Zaudējis spēku - Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām

Zaudējis spēku - Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2014. gada 16. oktobra likumu: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa Vispārīgie jautājumi 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība; 2) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 3) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā; 4) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij; 5) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai; 6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus); 61) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: a) vairākām pašvaldībām, b) valstij un pašvaldībai, c) valstij un vairākām pašvaldībām; 7) (izslēgts ar 20.08.2009. likumu); 8) (izslēgts ar 20.08.2009. likumu). (2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma un Koncernu likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 04.11.2004., 30.06.2005. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 2.pants. Likuma darbība (1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. (2) Šis likums nosaka kārtību, kādā: 1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitālsabiedrībās; 2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības; 3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības; 4) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās; 5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību; 6) tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības un tās kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi izšķirošo ietekmi; 7) tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā. (3) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.) (31) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.) (4) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus. (5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus. (6) Bankas pārņemšanai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Banku pārņemšanas likumā nav noteikts citādi. (7) Kredītiestāžu darbībai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Kredītiestāžu likumā nav noteikts citādi. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 29.01.2009., 12.03.2009., 30.04.2009., 16.06.2009., 20.08.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) II nodaļa Dividendes 3.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana (1) Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības un valsts izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas). (2) Pašvaldības dome nosaka pašvaldības kapitālsabiedrībām un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā pašvaldības kapitālsabiedrības un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā pašvaldības budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas). (21) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ieguvusi izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, tā nodrošina, ka attiecīgā kapitālsabiedrība dividendēs izmaksā tādu peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kas nav mazāka par minimālo saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu noteikto dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no tīrās peļņas). Šo nosacījumu nepiemēro valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras ir kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošām kredītiestādēm vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. (3) Pēc kapitāla daļu turētāja priekšlikuma kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās prasības. (4) (Izslēgta ar 30.06.2005. likumu.) (5) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas, ievērojot Komerclikuma 161.panta noteikumus ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 30.06.2005., 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 4.pants. Dividenžu saņēmēji (1) Ja valsts kapitāla daļu turētāji ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie kapitāla daļu turētāji, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts budžetā. (2) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā. (3) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pati pašvaldība, tās kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā. (4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā vai šo kapitāla daļu turētājam saskaņā ar attiecīgu pašvaldības domes lēmumu. 5 III nodaļa Kapitāla daļu nodošana 5.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana pašvaldībai (1) Valsts sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus. (2) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.) (3) Valsts kapitāla daļas var nodot pašvaldības īpašumā, ja pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pašvaldības dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. (4) Valsts kapitāla daļu nodošanai pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par atsavināšanu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 6.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij vai citai pašvaldībai (1) Pašvaldība sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes lēmumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus. (2) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu. (3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot citas pašvaldības īpašumā, ja attiecīgā pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu. (4) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par atsavināšanu. 7 (20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.) IV nodaļa Izšķirošā ietekme 7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana (1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome. (2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome. (3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome, ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu. (4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome. (5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, lai valsts kapitālsabiedrība iegūtu izšķirošo ietekmi, pieņem Ministru kabinets. (6) (Izslēgta ar 30.04.2009. likumu.) (7) Šā panta pirmā, ceturtā un piektā daļa netiek piemērota kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. 8 (29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 7.1 pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi (1) Ja kapitāla daļu turētājs vai Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā vai valsts kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad valsts kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esošajā kapitālsabiedrībā padome netiek veidota. (2) Ja kapitāla daļu turētājs vai pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašas pašvaldības kapitālsabiedrībā vai šī pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esošajā kapitālsabiedrībā padome netiek veidota. (3) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina to, ka kapitālsabiedrībā, kurā tā ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas: 1) valdes locekļa mēnešalga nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kurš nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgas lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju; 2) valdes loceklim, kurš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un kura darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tiek nodrošinātas tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums kapitālsabiedrības interesēm. 3) valdes loceklis ir persona, kura pārvalda valsts valodu un kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajās atkarīgajās akciju sabiedrībās akcionāru pilnsapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai. (5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajās atkarīgajās akciju sabiedrībās valdei ir jāsaņem akcionāru pilnsapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai. (6) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība. 9 (16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009., 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana (1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome. (2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome. (3) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un privātajās kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome. (4) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība. 10 (20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 9.pants. Pieņemtā lēmuma izpilde Kapitāla daļu turētājam jānodrošina, lai lēmums par izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu tiktu realizēts saskaņā ar Koncernu likuma prasībām, dodot par to rakstveida uzdevumus attiecīgajām personām un institūcijām. 11 B sadaļa Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis 10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs (1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) institūcija, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets; 2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu (turpmāk — valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija), ja: a) valsts kapitālsabiedrība nodota atsavināšanai, b) valsts kapitālsabiedrība izveidojusies privatizācijas rezultātā, c) valsts kapitāla daļas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā nodotas atsavināšanai, d) valsts kapitāla daļas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās privatizācijas rezultātā, e) (izslēgts ar 06.06.2013. likumu); 3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja kapitāla daļas kapitālsabiedrībā nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam. (2) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. (3) Gadījumā, kad valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un saistību pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju. (4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005., 20.08.2009. un 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.) 11.pants. Pašvaldības kapitāla daļu turētājs (1) Pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir: 1) pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas; 2) institūcija, kuru par pašvaldības kapitāla daļu turētāju iecēlusi pašvaldība. (2) Pašvaldības kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. (3) Gadījumā, kad attiecīgā pašvaldība tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst pašvaldība, kura ir reorganizētās pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, ja lēmumā par pašvaldības reorganizāciju nav noteikts citādi. (4) Ja attiecīgā pašvaldība tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētājs tiek noteikts lēmumā par pašvaldības likvidāciju. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura izpilda valsts sekretāra pienākumus. (3) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.) (4) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz nepieciešamās ziņas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, kā arī sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā. (5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 13.pants. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis (1) Ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums. (2) Ja ministrs ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā, viņam nav jāsaņem no ministrijas valsts sekretāra balsošanas uzdevums (17.pants). (3) Ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir ministrs, viņš kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana. (3) Pašvaldības domes priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās struktūrvienības vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus. (4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē. (5) Pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. (6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesis­kiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. (7) (Izslēgta ar 29.01.2009. likumu.) 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 15.pants. Cita institūcija kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir institūcija, kuru par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets vai pašvaldības dome, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem šīs institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis). (2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda minētās institūcijas vadītāja pienākumus. (3) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītājs no savas institūcijas darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā. (4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka pienākumus pilda atbilstoši viņam noteik­tajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi (1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību. (2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kuras ir šā darbinieka rīcībā un kuras nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai. (3) Atbildīgais darbinieks pēc attiecīgo ziņu saņemšanas nekavējoties ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par: 1) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) izteikto gribu atsavināt viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas); 2) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības mantas atsavināšanu vai apgrūtināšanu, ja atsavināmās vai apgrūtināmās mantas vērtība pārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības mantas kopējās vērtības; 3) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības ieguldījumiem citās kapitālsabiedrībās; 4) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amata atstāšanu vai atsaukšanu no amata; 5) revidenta veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem; 6) svarīgākajiem kapitālsabiedrības valdes lēmumiem, kā arī svarīgākajiem publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes lēmumiem; 7) katru nozīmīgu kapitālsabiedrības darbības jautājumu. (4) Atbildīgajam darbiniekam jāveic citas darbības un jāizpilda citi uzdevumi, ko viņam rakstveidā uzdod kapitāla daļu turētāja pārstāvis. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē (1) Kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis. (2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā. (3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav devis balsošanas uzdevumu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu. (4) Pilnvarotās personas pienākums ir saņemt kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes, padomes locekli vai revidentu. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi (1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko prasa dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību realizācija publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā un kas ir ar to nepieciešamā sakarā. (2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību. (3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. (4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīgas pilnvaras saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju, ja nepieciešams, pilnvarot uz šo dalībnieku (akcionāru) sapulci citu personu. (5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai, tas ir, veikt pārpilnvarojumu (substitūciju). (6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai ir jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā (1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību. (2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.pantā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus. (3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim kapitālsabiedrībā, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi Kapitāla daļu turētājam jādod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai tās pienākumu veikšanai nepieciešamie līdzekļi, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir izlietojusi savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājam šie izdevumi nekavējoties jāatlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniegusi šos izdevumus attaisnojošus dokumentus. 22 21.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas atbildība (1) Par šā likuma pārkāpšanu kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona atbild likumos noteiktajā kārtībā. (2) Par nodarītajiem zaudējumiem kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir atbildīga Civillikumā un citos likumos noteiktajā kārtībā. (3) Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu (17.pants). 23 C sadaļa Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības I nodaļa Kapitālsabiedrību vispārīgie noteikumi 22.pants. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla daļas un akcijas (1) Valsts un pašvaldību sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas nav vērtspapīri, un līdz šo daļu privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu. (2) Valsts un pašvaldību akciju sabiedrību akcijas ir vērtspapīri, bet līdz šo akciju privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu. 24 23.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nevar dibināt kā kapitālsabiedrības ar papildu atbildību. 25 23.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firma (1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā var ietvert attiecīgi vārdu "valsts" vai "pašvaldība", ja šai kapitālsabiedrībai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu. Uz šādām kapitālsabiedrībām neattiecas Komerclikuma 29.panta piektā daļa. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā tiek ietverts vārds "valsts" vai "pašvaldība", Uzņēmumu reģistram iesniedzams dokuments, kurā norādīts valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas tiesiskais pamats. (2) Ja valsts kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "VSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "valsts akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "VAS". (3) Ja pašvaldības kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "PSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "pašvaldības akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "PAS". 26 (04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2004.) II nodaļa Kapitālsabiedrības dibināšana 24.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana (1) Valsts kapitālsabiedrības dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā. (2) Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka: 1) kapitālsabiedrības firmu; 2) kapitālsabiedrības veidu; 3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu; 4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju; 5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju. (3) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus. 27 25.pants. Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšana (1) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātājs ir attiecīgā pašvaldība. (2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome. 28 25.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas pamats Valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos. 29 (20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 26.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti (1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (27.pants) un kapitālsabiedrības statūti. (2) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir pašvaldības domes lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un citi ar to saistīti lēmumi (27.pants), kā arī kapitālsabiedrības statūti. 30 27.pants. Kapitāla daļu turētāja rīkojumi un lēmumi (1) Uz kapitāla daļu turētāja rīkojumiem un lēmumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu. (2) Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātāju kapitāla daļu turētājs rīkojumā vai lēmumā norāda šādas ziņas: 1) ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, — šīs ministrijas nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu; 2) ja kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, — šīs pašvaldības nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta pašvaldības domes lēmumu; 3) ja kapitāla daļu turētājs ir institūcija (kas nav ministrija vai pašvaldība), — šīs institūcijas nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja institūcija ir jāreģistrē), juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu. (3) Kapitāla daļu turētāja rīkojumā un lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā. 31 28.pants. Kapitālsabiedrības statūti (1) Gan valsts, gan pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti). (2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets. (3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj. (4) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj. (5) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs. Šādā gadījumā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis. (6) Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrības statūtus apstiprina gadījumos, kad tas paredzēts kādā citā likumā. Šādā gadījumā valsts kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta tas ministrs, kura vadītā ministrija ir valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja. (7) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.) 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 29.pants. Kapitālsabiedrības valdes un revidenta iecelšana Līdz kapitālsabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un revidents tiek iecelti uz pilnu pilnvaru termiņu. 33 (16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 30.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā (1) Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā. (2) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā nav publiski jāapliecina (Komerclikuma 10.panta otrās daļas pirmais un otrais teikums). 34 (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.) III nodaļa Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 31.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana (1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Kapitāla daļu turētājs pats drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā. (2) Ja valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 15 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 32.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas Ja valsts vai pašvaldība pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļas apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valstij vai pašvaldībai paliek tāds daļu skaits, kas ir proporcionāls samaksātajai summai. 36 IV nodaļa Atbildība 33.pants. Mantas iegūšana no dibinātāja un dalībnieka (akcionāra) Ja kapitālsabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā iegūst mantu no sava dibinātāja vai dalībnieka (akcionāra), šis darījums dalībnieku (akcionāru) sapulcei nav jāapstiprina (Komerclikuma 164.pants). 37 34.pants. Valdes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība (1) Valdes locekļi neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu. (2) Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības priekšā. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, valdes locekļi un padomes locekļi ir solidāri atbildīgi. (4) Ja zaudējumi kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. (5) Kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē), ja lēmumu par to pieņem kapitāla daļu turētājs. 38 (20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.) 35.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem (1) Valdes loceklis bez kapitāla daļu turētāja piekrišanas nedrīkst: 1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku (akcionāru) ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā; 2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā; 3) būt par citas tādas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad attiecīgā kapitālsabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā. (2) Ja kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai. (3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir) locekļi vai kapitāla daļu turētājs ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.) V nodaļa Kapitālsabiedrības revidents, naudas līdzekļu izmaksa un peļņas izlietošana(Nodaļas nosaukums 12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 36.pants. Revidents Kapitālsabiedrības valde nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 36.1 pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam (1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības naudas līdzekļus kapitāla daļu turētājam var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus un šā panta otrās daļas noteikumus. (2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība Ministru kabineta noteiktajā apjomā drīkst pārskaitīt kapitāla daļu turētājam naudas līdzekļus, kas nepieciešami atlīdzības izmaksai šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam. 41 (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 37.pants. Kapitālsabiedrības peļņas izlietošana Kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus. 42 D sadaļa Valsts vai pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību I nodaļa Pamatkapitāls un kapitāla daļa 38.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite (1) Valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādei. (2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļa) nominālvērtība ir viens euro. (3) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja turētājs ir jāreģistrē) un juridisko adresi. (4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties kapitāla daļu turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, kapitāla daļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, valdes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes. (5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām daļām sabiedrībā. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 39.pants. Daļas pārdošana Daļas pārdošanas kārtība noteikta šā likuma H sadaļā. 44 40.pants. Daļu ieķīlāšana Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt. 45 41.pants. Savu daļu iegūšana Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, tās dzēšot. 46 II nodaļa Pamatkapitāla izmaiņas 42.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 43.pants. Pamatkapitāla palielināšana (1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt: 1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu; 2) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. (2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu. (3) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums kapitāla daļu iegūšanai (Komerclikuma 200.pants). (4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu. (5) Ja dalībnieks šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās daļas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2007.) 44.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos. 49 (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 45.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas. 50 46.pants. Paziņojums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos. 51 (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) III nodaļa Sabiedrības pārvalde 47.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas (1) Sabiedrību pārvalda dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde. (2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis. (3) Sabiedrībā netiek veidota padome. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 48.pants. Dalībnieku sapulces kompetence (1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par: 1) sabiedrības gada pārskatu; 2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu; 3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu; 4) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu); 5) revidenta iecelšanu un atcelšanu; 6) prasības celšanu pret valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesas procesā; 7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets); 8) valdes locekļu mēnešalgas apmēru, sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un pēc gada pārskata apstiprināšanas — prēmēšanu vai citu materiālo stimulēšanu; 81) atlīdzības apmēru revidentam; 9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets); 10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets); 11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu; 12) citiem šajā likumā minētajiem gadījumiem. (2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (64.pants). (3) Dalībnieku sapulce saskaņo atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem valdes izstrādātos sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus ierobežojošos nosacījumus. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 49.pants. Dalībnieka kompetence (1) Dalībnieks pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome. (3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par: 1) sabiedrības reorganizāciju; 2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009.) 50.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana (1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces. (2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. 55 51.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana (1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā. (2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc pats kapitāla daļu turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce. (3) Ja valde nesasauc kārtējo dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus. (4) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem. 56 52.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce (1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs. (2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam. (3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. (4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs. (5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt dalībnieku sapulci. (6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt valdes locekļus. (7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 53.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā. 58 54.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta (1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, dalībnieku sapulci sasauc likvidators. (2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā. (3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs. (4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam. (5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 52.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā. (6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc kapitāla daļu turētājs. (7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt likvidatoru. (8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 55.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība (1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētājam un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. (2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi. (3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 52.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces. 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 56.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi (1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. (2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā): 1) valdes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana; 2) prasības celšana pret valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu; 3) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana; 4) valdes priekšsēdētāja atsaukšana, ja vienlaikus šajā sapulcē ieceļ jaunu valdes priekšsēdētāju. (3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 57.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē (1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis. (2) Valdes locekļiem, likvidatoram un revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē. (3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē. 62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 58.pants. Dalībnieku sapulces norise (1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci. (2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju). (3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts dalībnieku sapulces protokolā. 63 59.pants. Dalībnieku sapulces protokols (1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā. (2) Protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku; 3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā; 4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu; 5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu; 6) sapulces darba kārtību; 7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; 8) pieņemtos lēmumus; 9) valdes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus. (3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs). 64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 60.pants. Padome 65 (Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.) 61.pants. Valde (1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem. (2) Tipveida statūtos papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt arī citus ierobežojumus valdes locekļiem. (3) Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets. (4) Valdes priekšsēdētājam ir visas šajā pantā un šā likuma 62.- 64.pantā deleģētās tiesības un pienākumi. (5) Sabiedrības valdes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās publiski privātajās, privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās. (6) Par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. (7) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009., 20.08.2009., 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 62.pants. Valdes pārstāvības tiesības (1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi. (2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu. 67 63.pants. Valdes locekļu atsaukšana (1) Valdes locekli var atsaukt dalībnieku sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls. (2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana. 68 64.pants. Valdes lēmumu pieņemšana (1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, kā arī dalībnieku sapulce. (2) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai: 1) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana; 3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana. (21) Valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai. (22) Pašvaldības kapitālsabiedrības valdei nepieciešama pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai. (3) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem dalībnieku sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana. (4) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita. (5) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja ti …