
3.2.1. sējplatība nav mazāka par 3
ha;
3.2.2. noslēgts līgums ar linu
pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju
(izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu
audzēšanu);
3.2.3. realizēto linu stiebriņu
ražība nav mazāka par 2,0 t/ha;
3.2.4. linu stiebriņiem ir šāda
kvalitāte:
Stiebriņu kvalitāte
Ls/t
Nr. 1,0
40
Nr. 1,25
50
Nr. 1.50 un augstāka
60
3.3. par faktiskajiem kartupeļu
stādījumiem, ja:
3.3.1. platība nav mazāka par 3
ha;
3.3.2. izmantots sertificēts
sēklas materiāls;
3.3.3. ir preču pavadzīme - rēķins
par sēklas materiāla iegādi sēklas kartupeļu pirkšanas
gadījumā;
3.3.4 pieteikumā uzrādītajās
kartupeļu stādījumu platībās nav iekļautas cietes ražošanai
paredzēto kartupeļu stādījumu platības;
3.3.5. pretendents reģistrējies
Valsts augu aizsardzības dienestā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā;
3.4. par faktiski apsētajām un
apstādītajām atklāta lauka dārzeņu platībām, ja:
3.4.1. kopplatība nav mazāka par 3
ha;
3.4.2. pamatkultūras - kāpostaugi,
burkāni, galda bietes, sīpoli, gurķi - aizņem ne mazāk kā 80% no
kopējās dārzeņu platības vienā apritē;
3.4.3. dārzeņu sēklas ir iegādātas
Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrētā sēklu tirdzniecības
uzņēmumā;
3.4.4. pieteikumā ir uzrādītas
iepriekšējā gadā audzētās dārzeņu kultūras, platības un ražība
(saimniecības, kuras uzsāk atklāta lauka dārzeņu audzēšanu ar
2002.gadu - uzrāda plānotās kultūraugu audzēšanas platības un
ražību);
3.4.5. ir asociācijas "Latvijas
dārznieks" apsekošanas akts (sākot ar 20.jūniju) par lauka
dārzeņu sējumu un stādījumu stāvokli un priekšlikums par
subsīdiju piešķiršanas lietderību.
4. Subsīdiju izmaksāšanas
kārtība:
4.1. ja ziemāju graudaugu un eļļas
augu kopplatība ir vismaz 15 ha, subsīdija tiek izmaksāta 15
Ls/ha apmērā martā - aprīlī;
4.2. galīgā un precizētā subsīdija
par 3.1.,3.3. apakšpunktā minētajiem kultūraugiem tiek izmaksāta
pēc 1.jūlija;
4.3. par šķiedras liniem subsīdija
tiek izmaksāta avansa maksājuma veidā 40 Ls/ha jūnijā -
jūlijā;
4.4. galīgā un precizētā
subsīdijas daļa par šķiedras liniem tiek izmaksāta pēc to
realizācijas linu pārstrādes uzņēmumam decembrī;
4.5. par atklāta lauka dārzeņiem
subsīdija tiek izmaksāta augustā - septembrī.
5. Subsīdiju pretendents Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei
iesniedz:
5.1. līdz 1.jūnijam:
5.1.1. zemes robežu plāna kopiju
un lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to
platības;
5.1.2. sēklas sertifikāta kopiju
(bioloģiskās saimniecības iesniedz institūcijas "Vides kvalitāte"
izsniegtu sertifikāta kopiju);
5.1.3. zemes īpašumu, lietošanas
tiesības vai nomu apliecinošu dokumentu kopijas (ja zemes nomas
līgumu skaits ir vairāk nekā 5 - zemes nomas līgumu
kopsavilkumu);
5.1.4. lauksaimniecības izglītību
apliecinoša dokumenta kopiju;
5.1.5.ganāmpulka reģistrācijas
kartītes kopiju;
5.2. pieteikumu saskaņā ar
1.pielikumu šādos termiņos:
5.2.1. par ziemāju graudaugiem un
eļļas augiem, ja to kopplatība ir vismaz 15 ha - līdz
01.03.2002.;
5.2.2. par graudaugiem, pākšaugiem
un eļļas augiem galīgās un precizētās subsīdijas saņemšanai -
līdz 01.06.2002.;
5.2.3. par šķiedras linu
sējplatību avansa maksājuma saņemšanai - līdz 01.06.2002.;
5.2.4. par kartupeļu stādījumu
platībām - līdz 01.06.2002.;
5.2.5. par griķu sējplatību - līdz
15.06.2002.;
5.3. pieteikumu par pārdotajiem
tilinātajiem linu stiebriņiem galīgās un precizētās subsīdijas
saņemšanai saskaņā ar 2.pielikumu - līdz 15.11.2002.;
5.4. pieteikumu par atklāta lauka
dārzeņu platībām saskaņā ar 3.pielikumu - līdz 01.06.2002.;
5.5. šādus dokumentus:
5.5.1. par šķiedras liniem:
5.5.1.1. līguma kopiju ar linu
pirmapstrādes uzņēmumu par linu piegādi - līdz 01.06.2002.;
5.5.1.2. preču pavadzīmju - rēķinu
kopijas par pārdotiem linu stiebriņiem - līdz 15.11.2002;
5.5.1.3. nodošanas - pieņemšanas
aktu, kuru paraksta uzņēmuma vadītājs, iesniedz tie linu
pirmapstrādes uzņēmumi, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu - līdz
15.11.2002;
5.5.2. par kartupeļiem - līdz
01.06.2002. :
5.5.2.1. sēklas sertifikāta kopiju
un preču pavadzīmes - rēķina kopiju;
5.5.2.2. deklarāciju, kurā
norādīta informācija par sēklas kartupeļu realizāciju, ja
subsīdiju pretendents ir sēklas kartupeļu audzētājs
5.5.2.3. Valsts augu aizsardzības
dienesta izdotu reģistrācijas apliecības kopiju;
5.5.2.4. Kartupeļu audzētāju un
pārstrādātāju savienība (KAPS), kas piedalās subsīdiju pieteikumu
izvērtēšanā, nepieciešamības gadījumā - arī platību apsekošanā
sniedz priekšlikumus LAD par subsīdiju piešķiršanas lietderību -
līdz 15.07.2002.;
5.5.3. par atklāta lauka
dārzeņiem:
5.5.3.1. dārzeņu realizācijas
kopsavilkumu par 2001.gadu - līdz 01.06.2002.;
5.5.3.2. dārzeņu sēklu iegādes
preču pavadzīmju - rēķinu kopijas - līdz 01.06.2002.;
5.5.3.3. asociācijas "Latvijas
dārznieks" lauka dārzeņu sējumu un stādījumu apsekošanas aktu
(pamatojoties uz subsīdiju pretendenta iesniegto pieteikuma
veidlapu) par to stāvokli un priekšlikumu par subsīdiju
piešķiršanas lietderību - līdz 15.07.2002.
6. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt persona, kura:
6.1. ir ieguvusi vismaz pirmā
kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar
Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 "Par
lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju";
6.2. tai piederošos mājlopus un
ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju Valsts
ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā;
6.3. ir ievērojusi sēklu minimālo
izsējas un stādāmā materiāla izlietojuma normu saskaņā ar šī
nolikuma 4.pielikumu;
6.4. īpašumā esošais uzņēmums nav
izsludināts par maksātnespējīgu.
7. Pretendents līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu neslēdz.
8. Lai 2002.gadā varētu pretendēt
uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām,
līdz 01.10.2001. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai
lauksaimniecības pārvaldei ir iesniegta deklarācija par 2001.gadā
iegūto ražu.
9. Lai 2003.gadā varētu pretendēt
uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām,
nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:
9.1. 2003.gada graudaugu, pākšaugu
un eļļas augu sējumos izmantots sertificēts sēklas materiāls; ja
izmantotas nesertificētas sēklas, atbalsta aprēķināšanai izmanto
koeficientu, kas samazina subsīdijas summu;
9.2. līdz 01.10.2002. Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei ir
iesniegta deklarācija par 2002.gadā iegūto ražu saskaņā ar
5.pielikumu.
II. Siltumnīcu
platības
1. Subsīdiju mērķis ir veicināt
siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas
sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošināt iekšējā tirgus
pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem.
2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls
180 tūkst. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 180 tūkst.,
Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt
izmaksājamo subsīdiju lielumu.
3. Subsīdijas tiek piešķirtas
juridiskām personām, ja:
3.1. siltumnīcu kopplatība nav
mazāka par 0,5 ha;
3.2. siltumnīcu platību
izmantošanas laiks nav mazāks par:
3.2.1. 7 mēnešiem gadā un
kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā
1.martā;
3.2.2. 5 mēnešiem gadā un
kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā
15.aprīlī.
4. Subsīdiju apmērs vienam
pretendentam ir šāds:
Izmantošanas laiks
Audzēšanas
Subsīdiju apmērs
uzsākšana
par 1 m2
Nav mazāks par 7
mēnešiem
līdz 1.martam
Ls 0,4
Nav mazāks par 5
mēnešiem
līdz 15.aprīlim
Ls 0,2
5. Subsīdiju saņemšanai
pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz
1.martam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības
pārvaldei iesniedz :
5.1. pieteikumu saskaņā ar
6.pielikumu;
5.2. lauksaimniecības izglītību
apliecinoša dokumenta kopiju;
5.3. ganāmpulka reģistrācijas
kartītes kopiju;
5.4. iepriekšējā gada ražošanu
raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo
līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai
(saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar
2002.gadu - uzrāda plānoto kultūraugu audzēšanas platības un
ražību);
5.5. asociācijas "Latvijas
dārznieks" apsekošanas aktu līdz 15 oktobrim;
5.6. ja audzēšanas laikā notiek
izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara
precizējumu pieteikumā.
6. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt persona, kura:
6.1. ir ieguvusi vismaz pirmā
kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar
Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 "Par
lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju";
6.2. tai piederošos mājlopus un
ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju Valsts
ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā;
6.3. īpašumā esošais uzņēmums nav
izsludināts par maksātnespējīgu.
7. Pretendents līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu neslēdz.
8. Subsīdijas izmaksā pēc
1.novembra.
III. Produktīvu
ilggadīgo stādījumu ierīkošana
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām
un augļaugu stādiem.
2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls
300 tūkst. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 300 tūkst.,
Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt
izmaksājamo subsīdiju lielumu.
3. Subsīdijas tiek piešķirtas
juridiskām personām par produktīvu ilggadī …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.