Zaudējis spēku - Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"

Zaudējis spēku - Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumus Nr. 866 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"". Ministru kabineta noteikumi Nr.318 Rīgā 1995.gada 31.oktobrī (prot. Nr.59 12.§) Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu 1. Apstiprināt pievienoto Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas". 2 2. Noteikt, ka Būvnormatīvs LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. 3 3. Līdz ar Būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" spēkā stāšanos Latvijas Republikas teritorijā netiek piemēroti šādi bijušās PSRS normatīvie akti: 3.1. celtniecības normas un noteikumi "Ugunsdrošības normas" (SNiP 2.01.02-85), ko apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja ar 1985.gada 17.decembra lēmumu nr.232; 3.2. nozaru normatīvi tehniskie noteikumi "Telpu un ēku sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju noteikšana" (ONTP 24-86), ko apstiprinājusi bijusī PSRS Iekšlietu ministrija 1986.gada 27.februārī, saskaņojot ar bijušo PSRS Celtniecības lietu valsts komiteju; 3.3. bijušās PSRS bijušo ministriju un resoru noteiktā kārtībā apstiprinātie to ēku un telpu saraksti, kuras aprīkojamas ar stacionārajām ugunsgrēka automātiskas dzēšanas iekārtām un automātiskām ugunsgrēka signalizācijas iekārtām. 4 4. Noteikt, ka būvobjektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1995.gada 31.decembrim un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām, būvprojekta pārstrāde atbilstīgi Būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" prasībām nav obligāta. 5 Ministru prezidents M.Gailis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Iesalnieks Būvnormatīvs LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" Apstiprināšanai sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļa un Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments.Izstrādājot šo būvnormatīvu, izmantotas un pārstrādātas bijušās PSRS, kā arī ASV un Dānijas ugunsdrošības normas, ņemot vērā konkrētos būvniecības apstākļus Latvijas Republikā un ievērojot nolikumā "Latvijas būvnormatīvi. Būvnormatīvu pamatnolikums LBN 001" noteiktās prasības.Ugunsdrošības normas izstrādājuši inženieri: M.Glazunovs - 4.nodaļas 4.5.sadaļu, 7.nodaļu un 7.pielikumu; G.Pakalnietis - 1., 2., 3., 4. (izņemot 4.5.sadaļu), 5., 6., 8.nodaļu, 1., 3., 5., 6., 8.pielikumu un 2.pielikuma 1. un 2.1.sadaļu; A.Melnalksnis - 4.pielikumu; A.Portnihs un I.Semjonovs -2.pielikumu (izņemot 1. un 2.1.sadaļu).Šajā būvnormatīvā noteiktas ugunsdrošības normatīvās prasības un nostādnes visu nozīmju ēkām un būvēm.Izskatījusi un saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta komisija un Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta tehniskā komisija.1. Vispārīgās nostādnes1.1. Ugunsdrošības normu darbības joma1.1.1. Šī būvnormatīva prasības attiecināmas uz visu nozīmju ēkām un būvēm visā to funkcionēšanas ciklā: veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu.1.1.2. Šī būvnormatīva prasības ir obligātas visām juridiskām un fiziskām personām.1.1.3. Bez šī būvnormatīva prasībām nepieciešams ievērot citu Latvijas Republikā spēkā esošo projektēšanas un būvniecības normatīvi tehnisko dokumentu, valsts standartu un noteikumu ugunsdrošības prasības, kuras var precizēt un papildināt šīs ugunsdrošības normas, bet nedrīkst būt pretrunā ar tām.1.1.4. Šajā būvnormatīvā lietotie termini atbilst Latvijas Valsts standarta LVS 38-93 "Ugunsdrošība. Termini un definīcijas" prasībām (1.pielikums).1.2.Ugunsdrošības pasākumu mērķi un to realizācijaUgunsdrošības pasākumu galvenais mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanās iespēju.1.2.1. Ēkas (būves) pretugunsgrēka aizsardzības mērķi ir:1) radīt apstākļus to cilvēku drošībai, kuri var atrasties attiecīgajā ēkā (būvē), kā arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienību darba drošībai un efektivitātei;2) līdz minimumam samazināt ugunsgrēka nodarīto ekonomisko zaudējumu summu (ņemot vērā ugunsgrēka likvidācijas iespējas un ieskaitot netiešos zaudējumus, kas saistīti ar darba pārtraukšanu objektā) un ugunsdrošības pasākumu realizācijas izdevumus: izdevumiem, kas nepieciešami ēkas un tur esošo materiālo vērtību pretugunsgrēka aizsardzībai, objektīvi jāatbilst iespējamā ugunsgrēka radīto tiešo un netiešo zaudējumu summai;3) nepieļaut katastrofālas ugunsgrēka sekas.1.2.2. Ēkas (būves) jāprojektē, jābūvē un jāekspluatē tā, lai iespējamā ugunsgrēka gadījumā:1) nodrošinātu cilvēku evakuāciju (īpašu uzmanību veltot cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām) no ēkas vai arī uz zonām, kas aizsargātas pret ugunsgrēka bīstamības faktoru iedarbību (speciālas telpas, patvertnes, jumts), pirms ugunsgrēka bīstamības faktori pagūst bloķēt evakuācijas izejas vai arī nodrošinātu telpās esošo cilvēku drošību visā ugunsgrēka dzēšanas laikā;2) ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienību personālsastāvs brīvi un pietiekami droši varētu piekļūt ugunsgrēka perēkļiem un ugunsgrēka nobloķētām telpām, padot ugunsdzēšanas līdzekļus, evakuēt cilvēkus, veikt glābšanas darbus un, ja nepieciešams, aizsargāt un evakuēt materiālās vērtības;3) nodrošinātu ugunsgrēka ekonomisko zaudējumu ierobežojošo pasākumu efektivitāti;4) nepieļautu ugunsgrēka izplatīšanos uz tuvumā esošajiem objektiem, arī tādā gadījumā, ja degošā ēka daļēji vai pilnīgi sagrūst;5) nepieļautu tādu iekārtu bojājumus, kuru sagrūšana var radīt katastrofālas sekas, cilvēku bojāeju, sprādzienu, kurš izraisītu bojājumus ārpus degošās ēkas, ekoloģiskā līdzsvara traucējumus, indīgu vielu izplūdi atmosfērā u.tml.;6) nodrošinātu valstiski sevišķi svarīgu materiālo, kultūrvēsturisko un dokumentālo vērtību saglabāšanu.Šajā punktā noteiktās prasības ir obligātas visām ēkām (būvēm) neatkarīgi no to nozīmes un piederības.1.2.3. Lai nodrošinātu šī būvnormatīva 1.2.2.apakšpunktā minēto prasību izpildi, jāizmanto šādi pasākumi un līdzekļi:1) pamatojoties uz ugunsgrēka izcelšanās varbūtību un izplatīšanās intensitātes vērtējumu, jāidentificē ēku un to daļu (ugunsdrošības nodalījumu, ugunsdrošības zonu, telpu) sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;2) jānosaka ēkas, tās būvkonstrukciju, iekārtu un citu elementu (durvis, vārti, logi, lūkas, vēdināšanas vadi, vārsti un citi konstruktīvie elementi) minimāli nepieciešamā ugunsizturība;3) jānosaka ēkas būvkonstrukciju un materiālu maksimāli pieļaujamā ugunsbīstamība;4) jāizmanto ugunsdroši šķēršļi, ierobežojošas konstrukcijas ar normētām ugunsizturības robežām, lai ēku sadalītu ugunsdrošības nodalījumos, zonās, telpās un ierobežotu ugunsgrēka perēkļus un nepieļautu tā izplatīšanos;5) jānosaka ēku un ugunsdrošības nodalījumu maksimālie izmēri;6) jānodrošina cilvēku evakuācijas iespējas;7) jāierīko aizsegi un no ugunsgrēka faktoru iedarbības aizsargātas drošības zonas;8) jānodrošina pretdūmu aizsardzība;9) jāizbūvē droši avārijas (ugunsdzēsības) lifti;10) jānodrošina evakuācijas procesa vadīšana;11) jāizmanto ugunsdzēsības signalizācijas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, to skaitā automātiskās (2. un 3.pielikums);12) jāierīko ugunsdzēsības ūdensapgādes un stacionārās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas, to skaitā automātiskās (2.pielikums);13) jāaizsargā pret ugunsgrēka iedarbību inženiertehniskās sistēmas un komunikācijas;14) jāizbūvē ārējās ugunsdzēsības kāpnes;15) jāizveido nepieciešamās ugunsdrošības atstarpes starp ēkām un būvēm;16) jāizbūvē ugunsdzēsības tehnikai nepieciešamās piebrauktuves un caurbrauktuves;17) pareizi jāizvieto ugunsdzēsēju komandas un posteņi, jāveic to tehniskais, organizatoriskais un profesionālais nodrošinājums;18) jānosaka un jārealizē nepieciešamie papildu ugunsdrošības pasākumi ēku (būvju) būvniecības un ekspluatācijas laikā.Minēto pasākumu un līdzekļu uzskaite nav izsmeļoša.Attiecīgos līdzekļus un pasākumus konkrētam objektam izraugās atbilstoši pretugunsgrēka aizsardzības mērķiem un saskaņā ar varbūtējā ugunsgrēka seku prognozi un prasībām.1.2.4. Šī un citu būvnormatīvu, kā arī valsts ugunsdrošības noteikumu un standartu ugunsdrošības prasību ievērošana apstiprina šī būvnormatīva 1.2.2. apakšpunktā noteikto obligāto prasību izpildi. Ja nav iespējams vai nav mērķtiecīgi ievērot kādu no normatīva prasībām, var pieņemt citus risinājumus ar nosacījumu, ka ir pierādīta obligāto prasību izpilde.1.2.5. Obligāto prasību izpildes pierādījumam ieteicams izmantot attiecību starp laika intervāliem, kuri raksturo ugunsgrēka attīstību, un starp laika intervāliem, kuri raksturo ugunsgrēka dzēšanas gaitu, kā arī ugunsgrēka seku prognožu rezultātu salīdzinājumu dažādos ugunsdrošības pasākumu variantos ar tehniskajos dokumentos noteiktajiem normatīviem.2. Ēku( būvju) ugunsdrošības tehniskā klasifikācija un ugunsdrošības vērtējums2.1. Būvmateriāli un būvkonstrukcijas2.1.1. Būvmateriālus un būvkonstrukcijas pēc to degtspējas (degamības) iedala šādās grupās: nedegoši (degtnespējīgi), grūti degoši (grūti degtspējīgi) un degoši (degtspējīgi) - skat. 2.1.tab. Būvmateriālu degtspējas grupas nosaka atbilstoši bij. Savstarpējās ekonomiskās palīdzības savienības (SEV) standarta ST SEV 382-76 un ST SEV 2437-80 prasībām.2.1.2. Būvmateriālu un būvkonstrukciju raksturojumu atkarībā no degšanas produktu toksiskuma un spējas degot radīt dūmus nosaka atbilstoši bijušā PSRS valsts standarta GOST 12.1.004.89 prasībām.2.1. tabulaDegtspējas grupaMateriālu un konstrukciju raksturojumsmateriālikonstrukcijasNedegošiIedarbojoties aizdedzināšanas avotam,neaizdegas, negruzd un nepārogļojas.No nedegošiem materiāliem.Grūti degošiIedarbojoties aizdedzināšanas avotam, aizdegas, gruzd vai pārogļojas un aizdedzināšanas avota klātbūtnē turpina degt, gruzdēt vai pārogļoties, bet pēc tā iedarbības izbeigšanās pārstāj degt, gruzdēt vai pārogļoties.No grūti degošiem materiāliem vai no degošiem materiāliem, kuri no uguns vai augstas temperatūras iedarbības aizsargāti ar nedegošiem materiāliem.DegošiIedarbojoties aizdedzināšanas avotam, aizdegas, gruzd vai pārogļojas un pēc aizdedzināšanas avota iedarbības izbeigšanās turpina degt, gruzdēt vai pārogļoties.No degošiem materiāliem.2.2. Būvkonstrukcijas un izstrādājumi2.2.1. Būvkonstrukciju un izstrādājumu ugunsdrošību raksturo to ugunsizturības robeža un degtspēja.2.2.2. Būvkonstrukcijas un izstrādājuma ugunsizturības robežu nosaka laiks (minūtēs) no ugunsizturības pārbaudes sākuma līdz brīdim, kad iestājas viens no šādiem attiecīgās būvkonstrukcijas vai izstrādājuma ugunsizturības robežstāvokļiem:1) pēc nestspējas vai noturības - R;2) pēc viengabalainuma (veseluma) - E;3) pēc siltumizolējošām spējām - I;4) pēc materiālu kritiskās temperatūras sasniegšanas pārbaudē bez slodzes - W.Ugunsizturības robežu apzīmē saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem robežstāvokļu apzīmējumiem (R, E, I, W) un ar skaitli, kurš norāda laiku, kad iestājas viens no robežstāvokļiem. Piemēram, R 120 - ugunsizturības robeža 120 minūtes pēc būvkonstrukcijas nestspējas vai noturības; REI 60 - ugunsizturības robeža 60 minūtes, kura ir mazākā no trim robežstāvokļiem, pēc kuriem pārbaudīta konstrukcija. Pēc minētās metodes būvkonstrukcijai var noteikt vairākas ugunsizturības robežas. Piemēram, R 120; REI 60 - būvkonstrukcijas ugunsizturības robeža 120 minūtes pēc nestspējas vai noturības un 60 minūtes pēc viengabalainuma (veseluma) vai siltumizolēšanas spējām.Šāda veida ugunsizturības robežas apzīmējumos burtam R jābūt iekļautam visos gadījumos.Ja ugunsizturības robežu būvkonstrukcijai apzīmē tikai ar skaitli, tad tas nozīmē minimālo no attiecīgai būvkonstrukcijai piemītošajiem vai nepieciešamajiem ugunsdrošību raksturojošiem robežstāvokļiem.2.2.3. Būvkonstrukciju ugunsizturības robežas nosaka atbilstoši standartam ST SEV 1000-88.2.2.4. Ieteicamākā ugunsizturības robežu (minūtēs) skaitliskā rinda ir:15; 30; 45; 60; 90; 120; 150; 180; 240.2.2.5. Būvkonstrukciju stiprinājuma un savienojumu mezglu ugunsizturības robežas nedrīkst būt mazākas par normatīvos noteikto būvkonstrukcijas minimālo ugunsizturības robežu.2.2.6. Latvijas Republikā ražoto būvmateriālu, izstrādājumu un būvkonstrukciju ugunsdrošību raksturojošajiem parametriem līdz ar citiem tehniskajiem rādītājiem jābūt uzrādītiem attiecīgajā standartā, tehniskajos noteikumos, pasē vai sertifikātā.Importēto būvmateriālu, izstrādājumu vai būvkonstrukciju ugunsdrošību raksturojošie parametri nosakāmi pēc importētājvalsts standartiem, tehniskajiem noteikumiem, sertifikātiem u.tml., piemērojot Latvijas Republikā noteiktajam vērtējumam. Ja minēto datu nav, tad būvmateriāliem, izstrādājumiem un būvkonstrukcijām pirms to lietošanas attiecīgie parametri jānosaka laboratoriskā izpētē, kuras rezultātus uzrāda sertifikātā.2.3. Ēkas un būves2.3.1. Ēkas, būves, kā arī ar 1.tipa ugunsdrošām sienām (sk. 3.1.tabulu) norobežotās ēku un būvju daļas (ugunsdrošības nodalījumus) pēc to ugunsdrošības klasificē ugunsdrošības pakāpēs. Ēku, būvju un ugunsdrošības nodalījumu ugunsdrošības pakāpi nosaka galveno konstrukciju minimālās ugunsizturības robežas un degtspējas grupas. Ēku, būvju un ugunsdrošības nodalījumu klasificējumu skat.2.2.tab.2.3.2. Ja konstrukcijas minimālā ugunsizturības robeža noteikta 15 minūtes (izņemot ugunsdrošos šķēršļus), drīkst izmantot neaizsargātas tērauda (dzelzs) konstrukcijas neatkarīgi no to faktiskās ugunsizturības robežas.2.3.3. Pašnesošām sienām, kuras jāiekļauj ēku un būvju stingrības un stabilitātes aprēķinos, ugunsizturības robežas jānosaka pēc 2.2.tab. otrās ailes.2.3.4. Ēkas minimālo ugunsdrošības pakāpi nosaka tās nozīmei atbilstoša būvnormatīva prasības vai arī šī normatīva 1.2.2. apakšpunktā noteikto prasību izpilde.Būvkonstrukciju ugunsizturības robežas un būvkonstrukciju un būvmateriālu degtspējas grupas norādītas šī būvnormatīva 4.pielikumā.Ēku aptuveni konstruktīvie raksturojumi atkarībā no to ugunsdrošības pakāpes sniegti šī būvnormatīva 5.pielikumā.Būvkonstrukciju pretuguns aizsargapstrādes materiāli norādīti šī būvnormatīva 6.pielikumā.2.2.tabulaUgunsdrošības pakāpe(iekavās - līdz šim lietotais apzīmējums)Konstrukciju minimālās ugunsizturības robežas (minūtes skaitītājā) un degtspējas grupas (saucējā)Sienaskolonnaskāpņu laukumi, sijas, pakāpieni, laidi kāpņu telpāsStarpstāvu pārsegumupaneļi, klājumi(t.sk. ar izolāciju) un citi nesošie pārsegumu elementiSavietoto jumtu elementinesošās un kāpņu telpupaš-nesošāsārējās nenesošās (t.sk.no piekārtiem paneļiem)iekšējās nenesošās (starpsienas)paneļi,klājumi(t.sk. arsiltumizolāciju) un kopturisijas,kopnes,arkas,rāmji1. (I)150nedeg.75nedeg.30nedeg.30nedeg.150nedeg.60nedeg.60nedeg.30nedeg.30nedeg.2. (II)120nedeg.60nedeg.15nedeg.15nedeg.120nedeg.60nedeg.45nedeg.15nedeg.15nedeg.3.(III)120nedeg.60nedeg.15 30nedeg. gr.deg.15 gr.deg.120nedeg.60nedeg.45 gr.deg.netiek normdegošasnetiek norm.degoši3.a (IIIa)60nedeg.30nedeg.15 gr.deg.15 gr.deg.60nedeg.15nedeg.15nedeg.15 gr.deg.15nedeg.3.b (IIIb)60 gr.deg.30 gr.deg.15 30 gr.nedeg. deg.15 gr.deg.60 gr.deg.45nedeg.45 gr.deg.15 30 gr.ned. deg45 gr.deg.4. (IV)30 gr.deg.15 gr.deg.15 gr.deg.15 gr.deg.30 gr.deg.15 gr.deg.15 gr.deg.netiek normdegošasnetiek norm.degošas4.a (IVa)30 gr.deg.15 gr.deg.15 gr.degošas15 gr.deg.15nedeg.15nedeg.15nedeg.15degošas15nedeg.5. (V)netiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasnetiek norm.degošasPaskaidrojums 2.2.tabulai: savietotais jumts - ēkas (būves) nosedzošā konstrukcija, kas vienlaicīgi izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas.2.4. Ēku, būvju un telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības klasifikācija2.4.1. Šajā sadaļā noteiktās prasības neattiecas uz ēkām un telpām, kurās tiek ražotas un uzglabātas sprāgstvielas, sprāgstvielu eksploziju izraisošas vielas, munīcija un pirotehniskie izstrādājumi (prasības, kas attiecas uz minētajām ēkām un telpām, noteiktas tehniskās uzraudzības izstrādātos normatīvajos aktos).Atbilstoši šo ugunsdrošības normu prasībām noteiktās ēku, būvju un telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas izmanto ēku, būvju un telpu ugunsdrošības sistēmām nosakāmo prasību izstrādāšanai.2.4.2. Ražošanas ēku, būvju un telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas nosaka attiecīgo ministriju, resoru, projektēšanas organizāciju un uzņēmumu speciālisti ēku, būvju un telpu projektēšanas vai ekspluatācijas stadijā, kā arī rekonstrukcijas un tehnoloģiskā procesa izmaiņu gadījumos atbilstoši šī būvnormatīva un resoros izstrādāto tehnoloģijas projektēšanas normu prasībām, vai arī pēc speciāliem sarakstiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz attiecīgajām normām, un apstiprināti noteiktā kārtībā.2.4.3. Pēc sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības ēkas, būves un telpas (ugunsdrošības nodalījumus) iedala A, B, C, D, E kategorijā.2.4.4. Ēku, būvju un telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas nosaka, izvērtējot iespējamos visnelabvēlīgākos ugunsdrošības, ugunsgrēka, avārijas vai sprādziena attīstības variantus.Telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju pamatpazīmes noteiktas 2.3.tabulā.2.4.5. Telpu un ēku sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas noteikšanai nepieciešamos vielu un materiālu ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības rādītājus nosaka pēc aprēķina vai veicot atbilstošus mērījumus akreditētās laboratorijās.Atļauts izmantot datus, kas publicēti speciālajā uzziņu literatūrā vai norādīti attiecīgo vielu un materiālu pasēs, tehniskajos noteikumos u.c.Vielu un materiālu maisījumiem ir atļauts pieņemt sprādzienbīstamākā un ugunsbīstamākā komponenta rādītājus.2.4.6. Pēc aprēķina (analītiskās) metodes ēku, būvju un telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju nosaka pakāpeniski, sākot no augstākās A kategorijas.2.4.7. Ja ar aprēķina metodi nav iespējams noteikt telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kritēriju rādītājus, to noteikšanai var izmantot atbilstošus izpētes darbus (Telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kritēriju aprēķina metodi skat. 7.pielikumā).2.3.tabulaTelpaskategorijaTelpā atrodošos (pielietojamo) vielu un materiālu raksturojumsA sprādzienbīstama un ugunsbīstamaDegošas gāzes, viegli uzliesmojoši šķidrumi ar uzliesmojuma temperatūru, ne augstāku par 28°C, tādā daudzumā, ka var izveidot sprādzienbīstamu gāzu-tvaiku un gaisa maisījumus, kuriem uzliesmojot, telpā izveidojas aprēķina sprādziena paaugstināts spiediens, kas pārsniedz 5 kPa.B sprādzienbīstama un ugunsbīstamaVielas un materiāli, kuri, savienojoties ar ūdeni, gaisa skābekli vai citam ar citu, spēj eksplodēt un degt, tādā daudzumā, ka aprēķina sprādziena paaugstināts spiediens telpā pārsniedz 5 kPa.Degoši putekļi vai šķiedras, viegli uzliesmojoši šķidrumi ar uzliesmojuma temperatūru, augstāku par 28 °C, degoši šķidrumi tādā daudzumā un stāvoklī, kas spēj izveidot sprādzienbīstamus putekļu - gaisa, tvaiku - gaisa maisījumus, kuriem uzliesmojot, telpā izveidojas aprēķina sprādziena paaugstināts spiediens, kas pārsniedz 5 kPa.C ugunsbīstamaDegoši un grūti degoši šķidrumi ar uzliesmojuma temperatūru, augstāku par 61°C, degošas un grūti degošas cietas vielas un materiāli (t.sk. putekļi un šķiedras), vielas un materiāli, kuri, savstarpēji iedarbojoties ar ūdeni, gaisa skābekli vai citam ar citu, spēj degt tikai pie nosacījuma, ka telpa, kurā tās uzglabā vai izmanto, nav pieskaitāma A vai B kategorijai.DNedegošas vielas un materiāli karstā, nokaitētā vai izkausētā stāvoklī, kuru apstrāde saistīta ar siltuma izstarojumu, dzirkstelēm vai liesmu; degošas gāzes, šķidrumi un cietas vielas, kas tiek sadedzinātas vai utilizētas kā kurināmais.ENedegošas vielas un materiāli aukstā stāvoklī; degoši un grūti degoši šķidrumi un cietas vielas un materiāli daudzumos, kas nepārsniedz pieļaujamos. Pieļaujamo ugunsslodzi telpā aprēķina pēc metodikas, kas sniegta šī būvnormatīva 7.pielikumā. 2.4.8. Ēka pieskaitāma A kategorijai, ja A kategorijas telpu summārais laukums tajā pārsniedz 5 % no visu telpu summārā laukuma, vai ir lielāks par 200 kv.m.Atļauts ēku nepieskaitīt A kategorijai, ja A kategorijas telpu summārais laukums tajā nepārsniedz 25 % no visu telpu summārā laukuma (bet nav lielāks par 1000 kv.m) un minētās telpas aprīkotas ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām.2.4.9. Ēka pieskaitāma B kategorijai, ja:1) ēka nav pieskaitāma A kategorijai;2) A un B kategorijas telpu summārais laukums tajā pārsniedz 5 % no visu telpu summārā laukuma, vai ir lielāks par 200 kv.m.Atļauts ēku nepieskaitīt B kategorijai, ja A un B kategorijas telpu summārais laukums tajā nepārsniedz 25 % no visu telpu summārā laukuma (bet nav lielāks par 1000 kv.m) un attiecīgās telpas aprīkotas ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām.2.4.10. Ēka pieskaitāma C kategorijai, ja:1) ēka nav pieskaitāma A un B kategorijai;2) A, B un C kategorijas telpu summārais laukums tajā pārsniedz 5 % (10 %, ja ēkā nav A un B kategorijas telpu) no visu telpu summārā laukuma.Atļauts ēku nepieskaitīt C kategorijai, ja A, B un C kategorijas telpu summārais laukums tajā nepārsniedz 25 % no visu telpu summārā laukuma, bet nav lielāks par 3500 kv.m, un minētās telpas aprīkotas ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām.2.4.11. Ēka pieskaitāma D kategorijai, ja:1) ēka nav pieskaitāma A, B un C kategorijai;2) A, B, C un D kategorijas telpu summārais laukums tajā pārsniedz 5 % no visu telpu summārā laukuma.Atļauts ēku nepieskaitīt D kategorijai, ja A, B, C un D kategorijas telpu summārais laukums tajā nepārsniedz 25 % no visu telpu summārā laukuma, bet nav lielāks par 5000 kv.m, un A, B un C kategorijas telpas, aprīkotas ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām.2.4.12. Ēka pieskaitāma E kategorijai, ja tā nav pieskaitāma A, B, C un D kategorijai.2.4.13. Pēc ugunsslodzes lieluma (pastāvīgās un mainīgās ugunsslodzes summas) ēkas, būves un telpas iedala šādi:UD - ugunsdrošās, kurās ugunsslodze nepārsniedz 60 MJ x m-2;MUB - mazas ugunsbīstamības, kurās ugunsslodze ir lielāka par 60 MJ x m-2, bet nepārsniedz 180 MJ x m -2;UB - ugunsbīstamās, kurās ugunsslodze ir lielāka par 180 MJ x m -2, bet nepārsniedz 900 MJ x m -2;LUB - lielas ugunsbīstamības, kurās ugunsslodze ir lielāka par 900 MJ x m -2, bet nepārsniedz 2000 MJ x m -2;SLUB - sevišķi lielas ugunsbīstamības, kurās ugunsslodze ir lielāka par 2000 MJ x m -2.2.4.14. Ēkas, būves vai telpas ugunsslodzi nosaka pēc aprēķina, un to veido pastāvīgās ugunsslodzes (konstrukcijas, iekārtas, komunikācijas u.tml.) un mainīgās ugunsslodzes (izejvielas, pusfabrikāti, gatavā produkcija u.tml.) elementu summa.3. Ugunsdrošības prasības ēku un būvju būvkonstrukcijām3.1. Vispārīgās prasības3.1.1. Ja lifti (pasažieru un kravas) un pacēlāji šķērso ēku pārsegumus, kuriem ir normēta ugunsizturības robeža, tie jāievieto liftu šahtās. Konstrukcijām, kuras norobežo liftu šahtas un liftu mašīnu nodaļu, jāatbilst prasībām, kādas noteiktas 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem, izņemot gadījumus, kad speciāli būvnormatīvi pieļauj citādus risinājumus.3.1.2. Ja konstrukcijās, kuras norobežo lifta šahtu, nav iespējams ierīkot ugunsdrošas durvis, pie izejām no liftiem jāizbūvē vējtveri vai halles ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem.3.1.3. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās grīdas, durvis, vārtus, logu un virsgaismas logu rāmjus atļauts izgatavot no degošiem materiāliem.3.1.4. Ēku sienās, starpsienās, pārsegumos un savietotajos jumtos nav atļauts izbūvēt ar degošiem materiāliem norobežotus tukšumus, izņemot šādos gadījumos:1) koka konstrukciju pārsegumos un savietotajos jumtos, ja tie sadalīti ar bezailu diafragmām, kā arī pa iekšējo sienu kontūrām posmos, kuru laukums nav lielāks par 54 kv.m;2) starp tērauda vai alumīnija profilētām loksnēm un tvaiku izolāciju, ja aiz tvaiku izolācijas ieklāta nedegoša materiāla siltumizolācija. Ja ieklāta degoša materiāla siltumizolācija (t.sk. bez tvaiku izolācijas), minētie tukšumi gar lokšņu malām ne mazāk kā 25 cm dziļi jāaizpilda ar nedegošiem vai grūti degošiem materiāliem;3) starp konstrukciju, kas neizplata degšanu, un attiecīgās konstrukcijas apšuvumu no degoša materiāla, ja minētos tukšumus sadala ar bezailu diafragmām posmos, kuru laukums nepārsniedz 3 kv.m;4) vienstāva ēkās, kuru augstums nepārsniedz 6 m un apbūves laukums - 300 kv.m, starp degošu apšuvumu un sienu ārējām virsmām, ja minētos tukšumus ar bezailu diafragmām sadala posmos, kuru laukums nepārsniedz 7,2 kv.m.Piezīme. Minētajos gadījumos bezailu diafragmas atļauts iebūvēt no degošiem materiāliem.3.1.5. Lai ēkas un būves pasargātu no sagrūšanas sprādziena rezultātā, A un B kategorijas telpās jāizbūvē viegli atdalāmas ārējās norobežojošās konstrukcijas.Kā viegli atdalāmas ārējās norobežojošās konstrukcijas parasti izmanto logu un virsgaismas logu stiklojumu. Ja stiklojuma laukums nav pietiekami liels, atļauts kā viegli atdalāmas izmantot savietotā jumta tērauda, alumīnija vai azbestcementa lokšņu (ar efektīvu siltumizolāciju) konstrukcijas. Viegli atdalāmu konstrukciju laukumu nosaka pēc aprēķina. Ja nav aprēķinam nepieciešamo datu, viegli atdalāmu konstrukciju laukumam jābūt ne mazāk par 0,05 kv.m uz 1 kub.m A kategorijas telpas tilpuma un ne mazāk par 0,03 kv.m uz 1 kub.m - B kategorijas telpai.Piezīmes:1. Logu stiklojums pieskaitāms pie viegli atdalāmas konstrukcijas, ja tā biezums nepārsniedz 3 mm, 4 mm un 5 mm un ja rūts laukums nav mazāks attiecīgi par 0,8,kv.m, 1 kv.m un 1,5 kv.m. Stiegrotais stikls, stikla bloki un profilīts nav pieskaitāms pie viegli atdalāmām konstrukcijām.2. Viegli atdalāmu jumta konstrukciju lokšņu segumu ar griezšuvēm jādala kartos. Viena karta laukums nedrīkst pārsniegt 180 kv.m.3. Savietoto jumtu viegli atdalāmo konstrukciju masas aplēses slodze nedrīkst pārsniegt 0,7 kPa (70 kgxm -2).3.1.6. Neatkarīgi no ēkas (būves) nozīmes un ugunsdrošības pakāpes jāizpilda citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai to aizsargātu pret zibens primāro un sekundāro izpausmju iedarbību (RD 34.21.122-87 "Ēku un būvju zibensaizsardzības instrukcija").3.1.7. Ēkās ar jumta slīpumu līdz 12 % ieskaitot, kuru augstums no zemes līmeņa līdz dzegai ir lielāks par 10 m, kā arī ēkās ar jumta slīpumu, lielāku par 12 %, kuru augstums no zemes līmeņa līdz dzegai ir lielāks par 7 m, uz jumta jāizbūvē nožogojums atbilstoši GOST 25772-83 noteiktajām prasībām. Neatkarīgi no ēku augstuma minētajām prasībām atbilstoši nožogojumi nepieciešami lēzeniem ekspluatējamiem jumtiem, balkoniem, lodžijām, galerijām, vaļējām ārējām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem.3.2. Ugunsdrošie šķēršļi3.2.1. Ugunsdrošie šķēršļi ir: ugunsdrošās sienas, ugunsdrošās starpsienas, ugunsdrošie pārsegumi, ugunsdrošības zonas, ugunsdrošās durvis, ugunsdrošie vārti, ugunsdrošie logi, ugunsdrošās lūkas, ugunsdrošie vārsti, ugunsdrošības vējtveri.Ugunsdrošo šķēršļu pielietošanas jomas nosaka šis būvnormatīvs un citi spēkā esošie būvnormatīvi.Ugunsdrošo šķēršļu tipi un minimālās ugunsizturības robežas noteiktas 3.1.tabulā.3.2.2. Ugunsdrošajām sienām, starpsienām, pārsegumiem, ugunsdrošības zonu un ugunsdrošības vējtveru konstrukcijām, kā arī apgaismojuma ailu pildmateriāliem ugunsdrošajos šķēršļos izmantojami tikai nedegoši materiāli.1. un 2.tipa ugunsdrošās durvis un lūkas atļauts izgatavot no koka, kas no visām pusēm pārklāts ar nedegošu materiālu aizsargslāni, kā arī no koksnes, kas piesūcināta ar antipirēniem vai apstrādāta ar citu paņēmienu, ja tā rezultātā koksne atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas grūti degošiem materiāliem. To konstrukcijai jānodrošina nepieciešamā ugunsizturības robeža.3.1.tabulaNr.p.k.Ugunsdrošie šķēršļiUgunsdrošo šķēršļuvai to elementu tipiUgunsdrošo šķēršļu vai to elementuminimālās ugunsizturības robežas(minūtēs)1.Ugunsdrošās sienas1.2.REI 150REI 452.Ugunsdrošās starpsienas1.2.REI 45REI 153.Ugunsdrošie pārsegumi1.2.3.REI 150REI 60REI 454.Ugunsdrošās durvis un logi1.2.3.REI 72REI 36REI 155.Ugunsdrošie vārti, lūkas, vārsti1.2.REI 72REI 366.Ugunsdrošības vējtveru un vējtveru ar ūdens aizsegu elementi:Ugunsdrošās starpsienasUgunsdrošie pārsegumiUgunsdrošās durvis1.3.2.REI 45REI 45REI 367.Ugunsdrošības zonu (sk. 3.2.12.apakšpunktu) elementi:Ugunsdrošās sienas, kas atdala ugunsdrošības zonu no ugunsdrošības nodalījuma telpāmUgunsdrošās starpsienas ugunsdrošības zonas robežāsKolonnasUgunsdrošie pārsegumiSavietotā jumta elementiĀrējās sienas2.2.-3.--REI 45REI 15REI 150REI 45REI 45REI 45 3.2.3. Ugunsdrošo durvju un vārtu ugunsizturības robežas nosaka atbilstoši ST SEV 3974-85 noteiktajām prasībām, bet ugunsdrošo logu, lūku un vārstu ugunsizturības robežas - atbilstoši ST SEV 1000-78 noteiktajām prasībām. Pie tam ugunsizturības robežstāvokli logiem raksturo tikai sagrūšana vai blīvuma zudums, bet liftu šahtu ugunsdrošajām durvīm - tikai durvju vērtnes siltumizolējošās spējas vai blīvuma zudums.3.2.4. Ugunsdrošajām sienām jābalstās uz pamatiem vai pamatu sijām, tām jābūt izbūvētām visas ēkas augstumā un jāšķērso visas konstrukcijas un stāvi.Ugunsdrošās sienas var balstīt tieši uz ēkas vai būves nedegoša karkasa konstrukcijām. Šajā gadījumā karkasa (kopā ar pildījumu un stiprinājuma mezgliem) ugunsizturības robeža nedrīkst būt mazāka par atbilstoša tipa ugunsdrošās sienas ugunsizturības robežu.3.2.5. Ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no savietotā jumta vai jumta elementiem (izņemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un vismaz par 30 cm, ja jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no grūti degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem.3.2.6. Ja ēkas ārējās sienas būvētas no degošiem vai grūti degošiem materiāliem, no profilētām loksnēm vai azbestcementa paneļiem, ugunsdrošajām sienām jāšķērso minētās sienas un jābūt izvirzītām ārpus sienu ārējām plaknēm ne mazāk kā par 30 cm. Ja ārējās sienas ar lentveida logiem būvētas no nedegošiem materiāliem, ugunsdrošajai sienai pa vertikāli jāsadala logu aila un ugunsdrošā siena var nebūt izvirzīta ārpus sienu ārējām plaknēm.3.2.7. Ja sadala ēku ugunsdrošības nodalījumos, ugunsdrošai jābūt augstākā un platākā nodalījuma sienai. Atļauts ugunsdrošās sienas atklātajā ārējā daļā ne zemāk par 8 m (pa vertikāli) virs piegulošā ugunsdrošības nodalījuma jumta un ne tuvāk par 4 m (pa horizontāli) no tā sienas iebūvēt durvis, vārtus un logus ar nenormētu ugunsizturības robežu.3.2.8. Ugunsdrošajās sienās atļauts iebūvēt vēdināšanas un dūmu kanālus tā, lai šajās vietās ugunsdrošās sienas ugunsizturības robeža no vienas vai no otras puses nebūtu mazāka par 150 minūtēm.3.2.9. Telpās ar piekargriestiem ugunsdrošajām starpsienām jāšķērso arī telpas daļa virs tiem.3.2.10. Būvējot ugunsdrošās sienas vai ugunsdrošās starpsienas vietās, kurās ēkas viena daļa piekļaujas otrai leņķī, horizontālajam attālumam starp ailām ārējās sienās jābūt ne mazākam par 4 m, bet sienu, dzegu un jumtu nokaru 4 m garie posmi, kas piekļaujas ugunsdrošajai sienai vai starpsienai leņķī, būvējami no nedegošiem materiāliem. Ja attālums starp minētajām ailām ir mazāks par 4 m, ailās jāiebūvē 2.tipa ugunsdrošās durvis un logi.3.2.11. Ugunsdrošajiem pārsegumiem pie ārējām sienām, kas būvētas no nedegošiem materiāliem, jāpiekļaujas bez atstarpēm. Ugunsdrošajiem pārsegumiem ēkās ar ārējām sienām, pa kurām var izplatīties degšana, vai arī ar iestiklotām ailām pārseguma līmenī jāšķērso attiecīgās sienas un ailas.3.2.12. Ēku sadalīšanai ugunsdrošības nodalījumos ugunsdrošo sienu vietā atļauts izbūvēt ugunsdrošības zonas, ja tas nav pretrunā ar citu būvnormatīvu prasībām.Ugunsdrošības zona izpildāma iebūves veidā, kas sadala ēku visā tās platumā (garumā) un augstumā, atdalot ugunsdrošības zonu no ugunsdrošības nodalījumiem ar 2.tipa ugunsdrošajām sienām. Ugunsdrošības zonas platums nedrīkst būt mazāks par 12 m.Telpās, kas atrodas ugunsdrošības zonā, nav atļauts izmantot vai uzglabāt degošas gāzes, šķidrumus un materiālus, kā arī nedrīkst norisināties procesi, kuros rodas degoši putekļi.Savietotajam jumtam, kas atrodas ugunsdrošības zonā, atļauts izmantot grūti degošu materiālu siltumizolāciju un degošu materiālu jumta segumu saskaņā ar šī būvnormatīva 3.2.5.apakšpunkta prasībām.3.2.13. Ugunsdrošajām sienām un ugunsdrošības zonām ir jāizpilda savas funkcijas arī tad, ja no vienas puses sagrūst tām piegulošās konstrukcijas.3.2.14. Ugunsdrošajos šķēršļos (sienās, starpsienās, pārsegumos) atļauts ierīkot ailas ar ugunsdrošajām durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, vārstiem vai ugunsdrošības vējtveriem. Ailu kopējais laukums ugunsdrošajos šķēršļos (izņemot liftu šahtu sienas) nedrīkst pārsniegt 25 % no šķēršļu laukuma. Starp ugunsdrošajām durvīm vai vārtiem un piedurlīstēm ugunsdrošajās sienās un starpsienās jāieliek noblīvējošās starplikas, bet durvīm un vārtiem jāpieliek pašaizvēršanās ierīces. Ugunsdrošie logi nav atverami.3.2.15. 1. un 2.tipa ugunsdrošajās sienās jāiebūvē attiecīgi 1. un 2.tipa ugunsdrošās durvis, vārti, logi, vārsti.3.2.16. 1.tipa ugunsdrošajās starpsienās jāiebūvē 2.tipa ugunsdrošās durvis, vārti, logi, vārsti, bet 2.tipa ugunsdrošajās starpsienās - 3.tipa ugunsdrošās durvis un vārti.3.2.17. 1.tipa ugunsdrošajos pārsegumos jāiebūvē 1.tipa ugunsdrošās lūkas un vārsti, bet 2. un 3.tipa ugunsdrošajos pārsegumos - 2.tipa ugunsdrošās lūkas un vārsti.3.2.18. No to telpu puses, kurās neizmanto un neuzglabā degošas gāzes, šķidrumus un materiālus un kurās nenorit procesi, kas rada degošus putekļus, ugunsdrošības vējtveru durvis atļauts izgatavot no degošiem materiāliem, bet ne plānākas par 4 cm un bez tukšumiem un ailām.Ugunsdrošības vējtveros jāuztur paaugstināts gaisa spiediens (ne mazāks par 20 Pa) atbilstoši būvnormatīvā "Apkure, vēdināšana un kondicionēšana" (SNiP 2.04.05-86) noteiktajām prasībām.3.2.19. Ugunsdrošības vējtveru sienām, pārsegumiem un durvīm jābūt ugunsdrošām, izņemot gadījumus, ja speciālo normatīvu prasības ir citādas. Ugunsdrošības vējtveru durvīm no D un E kategoriju telpas puses 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās jābūt dūmu necaurlaidīgām.3.2.20. Ugunsdrošās sienas, ugunsdrošības zonas un 1.tipa ugunsdrošos pārsegumus nedrīkst šķērsot šahtas, kanāli un cauruļvadi, pa kuriem transportē degošus šķidrumus, gāzes, materiālus, kā arī gaisa un degošu putekļu, tvaiku, gāzu maisījumus.3.2.21. Vietās, kur ugunsdrošās sienas, ugunsdrošības zonas un 1.tipa ugunsdrošos pārsegumus šķērso kanāli, šahtas vai cauruļvadi (izņemot ūdensapgādes, kanalizācijas, tvaika un ūdens apkures cauruļvadus), pa kuriem transportē materiālus un vielas, kas atšķiras no šī būvnormatīva 3.2.20.apakšpunktā minētajām, jāuzstāda automātiskās ierīces, kuras ugunsgrēka gadījumā nepieļauj ugunsgrēka un degšanas produktu izplatīšanos pa kanāliem, šahtām vai cauruļvadiem.3.2.22. Vietās, kur ugunsdrošos šķēršļus šķērso komunikācijas, spraugas starp konstrukcijām un komunikācijām visā ugunsdrošās konstrukcijas biezumā jāaizpilda ar nedegošu hermetizējošu materiālu (piemēram, javu).3.2.23. Ja ugunsdrošos šķēršļus šķērso vēdināšanas vadi, jāizpilda normatīvā "Apkure, vēdināšana un kondicionēšana" (SNiP 2.04.05-86) noteiktās prasības.3.2.24. Gaiteņus, kā arī iebūvētas administrācijas un sadzīves telpas no ražošanas ēku sprādzienbīstamām un ugunsbīstamām telpām jāatdala ar 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām un 3.tipa pārsegumiem.3.2.25. Pie liftu šahtu ieeju ailām cokola stāvā un pagraba stāvā jāizbūvē ugunsdrošības vējtveri ar dūmus necaurlaidīgām durvīm, kas aprīkotas ar pašaizveres ierīcēm.3.3. Kāpnes un kāpņu telpas3.3.1. Cilvēku evakuācijai un ugunsgrēka dzēšanai izmanto šādus kāpņu veidus:pirmais veids - iekšējās kāpnes, kas izvietotas kāpņu telpās;otrais veids - iekšējās atklātās kāpnes (bez norobežojošām sienām);trešais veids - ārējās atklātās kāpnes;ceturtais veids - ugunsdzēsības ārējās kāpnes.Minēto kāpņu un kāpņu telpu izmantošanas jomas noteiktas attiecīgo ēku un būvju nozīmei atbilstošos būvnormatīvos.3.3.2. Pirmā veida kāpnes iedala divās grupās:1.grupa - kāpnes parastajās kāpņu telpās; attiecīgajām kāpnēm ir šādi tipi:pirmais tips - kāpnes kāpņu telpās ar dabisko apgaismojumu caur logiem ārējās sienās (t.sk. caur atklātām ailām);otrais tips - kāpnes kāpņu telpās bez dabiskā apgaismojuma caur logiem ārējās sienās (t.sk. ar apgaismojumu caur virsgaismas logiem);2.grupa - kāpnes nepiedūmojamās kāpņu telpās; attiecīgajām kāpnēm ir šādi tipi:pirmais tips - kāpnes kāpņu telpās ar izejām no ēkas stāviem uz kāpņu telpu caur atklātu ārējo zonu pa balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām vai galerijām;otrais tips - kāpnes kāpņu telpās, kurās ugunsgrēka gadījumā vai pastāvīgi tiek radīts un uzturēts paaugstināts nepiedūmota gaisa spiediens;trešais tips - kāpnes kāpņu telpās ar izejām no ēkas stāviem uz kāpņu telpu caur ugunsdrošības vējtveri, kurā ugunsgrēka gadījumā vai pastāvīgi tiek radīts un uzturēts paaugstināts nepiedūmota gaisa spiediens (saskaņā ar normatīvā "Apkure, vēdināšana un kondicionēšana" (SNiP 2.04.05-86) noteiktajām prasībām).3.3.3. Otrā veida kāpnes uz ēku stāviem kā evakuācijas ejas jābūvē no nedegošiem materiāliem, izņemot gadījumus, ja to pieļauj ēku nozīmei atbilstošu būvnormatīvu prasības. Evakuācijai no ēku stāvos iebūvētiem antresoliem, laukumiem un etažerēm atļauts būvēt otrā veida kāpnes. Tās jābūvē no nedegošiem materiāliem ar margām uz laidiem un laukumiem. Šo kāpņu slīpums nedrīkst būt lielāks par 1:1 un platums nedrīkst būt mazāks par 0,7 m.Piezīme. Etažere - daudzlīmeņu karkasa būve (bez norobežojošām sienām) brīvi izvietota ēkā vai ārpus tās iekārtu izvietošanai un apkalpošanai.3.3.4. Trešā veida kāpnes cilvēku evakuācijai no ārējām būvēm (laukumi, etažeres, galerijas, virszemes estakādes u.c.) un ēku stāviem jābūvē no nedegošām konstrukcijām, to slīpums nedrīkst būt lielāks par 1:1 (ja speciālie būvnormatīvi nepieļauj citu), bet platums nedrīkst būt mazāks par 0,7 m. Ja šī veida kāpnes izbūvē kā otro (rezerves) evakuācijas izeju no ēkas stāviem, tās jāsavieno ar telpām pa balkoniem, lodžijām vai laukumiem evakuācijas izeju līmenī. Šo kāpņu lodžijām, balkoniem, laukumiem un kāpņu laidiem jābūt ar margām. Izeju durvīs uz trešā veida kāpnēm nav atļauts ierīkot aizbīdņus un slēdzenes, kuras no iekšpuses nevarētu atvērt bez atslēgas.3.3.5. Ceturtā veida kāpnēm ir šādi tipi:pirmais tips - 0,7 m platas vertikālas tērauda kāpnes ar laukumiņiem izejai uz jumtu, kuras sākas 2,5 m augstumā no zemes.Sākot no 10 m augstuma, uz minētajām kāpnēm ik pēc 0,7 m jābūt piestiprinātiem lokiem, kuru rādiuss ir 0,35 m un loka centrs atrodas 0,45 m no kāpnēm. Laukumiņiem, kas iziet uz jumtu, jābūt ar 0,6 m augstu nožogojumu;otrais tips - tērauda laidu kāpnes, kuras sākas 2,5 m no zemes un kuru slīpums nav lielāks par 6:1, 0,7 m platas, ar laukumiņiem, kas izvietoti ne retāk kā ik pēc 8 m, un ar rokturiem.3.3.6. Izejas no kāpņu telpām pirmā stāva līmenī atļauts ierīkot tieši uz āru, caur vējtveri vai arī caur vestibilu. Ja izeju no kāpņu telpām uz āru ierīko caur vestibilu, tad vestibilu no gaiteņiem jāatdala ar starpsienām un durvīm.3.3.7. Ierīkojot evakuācijas izejas no divām kāpņu telpām caur kopēju vestibilu, vismaz no vienas kāpņu telpas (bez izejas uz vestibilu) jāizbūvē arī izeja tieši uz āru.3.3.8. Lokveida kāpnes un kāpnes ar ķīļveida pakāpieniem atļauts izbūvēt uz evakuācijas ceļiem viena dzīvokļa robežās un no dienesta telpām, ja tajās ir līdz 5 darba vietām (izņemot ārstniecības ambulatorās un poliklīniskās iestādes), pie kam pakāpiena platums tā šaurākajā galā nedrīkst būt mazāks par 12 cm. Atļauts arī izbūvēt lokveida parādes kāpnes ar pakāpiena platumu tā šaurākajā galā ne mazāku par 22 cm, neiekļaujot tās evakuācijas laika aprēķinā. Visos minētajos gadījumos pakāpiens nedrīkst būt augstāks par 18 cm. Citos gadījumos šādas kāpnes evakuācijas ceļos izbūvēt nedrīkst.3.3.9. Kāpņu telpās nav atļauts ierīkot jebkuras citas nozīmes telpas, izvietot rūpnieciskos gāzes vadus un tvaika vadus, cauruļvadus ar degošiem šķidrumiem, elektriskos kabeļus un vadus (izņemot kāpņu telpu un gaiteņu apgaismes elektrotīklus), ierīkot izejas no pacēlājiem un kravas liftiem, kā arī zemāk par 2,2 m no kāpņu pakāpieniem un laukumiņiem nedrīkst izvietot iekārtas, kas izvirzītas ārpus sienu plaknēm.Kāpņu telpās (izņemot nepiedūmojamās) atļauts izvietot ne vairāk par diviem pasažieru liftiem, kurus var nolaist ne zemāk par pirmo stāvu. Minēto liftu nožogojumam atļauts izmantot tikai nedegošus materiālus (arī sietu).3.3.10. Kāpņu laida platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas izejas (durvju) uz kāpņu telpu platumu. Kāpņu laukuma platums nedrīkst būt mazāks par kāpņu laida platumu, bet pie ieejām liftos ar atveramām durvīm - ne mazāks par kāpņu laida platuma un durvju puses platuma summu, bet ne mazāks par 1,6 m. Starp kāpņu laidiem jābūt vismaz 50 mm platai atstarpei.3.3.11. Ierīkot ailas (izņemot durvju) kāpņu telpu iekšējās sienās nav atļauts.Kāpņu telpu ārējo sienu logu ailās, kas aizpildītas ar stikla blokiem, stikla profilītu vai citu neatveramu stiklojumu, jāierīko atveramas vēdailas, kuru laukums nedrīkst būt mazāks par 1,2 kv.m uz katru stāvu.3.3.12. Kāpņu telpu durvis, kas iziet uz kopējas lietošanas gaiteņiem, liftu hallēm, ugunsdrošības vējtveriem, jāaprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Minētajām durvīm nedrīkst būt aizbīdņu, kas traucē to atvēršanu no telpas puses bez atslēgas.Ja ēka ir augstāka par 4 stāviem, durvīm kāpņu telpu iekšējās sienās jābūt bez stiklojuma ailām vai iestiklotām ar stiegrotu stiklu.Kāpņu telpu ārdurvis un durvis uz vestibilu nedrīkst būt šaurākas par kāpņu laidu aprēķina platumu.Kāpņu telpu durvis atvērtā stāvoklī nedrīkst samazināt kāpņu laukumu un laidu aprēķina platumu.3.3.13. Eskalatorus jāprojektē atbilstoši kāpņu projektēšanas normām saskaņā ar šī normatīva 3.3.14.apakšpunktā noteiktajām prasībām.3.3.14. 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēkās atļauts būvēt 2.veida kāpnes no vestibila līdz otrajam stāvam. Šajā gadījumā vestibils no gaiteņiem un blakustelpām jāatdala ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.3.3.15. No nepiedūmojamām kāpņu telpām pirmā stāva robežās izejas drīkst būt tikai tieši uz āru vai arī caur vējtveri. Pirmā tipa nepiedūmojamo kāpņu telpu saistība ar ēkas pirmo stāvu pieļaujama tikai caur ārējo zonu.3.3.16. Lodžijas, balkoni vai galerijas uz pirmā tipa nepiedūmojamām kāpņu telpām nedrīkst būt šaurākas par 1,2 m un to nožogojums - zemāks par 1,2 m. Attālums starp durvju asīm ārējā zonā nedrīkst būt mazāks par 2,2 m.3.4. Nesošās konstrukcijas3.4.1. 2.ugunsdrošības pakāpes ražošanas un noliktavu ēkās atļauts izmantot nedegoša materiāla kolonnas ar ugunsizturības robežu, ne mazāku par 45 minūtēm.3.4.2. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās metāla konstrukciju pretuguns aizsargpārklājumiem ugunsizturības robežas paaugstināšanas nolūkā atļauts izmantot ģipškartona loksnes.3.5. Starpsienas3.5.1. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās iekšējās starpsienās atļauts ierīkot durvis ar stiklojumu.3.5.2. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās darba vietu norobežošanai telpas robežās atļauts izmantot starpsienas (stacionāras, saliekamas un nojaucamas vai izvēršamas, ar iestiklotu, nosegtu ar sietu vai atklātu augšējo daļu, ja paneļu apakšējās daļas augstums nepārsniedz 1,2 m) ar nenormētu ugunsizturības robežu.3.6. Grīdas3.6.1. Telpās, kurās izgatavo, izmanto vai uzglabā degošus šķidrumus, grīdas jāiesedz no nedegošiem materiāliem, bet sprādzienbīstamās telpās grīdām jābūt arī dzirksteļdrošām.3.6.2. Visu ugunsdrošības pakāpju ēku ( izņemot 5.ugunsdrošības pakāpes ēkas) vestibilos, kāpņu telpās un liftu hallēs, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām no citām telpām (ieskaitot gaiteņus, stāvu halles, foajē u.tml.) ugunsdroši jāatdala, grīdas nav atļauts ieklāt no degošiem materiāliem.3.6.3. Sabiedrisko ēku evakuācijas ceļos slīpo grīdu nesošo konstrukciju ugunsizturības robeža nedrīkst būt mazāka par ēkas pārsegumu nesošo konstrukciju minimālo ugunsizturības robežu.3.7. Jumtu segumi3.7.1. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās jumtu segumam atļauts izmantot degošus materiālus.3.7.2. Ja ēkās ar bēniņiem (izņemot 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas) izbūvētas degošu materiālu spāres un latojums, jumtu segumiem nav atļauts izmantot degošus materiālus.3.7.3. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās spārēm, latojumam un jumtu segumam atļauts izmantot degošus materiālus. Šajā gadījumā jumta spārēm un latojumam (izņemot 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas) nepieciešama pretuguns apstrāde, kuras kvalitātei jābūt tādai, lai pārbaudē pēc ST SEV 4686-85 prasībām masas zudums nepārsniedz 25%.3.8. Piekargriesti3.8.1. Piekargriestu karkasus jābūvē no nedegošiem vai grūti degošiem materiāliem, izņemot 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas.3.8.2. Piekargriestu pildījumiem drīkst izmantot degošus materiālus, izņemot, ja piekargriesti atrodas 1. līdz 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās koplietošanas gaiteņos, virs kāpnēm, kāpņu telpās, vestibilos, hallēs un foajē.3.8.3. Telpā virs piekargriestiem nav atļauts izvietot kanālus un cauruļvadus degošu gāzu, šķidrumu, putekļu un gaisa maisījumu un materiālu transportam.Ja piekargriestus lieto, lai palielinātu starpstāvu pārsegumu un savietoto jumtu ugunsizturības robežu, tad starpstāvu pārseguma vai savietotā jumta un piekargriestu ugunsizturības robeža nosakāma kā kopējai konstrukcijai, bet degtspējas grupa - atsevišķi starpstāvu pārsegumam vai savietotajam jumtam un piekargriestiem. Minētajā gadījumā piekargriestu degtspējas grupa nedrīkst būt zemāka par pārsegumam nepieciešamo. Attiecīgajos piekargriestos nav atļauts ierīkot ailas, bet virs piekargriestiem izvietotajām komunikācijām jāizmanto nedegoši materiāli.3.9. Būvkonstrukciju apdare3.9.1. Ēkas sienu, starpsienu, grīdu un griestu būvkonstrukciju pārklājumi un apdare nedrīkst veicināt ugunsgrēka izplatīšanos ārpus telpas, kurā tas izcēlies.3.9.2. Visu ugunsdrošības pakāpju ēkās, izņemot 5.ugunsdrošības pakāpes ēkas, sienas un griestus kopējas lietošanas gaiteņos, kāpņu telpās, vestibilos, hallēs un foajē nav atļauts apšūt ar degošiem materiāliem, aplīmēt ar degošiem plēvveida materiāliem.3.9.3. 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās ārsienu ārējās virsmas nav atļauts apšūt ar degošiem vai grūti degošiem materiāliem.3.9.4. Ugunsdzēsības ūdensvada iekšējo krānu skapjiem un konstrukcijās iebūvētām attiecīgo skapju durvīm atļauts izmantot degošus materiālus.3.9.5. Slimnīcās, hospitāļos, pansionātos, pirmsskolas bērnu iestādēs, kā arī citās ēkās, kurās uzturas cilvēki, kas ugunsgrēka gadījumā nespēj patstāvīgi atstāt telpas, nav atļauts lietot apdares materiālus, kam piemīt augsta dūmus veidotspēja un kas degot izdala toksiski bīstamus produktus. Pārējās sabiedriskajās ēkās nav atļauts izmantot apdares materiālus, kuru degšanas produkti pieskaitāmi pie sevišķi toksiskiem.3.9.6. Gaiteņu koka sienas vai starpsienas un griestus 5. un 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkās jāapmet vai jāpārklāj ar pretuguns aizsargkrāsām vai aizsarglakām. 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās gaiteņi nav pieļaujami.3.10. Komunikāciju konstrukcijas3.10.1. Konstrukcijām, kas norobežo komunikāciju šahtas un nišas, jāatbilst prasībām, kas noteiktas 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām un 3.tipa pārsegumiem.3.10.2. Izvadot kabeļus un cauruļvadus caur norobežojošām konstrukcijām ar normētu ugunsizturības robežu, spraugas starp tiem un attiecīgajām konstrukcijām visā konstrukciju biezumā rūpīgi jāpiepilda ar būvjavu.3.11. Virsgaismas logiRūpnieciskās ražošanas ēkās3.11.1. Ar kvarca vai silikātstikla stiklojumu iestiklota virsgaismas loga garums nedrīkst pārsniegt 120 m. Attālums starp loga galiem, kā arī starp logu un ēkas ugunsdrošo sienu nedrīkst būt mazāks par 6 m. Virsgaismas logu atvēršanai jābūt mehanizētai un manuālai, un ierīces, kas iedarbina atvēršanas mehānismu, jāizvieto pie izejām no telpām.Atveramos virsgaismas logus, kurus ietver pretdūmu aizsardzības aprēķinā, jāizvieto vienmērīgi pa visu ēkas savietotā jumta laukumu.3.11.2. Zem zenīta virsgaismas logiem, kuri iestikloti ar slokšņu silikāta stiklu, stikla paketēm, profilēto stiklu, kā arī zem taisnstūra virsgaismas aerācijas logu iestiklojuma jāierīko metāla aizsargrežģi (režģa acu izmēri - ne lielāki par 50 x 50 mm).3.11.3. Zenīta virsgaismas logus ar gaismu caurlaidīgiem elementiem no polimēru materiāliem atļauts izbūvēt tikai 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēku D un E kategorijas telpu savietotajos jumtos, ja tie izbūvēti no nedegošiem materiāliem. Uz jumta degoša seguma jāuzklāj grants aizsargslānis. Tādu virsgaismas logu kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 15% no jumta laukuma. Viena loga ailas laukums nedrīkst būt lielāks par 10 kv.m, bet caurspīdīgā elementa īpatnējais svars nedrīkst būt lielāks par 20 kg/kv.m.Attālums starp zenīta virsgaismas logiem ar gaismu caurlaidīgiem elementiem no polimēru materiāliem nedrīkst būt mazāks par 4 m, ja gaismas ailas laukums nepārsniedz 5 kv.m, un ne mazāks par 5 m, ja gaismas ailas laukums ir 5-10 kv.m. Ja minētos logus izvieto grupās, grupa uzskatāma par vienu logu.Starp zenīta virsgaismas logiem ar gaismu caurlaidīgiem elementiem no polimēru materiāliem ēkas savietotajos jumtos gareniskā virzienā un šķērsvirzienā ik pēc katriem 54 m jāizbūvē vismaz 6 m platas ugunsdrošās joslas. Attālums no attiecīgajiem virsgaismas logiem līdz ugunsdrošajām sienām nedrīkst būt mazāks par 5 m.Sabiedriskajās ēkās3.11.4. Izbūvējot kvarca vai silikāta stikla virsgaismas logus dzīvojamās, sabiedriskajās vai administratīvajās un sadzīves ēkās, jāievēro šī normatīva 3.11.1. un 3.11.2.apakšpunktā noteiktās prasības.3.11.5. Organiskā stikla virsgaismas logus telpu dabiskai apgaismošanai atļauts lietot šādās ēkās un telpās: slēgtajos peldbaseinos, sporta, treniņu zālēs, vispārizglītojošo skolu, tehnikumu un arodskolu sporta un aktu zālēs, auditorijās, bibliotēku lasītavās, mācību ražošanas darbnīcās, muzejos, izstāžu un konferenču zālēs (līdz 600 vietām), ēdamzālēs, kafejnīcās, ēdnīcās un restorānos, projektēšanas organizācijās, pirtīs, dušu paviljonos, autoostās, lidostās, dzelzceļa, upju un jūras stacijās.3.11.6. Organiskā stikla zenīta virsgaismas logus atļauts izmantot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:1) šī normatīva 3.11.5.apakšpunktā minēto ēku ugunsdrošības pakāpe nedrīkst būt zemāka par otro;2) logu rāmji jāizgatavo no nedegošiem materiāliem;3) organiskā stikla kupoliem no telpas puses jābūt aprīkotiem ar metāla aizvariem (aizvara biezums ne mazāks par 1 mm; aizvariem automātiski jāaizveras) vai ar stiegroto stiklu;4) logu ailu kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 10% no savietotā jumta laukuma;5) katra loga laukums plānā nedrīkst pārsniegt 2,5 kv.m;6) attālums starp logiem nedrīkst būt mazāks par 1,5 m;7) attālums no loga līdz ugunsdrošajai sienai nedrīkst būt mazāka par 5 m;8) apkārt logam uz degoša jumta seguma jāizveido nedegoša materiāla pārklājs (no jumta skārda vai līdzīga materiāla), kuru nostiprina zem kupola rāmja. Pārklāja platums nedrīkst būt šaurāks par 20 cm;9) savietotajos jumtos, kuros ierīko organiskā stikla virsgaismas zenīta logus, nav atļauts ieklāt degošu vai grūti degošu materiālu siltumizolāciju.4. Ēku un būvju telpiskie un plānojuma risinājumi4.1. Vispārīgās prasības4.1.1. Telpas, kurās izgatavo, izmanto vai uzglabā degošas gāzes un šķidrumus, viegli uzliesmojošus materiālus vai kurās norisinās procesi, kuros izdalās degoši putekļi, nedrīkst atrasties cokola (puspagraba) stāvā vai pagraba stāvā, kā arī tieši zem telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem.4.1.2. Sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas A un B kategorijas telpas jāizvieto:vienstāva ēkās - pie ārējām sienām;daudzstāvu ēkās - augšējā stāvā.4.2. Pagraba stāvs un cokola stāvs4.2.1. Katra ar ugunsdrošām sienām vai ugunsdrošām starpsienām norobežotā pagraba nodalījuma (t.sk. gaiteņa) ārsienās, kur uzglabā vai izmanto degošas vielas un materiālus, jāierīko vismaz 2 logi (ne mazāki par 0,9x1,2 m) ar padziļinājumu ārpusē. Šo logu stiklojuma laukumu pretdūmu aizsardzības mērķiem jānosaka pēc attiecīgajiem aprēķiniem, un tas nedrīkst būt mazāks par 0,2% no nodalījuma laukuma.4.2.2. No pagraba stāva un cokola stāva izejas jāizbūvē tieši uz āru, izņemot gadījumus, ja speciālie būvnormatīvi pieļauj citādu risinājumu.4.2.3. Pagraba stāva telpas, kurās izvietotas inženiertehniskās iekārtas un komunikācijas, no pārējām telpām jāatdala ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.4.3. Tehniskie stāvi un pagrīdes4.3.1. Ja tehniskajās pagrīdēs atrodas inženiertīkli, tās jānodrošina ar atsevišķām izejām uz āru:a) caur durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75x1,5 m;b) caur lūkām, uz kurām ved vertikālas kāpnes un kuru minimālais izmērs ir 0,6x0,8 m.4.3.2. Ja tehniskās pagrīdes laukums nav lielāks par 300 kv.m, pietiek ar vienām durvīm vai vienu lūku, bet uz katriem nākamajiem pilniem vai nepilniem 2000 kv.m tehniskās pagrīdes laukuma jāierīko vēl pa vienām durvīm vai lūkai.4.3.3. Tehniskajos stāvos (ieskaitot arī tehniskās pagrīdes) ejas brīvais augstums nedrīkst būt mazāks par 1,8 m.4.4. Ēku bēniņi un izejas uz jumtu4.4.1. Ja ēkas augstums no zemes planējuma atzīmes līdz dzegai vai ārsienas (parapeta) augšai ir 10 m un lielāks, jāizbūvē izejas uz jumtu no kāpņu telpām (tieši vai caur bēniņiem, izņemot siltos bēniņus) vai arī pa ārējām kāpnēm.4.4.2. Ražošanas un noliktavu ēkām, kuru augstums no zemes planējuma atzīmes līdz dzegai vai ārsienas augšai ir 10 m un lielāks, jāizbūvē ugunsdzēsības ārējās kāpnes ar izeju uz jumtu (ne retāk kā ik pēc katriem perimetra 200 m). Atļauts ugunsdzēsības ārējās kāpnes neizbūvēt pie ēkas galvenās fasādes, ja ēkas platums nav lielāks par 150 m un ēkas galvenajai fasādei pretējā pusē atrodas ugunsdzēsības ūdensvads.4.4.3. Dzīvojamām, sabiedriskajām, administrācijas un sadzīves ēkām ar bēniņiem izejas uz jumtu jāizbūvē ik pēc katriem pilniem vai nepilniem ēkas garuma 100 m, bet ēkām ar savietoto jumtu - vienu izeju uz katriem pilniem vai nepilniem 1000 kv.m seguma platības.4.4.4. No ēku bēniņtelpām jāizbūvē izejas uz jumtiem caur durvīm, lūkām vai logiem (to izmēri nedrīkst būt mazāki par 0,6x0,8 m) pa piebūvētām stacionārām kāpnēm.4.4.5. Dažādas nozīmes ēkās ar bēniņiem izejas uz tiem jāizbūvē jebkurā gadījumā.4.4.6. No kāpņu telpām uz bēniņiem vai jumtiem jāizbūvē izejas caur 2.tipa ugunsdrošajām durvīm pa kāpņu laidiem ar kāpņu laukumiem pirms izejām uz bēniņiem.4.4.7. Dzīvojamās, sabiedriskajās, administrācijas un sadzīves ēkās, kuras nav augstākas par 5 stāviem, atļauts izbūvēt izejas uz bēniņiem vai jumtu no kāpņu telpām caur 2.tipa ugunsdrošajām lūkām (ar izmēru 0,6x0,8 m) pa stacionāri piestiprinātām vertikālām metāla kāpnēm.4.4.8. Bēniņu telpā visas ēkas garumā jāizbūvē vismaz 1,6 m augsta eja.4.4.9. Ēkās ar mansardiem konstrukcijās, kas norobežo bēniņu kabatas, jāizbūvē lūkas (parasti ne mazākas par 0,6x0,8 m).4.4.10. Nosakot nepieciešamo izeju skaitu uz jumtu, atļauts to skaitā iekļaut arī ārējās kāpnes ar izejām uz jumtu.4.4.11. Ja vienstāva ēkas jumta platība nepārsniedz 100 kv.m, izeju uz jumtu var neierīkot.4.4.12. Ēku jumtu līmeņu kritumvietās (t.sk. uzkāpšanai uz aerācijas un virsgaismas logu jumtiem), ja kritums lielāks par 1 m, jāizbūvē ugunsdzēsības ārējās kāpnes neatkarīgi no ēkas augstuma.4.4.13. Uzkāpšanai uz 10 - 20 m augstu ēku jumtiem un 1 - 20 m augstās jumtu līmeņu kritumvietās jāizmanto pirmā tipa ugunsdzēsības ārējās kāpnes, bet ēkās, kas augstākas par 20 m, un jumtu līmeņu kritumvietās, kas augstākas par 20 m, jāizmanto otrā tipa ugunsdzēsības kāpnes.4.5. Ugunsdrošības papildprasības, projektējot un būvējot ēkas ar iekšējo pagalmu (ātriju)Piezīme. Pie ēkām ar iekšējo pagalmu (ātriju) pieder dažādas nozīmes daudzstāvu ēkas, kuru stāvu pārsegumu iekšējās daļās izbūvētas nepārsegtas ailas, kuras pa vertikāli apvieno secībā izvietotus stāvus un visā ēkas augstumā vai tās daļā veido ar vertikālām konstrukcijām norobežotu un ar savietoto jumtu (ar virsgaismas logiem vai bez tiem) nosegtu telpu - iekšējo pagalmu.4.5.1. Šī būvnormatīva prasības jāievēro, ja projektē trīs un vairāk stāvu ēkas ar iekšējo pagalmu;4.5.2. Ēkas ar iekšējo pagalmu jāprojektē un jābūvē kā 1. vai 2.ugunsdrošības pakāpes ēkas.4.5.3. Konstrukcijām, kas atdala iekšējo pagalmu no citām telpām (t.sk. gaiteņiem un ejām), jābūt nedegošām un ar šādu ugunsizturības robežu:1) no jauna projektējamās un jaunbūvējamās četru un vairāk stāvu ēkās ar iekšējo pagalmu vertikālajām konstrukcijām, kas norobežo iekšējo pagalmu, - vismaz 120 min.;2) no jauna projektējamās un jaunbūvējamās ēkās citām konstrukcijām, kas norobežo iekšējo pagalmu, - vismaz 60 min.;3) funkcionējošās ēkās konstrukcijām, kas norobežo iekšējo pagalmu, - 90 min.4.5.4. Ēkās ar iekšējo pagalmu telpas, kas atrodas blakus iekšējam pagalmam (darba kabinetus, kantoru telpas, viesnīcu numurus u.tml.), atļauts projektēt kā telpas ar parastu ugunsbīstamību (kā telpas, kurās ugunsslodze nepārsniedz 900 MJ x m-2).4.5.5. Atļauts veidot iekšējos pagalmus, kuru kopējā apjomā ietverta arī daļa no ēkas stāvu laukumiem (bez atdalošām vertikālām un/vai horizontālām konstrukcijām), apvienojot ne vairāk par trim stāviem ar nosacījumu, ka tiek izpildītas šādas prasības:1) savstarpēji savienotā apjoma laukumiem ir maza ugunsbīstamība (līdz 180 MJ x m-2) vai normāla ugunsbīstamība (līdz 900 MJ x m-2) un visi iekšējā pagalmā apvienotie laukumi ar mazu vai normālu ugunsbīstamību ir aprīkoti ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām;2) pašam zemākajam vai zem tā sekojošam iecirknim (stāvam) ir nulles atzīme;3) viss nenorobežotais iecirknis (stāvs) ir atklāts, un ir radītas iespējas pamanīt uguni vai citus ugunsgrēka bīstamības faktorus jebkurā savienotās platības daļā;4) evakuācijas ceļu un izeju platums ir pietiekams, lai cilvēki vienlaikus varētu atstāt visus ēkas stāvus;5) no katra stāva ir evakuācijas izeja tieši uz āru, turklāt 50 % no stāva evakuācijas ceļiem ir atdalīti no atklātās telpas (iekšējā pagalma). Šim nolūkam ieteicams evakuācijas ceļus norobežot ar nedegošām starpsienām un pārsegumiem (veidojot gaiteņus u.tml.), kuru ugunsizturības robeža ir vismaz 60 min.4.5.6. Atļauts iekšējo pagalmu izbūvēt visas ēkas augstumā, ja tiek ievērotas šādas prasības:1) horizontālie attālumi starp ailu pretējām malām stāvu pārsegumos nedrīkst būt mazāki par 6,0 m, bet ailas laukums - mazāks par 90 kv.m;2) stāvu evakuācijas izejas no iekšējā pagalma atdalītas atbilstoši šī būvnormatīva 4.5.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Piekļūšana izejām var atrasties iekšējā pagalma robežās;3) iekšējais pagalms ir atklāts un pārskatāms tā, ka uguns vai dūmi tiks pamanīti pirms izveidosies cilvēku dzīvībai bīstami apstākļi;4) visas ēkas telpas ir aprīkotas ar stacionārām automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtām.Ja iekšējā pagalma griesti atrodas augstāk par 17 m virs grīdas, sprinkleri (automātiskie ūdens izsmidzinātāji) zem tiem nav nepieciešami;5) ēkai jābūt aprīkotai ar dūmu atsūknēšanas automātisko sistēmu;6) jaunās ēkās iekšējos pagalmus no blakus telpām jāatdala ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir vismaz 60 min. (1 st.), bet ailu aizpildījumu ugunsizturības robeža - vismaz 36 min. (0,6 st.);Piezīme …