Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība

Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.582 Rīgā 2005.gada 2.augustā (prot. Nr.44 27.§) Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka mutes un nagu sērgas (turpmāk - slimība) uzliesmo­juma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību pēc jebkura tipa slimības izraisītāja parādīšanās uzņēmīgu dzīvnieku populācijā, kā arī valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību, dzīvnieku vakcinācijas, transportlīdzekļu un novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību, kā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku barības pārstrādes prasības. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. uzņēmīgs dzīvnieks - jebkurš savvaļas, novietnē audzēts vai turēts pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakš­kārtas (Ruminantia) vai neatgremotāju apakškārtas (Nonruminantia) cūku dzimtas (Suidae), vai biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzīvnieks; 2.2. novietne - lauksaimniecībā vai citiem mērķiem izmantojama celtne vai telpas, kurās pastāvīgi vai uz laiku tiek audzēti vai turēti uzņēmīgo sugu dzīvnieki, ieskaitot: 2.2.1. lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās telpas jeb fermas; 2.2.2. cirka dzīvnieku turēšanai paredzētās telpas; 2.2.3. telpas, kurās kopā ar cilvēkiem uzturas uzņēmīgie dzīvnieki; 2.2.4. kautuves teritorijā izvietotās dzīvniekiem paredzētās telpas; 2.2.5. dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļu kravas nodalījumi; 2.2.6. robežkontroles punktos izvietotās dzīvniekiem paredzētās telpas; 2.2.7. savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platības, ja tajās ir iespējams piemērot šo noteikumu 42.punktā minētos pasākumus; 2.3. dzīvnieku epizootoloģiskā vienība - dzīvnieks vai dzīvnieku grupa, kas novietnē tiek turēti, audzēti, kopti un baroti vienādos apstākļos; 2.4. ganāmpulks - dzīvnieks vai dzīvnieku grupa, kas tiek turēti novietnē kā viena dzīvnieku epizootoloģiskā vienība. Ja novietnē tiek turēti vairāki ganāmpulki, tad katrs no šiem ganāmpulkiem veido atšķirīgu epizootoloģisku vienību, taču visiem novietnē esošajiem dzīvniekiem ir vienāds veselības stāvoklis; 2.5. inkubācijas periods - laikposms starp dzīvnieka inficēšanos un slimības klīnisko pazīmju parādīšanos; 2.6. potenciāli slims dzīvnieks - jebkurš uzņēmīgs dzīvnieks, kuram dzīves laikā slimības klīniskie simptomi, pēcnāves patologanatomiskās pārmaiņas vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti rada aizdomas par dzīvnieka saslimšanu; 2.7. potenciāli inficēts dzīvnieks - jebkurš uzņēmīgs dzīvnieks, kuram atbilstoši savāktajai epizootoloģiskajai informācijai (izpētes ceļā iegūta informācija par slimības izraisītāja nokļūšanas veidiem un iespējām dzīvnieka organismā) varētu būt tieša vai netieša saskare ar slimības izraisītāju; 2.8. slimības uzliesmojums - saslimšanas gadījums novietnē, kurā tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki un kurā atbilstoši šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem kritērijiem (vienam vai vairākiem) tiek apstiprināta slimība; 2.9. primārais slimības uzliesmojums - slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski (ar slimības izraisītāja pārnešanas faktoru starpniecību vai laboratoriski diferencējot slimības izraisītāja serotipus vai celmus) nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai slimība pirmo reizi tiek reģistrēta noteiktā teritorijā; 2.10. nogalināšana - darbība, kuras rezultātā dzīvnieks tiek nonāvēts, izņemot šo noteikumu 2.11.apakšpunktā minēto dzīvnieku nonāvēšanas veidu; 2.11. tūlītēja nokaušana - tādu dzīvnieku nonāvēšana atasiņošanas procesā, kuriem epizootoloģiskajos, klīniskajos vai laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta saslimšana vai aizdomas par saslimšanu, bet kurus nokauj, ievērojot dzīvnieku labturības prasības nokaušanas laikā; 2.12. pārstrāde – dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes process, kas notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulai (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulai (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju; 2.13. reģionalizācija - zonas norobežošana, kurā piemēro ierobežojošus pasākumus atsevišķu dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai vai tirdzniecībai, novēršot slimības izraisītāja izplatīšanos no slimības skartās zonas uz brīvo zonu, kur saskaņā ar šiem noteikumiem nepiemēro nekādus ierobežojumus; 2.14. profilaktiskā vakcinācija - ārkārtas vakcinācija noteiktā teritorijā, ko veic novietnēs, lai šajā teritorijā aizsargātu uzņēmīgos dzīvniekus no slimības izplatīšanās pa gaisu vai ar slimības izraisītāja pārnēsātājiem, ja dzīvniekus pēc vakcinācijas paredzēts atstāt dzīvus; 2.15. surpresīvā vakcinācija - ārkārtas vakcinācija, ko veic tikai saskaņā ar sistēmiskas dzīvnieku iznīcināšanas politiku novietnē vai teritorijā, kurā steidzami jāsamazina slimības izraisītāja izplatības apmērs un jāsamazina risks izplatīt to ārpus novietnes vai teritorijas robežām, ja pēc vakcinācijas dzīvniekus ir paredzēts iznīcināt; 2.16. sekundāri slimības uzliesmojumi vai sekundāri slimības gadījumi - visi slimības uzliesmojumi vai gadījumi, kuri tiek konstatēti pēc pirmo reizi apstiprinātas slimības diagnozes; 2.17. dzīvnieka saslimšanas gadījums vai ar slimības izraisītāju inficēts dzīvnieks - jebkurš uzņēmīgs dzīvnieks vai tā līķis, kuram oficiāli apstiprināta diagnoze šādos gadījumos: 2.17.1. slimības klīniskie simptomi vai pēcnāves patologanatomiskās izmaiņas precīzi savienojamas ar inficēšanos ar slimības izraisītāju; 2.17.2. uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanās oficiāli apstiprināta laboratoris­kajos izmeklējumos, kuri veikti references laboratorijā (laboratorija, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem par references laboratorijas statusu piešķirtas references laboratorijas tiesības slimības diagnostikā); 2.18. primārs slimības gadījums uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā - slimības uzliesmojums, kuru konstatē uzņēmīgo savvaļas dzīv­nieku populācijas teritorijā, ja tajā netiek piemēroti pasākumi atbilstoši šo noteikumu XX nodaļas prasībām; 2.19. reģions - Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) teritoriālās struktūrvienības kontrolei pakļauta teritorija, kas nav mazāka par 2000 km2 un kurā iekļauts vismaz viens rajons; 2.20. teritorija ar augstu novietnē audzētu vai turētu uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu - ģeogrāfisks apgabals 10 kilometru rādiusā ap novietni, kurā atrodas slimi vai potenciāli slimi uzņēmīgie dzīvnieki un kurā uzņēmīgo dzīvnieku blīvums ir lielāks par 1000 dzīvniekiem uz 1 km2 (novietne atrodas reģionā, kur uzņēmīgo dzīvnieku blīvums ir lielāks par 450 dzīvniekiem uz 1 km2, vai arī atrodas līdz 20 kilometru attālumā no šāda reģiona); 2.21. teritorija ar augstu cūku sugas dzīvnieku populācijas blīvumu - jebkurš ģeogrāfisks apgabals 10 kilometru rādiusā ap novietni, kurā atrodas slimas vai potenciāli slimas cūkas un kurā cūku blīvums ir lielāks par 800 cūkām uz 1 km2 (novietne atrodas reģionā, kur turēto cūku blīvums ir lielāks par 300 cūkām uz 1 km2, vai arī atrodas mazāk nekā 20 kilometru attālumā no šāda reģiona); 2.22. kompetenta iestāde - valsts pilnvarota iestāde, kura nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildes uzraudzību un kontroli (Latvijā - dienests); 2.23. pilnvarots veterinārārsts - praktizējošs veterinārārsts, kurš par konkrētu pretepizootisko pasākumu veikšanu (slimības profilakses nodrošinā­šana, kā arī slimības uzliesmojuma ierobežošana, apkarošana un kontrole) noslēdzis līgumu ar dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju; 2.24. specifiskiem mērķiem paredzēta norobežota platība uzņēmīgo dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai - laboratorija, zooloģiskais dārzs, dzīvnieku parks, iežogota platība, organizācija, iestāde vai centrs, kur dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar sugas selekciju vai dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu saistītiem mērķiem; 2.25. kontaktnovietne - novietne, kurā pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta amatpersona, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem, ir konstatējusi, ka slimības izraisītājs ar personām, dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, transportlīdzekļiem vai jebkādā citā veidā ir izplatījies no vietām, kur ir potenciāli slimi dzīvnieki vai potenciāli inficēti dzīvnieki, uz novietnēm; 2.26. epizootoloģisks - visu faktoru kopums, kas saistīts ar sistemātisku epizootoloģiskās informācijas vākšanu, analīzi, skaidrojumu un inficēšanās cēloņu noteikšanu, arī infekcijas slimību epizootoloģisko pētījumu veikšanu (īpaši attiecībā uz šo slimību izplatīšanos noteiktā laikā, noteiktā teritorijā, starp noteiktiem dzīvniekiem) un inficēšanās riska faktoru analīzi, lai izzinātu, prognozētu un ietekmētu epizootoloģisko situāciju, veicot attiecīgus profilakses un pretepizootiskos pasākumus, kā arī izvērtējot to efektivitāti; 2.27. transportlīdzeklis – lauksaimniecības dzīvnieku vai dzīvnieku barības pārvadāšanai aprīkots transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa sauszemi vai ūdens ceļu. 3 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr. 419; MK 10.09.2013. noteikumiem Nr. 767; MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 220) 3. Slimība ir epizootiska, ja tās izraisītājs ir patogēns vīruss, kas rada pārnadžu kārtas un biezpēdaiņu apakškārtas dzīvnieku saslimšanu. 4 3.1 Ja uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā konstatē slimības uzliesmojumu vai slimības gadījumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja slimības uzliesmojums vai slimības gadījums uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā ir tuvu valsts robežai un karantīnas zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem. 5 (MK 10.09.2013. noteikumu Nr.767 redakcijā) 4. Ja tiek konstatēts slimības uzliesmojums vai slimības gadījums uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā, valsts un pašvaldības iestāžu turpmākā darbība notiek saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu vai attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības plānu. 6 (MK 10.06.2008. noteikumu Nr.419 redakcijā) 5. Dienests slimības uzliesmojumu novietnē apstiprina, ja novietnē ir konstatēts dzīvnieka saslimšanas gadījums vai ar slimības izraisītāju inficēts dzīvnieks, kā arī šādos gadījumos: 5.1. slimības izraisītājs ir izolēts no dzīvnieka, tā iegūtajiem produktiem vai tas atrodas vidē, kurā uzturas uzņēmīgie dzīvnieki; 5.2. slimības klīniskie simptomi norāda par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu, un slimības izraisītāja antigēns vai tā ribonukleīnskābe, kas specifiska vienam vai vairākiem serotipiem, tiek konstatēti un identificēti paraugos, kuri savākti no vienas un tās pašas epizootoloģiskās grupas dzīvniekiem; 5.3. slimības klīniskās pazīmes novēro uzņēmīgajiem dzīvniekiem. Uzņēmīgajiem potenciāli slimajiem vai potenciāli inficētajiem dzīvniekiem konstatētas antivielas pret slimības izraisītāja strukturāliem vai nestrukturāliem proteīniem, un ir izslēgts seropozitivitātes iespējamais cēlonis - iepriekšēja vakcinācija, no mātes iegūtas antivielas vai nespecifiskas reakcijas; 5.4. slimības izraisītāja antigēns vai tā ribonukleīnskābe ir specifiska vienam vai vairākiem izolētiem un identificētiem slimības izraisītāja tipiem paraugos, kuri ņemti no uzņēmīgajiem dzīvniekiem. Uzņēmīgajiem dzīvniekiem ir antivielas pret slimības izraisītāja strukturāliem vai nestrukturāliem proteīniem, un ir izslēgts seropozitivitātes iespējamais cēlonis - iepriekšēja vakcinācija, no mātes iegūtas antivielas vai nespecifiskas reakcijas; 5.5. ir noteikta apstiprinātās slimības uzliesmojuma epizootoloģiskā saikne un ir īstenojies viens no šiem nosacījumiem: 5.5.1. vienam vai vairākiem dzīvniekiem ir antivielas pret slimības izraisītāja strukturāliem vai nestrukturāliem proteīniem, un ir izslēgts iespējamais seropozitivitātes cēlonis - iepriekšēja vakcinācija, no mātes iegūtas antivielas vai nespecifiskas reakcijas; 5.5.2. slimības izraisītāja antigēns vai tā ribonukleīnskābe ir specifiska vienam vai vairākiem izolētiem un identificētiem slimības izraisītāja serotipiem paraugos, kuri ņemti no uzņēmīgajiem dzīvniekiem; 5.5.3. vienam vai vairākiem pret slimību uzņēmīgiem dzīvniekiem anti­vielu testā ir konstatēta serokonversija no negatīva uz pozitīvu rezultātu pret slimības izraisītāja strukturāliem vai nestrukturāliem proteīniem, ir seroloģiski pierādījumi par aktīvu inficēšanos ar slimības izraisītāju, un ir izslēgts iespēja­mais seropozitivitātes cēlonis - iepriekšēja vakcinācija, no mātes iegūtas anti­vielas vai nespecifiskas reakcijas. Ja iepriekšējo izmeklējumu laikā uzņēmīga­jiem dzīvniekiem nav konstatēts seronegatīvs statuss, tad serokonversijas noteikšanai paraugus ņem no vieniem un tiem pašiem dzīvniekiem ne mazāk kā divas reizes ar vismaz 5 dienu intervālu, ja antivielas nosaka pret antigēna strukturāliem proteīniem, un vismaz ar 21 dienas intervālu, ja antivielas nosaka pret antigēna nestrukturāliem proteīniem; 5.5.4. uzņēmīgajiem dzīvniekiem ir novērotas klasiskas slimības klīniskās pazīmes. 7 5.1 Mutes un nagu sērgas uzliesmojuma vai slimības gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus: 5.1 1. pārstrādā, ievērojot Regulas Nr. 1069/2009 nosacījumus un Regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju; 5.1 2. sadedzina atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļas prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotā vietā, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus; 5.1 3. aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām. 8 (MK 10.09.2013. noteikumu Nr.767 redakcijā) 5.2 Liellopu, aitu, kazu izcelsmes blakusprodukti, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti ir specifiskā riska materiāls, pieder pie pirmās kategorijas materiāla. Liellopu, aitu, kazu izcelsmes blakusprodukti, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti nav specifiskā riska materiāls, kā arī cūku, aitu, kazu un citu uzņēmīgo dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. 9 (MK 10.09.2013. noteikumu Nr.767 redakcijā) II. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence 6. Šajos noteikumos noteikto prasību izpildi nodrošina dienests, kā arī valsts un pašvaldības iestādes, kas iekļautas Valsts civilās aizsardzības plānā un attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības plānā, lai veiktu neatliekamos preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus. 10 (MK 10.06.2008. noteikumu Nr.419 redakcijā) 7. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic: 7.1. dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja slimība ir konstatēta vai ir aizdomas par slimības gadījumu uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā; 7.2. dienests, ja slimība ir konstatēta vai ir aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu novietnēs vai specifiskiem mērķiem paredzētās norobežotās platībās uzņēmīgo dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai. 11 8. Dienests kontrolē, vai tiek ievērotas šādas prasības attiecībā uz slimības vakcīnu lietošanu, ražošanu, pārdošanu, tirdzniecību un izmantošanu: 8.1. jebkuru dzīvnieku patvaļīga vai ar dienestu nesaskaņota vakcinācija pret slimību un hiperimūno serumu lietošana ir aizliegta, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus; 8.2. slimības vakcīnas ražo, uzglabā, lieto, izplata un pārdod dienesta uzraudzībā; 8.3. ar slimības vakcīnu atļauts tirgoties tikai normatīvajos aktos par veterināro zāļu marķēšanu, izplatīšanu un kontroli noteiktajā kārtībā un dienesta uzraudzībā; 8.4. slimības vakcīnu laboratoriskai izmeklēšanai, zinātniskajiem pētīju­miem vai vakcīnu testēšanai lieto tikai ar dienesta atļauju, ievērojot bioloģiskās drošības nosacījumus. 12 9. 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts primārais slimības uzliesmo­jums novietnē vai primārs slimības gadījums uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā, dienests par to ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, izmantojot elektronisko infekcijas slimību paziņošanas sistēmu. Ziņojumā (rakstiski un elektroniski) iekļauj: 9.1. informācijas paziņošanas datumu; 9.2. informācijas paziņošanas laiku; 9.3. norādi par slimības konstatēšanu Latvijā; 9.4. slimības nosaukumu un slimības izraisītāja tipu, ja tas ir noteikts; 9.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaitu; 9.6. slimības uzliesmojuma tipu; 9.7. ar primāro slimības uzliesmojumu saistīto citu slimības uzliesmojumu skaitu; 9.8. novietnes ģeogrāfisko atrašanās vietu un reģionu; 9.9. citus reģionus, kuri pakļauti ierobežojumiem; 9.10. datumu, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta, un slimības oficiālās apstiprināšanas metodi; 9.11. datumu, kurā tika konstatētas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu; 9.12. pirmās inficēšanās novērtēšanas datumu; 9.13. slimības izcelsmi, ja to iespējams noteikt; 9.14. veiktos slimības kontroles pasākumus. 13 10. Dienests papildus šo noteikumu 9.punktā minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm šādas ziņas: 10.1. uzņēmīgo dzīvnieku skaits pa sugām slimības skartajā novietnē; 10.2. mirušo uzņēmīgo dzīvnieku skaits pa sugām un kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti dzīvnieki) novietnē; 10.3. to uzņēmīgo dzīvnieku skaits pa kategorijām, kuriem ir apstiprināta saslimšana, un mirstības pakāpe; 10.4. nogalināto uzņēmīgo dzīvnieku skaits slimības skartajā novietnē; 10.5. pārstrādājamo dzīvnieku līķu skaits; 10.6. attālums no slimības uzliesmojuma vietas līdz tuvākajai uzņēmīgo dzīvnieku novietnei; 10.7. inficēto vai mirušo uzņēmīgo dzīvnieku izcelsmes vieta, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts kautuvē vai transport­līdzeklī. 14 11. Pēc sekundāra slimības uzliesmojuma novietnē vai sekundāra slimības gadījuma uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā šo noteikumu 9. un 10.punktā minēto informāciju dienests elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm katras nedēļas pirmajā darbdienā. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij. 15 12. Par jebkuru slimības uzliesmojumu vai slimības gadījumu novietnē dienests sagatavo un elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju: 12.1. datums, kad novietnē esošie uzņēmīgie dzīvnieki nogalināti un pārstrādāti; 12.2. nogalināto uzņēmīgo dzīvnieku laboratorisko izmeklējumu rezultāti; 12.3. nogalināto un pārstrādāto uzņēmīgo dzīvnieku, kā arī nokauto uzņēmīgo dzīvnieku (norādot, kad uzņēmīgie dzīvnieki nokauti) skaits pa novietnēm, uz kurām tiek attiecināti šo noteikumu 60., 61. un 62.punktā minētie nosacījumi; 12.4. infekcijas slimības iespējamā izcelsmes vieta; 12.5. slimības izraisītāja ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai dzīvnieku saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī; 12.6. ja uzņēmīgie dzīvnieki ir nogalināti kontaktnovietnē vai novietnē, kurā ir aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu, papildus norāda: 12.6.1. uzņēmīgo dzīvnieku nogalināšanas datumu, nogalināto uzņēmīgo dzīvnieku skaitu pa kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti dzīvnieki) un novietni, kurā uzņēmīgie dzīvnieki tika nogali­nāti. Ja uzņēmīgie dzīvnieki kontaktnovietnē netiek nogalināti, norāda iemeslu; 12.6.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni, slimības izraisītāja pārnešanas iespējām, kas sekmē slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm; 12.6.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem un nogalinātajiem dzīvniekiem. 16 13. Slimības efektīvai apkarošanai dienests izstrādā rīcības plānu. 17 14. Rīcības plānā norāda darbību secību, kas nodrošina pieeju telpām, aprīkojumam, personālam un materiāliem, kuri nepieciešami ātrai un efektīvai slimības uzliesmojuma apkarošanai, koordināciju starp valsts un pašvaldību iestādēm, kas iekļautas valsts civilās aizsardzības plānā preventīvo, reaģēšanas, seku likvidēšanas un neatliekamo pasākumu veikšanā, kā arī nodrošina sadarbību ar blakus esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar blakus esošajām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk - trešās valstis). 18 15. Lai kontrolētu apzinātus slimības izraisītāja izplatīšanās gadījumus, rīcības plānā paredz pasākumus, ko nepieciešams īstenot, ja īsā laikposmā ir konstatēts liels skaits slimības uzliesmojumu, kurus izraisījuši pēc antigēnās struktūras atšķirīgi slimības izraisītāja serotipi vai celmi, kā arī nosaka: 15.1. ārkārtas vakcinācijā izmantojamās vakcīnas; 15.2. reģionus, kuros ir teritorija ar augstu novietnē audzētu vai turētu uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu vai augstu cūku sugas dzīvnieku populācijas blīvumu. 19 16. Rīcības plānu dienests iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā un pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas to publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Rīcības plānu atjauno un atkārtoti saskaņo ar Eiropas Komisiju ik pēc pieciem gadiem. 20 17. Dienests slimības apkarošanas pasākumos iesaistītajām iestādēm organizē slimības uzliesmojuma apkarošanas mācības sadarbībā ar blakus esošo Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm. Par mācību rezultātiem dienests informē Eiropas Komisiju. Mācību organizēšanā ievēro vienu no šādiem nosacījumiem: 17.1. mācības rīko divas reizes piecu gadu laikā (pirmo reizi - triju gadu laikā pēc rīcības plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā); 17.2. mācības rīko piecu gadu laikā pēc pēdējā lielākā un efektīvi apkarotā epizootiskas slimības uzliesmojuma valstī; 17.3. vienu no šo noteikumu 17.1.apakš­punktā minētajām slimības uzliesmojuma mācībām aizvieto ar citām sauszemes dzīvnieku epizootiskas slimības uzliesmojuma apkarošanas mācībām; 17.4. ja valstī nav konstatēta liela uzņēmīgo dzīvnieku populācija, mācības rīko kopā ar blakus esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 21 18. Šo noteikumu 19.punktā minēto ekspertu grupu izveido un tās sastāvu ar rīkojumu apstiprina dienests. Ekspertu grupa palīdz dienestam veikt epizootoloģiskos pētījumus, noteikt paraugu ņemšanas kārtību laboratoriskajiem izmeklējumiem, organizē paraugu testēšanu un interpretē laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī piedalās slimības apkarošanas pasākumos. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju: 18.1. iespējamais slimības izraisītāja klātbūtnes ilgums ganāmpulkā, līdz rodas aizdomas par saslimšanu vai tiek saņemts attiecīgs ziņojums par dzīvnieku saslimšanu; 18.2. iespējamie slimības izcelsmes avoti un tādu potenciāli inficēto novietņu daudzums, kuras var apdraudēt viens izcelsmes avots; 18.3. personu, transportlīdzekļu, uzņēmīgo dzīvnieku, to līķu, spermas, gaļas vai jebkura cita iespējamā slimības pārnesēja pārvietošanās ceļi uz potenciāli inficēto novietni vai no tās; 18.4. slimības izraisītāja pārnešanas iespējas uz citu valstu teritoriju. Ja šādi draudi pastāv, dienests nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju, infekcijas slimības apdraudēto valsti un Eiropas Savienības dalībvalstis. 22 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 19. Ekspertu grupā iekļauj epizootologus, veterināros zinātniekus, biologus, virusologus, speciālistus vides drošības jautājumos, kā arī citas personas, kuru kompetence nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi. Ekspertu grupas darbības finansēšanu nodrošina no dienestam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ekspertu grupa pilda šādus pienākumus: 19.1. ja radušās aizdomas par slimības uzliesmojumu: 19.1.1. novērtē epizootoloģisko situāciju un slimības klīnisko ainu; 19.1.2. sniedz informāciju par paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu, kas nepieciešama slimības diagnostikai, kā arī par papildus veicamajām darbībām un pasākumiem; 19.2. slimības uzliesmojuma gadījumā: 19.2.1. izvērtē slimības klīniskās pazīmes un analizē epizootoloģiskos pētījumus, lai savāktu vajadzīgo informāciju par slimības izcelsmi, slimības izraisītāja ievazāšanas datumu un iespējamo slimības izplatību teritorijā; 19.2.2. iegūto informāciju un apstrādātos datus sniedz dienestam; 19.3. konsultē par slimības izpētes un laboratoriskās izmeklēšanas procedūru, paraugu ņemšanu, kontroli un citiem veicamajiem pasākumiem, tai skaitā konsultē par veicamajiem bioloģiskās drošības pasākumiem novietnēs vai uzņēmumos un par ārkārtas vakcinācijas stratēģiju; 19.4. piedalās epizootoloģiskajos pētījumos; 19.5. papildina epizootoloģiskos datus ar ģeogrāfisku, meteoroloģisku un cita veida informāciju; 19.6. analizē epizootoloģisko izmeklējumu rezultātus un regulāri veic riska novērtēšanu; 19.7. sniedz ieteikumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi, pārstrādājot dzīvnieku liemeņus un dzīvnieku izcelsmes atkritum­produktus. 23 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1013) 20. Ja slimības uzliesmojums ir skāris nelielu skaitu dzīvnieku vai slimības uzliesmojums ir konstatēts reģionā, kurā ir teritorija ar zemu novietnē audzētu vai turētu uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu vai zemu cūku sugas dzīvnieku populācijas blīvumu, dienests slimības apkarošanā var lūgt asistēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu grupu. Vienošanos par Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu grupas palīdzību un darbības kārtību dienests nosaka rīcības plānā. 24 21. Dienests pēc slimības uzliesmojuma valstī izveido centrālo vienību un teritoriālās vienības (vienībās ietilpst valsts un pašvaldību iestāžu, dienesta, Valsts meža dienesta pilnvarotas amatpersonas, kuras plāno, koordinē un uzrauga slimības apkarošanas pasākumus). Centrālā vienība vada un uzrauga teritoriālās vienības un nosaka, kādi uzdevumi tām veicami. 25 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 22. Centrālā vienība: 22.1. plāno slimības kontroles pasākumus atbilstoši šo noteikumu prasībām; 22.2. ātri un efektīvi koordinē teritoriālo vienību darbu un uzrauga noteikto pasākumu īstenošanu; 22.3. apgādā teritoriālās vienības ar personālu un citiem konkrēto uzdevumu izpildei nepieciešamajiem resursiem; 22.4. sagatavo informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām valsts iestādēm, tai skaitā valsts kompetentajām vides iestādēm un organizācijām, kā arī veterinārajām, lauksaimniecības un tirdzniecības organizācijām un iestādēm; 22.5. organizē ārkārtas vakcinācijas kampaņu un nosaka vakcinācijas zonas robežas; 22.6. sazinās ar references laboratorijām, lai pēc iespējas ātrāk nodroši­nātu visu paraugu laboratorisko izmeklēšanu; 22.7. sazinās ar kompetentajām vides iestādēm, lai koordinētu darbības veterinārajā un vides drošības jomā; 22.8. sazinās ar plašsaziņas līdzekļiem un informē tos; 22.9. sazinās ar izpildītājiem, lai nodrošinātu īpašu tiesisko līdzekļu pienācīgu īstenošanu. 26 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 23. Dienests nodrošina centrālo vienību ar konkrēto uzdevumu veikšanai nepie­ciešamajiem līdzekļiem (arī personālu, telpām un aprīkojumu), kā arī: 23.1. pieprasa no valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" informāciju par ganāmpulku identificēšanas un dzīvnieku atrašanās vietas noteikšanas sistēmu; 23.2. apgādā ar piemērotiem sakaru līdzekļiem (arī telefonu, faksu un, ja iespējams, ierīcēm saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem); 23.3. nodrošina ar sakaru sistēmu, lai varētu sazināties ar teritoriālajām vienībām, references laboratoriju un citām slimības apkarošanas procesā iesaistītām institūcijām un organizācijām; 23.4. apgādā ar kartēm un citiem informācijas avotiem, ko var izmantot kontroles pasākumu vadīšanā; 23.5. nodrošina ar žurnāliem, kuros hronoloģiskā secībā reģistrē visus ar slimības uzliesmojumu saistītos notikumus, lai varētu koordinēt dažādas darbības; 23.6. nodrošina ar to valsts un starptautisko organizāciju un references laboratoriju sarakstu, kuras iesaistītas slimības uzliesmojuma apkarošanā un ar kurām sazinās slimības uzliesmojuma gadījumā; 23.7. nodrošina ar to darbinieku un citu personu sarakstu, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā var nekavējoties ie­sais­tīt darbā teritoriālajās vienībās vai ekspertu grupā; 23.8. nodrošina ar to kompetento vides aizsardzības iestāžu un organizāciju sarakstu, ar kurām sazinās slimības uzliesmojuma gadījumā; 23.9. nodrošina ar kartēm, kurās norādītas dzīvnieku izcelsmes atkritum­produktu pārstrādes vietas; 23.10. nodrošina ar to apstrādes un pārstrādes uzņēmumu sarakstu, kuriem atļauts apstrādāt vai pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus un kurus var pilnvarot veikt atsevišķas darbības slimības uzliesmojuma gadījumā (norāda adresi, kompetenci un citu kontaktinformāciju); 23.11. nodrošina ar pasākumu sarakstu, lai kontrolētu un novērstu dezinfekcijas līdzekļu noteci, kā arī ķermeņu audu un šķidrumu (pēc liemeņu sadalīšanās) pārvietošanos vidē, īpaši virszemes un pazemes ūdeņos. 27 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 24. Slimības apkarošanas kampaņas laikā rīcības plānā norāda teritoriālo vienību atrašanās vietu, kā arī organizāciju un personāla sarakstu un personāla izmitināšanas iespējas. Personālu apgādā ar ierīcēm, vadības sistēmām, sakaru līnijām un informācijas kanāliem. 28 25. Teritoriālās vienības uzdevumus veic sadarbībā ar centrālo vienību, nodrošinot saskaņotu rīcību, lai garantētu ātru šajos noteikumos minēto prasību īstenošanu slimības uzliesmojuma gadījumā. 29 26. Teritoriālajās vienībās darbojas apmācīts personāls, kuru apgādā ar ierīcēm un aprīkojumu, nodrošina ar skaidru vadības struktūru un efektīvu pārvaldi, lai garantētu ātru to pasākumu īstenošanu, kas attiecas uz epizoo­toloģisko izmeklēšanu, vides aizsardzību, dzīvnieku izcelsmes atkritum­produktu pārstrādi, norobežoto zonu uzraudzību, potenciāli slimu un potenciāli inficētu dzīvu dzīvnieku un potenciāli inficētu dzīvnieku izcelsmes produktu atrašanu, dzīvnieku labturību un piespiedu kaušanu, mazgāšanu un dezinfekciju, ārkārtas vakcinācijas uzsākšanu un visu citu stratēģisko lēmumu ātru īstenošanu. 30 (MK 10.06.2008. noteikumu Nr.419 redakcijā) 27. Dienests teritoriālās vienības apgādā ar: 27.1. vismaz vienu telefona līniju, kas rezervēta saziņai ar centrālo vienību; 27.2. pieejamu telefona līniju, pa kuru lauksaimnieki un citi lauku iedzīvotāji var iegūt precīzu informāciju par veicamajiem pasākumiem; 27.3. personālu, kura rīcībā ir saziņas līdzekļi un aprīkojums datu efektīvai apstrādei; 27.4. reģistrācijas sistēmu, kas savienota ar centrālo vienību un datu bāzēm, references laboratoriju un citām iestādēm un organizācijām; 27.5. kopīgu žurnālu visu ar slimības uzliesmojumu saistīto notikumu reģistrēšanai hronoloģiskā secībā, lai saistītu un koordinētu dažādas darbības; 27.6. aktuālu to personu sarakstu (ieskaitot katra reģiona privātos veterinārārstus un vietējās organizācijas), ar kurām sazinās un kuras iesaista slimības uzliesmojuma apkarošanā; 27.7. aktuālu to uzņēmumu sarakstu, kuros slimības uzliesmojuma gadījumā veic šo noteikumu 53., 54., 60., 61. un 62.punktā noteiktos pasākumus; 27.8. aktuālu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu sadedzināšanas vai apglabāšanas vietu sarakstu; 27.9. aktuālu katra reģiona kompetento iestāžu sarakstu. Sarakstā iekļauj arī vides aizsardzības organizācijas (sabiedriskās organizācijas un valsts iestādes), ar kurām sazinās un kuras iesaista slimības uzliesmojuma apkarošanā; 27.10. informāciju par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu apglabā­šanas vietām, kas nerada kaitējumu videi, jo sevišķi virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem; 27.11. to dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un apglabā­šanas uzņēmumu sarakstu, kuriem atļauts pārstrādāt vai apglabāt dzīvnieku līķus un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus; 27.12. pasākumu sarakstu, lai kontrolētu dezinfekcijas līdzekļu noteci, kā arī ķermeņu audu un šķidrumu (pēc liemeņu sadalīšanās) pārvietošanos vidē, īpaši virszemes un pazemes ūdeņos. 31 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) III. Pasākumi, ja ir aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās 28. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, kautuves darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kurai ir saskare ar dzīvniekiem, nekavējoties ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu. 32 29. Pēc tam kad saņemts ziņojums par aizdomām par dzīvnieku saslimšanu, dienesta amatpersona nekavējoties veic izmeklēšanu, lai noteiktu dzīvnieku saslimšanas cēloni vai izslēgtu dzīvnieku saslimšanu, kā arī ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. 33 30. Ja ir aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās, šīs telpas un platības pakļauj uzraudzībai un dienesta amatpersona: 30.1. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks izveido visu sugu dzīvnieku reģistru un uzskaita dzīvniekus pa kategorijām - nobeigušies, inficēti, ir aizdomas par saslimšanu, dzimušie dzīvnieki. Vizītes laikā dienesta amatpersona pārbauda reģistra datu atbilstību faktiskajam stāvoklim un, ja nepieciešams, izdara attiecīgus grozījumus reģistrā; 30.2. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks iegūto piena, piena produktu, gaļas, gaļas produktu, liemeņu, jēlādu, ādu, vilnas, spermas, embriju, olšūnu, vircas, mēslu, pakaišu, kā arī dzīvnieku barības daudzumu reģistrē šo noteikumu 30.1.apakšpunktā minētajā reģistrā un reģistra datus papildina; 30.3. kontrolē, lai visi telpās un platībās esošie dzīvnieki tiek ierobežoti to turēšanas vietās vai tiek izolēti citā daļā; 30.4. kontrolē, lai neviens uzņēmīgais dzīvnieks netiek izvests vai ievests, izņemot gadījumus, kad ferma vai cirka dzīvnieku turēšanas telpas sastāv no vairākām epizootoloģiskām vienībām un visi uzņēmīgie dzīvnieki tajās tiek turēti to atrašanās vietās vai izolēti citā daļā; 30.5. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks pie telpu ieejām un izejām izvieto ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātus dezinfekcijas pārklājus. Jebkura persona, kas ienāk telpās vai iziet no tām, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, ko noteikusi dienesta amatpersona), lai samazinātu slimības izraisītāja izplatīšanās iespējas; 30.6. saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām piedalās epizootolo­ģiskajos pētījumos; 30.7. noņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem epizootoloģisko pētījumu sekmēšanai saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem. 34 31. Ja ir aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzē­tās nožogotās platībās: 31.1. aizliegts izvest uzņēmīgo dzīvnieku gaļu, liemeņus, gaļas produktus, pienu, piena produktus, spermu, olšūnas, embrijus, kā arī dzīvnieku barību, materiālus, priekšmetus vai citas substances - vilnu, jēlādu, ādu, sarus - vai dzīv­nie­ku izcelsmes atkritumproduktus, vircu, mēslus, pakaišus un citus materiālus; 31.2. aizliegta citu sugu dzīvnieku pārvietošana, izņemot gadījumus, ja šāda pārvietošana notiek ar dienesta amatpersonas atļauju, nodrošinot slimības izraisītāja neizplatīšanos; 31.3. aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās no šīm telpām un platībām un uz tām, izņemot gadījumus, ja šāda pārvietošanās notiek ar dienesta amatpersonas atļauju, nodrošinot slimības izraisītāja neizplatīšanos. 35 32. Ja šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minēto ierobežojumu dēļ ir apgrūtināta piena uzglabāšana, ar dienesta amatpersonas atļauju pienu: 32.1. iznīcina telpās uz vietas; 32.2. dienesta amatpersonas uzraudzībā transportē uz apstrādes vietu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumu, nodrošinot piena transportēšanu ar transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti tā, lai nodrošinātu slimības izraisītāja neizplatīšanos vidē. 36 33. Šo noteikumu 30. un 31.punktā minētie ierobežojumi attiecas arī uz citām fermām, cirka dzīvnieku turēšanas telpām, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētām nožogotām platībām, kuru novietojums, apstākļi tajās vai kontakts ar potenciāli slimajiem vai potenciāli inficētajiem dzīvniekiem rada pamatu aizdomām par uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanos. 37 34. Šo noteikumu 30.punktā un 31.1.apakš­punktā minētie ierobežojumi attiecas arī uz kautuvēm, robežkontroles punktiem vai transportlīdzekļiem, ja uzņēmīgie dzīvnieki kautuvēs, robežkontroles punktos vai transportlīdzekļos rada aizdomas par inficēšanos ar slimības izraisītāju. 38 35. Dienests nosaka pagaidu kontroles zonu ap potenciāli inficēto fermu, cirka dzīvnieku turēšanas telpām vai savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētām nožogotām platībām, ņemot vērā šādus apstākļus: 35.1. epizootoloģiskā situācija; 35.2. potenciāli inficēto telpu vai platību atrašanās teritorijā, kurā ir augsts novietnē audzētu vai turētu uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvums vai augsts cūku sugas dzīvnieku populācijas blīvums; 35.3. teritorijā ir intensīva ar uzņēmīgajiem dzīvniekiem kontaktā esošu personu un dzīvnieku kustība; 35.4. ziņojumu aizkavēšanās par potenciāli slimu vai potenciāli inficētu uzņēmīgo dzīvnieku atrašanu; 35.5. nepietiekama informācija par iespējamo slimības izcelsmi un tās izplatīšanās ceļiem. 39 36. Šo noteikumu 35.punktā minētās pagaidu kontroles zonas telpās un platībās, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, piemēro šo noteikumu 29.punktā, 30.1., 30.4.apakšpunktā un 31.punktā noteiktos pasākumus un ierobežojumus. 40 37. Pagaidu kontroles zonā noteiktos ierobežojumus dienests papildina ar ierobežojumu noteikšanu visu sugu dzīvnieku pārvadāšanai lielākā teritorijā vai visā valsts teritorijā. Pret slimību neuzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus nedrīkst piemērot ilgāk par 72 stundām kopš pagaidu kontroles zonas noteikšanas, izņemot gadījumus, kad ir pamatots iemesls šīs pārvadāšanas ierobežošanai. 41 38. Dienests, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju vai citus apstākļus, kas norāda par slimības nekontrolējamu izplatīšanos, izstrādā un īsteno apkarošanas programmu, kuras laikā slimības apkarošanai atļauts nogalināt potenciāli slimus uzņēmīgos dzīvniekus vai tādus uzņēmīgos dzīvniekus, kuri nāk no epizootoloģiski saistītām vienībām vai tuvumā esošām telpām vai platībām. 42 39. Šo noteikumu 38.punktā minētajā gadījumā dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts telpās vai platībās veic uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, kā arī saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. 43 40. Pirms šo noteikumu 38.punktā minēto pasākumu piemērošanas dienests informē Eiropas Komisiju. 44 41. Šajā nodaļā minētās prasības un ierobežojumi ir spēkā, kamēr aizdomas par uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanu tiek atzītas par neesošām. 45 IV. Pasākumi, ja konstatēta uzņēmīgo dzīvnieku saslimšana fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās 42. Ja fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās, savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās konstatē dzīvnieku saslimšanu, papildus šo noteikumu 29., 30., 31. un 32.punktā minētajiem pasākumiem un ierobežojumiem dienesta amatpersona: 42.1. kontrolē un uzrauga, lai telpās un platībās esošie visi uzņēmīgie dzīvnieki tiek nekavējoties nogalināti uz vietas. Dzīvniekus dienesta amat­personas uzraudzībā atļauts nogalināt arī speciālā šim nolūkam paredzētā vietā, ja ir nodrošināta slimības izraisītāja izplatīšanās riska novēršana uzņēmīgo dzīvnieku transportēšanas un nogalināšanas laikā un par nogalināšanas veidu un tā piemērošanas apmēru ir informēta Eiropas Komisija; 42.2. saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem, kā arī lai nodrošinātu epizootoloģisko pētījumu veikšanu, nodrošina paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem uzņēmīgo dzīvnieku nogalināšanas vietā. Paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem tiek ņemti tikai slimības izcelsmes vietā, bet slimības izplatīšanās vietās, kuras epizootoloģiski saistītas ar slimības izcelsmes vietu, paraugus ņem, lai nodrošinātu epizootoloģisko pētījumu veikšanu; 42.3. kontrolē un uzrauga, lai uzņēmīgo dzīvnieku līķi tiek pārstrādāti vai iznīcināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti; 42.4. kontrolē un uzrauga, lai visi produkti (piens, piena produkti, gaļa, gaļas produkti, liemeņi, jēlāda, āda, vilna, sperma, embriji, olšūnas, virca, mēsli, pakaiši, kā arī dzīvnieku barība) tiek izolēti līdz atzīšanai par nepiesārņotiem vai pārstrādāšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti; 42.5. kontrolē, lai pēc uzņēmīgo dzīvnieku iznīcināšanas, līķu izvākšanas un produktu pārstrādes vai apstrādes telpas un apkārtne, transportlīdzekļi, kuri izmantoti uzņēmīgo dzīvnieku, atkritumu un produktu pārvadāšanai, kā arī potenciāli piesārņotais ekipējums tiek mazgāts un dezinficēts; 42.6. kontrolē, lai cilvēku apdzīvotās telpas vai darba telpas, kuras ir potenciāli piesārņotas ar slimības izraisītāju, tiktu atbilstoši dezinficētas saskaņā ar dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta norādījumiem; 42.7. kontrolē ganāmpulka atjaunošanu saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktā noteikto kārtību. 46 (Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.767) 43. Veicot mazgāšanu un dezinfekciju, ievēro šādas prasības: 43.1. mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru dokumentē īpašā žurnālā vai dzīvnieku īpašnieka pārziņā esošā reģistrā. Minēto procedūru veic saskaņā ar dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta norādījumiem; 43.2. izmantojamie mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kā arī to darba šķīdumu koncentrācija ir reģistrēta un atļauta lietošanai Latvijā kā veterinārās higiēnas bioloģiskie līdzekļi, un tie nodrošina slimības izraisītāja iznīcināšanu; 43.3. mazgāšanu un dezinfekciju veic kopā ar deratizāciju un dezinsekciju, nodrošinot minimālu izmantojamo līdzekļu ietekmi uz vidi; 43.4. izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi ir iedarbīgi, tiem ir maza ie­tekme uz vidi un cilvēku veselību, un tos var izmantot mūsdienīgās tehnoloģijās; 43.5. mazgāšanu un dezinfekciju veic saskaņā ar šo noteikumu XIX noda­ļas prasībām. 47 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 44. Dienests kontrolē, lai: 44.1. uzņēmīgo dzīvnieku piens, piena produkti, gaļa, gaļas produkti, liemeņi, jēl­āda, āda, vilna, sperma, embriji, olšūnas, virca, mēsli, pakaiši, kā arī dzīvnieku barība, kas iegūta fermā, cirka dzīvnieku turēšanas telpās vai savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās, kurās ir oficiāli apstiprināta uzņēmīgo dzīvnieku saslimšana, tiek atklāta, savākta un pārstrādāta; 44.2. uzņēmīgo dzīvnieku sperma, olšūnas un embriji, kas iegūti laik­posmā no iespējamā slimības izraisītāja iekļūšanas brīža līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek atklāti, savākti un pārstrādāti; 44.3. citas šo noteikumu 44.2.apakšpunktā neminētās substances tiek apstrādātas dienesta amatpersonas uzraudzībā, nodrošinot slimības izraisītāja iznīcināšanu un nepieļaujot slimības izplatīšanos. 48 45. Slimības uzliesmojuma gadījumā dienests, izvērtējot epizootoloģisko situāciju: 45.1. var dot rīkojumu nogalināt pret slimību neuzņēmīgos dzīvniekus telpās un platībās, kur ir konstatēta saslimšana, nodrošinot slimības izraisītāja neizpla­tīšanos, izņemot gadījumu, ja pret slimību neuzņēmīgos dzīvniekus izolē, telpas dezinficē, bet zirgu dzimtas dzīvniekus identificē, lai kontrolētu to pārvie­tošanos; 45.2. var dot rīkojumu nogalināt visus dzīvniekus epizootoloģiski ar slimības izcelsmes vietu sais­tītās telpās un platībās, ja epizootoloģiskā informācija vai citi pierādījumi norāda uz šo telpu un platību potenciālu piesārņošanu. Saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem ņem paraugus un veic uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu. Par šo pasākumu piemērošanu dienests informē Eiropas Komisiju pirms to īstenošanas; 45.3. pēc tam kad apstiprināts slimības primārais uzliesmojums, veic sagatavošanas darbus ārkārtas vakcinācijai teritorijā, kas nav mazāka par uzraudzības zonu; 45.4. var noteikt pagaidu kontroles zonu un piemērot slimības apkaro­šanas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 35., 36., 37., 38. un 39.punktā noteiktajām prasībām. 49 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 46. Iznīcināto uzņēmīgo dzīvnieku ganāmpulka atjaunošanā ievēro šādus vispārīgus nosacījumus: 46.1. ganāmpulka atjaunošanu sāk ne ātrāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc telpu noslēguma dezinfekcijas; 46.2. ganāmpulka atjaunošanai uzņēmīgos dzīvniekus ieved šādā kārtībā: 46.2.1. tos atved no teritorijām, kuras nav pakļautas dzīvnieku veselības ierobežojumiem saistībā ar slimības uzliesmojumu; 46.2.2. tie nav inficēti ar slimības izraisītāju. Govju vai cūku ganāmpulka atjaunošanai lēmumu par dzīvnieku veselību pieņem dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts, pamatojoties uz klīnisko izmeklējumu rezultātiem, bet citu sugu uzņēmīgo dzīvnieku ganāmpulka atjaunošanai - iegūstot pret slimības izraisītāju negatīvus laboratoriskos izmeklējumus dzīvnieku novērošanas perioda beigās; 46.3. ganāmpulka atjaunošanai paredzētajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem ir negatīva imūnreakcija un: 46.3.1. to izcelsmes vieta ir telpas vai platības, kuras atrodas 10 kilometru rādiusā ap teritoriju, kur pēdējo 30 dienu laikā nav konstatēts slimības uzliesmo­jums; 46.3.2. tiem veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. 50 47. Neatkarīgi no saimniekošanas veida, ko praktizē fermā, cirka dzīv­nieku turēšanas telpās vai savvaļas dzīvnieku turēšanai un nošaušanai paredzētās nožogotās platībās, ganāmpulka atjaunošanā ievēro šādu kārtību: 47.1. dzīvniekus ieved visās ražošanas vienībās un ēkās; 47.2. ja telpās ir vairāk nekā viena ražošanas vienība vai ēka, dzīvniekus tajās ievieto pakāpeniski. Dzīvnieku ievietošanas laikā neviens uzņēmīgais dzīvnieks nedrīkst atstāt telpu vai platību teritoriju, kamēr visi ievietotie dzīv­nieki visās vienībās un ēkās neatbilst ganāmpulka atjaunošanas vispārīgajiem nosacījumiem; 47.3. pirmajās 14 dienās pēc dzīvnieku ievietošanas pilnvarots veterinār­ārsts klīniski izmeklē uzņēmīgos dzīvniekus ik pēc trim dienām; 47.4. laikposmā no piecpadsmitās līdz divdesmit astotajai dienai pēc dzīvnieku ievietošanas pilnvarots veterinārārsts klīniski izmeklē uzņēmīgos dzīvniekus reizi nedēļā; 47.5. ne agrāk kā 28 dienas pēc pēdējā dzīvnieka ievietošanas pilnvarots veterinār­ārsts klīniski izmeklē visus dzīvniekus un saskaņā ar šo noteikumu 142.punkta prasībām noņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai atklātu antivielas pret slimības izraisītāju. 51 48. Ganāmpulka atjaunošanu uzskata par pabeigtu, ja laboratoriskajos izmeklējumos, kuri tiek veikti saskaņā ar šo noteikumu 47.5.apakšpunkta prasībām, ir iegūti negatīvi rezultāti. 52 49. Ganāmpulka atjaunošanas procesā atļauts: 49.1. izmantot kontroldzīvniekus (dzīvnieku grupa, kura tiek ievietota noteiktā telpā vai platībā, lai novērtētu to iespējas saslimt), ja telpās vai platībās ir grūti veikt mazgāšanu un dezinfekciju, sevišķi, ja dzīvnieki tiek turēti aploku sistēmā; 49.2. veikt papildu pasākumus, kas nodrošina slimības efektīvu ierobežo­šanu. 53 50. Šo noteikumu 47.2., 47.3. un 47.4.apakš­punktā minēto kārtību ganāmpulka atjaunošanas laikā nepiemēro, ja ganāmpulku atjauno trīs mēnešus pēc pēdējā slimības uzliesmojuma 10 kilometru rādiusā ap telpām vai platībām, kurā notiek ganāmpulka atjaunošana. 54 51. Ganāmpulka atjaunošanas procesā profilaktiskās vakcinācijas zonā ievēro vienu no šādiem nosacījumiem: 51.1. ganāmpulka atjaunošanu veic saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 48., 49. un 50.punktā noteiktajām prasībām; 51.2. dzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai atved uz telpām vai platībām saskaņā ar šo noteikumu 206.punktā noteiktajām prasībām; 51.3. dzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai atved uz telpām vai platībām saskaņā ar šo noteikumu 208.1., 208.3. un 208.4.apakš­punktā noteiktajām prasībām. 55 52. Vakcinētu dzīvnieku ganāmpulku, kurš atrodas ārpus profilaktiskās vakcinācijas zonas, atjauno pēc tam, kad teritorijai ir noteikts no slimības brīvas teritorijas statuss. Ganāmpulku atjauno šādā kārtībā: 52.1. ja ganāmpulka atjaunošanai izmantoto vakcinēto uzņēmīgo dzīvnieku īpatsvars pārsniedz 75%, tad ne agrāk kā 28 dienas pēc uzņēmīgo dzīvnieku ievietošanas vakcinētos uzņēmīgos dzīvniekus izlases veidā pārbauda, lai atklātu antivielas pret slimības izraisītāja nestrukturāliem proteīniem, izmantojot šo noteikumu 142.punktā paredzētos statistiskos parametrus, bet nevakcinētiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem piemēro šo noteikumu 46., 47. un 48.punkta nosacījumus; 52.2. ja ganāmpulka atjaunošanai izmantoto vakcinēto uzņēmīgo dzīvnie­ku īpatsvars nepārsniedz 75%, tad nevakcinētos uzņēmīgos dzīvniekus uzskata par kontroldzīvniekiem un piemēro šo noteikumu 46., 47. un 48.punktā noteikto kārtību un nosacījumus. 56 V. Pasākumi, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts specifiskiem mērķiem paredzētā norobežotā platībā uzņēmīgo dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai, kautuvē, robežkontroles punktā, transportlīdzeklī, novietnē, kura sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, vai kontaktnovietnē 53. Ja slimības uzliesmojums draud izplatīties specifiskiem mērķiem paredzētā norobežotā platībā uzņēmīgo dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai, dienests nosaka bioloģiskās drošības pasākumus, lai pasargātu dzīvniekus no saslimšanas. Šie pasākumi ietver ierobežotu piekļuvi platībām, organizācijām, centriem vai iestādēm, vai šādu piekļuvi pakļauj ierobežojošiem pasākumiem. 57 54. Ja slimības uzliesmojums apstiprināts vienā no šo noteikumu 53.punktā minētajām vietām, dienests nosaka šo noteikumu 42.punktā minētos ierobežojošos pasākumus (izņemot dzīvnieku tūlītēju nogalināšanu), ja nav apdraudēts Eiropas Savienības dalībvalstu dzīvnieku veselības stāvoklis un šie pasākumi veicina slimības izraisītāja izplatīšanās riska samazināšanu. 58 55. Par šo noteikumu 54.punktā minēto pasākumu piemērošanu un pie­ņemtajiem lēmumiem dienests nekavējoties ziņo Eiropas Komisijai. Ja tiek saglabāti dzīvnieku ģenētiskie resursi, ziņojumā ietver informāciju par noviet­nēm, platībām vai teritorijām, kurās tiek piemēroti šo noteikumu 54.punktā minētie pasākumi. 59 56. Ja dzīvnieku saslimšana ir apstiprināta kautuvē, robežkontroles punktā vai transportlīdzeklī, dienests nodrošina, lai slimības skartajās telpās vai transportlīdzeklī tiek veikti šādi pasākumi: 56.1. visus uzņēmīgos dzīvniekus nekavējoties nogalina šajās telpās vai transport­līdzeklī; 56.2. nogalinātos uzņēmīgos dzīvniekus pārstrādā dienesta amatpersonas uzraudzībā tā, lai izvairītos no slimības izraisītāja izplatīšanas riska; 56.3. citus no slimajiem, potenciāli slimajiem vai potenciāli inficētajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem iegūtus atkritumus un produktus dienesta amat­personas uzraudzībā pārstrādā tā, lai izvairītos no slimības izraisītāja izplatīšanās riska; 56.4. kūtsmēslus vai vircu dezinficē, apstrādājot tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti; 56.5. ēkas un aprīkojumu, tai skaitā transportlīdzekļus, tīra un dezinficē dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā šo noteikumu 43.punktā noteiktajā kārtībā; 56.6. veic epizootoloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu. 60 (Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.767) 57. Uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanas gadījumā kautuvē, robežkontroles punktā vai transportlīdzeklī dienests kontrolē, lai kontaktnovietnēs tiktu veikti pasākumi, kas noteikti šo noteikumu 65., 66., 67. un 68.punktā. 61 58. Uzņēmīgos dzīvniekus kautuvē, robežkontroles punktā vai transport­līdzeklī ievieto ne ātrāk kā 24 stundas pēc telpu un transportlīdzekļu noslēguma mazgāšanas un dezinfekcijas darbu beigšanas. 62 59. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, kā arī to, vai kautuves, robežkontroles punkta vai transportlīdzekļa tuvumā esošajās novietnēs tiek konstatēta potenciāla uzņēmīgo dzīvnieku saslimšana, šo gadījumu uzskata par slimības uzliesmojumu kautuvē, robežkontroles punktā vai trans­portlīdzeklī. Pēc slimības uzliesmojuma paziņošanas novietnēs piemēro pasākumus, kas noteikti šo noteikumu 42.punktā, kā arī veic aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanu. 63 60. Ja uzņēmīgo dzīvnieku saslimšana tiek konstatēta novietnē, kura sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, un kādā no šīm vienībām nav konstatēta saslimšana, tad, izvērtējot slimības izplatīšanās risku, slimības neskartajā ražošanas vienībā atļauts neveikt tūlītēju dzīvnieku nokaušanu, bet visā novietnes teritorijā piemēro šo noteikumu 42.punktā noteiktās prasībās. 64 61. Šo noteikumu 60.punktā minētos pasākumus atļauts piemērot, ja dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts uzņēmīgo dzīvnieku klīniskās un laboratoriskās izmeklēšanas laikā, kura veikta pirms slimības apstiprināšanas, konstatējis, ka vismaz divu inkubācijas periodu garumā (govju un cūku sugas dzīvniekiem slimības izraisītāja inkubācijas periods ir 14 dienas, bet aitu, kazu sugas dzīvniekiem un citu sugu uzņēmīgajiem dzīvniekiem - 21 diena), pirms novietnē ir konstatēta slimība, ir izpildīti nosacījumi, kuri nodrošina slimības izraisītāja neizplatīšanos starp ražošanas vienībām, kā arī: 61.1. novietnes konstrukcija, darba organizācija un telpu lielums atļauj pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku pilnīgi atsevišķu izmitināšanu un turēšanu atsevišķos ganāmpulkos ar nodalītu gaisa telpu; 61.2. atsevišķo ražošanas vienību darbība, to nodrošināšana ar kūtīm un ganībām, kā arī uzņēmīgo dzīvnieku barošana, kūts­mēslu un vircas aizvākšana ir nodalīta un to veic īpašs personāls; 61.3. katrai vienībai ir atsevišķas ražošanas vienībās lietojamas mašīnas, pret slimības izraisītāju neuzņēmīgie dzīvnieki, kuri tiek izmantoti darbam, aprīkojums, iekārtas, instrumenti un dezinfekcijas iekārtas. 65 62. Divu vai vairāku ražošanas vienību novietnēs, kurās iegūst pienu, atļauts nepiemērot piena un piena produktu aprites aizkavēšanu, ja: 62.1. novietne atbilst šo noteikumu 61.punktā minētajiem nosacījumiem; 62.2. slaukšanu katrā ražošanas vienībā veic atsevišķi; 62.3. atkarībā no paredzētā mērķa piens ir apstrādāts vismaz vienā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem piena apstrādes veidiem. 66 63. Par šo noteikumu 60.punktā minēto prasību piemērošanu dienests ziņo Eiropas Komisijai, informācijā iekļaujot ziņas par veiktajiem pasākumiem un par procedūru prasību piemērošanai. 67 64. Novietnēs, kuras ir atzītas par kontaktnovietnēm, piemēro šo noteikumu 30., 31. un 32.punktā noteiktās prasības. 68 65. Šo noteikumu 64.punktā minētos ierobežojumus saglabā, kamēr saskaņā ar šo noteikumu 5.punkta prasībām slimība kontaktnovietnēs tiek atzīta par neesošu un noņemti paraugi seroloģiskajiem izmeklējumiem saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem. 69 66. Ierobežojumu laikā no kontaktnovietnes ir aizliegts pārvietot jebkuru uzņēmīgo dzīvnieku inkubācijas periodā (govju un cūku sugas dzīvniekus aizliegts pārvietot 14 dienas, bet aitu, kazu sugas dzīvniekus un citu sugu uzņēmīgos dzīvniekus - 21 dienu), izņemot gadījumu, ja dienesta amatpersonas uzraudzībā uzņēmīgie dzīvnieki tiek vesti uz kautuvi tūlītējai nokaušanai un kautuve atrodas tuvu kontaktnovietnei, un pirms pārvadāšanas pilnvarotais veterinārārsts ir veicis dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu. 70 67. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, par kontaktnovietni atļauts noteikt novietnes vienu vai vairākas epizootoloģiskās ražošanas vienības, ja tajās var izpildīt šo noteikumu 60., 61. un 62.punktā noteiktās prasības. 71 68. Ja nevar izslēgt epizootoloģisko saik­ni starp slimības uzliesmojumu un specifiskiem mērķiem paredzētām norobežotām platībām uzņēmīgo dzīvnie­ku turēšanai vai audzēšanai, kautuvēm, robežkontroles punktiem vai transport­līdzekļiem, tad šajās telpās, teritorijās vai platībās piemēro šo noteikumu 29., 30., 31. un 32.punktā noteiktās prasības. 72 VI. Aizsardzības un uzraudzības zonas noteikšana 69. Valsts un pašvaldību iestādes, kas iekļautas Valsts civilās aizsardzības plānā preventīvo, reaģēšanas, seku likvidēšanas un neatliekamo pasākumu veikšanā, neierobežojot pagaidu kontroles zonā noteiktos pasākumus, tūlīt pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nodrošina šādu pasākumu īstenošanu: 69.1. sadarbībā ar dienestu ap slimības uzliesmojuma vietu nosaka aizsardzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzī­bas zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 10 kilometriem. Nosakot zonu ģeogrāfiskās robežas, ņem vērā administratīvās robežas, dabiskās robežas, uzraudzības iespējas un tehnoloģisko attīstību, kas ļauj paredzēt slimības izraisītāja iespējamo izplatīšanos pa gaisu vai citādā ceļā; 69.2. sadarbībā ar dienestu nodrošina aizsardzības un uzraudzības zonu iezīmēšanu uz ceļiem pie ieejas zonās, izvietojot brīdinošas zīmes. 73 70. Dienests nekavējoties atrod dzīvniekus, kuri ne mazāk kā 21 dienu pirms infekcijas slimības pirmās konstatēšanas ir atstājuši aizsardzības vai uzraudzības zonu. Par dzīvnieku meklēšanas rezultātiem dienests informē Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. 74 71. Dienests sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai konstatētu produktus, kas iegūti no aizsardzības zonā esošajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem (svaiga gaļa, gaļas produkti, svaigs piens un svaiga piena produkti) un ražoti starp slimības izraisītāja aptuvenās ievazāšanas datumu un datumu, kad tiek noteikta aizsardzības un uzraudzības zona. 75 72. Šo noteikumu 71.punktā minētos produktus aiztur, līdz ir oficiāli apstiprināts, ka tie nav inficēti ar slimības izraisītāju, vai ar tiem rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90. un 91.punktā noteiktajām prasībām. 76 VII. Pasākumi aizsardzības zonā 73. Dienests kontrolē, lai aizsardzības zonas novietnēs nekavējoties piemēro šādus pasākumus: 73.1. dienesta amatpersona iespējami īsā laikā apzina visas novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, un saskaita šajās novietnēs esošos dzīvniekus. Datus reģistrē dzīvnieku īpašnieka pārziņā esošajā reģistrā. Reģistru regulāri pārbauda un aktualizē; 73.2. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts regulāri pārbauda visas novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki - pārbauda reģistra datus, piemērojamo pasākumu izpildi, lai novērstu slimības izraisītāja izvazāšanu vai izplatīšanos, dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un paraugu ņemšanu laborato­riskajiem izmeklējumiem …