Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi

Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 822 Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 48. §) Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 6. panta trešo daļu, 7. panta otro, ceturto un astoto daļu, 9. panta septīto un astoto daļu, 11. panta ceturto daļu un 15. panta otro daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka vienotas valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO), Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības prasības par: 1.1. gadījumiem un kārtību, kādā valsts noslēpuma objekts var būt kādas personas valdījumā vai lietošanā; 1.2. kārtību, kādā organizē valsts noslēpuma aizsardzību jeb valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, deklasificēšanas, saņemšanas, reģistrēšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas, pārvēršanas elektroniskā formā un iznīcināšanas (sevišķās lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentāro noformējumu, speciālu apzīmējumu, šifru (kodu) lietošanu, kā arī citu tehniska un organizatoriska rakstura pasākumu kārtību; 1.3. kārtību, kādā notiek ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās informācijas saņemšana, nodošana un izmantošana; 1.4. kārtību, kādā notiek klasificētās informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros; 1.5. nosacījumiem, termiņiem un kārtību, kādā institūcijas vadītājs ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var atļaut personai, kurai ir izsniegta speciālā atļauja, iepazīties ar augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju vai atļaut iepazīties ar konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja; 1.6. kārtību speciālo atļauju uzskaitei un izsniegšanai; 1.7. dienesta izmeklēšanas kārtību gadījumos, ja ir pārkāpti valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumi. 2 (Grozīts ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 320) 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. akreditēta informācijas sistēma – Satversmes aizsardzības biroja noteiktā kārtībā reģistrēta un akreditēta informācijas sistēma, kurā apstrādā klasificēto informāciju, vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta noteiktā kārtībā reģistrēta un akreditēta informācijas sistēma, kurā apstrādā signālu izlūkošanas informāciju; 2.2. apakšreģistrs – institūcijas struktūrvienība, kas nodrošina konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrāciju, uzskaiti, saņemšanu, glabāšanu, pavairošanu, izsniegšanu, nosūtīšanu, iznīcināšanu un deklasificēšanu un kas uzrauga un koordinē institūcijas teritoriālajās struktūrvienībās izveidoto kontrolpunktu darbu; 2.3. autorizēta persona – institūcijas amatpersona vai darbinieks, kam institūcijas vadītājs ir uzdevis noteiktu šajos noteikumos minētu funkciju izpildi; 2.4. centrālā reģistra birojs – Nacionālās drošības iestādes struktūrvienība, kas nodrošina Latvijai nodotās un Latvijā radītās konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopējo kontroli un aprites uzraudzību valstī, kā arī uzrauga un koordinē visu apakšreģistru un kontrolpunktu darbu; 2.5. deklasificēšana – klasificētās informācijas slepenības pakāpes atcelšana; 2.6. dokumenta digitalizācija – dokumenta pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā datu nesējā un attiecīgā papīra dokumenta iznīcināšana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 2.7. iepirkums – pretendentu atlase, lai noslēgtu iepirkuma līgumu ar pasūtītāju vai vienošanos ar atbildīgo projektā vai programmā, kas paredz klasificētās informācijas apstrādi iepirkuma norises vai iepirkuma līguma izpildes posmā; 2.8. informācijas sistēma – elektroniska, atsevišķi stāvoša datu ievadīšanas, uzglabāšanas un apstrādes iekārta vai sistēma, kas paredz lietotāja pieeju tajā glabātajiem datiem vai informācijai; 2.9. institūcija – iestāde, privāto tiesību juridiskā persona vai to struktūrvienība, kas saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 2. panta otro daļu ir valsts noslēpuma subjekts; 2.10. klasificētā informācija – valsts noslēpuma objekts, NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificēts dokuments, elektroniskais datu nesējs, tehnika, aprīkojums vai ieroči, kas jau ir saražoti vai vēl atrodas ražošanas procesā, attiecībā uz ko ir noteikta vajadzība aizsargāt to pret nesankcionētu atklāšanu, izpaušanu vai izplatīšanu, uz ko norāda tā slepenības pakāpe; 2.11. klasificētās informācijas dzīves cikls – laikposms no klasificētās informācijas radīšanas līdz deklasificēšanai vai iznīcināšanai; 2.12. klasificētās informācijas valdītājs – institūcija, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešams radīt vai izmantot valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju; 2.13. kompetentā valsts drošības iestāde – valsts drošības iestāde, kas atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajai kompetencei veic attiecīgās institūcijas telpu un personu drošības pārbaudi; 2.14. kontrolpunkts – struktūrvienība, kas nodrošina konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrāciju, uzskaiti, saņemšanu, glabāšanu, pavairošanu, izsniegšanu, nosūtīšanu, iznīcināšanu un deklasificēšanu institūcijas teritoriālajā struktūrvienībā un šajos jautājumos pakļaujas institūcijas apakšreģistram; 2.15. Nacionālā drošības iestāde – Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība, kas veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus; 2.16. nepiederoša persona – persona, kas nav institūcijas darbinieks vai amatpersona vai kurai tiešo amata vai dienesta pienākumu izpildei piekļuve klasificētai informācijai, paaugstinātās drošības zonai vai akreditētai informācijas sistēmai nav piešķirta; 2.17. paaugstinātas drošības zona – 1. un 2. drošības zona atbilstoši fiziskās drošības vides iedalījumam; 2.18. par informācijas sistēmu atbildīgā persona – persona institūcijā, kas veic informācijas sistēmas tehniskās uzturēšanas, administratora vai drošības pārziņa funkcijas; 2.19. pasūtītājs – institūcija, kas veic iepirkumu savām vai cita klasificētās informācijas valdītāja vajadzībām vai ir atbildīgais projektā vai programmā, kas saistīts ar klasificētās informācijas izmantošanu; 2.20. pretendents – fiziska vai juridiska persona, kas piedalās iepirkumā, kas saistīts ar klasificētās informācijas apstrādi; 2.21. princips "nepieciešamība zināt" – pieeja valsts noslēpumam personai ir tikai tādā apjomā, kādā tas nepieciešams saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu veikšanai, kas saistīta ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību; 2.22. reģistrācijas un uzskaites sistēma – institūcijas izveidota un uzturēta kārtība (papīra formas žurnāli) vai informācijas sistēma, kas nodrošina institūcijas klasificētās informācijas reģistrāciju, pārvaldību un uzskaiti; 2.23. sertifikāts – Nacionālās drošības iestādes izsniegts apliecinājums, kas apliecina personas pieejas tiesības konfidenciālai un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificētai informācijai; 2.24. sevišķā lietvedība – kārtība, kādā veic konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu saturošu dokumentu un ārvalstu klasificētās informācijas reģistrāciju, uzskaiti, noformēšanu, saņemšanu, nosūtīšanu, transportēšanu, pavairošanu, tulkošanu, glabāšanu, iznīcināšanu un deklasificēšanu, ko organizē institūcijas darbinieks, amatpersona vai struktūrvienība; 2.25. slepenības režīma nodrošinātājs – institūcijas darbinieks, amatpersona vai struktūrvienība, kas institūcijā organizē personāla, informācijas, fizisko, industriālo un informācijas sistēmu drošību un ir atbildīga par to; 2.26. speciālā atļauja – kompetentās valsts drošības iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina personas pieejas tiesības konfidenciāliem un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektiem vai attiecīgai ārvalstu klasificētai informācijai. 3 2. Personāla drošība 2.1. Amatu saraksti, speciālās atļaujas un sertifikāti 3. Personāla drošība ir procedūru kopums, kādā pieprasa un piešķir tiesības darbam ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, veic apmācību vai instruktāžu darbam ar klasificēto informāciju. 4 4. Personai nav nepieciešama speciālā atļauja un sertifikāts darbam, kas saistīts ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas izmantošanu vai tās aizsardzību. Persona, kurai nav izsniegta speciālā atļauja, uzsākot pildīt amata vai dienesta pienākumus, institūcijas vadītājam rakstveidā apliecina, ka ir iepazinusies ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas aizsardzības kārtību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemas ievērot minēto kārtību (1. pielikums). 5 5. Institūcija izstrādā institūcijas amatu sarakstu darbam ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, kurā norāda, ar kādas slepenības pakāpes klasificēto informāciju darbu veiks amatā esošā persona. Amatu saraksta pozīciju pamato ar konkrētiem pienākumiem, kas paredz nepieciešamību saņemt speciālo atļauju vai sertifikātu. Kompetentajai valsts drošības iestādei ir tiesības pieprasīt pamatojumu amatu sarakstā iekļautā amata saistībai ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju. 6 6. Personai pirms amata vai dienesta pienākumu uzsākšanas, kas saistīti ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu vai tās aizsardzību, speciālo atļauju vai sertifikātu izsniedz: 6.1. Satversmes aizsardzības birojs – pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem; 6.2. kompetentā valsts drošības iestāde – otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem un trešās kategorijas speciālo atļauju pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem; 6.3. Nacionālā drošības iestāde – sertifikātu pieejai konfidenciālai un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificētai informācijai. 7 7. Lai persona saņemtu speciālo atļauju vai sertifikātu, institūcija nodrošina, ka persona iepazīstas ar normatīvajiem aktiem par klasificētās informācijas aizsardzību. 8 8. Personas pārbaudes uzsākšanai institūcija sagatavo un nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei pieprasījumu par speciālās atļaujas un/vai sertifikāta piešķiršanu. Pieprasījumā: 8.1. norāda speciālās atļaujas un/vai sertifikāta izsniegšanas pamatojumu, kā arī tās klasificētās informācijas slepenības pakāpi, kurai nepieciešama piekļuve; 8.2. norāda speciālās atļaujas un/vai sertifikāta izsniegšanas veidu; 8.3. pievieno personas personīgi aizpildītu un parakstītu aptaujas lapu (2. pielikums); 8.4. norāda informāciju par to, vai persona ir veikusi iekšējās kārtības un drošības normu pārkāpumus, un par to, vai pret personu kādreiz ir tikusi uzsākta dienesta pārbaude vai disciplinārlieta, kas saistīta ar informācijas aizsardzību, ja vien šī informācija jau iepriekš nav nosūtīta kompetentajai valsts drošības iestādei. 9 9. Persona aizpilda aptaujas lapas visas ailes, parakstoties apliecina tajā norādīto ziņu patiesumu un piekrīt pēc valsts drošības iestādes pieprasījuma iesniegt bankas un citu kredītiestāžu vai maksājumu platformu informāciju par saviem naudas uzkrājumiem un finanšu darījumiem, kā arī citu nepieciešamo informāciju, kurai pēc valsts drošības iestādes ieskatiem var būt būtiska nozīme, vērtējot personas atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai. 10 10. Personai, kura ir saņēmusi atbilstošas kategorijas speciālo atļauju un par kuru Nacionālajā drošības iestādē ir veikta papildu pārbaude, sertifikātu izsniedz uz termiņu, kas nav garāks par personai izsniegtās speciālās atļaujas derīguma termiņu. 11 11. Kompetentā valsts drošības iestāde personas pārbaudes ietvaros veic pārrunas, to norisi dokumentējot rakstveidā, audioierakstā vai videoierakstā, ja: 11.1. persona pirmo reizi pretendē uz pieeju sevišķi slepenai klasificētajai informācijai; 11.2. nepieciešams precizēt vai pārbaudīt pārbaudes laikā atklāto informāciju; 11.3. persona var sniegt būtisku informāciju pārbaudes veikšanai. 12 12. Kompetentā valsts drošības iestāde par speciālās atļaujas vai sertifikāta piešķiršanu informē pārbaudes iniciatoru: 12.1. izsniedzot vai nosūtot noteikta parauga speciālo atļauju (3. pielikums); 12.2. izsniedzot vai nosūtot noteikta parauga sertifikātu (4. un 5. pielikums); 12.3. neizsniedzot noteikta parauga speciālo atļauju vai sertifikātu, bet veicot ierakstu par attiecīgās kategorijas speciālās atļaujas vai sertifikāta piešķiršanu un laikposmu, uz kādu speciālā atļauja vai sertifikāts piešķirts, institūcijas personāla uzskaites un vadības sistēmā tiešsaistes režīmā, ja pirms tam starp institūciju un kompetento valsts drošības iestādi ir noslēgta vienošanās, kas nosaka šā procesa kārtību. 13 13. Institūcijā saņemto speciālo atļauju vai sertifikātu izsniedz personai, ja speciālā atļauja vai sertifikāts nepieciešams amata vai dienesta pienākumu veikšanai ārpus institūcijas. Amata vai dienesta pienākumu pildīšanai nederīgu vai nevajadzīgu speciālo atļauju un sertifikātu institūcija iznīcina. 14 14. Atkārtotai speciālās atļaujas izsniegšanai uz jaunu termiņu šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus kompetentajā valsts drošības iestādē iesniedz vismaz septiņus mēnešus pirms spēkā esošās speciālās atļaujas derīguma termiņa beigām. 15 15. Institūcija ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka personai piešķirtā speciālā atļauja vai sertifikāts vairs nav nepieciešams, rakstveidā par to informē kompetento valsts drošības iestādi. 16 16. Izmaiņu pieteikumus aptaujas lapā persona iesniedz ar institūcijas starpniecību vai nepastarpināti kompetentai valsts drošības iestādei. Ja persona izmaiņu pieteikumus iesniedz nepastarpināti kompetentai valsts drošības iestādei, tad par šo faktu informē institūciju. 17 17. Personas pārbaudes materiālus glabā kompetentā valsts drošības iestāde. 18 18. Lai apkopotu informāciju par tām personām, kurām ir piešķirta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un Eiropas Savienības un NATO klasificēto informāciju, Satversmes aizsardzības birojs uztur vienotu speciālo atļauju un sertifikātu uzskaites sistēmu, nodrošinot valsts drošības iestādēm pieeju šiem datiem. 19 19. Starptautiskās sadarbības savstarpējo vizīšu ietvaros, kas saistītas ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu, Latvijas Republikā vai ārvalstīs personai izsniegtas speciālās atļaujas vai sertifikāta derīgumu pārbauda, izmantojot Nacionālās drošības iestādes izstrādāto vizītes pieprasījuma anketu, šādā kārtībā: 19.1. ja Latvijas Republikas pilsonim vizītei citā valstī tiek pieprasīta vizītes pieprasījuma anketa, institūcija, kuru persona pārstāv, ne vēlāk kā 20 darba dienas pirms vizītes iesniedz Nacionālajai drošības iestādei aizpildītu vizītes pieteikuma anketu, kas to pārbauda, apstiprina un nosūta apmeklējamās valsts kompetentajai institūcijai; 19.2. ja Latvijas Republikas institūcijai nepieciešams pārliecināties par citas valsts pilsonim izsniegtas speciālās atļaujas vai sertifikāta derīgumu, tā ne vēlāk kā 20 darba dienas pirms vizītes lūdz ārvalsts institūcijai, kuru attiecīgā persona pārstāv, aizpildīt vizītes pieprasījuma anketu. Nacionālā drošības iestāde šo anketu saņem aizpildītu no attiecīgās valsts kompetentās iestādes, pārbauda, saskaņo un nosūta Latvijas Republikas institūcijai. 20 20. Personu ar klasificēto informāciju iepazīstina, ievērojot principu "nepieciešamība zināt". 21 21. Ja personas rīcībā, kurai nav speciālās atļaujas un sertifikāta vai kura nav parakstījusi saistību rakstu attiecībā uz dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, nokļuvusi klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust klasificēto informāciju. Institūcija, kurai šis fakts kļuvis zināms, par to informē kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi, ja iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētā informācija. Attiecīgi kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde rakstveidā brīdina minēto personu par pienākumu neizpaust klasificēto informāciju, kā arī saņem no personas saistību rakstu (6. pielikums) par klasificētās informācijas neizpaušanu. 22 22. Ja personai, kurai nav atbilstošas kategorijas speciālās atļaujas vai sertifikāta, kļuvusi zināma augstākas slepenības pakāpes klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust to un informēt institūcijas slepenības režīma nodrošinātāju. Par šo faktu institūcija informē kompetento valsts drošības iestādi vai, ja iesaistīta NATO, ES vai ārvalstu klasificētā informācija, Nacionālo drošības iestādi. 23 2.2. Piekļuve konfidenciālai un augstākas slepenības pakāpes klasificētajai informācijai ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā 23. Institūcijas vadītājs ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var sniegt rakstveida atļauju personai, kurai ir izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, iepazīties ar augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju. Minētajā atļaujā norāda: 23.1. personas tiešā vadītāja sniegto pamatojumu, ka noteiktā īpašā tiesiskā režīma laikā konkrētā persona ir neaizvietojama; 23.2. informāciju par institūcijā veikto pārbaudi, ka savu līdzšinējo amata vai dienesta pienākumu ietvaros konkrētā persona nav veikusi būtiskus vai atkārtotus ierobežotas pieejamības vai klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu pārkāpumus; 23.3. kādai klasificētajai informācijai šā izņēmuma ietvaros konkrētai personai nodrošināta piekļuve saskaņā ar institūcijas darbinieka, amatpersonas vai struktūrvienības, kas organizē sevišķo lietvedību, sagatavoto uzskaiti.  24 24. Institūcijas vadītājs konkrētai personai atļauj iepazīties ar augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ievērojot principu "nepieciešamība zināt". 25 25. Institūcijas vadītājs mēneša laikā pēc šo noteikumu 23. punktā minētās atļaujas izsniegšanas rakstveidā informē par to kompetento valsts drošības iestādi, norādot atļaujā iekļauto informāciju. 26 26. Piekļuves termiņš klasificētajai informācijai saskaņā ar šo noteikumu 23. punktā minēto atļauju nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Ja nepieciešams ilgāks piekļuves termiņš klasificētajai informācijai, institūcija informē kompetento valsts drošības iestādi par nepieciešamību personai izsniegt augstākas kategorijas speciālo atļauju vai sertifikātu. 27 27. Institūcijas vadītājs ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var sniegt rakstveida atļauju personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, iepazīties ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju. Minētajā atļaujā norāda: 27.1. personas tiešā vadītāja sniegto pamatojumu, ka noteiktā īpašā tiesiskā režīma laikā konkrētā persona ir neaizvietojama; 27.2. informāciju par izvērtējumu, ka institūcijai par konkrēto personu nav pieejama būtiska negatīva informācija, kas būtu par pamatu apšaubīt personas lojalitāti un uzticamību; 27.3. institūcijas vadītāja atzinumu, ka noteiktā jautājuma risināšanā vai krīzes pārvarēšanā nav iespējams cits risinājums; 27.4. kādai klasificētajai informācijai šā izņēmuma ietvaros konkrētai personai nodrošināta piekļuve saskaņā ar institūcijas darbinieka, amatpersonas vai struktūrvienības, kas organizē sevišķo lietvedību, sagatavoto uzskaiti. 28 28. Institūcijas vadītāja atļauja personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, iepazīties ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja speciālās atļaujas vai sertifikāta saņemšana nav iespējama ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa dēļ. 29 29. Personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, institūcijas vadītājs atļauj iepazīties ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ievērojot principu "nepieciešamība zināt". 30 30. Piešķirot personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, atļauju iepazīties ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes informāciju, no personas tiek pieņemts saistību raksts (6. pielikums), ar kuru tā apliecina, ka ir informēta par klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, par aizliegumu klasificēto informāciju izpaust vai jebkādā veidā tālāk apstrādāt, kā arī ir brīdināta par Krimināllikumā noteikto atbildību.  31 31. Institūcijas vadītājs nekavējoties rakstveidā informē kompetento valsts drošības iestādi par šo noteikumu 27. punktā minētās atļaujas izsniegšanu un tajā iekļauto informāciju. Piekļuves termiņš klasificētajai informācijai saskaņā šo noteikumu 27. punktā minēto atļauju nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Ja nepieciešams ilgāks piekļuves termiņš klasificētajai informācijai, institūcija informē kompetento valsts drošības iestādi par vajadzību personai izsniegt speciālo atļauju vai sertifikātu. 32 32. Kara stāvokļa laikā institūcijas vadītājs piemēro šo noteikumu 23.2. un 27.2. apakšpunktu un 24. un 29. punktu, savukārt pārējos šīs apakšnodaļas punktus sāk piemērot, tiklīdz iespējams, ņemot vērā faktiskos apstākļus. 33 2.3. Atbildīgo personu pienākumi 33. Par klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu nodrošināšanu institūcijā ir atbildīgs tās vadītājs. Institūcijas vadītājs: 33.1. nodrošina slepenības režīmu vai norīko slepenības režīma nodrošinātāju un par to rakstveidā informē kompetento valsts drošības iestādi; 33.2. organizē sevišķo lietvedību vai norīko atbildīgo personu sevišķās lietvedības organizēšanai un par to rakstveidā informē kompetento valsts drošības iestādi; 33.3. ja institūcijā ir paredzēta konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrāde, izveido apakšreģistru un, ja nepieciešams, kontrolpunktu un par to rakstveidā informē Nacionālo drošības iestādi; 33.4. norīko institūcijā atbildīgās amatpersonas, darbiniekus vai struktūrvienību, kas nodrošina dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumu ieviešanu un ievērošanu, un par to rakstveidā informē kompetento valsts drošības iestādi. Šos pienākumus var veikt arī institūcijas struktūrvienība, kas institūcijā atbild par konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas drošību; 33.5. apstiprina institūcijas dienesta vajadzībām klasificētās informācijas sarakstu; 33.6. ja institūcijā lieto akreditētu informācijas sistēmu, norīko personu, kas ir atbildīga par akreditētu informācijas sistēmu; 33.7. apstiprina šo noteikumu 5. punktā minēto institūcijas amatu sarakstu par personām, kurām nepieciešama piekļuve konfidenciālai un augstākas slepenības pakāpes klasificētajai informācijai; 33.8. atbild par šajos noteikumos noteiktajām drošības prasībām atbilstošu telpu izveidi un aprīkošanu klasificētās informācijas apstrādei un glabāšanai; 33.9. nodrošina kārtību, kādā darbinieks vai amatpersona, kuram ir speciālā atļauja vai sertifikāts, bet kurš pārtrauc amata vai dienesta attiecības vai arī kuram uzdod pildīt citus pienākumus institūcijā, nodod visu viņa rīcībā esošo klasificēto informāciju institūcijas sevišķajā lietvedībā, centrālā reģistra birojā, apakšreģistrā vai kontrolpunktā. 34 34. Par akreditētas informācijas sistēmas darbību ir atbildīgs ar institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu norīkots drošības pārzinis. Par akreditēto informācijas sistēmu atbildīgajai personai ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja, kas atbilst informācijas sistēmā apstrādātā un uzkrātā valsts noslēpuma līmenim ar slepenības pakāpi "konfidenciāli" vai augstākam līmenim. Ja akreditētā informācijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, par informācijas sistēmu atbildīgajām personām ir nepieciešams sertifikāts, kas ir par vienu slepenības pakāpi augstāks par informācijas sistēmā apstrādātās un uzkrātās NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi. Ja akreditētā informācijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju, par informācijas sistēmu atbildīgajām personām ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina to pieejas tiesības NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai. 35 35. Institūcijā, kur ir paredzēta COSMIC TOP SECRET vai ATOMAL informācijas aprite un glabāšana, slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībā norīko COSMIC drošības virsnieku un COSMIC drošības virsnieka vietnieku, kas nodrošina COSMIC TOP SECRET un ATOMAL informācijas aprites noteikumu ievērošanu un tās aizsardzību. Centrālā reģistra birojs ne retāk kā reizi gadā apkopo apakšreģistra uzturēto informāciju, un apakšreģistri ne retāk kā reizi gadā apkopo kontrolpunktu COSMIC drošības virsnieku un drošības virsnieku vietnieku sarakstus un to parakstu paraugus. 36 36. Šo noteikumu 33.1., 33.2., 33.3. un 33.4. apakšpunktā ​​​​​​un 35. punktā minētās struktūrvienības vai darbinieki šajos noteikumos paredzēto funkciju izpildē ir tiešā institūcijas vadītāja pakļautībā. Ja slepenības režīmu vai sevišķo lietvedību institūcijā nodrošina viens darbinieks vai amatpersona, uz viņu attiecas visas šajos noteikumos noteiktās slepenības režīma nodrošināšanas vai sevišķās lietvedības struktūrvienības tiesības un pienākumi. Slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas nav atļauts veikt vienam un tam pašam darbiniekam vai amatpersonai. 37 37. Slepenības režīma nodrošinātāja pienākumi: 37.1. uzraudzīt konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas aizsardzības prasību ieviešanu un ievērošanu personāla drošības, informācijas drošības, fiziskās drošības, industriālās drošības un informācijas sistēmu drošības jomās; 37.2. kontrolēt, kā darbinieks vai amatpersona, kas veic darbu ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ievēro un pilda tās aizsardzības noteikumus; 37.3. pieprasīt no darbinieka vai amatpersonas paskaidrojumus par konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu neievērošanu un ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijas vadītājam; 37.4. savlaicīgi informēt personu, kurai amata pienākumu izpildei nepieciešama speciālā atļauja un sertifikāts, par speciālo atļauju un sertifikātu saņemšanas kārtību; 37.5. savlaicīgi nosūtīt nepieciešamos dokumentus kompetentajai valsts drošības iestādei personas pārbaudes veikšanai; 37.6. nodrošināt aptaujas lapās sniegtās informācijas izmaiņu apkopošanu institūcijā un savlaicīgu nosūtīšanu kompetentajai valsts drošības iestādei; 37.7. nodrošināt institūcijas kurjera instruēšanu atbilstoši šo noteikumu 132. punktam; 37.8. izstrādāt un iesniegt institūcijas vadītājam apstiprināšanai normatīvo aktu par konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas aprites un aizsardzības pasākumu kopumu institūcijā; 37.9. izstrādāt un iesniegt institūcijas vadītājam apstiprināšanai normatīvo aktu par konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas esības pārbaudes procedūrām institūcijā. Vismaz reizi gadā nodrošināt pārbaudi par papīra formā izsniegtajiem dokumentiem institūcijas darbiniekiem vai amatpersonām. Par veiktajām pārbaudēm sagatavot attiecīgu aktu; 37.10. izstrādāt un iesniegt institūcijas vadītājam apstiprināšanai konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas, kā arī, ja ir, šifrēšanas iekārtu un šifrēšanas materiālu evakuācijas plānu ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvoklī. Plānā norāda: 37.10.1. konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, šifrēšanas iekārtas un šifrēšanas materiālus, kurus nogādā evakuācijas vietā vai iznīcina; 37.10.2. darbiniekus vai amatpersonas, kuras atbildīgas par evakuējamo konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas, šifrēšanas iekārtas un šifrēšanas materiālu uzskaiti un glabāšanu, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu, apsardzi vai iznīcināšanu; 37.10.3. kārtību, kādā veicama konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas, šifrēšanas iekārtu un šifrēšanas materiālu apsardze transportēšanas laikā un evakuācijas vietā; 37.11. veikt darbinieku vai amatpersonu, tai skaitā institūcijas vadītāja, instruktāžu par personas atbildību un pienākumu aizsargāt tai zināmo klasificēto informāciju pēc speciālās atļaujas vai sertifikāta anulēšanas, nodošanas un darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Darbinieks vai amatpersona ar parakstu apliecina, ka ir informēta par instruktāžā minēto atbildību un pienākumiem. 38 38. Darbiniekam vai amatpersonai, kura veic darbu ar klasificēto informāciju, ir šādi pienākumi: 38.1. ievērot klasificētās informācijas lietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumus; 38.2. pārtraukt citu personu rīcību, kuru dēļ var notikt klasificētās informācijas izpaušana nepiederošām personām, un nekavējoties ziņot institūcijas slepenības režīma nodrošinātājam; 38.3. pirms amata vai dienesta attiecību pārtraukšanas nodot visu klasificēto informāciju; 38.4. pēc institūcijas atbildīgās struktūrvienības, darbinieka vai amatpersonas pieprasījuma uzrādīt pārbaudei visu tai pieejamo konfidenciālo un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju; 38.5. pēc institūcijas atbildīgās struktūrvienības, darbinieka vai amatpersonas pieprasījuma sniegt paskaidrojumus par klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu neievērošanu; 38.6. ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad personai attiecīgās ziņas kļuvušas zināmas, iesniegt slepenības režīma nodrošinātājam vai kompetentajai valsts drošības iestādei informāciju par izmaiņām aptaujas lapas (2. pielikums) 1., 5., 6.2., 14.1., 16., 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 26., 27. un 29. punktā. 39 2.4. Apmācības un instruktāžas 39. Institūcijā nodrošina, ka institūcijas darbinieki vai amatpersonas ne retāk kā reizi gadā tiek informētas par drošības noteikumiem klasificētās informācijas aizsardzības jomā, atbildību par drošības noteikumu neievērošanu, informācijas nesankcionētu izpaušanu vai nozaudēšanu. Pēc nepieciešamības sadarbībā ar kompetento valsts drošības iestādi institūcijas vadītājs organizē instruktāžu par iespējamiem izlūkošanas un pretizlūkošanas apdraudējumiem. Darbinieks vai amatpersona ar parakstu apliecina, ka ir informēta par instruktāžā minēto atbildību un pienākumiem. 40 40. Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic instruktāžu par valsts noslēpuma objektu aizsardzību signālu izlūkošanas jomā (turpmāk – signālu izlūkošanas informācija) personām, kuras saņēmušas speciālo atļauju. Personu instruktāžu par signālu izlūkošanas informācijas aizsardzību Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic pirms darba uzsākšanas ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – sākotnējā instruktāža), kā arī pēc darba pabeigšanas ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – noslēguma instruktāža). 41 41. Sākotnējās vai noslēguma instruktāžas veikšanu iniciē institūcija, kurā amatpersona vai darbinieks uzsāks vai ir pabeidzis darbu ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – instruktāžas iniciators). Instruktāžas iniciators nosūta Militārās izlūkošanas un drošības dienestam pieprasījumu par instruktāžas veikšanu (7. pielikums). Instruktāžas iniciators nodrošina, lai amatpersona vai darbinieks neiepazītos un neveiktu darbu ar signālu izlūkošanas informāciju, pirms nav saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta apliecinājums, ka amatpersona vai darbinieks ir instruēts par signālu izlūkošanas informācijas specifiku un apguvis tās aizsardzības prasības. 42 42. Apliecinājumu par to, ka amatpersona vai darbinieks ir instruēts par signālu izlūkošanas informācijas specifiku un apguvis tās aizsardzības prasības, vai apliecinājumu par noslēguma instruktāžas veikšanu Militārās izlūkošanas un drošības dienests rakstveidā izsniedz instruktāžas iniciatoram. Ja Militārās izlūkošanas un drošības dienests informē instruktāžas iniciatoru, ka amatpersona vai darbinieks sākotnējās instruktāžas laikā nav apguvis signālu izlūkošanas informācijas apstrādes un aizsardzības pamatprincipus, instruktāžas iniciators vienojas ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu par personas atkārtotu instruēšanu vai virza citu personu attiecīgo pienākumu veikšanai. 43 43. Militārās izlūkošanas un drošības dienests nodrošina informācijas uzskaiti par personām, kurām veikta sākotnējā un noslēguma instruktāža darbam ar signālu izlūkošanas informāciju. Lai nodrošinātu informācijas uzskaiti, Militārās izlūkošanas un drošības dienests apkopo šādu informāciju par minēto personu: vārds, uzvārds, dzimšanas datums, pārstāvētā institūcija, tās struktūrvienība, amats, veiktās instruktāžas datums, speciālās atļaujas numurs un tās derīguma termiņš. 44 44. Nacionālā drošības iestāde nodrošina personas informēšanu par NATO ATOMAL informācijas specifiku un tās aizsardzības noteikumiem pirms NATO ATOMAL sertifikāta izsniegšanas (8. pielikums). Persona ar parakstu apliecina, ka ir saņēmusi NATO ATOMAL instruktāžu. 45 3. Klasificētās informācijas fiziskā drošība 3.1. Klasificētās informācijas fiziskās drošības vispārīgie jautājumi 45. Fiziskā drošība ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību pret tās neatļautu fizisku iegūšanu, nozaudēšanu, izpaušanu vai kompromitēšanu tās apstrādes, tai skaitā klasificētu informāciju saturošas mutvārdu saziņas (sarunas, diskusijas, rīkojumi, pavēles, telefona sarunas, videokonferences), un glabāšanas laikā. 46 46. Fiziskās drošības vidi, kurā var tikt apstrādāta klasificētā informācija, iedala šādās zonās: 46.1. 1. drošības zona; 46.2. 2. drošības zona; 46.3. administratīvā drošības zona. 47 47. Administratīvā drošības zona atbilst šādām prasībām: 47.1. tai ir vizuāli nosakāms, kontrolējams un institūcijas normatīvajā aktā aprakstīts perimetrs; 47.2. tai ir nodrošināta institūcijas vadītāja apstiprināta caurlaižu kārtība, un tās ietvaros tiek nodrošināta nepiederošu personu pavadīšana; 47.3. perimetrā esošie logi un durvis, kas nodrošina iekļūšanu administratīvajā drošības zonā, atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC2 drošības klasei, un tos pieslēdz pie apsardzes signalizācijas, kas spēj konstatēt to neautorizētu atvēršanu; 47.4. būvkonstrukcijām nodrošina skaņas izolāciju atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām, kādas piemēro biroja telpām. 48 48. Institūcijās, kurās apstrādā un glabā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, piekļuvi 1. vai 2. drošības zonai organizē caur administratīvo drošības zonu. 49 49. Institūcija izstrādā un ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi, ja tas saistīts ar NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificēto informāciju, saskaņo risku novērtējumu, kurā ir ietvertas minimālās drošības prasības. Kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde, ņemot vērā risku novērtējumu, var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos minētajām fiziskās drošības prasībām vai noteikt papildu fiziskās drošības prasības. 50 3.2. Konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas fiziskās drošības prasības 50. Telpu var noteikt par 1. drošības zonu, ja, tai piekļūstot, konfidenciāla vai augstākas slepenības pakāpes klasificētā informācija ir atklātā veidā pieejama un ja telpa atbilst šādām prasībām: 50.1. tai patstāvīgi piekļūt var tikai institūcijas vadītāja norīkota persona, kurai ir speciālā atļauja vai sertifikāts, kas atbilst zonā apstrādājamās un glabātās klasificētās informācijas augstākajai slepenības pakāpei; 50.2. nepiederoša persona tajā iekļūt var tikai šo noteikumu 50.1. apakšpunktā minētās personas pavadībā, ja tiek nodrošināta šajā zonā esošās klasificētās informācijas vizuāla nepieejamība; 50.3. šo noteikumu 51. punktā, ​​52.3. apakšpunktā ​​​​un 53. punktā minētajām prasībām. 51 51. 2. drošības zona atbilst šādām prasībām: 51.1. tai ir vizuāli nosakāms, kontrolējams un institūcijas iekšējā normatīvajā aktā aprakstīts perimetrs; 51.2. tajā ir vizuālas norādes par augstāko slepenības pakāpi zonā apstrādājamai un glabātai klasificētajai informācijai; 51.3. tai ir nodrošināta institūcijas vadītāja apstiprināta caurlaižu kārtība, kā arī personu un, ja attiecināms, autotransporta plūsmas kontrole; 51.4. perimetrā esošās durvis, kas nodrošina iekļūšanu paaugstinātas drošības zonā: 51.4.1. atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei, un, ja durvis veidotas ar stiklojumu, tad stiklojums atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 356 P6B drošības klasei; 51.4.2. ir nodrošinātas pret to izcelšanu no virām; 51.4.3. ir nostiprinātas sienu konstrukcijā atbilstoši drošības klasei noteiktajām rekomendācijām; 51.5. perimetrā esošie logi atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei, un tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem: 51.5.1. loga stiklojums atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 356 P6B drošības klasei; 51.5.2. ailes papildina ar tērauda restēm, kas veidotas no vismaz 17 mm bieziem tērauda stieņiem, kas krustpunktos savstarpēji sametināti ar soli, ne lielāku par 150 x 150 mm, un nostiprinātas logu ailē vismaz sešos punktos ar enkurskrūvēm vismaz 10 mm diametrā un 100 mm dziļumā;  51.5.3. ailes papildina ar Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei atbilstošām tērauda rullo žalūzijām; 51.6. perimetrā esošiem logiem, caur kuriem ir fiziski iespējama iekļūšana paaugstinātas drošības zonā (piemēram, ēkas pirmais stāvs), piemēro šo noteikumu 51.5.2. apakšpunktā minēto drošības pasākumu vai logu ailes papildina ar Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei atbilstošām tērauda rullo žalūzijām; 51.7. šo noteikumu 51.5.1. un 51.5.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja attiecīgajā telpā veic darbu vai glabā klasificēto informāciju, īsteno papildu drošības pasākumus, kas liedz no ārpuses vizuāli novērot telpā notiekošo; 51.8. neveido zonai caurejošas vēdināšanas sistēmas, dūmkanālus vai kabeļu šahtas. Ja tādas ir un to šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 1200 cm2 vai diametrs ir vismaz 35 cm  vietā, kur tiek šķērsots zonas perimetrs, tad tās nodrošina pret nepiederošu personu piekļūšanu tām; 51.9. būvkonstrukcijām starp darba telpām, darba telpām un kāpņu telpām, gaiteņiem, hallēm un vestibilu norobežojošām konstrukcijām ar tajās iekļautajām durvju, logu vai to kompleksu konstrukcijām nodrošina skaņas izolāciju R`w(dB)48. Durvju konstrukcijas skaņas izolācijas indekss nav mazāks kā R`w(dB)33; 51.10. ārējā perimetra sienu risinājumus veido no sertificētiem materiāliem, kas spiedē jebkurā konstrukcijas elementā iztur 10 N/mm2 lineāru spiedienu uz konstrukciju; 51.11. ārējā perimetra pārseguma konstrukcijas veido no sertificētiem materiāliem, kas nodrošina izkliedēto slodzi uz konstrukciju ne mazāku kā 700 kg/m2. 52 52. Nepiederoša persona, kura: 52.1. ir attiecīgās institūcijas darbinieks vai amatpersona, var piekļūt 2. drošības zonai un pārvietoties tajā bez pavadības, ja personai ir izsniegta vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja; 52.2. nav attiecīgās institūcijas darbinieks, amatpersona vai saimnieciska rakstura darbu veicējs, var piekļūt 2. drošības zonai un pārvietoties tajā autorizētas personas pavadībā, ja personai ir izsniegta vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja; 52.3. ir saimnieciska rakstura darbu veicējs, var piekļūt 2. drošības zonai, darbus veicot tikai autorizētas personas fiziskā uzraudzībā. Koplietošanas telpās šo personu uzraudzību var veikt ar tehniskiem līdzekļiem. 53 53. Šo noteikumu 52.3. apakšpunktā minētajai personai ir nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Personu bez speciālās atļaujas atļauts piesaistīt gadījumos, ja attiecīgo saimnieciskā rakstura darbu veikšanai nav pieejamas personas, kurām ir izsniegta vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Šādas personas piesaistīšanu pirms darbu veikšanas saskaņo ar kompetento valsts drošības iestādi. 54 54. Fiziskās drošības vidi veido tā, lai radītu daudzpakāpju fizisko drošību konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas aizsardzībai. Institūcija izstrādā un ar kompetento valsts drošības iestādi saskaņo drošības procedūras, kurās: 54.1. apraksta drošības zonas un to sadalījumu; 54.2. nosaka klasificētās informācijas augstākās slepenības pakāpi un formu, kādā to atļauts institūcijā apstrādāt un glabāt; 54.3. nosaka caurlaižu īstenošanas kārtību, definējot piekļuves noteikumus un procedūras katrai no drošības zonām, autorizētām un nepiederošām personām, ārpakalpojumu sniedzējiem un apmeklētājiem; 54.4. nosaka telpu uzkopšanas un citu saimniecības darbu veikšanas kārtību katrā no drošības zonām, ja to izpildei piesaista ārpakalpojumu; 54.5. nosaka darbinieku, amatpersonu un apsargu pilnvaras un pienākumus, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta apsardze. 55 55. Glabātava ir telpa, kurā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju var glabāt brīvi pieejamā formā, piemēram, izmantojot plauktu sistēmas vai ekvivalentus risinājumus, kā arī tā atbilst šādām drošības un tehniskām prasībām: 55.1. tā atbilst 1. drošības zonas prasībām; 55.2. telpa ir bez logiem; 55.3. telpas durvis ir sertificētas atbilstoši Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 3. drošības klasei vai Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC5 drošības klasei, durvju konstrukcija ir nostiprināta sienu konstrukcijā un tiek izmantotas slēdzenes atbilstoši durvju drošības klasei noteiktajām prasībām, kā arī tās ir nodrošinātas pret to izcelšanu no virām; 55.4. telpas konstruktīvie risinājumi (sienas, grīda un griesti) atbilst vienam no šādiem risinājumiem: 55.4.1. izmantota monolītbetona liešanas metode ar sienas minimālo biezumu 150 mm, nodrošinot minimālo lietderīgo slodzi uz konstrukciju, ne mazāku kā 2000 kg/m2. Izmanto C30/C37 klases industriālā betona maisījumu vai Eiropas Savienības ietvaros apstiprinātu ekvivalentu; 55.4.2. izmantoti savstarpēji savienojami, noenkurojami, rūpnieciski ražoti sertificēti paneļi, kuri atbilst Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 3. drošības klasei vai Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC5 drošības klasei un nodrošina šo noteikumu 55.4.1. apakšpunktā minēto lietderīgo slodzi uz konstrukciju. 56 56. Arhīvs ir telpa, kurā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju glabā seifos, kas atbilst šo noteikumu 66. punktā minētajām prasībām. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā, un: 56.1. tai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4., 51.7., 51.8. un 51.9. apakšpunktā minētās prasības; 56.2. tai piemēro šo noteikumu 51.5.2. vai 51.5.3. apakšpunktā minētās prasības; 56.3. telpas konstruktīvo risinājumu veido no sertificētiem materiāliem, kas spiedē jebkurā konstrukcijas elementā iztur 15 N/mm2 lineāru spiedienu uz konstrukciju un līdz 10 N/mm2 lineāru spiedienu liecē 1 m augstumā konstrukcijas vertikālās plaknes vidusdaļā, vienlaikus nodrošinot lietderīgo slodzi uz konstrukciju, ne mazāku kā 1800 kg/m2. Šī prasība netiek attiecināta uz logiem un durvīm. 57 57. Akreditētas informācijas sistēmas serveru un elektronisko sakaru iekārtu telpa ir telpa, kurā uzstāda konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes akreditētas informācijas sistēmas apstrādes, glabāšanas un sakaru iekārtas, kas nav lietotāju gala iekārtas. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā, un: 57.1. tai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4., 51.7., 51.8. un 51.9. apakšpunktā minētās prasības; 57.2. tai piemēro šo noteikumu 51.5.2. vai 51.5.3. apakšpunktā minētās prasības; 57.3. telpas konstruktīvo risinājumu veido no sertificētiem materiāliem, kas spiedē jebkurā konstrukcijas elementā iztur 15 N/mm2 lineāru spiedienu uz konstrukciju un līdz 10 N/mm2 lineāru spiedienu liecē 1 m augstumā konstrukcijas vertikālās plaknes vidusdaļā, vienlaikus nodrošinot lietderīgo slodzi uz konstrukciju, ne mazāku kā 700 kg/m2. Šī prasība netiek attiecināta uz logiem un durvīm. 58 58. Drošā sarunu telpa ir sanāksmju telpa, kurā organizē konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes sanāksmes mutvārdu saziņas formā vai izmantojot audio apskaņošanas aprīkojumu vai videokonferences aprīkojumu. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā vai, ņemot vērā šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātus, administratīvajā drošības zonā. Drošā sarunu telpa atbilst šādām prasībām: 58.1. telpā nodrošina vismaz 65 dB akustisko vājinājumu uz tuvāko punktu, kurā nav iespējams nodrošināt principa "nepieciešamība zināt" ievērošanu; 58.2. telpai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2. un 51.3. apakšpunktā minētās prasības; 58.3. telpai nav logu; 58.4. telpā drīkst uzstādīt tikai ar kompetento valsts drošības iestādi iepriekš saskaņotus priekšmetus, iekārtas un komunikācijas; 58.5. telpā veikta pārbaude neautorizētu iekārtu klātbūtnes konstatēšanai, par katru pārbaudi saglabājot pārbaudes atskaiti. Pārbaudes veic: 58.5.1. pirms telpu uzsāk izmantot; 58.5.2. vismaz reizi gadā; 58.5.3. ja ir aizdomas par neautorizētu piekļuvi telpai; 58.6. telpai drīkst patstāvīgi piekļūt tikai autorizētas personas, kas nodrošina telpas lietošanas noteikumu ievērošanu; 58.7. telpā ir aizliegts ienest jebkādas neautorizētas, raidošas, ierakstošas iekārtas, piemēram, mobilos tālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus. 59 59. Telpai, kurā apstrādā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju elektroniski, papildus šajos noteikumos noteiktajām fiziskās drošības prasībām Nacionālā drošības iestāde nosaka telpas elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeni, kas ietekmē drošības prasības šajās telpās uzstādāmajām informācijas sistēmas iekārtām. Elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeņa noteikšanas mērījumu veikšanai institūcija Nacionālajai drošības iestādei iesniedz: 59.1. telpu plānus trijās dimensijās, identificējot telpas, kurām nepieciešams veikt mērījumus, un institūcijas telpu ārējās robežas; 59.2. detalizētu ārējās vides attēlojumu trijās dimensijās, iekļaujot, piemēram, ēkas augstākos vai zemākos stāvus un ēkas vai objektus, kas atrodas institūcijai tiešā tuvumā; 59.3. telpā uzstādāmās informācijas sistēmas aprakstu un paredzētās apstrādājamās klasificētās informācijas slepenības pakāpi. 60 60. Elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeņa noteikšanu telpām veic ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc būtiskām izmaiņām telpas uzbūvē. 61 61. Apsardzes signalizācijas komponentes telpās, kurās apstrādā un glabā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 50133 2. drošības klasei. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minētās telpas, kā arī telpas, kas veido drošības zonas perimetru, aprīko ar apsardzes signalizāciju, kuras visas komponentes atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 50133 3. drošības klasei. Apsardzes signalizācijas lietotāju nodrošina ar individuālu aktivizācijas kodu, kas pieejams tikai konkrētās telpas lietotājam. Apsardzei nav tiesību deaktivēt telpas apsardzes signalizāciju. 62 62. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvis un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvis kontrolē ar videonovērošanas sistēmu, kas atbilst šādām prasībām: 62.1. katra videokamera nodrošina vismaz 720 stundas ilgu videosignāla ierakstu, no kura iespējams izgūt attēlu kvalitātē ar vismaz 1280 līniju izšķirtspēju vienā no asīm; 62.2. izvietojot videonovērošanas sistēmas, videokameras nodrošina, ka videoierakstā netiek ierakstīti dažādās drošības sistēmās ievadītie sistēmu aktivizācijas kodi, akreditētu informācijas sistēmu monitori vai vide, kuras ietvaros var tikt tieši eksponēta klasificētā informācija. 63 63. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvis un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvis, kā arī jebkuru citu telpu, kurā organizē darbu ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, aprīko ar piekļuves kontroles sistēmu, kas nodrošina dažādu lietotāju tiesību piešķiršanas iespēju. Piekļuves kontroles sistēma šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvīm un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvīm nodrošina vismaz divu līmeņu lietotāju autentifikāciju, piemēram, piekļuves karte un kods, biometrija un piekļuves karte vai biometrija un kods. 64 64. Šo noteikumu 61., 62. un 63. punktā minētās sistēmas: 64.1. atvienošanas gadījumā no elektrotīkla spēj darboties šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātos noteikto laiku, līdz iespējams īstenot paredzētos pretpasākumus; 64.2. veidotas kā institūcijas iekšējas, slēgtas sistēmas, kuras kontrolē no telpas, kur pastāvīgi uzturas apsardze. Ārēji starpsavienojumi ir atļauti, ja tie ir izvērtēti šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma ietvaros; 64.3. nodrošina ar sistēmas administratora tiesību profilu un sistēmas inženiera tiesību profilu. Sistēmas administrators piešķir, maina un bloķē lietotāju tiesības, kā arī piešķir sistēmas inženierim, piemēram, uz sistēmas apkopes vai remontdarbu veikšanas laiku, piekļuves tiesības sistēmas datiem un komponentēm. Sistēmas administratora funkcijas pilda autorizēta persona. Sistēmas inženiera funkcijas var veikt autorizēta persona vai ārpakalpojuma sniedzēja darbinieks, ja ārpakalpojuma sniedzējam ir spēkā esošs vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikāts, bet darbiniekam – trešās kategorijas speciālā atļauja; 64.4. darbspējas un kvalitātes kontroli veic ne retāk kā reizi gadā, par to sagatavojot attiecīgu aktu; 64.5. arhīva datiem ir tiesīga piekļūt tikai autorizēta persona; 64.6. piekļuves tiesību drošības kodu maina ne retāk kā reizi gadā vai ja ir aizdomas par tā nonākšanu nepiederošu personu rīcībā, kā arī ja persona pārtrauc amata vai dienesta attiecības. 65 65. Izņēmuma gadījumā darbs vienas darbdienas ietvaros ar konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju fiziskā formā var tikt organizēts administratīvajā drošības zonā, ja šo noteikumu 37.8. apakšpunktā minētajā iekšējā normatīvajā aktā ir noteikts šā procesa drošības procedūru apraksts. Klasificētās informācijas drošību šā izņēmuma ietvaros nodrošina institūcijas slepenības režīma vai sevišķās lietvedības organizētājs. 66 66. Konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju glabā seifā, ievērojot, ka: 66.1. sevišķi slepenu klasificēto informāciju glabā atsevišķā Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 3. drošības klasei atbilstošā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu ievietojot seifa atsevišķos nodalījumos; 66.2. konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju atļauts glabāt vienā Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 2. drošības klasei atbilstošā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu ievietojot seifa atsevišķos nodalījumos; 66.3. uz seifa norāda šādu informāciju: 66.3.1. par seifu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu vai citus personas identifikācijas datus un tālruņa numuru, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar viņu ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja seifs atrasts atvērts; 66.3.2. seifa uzskaites vai identifikācijas numuru; 66.3.3. seifa koda kombinācijas maiņas datumu, ja koda nomaiņas ciklu institūcijā kontrolē katrs darbinieks vai amatpersona; 66.4. seifa koda kombināciju maina: 66.4.1. ja pārtrauc amata vai dienesta attiecības ar personu, kura ir atbildīga par seifu; 66.4.2. ja ir aizdomas, ka seifa koda kombinācija ir kļuvusi zināma nepiederošām personām; 66.4.3. ne retāk kā reizi 24 mēnešos; 66.5. seifa kodu kombinācijas un seifa atslēgu viens eksemplārs kopā ar informāciju par seifa uzskaites numuru, atrašanās vietu un atbildīgo personu identificējošiem datiem (vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats) glabā penālī vai aploksnē slepenības režīma nodrošinātāja vai institūcijas vadītāja seifā, kas atbilst šo noteikumu 66.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām. Uz penāļa vai aploksnes aizdares vietas ir par seifu atbildīgās personas zīmoga (spiedoga) nospiedums vai paraksts. Zīmogojumu vai parakstu nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojumam piemērotu materiālu; 66.6. lietotāja seifa atslēgas ikdienas glabāšanas kārtību slepenības režīma nodrošinātājs nosaka šo noteikumu 37.8. apakšpunktā minētā aizsardzības pasākumu kopuma ietvaros. 67 67. Pēc darba laika beigām, izejot no telpas, kurā veic darbu vai glabā klasificēto informāciju, veic šādas darbības: 67.1. pārbauda, vai klasificētā informācija ir ievietota seifā, aizslēdz seifu, kā arī aizver logus un, ja ir, šo noteikumu 51.5.3. apakšpunktā minētās žalūzijas; 67.2. aizslēdz ieejas durvis; 67.3. pievieno telpai signalizāciju. 68 68. Sevišķi slepenu klasificēto informāciju atļauts glabāt šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minētajās telpās vai citā speciāli izmantojamā telpā, kas iepriekš saskaņota un sertificēta kompetentajā valsts drošības iestādē vai Nacionālajā drošības iestādē, ja glabā NATO vai Eiropas Savienības atbilstošas kategorijas klasificēto informāciju. 69 69. Institūcijā apsardzes funkcijas vienlaikus īsteno ne mazāk kā divas personas. Apsardzes funkciju īstenošanā ārpakalpojuma sniedzējam ir jābūt spēkā esošam vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikātam un vismaz vienam no maiņā esošajiem apsardzes darbiniekiem – trešās kategorijas speciālajai atļaujai, ja ar līguma nosacījumiem un tehniskiem līdzekļiem apsardzes darbiniekam ir liegta piekļuve 1. un 2. drošības zonai. Ja apsardzes darbinieka funkcijas paredz arī iekļūšanu 1. un 2. drošības zonā, apsardzes ārpakalpojuma sniedzējam ir nepieciešams 1. un 2. drošības zonā apstrādātās klasificētās informācijas augstākajai slepenības pakāpei atbilstošs industriālās drošības sertifikāts, bet darbiniekiem atbilstošas kategorijas speciālās atļaujas. 70 70. Pamatojoties uz šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātiem, apsardzes nodrošināšanā var izmantot arī tehniskās apsardzes pakalpojumu, ievērojot šo noteikumu 69. punktā minētās industriālā drošības sertifikāta un speciālās atļaujas esības prasības. 71 71. Fiziskās drošības vides iedalījumu zonās un zonas un telpu piemērotību konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu apstrādei un glabāšanai atbilstoši kompetencei pārbauda un rakstveida atzinumu sniedz kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde, ja apstrādā vai glabā konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde var iepazīties ar telpu izbūves darbu pieņemšanas aktiem, lai izvērtētu telpu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām. 72 72. Šo noteikumu 71. punktā minētajā atzinumā norāda: 72.1. kompetentās valsts drošības iestādes nosaukumu, kas veica pārbaudi; 72.2. pārbaudāmās institūcijas nosaukumu un adresi; 72.3. apstrādājamās vai uzglabājamās klasificētās informācijas augstāko slepenības pakāpi; 72.4. pārbaudāmo telpu nosaukumus un numurus; 72.5. atļauju konkrētajās telpās glabāt klasificēto informāciju; 72.6. konstatēto fiziskās drošības situāciju; 72.7. konstatētos trūkumus, ja tādi ir; 72.8. norādi par atzinuma derīguma termiņu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus; 72.9. pārbaudāmās institūcijas pārstāvjus, kas piedalījās pārbaudē. 73 73. Institūcijai ir pienākums iesniegt kompetentajai valsts drošības iestādei vai Nacionālajai drošības iestādei, ja telpās apstrādā vai glabā NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pieteikumu atkārtota šo noteikumu 71. punktā minētā atzinuma saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šo noteikumu 72.8. apakšpunktā minētā termiņa beigām. 74 74. Kompetentās valsts drošības iestādes atbilstoši kompetencei uztur veikto telpu pārbaužu statusu aktuālo sarakstu. 75 75. Organizējot mācības, konferences, seminārus vai cita tipa pasākumus, kuros ir paredzēta konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas apstrāde ārpus sertificētām telpām, par pasākumu atbildīgā institūcija: 75.1. vismaz trīs mēnešus pirms pasākuma sākuma informē kompetento valsts drošības iestādi un Nacionālo drošības iestādi, ja paredzēts apstrādāt konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju; 75.2. izstrādā un ar kompetento valsts drošības iestādi un Nacionālo drošības iestādi, ja paredzēts apstrādāt konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, saskaņo fiziskās drošības pasākumus un klasificētās informācijas apstrādes un aprites procedūras. Par klasificētās informācijas drošības noteikumu ievērošanu šāda pasākuma laikā atbild institūcija, kas to organizē. 76 76. Piedaloties militārās operācijās, ievēro militārās operācijas vadošās valsts noteiktās klasificētās informācijas drošības noteikumus un procedūras. 77 77. Avārijas dienesta darbinieku, ugunsdzēsēju, ātrās medicīniskās palīdzības brigādi, kā arī izmeklēšanas iestādes pārstāvi (ja ir noticis noziedzīgs nodarījums) teritorijā un telpās, kurās veic darbu ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ielaiž un ļauj tajās uzturēties apsardzes vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka vai amatpersonas klātbūtnē, ja tas neapdraud iesaistīto personu veselību un dzīvību. 78 3.3. Dienesta vajadzībām klasificētās informācijas fiziskā drošība 78. Dienesta vajadzībām klasificēto informāciju ir atļauts apstrādāt un uzglabāt paaugstinātas drošības zonā vai administratīvajā zonā. Administratīvā zona var būt arī atsevišķa telpa. Telpā, kurā apstrādā un uzglabā dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, nepiederoša persona uzturas tikai institūcijas darbinieka vai amatpersonas klātbūtnē. 79 79. Darbu ar dienesta vajadzībām klasificēto informāciju mutvārdu saziņas formā vai izmantojot audio apskaņošanas aprīkojumu vai videokonferences aprīkojumu, nodrošina telpā: 79.1. kurā dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādes laikā ir iespējama tikai kontrolēta piekļuve; 79.2. kurā ir ieviesti papildu drošības pasākumi, kas liedz no ārpuses vizuāli novērot telpā notiekošo. 80 80. Šo noteikumu 79. punktā minētajā gadījumā nodrošina, ka dalībnieki telpā neienes vai izslēdz visas raidošas vai ierakstošas iekārtas, piemēram, mobilos tālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus. Par šo procedūru atbild sanāksmes vadītājs. Sanāksmes laikā atļauts izmantot tikai iekārtas, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir akreditētas dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādei. 81 81. Pēc darba laika beigām, izejot no telpas, kurā veic darbu vai glabā dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, veic šādas darbības: 81.1. ja telpā amata vai dienesta pienākumus pilda vairākas personas, dienesta vajadzībām klasificēto informāciju ievieto biroja mēbelēs, metāla skapī vai seifā un to aizs …